Rudens versija 2025
412 004 šķirkļi
pienaine
pienaine sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
 Vsk.Dsk.
Nom.pienainepienaines
Ģen.pienainespienaiņu
Dat.pienaineipienainēm
Akuz.pienainipienaines
Lok.pienainēpienainēs
1.Himēnijsēņu klases bērzlapju dzimtas ģints ("Lactarius"), cepurīšu sēne, kuras augļķermenis satur piensulu, ~120 sugu, Latvijā konstatētas 45 sugas (t. sk. krimildes, rudmieses, vilnīši, saldūksne, eglene, cūcene, sarkandzeltaine un alksnene).
Stabili vārdu savienojumiCeriņu pienaine. Cigoriņu pienaine.
  • Ceriņu pienaine taksons bērzlapju dzimtas suga ("Lactarius lilacinus"), aug mitros alkšņu mežos
  • Cigoriņu pienaine taksons bērzlapju dzimtas suga ("Lactarius mammosus"), aug skuju koku un jauktos mežos, kūdrājos
  • Dedzinošā pienaine taksons bērzlapju dzimtas suga ("Lactarius pyrogalus", syn. "Lactarius hortensis"), aug lapu koku un jauktos mežos zem lazdām
  • Dižskābaržu pienaine taksons bērzlapju dzimtas suga ("Lactarius blennius"), aug parkos, dižskābaržu stādījumos
  • Kampara pienaine taksons bērzlapju dzimtas suga ("Lactarius camphoratus"), aug skuju koku, galvenokārt egļu mežos
  • Koksnes pienaine taksons bērzlapju dzimtas suga ("Lactarius lignyotus"), aug skuju koku mežos, skābās augsnēs, sastopama samērā reti
  • Maigā pienaine taksons bērzlapju dzimtas suga ("Lactarius aurantiacus", syn. "Lactarius mitissimus"), aug mitros skuju koku un jauktos mežos
  • Ozolu pienaine taksons bērzlapju dzimtas suga ("Lactarius quietus"), aug platlapju un jauktos mežos, parkos zem ozoliem
  • Parastā pienaine taksons bērzlapju dzimtas suga ("Lactarius trivialis"), aug jauktos mežos, skābās augsnēs
  • Purva pienaine taksons bērzlapju dzimtas suga ("Lactarius tabidus", syn. "Lactarius theiogalus"), aug mitros skuju koku un jauktos mežos
  • Slapjā pienaine taksons bērzlapju dzimtas suga ("Lactarius uvidus"), aug mitros skuju koku un jauktos mežos, purvos, skābās augsnēs, galvenokārt zem bērziem, sastopama samērā reti
  • Sodrējainā pienaine taksons bērzlapju dzimtas suga ("Lactarius fuliginosus"), aug lapiu koku un egļu mežos, Latvijā sastopama bieži
  • Sūrā pienaine taksons bērzlapju dzimtas suga ("Lactarius acerrimus"), aug lapu koku, galvenokārt ozolu mežos
  • Vīstošā pienaine taksons bērzlapju dzimtas suga ("Lactarius vietus"), aug lapu koku un jauktos mežos zem bērziem
  • Vītolu pienaine taksons bērzlapju dzimtas suga ("Lactarius aspideus"), aug mitros lapu koku mežos, ceļmalās, kaļķainās augsnēs, galvenokārt zem vītoliem, sastopama reti
  • Zvīņainā pienaine taksons bērzlapju dzimtas suga ("Lactarius spinosulus"), aug mitros lapu koku mežos, zālainās vietās
2.apvidvārds Saules dievkrēsliņš ("Euphorbia helioscopia").
3.apvidvārds Ārstniecības pienene ("Taraxacum officinale").
Avoti: Lsg, LLVV, LE1, Aug2
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
  • Dižskābaržu pienainei ir mazāki izmēri un nav tumšu plankumu uz lapiņām.
  • Šo ģinšu sēnēm ir lielas ārējā izskata atšķirības no tradicionālajām pienainēm.
  • Mežā esmu salasījusi arī rudens sēnes: pienaines, vilnīšus un alksnenes.
  • Tās, kas izskatās kā pienaines, ir kailās mietenes.
  • Tādas ir dažādas bērzlapes, atmatenes ( šampinjoni), pienaines u. c..