pienaine

pienaine sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārds

Locīšana

	Vsk.	Dsk.
Nom.	pienaine	pienaines
Ģen.	pienaines	pienaiņu
Dat.	pienainei	pienainēm
Akuz.	pienaini	pienaines
Lok.	pienainē	pienainēs

1.Himēnijsēņu klases bērzlapju dzimtas ģints (“Lactarius”), cepurīšu sēne, kuras augļķermenis satur piensulu, ~120 sugu, Latvijā konstatētas 45 sugas (t. sk. krimildes, rudmieses, vilnīši, saldūksne, eglene, cūcene, sarkandzeltaine un alksnene).

Stabili vārdu savienojumiCeriņu pienaine. Cigoriņu pienaine.

Ceriņu pienaine — bērzlapju dzimtas suga (“Lactarius lilacinus”), aug mitros alkšņu mežos.
Cigoriņu pienaine — bērzlapju dzimtas suga (“Lactarius mammosus”), aug skuju koku un jauktos mežos, kūdrājos.
Dedzinošā pienaine — bērzlapju dzimtas suga (“Lactarius pyrogalus”, syn. “Lactarius hortensis”), aug lapu koku un jauktos mežos zem lazdām.
Dižskābaržu pienaine — bērzlapju dzimtas suga (“Lactarius blennius”), aug parkos, dižskābaržu stādījumos.
Kampara pienaine — bērzlapju dzimtas suga (“Lactarius camphoratus”), aug skuju koku, galvenokārt egļu mežos.
Koksnes pienaine — bērzlapju dzimtas suga (“Lactarius lignyotus”), aug skuju koku mežos, skābās augsnēs, sastopama samērā reti.
Maigā pienaine — bērzlapju dzimtas suga (“Lactarius aurantiacus”, syn. “Lactarius mitissimus”), aug mitros skuju koku un jauktos mežos.
Ozolu pienaine — bērzlapju dzimtas suga (“Lactarius quietus”), aug platlapju un jauktos mežos, parkos zem ozoliem.
Parastā pienaine — bērzlapju dzimtas suga (“Lactarius trivialis”), aug jauktos mežos, skābās augsnēs.
Purva pienaine — bērzlapju dzimtas suga (“Lactarius tabidus”, syn. “Lactarius theiogalus”), aug mitros skuju koku un jauktos mežos.
Slapjā pienaine — bērzlapju dzimtas suga (“Lactarius uvidus”), aug mitros skuju koku un jauktos mežos, purvos, skābās augsnēs, galvenokārt zem bērziem, sastopama samērā reti.
Sodrējainā pienaine — bērzlapju dzimtas suga (“Lactarius fuliginosus”), aug lapiu koku un egļu mežos, Latvijā sastopama bieži.
Sūrā pienaine — bērzlapju dzimtas suga (“Lactarius acerrimus”), aug lapu koku, galvenokārt ozolu mežos.
Vīstošā pienaine — bērzlapju dzimtas suga (“Lactarius vietus”), aug lapu koku un jauktos mežos zem bērziem.
Vītolu pienaine — bērzlapju dzimtas suga (“Lactarius aspideus”), aug mitros lapu koku mežos, ceļmalās, kaļķainās augsnēs, galvenokārt zem vītoliem, sastopama reti.
Zvīņainā pienaine — bērzlapju dzimtas suga (“Lactarius spinosulus”), aug mitros lapu koku mežos, zālainās vietās.

2.apvidvārds Saules dievkrēsliņš (“Euphorbia helioscopia”).

3.apvidvārds Ārstniecības pienene (“Taraxacum officinale”).

Avoti: LLVV, LE1, Aug2, Lsg

Korpusa piemēri

Klikšķini šeit un nāc balsu talkā!