punktuācija
punktuācija sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | punktuācija | punktuācijas |
| Ģen. | punktuācijas | punktuāciju |
| Dat. | punktuācijai | punktuācijām |
| Akuz. | punktuāciju | punktuācijas |
| Lok. | punktuācijā | punktuācijās |
1.Pieturzīmju lietošana, interpunkcija.
2.joma: literatūrzinātne Pieturzīmju izvietojums dzejā, kas atšķiras no valodā pieņemtās normas.
Avoti: DzV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Pronotuma priekšējo stūru radzes vai zobi ir ar sīku punktuāciju.
- Un tā viscaur, ik rindiņā, ik aiz katras punktuācijas zīmes.
- Šādu pilsētas vīziju labi raksturo pūristu Amedē Ozanfāna un Eduāra Žanerē ( Lekorbizjē) teiktais par urbānajā vidē izveidojušos “ jauno garu” – l’ esprit nouveau: “ ielas, gandrīz precīzi logu sadalītas mājas, glītas svītras uz ietvēm, koku līnijas ar to gandrīz identiski apaļiem iežogojumiem, laternu regulārā punktuācija [..] ielenc mūs mierā un ģeometrijā”.
- Tie tiek sapludināti, aizmirstot apr tukšumiem ( punktuāciju es pat nepieminu).
- Gramatiska rakstura, punktuācijas un stilistiska rakstura kļūdu tur ir vairāk nekā saprašanas.