iesturmēt
iesturmēt 2. konjugācijas darbības vārds; novecojis, transitīvsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | iesturmēju | iesturmējam | iesturmēju | iesturmējām | iesturmēšu | iesturmēsim |
| 2. pers. | iesturmē | iesturmējat | iesturmēji | iesturmējāt | iesturmēsi | iesturmēsiet, iesturmēsit |
| 3. pers. | iesturmē | iesturmēja | iesturmēs | |||
Pavēles izteiksme: iesturmē (vsk. 2. pers.), iesturmējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: iesturmējot (tag.), iesturmēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: iesturmētu
Vajadzības izteiksme: jāiesturmē
Izšķirīgā triecienā ieņemt (kādu objektu).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tad Dombrovska atstātais amats vairs nav tik grūti iesturmējams cietoksnis.