filozofēt
filozofēt 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | filozofēju | filozofējam | filozofēju | filozofējām | filozofēšu | filozofēsim |
| 2. pers. | filozofē | filozofējat | filozofēji | filozofējāt | filozofēsi | filozofēsiet, filozofēsit |
| 3. pers. | filozofē | filozofēja | filozofēs | |||
Pavēles izteiksme: filozofē (vsk. 2. pers.), filozofējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: filozofējot (tag.), filozofēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: filozofētu
Vajadzības izteiksme: jāfilozofē
1.Nodoties vispārēja rakstura pārdomām.
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Paņēmu pudeli džina un beidzu filozofēt par savu dzīvi un alkoholu.
- filozofēt par to gari un plaši - vajag vai nevajag piešķirt.
- — Tām gan ir jābūt nāvīgām paģirām, lai šitā filozofētu.
- Ko tur filozofēt, nez vai es tādu braucienu fiziski izturētu.
- Filozofē S.Lasmane atzīmē, ka " identitāte nenozīmē norobežošanos.