Paplašinātā meklēšana
Meklējam not..
Vārdos nav.
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (9995):
- nulla dies sine linea _burtiski_ "nevienu dienu bez svītriņas", t. i. nevienu dienu beznodarbes (Plīnija Vecākā vārdi par sengrieķu gleznotāju Apellu); attiecībā uz rakstniekiem - nevienu dienu bez (uzrakstītas) rindiņas.
- jour fixe _burtiski_ "noteikta diena"; noteikta nedēļas diena, kas paredzēta viesu pieņemšanai.
- izvērstā atmiņa _IBM PC_ tipa vai ar tiem saderīgajos personālajos datoros pamatatmiņas paplašinājums, kura izmantošanu panāk, ar speciālas aparatūras un programmu starpniecību apvienojot atsevišķas atmiņas shēmas vienotā adrešu blokā.
- zemes darbs _parasti dsk._ Būvdarbu komplekss, kas ietver grunts izrakšanu, pārvietošanu un novietošanu noteiktā vietā; zemesdarbs (1).
- datņu pārsūtīšanas protokols _TCP/IP_ protokolu sistēmas sastāvdaļa, kas aptuveni atbilst atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodeļa lietojumslānim. Izmantojot protokola _TCP_ pakalpojumus, protokols _FTP_ ļauj tīkla lietotājiem apskatīt attālu datoru direktorijus, nolasīt, pārsūtīt vai atjaunot to datnes.
- ubliētes "Aizmirstenes", apakšzemes cietumi, kur ieslodzīja uz mūžu notiesātos, it sevišķi Francijā, Valoa laikos.
- ētiskie hakeri "baltās cepures" - personas, kas savas datu sistēmu uzlaušanas prasmes izmanto legāliem un ētiski labiem nolūkiem, piemēram, lai atklātu drošības robus un ziņotu par tiem, tādējādi nodrošinot, ka tos varēs novērst.
- kokcidioidīns "Coccidioides immitis" buljona kultūras filtrāts, ko lieto ādas raudzei šīs sēnes ierosinātās slimības diagnozes noteikšanā.
- Didahe "Divpadsmit apustuļu mācība", viens no vecākajiem kristiešu rakstiem, kas noteica draudzes kārtību; agrās kristietības ārtikas normu un baznīcas darbības rokasgrāmata, kas sarakstīta ap 130. gadu Sīrijā.
- procesings "Nobriedušās" RNS (rRNS, mRNS, tRNS) veidošanās no primārajiem transkripcijas produktiem - RNS priekšteču molekulām, kas ietver sevī atsevišķu RNS priekšteča molekulas rajonu aizvākšanu un stingri noteiktu nukleotīdu modifikāciju.
- Mērfija likums “Ja kaut kas var saiet grīstē, tā arī notiks.”.
- aizsmelties (Brienot) ūdens nejauši nonācis aiz zābaku stulmiem.
- (būt, arī notikt) (pašā) degungalā (arī deguna galā, retāk deguna priekšā) (būt, notikt) ļoti tuvu.
- aptirpt (Daļēji) notirpt, pārklāties ar putekļiem (kļūt stīvam).
- (sa)laist grīstē (iz)darīt tā, ka (kas) sarežģās, notiek pretēji vēlamajam.
- steso (Iz)stiepti; izvērsti; vilcinoties.
- rave (jauniešu) deju vakars, kas var ilgt visu nakti (parasti tajā spēlē noteiktu deju mūziku un dejotāju uzvedība bieži vien kļūst nekontrolējama).
- izpilde (kā ieplānota, uzdota) veikšana, īstenošana; process, arī rezultāts --> izpildīt (1).
- iestāšanās (kā) aizstāvēšana, cīnīšanās (par ko), paužot noteiktu viedokli, nostāju
- (ne)ņemt ļaunā (arī par ļaunu) (ne)būt mierā, (ne)samierināties (ar ko), arī (ne)apvainoties, (ne)dusmoties (par ko).
- dot (arī padot, iedot, (pa)sniegt) roku (Pa)sniegt roku, piemēram, sasveicinoties, apsveicot, pateicoties, izsakot piekrišanu.
- skrējiens [skrienot]{n:0} veikts attālums, distance
- zelta bulla 1. Svarīgs Romas pāvesta vai kāda viduslaika valdnieka izdots dokumentus, kam tika pievienots zelta zīmogs. 2. Kārļa IV (1355.-1378. g.) izdots dokuments, kas precīzi noteica karaļa ievēlēšanas kārtību Svētās Romas impērijā; šo bullu izdeva 1356. g., un tā saglabāja savu likuma spēku līdz 1806. gadam.
- sociālā darba uzdevumi 1) veicināt humānu un efektīvu atbalsta sistēmu, kas nodrošina pieejamību resursiem un pakalpojumiem; 2) veicināt cilvēku pašnoteikšanās spējas, patstāvību; pārstāvēt noteiktu grupu intereses, kā arī palīdzēt cilvēkiem veidot pozitīvas attiecības ar citiem cilvēkiem un struktūrām; 3) vairot cilvēku problēmrisināšanas un pretestības spējas pārvarēt grūtības un uzņemties atbildību par savu dzīvi.
- Tiesību bils 10 labojumi, kuri 1789. g. pievienoti Konstitūcijai, tie ir ASV iedzīvotāju īpašas tiesības, kuras centrālā valdība nedrīkst pārkāpt.
- Mosa skala 10 minerālu etalons minerālu cietības noteikšanai ar skrāpēšanas metodi (pieaugošas cietības secībā: 1 – talks, 2 – ģipsis, 3 – kalcīts, 4 – fluorīts, 5 – apatīts, 6 – ortoklazs (laukšpats), 7 – kvarcs, 8 – topāzs, 9 – korunds, 10 – dimants); cietību raksturo ar kārtas numuru skalā.
- atcirte 10-15 m plata izcirtuma josla ziemeļu-dienvidu virzienā lielu, 35-45 gadus vecu egļu masīvu vidū, ko izcērt ar mērķi egļu audzes rietumu malu padarīt noturīgu pret vējgāzēm.
- Mudehāra stils 11.-16. gs. Spānijas arhitektūras un lietišķās mākslas stils, kurā apvienota mauru māksla un gotikas un renesanses stila elementi; tam raksturīgi dekoratīvi austrumnieciski motīvi un ornamenti.
- valdensieši 12. gadsimtenī Pētera Valdus dibināta sekta, kas centās atjaunot pirmo kristīgo dzīvi, neatzina pāvesta varu, neticēja paradīzei, ellei un miroņu augšāmcelšanai.
- šautriņu mešana 14. gs. Anglijā radies sporta veids, kad lokšāvēji telpās izklaidējās, nolauztus bultu uzgaļus metot koka mērķos, 1896. g. izstrādāti noteikumi un mūsdienās sportists met mazas šautriņas punktu zonās sadalītā mērķī, kura diametrs ir 34 cm; dārts.
- akadēmiskais ceturksnis 15 minūtes pēc noteiktā laika, kad jāsākas lekcijai vai tml.
- neohumānisms 18. gs. dzīves uzskats, kurā kristietība audzināšanā un izglītībā mēģināta apvienot ar sengrieķu dzīves ideālu.
- pirmmetodisms 1811. g. no Vezliju metodisma atzarojies kristīgā protestantisma virziens, kas 1932. g. iekļāvās apvienotajā Metodistu baznīcā.
- panafrikānisms 19. gs. beigu un 20. gs. sākuma idejiski politiska kustība, kuras mērķis bija apvienot nēģerus cīņai pret rasismu; vēlāk pārauga antikoloniālā kustībā.
- katastrofisms 19. gs. teorija, pēc kuras Zemes ģeoloģiskajā vēsturē uz mierīgas attīstības fona periodiski ir notikušas lielas, bet īslaicīgas kataklizmas ar daļēju vai pilnīgu attiecīgā laika organiskās pasaules iznīcināšanu.
- ciems 1936. g. likumdevēja noteikts nosaukums tādām biezi apdzīvotām vietām, kam nebija pilsētas tiesību, un kuru iedzīvotāju skaits bija mazāks par 2000.
- 17. jūnija notikumi Rīgā 1940. g. 17. jūnijā, kad sākās Latvijas okupācija, Rīgas centrā ienāca Sarkanās armijas vienības, Stacijas laukumā un citur apstājās vairāki tanki, ap kuriem sāka pulcēties kreisi noskaņoti rīdzinieki un izvērsās sadursmes ar policistiem, un tika izsauktas Latvijas armijas vienības, cieta 57 policisti, tika nošauti 2 demonstranti, 10-29 cilvēki tika ievainoti un kopumā par cietušajiem uzdevās >60 demonstrantu.
- Veselavas pagasta teritorija 1990. g. atjaunojot pagastu tam pievienota neliela daļa Dzērbenes pagasta, savukārt neliela daļa pirmskara Veselavas pagasta pievienota Priekuļu pagastam.
- Vārves pagasta teritorija 1990. g. atjaunotā pagasta teritorijā iekļauta pirmskara Vārves, Ventas un Zūru pagasta teritorija Ventas kreisajā krastā.
- Preiļu pagasta teritorija 1990. g. atjaunotā pagasta teritorijā iekļauta tikai trešdaļa pirmskara Preiļu pagasta teritorijas, bijusī pagasta austrumu daļa tagad atrodas Riebiņu novada Rušonas pagastā, bet ziemeļu daļa Saunas pagastā un Riebiņu novada Riebiņu pagastā.
- Raiskuma pagasta teritorija 1990. g. atjaunotā pagasta teritorijā iekļauta visa pirmskara Lenču pagasta teritorija un lielākā daļa Kūduma pagasta teritorijas.
- Priekules pagasta teritorija 1990. g. atjaunotā pagasta teritorijā iekļauts arī gandrīz viss pirmskara Asītes pagasts, kā arī daļa no Gramzdas pagasta pirmskara teritorijas.
- Priekuļu pagasta teritorija 1990. g. atjaunotā pagasta teritorijā iekļauts arī pirmskara Jaunraunas pagasts, kā arī daļa Cēsu, Vaives un Veselavas pagasta teritorijas.
- Valmieras pagasta teritorija 1990. g. atjaunotā pagasta teritorijā ietilpst lielākā daļa no pirmskara Valmieras pagasta teritorijas, bet daļa no tās iekļauta Burtnieku (Pidriķa apkaime) un Rencēnu (Bukas apkaime) pagastā un Valmieras pilsētā.
- Praulienas pagasta teritorija 1990. g. atjaunotā pagasta teritorija palielināta uz pirmskara Lazdonas, Ļaudonas un Saikavas pagasta teritorijas rēķina, kā arī iekļauta neliela daļa pirmskara Meirānu un Sarkaņu pagasta teritorijas.
- Brenguļu pagasta teritorija 1990. g. atjaunotā pagata teritorijā līdz 1949. gadam bija divi pagasti - Brenguļu un Jaunvāles pagasts.
- Daugmales pagasta teritorija 1990. g. atjaunotais pagasts ietver arī daļu no pirmskara Ikšķiles un Salaspils pagastu teritorijas, savukārt pēc Rīgas HES ūdenskrātuves uzbūvēšanas daļa Daugavas ielejas applūdusi.
- Ceraukstes pagasta teritorija 1990. g. atjaunotajā pagastā iekļauta arī daļa pirmskara Vecsaules un Bauskas pagasta teritorijas, kas atradās Mēmeles kreisajā krastā, savukārt pirmskara Ceraukstes pagasta teritorijas daļa, kas atradās Mūsas kreisajā krastā, tagad iekļauta Gailīšu pagastā.
- Valgundes pagasta teritorija 1990. g. atjaunotajā pagastā iekļauta arī lielākā daļa bijušā Kalnciema pagasta un daļa Ozolnieku pagasta teritorijas, bet neliela daļa pirmskara Valgundes pagasta teritorijas pievienota tagadējam Līvbērzes un Jaunbērzes pagastam.
- Asares pagasta teritorija 1990. g. atjaunotajā pagastā ir iekļauta daļa pirmskara Susējas pagasta teritorijas (uz ziemeļiem no Eglaines upes) un daļa bijušā Rubenes pagasta (Ancenes apkaime), savukārt bijušā Asares pagasta Spēlēnu apkaime ir pievienota tagadējam Rubenes pagastam un bijušās Jaunsubates mācītājmuižas apkaime pievienota tagadējā Subates pagasta teritorijai.
- Aizkalnes pagasta teritorija 1990. g. atjaunotajā pagastā ir iekļauta tikai aptuveni trešdaļa pagasta pirmskara teritorijas, bijušā Aizkalnes pagasta dienvidu daļā izveidots tagadējais Pelēču pagasts, austrumu daļa pievienota tagadējam Rušonas pagastam.
- Smārdes pagasta teritorija 1990. g. atjaunotajā Smārdes pagastā iekļauts arī gandrīz viss pirmskara Milzkalnes pagasts, nedaudz mainījušās robežas ar Sēmes pagastu, savukārt pirmskara Smārdes pagasta dienvidu daļa iekļauta tagadējā Slampes pagastā.
- Vānes pagasta teritorija 1990. g. atjaunotajā Vānes pagastā ir iekļauts gandrīz viss pirmskara Aizupes pagasts un daļa Matkules pagasta, savukārt daļa bijušā Vānes pagasta pievienota Saldus novada Šķēdes pagastam.
- Maltas pagasta teritorija 1991. g. atjaunotais Maltas pagasts aizņem pirmskara Maltas pagasta teritorijas dienvidrietumu daļu, bet pārējā bijušā Maltas pagasta teritorija ietilpst tagadējā Mākoņkalna, Lūznavas, Feimaņu un Silmalas pagastā.
- dubultpunkts 2 punkti pie nots, no kuriem pirmais pagarina noti par pusi no viņas pašas ilguma, bet otrais vēl par pusi no pirmā punkta ilguma.
- Krimas konference 2. pasaules kara antihitleriskās koalīcijas lielvalstu vadītāju sanāksme, notika 1945. g. 4.-11. februārī Jaltā, Krimas pussalā, piedalījās Lielbritānijas, ASV un PSRS vadītāji un ārlietu ministri, tika saskaņoti plāni, lai panāktu pilnīgu nacionālsociālistiskās Vācijas sakāvi, kā arī noteikti galvenie pēckara politikas principi miera un starptautiskās drošības nodrošināšanai.
- Nameja gredzens 20. gs. 30. gados radies apzīmējums noteiktas formas sudraba gredzenam, kura pirmtēls rodams Daugavas krastos veikto arheoloģisko izrakumu materiālos, kas attiecas uz 12. gs. un 13. gs. sākumu.
- etnofutūrisms 20. gs. 80. gadu beigās Igaunijā radies literatūras un mākslas grupējums, kura nolūks bija apvienot visus pasaulē izkaisītos somugrus vienotai radošai rīcībai.
- imadžisms 20. gs. sākumā - angļu un amerikāņu dzejas virziens, kas balstījās uz intuitīvisma filozofiju un simbolismu, sludināja pilnīgu brīvību tēmu izvēlē, par galveno uzskatīja skaidrus, noteiktus tēlus, izmantoja ikdienas sarunvalodu.
- Cēres pagasta teritorija 2009.-2021. g. pagasta teritorija bija Kandavas novada sastāvā, 1999.-2009. g. - Tukuma rajona Kandavas novada sastāvā, 1996.-1999. g. ietilpa Kandavas lauku teritorijā, 1990. g. atjaunotā pagasta teritorija ir mazāka nekā puse no pirmskara teritorijas, pārējā daļa pievienota tagadējam Kandavas pagastam un Tukuma novada Pūres pagastam.
- vazotocīns 3-izoleicilvazopresīns, nonapeptīds, hormons, kam piemīt vazopresīnam un oksitocīnam līdzīgas īpašības; atrasts cilvēka embrija hipofīzē un hipotalāmā, bet pēc piedzimšanas tā koncentrācija ir niecīga vai nenoteicama.
- rokauts 4-7 cm plats un 100-140 cm garš lentveidīgs auduma gabals, ar ko parasti notina kreisās rokas apakšdelmu, lai pasargātu no ievainojuma roku, kurā turēja vairogu.
- zaļais 50 rubļu banknote.
- AED AAE dirhēms; Apvienoto Arābu Emirātu valūtas kods, sīknauda - puls.
- herpetofauna abinieku un rāpuļu kopums, kas apdzīvo noteiktu teritoriju vai ir dzīvojuši uz Zemes noteiktā vēsturiskajā periodā.
- ābramisks Ābramiskās reliģijas - jebkura no monoteistiskajām reliģijām, kura godina Ābrahāmu; ir trīs lielas ābramiskās reliģijas (jūdaisms, kristietība, islāms) un dažas mazas (piemēram, rastafarisms).
- Jaunlatgale Abrenes pilsētas nosaukums 1925.-1938. g., 1944. g. pievienota Krievijai un pārdēvēta par Pitalovu; līdz 1925. g. pastāvēja dzelzceļa stacija un miests Pitalova.
- orometrs Absolūtā augstuma mērītājs - barogrāfs vai aneroīds, ar kuru aptuveni noteic absolūto augstumu.
- radioaktīvā oglekļa metode Absolūtā vecuma noteikšanas metode organiskiem, gk. arheoloģiskiem materiāliem; pamatojas uz radioaktīvā izotopa daudzuma noteikšanu, kura pussabrukšanas periods ir 5570 gadu; radioaktīvā oglekļa datēšanas metode.
- radioaktīvā oglekļa datēšanas metode absolūtā vecuma noteikšanas metode organiskiem, gk. arheoloģiskiem materiāliem; pamatojas uz radioaktīvā izotopa daudzuma noteikšanu, kura pussabrukšanas periods ir 5570 gadu; radioaktīvā oglekļa metode.
- barbotāžas absorbers absorbcijas iekārta, kurā absorbcija notiek, burbuļojot gāzi caur šķidrumu.
- natūrfilozofija Abstrakta dabas skaidrošana, aplūkojot to vienotā veselumā.
- tīkla virtuālais terminālis abstrakta termināļa koncepcija, kas ļauj izmantot vienotā tīklā dažādas datu galiekārtas ar atšķirīgiem protokoliem, kodiem un formātiem. Sadarbība tiek panākta ar to, ka katras reālās iekārtas pārraidāmie dati vispirms tiek pārveidoti virtuālā termināļa standartā, bet pēc tam tā termināla formātā, kam tie adresēti.
- ēma Abstrakta, kompleksa, jēdzieniski vispārināta, ar noteiktu valodas līmeni saistīta valodas struktūrvienība kā dažādu šīs vienības izpausmes veidu kopums (invariants, nevis konkrēts īstenojums).
- ASN 1 abstraktās sintakses notācija 1.
- kopdzīve Abu cilvēka dzimumu pārstāvju dzīvošana kopā, parasti pēc noteiktām sabiedriskām, tiesiskām u. tml. normām.
- Aburgas grāvis Aburgas ezera noteka uz Lakšezeru Ventspils novada Usmas pagastā, garums - \~1 km.
- cellagols Acetilcelulozes laka, ko dabū šķīdinot acetilcelulozu acetilēntetrabromīdā.
- fundālā mikroskopija acs dibena apskate ar instrumentu, kurā apvienots radzenes mikroskops un oftalmoskops.
- skiaskopija Acs refrakcijas noteikšanas metode.
- komentārs Acu liecinieka vai darbinieka piezīmējumi par notikumiem, kuros viņš bijis dalībnieks vai galvenais varonis.
- dermatogrāfisms Ādas asinsvadu reakcija, kas rodas, ādu mehāniski kairinot, lai noteiktu veģetatīvās nervu sistēmas traucējumus.
- nolobīšanās Ādas epidermas raga kārtas noslāņošanās, atdalīšanās. Normālā gadījumā n. notiek nepārtraukti un nemanāmi.
- elektroanestēzija Ādas nejutība pret dažiem elektriskās strāvas veidiem, kas parasti izraisa noteiktas sajūtas.
- fustigācija Ādas šaustīšana ar metāla otu, kas savienota ar maiņstrāvas avotu, piem., faradizācijā.
- akupunktūra Adatu terapija, Ķīnas tautas medicīnas metode, kuras pamatā ir noteiktu aktīvo punktu kairināšana ar speciālām adatām.
- Kodešs Adigeju (Melnās jūras piekraste) mitoloģijā - jūras dievība, kuru iztēlojās kā lielu zivi, kas notur jūru krastos, lai tā neizplūstu.
- rakstu pinumi adījumu pinumi, kas iegūti uz galveno atvasināto adījumu pinumu bāzes, ieadot tajos papildu struktūras elementus vai mainot adīšanas procesus.
- galvenie adījumu pinumi adījumu pinumi, kas veidoti no noteiktā secībā sakārtotām cilpām.
- algebriskais papildinājums adjunkts - determinanta minors ar pievienotu zīmi, ko nosaka atbilstošā elementa vieta.
- teritoriālisms Administratīvās tiesībās valsts pārvaldes kārtība, kur pārsvarā administratīvas iestādes, kas darbojas noteiktā valsts teritorijas daļā, pārzinādamas tur visas pārvaldes lietas.
- štats Administratīvi teritoriāla vienība (piemēram, Amerikas Savienotajās Valstīs, Meksikā, Brazīlijā, Austrālijā, Indijā); pavalsts.
- Beļavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Beļavas pagastam pievienota daļa pirmskara Vecgulbenes un Lejasciema pagasta.
- Viļānu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā bijušā Viļānu pagasta teritorija pievienota tagadējam Sokolu, Rikavas, Kantinieku un Dricānu pagastam, savukārt tagadējā Viļānu pagastā iekļauta daļa bijušā Varakļānu un Galēnu pagasta.
- Birzgales pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Birzgales pagastam pievienota daļa pirmskara Sērenes, Taurkalnes un Tomes pagasta teritorijas.
- Barkavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pagasta teritorijas pievienota tagadējam Murmastienes un Ošupes pagastam, savukārt tagadējā Barkavas pagastā iekļauta daļa bijušā Saikavas pagasta teritorijas.
- Aulejas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Aulejas pagasta teritorijas ir pievienota tagadējam Grāveru un Šķeltovas pagastam.
- Brigu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Briģu pagasta teritorijas pievienota tagadējam Līdumnieku un Zaļesjes pagastam, savukārt tagadējā Brigu pagasta teritorijā iekļauta daļa bijušā Nirzas pagasta platības.
- Dagdas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Dagdas pagasta teritorijas pievienota tagadējam Konstantinovas, Andrupenes, Asūnes pagastam un Dagdas pilsētai, savukārt Dagdas pagastā iekļauta daļa bijušā Ezernieku pagasta.
- Bērzes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Dobeles (bijušās Miltiņu muižas un Virkus muižas ar Krišjāņa pusmuižu teritorijas), Šķibes (bijušās Plepmuižas un Kreijas muižas teritorijas) un Sīpeles pagasta teritorijas pievienota tagadējam Bērzes pagastam.
- Kalvenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Kalvenes pagasta teritorijas (Boju apkaime) iekļauta tagadējā Kazdangas pagastā, savukārt Kalvenes pagastam pievienota neliela pirmskara Krotes pagasta daļa.
- Naudītes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Naudītes pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Īles, Annenieku un Auru pagastā, savukārt Naudītes pagastam pievienota Apgulde no pirmskara Auru pagasta teritorijas.
- Bārbeles pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Vecsaules pagastā, savukārt neliela daļa bijušā Skaistkalnes pagasta teritorijas pievienota tagadējam Bārbeles pagastam.
- Ezernieku pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara pagasta teritorijas pievienota tagadējam Dagdas, Andzeļu, Bērziņu un Svariņu pagastam.
- Bebrenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara pagasta teritorijas pievienota tagadējam Rubenes, Dunavas, Dvietes un Eglaines pagastam, bet tagadējā Bebrenes pagastā iekļauta daļa bijušā Prodes pagasta.
- Pampāļu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Pampāļu pagasta dienvidu daļa iekļauta tagadējā Zaņas pagastā, savukārt tagadējam Pampāļu pagastam pievienotas nelielas platības no pirmskara Skrundas pagasta teritorijas.
- Pasienes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Pasienes pagasta teritorijas pievienota tagadējam Zaļesjes un Istras pagastam, savukārt Pasienes pagastā iekļauta daļa pirmskara Šķaunes pagasta teritorijas.
- Taurupes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Taurupes pagasta teritorijas pievienota Mazozolu pagastam.
- Zlēku pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Zlēku pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Ugāles pagastā (Cirkales apkaime) un Rumbas pagastā (Pārabava), savukārt pievienota neliela Pārventas daļa, kas bija Ziru un Ēdoles pagastā.
- Daudzeses pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Daudzeses pagastam pievienota daļa pirmskara Sērenes, Mazzalves un Zalves pagasta.
- Drustu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Drustu pagastam pievienots pirmskara Gataras pagasts un daļa Dzērbenes pagasta, savukārt daļa pirmskara Drustu pagasta tagad pievienota Zosēnu pagastam.
- Dunalkas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Dunalkas pagastam pievienota pirmskara Rāvas pagasta teritorija.
- Dvietes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Dvietes pagastam pievienota daļa pirmskara Bebrenes pagasta, bet neliela daļa pirmskara Dvietes pagasta teritorijas pievienota tagadējam Pilskalnes un Dunavas pagastam.
- Dzelzavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Dzelzavas pagastam pievienota daļa pirmskara Cesvaines un Virānes pagasta.
- Dzērbenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Dzērbenes pagastam pievienota neliela daļa pirmskara Raunas un Taurenes pagasta, savukārt neliela daļa pirmskara Dzērbenes pagasta iekļauta tagadējā Drustu pagastā.
- Džūkstes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Džūkstes pagastā iekļauta daļa pirmskara Lestenes pagasta, savukārt neliela pirmskara Džūkstes pagasta teritorija pievienota Jaunbērzes pagastam.
- Iecavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Iecavas pagastā iekļauta lielākā daļa pirmskara Zālītes, neliela daļa Garozas, Misas un Sidrabenes (Salgales) pagasta teritorijas, savukārt neliela daļa pirmskara Iecavas pagasta teritorijas pievienota tagadējam Ķekavas pagastam.
- Asūnes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā liela daļa pirmskara Asūnes pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Svariņu, Bērziņu un Ķepovas pagastā, bet daļa bijušā Dagdas pagasta teritorijas pievienota tagadējam Asūnes pagastam.
- Dobeles pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā liela teritorija no pirmskara Dobeles pagasta pievienota tagadējam Auru pagastam, neliela daļa Annenieku pagastam, savukārt Dobeles pagastā tagad ietilpst daļa no pirmskara Sīpeles un Bērzes pagasta.
- Andrupenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā lielākā daļa pirmskara Andrupenes pagasta platības tika pievienota tagadējam Mākoņkalna un Andzeļu pagastam, daļa - tagadējam Pušas pagastam; savukārt liela daļa pirmskara Kapiņu un Dagdas pagasta teritorijas tika pievienota tagadējam Andrupenes pagastam.
- Užavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā neliela daļa bijušās pagasta teritorijas (gk. Sārnates purvs) pievienota tagadējam Jūrkalnes pagastam.
- Bērzaines pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā neliela daļa pirmskara Bauņu pagasta teritorijas pievienota tagadējam Bērzaines pagastam.
- Bikstu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā neliela daļa pirmskara Bikstu pagasta teritorijas (Spriņģu apkaime) pievienota tagadējam Jaunpils pagastam, savukārt Bikstu pagastam pievienota daļa pirmskara Zebrenes pagasta teritorijas.
- Blīdenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā neliela daļa pirmskara Blīdenes pagasta teritorijas pievienota tagadējam Remtes un Zebrenes pagastam, savukārt Blīdenes pagastā iekļautas nelielas bijušā Cieceres un Zvārdes pagasta platības.
- Ciblas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā neliela daļa pirmskara Ciblas pagasta platības pievienota tagadējam Zvirgzdenes un Isnaudas pagastam, savukārt Ciblas pagastā iekļautas nelielas bijušā Brigu un Nirzas pagasta platības.
- Codes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā neliela daļa pirmskara Codes pagasta teritorijas tika pievienota tagadējam Mežotnes pagastam (Bērzu unJumpravas apkaime), savukārt Codes pagastā iekļāva bijušā Bauskas pagasta ziemeļu daļu Lielupes un Mēmeles labajā krastā ar Derpeles un Rudzukroga apkaimi.
- Dikļu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā neliela daļa pirmskara Dikļu pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Zilākalna pagastā, bet pievienota gandrīz visa pirmskara Dauguļu pagasta teritorija.
- Bērzaunes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā neliela daļa pirmskara Mārcienas, Viesienas un Grostonas pagasta teritorijas pievienota tagadējam Bērzaunes pagastam, savukārt neliela daļa pirmskara Bērzaunes pagasta teritorijas pievienota tagadējam Vestienas pagastam.
- Bebru pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā neliela daļa pirmskara pagasta teritorijas pievienota tagadējam Iršu un Meņģeles pagastam, savukārt tagadējam Bebru pagastam pievienota daļa bijušā Viskaļu pagasta.
- Bērzpils pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā neliela daļa pirmskara Tilžas un Gaigalavas pagasta teritorijas pievienota tagadējam Bērzpils pagastam, savukārt daļa pirmskara Bērzpils pagasta pievienota tagadējam Lazdukalna pagastam un neliela teritorijas daļa pievienota Gaigalavas pagastam.
- Tērvetes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā neliela daļa Tērvetes pagasta pievienota Penkules pagastam tagadējā Auces novadā.
- Naujenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā (austrumu daļā) iekļauta daļa pirmskara Izvoltas pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Naujenes pagasta teritorijas pievienota tagadējam Maļinovas pagastam.
- Gaviezes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagasta austrumu daļā iekļauta neliela daļa pirmskara Tadaiķu pagasta teritorija, savukārt pirmskara Gaviezes pagasta dienvidrietumu stūris pievienots tagadējam Bārtas pagastam.
- Zantes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta Amulas kreisā krasta josla no bijušā Aizupes pagasta un neliela teritorija no bijušā Matkules pagasta, savukārt neliela bijušā Zantes pagasta daļa pievienota tagadējam Zemītes pagastam.
- Gramzdas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta arī lielākā daļa pirmskara Aizvīķu pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Gramzdas pagasta pievienota tagadējam Priekules pagastam.
- Olaines pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta arī pirmskara Pēternieku pagasta, daļa Iecavas pagasta un neliela daļa Ozolnieku pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Olaines pagasta (Plakanciema apkārtne) pievienota tagadējam Ķekavas pagastam.
- Zvārtavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta bijušā Cirgaļu pagasta ziemeļu daļa, bet daļa bijušā Zvārtavs pagasta (arī pagasta vēsturiskais centrs "Zvārtava" pie Zvārtavas ezera) pievienota Gaujienas un Grundzāles pagastam.
- Īslīces pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Bauskas un Rundāles pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Īslīces pagasta (Saulaine) pievienota tagadējam Rundāles pagastam.
- Īles pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Bēnes, Lielauces un Naudītes pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Īles pagasta taritorijas pievienota tagadējam Annenieku un Zebrenes pagastam.
- Mežotnes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Codes pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Mežotnes pagasta (Lielupes kreisā krasta teritorija) pievienota tagadējam Viesturu un Rundāles pagastam.
- Irlavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Grnču un Struteles pagasta teritorijas, savukārt neliela daļa pirmskara Irlavas pagasta teritorijas pievienota tagadējam Lestenes, Viesatu, Degoles un Jaunsātu pagastam.
- Nīcgales pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Kalupes pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Nīcgales pagasta teritorijas pievienota tagadējam Līksnas pagastam.
- Ķeipenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Kastrānes pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Ķeipenes pagasta teritorijas pievienota tagadējam Madlienas pagastam.
- Izvaltas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Krāslavas un Biķernieku pagasta teritorijas, savukārt liela daļa pirmskara Izvaltas pagasta pievienota tagadējam Šķeltovas pagastam, mazāka Naujenes pagastam.
- Mārcienas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Lazdonas pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Mārcienas pagasta pievienota tagadējam Bērzaunes pagastam, nedaudz mainījusies robeža ar Ļaudonas pagastu.
- Kazdangas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Lažas un Kalvenes pagasta teritorijas, savukārt pirmskara Kazdangas pagasta daļa (Vangas apkaime) pievienota tagadējam Kuldīgas novada Laidu pagastam.
- Elejas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Lielvircavas pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Elejas pagasta pievienota tagadējam Sesavas pagastam.
- Nautrēnu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Makašēnu pagasta neliela daļa Tilžas pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Nautrēnu pagasta teritorijas pievienota tagadējam Mežvidu pagastam; līdz 1999. g. Nautrēnu pagasts administratīvi bija pakļauts Ludzas rajonam.
- Līksnas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Nīcgales pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Līksnas pagasta pievienota tagadējam Dubnas, Kalupes, Maļinovas, Vaboles pagastam un nedaudz arī Daugavpils pilsētai.
- Istras pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Pasienes pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Istras pagasta pievienota tagadējam Lauderu un Šķaunes pagastam.
- Lielplatones pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Platones pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Lielplatones pagasta pievienota tagadējam Vilces un Elejas pagastam.
- Mētrienas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Saikavas pagasta teritorijas, būtiski mainījusies robeža ar Ļaudonas pagastu (Mētrienas pagastam ziemeļrietumos pievienota daļa bijušā Ļaudonas pagasta, bet dienvidrietumu bijusī Mētrienas pagasta daļa iekļauta tagadējā Ļaudonas pagasta teritorijā), neliela daļa pirmskara Mētrienas pagasta teritorijas pievienota tagadējam Mežāres un Variešu pagastam.
- Lizuma pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Sinoles pagasta teritorijas (Pārgauja), savukārt neliela pirmskara Lizuma pagasta teritorijas (ziemeļaustrumu stūris) pievienota tagadējam Lejasciema pagastam.
- Glūdas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Šķibes un Svētes pagasta teritorijas, savukārt neliela daļa pirmskara Glūdas pagasta teritorijas pievienota tagadējam Līvbērzes un Zaļenieku pagastam.
- Grobiņas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Tāšu pagasta teritorijas, savukārt neliela daļa pirmskara Grobiņas pagasta teritorijas pievienota Liepājas pilsētai un tagadējam Medzes un Otaņķu (Nīcas novadā) pagastam.
- Kurmenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Taurkalnes un Skaistkalne pagasta teritorijas, kā arī nelielu daļu bijušā Bārbeles pagasta platības, savukārt daļa pirmskara Kurmenes pagasta teritorijas pievienota tagadējam Mazzalves pagastam.
- Plāņu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Trikātas pagasta teritorijas, savukārt neliela daļa pirmskara Plāņu pagasta teritorijas pievienota tagadējam Smiltenes novada Bilskas pagastam.
- Nīgrandes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Vaiņodes pagasta teritorijas, savukārt neliela daļa pirmskara Nīgrandes pagasta teritorijas pievienota tagadējam Nīkrāces pagastam.
- Elkšņu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Viesītes, Saukas un Rites pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Elkšņu pagasta teritorijas pievienota tagadējam Kalna un Viesītes pagastam.
- Gaigalavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Viļēnu un neliela daļa Bērzpils pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Gaigalavas pagasta pievienota tagadējam Nagļu un Strūžānu pagastam un neliela daļa Bērzpils pagastam.
- Medzes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta liela daļa pirmskara Tāšu pagasta un neliela daļa Grobiņas pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Medzes pagasta (Saraiķu apkaime) pievienota tagadējam Vērgales pagastam.
- Krapes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta liela daļa pirmskara Viskaļu pagasta teritorijas, savukārt neliela daļa pirmskara Krapes pagasta pievienota tagadējam Lielvārdes novada Lēdmanes pagastam.
- Nītaures pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta lielākā daļa pirmskara Ķēču pagasta teritorijas un neliela platība no pirmskara Zaubes pagasta, savukārt neliela daļa pirmskara Nītaures pagasta teritorijas pievienota tagadējam Līgatnes pagastam.
- Lejasciema pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta lielākā daļa pirmskara Sinoles un Dūres pagasta, kā arī neliela daļa Lizuma pagasta teritorijas, savukārt neliela daļa pirmskara Lejasciema pagasta teritorijas pievienota tagadējam Galgauskas un Beļavas pagastam, nedaudz mainījušās robežas ar Ilzenes, Tirzas un Virešu pagastu.
- Krimuldas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta lielākā daļa pirmskara Turaidas pagasta teritorijas, pirmskara Bīriņu pagasta austrumu daļa un neliela teritorija no bijušā Siguldas pagasta, savukārt neliela daļa pirmskara Krimuldas pagasta pievienota Siguldas pilsētai.
- Laidzes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta neliela daļa pirmskara Ārlavas pagasta teritorijas, savukārt pirmskara Laidzes pagasta rietumu daļa pievienota tagadējam Valdgales pagastam, bet austrumu gals - Vandzenes pagastam.
- Lestenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta neliela daļa pirmskara Irlavas pagasta teritorijas, bet daļa pirmskara Lestenes pagasta teritorijas pievienota tagadējam Džūkstes un Degoles pagastam.
- Galgauskas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta neliela daļa pirmskara Lejasciema un Vecgulbenes pagasta teritorijas, savukārt pirmskara Galgauskas pagasta austrumu daļa pievienota tagadējam Daukstu pagastam.
- Mazzalves pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta pirmskara Mēmeles pagasta ziemeļu daļa un Kurmenes pagasta austrumu daļa, savukārt pirmskara Mazzalves pagasta dienvidaustrumu daļa - Mazzalves apkaime pievienota tagadējam Zalves pagastam.
- Jaunpils pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta pirmskara Struteles pagasta austrumu daļa un neliela Bikstu pagasta daļa, savukārt neliela pirmskara Jaunpils pagasta teritorija pievienota tagadējam Remtes pagastam.
- Līgatnes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta pirmskara Vildogas pagasta lielākā daļa, nedaudz no Siguldas un Nītaures pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Līgatnes pagasta teritorijas (740 ha) pievienota Līgatnes pilsētai.
- Gudenieku pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta visa pirmskara Basu pagasta teritorija, savukārt neliela daļa pirmskara Gudenieku pagasta teritorijas pievienota tagadējam Sakas pagastam un nedaudz mainījusies robeža ar Alsungas novadu.
- Jumurdas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta visa pirmskara Vējavas pagasta teritorija, savukārt daļa pirmskara Jumurdas pagasta (Cirstu apkaime) pievienota tagadējam Vecpiebalgas novada Inešu pagastam.
- Turlavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauts bijušais Klosteres pagasts, bet neliela daļa bijušā Turlavas pagasta pievienota tagadējam Kurmāles pagastam.
- Ķekavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauts gandrīz viss pirmskara Doles pagasts (izņemot Doles salu un Pulkalnes apkaimi), kā arī gandrīz viss bijušais Katlakalna pagasts, izņemot Daugavas labo krastu un tagadējo Baložu pilsētas teritoriju un Rīgai pievienotās zemes, Ķekavas pagastā iekļauta arī Mežinieku apkaime, kas piederēja Iecavas pagastam un Plakanciems no Olaines pagasta.
- Lažas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauts pirmskara Apriķu pagasts un Dzērves pagasta ziemeļaustumu mala, savukārt neliela daļa pirmskara Lažas pagasta pievienota tagadējam Kazdangas pagastam.
- Limbažu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauts pirmskara Lādes un Nabes pagasts, daļa Umurgas pagasta (Kaijciema apkaime) un neliela daļa Stienes pagasta teritorijas, savukārt neliela daļa pirmskara Limbažu pagasta teritorijas pievienota tagadējam Katvaru pagastam.
- Vadakstes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagasta teritorijā iekļauta Bileiķu apkaime no bijušā Vecauces pagasta; līdz 1920. g. Bileiķi bija Lietuvas teritorijā, pievienoti Latvijai 1921. g. (pēc referenduma).
- Bērzgales pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagasta teritorija samazinājusies no 19380 ha 1935. gadā līdz 5528,2 ha 1990. gadā, tā pievienota tagadējam Ilzeskalna, Lendžu, Mežvidu un Vērēmu pagastam.
- Zasas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagasta teritorijai pievienota daļa no bijušā Dignājas pagasta.
- Mālupes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagasta teritorijas rietumu daļā nodibināts Malienas pagasts un 1990. g. atjaunotais Mālupes pagasts aizņem savas pirmskara teritorijas pārējo daļu.
- Vidrižu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastam pievienota bijušā Bīriņu pagasta rietumu daļa un neliela daļa bijušā Pabažu pagasta, bet daļa pirmskara Vidrižu pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Sējas novadā, nedaudz - arī Limbažu novada Skultes un Limbažu pagastā.
- Taurenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastam pievienota bijušā Sērmūkšu pagasta ziemeļaustrumu daļa.
- Ziru pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastam pievienota daļa bijušā Ēdoles pagasta teritorijas (Tērandes apkaime), neliela platība no bijušā Zūru pagasta un bijušā Piltenes pagasta teritorija Ventas kreisajā krastā.
- Zaļenieku pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastam pievienota daļa bijušā Jēkabnieku pagasta, bet daļa pirmskara Zaļenieku pagasta iekļauta Krimūnu pagastā (Dobeles novadā).
- Bilskas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastam pievienota daļa pirmskara Birzuļu pagasta teritorijas un neliela daļa no pirmskara Smiltenes, Plāņu un Cirgaļu pagasta teritorijas, savukārt neliela pirmskara Bilskas pagasta teritorijas daļa iekļauta Smiltenes pagastā.
- Allažu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastam pievienota neliela daļa bijušā Siguldas un Sidgundas pagasta teritorijas, bet neliela bijušā Allažu pagasta teritorija nonākusi tagadējā Inčukalna un Mālpils pagastā.
- Aizputes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastam pievienota pirmskara Dzērves pagasta dienvidaustrumu mala, kā arī daļa Vecpils pagasta - Mariju, Luku un Mazdupļu apkaime.
- Zaubes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastam pievienota pirmskara Ķēču pagasta dienvidu daļa, bet neliela daļa bijušā Zaubes pagasta teritorijas iekļauta Nītaures un Taurupes pagastā.
- Zebrenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastam pievienota pirmskara Lielauces un Īles pagasta ziemeļu mala, savukārt pirmskara Zebrenes pagasta ziemeļu mala pievienota tagadējam Bikstu pagastam.
- Auru pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara Auru pagastam pievienota daļa bijušā Dobeles un Tērvetes pagasta, bet Krimūnu apkaime atdota tagadējam Krimūnu pagastam; robežas mainījušās arī ar Naudītes pagastu.
- Bunkas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara Bunkas pagasta teritorijai pievienots bijušais Krotes pagasts un daļa bijušā Tadaiķu pagasta.
- Drabešu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara Drabešu pagasta teritorijai pievienota arī bijušā Kārļu pagasta teritorija, Cēsu pagasta daļa, savukārt Drabešu pagasta dienvidu daļā izveidots Amatas pagasts.
- Eglaines pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara Lašu pagasta teritorijas daļa pievienota tagadējam Pilskalnes un Šēderes pagastam, savukārt tagadējā Eglaines pagastā iekļauta arī daļa pirmskara Prodes un Bebrenes pagasta teritorijas.
- Lutriņu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara Lutriņu pagasta teritorijas ziemeļu daļā atjaunots Jaunlutriņu pagasts (kas 1890. g. bija pievienots Lutriņu pagastam), bet rietumu mala iekļauta Zirņu pagastā un neliela tās daļa arī Skrundas pagastā.
- Kalsnavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara pagasta daļa pievienota Aiviekstes pagastam, savukārt tagadējais Kalsnavas pagasts ieguvis nelielu daļu no bijušā Ļaudonas un Sāvienas pagasta teritorijas.
- Krustpils pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara pagasta teritorijā izveidojies arī Kūku un Variešu pagasts, savukārt pirmskara Aiviekstes pagasta austrumu daļa, kas atradās Aiviekstes kreisajā krastā pievienota tagadējam Krustpils pagastam.
- Jaungulbenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara pagasta teritorijā izveidots Līgo pagasts, daļa teritorijas pievienota tagadējam Daukstu pagastam, savukārt tagadējā Jaungulbenes pagasta platībai pievienota daļa bijušā Adulienas pagasta un neliela daļa bijušā Tirzas pagasta.
- Dignājas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara pagasta teritorijas daļa pievienota tagadējam Ābeļu, Dunavas, Zasas, Leimaņu un Kalna pagastam.
- Ēdoles pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara pagasta teritorijas daļa pievienota Ventspils novada Ziru pagastam.
- Gaujienas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara pagasta teritorijas dienvidu daļā izveidots Virešu pagasts, savukārt tagadējam Gaujienas pagastam pievienota pirmskara Zvārtavas pagasta austrumu daļa; 1902.-1923. g. pagastam bija pievienota arī Trapenes pagasta teritorija.
- Mazsalacas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara pagasta ziemeļu daļā izveidots Ramatas pagasts, dienvidu daļā neliela platība pievienota tagadējam Burtnieku novada Vecates pagastam.
- Sēļu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara Sēļu pagasta dienvidu daļa iekļauta tagadējā Vecates pagastā, savukārt bijušā Idus pagasta dienvidu daļa pievienota tagadējam Sēļu pagastam.
- Vecauces pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara Vecauces pagasta dienvidu un rietumu daļā izveidots Vītiņu pagasts, neliels dienvidu stūris pievienots Saldus novada Vadakstes pagastam, savukārt Vecauces pagastā iekļauta neliela daļa bijušā Lielauces pagasta teritorijas.
- Virbu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara Virbu pagasta dienvidu daļa pievienota tagadējam Abavas pagastam.
- Višķu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara Višķu pagasta austrumu daļa iekļauta tagadējā Ambeļu pagastā, rietumu daļa - tagadējā Dubnas pagastā, dienvidu daļa - tagadējā Maļinovas pagastā, savukārt atagadējam Višķu pagastam pievienota daļa no bijušā Aizkalnes un bijušā Biķernieku pagasta.
- Sesavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Sesavas pagastā iekļauta daļa no pirmskara Elejas un Lielvircavas pagasta teritorijas, bet daļa no pirmskara Sesavas pagasta teritorijas pievienota tagadējam Vircavas un Viesturu pagastam.
- Skultes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Skultes pagastam pievinots viss bijušais Stienes pagasts un neliela daļa Duntes, Lādes un Vidrižu pagasta, bet daļa bijušā Skultes pagasta (Zvejniekciems) iekļauta Saulkrastu pagasta teritorijā.
- Slampes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Slampes pagastam pievienota bijušā Praviņu pagasta austrumu daļa un Smārdes pagasta dienvidu daļa (Ozolnieki).
- Svētes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Svētes pagastam pievienota puse bijušā Jēkabnieku pagasta, bet daļa agrākā Svētes pagasta teritorijas iekļauta Glūdas un Līvbērzes pagastā un Jelgavas pilsētas teritorijā.
- Svitenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Svitenes pagastam pievienota neliela daļa Rundāles pagasta, savukārt Svitenes pagasta ziemeļu daļa iekļauta Viesturu pagastā.
- Blomes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā tagadējā Blomes pagastam pievienota daļa pirmskara Smiltenes pagasta teritorijas.
- Vircavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā tagadējā pagastā iekļauta arī bijušā Lielvircavas pagasta austrumu daļa, nelielas platības no bijušā Sesavas un Jaunsvirlaukas pagasta, savukārt daļa pirmskara Vircavas pagasta pievienota tagadējam Jaunsvirlaukas un Platones pagastam.
- Viesītes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā tagadējā pagastā iekļauta gandrīz viss pirmskara Viesītes pagasts (izņemot nelielu teritoriju, kas pievienota Elkšņu pagastam), bijušais Vārnavas pagasts, nelielas platības no bijušā Salas, Sunākstes, Biržu un Elkšņu pagasta.
- Ugāles pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā tagadējā Ugāles pagastā iekļauta daļa bijušā Puzes, Piltenes un Zlēku pagasta teritorijas, savukārt bijušā Ugāles pagasta austrumu daļa pievienota tagadējam Usmas pagastam.
- Usmas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā tagadējā Usmas pagastā iekļauta daļa no bijušā Ugāles pagasta, kā arī neliela teritorija no bijušā Spāres, Puzes un Rendas pagasta, savukārt neliela bijušā Usmas pagasta teritorijas daļa pievienota tagadējam Ģibuļu pagastam.
- Tirzas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Tirzas pagastā iekļauta bijušā Virānes pagasta ziemeļu daļa, bijušā Adulienas pagasta rietumu daļa, savukārt neliela daļa bijušā Tirzas pagasta teritorijas pievienota tagadējam Jaungulbenes pagastam.
- Trapenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Trapenes pagastā iekļauta neliela daļa no bijušā Ilzenes pagasta; līdz 1949. gadam Trapenes (Bormaņu) pagasta teritorija bija Valkas apriņķa sastāvā; 1902.-1923. g. teritorija bija pievienota Gaujienas pagastam.
- Vecsaules pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Vecsaules pagastā iekļauta bijušā Jaunsaules pagasta rietumu daļa, kā arī daļa bijušā Bruknas, Stelpes, Skaistkalnes un Bauskas pagasta, savukārt neliela bijušā Vecsaules pagasta daļa pievienota Dāviņu un Ceraukstes pagastam.
- Atašienes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā, kas beidzās 1977. gadā, daļa bijušā Atašienes pagasta teritorijas pievienota tagadējam Mežāres pagastam, savukārt tagadējā Atašienes pagastā iekļauta neliela daļa bijušā Stirnienes un Barkavas pagasta teritorijas.
- makartisms administratīvu un tiesisku represiju kampaņa pret kreisi noskaņotiem vai aizdomās par antiamerikānisku darbību turētiem cilvēkiem un organizācijām Savienotajās Valstīs 20. gs. 50. gadu pirmajā pusē.
- saadīt Adot savienot.
- individuālā adrese adrese, kas identificē vienu noteiktu datoru tīkla staciju.
- grupas adrese adrese, kas norāda kādas noteiktas staciju grupas vietu datoru tīkla.
- lokālā tīkla grupas adrese adrese, kas norāda kādas noteiktas staciju grupas vietu datoru tīklā.
- lokālā tīkla apraides adrese adrese, kas norāda visu staciju kopumu noteiktā lokālajā tīklā.
- relatīvā adrese adrese, kurai tiek pievienota bāzes adrese, lai izveidotu absolūto adresi.
- slīpēšana Ādu apstrāde ar slīpēšanas mašīnām, veidojot ādai vienmērīgu biezumu un plūksnainību; notiek atkārtoti, velūram pat trīs un vairāk reižu.
- atmērcēšana Ādu apstrādes process: konservētu jēlādu mērcēšana ūdenī, kam pievienotas antiseptiskas vielas, paātrinātāji, virsmaktīvās vielas, dzēstie kaļķi, kalcinētā soda, nātrija hlorīds.
- veloaerobika Aerobikas veids, kur nodarbības notiek uz velotrenažiera.
- kriogēnā aerodinamiskā caurule aerodinamiskā caurule, kurā, izsmidzinot šķidro slāpekli, darbgāzi atdzesē līdz kondensāta līdzsvaram plūsmā.
- aerodinamiskā kvalitāte aerodinamiskā cēlējspēka attiecība pret gaisakuģa aerodinamisko pretestību, kas rodas noteiktos lidojuma apstākļos.
- biofiltrs Aerofiltrs - bioķīmiska notekūdeņu attīrīšanas iekārta.
- aerofotoainas analīze aerofotoainā attēlotās informācijas sadale atsevišķos elementos, šo elementu fotografisko īpašību analīze, sakarību starp objektiem un to savstarpējo atkarību noteikšana.
- aerofotoainas dešifrēšana aerofotoainu izpēte ar mērķi atpazīt tajās redzamos objektus un noteikt to kvalitatīvās un kvantitatīvās īpašības.
- identifikācijas bāka aeronavigācijas bāka, kas izstaro kodētu signālu, pēc kura var identificēt noteiktu zemes orientieri.
- lidlauka bāka aeronavigācijas bāka, ko izmanto lidlauka atrašanās vietas noteikšanai no gaisa.
- aphanothece Afanotēces - zilaļģu nodalījuma hrookoku klases ģints.
- cirkumfikss Afikss, kuru veido abpus saknei novietoti morfēmiski elementi, kas kopīgi izsaka noteiktu leksisku vai gramatisku semantiku.
- konversija Agrāk izlaisto valsts aizņēmumu noteikumu grozīšana (piemēram, pazeminot aizņēmuma procentu, mainot dzēšanas termiņu).
- bez Agrāk par (noteiktu laiku).
- sēdības Agrāku laiku kāzu paraža, kas notika starplaikā starp laulībām baznīcā un kāzām līgavas mājās, kādā mājā netālu no baznīcas uzaicināja visus tos, kas bijuši klāt laulībās un kas nebija uzlūgti uz pašām kāzām: ciema ļaudis, kaimiņus, vienkārši ziņkārīgos.
- Stolipina agrārā reforma agrārā reforma Krievijā 1906.-1917. g., kuras sākumā tika noteikta kārtība, kādā zemnieki varēja izstāties no lauku kopienas; zemniekiem bija tiesības pieprasīt, lai viņiem iedala zemi un nostiprina to personiskajā īpašumā; tā veicināja gan viensētu veidošanos, gan migrāciju, jo daļa zemnieku savu īpašumu pārdeva un pārcēlās uz Sibīriju u. c. Krievijas malienēm.
- apmaināms Agregāta, mašīnas, takelāžas u. c. daļa - elements, kuru ekspluatācijas gaitā apmainapret citu identisku vai līdzīgu to nolietošanās dēļ, kā arī lai uzlabotu visa kopobjekta (peldlīdzekļa) darbību, piemēram, mainoties vējam, maina buras.
- termoagregāts Agregāts, kas sastāv no primārā termodzinēja un viena vai vairākiem tam mehāniski pievienotiem elektroģeneratoriem.
- pasīvā agresija agresija, kas izpaužas netiešā veidā, kad objektīvu apstākļu vai subjektīvās izjūtas dēļ nav iespēju to īstenot tieši; piemēram: prasību ignorēšana, pienākumu, uzdevumu apzināta veikšana sliktākā kvalitātē, lēnāk, arī ieriebšana, aprunāšana.
- noziegumi pret mieru agresīva kara vai agresijas plānošana, gatavošana, uzsākšana un vešana, kā arī piedalīšanās kopējā sazvērestībā vai jebkurā šādā pasākumā, pārkāpjot starptautiskajā līgumā noteiktās valsts saistības t. i., tiesības un pienākumus.
- sasaukt Aicinot dalībniekus, noorganizēt (sapulci, sesiju, kongresu u. tml.).
- ieaicināt Aicinot panākt, ka (kāds) ievirzās (kur iekšā).
- izaicināt Aicinot panākt, ka (kāds) iznāk (no kurienes, kur u. tml.).
- pieaicināt Aicinot panākt, ka (kāds) pienāk, pieiet (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- saaicināt Aicinot panākt, ka (vairāki, daudzi) nokļūst, ierodas (kopā, kādā kopumā, arī kur).
- atsaukt Aicinot panākt, ka ierodas.
- izsaukt Aicinot panākt, ka sāk piedalīties (piemēram, sacensībā, cīņā).
- aitredele Aitu barības galds, kas veidots, pie sienas slīpi piestiprinot taisnstūrveida koka rāmjus ar tapu šķēršiem.
- Isliena Aiviekstes kreisā krasta pieteka Barkavas pagastā, augštece - Murmastienas pagastā, garums - 25 km, kritums - 15 m, iztek no Islienas ezera Teiču purva ziemeļrietumu malā; Isliene; Jaunisliena (iztaisnotais posms Madonas novadā).
- Pededze Aiviekstes labā krasta pieteka Alūksnes, Gulbenes un Lubānas novadā, sākas Igaunijā, garums - 159 km, no tiem Latvijā 131 km, kritums - 108 m (Latvijā 65 m), lejtece iztaisnota un pa pārrakumu (Jaunpededzi) novirzīta Aiviekstē, Vecpededze ietek Balupē.
- Veseta Aiviekstes labā krasta pieteka Madonas un Aizkraukles novadā, garums - 56 km, kritums - 110 m, iztek no Kālezera, lejtece iztaisnota sakarā ar Aiviekstes dolomīta karjera izmantošanu, un pa 1,2 km garu kanālu pie Krievciema HES ievadīta Aiviekstē, bet pa veco gultni Aiviekstē ietek kā neliela upīte.
- izgriešana Aiz noteiktas robežas esošas displeja attēla daļas atdalīšana un atmešana.
- notriekties Aiz pārskatīšanās nejauši notriekt.
- aizdarināt Aizadīt līdz noteiktai vietai.
- aizdarīt Aizadīt līdz noteiktai vietai.
- aizkabināt Aizāķējot, uzkarinot sastiprināt (kopā), aiztaisīt (ciet).
- dabīdīt Aizbīdīt līdz noteiktai vietai, piebīdīt.
- atrunāties Aizbildinoties (ar ko), atteikties, izvairīties (no kā).
- aizburtot Aizboksterēt līdz noteiktai vietai.
- aizklanīties Aizbraukt, klanoties snaudā, vai pa sliktu ceļu.
- aizdarināt Aizcirst līdz noteiktai vietai.
- aizlipināt Aizdarīt (ar ko lipīgu salipinot malas, galus u. tml.).
- sakliņķēt Aizdarīt (durvis), nospiežot rokturi un sakabinot aizdares mehānisma daļas.
- aizlipināt Aizdarīt, aizklāt (lipinot ko virsū).
- krampēties Aizdarīt, nostiprinot ar krampi (aizvētu logu, durvis), parasti no iekšpuses.
- aizsist Aizdarīt, piesitot, piestiprinot (ko priekšā).
- piekliņķēt Aizdarīt, pievērt (durvis), nostiprinot (aizdares mehānismu) ar rokturi (kliņķi).
- izdedzināt Aizdedzinot radīt (kur caurumu, robu) - par ko degošu vai karstu.
- izdedzināt Aizdedzinot sabojāt no vidus (par ko degošu vai karstu); ilgstoši iedarbojoties, iznīcināt (kam vidu, arī to, kas atrodas kam vidū) - par uguni.
- aizdiet Aizdejot līdz noteiktai vietai; attālināties, dejojot, lēkājot.
- hipotekārais aizdevums aizdevums, kas nodrošināts ar zemesgrāmatā ierakstītu nekustamā īpašuma ieķīlājumu (hipotēku) atbilstoši Civillikuma noteikumiem; hipotekārais kredīts.
- termiņaizdevums Aizdevums, kura atmaksai ir noteikts termiņš; terminēts aizdevums.
- aiztirdīt Aizdzīt kaitinot.
- pārēnot Aizēnot.
- konstitūtorijs Aizgādņa vai aizbildņa apliecība, ko viņam izdeva bāriņu iestāde, ieceļot vai apstiprinot amatā.
- aizmurīt Aizgriezt, kaujot ievainot.
- ķert Aizgūtnēm ieelpot, parasti, cīnoties ar elpas trūkumu.
- iziet Aiziet (uz kādu vietu, parasti noteiktā nolūkā) un atnākt atpakaļ.
- izņemt atvaļinājumu aiziet atvaļinājumā ar likumu noteiktajā kārtībā.
- aiztrallāt Aiziet jautri dziedot (trallinot).
- aizdulburēt Aiziet neskaidri murminot.
- aiztošāt Aiziet stenot (lēnām).
- aizagrūsties Aiziet, aizbraukt bez noteikta mērķa.
- aizdauzīties Aiziet, aizklīst (bez noteikta mērķa, parasti trokšņaini); klīstot, staigājot nonākt (kur, līdz kādai vietai).
- aizadauzīties Aiziet, aizklīst bez noteikta mērķa, parasti trokšņaini.
- aizašatāties Aiziet, aizklīst bez noteikta mērķa, parasti trokšņaini.
- aizašķetināties Aiziet, aizklīst bez noteikta mērķa, parasti trokšņaini.
- aizažauties Aiziet, aizklīst bez noteikta mērķa, parasti trokšņaini.
- aizpātarot Aiziet, vienmuļīgi skaitot lūgšanas (rājoties, kurnot, šķendējoties).
- aizpātaroties Aiziet, vienmuļīgi skaitot lūgšanas (rājoties, kurnot, šķendējoties).
- iemaukti Aizjūga sastāvdaļa, ko mauc darba dzīvniekam galvā un kas veidota no savienotām siksnām un mutē liekamās dzelzs.
- antipendijs Aizkars katoļu baznīcas altāra priekšā, bagātīgi greznots ar zelta un sudraba izšuvumiem.
- aizķeršanās Aizkavēšanās (piem., neparedzētu notikumu, kāda starpgadījuma dēļ).
- aizmiglot Aizklāt, pavājinot priekšmetu saskatāmību (par miglu, tvaiku, arī par dūmiem, putekļiem).
- dablandīties Aizklīst (līdz noteiktai vietai).
- aizložāt Aizkļūt lienot, rāpojot.
- aiztupstīties Aizlaisties, atkārtoti notupstoties.
- aizčivināt Aizlidot čivinot.
- bloķēšana Aizliegums veikt darbības (operācijas) ar vērtībām noteiktā laika posmā.
- damaldīties Aizmaldīties (līdz noteiktai vietai).
- aiz muguras aizmuguriski, kādam klāt neesot, nezinot; slepeni.
- Baldones-Vecumnieku paugurlīdzenums aizņem Viduslatvijas zemienes pamatiežu pacēlumu starp Daugavu un Mēmeli, Baldones un Vecumnieku pagastā, reljefā izdalās ledāja kustības virzienā lokveidīgi izliektu, šauru pacēlumu joslas, kas savienotas ar iegareniem vaļņiem.
- Tārgales pagasta teritorija aizņem visu bijušā Ventas (līdz 1939. g. Sarkanmuižas) pagasta teritoriju, nedaudz mainījusies robeža ar Vārves pagastu, papildus pievienota teritorija gar Baltijas jūru no bijušā Ances un bijušā Dundagas pagasta.
- kredītvērtējums Aizņēmēja maksātspējas novērtējums atbilstoši noteiktai vērtējuma sistēmai.
- aptvert Aizņemt (noteiktu, parasti lielu teritoriju).
- aizņemšnās Aizņemtu līdzekļu piesaiste uz noteiktu laiku bankas vai komerckredīta veidā, izlaižot vērtspapīrus u. tml.
- forvarda līgums aizpārdevums, preču, vērtspapīru, valūtas pirkšanas/pārdošanas līgums, kurā paredzēts, ka pircējs preci u. tml. saņems noteikta datumā vai līdz noteiktam termiņam.
- dapeldēt Aizpeldēt (līdz kādai noteiktai vietai).
- aizpērt Aizpeldēt, vicinot spārnus.
- dapļaut Aizpļaut līdz kādai noteiktai vietai.
- saspārnoties Aizrauties (ar ko), sajūsmināties (par ko) un gatavoties (to) īstenot.
- aizrēķināties Aizrauties rēķinot.
- kustības drošība aizsardzība pret kustības izraisītiem negadījumiem satiksmē, ko nodrošina spēkratu īpašību kopums, kas dod iespēju vadīt spēkratu kustības ātrumu un virzienu, vienoti satiksmes noteikumi un satiksmes dalībnieku - cilvēku - situācijai atbilstoša rīcība.
- nogriezējpozīcija Aizsardzības pozīcija, kas atrodas tādā vietā, lai pretiniekam piekļūt noteiktai zonai vai nepieļautu tā pārvietošanos noteiktā virzienā.
- Grīņu dabas rezervāts aizsargājama dabas teritorija Piejūras zemienē, Sakas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1936. g. (sākotnējā platība - 700 ha), izveidots, lai saglabātu nepārveidotas vēsturiski izveidojušās dabas ekosistēmas (grīni) un pētītu tajās notiekošos procesus, kā arī nodrošinātu izzūdošo un reto augu, ķērpju, sēņu un dzīvnieku aizsardzību, visā rezervāta teritorijā (tagadējā platība - 1454,9 ha) noteikta regulējamā režīma zona.
- dabas liegums aizsargājamo dabas objektu kategorija, kas parasti ir cilvēka darbības maz pārveidota teritorija, kurā sastopamas īpaši aizsargājamas augu un dzīvnieku sugu atradnes un īpaši aizsargājami biotopi; liegumos noteikts daļējs dabas aizsardzības režīms un saimnieciskā darbība atļauta tikai tādā apjomā, kas nav pretrunā ar šī lieguma mērķiem un uzdevumiem.
- Zlēku dzirnavezers un apkārtējā ainava aizsargājams dabas objekts (kopš 1977. g., platība - 7,3 ha) Ventspils novada Zlēku pagastā, ezers uzstādināts Dzirnavupē, platība - 6,8 ha, garums - 1,1 km, platums - līdz 120 m, lielākais dziļums - 4,5 m, atjaunota dzirnavu ēka un aizsprosts (augstums - 3,6 m).
- Unguru dzirnavezers aizsargājams dabas objekts Raiskuma pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1974., uzstādināts Ungura notekā Dzirnupītē, platība — 12 ha, garums — 1,5 km, lielākais platums — 0,2 km, lielākais dziļums — 2,5 m.
- locītā batika aizsedzi veido, tekstilizstrādājumu lokot un locījumus nostiprinot.
- sietā batika aizsedzi veido, tekstilizstrādājumu nosienot.
- aiznaglot Aizsegt, aizklāt, nostiprinot ar naglām.
- aizmiglot Aizsegt, pārklāt (acis), traucējot, pavājinot iespēju saredzēt.
- aizķert Aizskart (ar vārdiem), arī apvainot vai sarūgtināt.
- trāpīt vārīgā vietā aizskart, aizvainot, arī pazemot kādu.
- ķerties pie goda aizskart, aizvainot.
- rapļot Aizskart, aizvainot.
- tangēt Aizskart; apvainot.
- aizbraukšēt Aizskriet, brīkšķinot (zarus, žagarus).
- nočerkstēt Aizsmakušā balsī noteikt, pateikt.
- nočērkstēt Aizsmakušā balsī noteikt, pateikt.
- nogārgt Aizsmakušā, sēcošā balsī noteikt, pateikt.
- aizdabūt Aizsniegt, notvert.
- aiztiekties Aizsniegties līdz noteiktai vietai.
- profundoplastika Aizsprostotas vai stenotizētas augšstilba artērijas dziļās daļas rekonstruēšana.
- jautājuma zīme aizstājzīme, ko operētājsistēmās _MS-DOS_, _Windows NT_ un _OS/2_ izmanto kādas noteiktas rakstzīmes vietā.
- pūst (kā) stabulē aizstāvēt (kā) intereses, pievienoties (kā) rīcībai, uzskatiem.
- aizbrikšēt Aizsteigties brīkšķinot (zarus).
- anticipēt Aizsteigties notikumiem priekšā, tos paredzot vai nojaušot.
- aizplezdināties Aizsteigties, vēcinot spārnus.
- aizplidināties Aizsteigties, vēcinot spārnus.
- aizvest Aizstiepties noteiktā virzienā (par ceļiem, ielām u. tml.).
- aizbīdelēt Aizstreipuļot prom, aizstreipuļot līdz noteiktam punktam.
- aizšķaidīt Aizšļakstīt, pārklāt šļakstinot.
- apknabināt Aiztikt pa jokam (kutinot).
- nodzīvot Aizvadīt (dzīvi vai tās daļu ar kādu) noteiktās (parasti laulāto) attiecībās.
- lekties Aizvainot (kādu).
- aizskart Aizvainot (pašlepnuma, patmīlības u. tml. jūtas).
- močīt augumā aizvainot ar vārdiem.
- aizķert vārīgā (arī sāpīgā) vietā, arī aizķert vārīgu (arī sāpīgu) vietu aizvainot, aizskart (parasti ar vārdiem).
- aizskart Aizvainot, arī pazemot.
- abižot Aizvainot.
- aizvainotība Aizvainota cilvēka izjūta kopums: apziņa, ka ir aizvainots; aizvainojums.
- obturators Aizvars, kas ar noteiktiem starplaikiem uz mirkli pārtrauc gaismas plūsmu dažādos aparātos (kinoaparātos, fotoelektroniskajās u. c. ierīcēs).
- aizkritnis Aizvars, kas pie noteiktiem nosacījumiem krītot ātri noslēdz kādu eju.
- aizvāļāt Aizvelt prom (atkārtoti, vairākus objektus, ar pārtraukumiem, nenoteiktā virzienā).
- aizvāļāties Aizvelties prom (atkārtoti, ar pārtraukumiem, nenoteiktā virzienā).
- aiztricināt Aizvest satricinot (kratot).
- aiztrīcināt Aizvest satricinot (kratot).
- ietin Aizvieto "iet" nenoteiksmē.
- aizluncināt Aizvilināt luncinoties.
- aizstenēt Aizvilkt (kaut ko smagu) stenot, vaidot.
- akadēmiskais grāds akadēmiskās izglītības pakāpe, ko piešķir personai, kas apguvusi noteiktu mācību programmu, izstrādājusi un aizstāvējusi zinātnisku darbu (Latvijā - bakalaurs un maģistrs).
- sforzando Akcentējot, ar spēku izceļot, pēkšņi pastiprinot.
- sforzato Akcentējot, ar spēku izceļot, pēkšņi pastiprinot.
- papildakcija Akcija, kas piešķirta akcionāram dividendes vietā, tādējādi palielinot sabiedrības pamatkapitālu bez jaunu līdzekļu piesaistīšanas.
- koncerns Akciju sabiedrību grupa, kas apvienotas mātes sabiedrību un meitas sabiedrību attiecībās.
- iekārtošana Akmens iespiedumā berzēja ielikšana rokas spiedē, resp. ātrspiedes akmens pamatnē, lai, litogrāfijas akmens biezumam mainoties, dabūtu vajadzīgo iespieduma spriegumu.
- Dzirnavsalas apmetne akmens laikmeta dzīvesvieta Balvu novada Rugāju pagastā, Pededzes kreisajā krastā, \~1,5 km uz dienvidaustrumkiem no Mieriņu ciema, kur mainoties Pededzes gultnei, izveidojies plašs sēklis - Dzirnavsaliņa, senlietas atrastas līdz 250 m garā joslā, kas datējamas ar neolītu, taču iegūtas arī bronzas un dzelzs laikmeta senlietas.
- hepatosplenometrija Aknu un liesas lieluma noteikšana.
- barre akords, ko spēlē, noteiktā grifa vietā ar pirkstiem piespiežot ģitāras vai tai līdzīga instrumenta stīgas.
- bīstamās iekārtas pārbaude akreditētas un akreditēto inspicēšanas institūciju sarakstā iekļautas inspicēšanas institūcijas darbība, kuras mērķis ir bīstamās iekārtas lietošanas laikā novērtēt tās atbilstību normatīvajos un normatīvtehniskajos aktos noteiktajām konkrētajām prasībām vai, pamatojoties uz profesionālu spriedumu, - normatīvajos aktos noteiktajām galvenajām drošības prasībām.
- beneficiants Aktieris vai cits teātra darbinieks, kura labā vai kuram, par godu notiek benefice.
- teātra maska aktieru spēles aksesuārs sejas aizklāšanai, ar kura palīdzību tiek paspilgtinātas noteiktam tēlam raksturīgas īpašības.
- līdzdalība Aktīva ieinteresētība (kādā notikumā, pasākumā); arī līdzjūtība.
- reakcija Aktīva pretošanās pārmaiņām, cenšanās saglabāt vai atjaunot veco, savu laiku nodzīvojušo kārtību.
- sargāt Aktīvi darbojoties, panākt, ka (kādam) nenotiek kas nevēlams.
- Hekla Aktīvs vulkāns Islandes dienvidu daļā, 1491 m vjl., kopš 1104. g. notikuši >20 lieli izvirdumi; viduslaiku teiksmās - vieni no vārtiem uz elli un raganu pulcēšanās vieta.
- aktualitāte Aktuāls notikums, fakts, jautājums.
- kinohronika Aktuālu sabiedriski politisko, kultūras un mākslas dzīves notikumu regulāra fiksācija kinolentē; attiecīgā kinodokumentālistikas nozare.
- nogulumu ģenētiskais tips akumulatīvs veidojums, kas radies noteiktu eksogēno ģeoloģisko procesu darbības rezultātā un līdzīgos šo procesu norises apstākļos.
- adatu terapija akupunktūra, Ķīnas tautas medicīnas metode, kuras pamatā ir noteiktu aktīvo punktu kairināšana ar speciālām adatām.
- sirēna Akustiska ierīce, kurā skaņas jaudu iegūst, mainot vai pārtraucot pievadītās gāzes vai šķidruma plūsmu; šīs ierīces raidītās skaņas.
- mērlīnija Akvatorijas iecirknis, kas aprīkots kuģa ātruma mērīšanai, lagas korekcijai un kuģa dzenskrūves apgriezienu skaita atbilstības noteikšanai attiecīgam ātrumam.
- lokālie akvitatori akvitatori, kas iedarbojas tikai tiem audiem un šūnām, kas tos producē; var iedarboties vai nu tikai uz šūnām, vai arī uz audiem, ierosinot embrija daļu diferencēšanos.
- saāķēt Āķējot savienot.
- uzmetināt Āķējot, kabinot u. tml. novietot virsū (uz kā, kam).
- kazers Āķis, kur piestiprina virvi, pārsienot siena vezumu ar bomi.
- kastiks Āķveidīgs instruments, ko izmanto pinot izstrādājumus no koku mizas.
- AlAT Alanīnaminotransferāze.
- sinkrētisti Aleksandrijas skolas pārstāvji, kas centās grieķu filosofiju savienot ar austrumnieku mācībām.
- dominants gēns alēles, kas nomāc citu tā paša gēna alēļu (recesīvo gēnu) iedarbību uz noteiktu organisma pazīmi.
- atopija Alerģijas veids, ko raksturo pārmantota, pastiprināta jutība pret noteiktām vielām; izpaužas kā siena drudzis, astma vai atopiskais dermatīts.
- dieninieks Algādzis, kas salīdzis strādāt noteiktu dienu skaitu un saņem samaksu par katru nostrādāto dienu.
- nedēļnieks Algādzis, kas salīdzis strādāt noteiktu nedēļu skaitu un saņem samaksu par katru nostrādāto nedēļu.
- apmērīšanas formula algebriska izteiksme, kurā ietverti daudzi noteikti jahtas parametri.
- algoritmiskais drošums algoritma (programmas) spēja izpildīt savas funkcijas, ja izmainās tā (tās) darbības apstākļi (noteikumi).
- zars Algoritmos un programmās - viens no alternatīvajiem to izpildes variantiem, kuru izvēlas atkarībā no zināmu noteikumu kopuma.
- nedeterminēts algoritms algoritms, kurā kārtējais izpildāmais solis nav viennozīmīgi noteikts, bet kuru izvēlas no iepriekš noteiktu risinājumu kopas.
- izooktāns alifātiskais ogļūdeņradis C~8~H~18~, viens no oktāna izomēriem, standartviela benzīna oktānskaitļa noteikšanai; tā oktānskaitli pieņem par 100.
- trešais dzimums alternatīvs dzimuma apzīmējums, kas ir plašāks par sievietes un vīrieša vai sievišķā un vīrišķā bināro pretnostatījumu; kā sinonīmi tiek lietoti arī tādi termini kā “interseksuāls”, “nenoteikta dzimte”.
- medalus Alus, kas ir raudzēts kopā ar medu; dzēriens, kam pēc noraudzēšanas ir pievienots medus.
- zigomicēte Aļģsēņu nodalījuma klase ("Zygomycetes"), zemākās sēnes ar labi attīstītu micēliju, kas nav sadalīts šūnās; dzimumvairošanās notiek, savienojoties divām šūnām, kas nav diferencētas vīrišķos un sievišķos elementos, 85 ģintis, 510 sugu, Latvijā konstatētas 23 ģintis, 79 sugas.
- leptomīti Aļģsēņu nodalījuma oomicēšu klases rinda ("Leptomitales"), ūdenī mītošas sēnes, kas sastopamas uz pūstoša substrāta vai ar organiskām vielām bagātos notekūdeņos, Latvijā konstatētas 2 dzimtas.
- izmeklētājs amatpersona pirmstiesas izmeklēšanas iestādē, kura ir tiesīga pieņemt procesuālus lēmumus un veikt procesuālas darbības un kuras pienākums ir likumā noteiktā kārtībā izdarīt pirmstiesas izmeklēšanu šai iestādei piekritīgās krimināllietās
- eklēsiarchs Amatpersona senos klosteros, kas pārzināja baznīcas ēkas apsardzību un tīrību kā arī dievkalpojuma kārtību klosterī pēc baznīcas statūtu noteikumiem.
- administrators Amatpersona, kas veic noteiktus pārvaldes uzdevumus.
- referents Amatpersona, kas ziņo par kādiem noteiktiem jautājumiem, sniedz konsultācijas tajos, arī veic kādus noteiktus uzdevumus.
- Amerikāņu Samoa Amerikāņu Samoa Teritorija — nepievienota teritorija ar iekšēju pašpārvaldi (angļu val. "Territory of America Samoa"), platība — 195 kvadrātkilometri, 66430 iedzīvotāju (2010. g.), administratīvais centrs — Fanatono, administratīvais iedalījums — 3 distrikti un 2 neorganizēti atoli.
- Amerikāņu Samoa Teritorija Amerikāņu Samoa, nepievienota teritorija (angļu val. "Territory of American Samoa").
- Ceanothus americanus Amerikas ceanots.
- Procyon lotor Amerikas jenots.
- amerikānisks Amerikas Savienotajām Valstīm, amerikāņiem raksturīgs.
- prohibicionisti Amerikas Savienotajās Valstīs - personas, kas aizstāvēja aizliegumu tirgoties ar alkoholiskiem dzērieniem, it īpaši "sausā likuma" (līdz 1934. g.) piekritēji.
- USA Amerikas Savienotās Valstis (angļu "United States of America"), valsts trīsburtu kods.
- Amerika Amerikas Savienotās Valstis.
- ASV Amerikas Savienotās Valstis.
- štati Amerikas Savienotās Valstis.
- Valsts departaments Amerikas Savienoto Valstu ārlietu ministrija.
- Vašingtona Amerikas Savienoto Valstu galvaspilsēta ("Washington"), osta Potomakas lejteces krastā, aizņem Kolumbijas federālo distriktu, 658900 iedzīvotāju (2014. g.).
- kongresmenis Amerikas Savienoto Valstu kongresa loceklis.
- Pārstāvju palāta Amerikas Savienoto Valstu parlamenta zemākā palāta.
- Baltais nams Amerikas Savienoto Valstu prezidenta rezidence Vašingtonā.
- Alabama Amerikas Savienoto Valstu štats (angļu valodā "Alabama", saīsinātais apzīmējums - AL), atrodas ASV dienvidaustrumu daļā, administratīvais centrs - Montgomeri, platība - 135765 km^2^, iedzīvotāju skaits - 4850000 (2015. g.), robežojas ar Tenesī, Džordžijas, Flioridas un Misisipi štatu.
- Aļaska Amerikas Savienoto Valstu štats (angļu valodā "Alaska", saīsinātais apzīmējums - AK), administratīvais centrs - Džūno, platība - 1717854 km^2^, iedzīvotāju skaits - 698473 (2009. g.), robežojas ar Kanādu, Kluso okeānu, Beringa jūru un Ziemeļu Ledus okeānu.
- Aidaho Amerikas Savienoto Valstu štats (angļu valodā "Idaho", saīsinātais apzīmējums - ID), atrodas ASV ziemeļrietumu daļā, administratīvais centrs - Boisisitija, platība - 216445 km^2^, iedzīvotāju skaits - 1545800 (2009. g.), robežojas ar Montānas, Vaiomingas, Jūtas, Oregonas un Vašingtonas štatu, kā arī ar Kanādu.
- Aiova Amerikas Savienoto Valstu štats (angļu valodā "Iowa", saīsinātais apzīmējums - IA), administrtīvais centrs - Demoina, platība - 145744 km^2^, iedzīvotāju skaits - 3007850 (2009. g.), robežojas ar Minesotas, Viskonsinas, Ilinoisas, Misūri, Nebraskas un Dienviddakotas štatu.
- zaņķis Amorāla uzvedība, netiklība, uzdzīve; vieta, kur notiek uzdzīve, uzvedas amorāli, netikli.
- fluorometrija Analītiska vielas identificēšana un tās daudzuma noteikšana, izmantojot ultravioletās gaismas avotu un mērot raksturīgo vielas izstaroto fluorescento gaismu.
- pašrakstītājanalizators Analizators, kura iegūtos datus fiksē tam pievienots pašrakstītājs.
- kapillāranalīze Analīze, kas dibinās uz parādības, ka dažādu vielu šķīdumi (ūdenī) paceļas iemērktās filtrpapīra sloksnītēs līdz noteiktam augstumam un ar noteiktu ātrumu, tā ka ir iespējams šīs vielas identificēt.
- izmaksu mainības analīze analīze, ko veic, lai noteiktu, kā mainās vienas vienības (vai dažādu vienību) izmaksas atkarībā no produkcijas vai pārdošanas apjoma.
- luminiscentā analīze analīze, kuras pamatā ir intensitātes noteikšana spīdēšanai, kas rodas, ja pētāmo vielu apstaro ar ultravioleto starojumu vai arī ja luniniscenci izraisa notiekošā reakcija.
- elektroanalīze Analīze, kuras pamatā ir vielas, kas elektrolīzes procesā nogulsnējusies uz elektroda, nosvēršana; to lieto vara, svina u. c. vielu kvantitatīvai noteikšanai.
- izmaksu un ieguvumu analīze analīze, kuras uzdevums ir noskaidrot projekta, pirkuma vai kāda cita līdzekļu izlietojuma efektivitāti, salīdzinot izmaksas ar iegūto rezultātu.
- topkross Analizējamās līnijas krustošana ar vairākām citām līnijām vispārīgās kombinatīvās spējas noteikšanai.
- portfeļa analīze analīzes metode, ko pielieto kontrolingā un stratēģiskajā plānošanā; uzņēmuma portfelis iekļauj visus darījumus, darbības un notikumus; analīzes mērķis ir noskaidrot cik liela ir uzņēemuma vai tā stratēģiski nozīmīgas struktūrvienības normāla peļņas norma (bruto peļņa pret vidējo uzņēmumā ieguldīto kapitālu procentos), kādi stratēģiski faktori ietekmē peļņas normu, cik lielai jābūt uzņēmuma tirgus daļai.
- refraktometrija analīzes metode, kuras pamatā ir šķīduma refrakcijas koeficienta noteikšana.
- impulskoda modulācija analogsignāla pārveidošanas metode ciparsignālā. Analogsignāla amplitūda noteiktos laika momentos tiek diskretizēta un pēc tam kvantēta
- nolase Analogsignāla vērtība kādā noteiktā laika momentā.
- Likaona Anatolijas līdzenuma sausākā dienvidu daļa, Turcijā, beznoteces apgabala augstums - 900-1000 m, atsevišķas grēdas - 2000-3000 m, solončaki un sāļezeri, sausās stepe, pustuksnesis.
- hidatode anatomisks veidojums augā, pa kuru notiek liekā ūdens izvadīšana pilieniņu veidā; parasti atrodas lapu vai lapu zobiņu galos; ir galvenokārt augiem, kam pavājināta transpirācija un kas aug pārmitrās vietās; ūdens atvārsnīte.
- reģionālā jeb apvidus anestēzija anestēzija, kurā panāk nejutību ar tā nerva blokādi, kurš inervē noteiktu ķermeņa apvidu, vai arī anestēzijas vielu injicē visapkārt vajadzīgajam apvidum.
- farmakoangiogrāfija Angiogrāfija, kuras gadījumā asinsvadus vizualizē, mainot asins plūsmu ar asinsvadus paplašinošiem vai sašaurinošiem preparātiem.
- ainavparks Anglijā XVII gadsimtā aizsākts dārzu, parku plānošanas un ierīkošanas tips, baroka dārza atvasinājums, kas atšķiras no franču parka (regulāri plānota parku tipa) ar to, ka parkā tiek atveidotas dabiskas ainavas, iepriekš nosakot koku un krūmu veidu, izvietojumu, lielumu, papildinot parku ar pastaigu takām ar lapenēm, skatpunktiem, tiltiņiem, labirintiem un grotām; bieži pie reprezentatīvas ārpilsētas celtnes veidoja vispirms franču parku, aiz tā - ainavparku jeb angļu parku.
- Suprematijas akts Anglijas parlamenta 1534. g. 3. novembra likums, kas noteica karaļa augstāko visvaru pār Anglijas baznīcu un radīja no Romas pāvesta neatkarīgu anglikāņu baznīcu.
- neapoliešu seksta angļu ieviests nosaukums mazajai sekstai, kas izceļas uz molla IV pakāpes, pazeminot II pakāpi par pustoni.
- Būls angļu matemātiķis un loģiķis Džordžs Būls (George Boole, 1815.-1864. g.), izveidojis loģikas algebru, tā nodibinot matemātisko loģiku.
- leļļu animācija animācija, kurā uzņem filmā trīsdimensiju lelles, pirms katra kadra nedaudz mainot to stāvokli.
- UN ANO, Apvienoto Nāciju Organizācija (angļu "United Nations").
- anode Anods - elektriskās strāvas avota pozitīvais pols; elektrods, kas savienots ar strāvas avota pozitīvo polu.
- atribūcija Anonīma zinātniska vai mākslas darba autora, rašanās laika, vietas noteikšana.
- kokontrakcija Antagonistisku savilcēju un izstiepēju muskuļu savstarpēja koordinācija, lai locekli noturētu taisnu.
- Nisela komisija Antantes Augstākās padomes komisija, izveidota 1919. g. 10. oktobrī ar galveno uzdevumu uzraudzīt, kā Vācija Baltijā ievēro Kompjeņas pamiera noteikumus; Antantes Baltijas komisija.
- antiaritmisks Antiaritmiskie līdzekļi - vielas, kas normalizē sirds ritmu, pazeminot sirds muskulatūras ierosināmību.
- antidiabētisks Antidiabētiskie līdzekļi - savienojumi, kas veicina ogļhidrātu izmantošanu audos un uzkrāšanos aknās, tādējādi samazinot cukura daudzumu asinīs.
- antidiurētika Antidiurētisks līdzeklis: (a) līdzeklis, kas kavē urīna izdalīšanos; (b) līdzeklis, kas palielina urīna koncentrāciju, samazinot tā daudzumu.
- enkomija Antīkajā dzejā slavinājuma dziesma kādai noteiktai personai vai notikumam.
- greifs Antīkajā mitoloģijā - spārnots lauva ar ērgļa galvu.
- teurgs Antīkajā neoplatonisma tradīcijā cilvēks, kas prktizēja askētismu, lai sasniegtu ekstāzi un savienotos ar Dievu.
- Menipa satīra antīkās literatūras žanrs, kura būtiska pazīme ir dzejas un prozas, nopietnā un komiskā, augstā un zemā brīvs savijums; raksturīgs parodisks piegājiens, nenopietnā veidā apspēlējot kāda eposa vai traģēdijas notikumus un varoņus.
- kiliks Antīks māla (retāk metāla) dzeramais trauks: lēzena tase uz zemas pēdas ar divām līmeniskām osām; bieži apgleznots.
- antiseptiku korodēšanas spēja antiseptiku spēja iedarboties uz metāliem vai citiem materiāliem, sagraujot to virsmas vai pazeminot fizikāli mehāniskās īpašības.
- imūnopsonīns Antiviela, kas sensibilizē noteiktu antigēnu fagocitozei.
- kultūrekoloģija Antropoloģijas nozare, kurā pēta attiecības starp iedzīvotājiem un vidi kādā noteiktā teritorijā.
- goniometrs Antropoloģisks instruments sejas un galvas (galvaskausa) leņķisko izmēru noteikšanai.
- testu koordinācijas procedūras apakšējā un augšējā testera mijiedarbības noteikumi testēšanas procesa laikā.
- kembelveltnis Apakškārtas blīvētājs, kas blīvē aramkārtas apakšējo slāni, pastiprinot tanī kapilaritāti, bet virsējo slāni atstāj irdenu, plaši lieto sausa klimata apgabalos, Latvijā maz izplatīts.
- pulcēšanās Apakšvienību un daļu darbība pēc noteikta signāla un to sapulcēšanās nozīmētā rajonā (punktā).
- beigelis Apaļa maizīte ar caurumu vidū, ko gatavo no zemā temperatūrā ilgi raudzētas kviešu mīklas un pirms cepšanas vāra verdošā ūdenī, kam pievienots miežu iesals.
- rags apaļi stikla trauciņi ar biezām, gludām malām, ko liek uz noteiktām ķermeņa vietām, bankas 2(1).
- apaļo kokmateriālu mitrā glabāšana apaļo kokmateriālu gglabāšana, kas pamatojas uz koksnes mitruma noturēšanu virs šķiedru piesātinājuma mitruma visā to glabāšanas laikā.
- apaļo kokmateriālu sausā glabāšana apaļo kokmateriālu glabāšana gaissausā stāvoklī, noturot šo stāvokli visā to glabāšanas laikā.
- kolocīts Apaļš nanorobots, kas ieprogrammēts darboties grupā veicinot asins sarecēšanu un šī grupa spēj arī zibenīgi salāpīt pārplīsušu asinsvadu.
- tropometrs Aparāts acābola rotācijas pakāpes noteikšanai.
- prizmoptometrs Aparāts acs refrakcijas noteikšanai, lietojot divas ar pamatiem kopā saliktas prizmas.
- ebullioskops Aparāts alkohola daudzuma noteikšanai šķidrumos pēc to viršanas punkta.
- aglutinoskops Aparāts ar lupu aglutinācijas noteikšanai mēģenē.
- sfigmomanometrs Aparāts arteriālā asinsspiediena netiešai mērīšanai, paaugstinot asinsspiedienu ar piepūšamu pneimatisku aproci.
- hemabarometrs Aparāts asins īpatnējā svara noteikšanai.
- trombometrs Aparāts asins recētspējas noteikšanai.
- hemoalkalimetrs Aparāts asins sārmainības pakāpes noteikšanai.
- koagulometrs Aparāts asinsreces ātruma noteikšanai.
- fotohemotahometrs Aparāts asinsrites ātruma noteikšanai ar fotogrāfijas palīdzību.
- hemotahometrs Aparāts asinsrites ātruma noteikšanai.
- barometrs Aparāts atmosfēras spiediena mērīšanai; izmanto arī atrašanās vietas absolūtā augstuma virs jūras līmeņa noteikšanai.
- elastometrs Aparāts audu elastības un tūskas pakāpes noteikšanai.
- ortokinometrs Aparāts augšējo un apakšējo locekļu koordinācijas traucējumu noteikšanai.
- polarimetrs Aparāts cukura daudzuma noteikšanai šķīdumos, pamatojoties uz gaismas polarizācijas likumiem.
- panhidrometrs Aparāts dažādu šķidrumu īpatnējās masas noteikšanai.
- dilātometrs Aparāts dimorfu vielu pārvēršanās punkta noteikšanai, šī noteikšana pamatojas uz to, ka katrai modifikācijai parasti ir cits īpatnējais svars, tā ka pārvēršanās punktā novērojama spēja tilpuma maiņa.
- ergometrs Aparāts dozēta mehāniska darba izpildei; to lieto, lai noteiktu, kādas funkcionālas pārmainās organismā notiek darba laikā.
- audiometrs Aparāts dzirdes asuma noteikšanai.
- oftalmostatometrs Aparāts eksoftalma pakāpes noteikšanai.
- proptometrs Aparāts eksoftalma pakāpes noteikšanai.
- kardiometrs Aparāts eksperimentālai sirdsdarbības stipruma noteikšanai.
- endosmometrs Aparāts endosmozes pakāpes noteikšanai.
- fosfatometrs Aparāts fosfātu daudzuma noteikšanai urīnā.
- aeroskops Aparāts gaisa putekļu satura noteikšanai.
- galvanogustometrs Aparāts galvaniskās strāvas izraisītu garšas sajūtu noteikšanai.
- tropometrs Aparāts garo kaulu torsijas pakāpes noteikšanai.
- mikrorespirometrs Aparāts gāzu apmaiņas noteikšanai audu paraugā.
- mikroaerotonometrs Aparāts gāzu parciālā spiediena noteikšanai asinīs.
- mitruma mērītājs aparāts gāzu, šķidruma un cietu (arī beramu) vielu mitruma noteikšanai.
- uroglikometrs Aparāts glikozes līmeņa noteikšanai urīnā.
- kompass Aparāts ģeogrāfiskā vai magnētiskā meridiāna virziena noteikšanai.
- hemoglobinometrs Aparāts hemoglobīna daudzuma noteikšanai šķidrumā (asinīs, urīnā).
- heteroskops Aparāts heteroforijas pakāpes noteikšanai.
- inspirometrs Aparāts ieelpas dziļuma, biežuma un tilpuma noteikšanai.
- cefalohemometrs Aparāts intrakraniālā spiediena pārmaiņu noteikšanai.
- aktinometrs Aparāts izstarojuma intensitātes vai penetrācijas spējas noteikšanai.
- polarogrāfs Aparāts izšķīdinātu vielu dabas un koncentrācijas noteikšanai.
- kalcimetrs Aparāts kalcija daudzuma noteikšanai šķidrumos, piem., asinīs.
- petehiometrs Aparāts kapilāru trausluma noteikšanai, mākslīgi radot petehijas.
- kolorimetrs Aparāts kažokzvēru apmatojuma krāsas un nokrāsu precīzai noteikšanai.
- fagodinamometrs Aparāts košļāšanas muskuļu spēka noteikšanai.
- anomaloskops Aparāts krāsu akluma noteikšanai.
- kolorimetrs Aparāts krāsu intensitātes noteikšanai.
- hromatoskiametrs Aparāts krāsu uztveres noteikšanai.
- hromatoptometrs Aparāts krāsu uztveres pakāpes noteikšanai.
- odometrs aparāts kuģa noietā attāluma noteikšanai.
- farinotoms Aparāts kviešu vai miežu graudu sagriešanai gareniski, lai noteiktu to stiklainumu, kas ir svarīga pazīme iegūstamo miltu un maizes izstrādājumu kvalitātes noteikšanā.
- fakometrs Aparāts lēcas laušanas spējas noteikšanai.
- oftalmofakometrs Aparāts lēcas laušanas spējas vai rādiusa noteikšanai.
- mikroviskozimetrs Aparāts maza šķidruma daudzuma viskozitātes noteikšanai.
- grizumetrs Aparāts metāna daudzuma noteikšanai raktuvju gaisā.
- miokinezimetrs Aparāts muskuļa kontrakcijas mērīšanai, kairinot to ar elektrisko strāvu.
- kinesteziometrs Aparāts muskuļu sajūtas pakāpes mērīšanai, muskuļu reakcijas noteikšanai.
- saistīšanās laiku noteikšanas aparāts aparāts neorganisko saistvielu saistīšanās laiku (sākuma un beigu) noteikšanai pēc aparāta adatas iegrimšanas dziļuma normālkonsistences cementa javā.
- kompass aparāts nogāžu un slāņu kritumu leņķu noteikšanai.
- biometrs Aparāts oglekļa dioksīda daudzuma noteikšanai dzīvajos audos.
- karbonometrs Aparāts oglekļa dioksīda daudzuma noteikšanai.
- fokometrs Aparāts optisko lēcu un lēcu sistēmu fokālo punktu un atstatumu noteikšanai.
- metabolimetrs Aparāts pamatvielmaiņas noteikšanai.
- denzometrs aparāts papīra gaisa caurlaidības noteikšanai.
- laktometrs Aparāts piena īpatnējās masas noteikšanai.
- laktoskops Aparāts piena tauku satura noteikšanai pēc piena caurspīdīguma.
- sfigmometrs Aparāts pulsa biežuma un spraiguma noteikšanai.
- zimoskops Aparāts rauga fermentētspējas noteikšanai.
- fotoptometrs Aparāts redzes asuma noteikšanai.
- jonometrs Aparāts rentgenstaru devas noteikšanai, nosakot gaisa jonizācijas pakāpi.
- algezimetrs Aparāts sāpju sajūtas noteikšanai, lietojot svaru, kas ar smailo galu atspiezdamies uz ādas virsmas, rada sāpes, vai ādas krokas saspiešanas metodi, vai arī elektrisko strāvu.
- ponogrāfs Aparāts sāpju sajūtas noteikšanai.
- algesimetrs Aparāts sāpju sajūtas stipruma noteikšanai.
- algohronometrs Aparāts sāpju sajūtas un tās rašanās ātruma noteikšanai.
- termestēziometrs Aparāts siltuma maņas noteikšanai.
- oksihemogrāfs Aparāts skābekļa noteikšanai asinīs narkozes laikā.
- hemoksometrs Aparāts skābekļa noteikšanai asinīs.
- uroazotometrs Aparāts slāpekļa daudzuma noteikšanai urinā.
- skeners Aparāts slimības diagnozes noteikšanai, ar kuru var iegūt cilvēka organismā ievadīto radioaktīvo izotopu sadalīšanās ainu.
- kompresimetrs aparāts spiediena noteikšanai motora cilindros (motora tehniskā stāvokļa pārbaudei spiedienu nosaka kompresijas gājiena beigās, ar starteri griežot motora kloķvārpstu).
- zeoskops Aparāts spirta dadzuma noteikšanai šķīdumā pēc viršanas punkta.
- baresteziometrs Aparāts svara vai spiediena maiņas noteikšanai.
- diagometrs Aparāts taukeļļu elektriskās caurlaišanas spējas ātrai un drošai noteikšanai.
- laktobutirometrs Aparāts tauku daudzuma noteikšanai pienā.
- acidobutirometrs Aparāts tauku satura noteikšanai pienā, to apstrādājot ar skābi.
- taktometrs Aparāts taustes maņas noteikšanai.
- videomikseris Aparāts televīzijas studijā vai ārpusstudijas raidītājā, kas ļauj atlasīt un kombinēt vienotā programmā no vairākiem avotiem pienākošus videosignālus.
- termoskops Aparāts temperatūru noteikšanai no attāluma, salīdzinot objekta un etalona spilgtumu.
- derivatogrāfs Aparāts termiskai analīzei, kurā ar noteiktu ātrumu var mainīt temperatūru un vienlaikus reģistrēt analizējamās vielas temperatūras un masas izmaiņas un izmaiņu ātrumu.
- intensimetrs Aparāts to elektrisko impulsu skaita noteikšanai, kuri vienā laika vienībā nāk no kodoldaļiņu skaitītāja vai impulsu jonizācijas kameras.
- urometrs Aparāts urīna īpatnējās masas noteikšanai.
- uroacidimetrs Aparāts urīna skābuma noteikšanai.
- ureametrs Aparāts urīnvielas daudzuma noteikšanai šķidrumā.
- lizimetrs Aparāts vielas šķīdības noteikšanai.
- konsistometrs Aparāts vielu konsistences noteikšanai.
- vaporimetrs Aparāts, ar ko nosaka dažādu šķidrumu tvaika elastību noteiktā temperatūrā.
- spinterometrs Aparāts, ar ko noteic pārmaiņas rentgenlampā un rentgenstarojuma caurspiedīgumu.
- dzesinātājs aparāts, ar kuru aizvada siltumu no šķidruma, gāzes vai cietas vielas, pazeminot tā temperatūru līdz apkārtējās vides temperatūrai un zemāk.
- kakaerometrs Aparāts, ar kuru noteic gaisa netīrības pakāpi.
- selektors aparāts, ierīce, ko lieto telefona sakaros, telesignalizācijai, automatizētu procesu regulēšanai no attāluma un ar kā palīdzību vadības centru var vienlaikus savienot ar vairākiem objektiem.
- taimers Aparāts, kas pēc iepriekš noteikta laika sprīža ieslēdz vai izslēdz kādu iekārtu, ierīci u. tml. vai arī signalizē par šī laika sprīža beigšanos.
- taimeris Aparāts, kas pēc zināma, iepriekš noteikta laika sprīža (aiztures laika) automātiski ieslēdz vai izslēdz kādu iekārtu, mašīnu, ierīci vai arī signalizē par šā laika sprīža beigām.
- bronhospirometrs Aparāts, ko lieto vitālās kapacitātes, skābekļa saistīšanas un ogļskābās gāzes atdalīšanas noteikšanai katrā plaušā atsevišķi.
- osmoskops Aparāts, ko piestiprina pie deguna ožas pastiprināšanai; tas atvieglo smaržu uztveri, un smaržojošās vielas iespējams noteikt kvantitatīvi.
- spektrokolorimetrs Aparāts, kurā apvienots spektroskops un oftalmoskops; lieto krāsu akluma konstatēšanai.
- radiola Aparāts, kurā funkcionāli apvienoti radiouztvērējs un elektrofons.
- radiokombains Aparāts, kurā funkcionāli apvienoti radiouztvērējs, televizors, magnetofons un elektrofons.
- aparatūras drošums aparatūras spēja darboties noteiktu laika periodu bez bojājumiem.
- apakštīkls Aparatūras un pārraides vides kopums, kas veido vienotu veselumu un ko izmanto sakariem starp reālajām sistēmām.
- arhitektoniskā projektēšana aparatūras un programmatūras komponentu un to saskarņu noteikšana datoru sistēmas struktūras izstrādāšanai.
- laikdalības sistēma aparatūras un programmatūras kopums datoru sistēmā, kas sadala centrālā procesora laiku un citu iekārtu izmantošanas iespējas daudziem lietotājiem, nodrošinot vienlaicīgu daudzu programmu izpildi.
- uzturamība Aparatūras vai tās komponentu īpašība, kas nodrošina tās spēju saglabāt vai atjaunot tādu stāvokli, kurā tā izpilda uzdotās funkcijas.
- vispārinātā marķēšanas standartvaloda aparatūrneatkarīga standartizēta formāla valoda, kas nosaka, kā jāveic dokumentu iezīmēšana, lai noteiktu tādu teksta noformēšanas elementu kā treknraksta, slīpraksta, malu u. c. izmantošanu; valoda _SGML_.
- apspridzināt Apbārstīt spridzinot.
- ugunsapbedīšana Apbedīšanas veids līķi sadedzinot; kremācija.
- apsabērnāties Apbērnoties (parasti par nelieliem dzīvniekiem).
- apbēnoties Apbērnoties.
- apbērnīties Apbērnoties.
- admirēt Apbrīnot.
- apbrīnāt Apbrīnot.
- apbrīnēt Apbrīnot.
- apbrīnīt Apbrīnot.
- apdīvāt Apbrīnot.
- pārbrīnot Apbrīnot.
- jūsmotājs Apbrīnotājs, slavinātājs.
- karakuģis Apbruņots kuģis, kas var veikt noteiktus kaujas uzdevumus, kam ir sava kaujas komanda un valsts jūras kara karogs; kara kuģis.
- kara kuģis apbruņots kuģis, kas var veikt noteiktus kaujas uzdevumus, kam ir sava kaujas komanda un valsts jūras kara karogs; karakuģis.
- sabāzt cietumā (arī aiz restēm) apcietināt, arī notiesāt (vairākus, daudzus).
- iebāzt cietumā apcietināt; notiesāt.
- saķert Apcietināt; notvert un atņemt brīvību.
- apdares paņēmiens apdares materiāla uzklāšanas veids (izsmidzinot, uzlejot, veltņojot, iegremdējot u. c.).
- bloks Apdarināts koka gabals, ko iespīlē zābaku stulmos, lai tos iztaisnotu, padarītu gludus.
- slīperis Apdarināts noteikta izmēra četrskaldņu kokmateriāls.
- apdedzināšana verdošā slānī apdedzināšana, pulverveida vielai sajaucoties ar virpuļojošas gāzes plūsmu, kurā notiek intensīva masas un siltuma apmaiņa.
- applēsties Apdīrāties (savainoties), pie kam atsevišķas ķermeņa daļas var tikt saplosītas.
- apdrāztīt Apdrāzt, asinot nodrāzt.
- apdrošinājuma summa apdrošināšanas līgumā noteikta naudas summa, par kuru apdrošināšanā pret zaudējumiem un bojājumiem ir apdrošinātas mantiskas vērtības vai intereses, personu apdrošināšanā ir apdrošināta personas dzīvība, veselība vai fiziskais stāvoklis un civiltiesiskās atbildības apdrošināšanā - atbildības limits.
- pamattarifs Apdrošināšanas pamattarifs - gadam noteiktais apdrošināšanas bāzes tarifs, kuru piemēro attiecīgajam transportlīdzekļa tipam, ņemot vērā transportlīdzekļa piederību fiziskajai vai juridiskajai personai, tā lietošanas vidu un reģistrācijas vietu.
- apdrošināšanas prēmija apdrošināšanas polisē noteiktais maksājums par apdrošināšanu.
- apdrošinātais risks apdrošināšanas polisē paredzētais no apdrošinātā gribas neatkarīgs notikums, kura iestāšanās iespējama nākotnē.
- apdrošināšanas pieteikums apdrošinātāja noteikts dokuments, kuru apdrošinājuma ņēmējs iesniedz apdrošinātājam, lai informētu to par apdrošināšanas objektu, faktiem un apstākļiem, kas nepieciešami apdrošinātā riska novērtēšanai.
- apdrošināšanas līgums apdrošinātāja un apdrošinājuma ņēmēja vienošanās, saskaņā ar kuru apdrošinājuma ņēmējs uzņemas saistības maksāt apdrošināšanas prēmiju līgumā noteiktajā veidā, termiņos un apmērā, kā arī izpildīt citas līgumā noteiktās saistības un apdrošinātājs uzņemas saistības, iestājoties apdrošināšanas gadījumam, izmaksāt līgumā norādītajai personai apdrošināšanas atlīdzību atbilstoši apdrošināšanas līgumam.
- nelaimes gadījums darbā apdrošinātās personas veselībai nodarītais kaitējums vai personas nāve, ja to cēlonis ir vienas darbadienas (maiņas) laikā noticis ārkārtējs notikums, kas radies, pildot darba pienākumus, kā arī rīkojoties, lai glābtu jebkuru personu vai īpašumu un novērstu tiem draudošās briesmas.
- aizzvadzināt Apdullināt zvanot (klabot, grabot, žvadzot).
- Bileiķi Apdzīvota vieta (skrajciems) Saldus novada Vadakstes pagastā; līdz 1920. g. bija Lietuvas teritorijā, pievienoti Latvijai 1921. g. (pēc referenduma).
- Bikava Apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā Krēsles upes labajā krastā, pretējā krastā atrodas Gaigalava un vēsturiski abi ciemi ir bijuši apvienoti vienā lielciemā, kas dažādos periodos saucies gan Bikava (Bikova, Bykova) gan Gaigalava (Gaigolova).
- Zīlēni apdzīvota vieta (viensēta, muzejs) Jelgavas novada Platones pagastā, gleznotāja Ģ. Eliasa un mākslas zinātnieka K. Eliasa dzimtās mājas, dzīvojamā ēka celta 1887. g., telpās ierīkota ekspozīcija par Eliasu dzimtas vēsturi un radošo darbību.
- Vilreika Apdzīvota vieta Beļģijā ("Vilrijk"), kas līdz 1983. g. bija atsevišķa pilsēta, kad pievienota Antverpenes pilsētai.
- Sokoļņiki Apdzīvota vieta Krievijā, Tulas apgabalā, 10600 iedzīvotāju (2006. g.), pilsētas tiesības no 1958. līdz 2008. g., kad pievienota Novomoskovskas pilsētai, kā tās rajons.
- Jokmoka Apdzīvota vieta Lapzemes austrumu daļā, Zviedrijā (zviedru val. "Jokkmokk"; sāmu val. "Talvatis"), 10 km aiz Polārā loka, 3400 iedzīvotāju, Sāmu Tautas augstskola un Sāmu muzejs, kopš 1605. g. notiek gadskārtējs gadatirgus (februārī).
- Abrene Apdzīvota vieta Latvijā 1920.-1944. g. (1925.-1938. g. saucās Jaunlatgale) pilsētas tiesības no 1933. g., 1944. g. pievienota Krievijai un saucas Pitalova, līdz 1925. g., pastāvēja Pitalovas miests pie tāda paša nosaukuma dzelzceļa stacijas.
- Vanne-Eikele Apdzīvota vieta Vācijā ("Wanne-Eickel"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, kas bija patstāvīga pilsēta līdz 1975. g., kad pievienota Hernes pilsētai.
- Leikplesida Apdzīvota vietas ASV ("Lake Placid"), Ņujorkas štata ziemeļaustrumu daļā 572 m vjl., 2500 iedzīvotāju (2014. g.), šeit ir notikušas divas Ziemas Olimpiskās spēles: 1932. un 1980. g.
- izēst Apēst (visu ēdienu, kas ir, piemēram kādā traukā, vai noteiktu tā daudzumu).
- aptērēt Apēst, notiesāt.
- horogrāfija Apgabala vai rajona apraksta vai attēlojuma veids vai paņēmiens, noteikta apgabala vai rajona dabiskās konfigurācijas un īpatnību detāls apraksts.
- apvidus Apgabals (parasti neliels), kam ir kādas noteiktas pazīmes.
- Jemtlande Apgabals Norlandē ("Jaemtland'), robežojas ar Norvēģiju, platība - 34009 kvadrātkilometri, otrais lielākais Zviedrijā, 119000 iedzīvotāju, teritorijas lielākajā daļā plakankalnes līdzenums, augstākā virsotne - 1766 m vjl., agrāk piederēja Norvēģijai, pievienota Zviedrijai pēc Bremsebrū miera noslēgšanas 1645. g.
- beznoteces baseins apgabals, kam nav noteces uz jūru.
- aseismisks apgabals apgabals, kurā zemestrīces nenotiek vai notiek reti.
- iekārtot Apgādāt (piemēram, telpu, ēku) ar mēbelēm un citiem priekšmetiem un izvietot tos noteiktā kārtībā.
- dominējošais pamatapgaismojums apgaismojums filmēšanas laukumā, līdz minimumam samazinot tonālos kontrastus.
- starmetis Apgaismošanas ierīce, kas raida gaismas kūli noteiktā virzienā (parasti samērā tāla objekta apgaismošanai); prožektors.
- prožektors Apgaismošanas ierīce, kas raida gaismas kūli noteiktā virzienā (parasti samērā tāla objekta apgaismošanai); starmetis.
- galvot Apgalvot, apsolīt, ka kas notiks, īstenosies.
- aptrīcināt Apgāzt satricinot.
- apurdīt Apgāzt, kustinot ar kociņu.
- apmālēt Apgleznot; apkrāsot.
- lombardiešu ritms apgriezti punktēts ritms, kas asociējas gan ar pieklibošanu, gan noteiktību, valdonību.
- sagatavoties apgūt (piemēram, profesijai nepieciešamās zināšanas, iemaņas); trenējoties iegūt spējas veikt (noteiktu uzdevumu)
- iziet (dzīves, meistarības u. tml.) skolu apgūt, iegūt (noteiktu) mācību, pieredzi.
- glābšanas jaka apģērba gabals ar iešūtu peldošu materiālu, kas notur cilvēku virs ūdens; glābšanas veste.
- kostīms Apģērbs, kas ir piemērots noteiktai nodarbībai.
- vadmērs Apģērbu lielumu skalu noteicošais [somatomērs]{s:1664}, ko izmanto tipfigūru lielumam proporcionālo, sekundāro somatomēru aprēķināšanai; tā standartizētos garumus (galvas apkārtmēru, krūšu apkārtmēru, pakrūtes apkārtmēru, vidukļa apkārtmēru, gūžu apkārtmēru, augumu, delma garumu, kājas garumu, pēdas garumu) tieši vai netieši norāda apģērba preču lieluma marķējumos.
- standartapjoms Apjoms, kas noteikts pēc standartizēta parauga.
- zavaruha Apjucis, uzbudināts notiesāto pūlis.
- Rīgas apkaimes apkaimes, kas kopš 2008. gada tiek veidotas Rīgas pilsētas administratīvajās robežās, plānots, ka Rīga sastāvēs no 58 apkaimēm, katra ar savu centru, savu unikālo ainavisko un arhitektonisko veidolu.
- atkaisīt Apkaisīt noteiktu laukumu.
- peristatisks Apkārtējās vides noteikts.
- gaisotne Apkārtējie apstākļi, situācija, ko raksturo noteikts psiholoģiskais noskaņojums; ar izjūtām uztverama apkārtējo cilvēku savstarpējo attiecību radīta garīgā vide.
- cits Apkārtējie, pārējie (pretstatā kam vienam, noteiktam).
- apkaunot (kāda, kā) vārdu apkaunot (kāda) personu, godu, arī (kādu) profesiju, tās cieņu u. tml.
- apgānīt Apkaunot (ko cēlu, labu); aptraipīt.
- aptraipīt Apkaunot (piemēram, vārdu, godu).
- notraipīt Apkaunot, arī samaitāt (kādu).
- izgodāt Apkaunot, izsmiet.
- piekaunēt Apkaunot, kaunināt.
- apkaunēt Apkaunot, nodarīt kaunu; nolamāt.
- aizkaunēt Apkaunot, nokaunināt.
- izkaunēt Apkaunot, noķengāt, apgānīt.
- novilkt dubļos (kādu, kaut ko) apkaunot, noķengāt.
- (pa) darīt kaunu apkaunot.
- likt (arī grūst) kaunā apkaunot.
- padarīt kaunu apkaunot.
- uzspiest kauna zīmi apkaunot.
- apcūkāt Apkaunot.
- oprafiniķ Apkaunot.
- aizblaugznāt Apklāties ar blaugznām līdz noteiktai vietai.
- izveidot Apkopojot, sakārtojot noteiktās attieksmēs, radīt (piemēram, jēdzienus, spriedumus).
- apskaitīt Apkrāpt norēķinoties (parasti veikalā).
- uzsvēpināt Apkvēpināt, dezinficēt kūpinot degošu paegli kādu laiku.
- aprumelēties Aplaistīties ar ūdeni, uzsākot (attiecīgajā gadā) pirmo reizi kādu darbu (parasti dzenot lopus pirmo reizi ganībās).
- nobruzēties Aplaistīties; notraipīties, uzlejot, uzšļakstot ko.
- atestāts Apliecība (par mācību iestādes beigšanu, zinātniskā grāda iegūšanu u. tml.), ko izdod likumos paredzētajos gadījumos un kam ir juridiska nozīme noteikta fakta apliecināšanā.
- jahtu vadīšanas tiesības apliecība vai diploms, kas apstiprina tiesības vadīt noteikta lieluma jahtas zināmā akvatorijā.
- noņemt cepuri kāda priekšā apliecināt cieņu, apbrīnot.
- apķept Aplipt, pārklāties, notraipīties (visapkārt vai vietumis ar ko ķepīgu, lipīgu).
- traktēt Aplūkot, iztirzāt (kādu jautājumu, problēmu, jēdzienu, faktu) no noteikta viedokļa.
- cirkularitāte apļveida argumentācija, kas pieņem, ka kāda notikuma cēlonis pastāv pašā notikumā vai ir no tā izrietošs.
- sagatavot Apmācīt (kādu), lai (tas) varētu darboties (kādā profesijā), veikt (noteiktus uzdevumus).
- saburties Apmainījies ar domām, arī vienoties (par ko, kādā jautājumā).
- mainīt gredzenus apmainīties gredzeniem saderinoties, laulājoties.
- mīt gredzenus apmainīties gredzeniem saderinoties, laulājoties.
- pārmīt gredzenus apmainīties gredzeniem saderinoties, laulājoties.
- alkoholīze Apmaiņas reakcija starp izšķīdušo vielu un šķīdinātāju, kurā notiek arī vielas un šķīdinātāja sadalīšanās, ja šķīdinātājs ir spirts.
- lāzerepilācija Apmatojuma likvidēšana, iznīcinot matu sīpolus ar lāzera staru.
- apniekot Apmelnot, nopulgot.
- apglemzt Apmelot, nomelnot.
- apmelnot Apmelot, nomelnot.
- atkāļot Apmelot, nomelnot.
- baldzināt Apmelot, nomelnot.
- balgs Apmelots, nomelnots, skumjš.
- baroka arhitektūra apmēram 150-200 gadus ilgs periods Eiropas un Amerikas arhitektūrā no 16. gs. beigām līdz 18. gs. beigām; raksturīgas kuplas formas, liektas līnijas, bagātīgs plastiskais rotājums, grezni interjeri ar skulptūrām un gleznotiem plafoniem.
- siet Apņemot ar auklu, stiepli u. tml. un veidojot tajā, piemēram, mezglus, tinumus, savienot (ko kādā kopumā, veidojumā); šādā veidā savienojot (ko), radīt (tā kopumu, veidojumu).
- apsprādzēt Apņemt, aptvert (ap ko, kam apkārt), sastiprinot galus kopā ar sprādzi.
- izdot Apprecinot aizlaist (meitu no mājām).
- šļirkš Apraksta skaņu, kas rodas šļircinot.
- kontūrstrāvu aprēķina metode aprēķina metode, pēc kuras izmanto tikai otro Kirhofa likumu, vispirms aprēķinot fiktīvās kontūrstrāvas.
- izcenot Aprēķināt, noteikt (kam) cenu, izmaksu vai apmaksu.
- nocenot Aprēķināt, noteikt (kam) cenu.
- ieķīlājamā nekustamā īpašuma tirgus vērtība aprēķināts lielums — vērtēšanas dienā noteikta naudas summa, par kādu īpašums var tikt pārdots (nopirkts), ja pārdevējs un pircējs rīkojas kompetenti, ar aprēķinu un bez piespiešanas.
- uzrēķināt Aprēķinot, pieprasot samaksu (par ko), prasīt vairāk par likumīgi noteikto, paredzēto.
- diskontēšana Aprēķins, ar kuru nākotnē saņemamai vai izmaksājamai naudas summai tiek noteikta pašreizējā vērtība.
- lustrēšana Apretūras paņēmiens diegiem vai audumiem radīt gludu un spīdīgu virsmu, piesūcinot ar dekstrīnu vai citu šķīdumu un staipot ar sukām.
- apriņķojums Apriņķojuma (orbitālais) periods - laika posms, kurā debess ķermenis veic pilnu apriņķojumu attiecībā pret noteiktu atskaites punktu.
- palikt Apritēt (par cilvēka mūža gadu, mēnešu u. tml. skaitu), sasniegt (noteiktu vecumu).
- īslaicīgas sociālās aprūpes pakalpojums aprūpes pakalpojums, kas nodrošina veselības un sociālo aprūpi bērnam vai pilngadīgai personai ar funkcionāliem traucējumiem, kā arī cilvēkiem pēc ārstēšanās stacionārā – atbilstoši individuālajām vajadzībām, lai atjaunotu neatkarīgu dzīvi.
- apsardzes tehniskā sistēma apsardzes un ugunsdrošības signalizācijas, videonovērošanas, mehānisko vai elektronisko iekārtu kopums, kas darbojas vienotā sistēmā, lai novērstu prettiesiskus vai citādus apsargājamā objekta apdraudējumus.
- šarpe Apsējs, kurā iekar slimu (ievainotu) roku.
- iesiet Apsienot, aptinot (ar auklu, stiepli u. tml.), iestiprināt (kur iekšā).
- sasaistīt Apsienot, arī cieši aptverot (locekļus, ķermeni ar ko), panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks), parasti pilnīgi, nevar pakustēties; šādā veidā panākt, ka (locekļus), parasti pilnīgi, nevar pakustināt.
- sasaistīt Apsienot, sasienot, arī cieši aptverot (ar ko), savienot (vairākus, daudzus priekšmetus); sasienot, pārsienot (ar ko), nostiprināt (piemēram, kādu kopumu).
- sasaistīt Apsienot, sasienot, cieši aptverot u. tml. (ar ko vairākus, daudzus priekšmetus), izveidot (ko no tiem).
- bābiņā(s) lakatu apsiet apsiet lakatu gludi, cieši visapkārt galvai, divus lakata stūrus sasienot mezglā uz pieres.
- ovoskopēt Apskatīt (olu) pret gaismu tās svaiguma noteikšanai vai dīgļa attīstības kontrolēšanai.
- skrest Apskrest, noskrest, novalkāties, notraipīties, noskrandāties.
- kriptaistēzija Apslēpta, nenoskaidrota maņa cilvēkā, kādu pieņem metapsihika (parapsiholoģija, okultisms), lai izskaidrotu lielo skaitu liecību, ka dažreiz cilvēkam nenoskaidrotā ceļā gluži tieši var kļūt zināmi notikumi, no kuriem viņš atdalīts gan laikā, gan telpā; atšķiroties no telepātijas ar tiešo notikuma uztvērumu, kamēr telepātija paredz otra cilvēka apziņas pārdzīvojumu, kas tiek uztverts.
- kriptomnēzija Apslēptas atmiņas, kas uzpeld apziņā, kad tieši vai netieši uz tām aizrāda (asociāciju izraisītas atmiņas); arī atmiņas, kas līdz apziņai nenonāk, bet, zemapziņā pastāvēdamas, kā nosacījuma reflekss izraisa emocionālu pārdzīvojumu; grūtības atšķirt pagātnes reālu notikumu no lasītā, dzirdētā vai redzētā.
- apzieķēt Apsmērēt, notriept.
- aptraišķīt Apsmulēt, nosmulēt, aptašķīt, notašķīt.
- apkrēst Apsmulēt, notašķīt, notraipīt.
- piežiekāt Apsmulēt, notašķīt, notraipīt.
- apsmuļāt Apsmulēt, notašķīt.
- apsmullāt Apsmulēt, notašķīt.
- aizgānīt Apsmulēt, notraipīt, piemēslot, darīt netīru.
- nomiņģēties Apsmulēties, nosmērēties pa kaut ko biezu brienot.
- apsmurgāties Apsmulēties, notašķīties.
- piešmurgāties Apsmulēties, notašķīties.
- saķezēties Apsmulēties, notraipīties.
- apkraukaļāt Apspļaut, nosmērēt, notraipīt ar gļotām, krēpām.
- apklempt Apstaigāt, lēnām smagi brienot pa biezu sniegu.
- iemesls apstāklis, nosacījums, kas ir kādas parādības, notikuma ierosinātājs; kādas rīcības motīvs, pamatojums.
- sarežģījums Apstāklis, notikums (parasti neparedzēts), kas traucē, arī sarežģī darbību, norisi.
- nepietiekama apdzīvotība apstākļi, kuros noteiktā teritorijā zeme un citi resursi var nodrošināt lielāku iedzīvotāju daudzumu.
- bēdas Apstākļi, notikumi, fakti (piemēram, nelaime, posts), kas izraisa sāpīgu pārdzīvojumu.
- izredzes Apstākļu kopums (kā) īstenošanai, (kāda rezultāta) sasniegšanai; procentos vai ar daļskaitli izteikta varbūtība, ka kāds gadījums notiks.
- konstelācija Apstākļu sagadīšanās; apstākļi, kam jāsagadās, lai kaut kas notiktu.
- virtuve apstākļu un rīcības īpatnību kopums, kas raksturīgs kādas noteiktas sabiedrības videi un kuru nerāda publiski.
- liktenis Apstākļu, dažādu faktoru noteikta (piemēram, tautas, cilvēces) iepriekšējās vai turpmākās attīstības gaita, stāvoklis, kādā (tā) nonāk apstākļu, dažādu faktoru ietekmē.
- liktenis Apstākļu, dažādu faktoru noteikta iepriekšējās vai turpmākās attīstības gaita (piemēram, kādai parādībai), stāvoklis, kādā (tā) nonāk apstākļu, dažādu faktoru ietekmē.
- likteņgaitas Apstākļu, faktoru noteikta (piemēram, cilvēka, tautas) dzīve, liktenis (2); likteņceļš.
- likteņceļš Apstākļu, faktoru noteikta (piemēram, cilvēka, tautas) dzīve, liktenis (2); likteņgaitas.
- likteņa ironija apstākļu, notikumu u. tml. sagadīšanās, nejaušība, kas ir tik ļoti pretēja domātajam, iecerētajam, ka var likties kā izsmiekls.
- konteksts Apstākļu, notikumu, faktu u. tml. kopums, kas nepieciešams, lai saprastu (kā) nozīmi, jēgu.
- apmērīšanas komisija apstiprināta mērītāju grupa, kas pirms regates pārbauda jahtu (kā korpusa, tā arī takelējuma) atbilstību pastāvošajiem noteikumiem.
- sārmot Apstrādāt (izmērcētas jēlādas) ar veldzēto kaļķu suspensiju, kam pievienots nātrija sulfīds vai sulfīts.
- veltnēt Apstrādāt (ko) ar veltni (1), lai padarītu (to), piemēram, blīvu, gludu, veidotu (tam) noteiktu formu; arī velt (2).
- atzvīņot Apstrādāt (zivi), notīrot zvīņas.
- notvaicēt Apstrādāt ar tvaiku (audumu, parasti vadmalu); notvaikot.
- kalandrēt Apstrādāt, velmējot, gludinot u. tml. un vienlaicīgi žāvējot.
- aplūkošana Apsūdzētā, aizdomās turētā, cietušā, liecinieka miesas apskate kriminālprocesā ar nolūku vizuāli konstatēt uz viņa ķermeņa nozieguma pēdas vai citas sevišķas pazīmes, kuras dotu iespēju atpazīt personu, noteikt fizioloģiskās īpašības, vecuma pazīmes, brūces, rētas, dzimumzīmes, orgānu trūkumus un citas pazīmes vai šo pazīmju neesamību.
- apsūnāt Apsūnot, apaugt ar sūnām.
- sasūnoties apsūnot.
- nopļekāties Apšļakstot notraipīties.
- šļidzināt Aptašķīt, apsmulēt; slikti notīrīt.
- aptraišķīties Aptašķīties, notašķīties.
- izlases aptauja aptaujas veids, kurā piedalās nevis visa grupa, bet tikai noteikts grupas dalībnieku skaits.
- intervēšana Aptaujas veids; tās pamatā ir mērķtiecīgs dialogs starp intervētāju un intervējamo, kas parasti notiek pēc speciāli izstrādāta jautājumu saraksta.
- aprežģīt Aptinot samežģīt, samudžināt.
- viķelniski Aptinot vien (lakatu ap galvu).
- pārsiet Aptīt, apņemt ar pārsēju brūci, ķermeņa daļu (slimniekam, ievainotajam).
- apkabināt Aptīt, apvīstīt, notīt.
- aprumbāties Aptīties, notīties, neveikli, lempīgi apkārties ar apģērba gabaliem, aptīt.
- apgānīt Aptraipīt, notriept ar netīrumiem; arī izpostīt, nopostīt (parasti aiz ļaunuma).
- apšmucēties Aptraipīties, notraipīties (no visām pusēm, visapkārt).
- rupjregulēšana aptuvena regulēšana, kas parasti notiek ātri, negarantējot precīzu vēlamo darbības parametru sasniegšanu.
- granula aptuveni apaļi veidojumi vairāku simtu km diametrā, kas veido Saules fotosfēras redzamo virskārtu; veidojas Saules konvektīvajā zonā notiekošo vielas kustību rezultātā.
- aptakserēt Aptuveni notaksēt; novērtēt.
- ekstrapolēt Aptuveni noteikt funkcijas vērtības ārpus zināmo vērtību kopas.
- ukusiķ Apvainot kolēģi.
- uztielēt Apvainot, apsūdzēt kādu.
- inkriminēt Apvainot, apsūdzēt sodāmā nodarījumā; uzskatīt, atzīt par kāda vainu, noziegumu.
- lēkt uz auguma apvainot, arī darīt pāri.
- uzlēkt uz auguma apvainot, arī darīt pāri.
- aptaisīt Apvainot, nomelnot, noniecināt.
- rostot apvainot, pārmest.
- uzbraukt Apvainot; pārmest.
- ķimerēt Apvainot; pratināt; aizturēt.
- apvaināt Apvainot.
- apvaiņāt Apvainot.
- apvaiņavāt Apvainot.
- apvaiņot Apvainot.
- obļiķ Apvainot.
- ķenga Apvainotājs, apmelotājs.
- aizvaiņotājs Apvainotājs.
- aplekties Apvainoties (parasti pēkšņi), iespītēties; iecirsties.
- aizakuražēties Apvainoties un kļūt spītīgam.
- uzmest lūpu apvainoties, arī kļūt neapmierinātam, dusmīgam.
- uzskābt Apvainoties, kļūt kašķīgam, dusmīgam.
- sagruzīties Apvainoties, noskumt, sabēdāties.
- ņemt ļaunā apvainoties, sadusmoties (par ko).
- safāzēties Apvainoties, saniknoties, sadusmoties.
- sacelt spuras (arī seksti) apvainoties; arī saskaisties.
- sacelt seksti (arī spuras) apvainoties; arī saskaisties.
- čūksli uzmest apvainoties; kļūt neapmierinātam, dusmīgam; uzmest lūpu.
- abižoties apvainoties.
- uzmest kūkumu apvainoties.
- uzmest burbuli apvainoties.
- apsabežīties Apvainoties.
- apsavaiņāties Apvainoties.
- apvaiņoties Apvainoties.
- iebilsties Apvainoties.
- ģeodēziskais punkts apvidū ierīkota zīme, kurai tiek nodrošināta uzturēšana un ir noteikts vismaz viens no raksturlielumiem: koordinātas, augstums, Zemes gravimetriskā lauka vērtība vai Zemes ģeomagnētiskā lauka vērtība.
- sliežu ceļš apvidū ierīkots inženierbūvju komplekss, kas sastāv no divām tērauda sliedēm, kuras novietotas noteiktā attālumā viena no otras, lai pa tām varētu pārvietoties speciāls ritošais sastāvs.
- gravimetrijas tīkls apvidū nostiprinātu punktu sistēma, kurā punktu smaguma spēka vērtība noteikta ar augstu precizitāti.
- dabas lieguma zona apvidus ar cilvēka darbības mazpārveidotām dabiskajām ekosistēmām, kuru turpmāko aizsardzību nodrošina speciāli noteikumi.
- refleksogēnā zona apvidus ar receptoriem, kuru kairināšana likumsakarīgi aktivē noteiktu beznosacījuma refleksu (piem., mutes dobumā esošo garšas receptoru kairināšana izraisa siekalu izdalīšanos).
- inženierpoligons Apvidus iecirknis, kur notiek dažādu inženierlīdzekļu, mehanizācijas darbu mašīnu, pontonu un citu pārcelšanas līdzekļu izmēģinājumi, kā arī inženierkaraspēka mācības aizsargbūvju un aizsprostojumu ierīkošanā.
- rogainings Apvidus orientēšanās komandu sporta veids: sportistu komandai (2-5 dalībnieki) noteiktā laika posmā jāsavāc pēc iespējas vairāk punktu, kurus viņi iegūst, atrodot kontrolposteņus, kuriem ir dažāda vērtība.
- pikete Apvidus punkts, kura augstums tiek noteikts ģeodēziski.
- vieta Apvidus, platības u. tml. daļa zemes virsmai, teritorijai, kurā kas pastāv, atrodas, notiek, arī ir pastāvējis, atradīsies, varētu notikt u. tml.
- reģionālisms Apvidvārds, kas apzīmē noteiktam reģionam raksturīgu parādību, iezīmi u. tml.
- PCTVL Apvienība "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā".
- miksēt apvienot (divus vai vairākus signālus), lai iegūtu kombinētu signālu.
- kodificēt Apvienot (likumus, noteikumus, normas u. tml.) jaunizveidotā sistēmā, izveidojot attiecīgu kodeksu.
- sindicēt Apvienot (uzņēmumus) sindikātā.
- grupēt Apvienot grupās, sadalīt grupās pēc kopējas pazīmes; arī klasificēt.
- sakomplektēt Apvienot kolektīvā (cilvēkus).
- hibridizēt Apvienot noteiktā sistēmā (divas vai vairākas dažādas ierīces, iekārtas, ietaises).
- kartelēt Apvienot rūpniecības uzņēmumus kartelī.
- saorganizēt Apvienot, arī saaicināt (vairākus, daudzus), piemēram, kādas darbības veikšanai.
- kontaminēt Apvienot, arī sajaukt (divus vai vairākus notikumus, parādības u. tml.).
- biedrināt Apvienot, biedrot.
- kooperēt Apvienot, iesaistīt (kādu) kooperācijā (2).
- satuvināt Apvienot, padarīt (ko) mazāk atšķirīgu.
- sakombinēt Apvienot, sakopot kādā veselumā (parasti viendabīgus priekšmetus, parādības, arī cilvēkus).
- organizēt Apvienot, saliedēt (ko) noteiktā kopumā, sistēmā (parasti kāda mērķa sasniegšanai).
- dabūt zem vienas cepures apvienot.
- sabiedrot Apvienot.
- ADKP Apvienotā darba kolektīvu padome.
- ADF Apvienotā demokrātiskā fronte (DĀR).
- grupa JBIG apvienotā divlīmeņu attēlu ekspertu grupa (angļu "Joint Bi-level Image Experts Group").
- grupa JPEG apvienotā fotoekspertu grupa (angļu "Joint Photographic Experts Group").
- UHL Apvienotā hokeja līga (angļu "United Hockey League") - Ziemeļamerikas profesionālā hokeja līga, izveidota 1991. gadā.
- AZP Apvienotā zemnieku partija (Polijā).
- AKI Apvienotais kodolpētījumu institūts.
- augšanas apstākļu tips apvienotas ekosistēmas (bioģeocenozes) ar līdzīgu uzbūvi audzes stabilizācijas stadijā un līdzīgu atjaunošanās gaitu pēc audzes novākšanas vai nopostīšanas.
- standarts JPEG apvienotās fotoekspertu grupas izstrādāts standarts krāsu attēlu datņu saspiešanai.
- breksits Apvienotās Karalistes izstāšanās no Eiropas Savienības.
- AE Apvienotie Arābu Emirāti, valsts divburtu kods.
- ARE Apvienotie Arābu Emirāti, valsts trīsburtu kods.
- AAE Apvienotie Arābu Emirāti.
- sakankalēties apvienoties (ar sliktu cilvēku).
- sazvērēties Apvienoties kopējai (pret kādu vērstai) darbībai, rīcībai.
- salikties kopā apvienoties kopīgai darbībai.
- rekombinēties Apvienoties pretējas zīmes jo niem vai pozitīviem joniem un elektroniem, veidojot neitrālus atomus un molekulas.
- sajūgties apvienoties, arī apprecēties.
- kooperēties Apvienoties, iesaistīties kooperācijā (2).
- satuvoties Apvienoties, kļūt mazāk atšķirīgam; pielīdzināties.
- satuvināties Apvienoties, kļūt mazāk atšķirīgam.
- mesties kopā apvienoties, lai, piemēram, ko kopīgi veiktu, kopā dzīvotu.
- mesties uz vienu roku apvienoties, lai, piemēram, ko kopīgi veiktu.
- biedroties Apvienoties, organizēties.
- saorganizēties Apvienoties, piemēram, kādas darbības veikšanai (par vairākiem, daudziem).
- apbiedrēties Apvienoties, savienoties.
- samesties (retāk sasisties) kopā apvienoties.
- samesties (arī sasisties) kopā apvienoties.
- Adžmāna Apvienoto Arābu Emirātu emirāts (_Imārat ʻAjmān_), platība 259 km^2^, 250000 iedzīvotāju (2010. g.), teritorija sastāv no 3 atsevišķām daļām, ko aptver citi emirāti.
- Abū Dabī Apvienoto Arābu Emirātu galvaspilsēta (_Abū Ẓaby_), emirāta centrs, aizņem nelielu salu Persijas līča krastā, 633000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Līguma Omāna Apvienoto Arābu Emirātu nosaukums līdz 1971. g. 2. decembrim, kad šī teritorija bija Lielbritānijas protektorāts.
- UNDP Apvienoto Nāciju Attīstības programma (angļu "United Nations Development Programme").
- UNESCO Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācija (angļu "United Nations Educational, Scientific and Cultural Organization").
- UNCTAD Apvienoto Nāciju konference tirdzniecības un attīstības jautājumos (angļu "United Nations Conference on Trade and Development"); dib. 1964. g., sekretariāts atrodas Ženēvā, konferences notiek katru ceturto gadu un veicina tirdzniecības un ekonomikas attīstību, īpašu uzmanību veltot jaunattīstības valstīm.
- ANO Apvienoto Nāciju Organizācija - valstu politiska asociācija, juridiski organizēta un aicināta veikt svarīgas politiskas funkcijas visai plašā darbības diapazonā - uzturēt starptautisko mieru un drošību, attīstīt draudzīgas attiecības starp valstīm, veicināt starptautisko sadarbību ekonomiska, sociāla, kultūras un humanitāra rakstura problēmu atrisināšanas nolūkā.
- apvienots Apvienoto Nāciju Organizācija - valstu politiska asociācija, juridiski organizēta un aicināta veikt svarīgas politiskas funkcijas visai plašā darbības diapazonā - uzturēt starptautisko mieru un drošību, attīstīt draudzīgas attiecības starp valstīm, veicināt starptautisko sadarbību ekonomiska, sociāla, kultūras un humanitāra rakstura problēmu atrisināšanas nolūkā.
- UNDRO Apvienoto Nāciju Organizācija palīdzībai katastrofās ("United Nations Disaster Relief Organisation").
- UNHCR Apvienoto Nāciju Organizācijas Augstā komisāra bēgļu jautājumos birojs ("Office of the United Nations High Commissioner for Refugess").
- UNECE Apvienoto Nāciju Organizācijas Eiropas Ekonomikas komisija ("United Nations Economic Comission for Europe").
- UNRRA Apvienoto Nāciju Organizācijas Palīdzības un rehabilitācijas aģentūra (angļu "United Nations Relief and Rehabilitation Agency"); darbojās Vācijā 1945-46, tās uzdevums bija repatriēt uz dzimteni sabiedroto karagūstekņus un deportētos civiliedzīvotājus.
- UNCED Apvienoto Nāciju Organizācijas Tirdzniecības un attīstības konference ("United Nations Conference on Environment and Development").
- UNICEF Apvienoto Nāciju starptautiskais bērnu aizsardzības fonds (angļu "United Nations International Children's Emergency Fund").
- dārza fuksija apvienots nosaukums Latvijā audzētajām fuksiju formām un šķirnēm ("Fuchsia x hybrida").
- dziesmu svētki apvienotu koru masveida sarīkojumi, kas notiek regulāri pēc ilgākiem starplaikiem; Latvijā notikuši 1. vispārējie - 1873. g.; 2. - 1880; 3. - 1888; 4. - 1895; 5. - 1910; 6. - 1926; 7. - 1931; 8. - 1933; 9. - 1938; 10. - 1948; 11. - 1950; 12. - 1955; 13. - 1960; 14. - 1965; 15. -1970; 16. - 1973; 17. - 1977; 18. - 1980; 19. - 1985; 20. - 1990; 21. - 1993; 22. - 1998; 23. - 2003; 24. - 2008; 25. - 2013; 26. - 2018; 27. - 2023.
- dziesmu diena apvienotu koru sarīkojums (pilsētā, rajonā), kas notiek dziesmu svētku starplaikā.
- appīnēt Apvīt, greznot ar vītnēm.
- apriebināt Apziest un apvārdot (dziedinot).
- tiešsaistes sociālais darbs apzīmē dažādas sociālā darba prakses formas un sociālā darba metodes, kas tiek īstenotas ar informācijas un komunikāciju tehnoloģiju starpniecību tiešsaistē.
- jaunpagānisms Apzīmējums kustībām, kuru piekritēji cenšas atjaunot savu tutu senās reliģijas, piemēram, Latvijas dievturiem un Lielbritānijas jaunajiem druīdiem.
- allegri Apzīmējums mantu loterijai, kurā izlozes notika tūlīt pēc biļetes nopirkšanas.
- numurēt Apzīmēt (ko) ar cipariem, to kopām noteiktā secībā.
- aizzilināt Apzīmēt, iezīmēt, ierobežot līdz noteiktai vietai.
- plomba Apzīmogots kāda materiāla veidojums, ko piestiprina (pie kā), lai varētu kontrolēt noteikumiem atbilstošas darbības (ar to).
- līdzizdarīšana apzināta noziedzīga darbība, kurā tīšu noziedzīgu nodarījumu kopīgi, to apzinoties, tieši izdarījuša divas vai vairākas personas, t. i., grupā, tāpēc katra no viņām ir noziedzīga nodarījuma dalībnieks, līdzizdarītājs; dalība.
- dalība Apzināta noziedzīga darbība, kurā tīšu noziedzīgu nodarījumu kopīgi, to apzinoties, tieši izdarījuša divas vai vairākas personas, t. i., grupā, tāpēc katra no viņām ir noziedzīga nodarījuma dalībnieks, līdzizdarītājs.
- bezdarbība Apzināta personas gribai atbilstoša pasīva uzvedība, kas izpaudusies noteiktu tiesisku pienākumu nepildīšanā, kā rezultātā izdarīts Krimināllikumā paredzēts apdraudējums ar likumā aizsargātām interesēm vai tiesībām.
- dzimumapziņa Apzināta sevis uzskatīšana par noteikta dzimuma pārstāvi.
- žests Apzināta vai neapzināta kustība (piemēram, rokas vai galvas kustība), kas pauž noteiktu, pierastu norisi, arī psihisku vai fizioloģisku stāvokli.
- eksplicītā atmiņa apzinātas atmiņas par pagātnē piedzīvoto notikumu vai faktu.
- glamstīties Apzinoties kādu pārkāpumu, censties novērst no sevis aizdomas, pie tam panākot taisni pretējo.
- apsteidzošā atspoguļošana apziņas spēja telpā un laikā apsteigt realitātes procesus, prognozēt nākotnes notikumus.
- kinetogrāfija Ar 34 īpašām zīmēm uzskatāmi attēlotas cilvēka ķermeņa un locekļu kustības, lai attēlotu uz īpašas nošu lapas līdzās notīm baleta kustības.
- noturēt Ar aktīvu darbību., ticību panākt, ka notiek, norisinās (piemēram, pasākums, sanāksme); arī novadīt (11).
- nodibināt Ar aktīvu, mērķtiecīgu rīcību, izturēšanos izveidot (piemēram, noteiktas attiecības, stāvokli).
- šrapnelis Ar apaļām lodēm, maziem metāla stieņiem, mazām bultām u. tml. pildīts artilērijas šāviņš, kam laika deglis izraisa sprādzienu noteiktā trajektorijas punktā.
- apdrošināšanas gadījums ar apdrošināto risku cēloņsakarīgi saistīts notikums, kuram iestājoties paredzēta apdrošināšanas atlīdzības izmaksa atbilstoši apdrošināšanas līgumam.
- vidējie iedzīvotāji ar aritmētiskā (vai dažkārt ģeometriskā) vidējā paņēmienu aprēķināts iedzīvotāju skaits noteiktā laika periodā.
- namēšnieks Ar asinīm notašķījies cilvēks, ļaundaris.
- pārvadīt Ar attiecīgām iekārtām, ierīcēm u. tml. panākt, ka (piemēram, vielai, enerģijai, kustībai) rodas noteikts virziens un (tā) nonāk citā vietā, citā tehniskā sistēmā.
- satvert Ar attiecīgu kustību, iedarbību fiksēt (ko) noteiktā stāvoklī (par iekārtām, ierīcēm, to detaļām).
- telesalikums Ar automātisku linotipa sistēmu veidots iespieddarba salikums, ko parasti izmanto decentralizētai centrālo laikrakstu salikšanai.
- postermināls Ar banku savienota iekārta, kas dod iespēju maksāt ar norēķinu karti tieši tirdzniecības vai pakalpojuma sniegšanas vietā; POS termināls.
- POS termināls ar banku savienota iekārta, kas dod iespēju maksāt ar norēķinu karti tieši tirdzniecības vai pakalpojuma sniegšanas vietā.
- našķēties Ar baudu, tīksminoties ēst gardumu, kārumu.
- nosašaravāties Ar bēršanu tikt notīrītam.
- aizberzties Ar berzšanu, mazgāšanu nonākt līdz noteiktam punktam.
- aizbluķēt Ar bluķi vai zemes rulli, kā lauksaimniecības instrumentu norullēt līdz noteiktam punktam.
- nosacīta pirmstermiņa atbrīvošana ar brīvības atņemšanu vai arestu notiesātu personu, ja viņa ar savu uzvedību ir pierādījusi labošanos un iespēju robežās atlīdzinājusi ar noziedzīgo nodarījumu nodarīto materiālo zaudējumu, tiesa var atbrīvot no tālākas soda izciešanas, ja notiesātais izcietis Kriminālkodeksā noteikto daļu no tiesas piespriestā soda.
- atburt Ar burvībām, buršanu atjaunot (agrāko stāvokli).
- ruma kūkas ar cukura sīrupu, kam pievienota ruma esence, piesūcinātas k.
- cukurains Ar cukuru notriepts (parasti trauks).
- cukuraiņš Ar cukuru notriepts (parasti trauks).
- piezīme ar darba devēja rakstveida rīkojumu darbiniekam piemērots disciplinārsods par noteiktās darba kārtības vai darba līguma pārkāpšanu.
- darbinieka saistība ar darba līgumu darbinieks uzņemas veikt noteiktu darbu, pakļaujoties noteiktai darba kārtībai un darba devēja rīkojumiem.
- tēmas nenoteiksme ar darbības vārda nenoteiksmi nosaukts runas priekšmets jeb tēma, par kuru tālākajā tekstā tiek sniegta plašāka informācija.
- panākt Ar darbību, rīcību, izturēšanos radīt iespējas, priekšnoteikumus (kā) īstenošanai un īstenot (to).
- svelberēt ar darbiem un valodu šaudīties apkārt; neiet noteiktā virzienā.
- scepteris Ar dārgakmeņiem un grebumiem greznots zizlis - monarha varas simbols.
- darvains Ar darvu notriepts, arī pārklāts.
- aizdūlēt Ar dūlāju kvēpinot padzīt.
- nošņākties Ar dusmām, apslāpētā balsī noteikt, pateikt; nošņākt (2).
- nošņākt Ar dusmām, apslapētā balsi noteikt, pateikt; nošņākties (2).
- atslogotā pusass ar dzenošā riteņa rumbu savienota pusass, kas balstās uz tilta sijas ar diviem gultņiem un nav slogota ar lieces momentu.
- trīsceturtdaļatslogotā pusass ar dzenošā riteņa rumbu savienota pusass, kas balstās uz tilta sijas ar vienu gultni un daļēji uzņem lieces momentu.
- euchelaions Ar eļļas svaidīšanu un lūgšanā apvienots austrumu baznīcas sakraments.
- modificētā ciete ar enzīmiem sašķeltas cietes molekulas, kas pašķidrina cietes klīsteri, nemainot koncentrāciju (sevišķa nozīme papīra virsmas līmēšanā uz līmpreses).
- labiekārtot Ar ērtībām, atbilstoši noteiktām vajadzībām iekārtot (piemēram, apdzīvotu vietu, parku).
- labiekārtot Ar ērtībām, atbilstoši noteiktām vajadzībām iekārtot (telpu, celtni).
- fermentatīvs Ar fermentu saistīts, tā iedarbībā notiekošs.
- pakratīt galvu ar galvas kustību (iz)paust neapmierinātību, šaubas; noraidīt (ko); nepievienoties (kam).
- kratīt galvu ar galvas kustību (iz)paust neapmierinātību, šaubas; noraidīt (ko); nepievienoties (kam).
- papurināt galvu ar galvas kustību (iz)paust neapmierinātību, šaubas; noraidīt (ko); nepievienoties (kam).
- purināt galvu ar galvas kustību (iz)paust neapmierinātību, šaubas; noraidīt (ko); nepievienoties (kam).
- nogrozīt (retāk (pa) grozīt, (pa)šūpot) galvu ar galvas kustību (iz)paust šaubas, izbrīnu, pārmetumu; nepievienoties (kam).
- pakratīt (arī papurināt) galvu ar galvas kustību izpaust neapmierinātību, šaubas; noraidīt (ko); nepievienoties (kam).
- papurināt (arī pakratīt) galvu ar galvas kustību izpaust neapmierinātību, šaubas; noraidīt (ko); nepievienoties (kam).
- nogrozīt galvu ar galvas kustību izpaust šaubas, izbrīnu, parasti lielu, pārmetumu; nepievienoties (kam).
- pagrozīt (arī pašūpot, biežāk nogrozīt) galvu ar galvas kustību izpaust šaubas, izbrīnu, pārmetumu; nepievienoties (kam).
- pašūpot (arī pagrozīt, biežāk nogrozīt) galvu ar galvas kustību izpaust šaubas, izbrīnu, pārmetumu; nepievienoties (kam).
- kratīt (arī purināt) galvu ar galvas kustību paust neapmierinātību, šaubas; noraidīt (ko); nepievienoties (kam).
- purināt (arī kratīt) galvu ar galvas kustību paust neapmierinātību, šaubas; noraidīt (ko); nepievienoties (kam).
- grozīt (arī šūpot) galvu ar galvas kustību paust šaubas, izbrīnu, pārmetumu; nepievienoties (kam).
- godināt Ar goddevību pieminēt (kādu notikumu).
- nosukāt Ar grābekli notīrīt siena, salmu u. tml. vezumu visapkārt, lai vaļīgie stiebri braucot pa ceļu neizbārstītos.
- dziedzerkuņģis Ar gremošanas sulu izdalošiem dziedzeriem bagāts gremošanas orgāns, kurā notiek barības ķīmiska un mehāniska pārstrādāšana.
- nomaracīt Ar grūtībām (kādu noteiktu laiku) nopūlēties.
- uzstenēt Ar grūtībām un stenot uzkāpt.
- pāršļaukties Ar grūtībām, lēnām kājas kustinot, pārvietoties pāri.
- regulēt Ar hidrotehniskiem paņēmieniem panākt, ka (parasti ūdenstilpē) ir noteikts ūdens režīms.
- leģētie instrumentu tēraudi ar hromu, silīciju, volframu leģēti tēraudi ar oglekļa daudzumu līdz 1,1%; tiem piemīt liela cietība, nodilumizturība, siltumnoturība; izmanto nelielu, vienkāršu griezējinstrumentu izgatavošanai.
- hronometrāža Ar hronometru noteiktais ilgums.
- šķilināt Ar iešķelšanas palīdzību noteikt koka koksnes kvalitāti.
- sociālā uzņēmējdarbība ar indivīda vai grupas iniciatīvu īstenots sociālo uzņēmumu ekonomiskās darbības veids, ražojot preces un sniedzot pakalpojumus.
- sastiprināt Ar īpašām detaļām, vielām u. tml. panākt, ka starp (kā) detaļām, arī starp kādiem priekšmetiem rodas, parasti ciešs, saistījums noteiktā, vēlamā veidā.
- pārbaudīt Ar īpašām metodēm noteikt (izejvielu, gatavo izstrādājumu, pārtikas produktu) kvalitāti, piemērotību lietošanai.
- saistīt Ar īpašām vielām, detaļām, elementiem u. tml. savienot (divus vai vairākus priekšmetus).
- izrotājums Ar īpašām zīmēm vai sīkām notīm apzīmēta skaņu grupa vai skaņa, kas bagātina melodiju; melisms.
- melisms ar īpašām zīmēm vai sīkām notīm apzīmēta skaņu grupa vai skaņa, kas bagātina melodiju.
- iebarāt Ar īpaši sagatavotu vai noburtu ēdienu, arī dodot alkoholiskus dzērienus, ietekmēt (cilvēku) noteiktā nolūkā.
- mācīt Ar īpašiem paņēmieniem panākt, ka (dzīvniekam) rodas noteikts izturēšanās veids; dresēt (dzīvnieku).
- izspundēt Ar īpašu ēveli izveidot viena dēļa malā izcilni un tam atbilstošu gropi otra dēļa malā (lai dēļus blīvi savienotu, sasaistītu).
- saslēgt Ar īpašu iekārtu, ierīci savienot (kā) sastāvdaļas, elementus.
- piešaut Ar izmēģinājuma šāvieniem noteikt pareizu (šaujamieroča) stobra stāvokli.
- skenēt Ar kāda stara palīdzību notaustīt.
- izvēlēt Ar kādu pamatojumu atrast (noteikta pasākuma, norises realizēšanai piemērotu, izdevīgu laika posmu).
- izvēlēt Ar kādu pamatojumu atrast no kāda kopuma, daudzuma (noteiktam nolūkam, uzdevumam piemērotu, atbilstošu cilvēku); izvēlēties (2).
- mīt Ar kāju vai kājām kustinot paminu, pedāli, darbināt (kādu ierīci, iekārtu u. tml.).
- ieskāties Ar knābi šķirstot, bužinot spalvas, meklēt ko tajās.
- dūmenis Ar krāsnīm savienota izbūve (celtnē) dūmu izvadīšanai gaisā; šīs izbūves ārējā, ārpus celtnes redzamā daļa; skurstenis.
- grīdums Ar kravas tilpni savienota uzbūve kuģa pakaļgalā.
- nokristīt Ar kristības ceremoniju padarīt (kādu) par noteiktas konfesijas piederīgo.
- skurstenis Ar kurināmierīcēm savienota konstrukcija (celtnē, transportlīdzeklī u. tml.) dūmu izvadīšanai gaisā; šīs konstrukcijas ārējā, ārpus celtnes, transportlīdzekļa u. tml. redzamā daļa; dūmenis.
- sašūt Ar ķirurģiskiem pavedienveida materiāliem savienot malas (brūcei, plīsumam u. tml.); šādā veidā savienot (orgānu daļas).
- karogs Ar lēmumu noteikts apbalvojums šāda simbola veidā (dažās valstīs).
- linšu vainags ar lentēm greznots.
- banderilja Ar lentēm izgreznots šķēps; lieto vēršu cīņās Spānijā.
- sadedzināties Ar liesmām, ar ko karstu savainot sevi, parasti neviļus, negribēti.
- konfederēt Ar līgumu apvienot savienībā.
- likme Ar likumu noteikta algas norma par kāda darba izpildi; ar likumu noteikta maksas norma par kā lietošanu, izmantošanu.
- nodrošināt Ar likumu noteiktā kārtībā apgādāt (iedzīvotājus) ar eksistences līdzekļiem un noorganizēt apkalpošanu (piemēram, vecumā, darba spēju zaudēšanas gadījumā).
- nodibināt Ar likumu noteiktā kārtībā konstatēt (ko juridiski nozīmīgu).
- ievēlējamība Ar likumu noteikta politiska kārtība valsts un sabiedriskajās iestādēs un organizācijās, pēc kuras amatpersonas tiek ievēlētas (nevis ieceltas) amatā.
- ūdensaizsardzība Ar likumu noteikta ūdeņu aizsardzība pret piesārņošanu, kaitējumu.
- monopols Ar likumu noteiktas izņēmuma tiesības (valstij, organizācijai, personai), piemēram, ko ražot, izmantot, tirgoties ar ko.
- monopoltiesības Ar likumu noteiktas tiesības vienīgajam, piemēram, ko ražot, izmantot, tirgoties ar ko.
- dekrēta laiks ar likumu noteikts laiks, kas atšķiras no joslas laika.
- baznīcas apmeklēšana ar likumu noteikts latviešu zemnieku pienākums 17.-18. gs.
- aizsardzība ar likumu noteikts nodrošinājums
- obligātā apdrošināšanas iemaksa ar likumu noteikts obligāts maksājums speciālā budžeta kontā, kas dod tiesības sociāli apdrošinātajai personai saņemt likumā noteiktos sociālās apdrošināšanas pakalpojumus.
- sociālās iemaksas ar likumu noteikts obligāts sociālās apdrošināšanas maksājums speciālā budžeta kontā, kas dod tiesības sociāli apdrošinātai personai saņemt likumā noteiktos sociālās apdrošināšanas pakalpojumus.
- klaušas Ar likumu noteikts zemes īpašnieka pienākums veikt kādu darbu, piemēram, ceļu labošanu.
- nolikums Ar likumu pamatots normatīvs akts, kas regulē kādu valsts dzīves jomu vai noteic kādas valsts institūcijas uzdevumus, struktūru, kompetenci; attiecīgi sankcionēts normatīvs akts, ko pieņem sabiedriska organizācija kādas darbības regulēšanai.
- aplinkiem Ar līkumu; slēptā veidā; aplinkus; runāt netieši, neminot pašu lietu.
- vāgot Ar līmeņrādi noteikt horizontālu virzienu.
- abartikulārs Ar locītavu nesavienots, no tās atdalīts; ārpus locītavas, piem., iekaisums.
- pāršaut Ar lodi, šāviņu ievainot (ķermeņa dalu).
- izšaut Ar lodi, šāviņu saplēst, izbojāt (ko); ar lodi, šāviņu ievainot (ķermeņa daļu).
- pareģot Ar maģiskiem paņēmieniem noteikt (ko gaidāmu) un paziņot (par to).
- sviedums Ar medsviedni iegūtā medus daudzums (parasti no noteikta medus daudzuma un veida).
- novadīt Ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka (kas) noris līdz galam pēc noteikta plāna, noteiktā secībā.
- izstrādāt Ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka (piemēram, mākslas darbs, tā detaļas) atbilst noteiktām prasībām.
- izstrādāt Ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka (piemēram, priekšmets) iegūst vēlamo veidu, formu, atbilst noteiktām prasībām.
- izveidot Ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka (piemēram, priekšmets) iegūst vēlamo veidu, formu, atbilst noteiktām prasībām.
- veidot Ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka kaut kas rodas vai gūst vēlamo veidu, formu, atbilst noteiktām prasībām; radīt.
- sūdains Ar mēsliem notraipīts; ļoti netīrs.
- sūdājs Ar mēsliem notraipīts.
- mēslaiņš Ar mēsliem notriepts, piemēslots, netīrs.
- raidīt Ar metienu, sitienu, grūdienu u. tml. panākt, ka (priekšmets) kustas kādā, parasti noteiktā, vēlamā, virzienā.
- nacionālais mērvienības etalons ar Ministru kabineta normatīvu aktu atzīts etalons, ko lieto par noteikta lieluma bāzi citiem ar to saistītiem lieluma etaloniem valstī.
- skaidrs ar monētām, banknotēm (par norēķināšanos).
- rahiopāgs Ar mugurām simetriski sagitālā plāksnē savienoti dvīņi vidukļa augšdaļas un skausta apvidū.
- iedīdīt Ar neatlaidību, stingrību panākt, ka (dzīvnieks) veic noteiktas darbības, kustības; iedresēt.
- sajaukt Ar nepareizu, neprecīzu kustību, darbību izjaukt, parasti pilnīgi (piemēram, noteiktu kustību kopumu, cilvēku grupējumu); kļūdīties, parasti ievērojami (kādā darbībā).
- aizdarināt Ar noteiktām darbībām, dažādiem paņēmieniem panākt, ka (priekšmets) ir slēgts; aiztaisīt ciet.
- vadīt Ar noteiktām darbībām, izmantojot attiecīgās ierīces, panākt, ka (transportlīdzeklis) pārvietojas vēlamajā virzienā, arī ar vēlamo ātrumu, iekārtu režīmu.
- savienība Ar noteiktiem kopējiem principiem, idejām, darbības mērķiem saistīta, īpaši organizēta vai tradicionāla (šķiru, sociālu grupu) attiecību sistēma.
- turkains Ar noteiktiem raibumiem.
- patenttiesības Ar noteiktu laikposmu ierobežotas patenta īpašnieka tiesības izmantot savu izgudrojumu.
- šķelt Ar noteiktu matemātisku operāciju dalīt (kādu kopu) apakškopās.
- iefiltrēt Ar noteiktu nolūku iesūtīt, iesaistīt (piem., pretinieka organizācijā savu cilvēku).
- jēdzienu sistēma ar noteiktu nozari saistītu jēdzienu kopa, kas izstrādāta un strukturēta pēc jēdzienu savstarpējām (hierarhiskajām, asociatīvajām u. c.) attieksmēm.
- cerēt Ar noteiktu pārliecību gaidīt, arī paredzēt (ko).
- valdēt Ar noteiktu rīcību, noteiktiem pasākumiem panākt, ka paklausa, pakļaujas disciplīnai, kārtībai, nedara ko neatļautu; neļaut (kādam) rīkoties (pēc viņa iegribām).
- sub conditione ar noteikumu.
- ogļot Ar ogli iekrāsot melnu, nomelnot.
- piekomandēt Ar pavēli likt pievienoties (piemēram, bruņoto spēku daļai, apakšvienībai), parasti noteikta uzdevuma veikšanai.
- pērļurota Ar pērlēm greznota rotas lieta.
- tarēt Ar precīzām metodēm noteikt (kā) masu.
- kodēt Ar psihoterapijas metodēm cilvēka apziņu ievirzīt noteiktā stāvoklī (piem., pret alkohola lietošanu).
- prjaņiks Ar pūdercukura glazūru pārklāts cepums, kas cepts no mīklas, kurai pievienots medus.
- aizmīcīties Ar pūlēm aiziet prom, brienot pa biezi plūstošu masu.
- nostutēties Ar pūlēm nostāties, arī noturēties (piemēram, stāvus).
- blenkt Ar pūlēm samanīt, noticēt, ieraudzīt.
- noķert Ar pūlēm, grūtībām sastapt (kādu); notvert (2).
- notusnīties Ar pūlēm, parasti tusnījot, noiet, nonākt; notusnīt (2).
- notusnīt Ar pūlēm, parasti tusnījot, noiet, nonākt; notusnīties (2).
- peilēt Ar radiopelengatoru noteikt raidstacijas atrašanās vietu.
- soļkompilators Ar redaktoru apvienots kompilators, kurš katru programmas priekšrakstu kompilē neatkarīgi no citiem priekšrakstiem.
- juridiskie iedzīvotāji ar reģistrācijas noteikumiem saistīts iedzīvotāju kopums noteiktā apdzīvotā vietā.
- modemu banka ar resursdatoru vai ziņojumdēļa sistēmu savienotu modemu kopa, kas ļauj identificēt daudzus lietotājus.
- gāzpildītais stabilitrons ar retinātu gāzi pildīts stikla balons, kura darba laikā notiek mirdzizlāde.
- graudainais EPT ar ribosomām klāts EPT, kurās notiek olbaltumvielu sintēze.
- savelt Ar riņķveida kustību un spiedienu panākt, ka (parasti kā masa) iegūst noteiktu veidu, formu; ar šādu paņēmienu izveidot (ko).
- nostrīķēt Ar rokām veikt ķermeņa masāžu (lai dziedinātu noteiktas kaites).
- piesist Ar rokas kustību iedarbinot taustiņu vai sitamo mūzikas instrumentu, izraisīt (skaņu); ar īpašu kustību iedarbināt (mūzikas instrumenta taustiņu).
- aiztikt Ar runu, valodu nedot mieru, arī apvainot; aizskart.
- drāma Ar satricinošiem pārdzīvojumiem saistīts notikums.
- likme Ar savstarpēju norunu noteikta naudas summa, ko maksā, lai piedalītos azarta spēlē, vai ko maksā azarta spēles zaudētājs.
- sargāt Ar savu (parasti likumā, instrukcijās u. tml noteikto) darbību novērst ko nevēlamu (parasti oficiālai personai).
- sargāt Ar savu (parasti likumā, instrukcijās u. tml. noteikto) darbību ierobežot (kādu, parasti apcietinātu, personu) rīcības iespējas.
- sargāt Ar savu (parasti likumā, instrukcijās u. tml. noteikto) darbību panākt, ka (kāds objekts) kļūst nepieejams nepiederīgām, nevēlamām u. tml. personām, tiek saglabātas materiālās vērtības (tajā) vai ka (no kāda objekta) nevar izkļūt šādas personas; arī apsargāt.
- sargāt Ar savu izturēšanos būt par cēloni tam, ka (kādam, kam) nenotiek kas nevēlams (par dzīvniekiem).
- izaicināt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu apvainot, likt asi reaģēt, pamudināt uz pretdarbību, cīņu.
- pazemot Ar savu izturēšanos, rīcību, runu ļoti apkaunot, dziļi aizvainot (kādu).
- apēnot Ar savu pārākumu padarīt (ko) mazāk ievērojamu, manāmu, nomākt; aizēnot, aptumšot.
- nekropsija Ar sekciju saistīta miroņu apskate, lai noteiktu nāves cēloņus.
- pārsist Ar sitienu, arī atsitot pret ko, ievainot (ķermeņa daļu).
- atsist Ar sitienu, triecienu padarīt jutīgu, sāpīgu (ķermeņa daļu, orgānu); ar sitienu, triecienu ievainot.
- tēlot Ar skatuves mākslas līdzekļiem veidot, radīt, īstenot skatītāju priekšā (drāmas daiļdarbu, tā daļu, arī iestudētu izrādi); atveidot izrādē, iestudējumā (lomu, tēlu, tā īpašības, emocionālo stāvokli u. tml.).
- brīnēt Ar skaudīgu skatu apbrīnot.
- saklambarot Ar skavām savienot, piestiprināt.
- saklamburot Ar skavām savienot, piestiprināt.
- saskrotēt Ar skrošu šāvienu padarīt caurumainu, arī sabojāt, parasti pilnīgi; ar skrošu šāvienu savainot.
- bane Ar skursteni savienots torņveida dobums virs krāsns atveres, kurā noslāpst kopā ar dūmiem izsviestās dzirksteles.
- banīca Ar skursteni savienots torņveida dobums virs krāsns atveres, kurā noslāpst kopā ar dūmiem izsviestās dzirksteles.
- bānīca Ar skursteni savienots torņveida dobums virs krāsns atveres, kurā noslāpst kopā ar dūmiem izsviestās dzirksteles.
- banīte Ar skursteni savienots torņveida dobums virs krāsns atveres, kurā noslāpst kopā ar dūmiem izsviestās dzirksteles.
- banītis Ar skursteni savienots torņveida dobums virs krāsns atveres, kurā noslāpst kopā ar dūmiem izsviestās dzirksteles.
- bānītis Ar skursteni savienots torņveida dobums virs krāsns atveres, kurā noslāpst kopā ar dūmiem izsviestās dzirksteles.
- tākeliņot Ar speciālu līni vai diegu apdarināt (notīt) virves (troses) galu tā, lai tas neatšķetinātos.
- grupeto Ar speciālu zīmi apzīmēts melodijas rotājums, kurā parasti ir četras vai piecas notis noteiktā secībā.
- sadragāt Ar spēcīgu sitienu, triecienu, arī sprādzienu savainot (ķermeņa daļu, arī ķermeni).
- grūstīt Ar spēcīgu, strauju kustību vairākkārt skart (kādu); vairākkārt grūst (priekšmetu), mainot (tā) stāvokli, virzienu vai pārvietojot (to); stumdīt.
- pārspert Ar spērienu ievainot.
- nosaspardīties Ar spērienu vai spērieniem tikt ievainotam (parasti par zirgiem).
- saspiest Ar spiedienu izveidot (ko); ar spiedienu izveidot (ko noteiktā formā).
- saspiest Ar spiedienu samazināt (kā) tilpumu (nesamazinot vielas daudzumu); ar spiedienu izmainīt (kā) formu.
- saspiest Ar spiedienu savienot, sastiprināt.
- spraust Ar spiedienu virzīt (ko tievu, smailu) priekšmetā, materiālā, veidojumā u. tml., arī spraugā, šaurā vietā, tā, lai (tas) atrastos noteiktā stāvoklī.
- izspiest Ar spiedienu, spiežot izgatavot, izveidot (priekšmetu noteiktā formā).
- lokālās testēšanas metode ar Starptautiskās standartizācijas organizācijas standartu noteiktā atvērto sistēmu sadarbības protokolu realizāciju konformances testēšanas metode, kas paredz, ka apakšējais un arī augšējais testeris ir izvietoti testēšanas sistēmā. Lai veiktu testējamās protokolu realizācijas kontroli, ir paredzēta iespēja tieši piekļūt šīs realizācijas augšējai servisa robežai.
- cilptestēšanas metode ar Starptautiskās standartizācijas organizācijas standartu noteiktā retranslācijas sistēmu protokolu realizāciju konformances testēšanas metode, kas paredz izmantot tikai apakšējo testeri. Testeris ģenerē testu secības un saņem atbildes reakciju no testējamā objekta caur diviem dažādiem kontroles un novērošanas punktiem.
- pastāvīga neitralitāte ar starptautisku līgumu noteikta valsts nepiedalīšanās nevienā karā.
- starptautiskais mērvienības etalons ar starptautisku vienošanos atzīts etalons, ko lieto par noteikta lieluma bāzi citiem ar to saistītiem lieluma etaloniem.
- statutars Ar statūtiem noteikts.
- ieurdīt Ar stingrību, noteiktību iemācīt (kādu ko darīt).
- ātri Ar straujām kustībām (ko darīt, veikt); strauji, straujā tempā (notikt, norisēt).
- žigli Ar straujām kustībām, arī īsā laika posmā (ko darīt, veikt); strauji, straujā tempā, arī īsā laika posmā (notikt, norisināties).
- notraukt Ar strauju kustību notīrīt, atbrīvot no kā nevēlama (kā virsmu).
- piegrūst Ar strauju kustību pievienot (pie kā, kam klāt).
- trāpīt Ar šāvienu panākt, ka lode, šāviņš u. tml. skar kādu objektu, ievirzās tajā noteiktā, paredzētā vietā, punktā.
- aizšaut Ar šāviņu ievainot.
- satauvēt Ar tauvu savienot, piestiprināt.
- peilēt Ar tehniskiem līdzekļiem noteikt virzienu uz kāda objekta atrašanās vietu vai leņķi starp meridiāna plakni un virziena plakni uz kādu objektu.
- saslēgt Ar tehniskiem līdzekļiem savienot (iekārtas, ierīces, aparātus u. tml.) noteiktā sistēmā.
- nodibināt faktu ar tiesas lēmumu civilprocesā konstatēt kādu (juridiski nozīmīgu) notikumu, apstākli, attiecību, datus.
- statuss Ar tiesību normām noteikts juridisko īpašību kopums, kas raksturo kādas juridiskas vai fiziskas personas, kā arī valsts, teritorijas vai cita objekta tiesisko stāvokli.
- skaldīt Ar triecieniem dalīt (piemēram, akmeņus) noteiktas formas gabalos.
- kalt Ar triecieniem drupinot, apstrādāt (parasti akmeni, kokmateriālu); ar triecieniem drupināt.
- kalt Ar triecieniem drupinot, veidot (caurumu, robu).
- atžvārdzēt Ar troksni (zvaniem skanot) atbraukt.
- sprauslāt Ar troksni, drebinot lūpas ar gaisa plūsmu, laist gaisu caur muti, nāsīm; šādā veidā virzīt ko, parasti šķidrumu, no mutes, nāsīm.
- sprauslot Ar troksni, drebinot lūpas ar gaisa plūsmu, laist gaisu caur muti, nāsīm; šādā veidā virzīt ko, parasti šķidrumu, no mutes, nāsīm.
- sasaldēšanas – atkausēšanas cikls ar ūdeni piesūcināta būvmateriāla secīga sasaldēšana un atkausēšana tā salizturības noteikšanai.
- svētku dienas ar vēsturiskiem vai citiem svarīgiem notikumiem vai tradīcijām saistītas dienas; Latvijas Republikā tās noteic likums _Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām_.
- izologs Ar vienādu genotipu.
- vārdnīcas ligzda Ar vienu un to pašu pamatvārdu saistīto un vienā vārdnīcas šķirklī apvienoto vārdu vai vārdu savienojumu kopums.
- aizkrāpt Ar viltību, mānot aizvilināt prom (uz kurieni).
- izlikt cilpas ar viltīgiem paņēmieniem radīt kādam nevēlamu, bīstamu situāciju, apstākļus, lai kādu notvertu.
- iekrāpties Ar viltu, mānoties iekļūt.
- iekrāpt Ar viltu, piemānot.
- krimst Ar zobiem drupinot, smalcinot, bojāt (ko) - parasti par dzīvniekiem; grauzt.
- apzvanīt Ar zvanīšanu, zvanu skaņām pavēstīt, ka kāds ir miris vai tiek apbedīts; zvanot bēru ceremonijā, pavadīt (mirušo).
- satvert Ar, parasti spēcīgu, kustību apņemt (ko) tā, ka (tas) atrodas noteiktā stāvoklī (par rokām).
- sirat Arābu literatūrā - bruņinieku dzīves epizode, stāsts par vēsturiskiem notikumiem, leģendāri un romantiski vēstījumi.
- nabatieši Arābu vai aramiešu cilts, kas ap 4. gs. p. m. ē. nākdama no Arābijas ziemeļrietumiem, ieņēmusi senākos edomiešu apgabalus uz dienvidiem no Nāves jūras, kur nodibinājuši savu valsti ar galvaspilsētu Petru; m. ē. 2. gs. pievienoti Romai.
- el- Arābu val. noteiktais artikuls, bieži lieto pie personu vārdiem, arī al.
- al Arābu valodā noteiktais artikuls.
- eksterjers ārējais (dzīvnieka) izskats un tā ķermeņa daļu proporcijas, kas raksturo organisma bioloģiskās īpatnības un saimniecisko noderību; novērtē vizuāli, dzīvnieku mērījot un aprēķinot indeksus un fotografējot.
- universālā seriālā kopne ārējās kopnes standarts, kas nodrošina datu pārraides ātrumu 12 megabiti sekundē, atsevišķai kopnes pieslēgvietai var pievienot līdz 127 ārējām iekārtām.
- standarts IEEE 1394 ārējās kopnes standarts, kas nodrošina datu pārsūtīšanas ātrumu līdz 400 megabitiem sekundē, un vienai pieslēgvietai ļauj pievienot līdz 63 ārējām iekārtām.
- kvazinepieciešamība Ārējo apstākļu noteikta nepieciešamība.
- iegansts Ārējs (bieži nejaušs) notikums, apstāklis, kas ir citu notikumu izraisītājs; fakts, apstāklis, ar ko, piemēram, aizbildina, mēģina izskaidrot (kādu rīcību, darbību u. tml.).
- Gulbju krustakmens arheoloģiskais piemineklis, atrodas Alūksnes novada Annas pagastā, tas ir stabveidīgs, 1 m augsts, apskaldīts, nolīdzinātajā priekšpusē iekalts krusts ar iedobumu pamatnē, uzskatāms par senu piemiņas akmeni kāda traģiska notikuma atcerei.
- Lielā Zimbabve arheoloģisks komplekss (senpilsēta) Zimbabvē, 18 km uz dienvidaustrumiem no Masvingo pilsētas, daudzu celtņu drupas, skulpturāli veidojumi, domājams, ka celta X-XI gs., XIV-XVII gs. bijusi Monotapas valsts galvaspilsēta, atklāta 1868. g.
- radioizotopiskā datēšana arheoloģisku u. c. objektu vecuma noteikšana, izmērot to radioaktivitāti.
- memoriāls Arhitektoniski skulpturāls veidojums (kāda izcila notikuma, ievērojama cilvēka vai ievērojamu cilvēku grupas) atcerei.
- sofits Arhitektūrā spraišļa apakšējā daļa, tēlniecības darbiem izgreznota vai krāsām izgleznota.
- klientservera arhitektūra arhitektūra, kas paredz datu apstrādes procesu sadalīt starp klientu (lietojumprocesu vai personālo datoru, kam parasti ir tikai viens lietotājs) un serveri, kas vienlaicīgi var apkalpot vairākus klientus. Salīdzinot ar termināļsistēmām, šī arhitektūra ļauj daudz efektīvāk organizēt datu apstrādes procesu, iesaistot tajā arī klienta resursus.
- Melngalvju nams arhitektūras piemineklis Rīgā, atradās Rātslaukumā, nopostīts 1941, atjaunots 1999; celts \~1330, vairākkārt pārbūvēts (16.-17. gs. mijā un 19. gs. 2. p.), viena no nozīmīgākajām Vecrīgas celtnēm ar krāšņu manierisma formās rotātu gotisku zelmini.
- Bauhaus Arhitektūras un projektēšanas augstskola Vācijā (1919.-1933. g.), ko nodibināja V. Gropiuss, lai tajā īstenotu savus centienus sakausēt vienā veselumā tēlotājmākslu, projektēšanu, arhitektūru un amatniecību.
- hondriosomas Arī mitohondriji - visu dzīvnieku un augu šūnu pastāvīgie ieslēgumi (organoīdi); hondriosomas ir olbaltumvielu un lipotdu kompleksi, kas piedalās šūnā notiekošajos olbaltumvielu sintezēšanas procesos.
- kolorpoints Arī noteiktas krāsas apmatojuma Siāmas īsspalvas kaķa varietāte.
- dalīšana Aritmētiska darbība, kuras rezultātā atrod vienu no reizinātājiem, zinot reizinājumu un otru reizinātāju.
- fiksētā komata aritmētika aritmētisku operāciju izpilde ar operandiem, kas attēloti, izmantojot fiksēta komata notāciju. Šo operāciju izpildes laikā saglabājas komata, kas atdala skaitļa veselo un daļskaitļa daļu, izvietojums.
- peldošā komata aritmētika aritmētisku operāciju izpilde ar operandiem, kas attēloti, izmantojot peldošā komata notāciju. Šo operāciju izpildes gaitā operandu kāpinātāji tiek automātiski izlīdzināti.
- krimināllietu atjaunošana sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem ārkārtēja tiesvedība, kas var notikt tikai tad, ja lietā, kurā likumīgā kārtā spēkā stājies tiesas spriedums vai lēmums, atklājas jauni apstākļi, kas pirms tam nav konstatēti un nav bijuši zināmi pirmtiesas izmeklēšanas un tiesas iestādēm; šiem apstākļiem jābūt tik būtiskiem, ka tie var ietekmēt likumīgā spēkā stājušos tiesas nolēmumu likumību un pamatotību.
- likteņvētra Ārkārtēji, no cilvēka gribas neatkarīgi, apstākļi, strauji, pārdzīvojumiem bagāti notikumi, to kopums, kas ietekmē, nosaka (piemēram, cilvēka, tautas) dzīvi.
- ČP Ārkārtējs notikums (krievu "črezvičainoje proisšestvije").
- hipercianotisks Ārkārtīgi cianotisks.
- zili (arī zili zaļi, debess) brīnumi ārkārtīgi neparasti, neticami notikumi, parādības.
- uzkares rāmis arkla rāmim pievienota ierīce uzkarināmo un pusuzkarināmo arklu pievienošanai traktoram; sastāv no diviem statņiem un atsaites.
- skrūvvērstuve Arkla skrūvveida vērstuve; pilnīgi apvērš aramsloksni, to gandrīz nedrupinot un neirdinot; labi strādā saistīgās, velēnainās augsnēs, bet nav piemērota darbam iestrādātās un vieglās smilts augsnēs.
- valsts sekretārs Ārlietu ministrs (piemēram, Amerikas Savienotajās Valstīs).
- Žuks u Žamanaks armēņu mitoloģijā - laika personifikācija, sirmgalvis, kurš sēž augsta kalna virsotnē (debesīs) un tur rokās baltu un melnu kamolu, kurus nolaižot līdz lejai un satinot mainās diena un nakts.
- dašnakcutjuns Armēņu politiskā partija, kas radās 19. gs. 90. gadu sākumā Kaukāzā un Turcijā, uzstājās par armēņu pašnoteikšanos, sākotnēji par Rietumarmēnijas autonomiju Turcijas sastāvā.
- arodkaitīgums Aroda, profesijas radīts kaitējums, kas var rasties ilgstošā laika periodā, nelietojot attiecīgajam amatam noteiktos darba aizsardzības līdzekļus.
- pieart Arot (kādu platību), pievienot (to blakus esošajai platībai).
- apart Arot, padziļinot vagu, apraust (piemēram, kartupeļu stādījuma rindu); vagot.
- vagot Arot, padziļinot vagu, apraust (rušināmaugu rindu).
- ārpuscenu Ārpuscenu konkurence - centieni pārspēt tirgus konkurentu nevis ar cenām, bet ar produkta kvalitāti, reklāmu, piegādes noteikumiem, pēcpārdošanas pakalpojumiem u. c.
- litratmosfēra Ārpussistēmas darba un enerģijas mērvienība, kas vienāda ar darbu, kuru veic gāze, palielinot savu tilpumu par 1 litru telpā, kurā spiediens ir 1 atmosfēru liels.
- aizdziedēt Ārstējot panākt, ka (ievainota ķermeņa daļa) aizdzīst.
- osmoterapija Ārstēšana, mākslīgi mainot osmotisko spiedienu audos, piem., hipertonis-ka šķīduma ievadīšana vēnā, lai radītu dehidratāciju asinsrites mazā loka audos.
- telegammaterapija Ārstēšanas metode, apstarojot ar virzītu gamma starojumu no avota, kas atrodas noteiktā attālumā no slimnieka ķermeņa.
- nervu darbības stimulatori ārstniecības vielas, kam piemīt spēja paaugstināt centrālās nervu sistēmas uzbudināmību un atjaunot tās funkcijas, ja tā atrodas nomāktības stāvoklī, kā arī uzlabot garīgās un fiziskās darbaspējas, garastāvokli un pašsajūtu.
- ādas raudze ārstnieciskas vielas ievadīšana zem ādas, lai noteiktu organisma reakciju uz šo vielu.
- lobelīna hidrogēnhlorīds ārstniecisks līdzeklis, ko lieto elpošanas stimulēšanai saindēšanās, infekcijas, jaundzimušo afiksijas gadījumā, arī par diagnostikas līdzekli asinsrites ātruma noteikšanai.
- klīniskais ordinators ārsts, kurš mācību vai zinātniskās pētniecības institūta klīnikā vai ārstu kvalifikācijas celšanas institūtā apgūst noteiktu specializāciju un vienlaicīgi veic klīnikas ordinatora pienākumus.
- dakterlielkungs Ārsts; muižas ārsts (parasti uzrunā, pagodinot).
- dakterlielskungs Ārsts; muižas ārsts (parasti uzrunā, pagodinot).
- Kerinejas briežumāte Artemīdas svētais dzīvnieks, kas bija apveltīts ar ārkārtēju ātrumu, zelta ragiem un vara nagiem, šī dzīvnieka notveršana bija Hērakla trešais varoņdarbs.
- astrups arteriālā pH noteikšanas metode; Astrupas metode.
- maisveida aneirisma artērijas maisveida izspīlējums, savienots ar galveno artērijas stumbru ar samērā nelielu atveri.
- haubiclielgabals Artilērijas ierocis, kurā apvienotas haubices un lielgabala īpašības.
- lielgabalhaubice Artilērijas ierocis, kurā ir apvienotas lielgabala un haubices īpašības ar lielgabala īpašību pārsvaru.
- direktrise Artilērijas poligonā noteikts virziens, kurā viss sagatavots šaušanai (uzstādīti mērķi, noorganizēti sakari, novērošanas punkti utt.).
- koriģēšana Artilērijas šāviņu trāpījumu noviržu noteikšana, atbilstošo labojumu aprēķināšana un izmantošana, lai regulētu tēmēšanas aparatūru, laika degļus u. c. ugunsvadības ierīces.
- pārlidums Artilērijas un jūras spēku ugunsatbalsta jomā - signāls uguns koriģēšanas vai novērošanas procesā, ko izmanto koriģētājs vai novērotājs, lai, skatoties no koriģēšanas (novērošanas) līnijas, norādītu, ka šāviņa sprādziens ir noticis aiz mērķa.
- konsulārā imunitāte ārvalsts konsulātam un tā darbiniekiem noteiktas tiesības un privilēģijas attiecībā pret rezidences valsts tiesas un administratīvo jurisdikciju.
- valūta Ārvalstu banknotes, monētas u. c.
- valvācija Ārvalstu metālnaudas vērtības noteikšana savas valsts naudas vienībās.
- Pasaules brīvo latviešu apvienība ārzemēs dzīvojošo latviešu nacionālo apvienību centrālā organizācija ("PBLA"), dibināta 1956. g., sākotnējais mērķis bija uzturēt latviešu etnisko kopību, aizstāvēt latviešu nacionālās intereses visā pasaulē un atjaunot Latvijas valstisko neatkarību; mūsu dienās mērķis ir veicināt latviešu tautas uzplaukumu un vienotību Latvijā un pasaulē.
- trimdas latviešu dziesmu svētki ārzemēs dzīvojošo latviešu sarīkojumi, kas Rietumeiropā, Amerikā un Austrālijā izveidojušies par daudzpusīgu festivālu, kura ietvaros notiek literātu saieti, teātra izrādes, mākslas izstādes, koncerti, deju sarīkojumi u. c. pasākumi.
- biržas kotācija ārzemju valūtas un dažādu citu vērtību tirgus cenas noteikšana nacionālajā valūtā, ko veic speciāla (biržas kotācijas) komisija, pamatojoties uz biržas darījumu rezultātiem.
- viesaukle Ārzemnieks, biežāk ārzemniece, kas strādā ģimenē par aukli vai veic mājsaimniecības darbu apmaiņā pret uzturu, naktsmītni un ierobežotu naudas summu (kabatas naudu). Parasti šī darbība ir apvienota ar vēlmi iepazīt attiecīgo valsti un apgūt valodu. Uz viesaukli neattiecina attiecīgās valsts darba likumus, līdz ar to nav nepieciešama darba atļauja un ar to saistīto iebraukšanas nosacījumu ievērošana.
- sezonas darbinieks ārzemnieks, kas saglabā savu dzīvesvietu ārpus Eiropas Savienības teritorijas un likumīgi uz laiku uzturas Latvijas Republikā, lai veiktu sezonas rakstura īslaicīgu darbu saskaņā ar vienu vai vairākiem noteikta termiņa darba līgumiem, kuri noslēgti tieši starp minēto ārzemnieku un darba devēju, kas veic komercdarbību Latvijas Republikā
- krasa Asa vēja brāzma, kas rodas, pēkšņi pieaugot vēja ātrumam vai mainoties tā virzienam, un ko parasti pavada nokrišņu gāzmas.
- azdiks Asdiks - iekārta, ar kuru noteic zemūdens objektu atrašanās vietu.
- izmist Asi pārdzīvojot kādu nelabvēlīgu notikumu, izjust pilnīgu bezcerību, zaudēt spēju saprātīgi apsvērt un mērķtiecīgi rīkoties.
- tvanēt Asi, nepatīkami smirdēt; tvanot (1).
- nocirst kā ar cirvi asi, strupi, ļoti noteikti atbildēt, ko pateikt.
- miodidīms Asimetriskie savienotie dvīņi ar divām galvām, no kurām mazākā pieaugusi otras pakauša apvidū.
- virtuālais kanāls asinhronajā pārsūtīšanas režīmā - ceļš, pa kuru dati tiek nosūtīti no kāda noteikta datu sūtītāja kādam noteiktam datu saņēmējam.
- vairākātrumu asinhrondzinējs asinhrondzinējs, ar kuru, mainot statora tinumu slēgumu (savienojumu), iespējams iegūt dažādas magnētiskā griežlauka rotācijas frekvences un līdz ar to dažādus rotora griešanās ātrumus.
- uzasināt Asinot padarīt smailu.
- aiztecināt Asinot padarīt trulu.
- uztrīt Asinot panākt, ka (darbarīks, kam ir asmens) iegūst vēlamo asumu; uzasināt.
- uzasināt Asinot panākt, ka (darbarīks, kam ir asmens) iegūst vēlamo asumu; uztrīt.
- satrīt Asinot sadeldēt.
- paternitātes pārbaude asins analīze, ar ko noteic, vai attiecīgais vīrietis var būt attiecīgā bērna tēvs.
- hemoperfūzija Asins attīrīšanas metode, ko izmanto, ja notikusi saindēšanās, piemēram, ar organiskiem šķīdinātājiem, insekticīdiem, salicilātiem vai sēnēm.
- hemogramma Asins morfoloģiskā sastāva pieraksts pēc noteiktas shēmas.
- termodilūcija Asins plūsmas mērīšana, ievadot asinsritē noteiktu daudzumu auksta vai karsta indikatora (sālsšķīduma vai destilēta ūdens) un mērot temperatūru noteiktās asinsrites sistēmas vietās.
- hemokonijas Asins putekļi, sīki, bezkrāsaini, stipri refraktīvi lodveida ķermenīši, saskatāmi svaigu asiņu preparātos tumšā laukā vai stipri sašaurinot mikroskopa diafragmu.
- hemokrioskopija Asins sasalšanas punkta noteikšana.
- oksidēze Asins spēja saistīt skābes; tās pakāpi izteic 1/100 M HCl tilpums, ko var pievienot asinīm, neradot eritrocītu aglutināciju.
- hematonkometrija Asins tilpuma noteikšana organismā.
- līnija Asinsradniecības saitēm (ar kādu) vienotu cilvēku (piemēram, senču, pēcteču) kopums.
- māteslīnija Asinsradniecības saitēm vienotu cilvēku kopums no mātes puses.
- sievaslīnija Asinsradniecības saitēm vienotu cilvēku kopums no sievas puses.
- tēvlīnija Asinsradniecības saitēm vienotu cilvēku kopums no tēva puses.
- vīrlīnija Asinsradniecības saitēm vienotu cilvēku kopums no vīra puses.
- lejupējā līnija asinsradniecības saitēm vienotu cilvēku kopums, ko aplūko, sākot ar vecākajām paaudzēm un beidzot ar jaunākajām.
- pletismometrija Asinsvada pildījuma pakāpes noteikšana.
- dermogrāfisms Asinsvadu reflekss: ādu mehāniski kairinot, kairinātajā vietā parādās sārta, bāla un uztūkuši svītriņa; dermogrāfisma pastiprināšanās norāda, ka traucētas veģetatīvās nervu sistēmas funkcijas.
- akutorsija Asiņošanas apturēšana, izdurot cauri asinsvadam adatu, savērpjot to vairākas reizes un nostiprinot šādā stāvoklī.
- autoinfūzija Asiņu pārvietošana sirds virzienā, ko panāk, paceļot kājas, tās notinot vai saspiežot vēdera aortu.
- isihazma askētiska ētikas mācība Bizantijā 13.-14. gs., kas postulēja, ka cilvēka vienotība ar Dievu notiek, sakoncentrējot apziņu pašam sevī.
- ascochyta Askohita - nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma sferopsīdu dzimtas ģints, parazitē ziedaugu lapās, ierosinot plankumus.
- opegrafa Asku ķērpju klases artoniju rindas dzimta ("Opegraphaceae"), kurā apvienoti primitīvākie krevju ķērpji, 8 ģintis, \~530 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints.
- henotēka Asku ķērpju klases kalīciju dzimtas ģints ("Chaenotheca"), ķērpjiem raksturīgs graudains, sīkzvīņains laponis, dažreiz ar sorēdijām, 23 sugu, Latvijā konstatētas 8 sugas, šie ķērpji aug gk. uz koku mizas, ir sīki un grūti pamanāmi.
- piknotēlija Asku ķērpju klases kladoniju dzimtas ģints ("Pycnothelia"), Latvijā konstatēta 1 suga.
- askomicētes Asku sēnes - augstākās sēnes, kuru dzimumvairošanās notiek ar sporām, kas attīstās maisveidīgās vai cilindriskās somiņās - askos.
- zemesriekstene asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases trifeļu rindas dzimta ("Hydnotryaceae"), no kuras Latvijā konstatēta 1 suga, kas sastopama lapkoku mežu trūdu slānī (apotēciju diametrs - 2-4 cm).
- stēdzēt Asnot, dīgt.
- asnāt Asnot.
- AsAT Aspartātaminotransferāze.
- badeklis Ass priekšmets, izcilnis, veidojums, ar ko iespējams ievainot, radīt brūci; ērkšķi.
- badīkla Ass priekšmets, izcilnis, veidojums, ar ko iespējams ievainot, radīt brūci; ērkšķi.
- badīklis Ass priekšmets, izcilnis, veidojums, ar ko iespējams ievainot, radīt brūci; ērkšķi.
- tarkšķis Ass, samērā ritmisks troksnis, kas rodas, piemēram, iekārtās, ierīcēs vairākkārt saskaroties detaļām, arī notiekot eksplozijām.
- kupēšana Astes saīsināšana noteiktu šķirņu suņiem dzīves pirmajās dienās.
- astigmaoskopija Astigmatisma noteikšana.
- astigmatometrija Astigmatisma pakāpes noteikšanas metode.
- oktole Astoņu nošu ritmiska figūra, kas rodas, dalot 2 daļās katru kvartoles noti.
- fusa Astotdaļnots.
- nukleārā astrofizika astrofizikas nozare, kurā pēta mikropasaules procesu lomu kosmiskajās parādībās, analizē zvaigznēs un citos kosmiskajos objektos notiekošos kodolprocesus, kuru norises rezultātā izdalās enerģija un sintezējas ķīmiskie elementi.
- praktiskā astronomija astrometrijas nozare, kas aptver leņķu mērīšanas instrumentu izmantošanu precīza laika, ģeogrāfisko koordinātu un azimuta noteikšanai un nodarbojas ar leņķu mērīšanas instrumentu teoriju; tā ir cieši saistīta ar astronomisko ģeodēziju.
- fundamentālā astrometrija astrometrijas nozare, kurā izstrādā astronomisko koordinātu sistēmas, noteic svarīgāko astronomisko konstanšu skaitliskās vērtības un sastāda fundamentālus zvaigžņu katalogus.
- fotogrāfiskā astrometrija astrometrijas nozare, kura noteic kosmisko objektu koordinātas, izmērot novērojumos iegūtos fiziskos vai elektroniskos objektu attēlus.
- nadīrinstruments Astrometrisks instruments vietas platuma un laika noteikšanai, novērojot debess spīdekļus vienādā augstumā.
- sfēriskā astronomija astronomijas nozare, kas izstrādā matemātiskās metodes, kā noteikt uz debess sfēras redzamos debess spīdekļu stāvokļus un kustības.
- astrometrija Astronomijas nozare, kas nodarbojas ar debess ķermeņu redzamo stāvokļu noteikšanu.
- horizontālā koordinātu sistēma astronomisko koordinātu sistēma, kuras pamatplakne ir matemātiskā horizonta plakne un pamatvirziens – vertikālās līnijas virziens; horizontālās koordinātas ir azimuts un leņķiskais augstums, tās noteic tiešos mērījumos un lieto novērotāja ģeogrāfisko koordinātu un novērojumu laika momenta noteikšanai.
- zenītteleskops Astronomisks instruments novērotāja vietas ģeogrāfiskā platuma noteikšanai.
- meridiāna caurule astronomisks instruments tā brīža noteikšanai, kad kāds spīdeklis iet caur meridiāna plakni.
- secesija ASV dienvidu štatu atkrišana no savienības, mēģinot nodibināt atsevišķu Amerikas valstu konfederāciju.
- USD ASV dolārs; Amerikas Savienoto Valstu valūtas kods, sīknauda - cents.
- Pateicības diena ASV nacionālie svētki, ko atzīmē novembra ceturtajā ceturtdienā pieminot pirmos pārceļotājus no Eiropas.
- Navasas Sala ASV neorganizēta nepievienota teritorija, maza neapdzīvota saliņa Karību jūrā, Jamaikas šaurumā starp Jamaiku un Haiti 160 km uz dienvidiem no ASV karabāzes Gvantanamo līcī Kubā, platība - 5,4 kvadrātkilometri, dabas rezervāts.
- Guama ASV nepievienota teritorija ar iekšēju autonomiju, 180860 iedzīvotāju (2010. g.), administratīvais centrs - Aganja, iedalījums - 19 pašvaldību.
- Jaunais kurss ASV valdības sociālo un ekonomisko pasākumu sistēma, kas tika īstenota no 1933. g. līdz 1938. g.
- ASV Virdžīnas ASV Virdžīnu salas (angļu "Virgin Islands" / "Virgin Iislands of the United States") ir ASV nepievienota teritorija ar iekšēju pašpārvaldi, atrodas Vidusamerikā, Mazo Antiļu salu ziemeļos, ietver Santakrusu, Sentomasu, Sentdžonu un 65 sīkas salas, administratīvais iedalījums - 3 distrikti, 109800 iedzīvotāju (2010. g.), administratīvais centrs - Šarlote Amālija.
- Aša Aša Vahišta - irāņu mitoloģijā - viena no septiņām Ameša Spentas dievībām, kurā apvienota uguns gara funkcija un ideālas pasaules, kopienas un ģimenes kārtības abstraktā būtība.
- Komfo Anoče ašantu (Ganas dienvidi) mitoloģijā - episkais varonis, kuram piemita brīnumainas īpašības - viņš prata izsaukt lietu, paredzēt notikumus, neparasts spēks, viņš kļuva par priesteri, kurš apvienoja visas ašantu ciltis.
- iznašķēt At baudu, tīksminoties izēst.
- atveidot Atainot psihē (kādu notikumu, parādību u. tml.).
- stādīties Atainoties atmiņā.
- atveidoties Atainoties psihē (par kādu notikumu, parādību u. tml.).
- uzkārt roku kaklā atbalstīt ievainotu roku kaklā uzkārtā saitē.
- pārnest ķermeņa (arī auguma) svaru atbalstīties vairāk uz vienas kājas, otru atslābinot.
- pārnest (ķermeņa, arī auguma) svaru atbalstīties vairāk uz vienas kājas, otru atslābinot.
- atzvilu Atbalstoties, atslienoties (pret ko).
- atzvilus Atbalstoties, atslienoties (pret ko).
- aerotriangulācija Atbalstpunktu fotogrammetriska sabiezināšana, veicot mērījumus ar analītiskiem stereoinstrumentiem vai digitālām fotogrammetriskām darba stacijām, kā arī ainu vai stereomodeļu orientējuma noteikšana.
- atbalsta personas pakalpojums atbalsts dažādām mērķa grupām (piem., personām ar invaliditāti, pusaudžiem), lai palīdzētu īstenot atbalstāmās personas tiesībspēju un rīcībspēju sarežģītās situācijās.
- piekrišana atbilde, akcepts priekšlikumam stāties līgumattiecībās uz piedāvātajiem noteikumiem.
- peldēt Atbildēt (eksāmenā) neprecīzi, nenoteikti.
- zemē Atbilst priedēklim no-, norāda, ka ar verbu izteiktā darbība notiek, tiek veikta pret zemi vērstā virzienā, lejup.
- aktualitāte Atbilstība pašreizējam momentam, nozīmīgums noteiktā laika posmā.
- sagatavošanās atbilstoša noskaņojuma, attieksmes radīšana sevī (gaidāmam notikumam, situācijai)
- labi Atbilstoši kādām prasībām, arī tā, kā vēlas (norisināties, notikt, attīstīties, pastāvēt).
- izlīdzināšanas aprēķins atbilstoši likuma noteikumiem izdarīts aprēķins, lai noteiktu pašvaldību ieņēmumu un valsts budžeta dotācijas pārdali saimnieciskajā gadā.
- labi Atbilstoši noteiktām prasībām (ko darīt, veikt, prast, atrasties kādā stāvoklī).
- autokapsēta Atbilstoši noteiktām prasībām iekārtota vieta valstī reģistrētu vai no ārvalstīm ievestu un noteiktā kārtībā norakstītu transportlīdzekļu izkomplektēšanai, nolūkā realizēt šo transportlīdzekļu numurētos agregātus un citas rezerves daļas, attiecībā uz kuru ir saņemta tirdzniecības karte šādai uzņēmumdarbībai.
- noformēt Atbilstoši noteiktām prasībām, noteiktiem mērķiem izveidot (parasti celtnes, telpas, priekšmeta) ārējo izskatu.
- gaitas ugunis atbilstoši Starptautiskajiem kuģu sadursmju novēršanas noteikumiem katra tipa peldlīdzeklim attiecīgi izvietotas un noteiktos leņķos redzamas ugunis naktī.
- lāgus Atbilstošs noteiktām prasībām, normām (par priekšmetiem, parādībām); labs.
- izpirkt Atbrīvot (kādu) samaksājot, atlīdzinot.
- atstatīt Atbrīvot (no amata, uzdevuma, pienākuma saskaņā ar civilprocesa vai kriminālprocesa noteikumiem).
- apžēlot Atbrīvot (notiesāto) no piespriestā soda izciešanas vai mīkstināt piespriesto sodu.
- dezaktivēt Atbrīvot (teritoriju, vielu, priekšmetu) no radioaktīvajām vielām, tās mehāniski notīrot.
- izsviest (arī izmest) uz ielas Atbrīvot no darba, nenodrošinot materiāli.
- nogādāt (arī aizgādāt, aizvākt, novākt, dabūt) pie malas, arī nogādāt (arī aizgādāt, aizvākt, novākt) no ceļa atbrīvoties (no kāda), parasti, fiziski iznīcinot.
- nomest atbrīvoties (piemēram, no kādas varas), likvidējot, iznīcinot (to).
- nokratīt Atbrīvoties (piemēram, no kādas varas), likvidējot, iznīcinot (to).
- nosulāties Atbrīvoties no sūkalām, tām notekot (par biezpienu).
- nopilēties Atbrīvoties no šķidruma, tam nopilot; pilot notecēt.
- attirpt Atbrīvoties, tikt atbrīvotam no notirpuma (par ķermeņa daļām).
- anullēt Atcelt, noteikt par nederīgu; anulēt.
- atbalss Atcere (par kādiem notikumiem), tās izraisītā noskaņa.
- kopija Atdarinājums, atveidojums (pēc parauga), parasti bez radošas pieejas, noteikta viedokļa.
- stilizēt Atdarināt (mākslas darbā) noteikta stila īpatnības, savdabību.
- piebaurot Atdarinot baurošanu, pievilināt (dzīvnieku).
- bizināt Atdarinot dunduru dūkšanu, mudināt (lopus) uz bizošanu.
- piegaudot Atdarinot gaudošanu, pievilināt (parasti vilku) vai izraisīt atsaukšanos, lai noteiktu atrašanās vietu.
- uzčivināt Atdarinot putnu balss skaņas, uzsaukt "čiv!" (piemēram, aicinot putnus).
- imitando Atdarinot.
- tirpināties Atdzīvināt notirpušo ekstremitāšu kustīgumu.
- atpumpēt Atdzīvināt, mākslīgi elpinot.
- ravvivando Atdzīvinot, paātrinot tempu.
- ietikties Atgadīties, notikt.
- nākt priekšā Atgadīties, notikt.
- kliebties Atgadīties, notikties; kliepties.
- kliepties Atgadīties, notikties.
- sebum Atgremotāju dzīvnieku tauki, kas iegūti, iztecinot gk. nieru taukus.
- atvērst Atgriezt iepriekšējā stāvoklī; atjaunot.
- atdzīvoties Atgūt jušanas vai kustību spēju (par locekļiem, piemēram, pēc notirpuma).
- miofibroblasts Atipisks fibroblasts, kurā apvienotas fibroblasta un gludās muskulatūras šūnas ultrastruktūras pazīmes.
- atspurt Atirstot, atšķetinoties atkarāties (piemēram, par diegu galiem nodriskātu drēbju malās).
- Dundagas pagasta teritorija atjaunojot pagastus 1990. g. pirmskara Dundagas pagasta teritorijā izveidots arī Kolkas pagasts un daļa teritorijas pievienota Ances, Valdgales, Īves un Rojas pagastam; kaut gan tagadējā Dundagas pagasta teritorija ir divas reizes mazāka, nekā 1935. gadā, tas joprojām ir lielākais pagasts valstī.
- renovēt Atjaunot (1).
- atdot Atjaunot (agrāko stāvokli, attiecības).
- remilitarizēt Atjaunot (atbruņotas valsts, teritorijas) bruņotos spēkus, militāro potenciālu.
- pamodināt Atjaunot (atmiņā).
- reaktivēt Atjaunot (kā) aktivitāti (2).
- atdzemdināt Atjaunot (kādu sabiedriskās dzīves parādību), parasti pārvarot grūtības.
- rekonstituēt Atjaunot (ko) izjauktu, izšķīdinātu u. tml.
- rekonstruēt Atjaunot (ko) pēc aprakstiem, atrastām paliekām u. tml.
- atsvaidzināt Atjaunot (spēkus, enerģiju u. tml.); atspirdzināt (ķermeni, organismu).
- reģenerēt Atjaunot (zaudētas vai bojātas organisma daļas); atjaunot (organismu) no kādas (tā) daļas.
- atkārtot Atjaunot atmiņā (agrāk apgūto, iemācīto).
- atdzīvināt Atjaunot atmiņā, priekšstatos (kādus notikumus).
- reanimēt Atjaunot darbību, aktivitāti.
- restartēt Atjaunot datora vai programmas darbu.
- reanimēt Atjaunot dzīvības procesus (organismā); atdzīvināt.
- atdzīvināt Atjaunot dzīvības procesus (organismā).
- restaurēt Atjaunot iepriekšējo (iestudējumu, izrādi, lugas tēlu izveidi).
- reabilitēt Atjaunot labo vārdu, labo reputāciju.
- atlīgt Atjaunot pajukušās attiecības.
- atpūsties Atjaunot spēkus, enerģiju (pēc fiziskas vai garīgas piepūles), pārtraucot darboties.
- atpūsties Atjaunot spēkus, enerģiju nodarbēs, kas atšķiras no ikdienas darba.
- rekultivēt Atjaunot to zemes gabalu produktivitāti (auglību), kuri kļuvuši neauglīgi cilvēka darbības rezultāta.
- atpildīt Atjaunot, aizstāt.
- atsvaidzināt Atjaunot, atdzīvināt apziņā.
- uzsvaidzināt Atjaunot, atdzīvināt apziņā.
- atdzīvināt Atjaunot, atkal ieviest (ko bijušu).
- atmodināt Atjaunot, atsaukt (atmiņā).
- reaklimatizēt Atjaunot, ieviest no jauna kādreizējā dzīves vietā (iznīkušus augus, dzīvniekus).
- uzjaunināt Atjaunot, padarīt jaunāku.
- jaunināt Atjaunot, pajaunināt, padarīt jaunāku.
- uzdarvot Atjaunot, papildināt darvas pārsegumu.
- apdeitot Atjaunot, pielāgot pašreizējā laikmeta, momenta prasībām.
- pacelt Atjaunot, uzlabot (ko nolaistu, panīkušu).
- jaunot Atjaunot; (at)jaunināt.
- jaunāt Atjaunot.
- celt godā Atjaunot.
- pārjaunot Atjaunot.
- dievturība Atjaunota seno latviešu pagāniskā reliģija, kas pamatojas uz latviešu folklorā izteiktajiem morāles principiem.
- Stopiņu pagasta teritorija atjaunotā Stopiņu pagasta (1990.-2004. g. un no 2021. g.) teritorija salīdzinot ar pirmskara ir samazināta, daļēji palielinoties Rīgas pilsētas teritorijai un daļēji pievienojot Salaspils pagastam, bet Stopiņu pagastam pievienota cita Salaspils pagasta teritorija (Rumbula).
- Skaistkalnes pagasta teritorija atjaunotajam Skaistkalnes pagastam pievienota puse no bijušā Jaunsaules pagasta un daļa no bijušā Bruknas pagasta, bet neliela daļa pirmskara Skaistkalnes pagasta teritorijas pievienota Kurmenes un Vecsaules pagastam.
- regenerātors Atjaunotājs.
- reģenerators Atjaunotājs.
- atdzīvoties Atjaunoties (atmiņā, priekšstatos).
- pamosties Atjaunoties (atmiņā).
- atdzimt Atjaunoties (par dabu pavasarī).
- atzelt Atjaunoties, arī tikt atjaunotam.
- atdzīvoties Atjaunoties, atkal ieviesties (par ko tādu, kas bijis iepriekš).
- atdzimt Atjaunoties, izpausties ar jaunu spēku (par jūtām, spējām u. tml.).
- reaklimatizēties atjaunoties, no jauna ieviesties kādreizējā dzīvesvietā (par augiem, dzīvniekiem).
- uzjaunināties Atjaunoties, pajaunināties.
- reproducēties Atjaunoties, saglabājot (organisma) specifiskumu no paaudzes paaudzē.
- atdzimt Atjaunoties, sasniegt augstāku attīstības pakāpi, uzplaukt (pēc panīkuma, pagrimuma); izveidoties atkal.
- atzaļot Atjaunoties, tikt atjaunotam.
- atsajaunāties Atjaunoties.
- jaunots Atjaunots.
- āķēt Atkabināt, atvienot, atdalīt (ko ar āķi sastiprinātu, piestiprinātu).
- aizkavēšana Atkāpšanās operāciju veids, lai uz noteiktu laiku noteiktā teritorijā palēninātu pretinieka pārvietošanos, nodarot viņam zaudējumus, un, ja iespējams, apstādinātu pretinieku, neiesaistoties ilgstošā kaujā.
- kokaudzes vecumgrupa atkarībā no valdošās sugas koku vecuma un tai noteiktā ciršanas vecuma kokaudzi ieskaita vienā no 5 vecumgrupām: jaunaudzē, vidēja vecuma audzē, briestaudzē, pieaugušā audzē vai pāraugušā audzē.
- skaņas ātrums koksnē atkarīgs no koksnes blīvuma elastības moduļa, šķiedru virziena, koksnes mitruma un temperatūras (palielinoties koksnes mitrumam un temperatūrai, skaņas ātrums samazinās).
- nostiprināt Atkārtojot, ar vingrinājumiem padarīt (zināšanas, iemaņas, prasmi) noturīgas, viegli izmantojamas.
- cig Atkārtojumā "cig, cig" lieto aicinot šurp, pievilinot kumeļu, zirgu, ķēvi.
- ciga Atkārtojumā "ciga, ciga" lieto aicinot šurp, pievilinot kumeļu, zirgu, ķēvi.
- tūlu Atkārtojumā (arī papildinot ar "tallalā" u. tml.) mēdz lietot kā refrēnu.
- repetēt Atkārtot cita kuģa raidītus signālus informācijas tālāknodošanai, vai arī apstiprinot saņemšanu.
- autoinfekcija Atkārtota saslimšana, ko izsauc mikrobi, kas palikuši pēc kādreiz pārslimotas infekcijas slimības un kādu noteiktu apstākļu pēc savairojas.
- pārvilkšana atkārtota skrūvsavienojumu noteiktā pievilkšanas spēka pārbaude. Šādu pārbaudi parasti veic pēc spēkratu piestrādes, izmantojot dinamometrisko atslēgu.
- atkuļāt Atkārtoti atsist, atdaudzīt, sitot dabūt iepriekšējo stāvokli, sitot atjaunot.
- uzknaibīt Atkārtoti knaibot ievainot.
- pakraustīt Atkārtoti mazliet notraukt, nosist.
- piemodināt Atkārtoti modinot pamodināt.
- pārtraipīt Atkārtoti notraipīt, nosmērēt.
- žviukstināt Atkārtoti radīt svilpienam līdzīgu skaņu (piemēram, vicinot pātagu).
- sekundāra viktimizācija atkārtots traumējošā notikuma pārdzīvojums, kuru cietušajam izraisa nodarījuma apstākļu izvērtēšanas un izmeklēšanas process.
- atkārtota pārraide atkārtots ziņojumu nosūtīšanas process datoru tīklā, ko veic noteiktā laika periodā, ja nav pienācis apstiprinājums par iepriekšējā ziņojuma saņemšanu.
- atveidot Atklāt būtisko, panākt līdzību vai identitāti (parasti, iedzīvinot īstenības parādības mākslas darbā); attēlot.
- konstatēt Atklāt, izzināt; ievērot, arī noteikt.
- notifikācija ECN atklātā pārblīves notifikācija (angļu "Explicit Congestion Notification (ECN)").
- refraktārais periods atkopšanās periods, kura laikā noteikta fizioloģiska struktūra vai receptors ir nejutīgs pret kairinājumu.
- nodaras Atkritumi, kas paliek, kaut ko "darinot".
- norba Atkritumu savācējmašīna, kas noteiktā laikā pa noteiktu maršrutu izbraukā Rīgas ielas.
- atkūļāt Atkuļāt - atkārtoti atsist, atdaudzīt, sitot dabūt iepriekšējo stāvokli, sitot atjaunot.
- kapitāla atlaides atlaides, kas balstītas uz pamatlīdzekļu vērtību un kuras var atņemt no uzņēmuma peļņas, tādāejādi samazinot nodokļus.
- atlaišana Atlaišana no darba - darba līguma izbeigšana likumdošanā noteiktajos gadījumos.
- abbassando Atlaižot, pazeminot, noklusinot (skaņas stiprumu).
- EURO<26 Atlaižu karte "Euro<26" - personalizēta jauniešu atlaižu karte, kas pieejama personām līdz 26 gadu vecumam, to izsniedz 35 Eiropas valstīs, tā ir derīga vienu gadu un var tikt atjaunota ik gadu.
- taukzivs Atlantijas taukzivs - šis dzimtas suga ("Pholis gunnellus syn. Centronotus gunnellus").
- nolaižamais saraksts atlases lauks, kurā ir redzama tikai kārtējā izvēle. Pārējās izvēles ir apslēptas līdz brīdim, kad lietotājs veic noteiktu darbību, lai izspīdinātu sarakstlodziņu, kas satur pārējās izvēles.
- krāt Atlicināt, neiztērēt, lai vairotu (naudu, arī citas materiālas vērtības); atlicinot, neiztērējot vairot.
- sakrāt Atlicinot, arī neiztērējot pakāpeniski palielināt (kā, parasti naudas, arī citu materiālu vērtību) daudzumu.
- dispačs Atlīdzība (prēmija), ko kuģa īpašnieks izmaksā kravas īpašniekam (kravas nosūtītājam) par to, ka viņš kravu iekrāvis vai izkrāvis pirms noteiktā laika.
- atgriezumi Atliekas, kas radušās, sagriežot, izgriežot ko pēc noteiktas formas un lieluma.
- atsliet Atliekt taisnu (piemēram, ko noliektu), iztaisnot.
- repleisot Atlikt vietā, atjaunot (parasti datorsistēmas darba traucējumu vai bojājumu gadījumos).
- pārējums Atlikums, daļa, kas pārsniedz paredzēto, plānoto.
- uzturēšanās atļauja atļauja ārzemniekam uzturēties kādā valstī noteiktu laika posmu.
- atļauties atļaut sev, dot iespēju sev īstenot (vēlēšanos, nodomu).
- atsaļauties Atļaut sev, dot iespēju sev īstenot (vēlēšanos, nodomu).
- fizisko personu datu apstrāde atļauta, ievērojot likumā noteiktos datu apstrādes principus fizisko personu aizsardzībai attiecībā uz personas datu apstrādi, un kuri noteic, ka dati iegūstami konkrētos, skaidros un leģitīmos nolūkos un tikai tādā apmērā, kāds nepieciešams datu apstrādes nolūku sasniegšanai.
- vairākportu atmiņa atmiņa, kas pieļauj neatkarīgu piekļuvi no vairākiem kanāliem.Pieprasījumu apkalpošana notiek, ievērojot to prioritātes.
- domēnatmiņa Atmiņa, kurā par atmiņas elemntiem izmanto cilindriskus magnētiskus domēnus, kas var pārvietoties noteiktā virzienā, līdzīgi datiem pārbīdes reģistrā.
- deklaratīvā atmiņa atmiņas par faktiem un notikumiem.
- pseidomnēzija Atmiņas traucējums, kad slimniekam šķiet, ka viņš atceras notikumus, kas nekad nav bijuši.
- šūna Atmiņas vai reģistra elements, kam ir noteikta adrese un kas paredzēts viena binārā skaitļa glabāšanai.
- lokalizētā amnēzija atmiņas zudums par noteiktu laika posmu.
- memoāri Atmiņas; kāda darboņa nostāsts par notikumiem, kuros viņš piedalījies vai arī bijis tikai acu liecinieks.
- pilotbalons Atmosfērā palaižams, ar ūdeņradi pildīts neliels balons vēja virziena un ātruma noteikšanai atmosfēras slāņos.
- ārlaiks Atmosfēras fizikālais stāvoklis kādā vietā vai apgabalā noteiktā brīdī; laiks 2.
- atmosfēras duļķojums atmosfēras spēja absorbēt un izkliedi Saules radiāciju; šī spēja pieaug, palielinoties atmosfēras piejaukumu daudzumam.
- atsadauzīties Atnākt bez noteikta mērķa; atklīst.
- atdauzīties Atnākt, atklīst (bez noteikta mērķa).
- atmaisīties Atnākt, atklīst (bez noteikta mērķa).
- atmaršēt Atnākt, ejot vienmērīgā, noteiktā ritmā.
- izņemt grožus no rokām atņemt (kādam) vadību, noteikšanu.
- atsavināt Atņemt pēc likumā noteiktās kārtības (kādu īpašumu) par labu, piemēram, valstij, sabiedriskai organizācijai.
- atjemt Atņemt skaitli (rēķinot).
- ķimioreceptors Atomu grupa šūnas citoplazmā, kas ķīmiski saista specifiski noteiktas vielas.
- fluorogēns Atomu sakārtojums, kas ķīmiskā savienojumā noteic fluorescenci.
- Zēmaņa efekts atomu vai molekulu emitētā starojuma spektrālo līniju sašķelšanās ārējā magnētiskā laukā vairākās komponentēs, no kurām katrai ir noteikta starojuma frekvence un polarizācija attiecībā pret magnētiskā lauka virzienu; atkarībā no tā, cik komponentēs spektrālā līnija sašķeļas magnētiskajā laukā, izšķir normālo (trīs komponentes) un anomālo (vairāk par trim komponentēm) Zēmaņa efektu.
- restituēt Atpakaļ atlikt, atjaunot, atdot kādam zaudēto amatu, godu vai tiesības.
- retroaktīvitāte Atpakaļisks spēks, piem., izdodot tādu noteikumu, kas attiecās uz lietām, kuras jau notikušas priekš likuma izlaišanas.
- BECN atpakaļvērstā atklātā pārblīves notifikācija (angļu "Backward Explicit Congestion Notification").
- notifikācija BECN atpakaļvērstā atklātā pārblīves notifikācija (angļu "Backward Explicit Congestion Notification").
- pazīties Atpazīt (pēc noteiktām īpašībām).
- Ļaudonas viduslaiku pils atradās Madonas novada Ļaudonā, celta 14. gs. vai 15. gs. sākumā, piederēja pie Rīgas arhibīskapijas saimnieciskajām un vietējās pārvaldes pilīm, Livonijas kara laikā 1577. g. uzspridzināta, konstrukcijas līdz mūsu dienām nav saglabājušās un precīza atrašanās vieta nav noteikta.
- Mālpils viduslaiku pils atradās Mālpils pagastā pie Sprīdīšu mājām, Mālpils-Sidgundas ceļa kreisajā pusē, Mērgupes labajā krastā, \~150 m uz dienvidaustrumiem no Mālpils luterāņu baznīcas, domājams celta 14. gs. 1. pusē, 1626. g. Polijas-Zviedrijas kara laikā nodedzināta un nav atjaunota, saglabājušies \~2 m augsti aizsargmūra fragmenti.
- Rēzeknes viduslaiku pils atradās Rēzeknē starp tagadējo Krasta, Pils, Dārzu un Dzirnavu ielu, celta starp 1264. un 1324. g., 14. gs. 2. pusē kļuva par fogtijas centru, un tai bija svarīga nozīme Livonijas aizsardzībā pret Lietuvu un Krievzemi, stipri cieta Livonijas kara laikā, bet Polijas-Zviedrijas kara laikā (1656.-1660. g.) izpostīta un vairs netika atjaunota.
- Rūjienas viduslaiku pils atradās Rūjienā, \~2 km uz dienvidaustrumiem no Sv. Bērtuļa baznīcas, Rūjas labajā krastā, domājams, ka celta 14. gs. 1. pusē, 1560. g. nodedzinājis krievu karaspēks, pēc tam atjaunota, bet 1624. un 1638. g. arklu revīzijas dokumentos minēts, ka tā ir nopostīta.
- Smiltenes viduslaiku pils atradās Smiltenes pagastā, bijušās Smiltenes muižas centrā, Livonijas kara laikā vairākkārt ieņēma un postīja krievu karaspēks, bet atjaunota un pastāvēja vēl 17. gs., taču izbūvējot blakus Smiltenes muižas centrā, tā pamesta novārtā un pakāpeniski sabrukusi, padomju laikā pagalmā ierīkotas Smiltenes tehnikuma mehāniskās datrbnīcas, uzceltas siltumnīcas u. c. saimnieciska rakstura būves.
- Vecpiebalgas viduslaiku pils atradīs Cēsu novada Vecpiebalgā, bija Rīgas arhibīskapa pils, ko izmantoja gk. saimnieciskiem nolūkiem, vēstures avotos pirmoreiz minēta 1318. g., to apjoza ar Balgas upīti savienots aizsarggrāvis, 1688. g. arklu revīzijas materiālos minēts, ka vairs nav apdzīvota, saglabājies aizsargmūris 2-4 m augstumā, bet dienvidrietumu pusē, kur atradies divstāvu korpuss - līdz 8 m augstas aizsargmūra paliekas ar logailu.
- Baltavas viduslaiku pils atradusies tagadējā Madonas novada Sausnējas pagastā, Ogres kreisajā krastā, \~20 m augstā un \~100 x 80 m lielā paugurā, ko sauc arī par Pilskalnu vai Altienu; Baltavas (Baltowe) bīskapa pils rakstītos avotos minēta 14. gadsimtā, bet tās atrašanās vieta noteikta tikai 19. gs. beigās.
- izpīt Atraisot, atpinot (parasti matus), izņemt (piemēram, lenti).
- izvēlēties Atrast noteiktam nolūkam, uzdevumam (piemērotu, atbilstošu cilvēku).
- izvēlēties Atrast, izraudzīties noteikta pasākuma, norises realizēšanai (piemērotu, izdevīgu laika posmu).
- atbildēt Atrast, pateikt (atrisinājumu, atbildi, risinot kādus jautājumus, problēmas).
- tupēt Atrasties balstā uz saliektām pakaļkājām un iztaisnotām priekškājām (par četrkājainiem dzīvniekiem); arī sēdēt (1).
- stāvēt (arī sēdēt) saņemtām rokām atrasties bezdarbībā, aktīvi nepiedalīties kādos notikumos, nereaģēt uz kādu situāciju.
- stāvēt Atrasties noteiktā teritorijā, pozīcijā (par bruņoto spēku daļām, vienībām, apakšvienībām); atrasties (kur) - par fronti.
- peldēt Atrasties šķidrumā vai gāzē noteiktā līdzsvara stāvoklī.
- pastāvēt Atrasties, būt (kur, kādā stāvoklī) noteiktu laiku.
- pievienoties Atrasties, būt novietotam tā (pie kā, kam klāt), ka veido savienojumu, vienotu sistēmu.
- uzturēšanās atrašanās noteiktā vietā, arī vidē neilgu, arī noteiktu laiku
- klātbūtne Atrašanās, uzturēšanās (kādā vietā noteiktā laikposmā), piedalīšanās (kādā norisē, pasākumā).
- SCSI ātrdarbīgs paralēlais interfeiss, kuru izmanto, lai datoru savienotu ar ārējām iekārtām, piemēram, cieto disku vai skeneri (angļu "Small Computer System Interface").
- palaisties Ātri (piemēram, ejot, skrienot, braucot) pavirzīties.
- apcirsties Ātri apvainoties; iespītēties; iecirsties.
- aizlaisties Ātri attālināties (braucot, skrienot, jājot); ātri nokļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
- aiztraukt Ātri attālinoties, nokļūt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.).
- aluminātcements ātri cietējošs, izturīgs cements, ko iegūst, apdedzinot līdz saķepšanai ar korundu Al~2~O~3~ bagātu izejvielu maisījumu un to smalki samaļot.
- laisties Ātri doties, virzīties (piemēram, ejot, skrienot kur, kādā virzienā) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- uztecēt Ātri ejot, skrienot uzkļūt (kur augšā).
- apsteigt Ātri ejot, skrienot vai braucot, tikt (kādam) garām; panākt (kādu) un aizsteigties (tam) priekšā; apdzīt 1.
- kratīt pirkstu ātri kustinot roku ar paceltu pirkstu, norāt, brīdināt (kādu).
- pakratīt pirkstu ātri pakustinot roku ar paceltu pirkstu, norāt, brīdināt (kādu).
- uzskriet Ātri pārvietojoties, uzvirzīties virsū (kādam, kam, arī uz kā), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to) - par cilvēkiem un dzīvniekiem; ātri pārvietojoties, uzvirzīties virsū (kādam, kam, arī uz kā), tiekot skartam, bojātam, ievainotam, arī iznīcinātam; arī uzgrūsties (3).
- ņirbņirbu Ātri pārvietoties, maziem solīšiem, kājas zibinot.
- pārrikšot Ātri skrienot, atgriezties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.) - par cilvēku.
- pasajāties Ātri skrienot, slīdot pakrist.
- tērkt Ātri un atkārtoti ar knābi kaļot koka stumbru, radīt noteiktas skaņas.
- sviesties Ātri virzīties (piemēram, iet, skriet noteiktā virzienā, uz noteiktu vietu u. tml.) - par cilvēkiem; ātri virzīties (piemēram, kam klāt, tam pieplokot, to saķerot u. tml.); mesties (1).
- mesties Ātri virzīties (piemēram, iet, skriet noteiktā virzienā, uz noteiktu vietu u. tml.) - par cilvēkiem; ātri virzīties (piemēram, kam klāt, tam pieplokot, to saķerot u. tml.).
- šņakāt Ātri, ar lielu apetīti, arī čāpstinot ēst (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- šnakāties Ātri, ar lielu apetīti, arī čāpstinot ēst (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- nolaist Ātri, bezrūpīgi notērēt (naudu, mantu u. tml.); nodzīvot (4).
- pusrikšā Ātri, gandrīz skrienot.
- noklabināt Ātri, monotoni norunāt.
- vēzāniski Ātri, plandoties apģērbam, vicinot rokas u. tml. (iet, skriet).
- novidžināt Ātri, smalkā balsī noteikt, pateikt (parasti par bērniem, sievietēm).
- apjozt Ātri, strauji skrienot, braucot pabūt (vairākās vai visās vietās).
- izjozt Ātri, strauji skrienot, pabūt (daudzās vai visās vietās); ātri, strauji skrienot, pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā).
- apdiegt Ātri, veikli skrienot, pabūt (vairākās vai visās vietās).
- kā misiņš ātri, veikli, noteikti.
- pikši Ātri; īsi, noteikti.
- pilnvara Atribūts, ko dinamiski piešķir objektam, lai norādītu, ka tam ir tiesības inciēt noteiktu darbību.
- nomazgāt ar asinīm (negodu, apvainojumu u. tml.) atriebt vai atriebties, nogalinot vai ievainojot apvainotāju.
- saberzt pulverī atriebties, parasti fiziski iznīcinot.
- Jezupovas muiža atrodas Augšdaugavas novada Naujenes pagastā, tās jaunā pils celta 1901. g. kā divstāvu mūra ēka ar masīvu cokolstāvu un augstu mansarda jumtu, nodedzināta 1942. g. un vairs nav atjaunota.
- Tabores muiža atrodas Augšdaugavas novada Tabores pagastā, kungu māja celta ap 1875. g., 1. pasaules kara laikā stipri izpostīta, vēlāk atjaunota, 1944. g. tajā izvietota Tabores pamatskola un telpas pārplānotas, blakus atrodas saimniecības ēka, kas stipri pārbūvēta.
- Lielbornes muiža atrodas Augšdaugavas novada Vecsalienas pagastā, vairākums ēku mūsdienās ir pussagruvušas, tās vecā pils celta 18. gs. un nodegusi pēc 2. pasaules kara un nav atjaunota, jaunā pils celta 19. gs. vidū neorenesanses stilā, vienstāva mūra pāreja to savienoja ar veco pili, ap pagalmu izvietotas saimniecības ēkas un kalpu mājas.
- Dzirnavsaliņa atrodas Balvu novada Rugāju pagastā, Pededzes kreisajā krastā, \~1,5 km uz dienvidaustrumkiem no Mieriņu ciema, kur mainoties Pededzes gultnei, izveidojies plašs sēklis.
- Mežotnes muiža atrodas Bauskas novada Mežotnes pagastā, kompleksā ietilpst pils, pārvaldnieka māja, dārznieka māja, staļļi. klēts, brūzis, pienotava, siernīca un parks; pils celta 1797.-1802. g. kā klasicisma stila trīsstāvu ēka ar sānu rizalītiem.
- Vecpiebalgas muiža atrodas Cēsu novada Inešu pagastā, tagadējā apbūve saglabājusies no 19. gs. sākuma, kad uzcelta pils un ap parādes pagalmu izveidots vienots klasicisma stila ansamblis, 1905. g. pils nodedzināta, vēlāk atjaunota, 1920.-1940. g. pilī darbojās Vecpiebalgas pamatskola, pēc 1944. g. pilī atrdās Inešu ciema padome un vietējā kolhoza valde, pēc 1992. g. - pašvaldības īpašums.
- Daugavas grīvas krastu aizsargbūves atrodas Daugavgrīvā un Mangaļsalā (būvētas 19. gs. beigās - 20. gs. sākumā), izveidots kā vienots nocietinājuma būvju komplekss, ko veido Daugavgrīvā un Mangaļsalā izvietotās dzelzsbetona konstrukciju artilērijas bateriju novietnes ar kazemātiem un noliktavu telpām.
- Struteles dīķi atrodas Jaunpils pagastā, Strutelē, veido ar grāvjiem un strautiem savstarpēji saistītu sistēmu, kam notece uz Abavas pieteku Viesatu, uzstādināti 19. gs. un 20. gs. sākumā, bijuši 99 dīķi, kuros audzētas karpas.
- Gārsenes muiža atrodas Jēkabpils novada Gārsenes pagastā, kompleksā ietilpst pils, stallis ar lieveņa arkādi, klēts, spirta brūža strādnieku māja, pienotava, kalpu māja, kūtis, parks (4 ha), pie dīķa atrodas dzirnavas, garām tek Dienvidsusēja, pāri dīķa sašaurinājumam un upei uzcelti tilti; parkā aug 24 vietējās un 50 introducētas koku un krūmu sugas.
- Suntažu muiža atrodas Ogres novada Suntažu pagastā, sākotnēji pils uzcelta 1223. g., tā sagrauta Livonijas karā, atjaunota 18. gs., nodedzināta 1905. g., 1909. g. atjaunota neoklasicisma formās, uzbūvēts 2. stāvs, torņi ēkas galos iekļauti ēkas korpusā, no 1920.g. ēkā izvietota skola un pārveidots iekštelpu plānojums.
- Pērļupes ala atrodas Pērļupes kreisajā krastā pie ietekas Amatā, Cēsu novada Drabešu pagastā, eju kopgarums - 33 m, 2 šauras ieejas, notiek nobrukumi.
- Nordeķu muižiņa atrodas Rīgā, Buļļu ielā 16, vēstures avotos pirmoreiz minēta 1576. g. kā Grāves muiža, tagadējais nosaukums kopš 1898. g., privātīpašums, kopš 1997. g. notiek restaurācija, daļa restaurēto telpu tiek arī izīrēta dažādiem pasākumiem.
- Herdera piemineklis atrodas Rīgā, Herdera laukumā, iepretī Rīgas Doma bijušajai mācītāja mājai, atklāja 1864. g., tas bija pirmais kultūras darbiniekam veltītais piemineklis Rīgā, demontēts 1915.g., atjaunots 1927. g., vēlreiz demontēts pēc 2. pasaules kara, atjaunots 1959. g.
- Hartmaņa muižiņa atrodas Rīgā, Kalnciema ielā 28/30, sastāv no diviem namīpašumiem, kas 19. gs. vidū tika apvienoti, abas kungu mājas ir koka arhitektūras paraugi, kompleksā ietilpst arī koka saimniecības ēka, neliela koka dzīvojamā ēka un parks, ko norobežo unikāls čuguna žogs.
- Pulvertornis Atrodas Rīgā, Smilšu ielā 20, ir vislabāk saglabājies tornis no Rīgas nocietinājumu sistēmas, sākotnējais tornis sagrauts 1621. g. Polijas-Zviedrijas kara laikā, atjaunots 1650. gadā, augstums - 25,6 m, diametrs - 14,3 m, sienu biezums - 3 m.
- Minhauzena muzejs atrodas Salacgrīvas novada Liepupes pagasta Duntē, dibināts 1995. g., no 2005. g. izvietots atjaunotajā Duntes muižas pilī, kur 1740. gados kopā ar savu sievu Jakobīni dzīvojis barons Minhauzens.
- Jaunauces muiža atrodas Saldus novada Jaunauces pagastā, kompleksā ietilpst klasicisma stilā celtā pils, pārvaldnieka māja, kalpu māja, stallis, pienotava, šķūnis un parks.
- Siguldas Viduslaiku pils atrodas Siguldā, Gaujas senlejas kraujas malā, celta, domājams, starp 1207. un 1209. g., pirmoreiz minēta Indriķa hronikā 1210. g. notikumu aprakstā, vairākkārt pārbūvēta, 17. gs. sākumā Polijas-Zviedrijas kara laikā tika izpostīta, bet 18. gs. sākumā Ziemeļu kara laikā pamesta pavisam.
- Mālpils muiža atrodas Siguldas novada Mālpilī, kompleksā bijušas 38 ēkas, bet līdz mūsu dienām saglabājušās 18, kungu māja pēc 1905. g. atjaunota neoklasicisma stilā, ēkas 1. stāvā daļēji saglabājusies 18. gs. interjera apdare, 1949.-1965. g. tajā darbojās Mālpils hidromeliorācijas tehnikums, 1980.-2003. g. Meliorācijas un zemkopības muzejs.
- Sistānas ieplaka atrodas Sistānas novada vidienē, Afganistānā un Irānā, aizņem līdzenu beznoteces ieplaku, kam vidienē Hamuna ezeri, upju ielejas pārpurvotas.
- Cērtenes pilskalns atrodas Smiltenes dienvidu malā, Cērtenes kreisajā stāvkrastā (augstums - \~25 m), visapkārt pilskalnam grāvis (līdz 12 m dziļš), plakuma (diametrs - 60-70 m) malās un grāvja pretējā pusē valnis, austrumu un dienvidrietumu pusē nocietinātu priekšpiļu vietas, datējums nav noteikts, iespējams, saistīts ar 1359. g. vēstures avotos minēto pili "Castrum Smiltiselle".
- Gaujienas viduslaiku pils atrodas Smiltenes novada Gaujienā, Gaujas labajā krastā, pie Gaujienas muižas pils, celta \~1238. g., tās platība bija 858 m^2^ (no tiem pagalms aizņēma 101 m^2^), bija Livonijas ordeņa komturijas centrs, 1558. g. un 1560. g. pili ieņēma un izpostīja krievu karaspēks, 16. gs. beigās atjaunota, Ziemeļu kara laikā 1702. g. nopostīta galīgi.
- Raunas viduslaiku pils atrodas Smiltenes novada Raunā, celta 13. gs. otrajā pusē 35 m augstā paugurā, ko norobežo gravas, 16. gs. sākumā paplašināta, vairākkārt cietusi karos, taču regulāri atjaunota, pēc izpostīšanas 1657. g. tika pamesta un pamazām sabruka.
- Dundagas pils atrodas Talsu novada Dundagā, Pils ielā 14, Dzirnezera pussalā, domājams celta 13. gs. 2. pusē, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1318. g., pilī bija 16 telpu un kapela, vēlāk paplašināta, ap 1785. g. korpusiem uzcēla 3. stāvu un uzbūvēja jaunu dzīvojamo ēku, 1872. g. cieta ugunsgrēkā, 1905. g. nodedzināta, atjaunota 1909. g.
- Mērsraga bāka atrodas Talsu novada Mērsraga pagastā, uzbūvēta 1875. g., pēc 1. pasaules kara atjaunota 1923. g., gaismas avots atrodas 21,3 m vjl., un tā gaisma sniedzas 30 km tālumā.
- Engures pilskalns atrodas Tukuma novada Engures ciema ziemeļu daļā, Vecupes krasta kāpās, 100 m no Rīgas līča, 1923. g. tur atrasts 42 romiešu bronzas monētu depozīts, kas datējamas ar 4. gs. beigām, netālu atrasta arī kāda atsevišķa romiešu monēta un Bizantijas 5. un 6. gs. mijas zelta solīds; pilskalns ir 10-15 m augsts paugurs, kura sākotnējo veidolu nav iespējams noteikt kāpu pārvietošanās dēļ, kultūrslānis nav konstatēts.
- Reiterna nams atrodas Vecrīgā, Mārstaļu ielā 2/4, celts 1684.-1688. g., nama 1. stāvs bija paredzēts kantorim un palīgtelpām, 2. stāvā atradās dzīvojamās telpas un reprezentācijas zāles, 3. stāvā - kalpotāju dzīvokļi, jumta stāvā - noliktavas; restaurējot 1985.-1990. g. pievienota blakusēka Mārstaļu ielā 4 (bijušais birģermeistara H. Samsona nams).
- Cēsu izstāžu nams atrodas, Cēsīs, Lenču ielā 7b, dibināts 1985. g., ierīkots 18. gs. celtajā Cēsu jaunās pils ratnīcā-stallī, darbojas kā mākslas un kultūras centrs, tajā regulāri tiek rīkotas Cēsu novada, Latvijas un ārzemju mākslinieku darbu izstādes, notiek kamermūzikas un koru koncerti.
- sargāt Atrodoties (kam) tuvumā, vērojot, uzmanot (to), panākt, ka (tas) netiek nozagts, bojāts u. tml.
- vārīties Atrodoties karstā šķidrumā, kurā notiek pāreja no šķidra agregātstāvokļa gāzveida agregātstāvoklī, būt tādam, kam rodas citādas ķīmiskās, uzbūves u. tml. īpašības.
- grimt Atrodoties, aizstiepjoties tālumā, arī attālinoties kļūt grūti saredzamam.
- slīgt Atrodoties, aizstiepjoties tālumā, arī attālinoties, kļūt grūti saredzamam.
- klātesot Atrodoties, uzturoties (kādā vietā noteiktā laikposmā), piedaloties (kādā norisē, pasākumā).
- elektromagnētiskais impulss ātrs, vienreizējs elektromagnētiskā starojuma impulss, kas rodas, mainoties vides vai ķermeņa elektriskajam stāvoklim.
- mezgls Ātruma mērvienība - 1852,2 metri jeb viena jūras jūdze stundā (=0,5145 m/s); saīsinājums - kn (angļu "knot").
- kn Ātruma mērvienība - mezgls (angļu "knot").
- vidējais paātrinājums ātruma vektora izmaiņa laika vienībā; taisnvirziena kustībā - paātrinājums, kas skaitliski ir vienāds ar ātruma pieauguma attiecību pret laika intervālu, kurā šī izmaiņa notikusi.
- štaga Atsaite (parasti no tērauda trosēm vai stieplēm) apaļkoku noturēšanai kuģa garenvirzienā vai buru piestiprināšanai uz buru kuģa vai jahtas.
- vantis Atsaites (virves, troses) mastu, arī citu apaļkoku noturēšanai kuģa šķērsvirzienā.
- rezonanse Atsaucība (ko parasti izraisa kāds notikums); atbalss (2).
- atbalss Atsaucība (ko parasti izraisa kāds notikums).
- atgādināt Atsaukt atmiņā, neļaut aizmirst (ko) - par vietu, parādību, notikumu u. tml.
- atklaudzināt Atsaukties, klaudzinot pretī.
- posms atsevišķa (kā) daļa ar noteiktām īpašībām, pazīmēm.
- nozare Atsevišķa kādas sabiedriskas sistēmas (piemēram, ražošanas, zinātnes, mākslas) daļa ar noteiktām īpatnībām, noteiktu specifiku.
- kreisēšana Atsevišķa karakuģa vai eskadras braukāšana noteiktā rajonā, lai izlūkotu vai apsargātu krastu un uzbruktu pretinieka kuģiem.
- klonuss Atsevišķa muskuļa vai muskuļu grupas ritmiska raustīšanās, kas notiek spontāni vai ārēju kairinātāju iedarbībā; nervu sistēmas bojājuma pazīme.
- stikšķiens Atsevišķa skaņa, kas rodas stikšķinot.
- loceklis Atsevišķa vienība (parādību, notikumu, priekšmetu u. tml.) grupā.
- operācija Atsevišķa, konkrēta darbība, arī konkrēts savstarpēji saistītu darbību kopums, kam ir noteikts mērķis.
- posms atsevišķa, kustīgi savienota (parasti bez mugurkaulnieku) ķermeņa daļa; segments.
- segments Atsevišķa, kustīgi savienota (parasti bezmugurkaulnieku) ķermeņa daļa; posms (3).
- segments Atsevišķa, relatīvi norobežota (priekšmeta, sistēmas u. tml.) daļa ar noteiktām, samērā patstāvīgām īpašībām, funkcijām.
- demogrāfiskā kompensācija atsevišķas paaudzes demogrāfisko notikumu atlikšana vai paātrināta iestāšanās (parasti ārējo cēloņu dēļ) likumsakarība, izjaucot dabisko to iestāšanās kārtību, tādējādi pēc atbildīgo cēloņu izzušanas, noris (atjaunojas) attiecīgi ar augstāku vai zemāku intensitāti.
- nomoteti Atsevišķās sengrieķu valstīs iestāde, kuru ievēlēja noteiktiem likumdošanas uzdevumiem, sevišķi satversmes reformai.
- ārzemju pase atsevišķās valstīs pase, ko uz noteiktu laiku izdod savas zemes pilsoņiem, kas brauc uz citām zemēm.
- apauda Atsevišķi austa (parasti koša) mala (villainēm, lakatiem, priekšautiem u. tml.); izgreznotās malas latviešu sieviešu apmetnim.
- monokristāli Atsevišķi viendabīgi kristāli, kam visā tilpumā ir vienots, nepārtraukts kristālrežģis.
- individualitāte Atsevišķs cilvēks, kam piemīt noteikts psihisko īpašību kopums; personība.
- pilsonis Atsevišķs cilvēks, sabiedrības loceklis attiecībā pret noteiktu cilvēku kopumu, sabiedrību.
- posms atsevišķs laika sprīdis, periods (parasti kādā norisē, procesā), kam raksturīga noteiktu parādību, apstākļu pastāvēšana.
- ākstiens Atsevišķs notikums vai epizode ar ākstīgu saturu.
- epizode Atsevišķs notikums, atgadījums, arī nejaušs blakus apstāklis, notikums.
- balsvedība Atsevišķu balsu kustība, attīstība daudzbalsu skaņdarbā, kas balstās uz harmoniskas saskaņas noteiktiem principiem.
- važiņrota atsevišķu kustīgi savienotu (piemēram, savērtu) gredzenveida, ovālu u. tml. (parasti dārgmetāla) detaļu virkne.
- relatīvā leikocitoze atsevišķu leikocītu formu procentuāls pieaugums perifēriskajās asinīs, palielinoties vai nepalielinoties kopējam leikocītu skaitam.
- pastiprināšana Atsevišķu militārpersonu vai vienību piekomandēšana uz laiku kādai struktūrvienībai, lai panāktu kaujasspēju paaugstināšanu, papildinot to ar personālsastāvu un bruņojumu.
- konsolidācija Atsevišķu personu, grupu, organizāciju apvienošanās, lai sasniegtu noteiktus kopīgus mērķus.
- važa Atsevišķu, kustīgi savienotu (piemēram, savērtu) gredzenveida, ovālu u. tml. (parasti metāla) detaļu virkne; ķēde (1).
- ķēde Atsevišķu, kustīgi savienotu (piemēram, savērtu) gredzenveida, ovālu u. tml. (parasti metāla) detaļu virkne.
- aizpestīt Atsienot ļaut aiziet.
- contre-coup Atsitiens, pretsitiens: netiešā nozīmē notikums, kas izcēlies kā kāda agrāka notikuma sekas.
- apdauzīt Atsitot, piesitot (ko), mazliet ievainot vai sabojāt.
- standartizēšana Atskaites mērogu noteikšana ar reprezentatīvu iztvērumu palīdzību.
- zvirkšēt Atskanēt nenoteiktam troksnim, kas rodas, piemēram, birstot zirņiem, braucot (ar ratiem) pa grantētu ceļu, plīstot audumam, arī sprakšķēt, grabēt.
- retrospektīvisms Atskats uz bijušo, uz pagātnē radītām vērtībām; pagātnes notikumu, populāru paraugu un stilu tēlojums un apcere mākslā, arhitektūrā un liteartūrā.
- retrospektīvais skatījums atskats uz bijušo; pagātnes notikumu tēlojums un apcere literatūrā (mākslā).
- lentando Atslābinot, atlaižot.
- aizstāvēties Atspēkot pret sevi vērstos apvainojumus, pārmetumus; attaisnoties.
- sorbets Atspirdzinošs deserts, ko gatavo no svaigas augļu, ogu biezsulas vai biezeņa, pievienojot cukura sīrupu; tam var pievienot šampanieti vai citu alkoholisku dzērienu; tā maisījums tiek sasaldēts putojot un to pasniedz labi atdzesētos traukos.
- pārstāstīt Atstāstīt, parasti saīsināti, minot galveno (piemēram, teksta saturu, kādu notikumu, atgadījumu).
- uzlikt (savu) zīmogu atstāt ietekmi, pazīmes, kas paliek (pēc kādas norises, notikuma u. tml.).
- kalpot dienas (arī nedēļas) atstrādāt saimniekam noteiktu dienu (nedēļu) skaitu (piemēram, par izmantojamām telpām, saņemto lopbarību).
- kalpot nedēļas atstrādāt saimniekam noteiktu nedēļu skaitu (piemēram, par izmantojamām telpām, saņemto lopbarību).
- atfrišināt Atsvaidzināt; atjaunot.
- kvantitāte Atšķirības (valodas vienību) ilgumā, kurām valodā ir noteiktas funkcijas.
- diferencēšana Atšķiršana, sadalīšana, noteiktu sistēmas sastāvdaļu vai elementu izdalīšana, lai kaut ko izpētītu vai nodrošinātu specifisku pieeju.
- atsevišķs Atšķirts, atdalīts, izdalīts, arī izolēts (parasti kādam noteiktam nolūkam).
- justificēt Attaisnot, kāda taisnību pierādīt.
- nomazgāt baltu attaisnot, panākt, ka attaisno.
- atvainot Attaisnot; aizbildināt.
- attaisnāt Attaisnot.
- atvainoties Attaisnoties, aizbildināties (minot iemeslus, vainu mīkstinošus apstākļus u. tml.).
- skaidroties attaisnoties.
- atsataisnāties Attaisnoties.
- otigratsja Attaisnoties.
- aizčivināt Attālināties čivinot, čiepstot.
- aizklēgāt Attālināties gāginot, pēkšķot.
- aizpeldēt Attālināties pa ūdeni; attālinoties pa ūdeni, nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.) - par ūdens transportlīdzekļiem vai peldošiem priekšmetiem.
- aizblūžģēt Attālināties, brienot pa dubļiem un tā radot zināmu skaņu.
- aizblūžģināt Attālināties, brienot pa dubļiem un tā radot zināmu skaņu.
- aizdūcināt Attālināties, rībot, dārdot, ducinot.
- zust Attālinoties, dodoties (kur, kur iekšā), kļūt nesaskatāmam.
- pazust attālinoties, nonākot (kur, aiz kā, u. tml.), ievirzoties (kur), kļūt nesaskatāmam.
- lāzerlokācija Attāluma mērīšana līdz ZMP ar lāzera tālmēru, kura darbības princips balstās uz tā laika intervāla mērīšanu, kurā gaisma no lāzera izplatās līdz speciālam ZMP - ģeodēziskajam pavadonim (kas aprīkots ar gaismas atstarotāju) - un atpakaļ; izmanto kosmiskajā ģeodēzijā (sk. astronomiskā ģeodēzija) precīzai novērojumu vietas ģeogrāfisko koordinātu un to izmaiņu noteikšanai.
- lidojuma absolūtais augstums attālums pa vertikāli no gaisakuģa līdz vidējam jūras līmenim; nosaka ar barometrisko augstuma mērītāju, zinot atmosfēras spiedienu virs jūras līmeņa.
- gaisakuģa augstums attālums pa vertikāli no gaisakuģa līdz zemes virsmai (patiesais augstums) vai līdz noteiktam līmenim (relatīvais augstums), vai līdz vidējam jūras līmenim (absolūtais augstums).
- ģeodēziskā bāze attālums starp diviem apvidū fiksētiem punktiem, kas izmērīts ar augstu precizitāti un tiek izmantots triangulācijas līniju garuma noteikšanā.
- gabarīta izmēri attālums starp kāda objekta tālākiem punktiem noteiktā virzienā.
- nobraukums Attālums, ko nobraucis transportlīdzeklis noteiktā laikposmā.
- decentralizācija Atteikšanās no vadības un pārvaldes funkciju sakopošanas vienā vietā; kapitāla sadale, uzņēmumus uzpērkot vai konkurences cīņā iznīcinot.
- aizbildināties Atteikties, izvairīties (minot kāda iemeslu).
- nošķērēšana Attēla daļas nogriešana, ja tā iziet ārpus noteiktā attēla laukuma.
- izgaismošana Attēla detaļu vai segmenta izcelšana displeja ekrānā, mainot tā vizuālās īpašības.
- digitālais konverters attēla standarta pārveidotājs, kurā izvērses lauka un (vai) rindu konversija notiek tikai ar digitāliem līdzekļiem.
- skicēšana Attēla veidošana, zīmējot līnijas, kas savieno noteiktus punktus.
- piekrāsot Attēlot (laktus, notikumus) mazliet labākus, nekā (tie) ir īstenībā.
- papušķot Attēlot mazliet izskaistināti (kādu laktu, notikumu u. tml.).
- jūras navigācijas karte attēls, ko lieto kuģuceļa aprēķināšanai un kuģa vietas noteikšanai jūrā; izmanto arī kuģošanas rajona izpētē un hidrotehnisko būvju projektēšanā.
- virtuālais ekrāns attēlu lauks, kas paplašināts ārpus fiziskā monitora ekrāna robežām; ar peles starpniecību ritinot liela apjoma dokumentu vai arī ritinot vienlaicīgi vairākus dokumentus, virtuālais ekrāns ļauj manipulēt ar dokumentiem, kuri monitora ekrānā redzami tikai daļēji.
- demogrāfiskā notikuma varbūtība attiecība starp aplūkojamā demogrāfiskā notikumā iesaistīto cilvēku skaitu kādā periodā un cilvēku skaitu perioda sākumā, kuri varēja būt iesaistīti šajā notikumā; tā raksturo demogrāfisko procesu intensitāti.
- gaisa pārākuma koeficients attiecība starp kurināmā degšanai patērēto un teorētiski aprēķināto gaisa daudzumu, piemēram, apdedzinot silikātu izstrādājumus ar šķidro un gāzveida kurināmo, gaisa pārākuma koeficients ir 1,02–1,15.
- bitu kļūdu intensitāte attiecība starp pārraidīto un kļūdaini uztverto bitu skaitu nosūtītajā ziņojumā; šo skaitli parasti izsaka kā desmitnieka pakāpi un lieto datu pārraides kvalitātes noteikšanai.
- Zemeslodes ūdens bilance attiecība starp ūdens daudzumu, kas nonāk uz Zemes virsmas nokrišņu veidā, un ūdens daudzumu, kas noteiktā laikā iztvaiko no Pasaules okeāna un sauszemes.
- mijattiecības Attiecības (savstarpējais sakars, saistība), kurās nepārtraukti notiek secīgas savstarpējas izmaiņas (starp parādībām, priekšmetiem vai pazīmēm).
- profesionālas attiecības attiecības sociālā darba praksē (piem., sociālais darbinieks un klients, sociālais darbinieks un kolēģis), kuru ietvaros sociālais darbinieks jūtas un emocijas pauž kontrolēti un mērķtiecīgi, spēj noteikt un uzturēt personiskās un profesionālās robežas, spēj veidot un uzturēt raportu un darba aliansi, kā arī risināt konflikta situācijas, balstoties uz labvēlīgu attiecību veidošanas principiem (piem., cieņa, empātija, atbildības dalīšana, godīgums, atbalsta sniegšana, drošība).
- varas attiecības attiecības, kurās vienai personai (grupai) ir sociāli noteicoša vara pār otru, un pirmā spēj likt otrai personai (grupai) darīt to, ko tā vēlas.
- sakars Attiecību kopums (piemēram, starp parādībām sabiedrībā, sabiedrības locekļiem), kas nodrošina mijiedarbību, informācijas apmaiņu, iekļāvumu noteiktā sistēmā.
- saikne Attiecību kopums (starp cilvēkiem, to grupām, valstīm u. tml., arī starp cilvēkiem un kādām parādībām, notikumiem), kam raksturīga, parasti savstarpēja, ietekme, iedarbība, informācijas pārraide; tas, kas rada, nodrošina šādu attiecību kopumu.
- saistība Attiecību kopums (starp ko), kam ir raksturīga mijiedarbība, informācijas nodošana un saņemšana, iekļāvums noteiktā sistēmā.
- nejaušā partenoģenēze attiecīgajā sugā organisma attīstība bez apaugļošanās notiek reti.
- rits Attiecīgajos priekšrakstos noteikts kulta darbību kopums.
- iebraukšanas vīza attiecīgās valsts valdības atļauja ārvalstu pavalstniekam iebraukt konkrētajā valstī, tā var būt ar dažādu derīguma termiņu, vienreizējai vai daudzkārtējai iebraukšanai, vīzu var izsniegt noteiktam iebraukšanas mērķim: piemēram, tūrismam, biznesam, tranzītam.
- izofēnisks Attiecīgs uz atšķirīgiem gēniem, kas rada vienādus fenotipiskos efektus.
- arhecentrisks Attiecīgs uz orgānu vai organismu pirmtipu, no kura attīstījušies noteiktas grupas pārstāvji.
- digēnisks Attiecīgs uz pārmantotām pazīmēm, kuras noteic divi dažādi gēni.
- diafemetrisks Attiecīgs uz taustes maņas pakāpes noteikšanu.
- datēt Attiecināt (ko) uz kādu laiku, laika posmu, noteikt (kā rašanās, norises u. tml.) laiku.
- nožēla Attieksme, kam raksturīga žēluma izjūta un ko izraisa neapmierinātība (par ko izdarītu, notikušu).
- aizšķetināt Attinot aizripināt.
- aizšķetināties Attinoties aizripot.
- perspektīva Attīstība, virzība nākotnē, tālākā nākotne (notikumam, darbībai, procesam).
- pielāgoties Attīstības gaitā, arī noteiktos apstākļos pārmainīties atkarā no pārmaiņām apkārtējā vidē (par organismu, tā daļām).
- vēsture attīstības gaita, process un likumsakarības cilvēku sabiedrībā; secīgu faktu un notikumu kopums.
- biofāze Attīstības laika posms, kurā veidojas zināms orgāns, vai arī noteikts moments, kādas parādības attīstībā, formas vai stāvokļa maiņā.
- mācīt Attīstīt, veidot (kādam noteiktas psihes, rakstura, personības īpašības); ietekmēt (kādu), lai viņam veidotos noteiktas īpašības.
- mācīties Attīstīt, veidot sev (noteiktas psihes, rakstura, personības īpašības).
- attīstīšanas pārtraukšana attīstītāja neitralizācija, lai pasargātu fotoemulsiju no krāsainu laukumu vai joslu izveidošanās, kas var notikt, ja fotomateriālu tieši no attīstītāja pārliek fiksāžā.
- noiet Attīstīties (līdz kādam rezultātam) - piemēram, par darbību, notikumu.
- briest Attīstīties (par notikumiem cilvēka, sabiedrības dzīvē).
- izkārtoties Attīstīties, izveidoties vēlamā virzienā (piemēram, par notikumiem, apstākļiem); nokārtoties.
- virzīties Attīstīties, risināties, rast risinājumu (par notikumiem, norisēm, attiecībām u. tml.).
- pāraugt Attīstoties, palielinoties pārsniegt (piemēram, apjomu, robežas, ietvarus) - par parādībām sabiedrībā.
- aizbildēt Atvainot.
- aizmeldēt Atvainot.
- atvaiņoties Atvainoties.
- akadēmiskais atvaļinājums atvaļinājums, ko uz noteiktu laiku piešķir docētājam zinātniska darba veikšanai.
- sekundārā atvasināšana atvasināšana no vārddarināšanas celma, kurā saknei jau pievienots kāds piedēklis vai priedēklis.
- derivatīvs Atvasinātais instruments - finanšu darījuma dokuments, līgums, kuru noslēdz uz reāla vai nosacīta aktīva pamata un kura vērtība mainās atkarībā no noteiktas procentu likmes, vērtspapīru un preču cenas, ārvalstu valūtas kursa, cenu un likmju indeksa, kredītvērtējuma un kredītindeksa, vai līdzīga mainīgā lieluma izmaiņām.
- autonoms muzejs atvasinātas publisko tiesību juridiskās personas (izņemot pašvaldības) izveidota publiska aģentūra (iestāde) vai šīs publiskās aģentūras (iestādes) struktūrvienība, kuras valdījumā nodots muzeja krājums un kura īsteno likumā noteiktās funkcijas; valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrība vai cita privāto tiesību juridiskā persona, kuras dalībnieks vai dibinātājs ir publisko tiesību juridiskā persona, ja tās īpašumā (valdījumā) ir muzeja krājums un tā īsteno likumā noteiktās funkcijas.
- notēlot Atveidot imitējot, atdarinot; arī izlikties (1).
- tvert Atveidot, iekļaut, arī interpretēt (parasti mākslas darbā); veidot (parasti mākslas darbu, tā elementu), ievērojot noteiktu viedokli, prasības u. tml.
- spēlēt Atveidot, tēlot (lomu drāmas daiļdarbā vai filmā); īstenot skatītāju priekšā (iestudētu izrādi).
- atdzimt Atveidoties (atmiņā) - par pagātnes notikumiem.
- atplaukt Atveidoties, atainoties (atmiņā, iztēlē); rast ies (par domām, atmiņām).
- sfenoidostomija Atveres izveidošana spārnkaula sinusa priekšējā sienā, lai to savienotu ar deguna dobumu.
- entītija Atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodeļa apakšsistēmas aktīvais elements, kas īsteno noteiktu šā slāņa funkciju kopu.
- lietojumslānis Atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodeļa augšējais (septītais) slānis, kas, izmantojot pasniegšanas slāņa servisu, savukārt sniedz pakalpojumus lietotāju programmām, nodrošinot lietojumprocesu mijiedarbību.
- iegultā testēšana atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodeļa daudzslāņu protokolu realizācijas testēšana, kas notiek bez tiešas piekļūšanas pie šī slāņa robežām.
- fizikālais slānis atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodeļa pirmais (zemākais) slānis, kas nodrošina datu apmaiņu starp datu posma slāņa aktīvajiem elementiem, nodibinot, uzturot un pārtraucot savienojumus datu pārraides vidē.
- rekonvalescence Atveseļošanās periods, kad vairs nav klīnisku slimības pazīmju, bet vēl nav pilnīgi atjaunots agrākais organisma stāvoklis.
- noņemt Atvienot, atdalīt un (parasti ar rokām) novirzīt (nost no kurienes ko piestiprinātu, savienotu).
- apmazgāt Atzīmēt (kādu notikumu) ar iedzeršanu.
- aplaistīt Atzīmēt (kādu pirkumu vai notikumu) ar iedzeršanu.
- mēraparāta skala atzīmju sakopojums, kas veido noteiktu mērāmo lielumu secību un apjomu.
- kārtula Atzinums, kurā izteikta noteikta likumsakarība, parādību pastāvīgas attieksmes; likums, likumība.
- būt ar mieru atzīstot par labu, pievienoties, pieņemt.
- piekrist Atzīstot par pareizu, pievienoties (iepriekš teiktajam).
- piekrist Atzīstot par pareizu, pievienoties (piemēram, kādam viedoklim, uzskatam, ierosinājumam); būt vienisprātis (ar kādu).
- ņemt atpakaļ savus vārdus atzīt par nepareizu savu iepriekš teikto, arī atvainoties par izteiktu apvainojumu.
- atbalstīt Atzīt par pareizu (kādu ieceri vai pasākumu), pievienoties (kādam ierosinājumam vai priekšlikumam).
- balstīt Atzīt par pareizu (kādu ieceri vai pasākumu), pievienoties (kādam ierosinājumam vai priekšlikumam).
- pabalstīt Atzīt par pareizu (kādu ieceri vai pasākumu), pievienoties (kādam ierosinājumam vai priekšlikumam).
- apstiprināt Atzīt par pareizu; pievienoties (kādam izteikumam).
- kvalificēt Atzīt, raksturot par atbilstošu noteiktai grupai, kategorijai, veidam.
- astaīņi Audeņu jostu raksts ar noteiktu dzijas sakārtojumu.
- astaņi Audeņu jostu raksts ar noteiktu dzijas sakārtojumu.
- savienotājaudi Audi, kuru funkcija ir savienot, saistīt organisma daļas.
- resīveris Audioaparatūras bloks, kurā apvienoti divi komponenti, piem., pastiprinātājs ar vairākām ieejām un izejām un tūneris.
- resīvers audioaparatūras bloks, kurā apvienoti divi komponenti, piemēram, pastiprinātājs ar vairākām ieejām un izejām un tūneris.
- termokoagulācija Audu iznīcināšanas paņēmiens, koagulējot tos noteiktā, norobežotā apvidū ar elektrokauteru vai augstfrekvences strāvu.
- sistēma audu, orgānu un to daļu kopums, kas veido vienotu veselumu un ko saista kopēja funkcija.
- drāna Auduma gabals (parasti neliels, četrstūrains, paredzēts kādam noteiktam nolūkam).
- atvasinātais auduma pinums auduma pinums, ko iegūst, mazliet pārveidojot un (vai) pastiprinot galvenā p-a efektu uz auduma virsmas.
- pieaugusi kokaudze audze, kas sasniegusi ciršanas vecumu; kokaudzes vecumgrupa, kas seko briestaudzei, tajā vairs nenotiek koku diferencēšanās, stipri samazinās koku augstuma un caurmēra pieaugums, toties tās ražo ļoti daudz sēklu.
- daturēt Audzējot, barojot dzīvnieku, noturēt to (līdz kādam laikam).
- hordoblastoma Audzējs, kura šūnas diferencējas par šūnām, kas līdzīgas notohordas šūnām.
- histoma Audzējs, kura šūnas tipiskas noteiktiem audiem, piem., fibroma, mioma, osteoma.
- krāja audzes koku kopējais tilpums noteiktā platības vienībā, kuru izteic ciešmetros – m^3^.
- šķērslaukums Audzes koku krūšaugstuma šķērslaukumu summa (kvadrātmetros uz hektāru), ko pieņem par mēru salīdzināšanai un biezības noteikšanai.
- audzes šķērslaukums audzes koku krūšaugstuma šķērslaukumu summa m^2^/ha, ko pieņem par mēru salīdzināšanai un biezības noteikšanai.
- tehniskā gatavuma vecums audzes vecums, kad kulminē noteiktu dimensiju un kvalitātes kokmateriālu vidējais pieaugums audzē.
- noaudzināt Audzināt kādu (parasti ilgāku) laiku, līdz sasniedz noteiktu vecumu.
- uzaudzināt Audzinot panākt, ka (bērns, jaunietis) izaug, attīstās; izaudzināt (1).
- izaudzināt Audzinot panākt, ka (bērns, jaunietis) izaug, attīstās.
- pāraudzināt Audzinot panākt, ka (cilvēks) maina līdzšinējos paradumus, rakstura, personības īpašības, attīstās vēlamajā virzienā.
- ieaudzināt Audzinot panākt, ka (parasti cilvēkam) izveidojas (noteiktas īpašības).
- zedeņu audi auga (parasti lapas, retāk stiebra) pamataudi, kas sastāv no blīvi savienotām iegarenām šūnām, kuras atrodas perpendikulāri auga virsmai zem epidermas slāņa.
- skudrmīļi Augi ar sēklām, kurām gaļīgi piedēkļi, ko ēd skudras un līdz ar to pārnēsā sēklas, veicinot šo augu izplatīšanos; Latvijas florā strutenes u. c.
- endēmi Augi vai dzīvnieki, kas sastopami tikai kādā noteiktā ģeogrāfiskā apgabalā.
- indikatoraugi Augi vai to grupas, kas cieši saistīti ar noteiktiem vides apstākļiem, kurus var konstatēt pēc šo augu klātbūtnes.
- pusēnas augi augi, kas labi attīstās daļēji aizēnotās vietās.
- aizaugt Augiem aizsedzot, kļūt necaurredzamam vai aizēnotam.
- aprobācija augkopībā - sējumu un stādījumu novērtēšana, noteicot to derīgumu sēklas vai stādu audzēšanai; galvenais šķirņu kontroles veids.
- ribains auglis auglis ar gareniem izciļņiem, kas ir būtiska pazīme čemurziežu dzimtas sugu noteikšanā pēc gataviem augļiem.
- pelvicefalogrāfija Augļa galvas un mātes iegurņa lieluma noteikšana ar rentgenogrāfiju.
- pelvicefalometrija Augļa galvas un mātes iegurņa lieluma noteikšana.
- augļkātiņš Augļa kātiņš, ar kas to notur augļkokā un caur kuru auglim pieplūst barības vielas līdz nogatavošanās stadijai.
- autostrangulācija Augļa nožņaugšanās dzemdē, nabas saitei aptinoties ap kaklu.
- aizcerot Augot ar ceriem izplatīties līdz noteiktai vietai.
- saaugt Augot savienoties.
- nobriest Augot, attīstoties sasniegt noteiktu gatavības, kvalitātes pakāpi (par augiem, to daļām).
- soloncs Augsne, kuras virskārtā ir sāls garoza un kas veidojusies necaurskalojoša ūdens režīma apstākļos, notiekot intensīvai iztvaikošanai.
- siderācija Augsnes mēslošana ar augu zaļo masu, izaudzējot tos līdz noteiktai fāzei un iestrādājot augsnē; zaļmēslošana.
- augsnes apstrāde kokaudzētavā augsnes sagatavošana stādmateriāla izaudzēšanai kokaudzētavās; tās uzdevums ir uzlabot augsnes fizikālās un ķīmiskās īpašības, optimizējot augsnes gaisa, mitruma un siltuma režīmu, aktivizējot mikroorganismu darbību, veicinot organisko vielu mineralizēšanos.
- keramiskie pigmenti augstā temperatūrā stabilas vielas, kuru krāsa ir atkarīga no to kristāliskā režģa uzbūves un tajā esošiem režģa defektiem, kas absorbē noteikta viļņu garuma gaismas starus.
- Cūku purvs augstais purvs Viesītes pagastā, platība - 810 ha, kūdras slāņa vidējais dziļums - 3,4 m, veidojies Viesītes ezera ieplakā nepietiekamas noteces dēļ.
- gubernators Augstākā amatpersona Amerikas Savienoto Valstu, Latīņamerikas zemju štatos.
- Tērbatas universitāte augstākā mācību iestāde Igaunijā, dibināta 1632. g. kā Gustava akadēmija ("Academia Gustaviana"), kas darbojās līdz 1710. g.; 1802. g. 21. aprīlī tika nodibināta Tērbatas universitāte, kurā mācības notika vācu valodā, 1918. g. tā tika pārcelta uz Voroņežu (Krievijā) un 1919. g. tika izveidota Tartu universitāte.
- vīriešu mirstības pārsvars augstāka mirstība vīriešiem, salīdzinot ar mirstību sievietēm vienā un tanī pašā vecumā.
- hēlieja Augstākā tiesa Senajās Atēnās, ko 6. gs. p. m. ē. ieviesa Solons, sastāvēja no 6000 Atēnu pilsoņu, kas ārkārtējos gadījumos visi veidoja vienotu tiesu, vienkāršākās lietās piedalījās 201, 401, 501, bet sevišķi svarīgās krimināllietās 1001, 1501 vai 2001 tiesnesis.
- parlaments augstākā valsts pārstāvniecības institūcija ar, parasti konstitūcijā noteiktām, piemēram, varas, likumdošanas, funkcijām.
- Gungašaņs Augstākā virsotne Sinotibetas kalnos ("Gongga Shan"), Ķīnā, augstums - 7556 m, sniega līnija 5700 m vjl., ledāji, Hailoka šļūdonis (16 km); Minjakangars.
- virskundzība Augstākā, noteicošā vara, kas pakļauj, izmanto (piemēram, kāda tautu, teritoriju); stāvoklis, kam raksturīga šāda vara.
- virsvara Augstākā, noteicošā vara.
- Triju zvaigžņu ordenis augstākais Latvijas Republikas apbalvojums, dibināts 1924. g. 25. martā, atjaunots 1994. g. 25. oktobrī, tam ir 5 šķiras un 3 pakāpju Goda zīmes.
- rekords Augstākais tehniskais rezultāts, kas sasniegts kādā sporta veidā oficiālās sacensībās, ievērojot oficiālos sacensību noteikumus.
- mērmikrofons Augstas kvalitātes mikrofons, ko izmanto precīzai akustiskā lauka mērīšanai un par etalonu citu mikrofonu relatīvās jutības noteikšanai.
- stereokomparators augstas precizitātes optiski mehānisks mērinstruments pētījamā objekta telpisko izmēru noteikšanai.
- priekšplāna darbs augstas prioritātes darbs, kura izpildīšanas brīdis nav iepriekš noteikts un kas pārtrauc citu, mazāk steidzamu darbu izpildi.
- hausse Augsts kursa stāvoklis biržā kādam noteiktam vērtspapīram vai arī to lielākai grupai.
- ķērne Augšdaļā sašaurināts koka trauks ar vāku un noteces caurumiņu apakšmalā.
- plecs Augšējā, arī vairāk izvirzītā (priekšmeta) daļa, kas parasti atrodas noteiktā leņķī attiecībā pret tā galveno daļu.
- veģetēt Augt, eksistēt, norisinoties dzīvības procesiem (piemēram, kādā vidē, apstākļos) - parasti par augiem.
- jarovizācijas stadija augu attīstības pirmā stadija, kad augiem nepieciešami noteikti ārējās vides apstākļi.
- aeroponika Augu audzēšana bez augsnes vai tās aizstājēja, periodiski apsmidzinot ar uzturvielu šķīdumu saknes, kas atrodas slēgtā kamerā.
- augu kopa augu kopums kādā noteiktā teritorijā; fitocenoze.
- fitocenoze Augu kopums, kam ir noteikta struktūra un noteiktas attiecības ar apkārtējo vidi (piemēram, mežs, stepe).
- augseka meža kokaudzētavā augu maiņa meža kokaudzētavas sējeņu un stādu nodaļās, kas novērš vienpusīgu augu barības elementu izmantošanu, veicina nezāļu iznīdēšanu, ierobežo kaitēkļu un slimību izplatīšanos, kā arī ievieš noteiktu kārtību platību izmantošanā.
- ģeotrofisms Augu orgānu spēja zemes gravitācijas spēka ietekmē ieņemt noteiktu stāvokli pret Zemes centru.
- varietāte Augu un dzīvnieku sistemātikā sugas indivīdu grupa, kam raksturīga iedzimstoša morfoloģiska novirze no sugas tipa, bet nav sava noteikta areāla.
- noauklēt Auklēt kādu (parasti ilgāku) laiku, līdz sasniedz noteiktu vecumu.
- šofars Auna rags, ko sinagogā pūš Jaungada svētku - Rošhašanā un Jomkipūra - laikā, šādi aicinot uz grēku nožēlošanu.
- ēzeļu ausene auseņu ģints sēņu suga ("Otidea onotica"), Latvijā aizsargājama.
- korroborijs Austrālijas aborigēnu ceremonija, kuras laikā notiek tautas svētku un kara dejas.
- korrobori Austrālijas pirmiedzīvotāju deja, kuras kustības atdarina kara notikumus un medību piedzīvojumus, arī seksuālas norises, skatītājiem taktī plaukšķinot rokas vai dziedot.
- cigun Austrumu (ķīniešu) netradicionālās vingrošanas veids, psihofizisko vingrinājumu sistēma, kas radusies sensenos laikos, atdarinot dzīvnieku kustības.
- epitafions Austrumu baznīcā - bagātīgi izšūts līķauts, uz kura atainota Kristus apbedīšana; tiek nests procesijā Lielās piektdienas vakara dievkalpojumā.
- iridodiagnostika Austrumu medicīnas metode - organisma patoloģisko stāvokļu noteikšana pēc acs varavīksnenes izmaiņām.
- sasasisties Aušanas gaitā sablīvēties, cieši savienoties.
- preilis Aušanas palīginstruments - divi savienoti stabiņi ar zobiņiem galos, kurus iesprauž šķērsām audeklam, lai tas turētos stingri uzstiepts; platumturis; atsegte; špeinīzeris.
- atsegte Aušanas palīginstruments - divi savienoti stabiņi ar zobiņiem galos, kurus iesprauž šķērsām audeklam, lai tas turētos stingri uzstiepts; platumturis.
- špeinīzeris Aušanas palīginstruments - divi savienoti stabiņi ar zobiņiem galos, kurus iesprauž šķērsām audeklam, lai tas turētos stingri uzstiepts; platumturis.
- platumturis Aušanas palīginstruments - divi savienoti stabiņi ar zobiņiem galos, kurus iesprauž šķērsām audeklam, lai tas turētos stingri uzstiepts; preilis.
- pīšana Aušanas pamatveids un pirmveids, vienkāršākā - ar 3 diegiem, auklām, šķiedru posmiem u. c.; kā aušanas pamatveids notiek, stateniski un līmeniski novietotiem diegiem, šķiedrām u. c. krustojoties.
- droša identifikācijas karte autentifikācijas marķierierīce, kas izmanto autorizētam lietotājam piederošu viedkarte, kuras mikroprocesors un hostdators ar unikālu skaitli noteiktā dienas stundā tiek sinhronizēti. Kad lietotājs piesakās šādā datorā, tas ievada numuru, kas šajā brīdī spīd viņa kartē, kā papildus paroli.
- posmainais autobuss autobuss, kas sastāv no divām ar cietu šarnīru savienotām sekcijām, kuras kopā veido pasažieru salonu.
- taksobuss Autobuss, kurā pasažierus pārvadā pa noteiktu maršrutu, bet bez fiksētām pieturām.
- aristoģenēze Autoģenētiska koncepcija, kas apgalvo, ka evolūcija notiek bez dabiskās izlases, iekšēju radošu stimulu ietekmē un neatkarīgi no vides pārmainām.
- dozators automātiska iekārta beramu, šķidru vai pastveida vielu periodiskai daudzuma mērīšanai, atdalīšanai un izdošanai; lieto hidrauliskās sistēmās cauruļvadu noslēgšanai pēc noteikta šķidruma daudzuma izplūšanas.
- optimizators Automātiska ierīce optimāla (kāda procesa) režīma noteikšanai, uzturēšanai.
- automātiska rotoru līnija automātiska līnija, kurā, mainoties ražojumu nomenklatūrai, ir iespējama automātiska pārstādīšana, darba priekšmetu uzkrāšana un to nesinhrona pārvietošanās starp mašīnām.
- elastīga automātiska līnija automātiska līnja, kurā, mainoties ražojumu nomenklatūrai, ir iespējama automātiska pārstādīšana, darba priekšmetu uzkrāšana un to nesinhrona pārvietošanās starp mašīnām.
- tagot automātiski pievienot gramatisko vai semantisko informāciju teksta komponentēm
- taksometrs Automobilis pasažieru, kravas pārvadāšanai pēc noteiktas takses.
- autostailings Automobiļa individualizēšana, to pārveidojot, nodrošinot ar papildaprīkojumu, īpašu krāsojumu u. tml.; tūnings.
- izvirsmošana automobiļa virsbūves elementu remonts, izlīdzinot virsmu un atjaunojot tās ģeometrisko formu un apteci, ko parasti veic pēc virsbūves bojājuma; virsbūves lāgošana; virsmas izlīdzināšana.
- virsmas izlīdzināšana automobiļa virsbūves elementu remonts, izlīdzinot virsmu un atjaunojot tās ģeometrisko formu un apteci, ko parasti veic pēc virsbūves bojājuma; virsbūves lāgošana.
- lāgošana automobiļa virsbūves elementu remonts, izlīdzinot virsmu un atjaunojot tās ģeometrisko formu un apteci, ko parasti veic pēc virsbūves bojājuma.
- norāžu tehniskās apkopes automobiļu tehnisko apkopju sistēma, kurā ievērtēts automobiļa reālais noslogojums un darba apstākļi, dodot iespēju izpildīt tehniskās apkopes pēc individuāliem laika intervāliem. Īstenojot šo sistēmu, iebūvētie sensori nepārtraukti kontrolē un analizē automobiļa sistēmu darbību, reģistrē katru auksta motora iedarbināšanu, pastāvīgi pārbauda motora eļļas kvalitāti un līmeni un uz šīs informācijas pamata dod norādes par tehnisko apkopju darbu izpildi. Šī sistēma saglabā atmiņā arī notikušās kļūmes. Vadītājs tiek informēts tikai tad, ja viņam uz tām ir nekavējoties jāreaģē.
- Zanzibāra Autonoma pavalsts Tanzānijas Apvienotās Republikas sastāvā, aizņem Unguģa (Zanzibāras) un Pembas salu Indijas okeānā, Āfrikas austrumu piekrastē, platība - 2460 kvadrātkilometru, 1193000 iedzīvotāju (2008. g.).
- eksponometrs Autonoma vai fotoaparātā iebūvēta ierīce atstarota, krītoša vai impulsa apgaismojuma mērīšanai, lai noteiktu optimālos eksponēšanas parametrus (eksponēšanas ilgumu un objektīva diafragmas lielumu).
- strāvas invertors autonomais invertors, kura izejas strāva periodiski ar lēcienu maina virzienu; samazinot slodzes strāvu, ievērojami pieaug izejas spriegums.
- inerciālā aeronavigācijas sistēma autonomās navigācijas sistēma gaisakuģa atrašanās vietas, kustības ātruma un virziena noteikšanai.
- fāzēšana Autonomu sistēmu spriegumu vienādu sākuma fāžu noteikšana.
- autorloksne Autora darba apjoma noteikšanas vienība (pēc teksta zīmju vai rindu skaita vai ilustrāciju laukumi lieluma); teksts šādas vienības apjomā.
- informācija par tiesību pārvaldījumu autortiesību vai blakustiesību subjekta, kā arī datu bāzes veidotāja sniegta informācija, kas identificē autortiesību vai blakustiesību subjektu, kā arī datu bāzes veidotāju un objektu, informācija par autortiesību vai blakustiesību objekta, kā arī datu bāzes izmantošanas noteikumiem, kā arī jebkuri skaitļi vai kodi, kas ietver šādu informāciju.
- motoviesnīca Autotūristu uzņemšanas un apkalpošanas viesnīca, kur autoviesnīcas pakalpojumi apvienoti ar viesnīcai raksturīgo komfortu un apkalpošanas līmeni.
- sieksta Aužamo stāvu daļa - līmeniski (viens ar otru savienoti un saķīlēti) dēļi, kas ietver aušanas iekārtu; steļļu sānu koki.
- līkāns Aužamo stāvu sviras, kas minot paminas paceļ un nolaiž veldenes ar nītīm.
- saaust Aužot savienot.
- avanragi Avenragi - noteikts adījuma raksts.
- avinradži Avenragi - noteikts adījuma raksts.
- lidresurss Aviācijas apakšvienībai, daļai, vienībai noteiktais lidmašīnu (helikopteru) izlidojumu skaits (daudzums) kaujas uzdevuma veikšanai.
- kombinētais dzinējs aviodzinējs, kurā, lai iegūtu optimālus raksturlielumus lidojumā, apvienoti dažādu dzinēju darbības principi; piemēram, turboreaktīvais dzinējs un taisnteces reaktīvais dzinējs, kas dod iespēju lidot ar mazu un hiperskaņas ātrumu.
- ekspluatācijas dzīvotspēja aviokonstrukciju īpašība – gaisakuģa drošums visos apstākļos, kad notiek daļēja vai pilnīga spēka elementu sagrūšana.
- pārapstiprinājums Aviosabiedrības pasažiera pasūtījuma apstiprinājums nolūkam turpināt ceļu aviobiļetē norādītajā laikā, kas jāveic atbilstoši aviosabiedrības noteikumiem.
- kaļķu avoksne avoksņu suga ("Philonotis calcarea"), Latvijā aizsargājama.
- parastā avoksne avoksņu suga ("Philonotis fontana").
- kāršu spēle azartspēle, kurā laimests ir atkarīgs no izliktajām kārtīm (to kombinācijas) un spēles noteikumos noteiktā laimesta koeficienta un kura nav aprīkota ar īpašu elektronisku programmu spēles vadīšanai un laimesta lieluma noteikšanai.
- kauliņu spēle azartspēle, kurā laimests ir atkarīgs no kauliņu skaitļa uzmešanas un spēles noteikumos noteiktā laimesta koeficienta un kura nav aprīkota ar īpašu elektronisku programmu spēles vadīšanai un laimesta lieluma noteikšanai.
- bingo Azartspēle, kurā spēlētājam, uzminot nejaušu skaitļu kombināciju no iepriekš noteiktām skaitļu kombinācijām, ir iespēja iegūt laimestu un kurā laimesta lielums ir atkarīgs no izlozētās vai uzminētās skaitļu kombinācijas un iemaksāto likmju kopsummas.
- derības Azartspēle, kurā tās dalībnieks piedalās, iemaksājot dalības maksu (likmi) un prognozējot kāda notikuma iespējamību vai neiespējamību, un kurā laimesta lielums ir atkarīgs no spēlētāja prognozes pareizības, iemaksātās likmes un spēles noteikumos paredzētā laimesta aprēķināšanas koeficienta.
- totalizators Azartspēle, kurā tās dalībnieks piedalās, iemaksājot likmi un izsakot prognozi par viena notikuma vai vairāku notikumu iestāšanos, iestāšanās iespējamību vai neiespējamību vai par jebko, kas var izrādīties patiess vai nepatiess, un kurā laimests ir atkarīgs no iemaksāto likmju kopsummas, koeficienta un prognozes rezultāta.
- veiksmes spēle pa tālruni azartspēle, kuras rezultātu pilnīgi vai daļēji nosaka gadījums un kurā tās dalībnieks, atbildot uz jautājumu vai citādā veidā saskaņā ar spēles noteikumiem, piedalās spēlē, izmantojot tālruni, un dalības maksas likmi iemaksā pēc spēles organizētāja noteiktā papildpakalpojuma tarifa.
- cilindriskas spēles azartspēles, kuras to dalībnieki, nosakot skaitļu, simbolu vai citu zīmju kombinācijas ar rotējošas iekārtas palīdzību, laimē atkarībā no iepriekš noteiktās dalībnieku iemaksāto likmju kopsummas un laimestu proporcijas; rulete.
- spēļu automāta papildspēle azartspēļu automātu un sistēmā saslēgtu azartspēļu automātu spēles noteikumos paredzēta iespēja, iestājoties noteiktiem nosacījumiem, spēlēt spēli bez maksas, bet ar laimēšanas iespējām, izslēdzot izlozes elementus.
- azartspēļu automāts azartspēļu organizēšanai paredzēta elektroniska, mehāniska vai elektromehāniska ierīce ar īpašu programmu vai mehānismu laimesta lieluma noteikšanai.
- šifers Azbesta (1 daļa) un portlandcementa (6-8 daļas) maisījums, ko sajauc un žāvē uz īpaša auduma veido noteikta biezuma plāksnēs un saspiež zem 300 atmosfērām.
- mugams Azerbaidžāņu tautas mūzikas skaņkārtas pamats, senatnē bija ap 70 saņkārtu, 20. gs. pazīstamas tikai 7 pamatskaņkārtas, kurām katrai ir savs nosaukums (bajatiširazs, čargjahs, humajuns, rastrs, segjahs, šurs, šušters) un noteiktas tēlainības, noskaņu loks.
- nunčaks Aziātu ierocis - divas koka nūjiņas, kas savienotas ar auklu vai ķēdi.
- kazulis Āzīši, kas aužamos stāvos cilā nītis, paminas minot.
- Sins Babiloniešu Mēness dievs un Ūras pilsētas sargs, Saules dieva Šamaša tēvs, kas parasti parādās spārnota vērša mugurā.
- nobadināt Badinot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) ļoti novājē, arī aiziet bojā.
- nobadināties Badinoties ļoti novājināt sevi, arī aiziet bojā; nobadoties.
- izbadīt Badot (ar ragiem), izdurt; badot ievainot.
- pārbadīt Badot (ar ragiem), pārdurt; badot ievainot.
- sabadīt Badot savainot, arī sakropļot.
- ponkāt Baidot, dzenot (zivis), sist (pa ūdeni) ar īpašu zvejas palīgrīku (ponku).
- zoofobija Bailes no dzīvniekiem, biežāk no noteiktas sugas (piem., kaķiem, vistām u. c.).
- simbolofobija Bailes no notikumiem ar slēptu jēgu un kurus uztver kā nelabvēlīgas pazīmes.
- drebulīgs Bailīgs, nedrošs (cilvēks); nenoteikts, šaubīgs; drebelīgs (2).
- drebelīgs Bailīgs, nedrošs (cilvēks); nenoteikts, šaubīgs; drebulīgs (2).
- izbakstīt Bakstot ievainot.
- iečokāt Bakstot pieskarties (kam), arī skarot nedaudz ievainot (ko).
- iečukāt Bakstot pieskarties (kam), arī skarot nedaudz ievainot (ko).
- kūts mikroflora baktērijas, kas raksturīgas tikai noteiktai kūtij, to populāciju sastāvs atkarīgs no ēkas sienām, mikroklimata, pakaišiem, mēsliem, barības un citiem apstākļiem.
- nobalansēt Balansējot noturēt (ko) līdzsvarā; arī līdzsvarot (ko).
- izbalansēt Balansējot noturēt sevi līdzsvarā.
- Ceanothus pallidus bālganais ceanots.
- pietalināt Balinot (linus) ļaut tiem pietiekoši izbalot.
- aizbalsināt Balinot aizvērt, aiztaisīt, pārklāt.
- balinātā celuloze balinot iegūta celuloze, kas satur 86-88% alfa celulozes.
- sabalināt Balinot ļaut sadēdēt.
- sabalināt balinot panākt ļoti spilgtu baltumu.
- izbalināt Balinot panākt, ka (kas) kļūst gaišs vai gaišāks.
- iebalināt Balinot panākt, ka kļūst mazliet gaišāks.
- satilāt Balinoties sadrupt.
- aizvitēt Balsinot aizziest.
- izbalsināt Balsinot padarīt viscaur baltu, tīru.
- kontakttīkla piekare balstu un trošu kopums, kas nodrošina kontakttīkla gaisvada noteiktu un nemainīgu stāvokli attiecībā pret sliežu galviņu virsmu.
- Zilā Nīla Baltās Nīlas pieteka, sākas Etiopijas ziemeļrietumos, tek cauri Tana ezeram, veido 70% Nīlas noteces, ieteka pie Sudānas galvaspilsētas Hartūmas.
- baltistāņi Balti - tauta, dzīvo Kašmiras ziemeļu daļas augstkalnu ielejās (Baltistānā), valoda pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, tuvu radniecīgi tibetiešiem, reliģija - islāms (šiisms), arī budisms.
- izsāļojumi Balti plankumi, notecējumi, uzsārmojumi uz akmensmateriālu būvēm; rodas šķīstošu savienojumu (alkāliju, sulfātu, kalcija hidroksīda) izskalošanas rezultātā.
- Baltijas brīvības un miera kuģa brauciens baltiešu emigrantu protesta akcija pret padomju okupāciju Baltijas valstīs, notika 1985. g. 25.-31. jūlijā, piedalījās 400 cilēku (t. sk. \~50 preses pārstāvju), no Stokholmas gar Latvijas un Igaunijas piekrasti.
- balti Baltistāņi - tauta, dzīvo Kašmiras ziemeļu daļas augstkalnu ielejās (Baltistānā), valoda pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, tuvu radniecīgi tibetiešiem, reliģija - islāms (šiisms), arī budisms.
- ogumaize Baltmaize vai dzeltenmaize, kuras mīklai pievienotas rozīnes.
- rozīnmaize Baltmaize vai dzeltenmaize, kuras mīklai pieviernotas rozīnes.
- Laima Baltu tautu mitoloģijā - laimes un likteņa dieviete, dzemdību aizgādne, govju sargātāja; folklorā parasti ir antropomorfs tēls, bāreņu aizstāve, grūtnieču, dzemdētāju sargātāja, laimīgas ģimenes dzīves noteicēja, padomdevēja darbā; tai bija tiesības lemt par cilvēka mūža ilgumu.
- dievgalds Balustrāde altāra priekšā, pie kuras notiek šī ceremonija.
- Pulicera prēmija balva, ko katru gadu (kopš 1917. g.) maijā Amerikas Savienotajās Valstīs pasniedz par sasniegumiem žurnālistikā, literatūrā, mūzikā un citās - kopskaitā 30 - jomās.
- melnā sotņa Banda, kas cīnījās pret revolucionāro kustību, nogalinot sabiedriskos un politiskos darbiniekus, rīkojot ebreju grautiņus (1905.-1907. g. revolūcijas laikā).
- bandāžas (riteņa) velšanās virsma bandāžas (riteņa) virsma, kas saskaras ar sliedi un kam ir koniska rorma (1:20 vidū un 1:7 ārmalā), kura riteņu nobraukto ceļu daļēji izlīdzina, samazinot velšanās virsmas un bandāžas uzmalas nodilumu.
- emisijas banka banka, kurai ir tiesības izlaist apgrozībā papīrnaudu, banknotes, vērtspapīrus.
- naudas akreditīvi bankas izsniegtās kredītvēstules personām, kas iemaksājušas noteiktu summu, lai norādītajā laika posmā varētu saņemt naudu citā bankā vai valstī.
- kontingentēta emisija bankas vai valsts kredītbiļešu vai papīrnaudas izlaidums, ko ierobežo noteikti ietvari vai nosacījumi (piem., prasība to nodrošināt ar zeltu).
- banknota Banknote.
- kredītnauda Banknote.
- šeine Banknote.
- bankrotējušais Bankrotētājs - maksātnespējīgs parādnieks, kas par tādu atzīts likumā noteiktajā kārtībā.
- aplidot Barā, pūlī lidojot, lidinoties ielenkt, aptvert (kādu objektu) no vairākām pusēm, virzīties visapkārt.
- epimēdija Bārbeļu dzimtas ģints ("Epimedium"), mūžzaļi, dekoratīvi augi, kam nepieciešama noēnota vieta aizvējā un skāba augsne.
- ruminācija Barības atvemšana, ko novēro zīdaiņiem; baudas noteikta atgremošana zīdaiņiem.
- barības enerģētiskā vērtība barības barotājvērtības rādītājs, kas izteikts kādā no dzīvnieka organismā notiekošās enerģijas maiņas pakāpēm - bruto, sagremojamo vielu, maiņas vai neto enerģijā.
- striptīzbārs Bārs, kurā notiek striptīza demonstrējumi, kaildejas; striptīza bārs.
- batohromas Batohromu grupas - atomu grupas, kuru klātbūtne organiskas krāsvielas molekulā pastiprina tās krāsu, mainot to virzienā no dzeltena uz oranžo, sarkano, violeto, zilo un zaļo krāsu.
- nevalodas Baumas, tenkas, ko izplata ar nolūku aizskart kāda godu, aizvainot kādu.
- nomisms Bauslība, likumība; Vecās Derības likumu noteikta izturēšanās.
- konstruēšanas bāze bāze, kuru izmanto detaļas vai salikšanas vienības stāvokļa noteikšanai izstrādājumā.
- pūpēdis Bazīdijsēņu nodalījuma klase ("Gasteromycetes"), kurā apvienotas sēnes, kam bazīdijas ar bazīdijsporām attīstās slēgtos augļķermeņos, iedala 8 rindās, kurās ietilpst \~150 ģinšu, 700 sugu, Latvijā konstatētas 25 ģintis, \~50 sugu.
- bazidiomicētes Bazīdiju sēnes - liela sēņu klase (cepurīšu jeb lapiņu sēnes, melnplaukas sēnes, rūsas sēnes, piepes u. c.); šīm sēnēm ir īpaši vairošanās orgāni - bazīdijas, kas attīsta noteiktu daudzumu sporu (pa lielākajai daļai četras).
- alkalimetija Bāziskuma noteikšanas metode.
- mācītājs Baznīcā iesvētīta persona ar teoloģisko izglītību, kuram ir tiesības patstāvīgi noturēt dievkalpojumu.
- altārdaļa Baznīcas austrumu daļa, parasti ar paaugstinātu grīdu - vieta, kur notiek reliģiskais rituāls.
- metodistu baznīcas baznīcas, kas veidojās uz to baznīcu bāzes, kuras piedalījās Metodistu konferencē, ko pirmo reizi sasauca Džons Veslijs 1784. gadā; mūsdienās šīs baznīcas ir izplatītas visā pasaulē, veicinot evaņģelizāciju un piedaloties sociālo jautājumu risināšanā.
- baznīcu vizitācija baznīcu un draudžu darbības pārbaude, pirmās notika 4. gs., tās veica baznīcas amatpersonas - bīskapi, arhibīskapi, superintendenti vai īpašas vizitācijas komisijas.
- izbēgt Bēgot tikt projām (no kā); bēgot panākt, ka nenotver.
- dot kājām vaļu (arī ziņu), arī ļaut kājām vaļu Bēgt, ātri skrienot (parasti aiz bailēm).
- ļaut (arī dot) kātiem vaļu bēgt, ātri skrienot.
- uzgali Beidzot, pēdīgi, pēc visa notikušā.
- jukt Beigt pastāvēt (par cilvēku vienotu kopu).
- likvidēties Beigties, tikt pārtrauktam (par notikumu, procesu u. tml.).
- oksikalorimetrs Benedikta kalorimetrs, kurā uztura kalorisko vērtību noteic, to sadedzinot un aprēķinot izlietotā skābekļa daudzumu.
- Aido-Hvedo Beninas fonu mitoloģijā - čūska varavīksne, kas sagriezusies gredzenā notur zemi virs ūdens, viņai sakustoties notiek zemestrīces, debesīs reizēm redzams viņas atspoguļojums (varavīksne).
- Bermonts Bermonts-Avalovs Pāvels (1884.–1973. g.) – Krievijas militārais darbinieks, pulkvedis, kura vadībā 1919. g. oktobrī notika uzbrukums Latvijas armijai.
- nepilngadīgie iedzīvotāji bērni līdz valsts likumos noteiktam gadu vecumam.
- bērnurīts Bērniem veltīts sarīkojums (ar priekšnesumiem, pārrunām, rotaļām un dejām), kas notiek priekšpusdienā.
- nepilngadīgs bērns bērns līdz noteiktam vecumam, Latvijā līdz 18 gadiem (likumos atrunātos gadījumos līdz 16 gadiem).
- vēlams bērns bērns, kas ir gribēts un kura piedzimšana parasti ir plānota.
- bez vecāku gādības palicis bērns bērns, kura vecāki nav zināmi, ir pazuduši vai ilgstošas slimības dēļ nespēj īstenot aizgādību vai kura vecākiem pārtrauktas vai atņemtas aizgādības tiesības.
- purza Bērns, kurš notraipījies ar ēdiena atliekām.
- skaitāmpanti bērnu folkloras žanrs, kam ir izteikti ritmiska forma, apvienoti saprotami un nesaprotami vārdi (parasti kādas citas valodas leksiskie elementi), to pamatā ir skaitļi no 1 līdz 10 vai 12 (tie simbolizē laika cikla pabeigtību).
- piebērt Berot pievienot (pie kā, kam klāt).
- damest Berot, metot pievienot (ko) papildus.
- asinskāzas Bērtuļa nakts - hugenotu apkaušana, kas sākās 1572. g. 24. augustā, kad Parīzē uz karaļa māsas Margeritas kāzām bija saplūdis liels vairums hugenotu.
- noberzēt Berzējot notīrīt, nospodrināt, arī nogludināt (priekšmeta) virsmu, ārpusi.
- nomulēt Berzējot, berzējoties ievainot.
- apbrucināt Berzējot, skalojot daļēji notīrīt, nolobīt (mizu), piemēram, jaunajiem kartupeļiem.
- apbružāt Berzējot, skalojot daļēji notīrīt, nomazgāt.
- Bikstupe Bērzes kreisā krasta pieteka Jaunpils novadā un Dobeles novada rietumu daļā, garums - 32 km, kritums - 49 m, tās izteka ir Austrumkursas augstienes dienvidaustrumu nogāzē, pārpurvotā, bet nosusinātā teritorijā, vidustece atrodas tuvu Abavas augštecei un lielu palu laikā notiek ūdeņu pārtece no Abavas, lejtecē plūst cauri Dambjakroga un Apsauju ezeram; Bikste.
- atberzēt Beržot atjaunot jutību (atdzīvināt).
- atberzēt Beržot ievainot.
- nošaravāt Beržot nomazgāt, notīrīt.
- noberzt Beržot notīrīt, nospodrināt (priekšmeta) virsmu, ārpusi.
- attrīt Beržot vai nemākulīgi trinot padarīt neasu.
- apbružāt Beržot, berzējot ievainot (ķermeņa daļu).
- iebirzt Beržot, drupinot iebirt.
- pieberzt Beržot, drupinot pievienot (pietiekami, daudz).
- aizberzt Beržot, mazgājot nonākt līdz noteiktai vietai.
- aizsvaidelēt Bet arī attiecinot uz vieglākiem priekšmetiem.
- sabetonēt Betonējot savienot, sasaistīt; betonējot izgatavot, izveidot.
- bez mērķa Bez (noteikta) mērķa, nolūka.
- notaustīties Bez darba notūļāties.
- adendrītisks Bez dendrītiem: noteiktas nervu šūnas spinālajos ganglijos.
- dancot Bez ierunām paklausīt (kādam), nevilcinoties izpildīt pavēles.
- tāpatēm Bez īpašas gatavošanās, piepūles, arī ne sevišķi rūpīgi; tā kā parasti (darīts, noticis).
- iesašķetināties Bez noteikta mērķa, vajadzības ierasties.
- uz labu laimi bez noteikta pamatojuma, labi nezinot; kā pagadās.
- kur acis rāda bez noteikta virziena, mērķa; vienalga, kurp.
- bomž Bez noteiktas dzīvesvietas (saīsinājums no krievu "bez opreģļennogo mesta žiķeļstva").
- piku pikām bez noteiktas kārtības, kā pagadās; juku jukām.
- piku pikiem bez noteiktas kārtības, kā pagadās; juku jukām.
- jukjukām Bez noteiktas secības, nesakarīgi.
- juku jukām Bez noteiktas secības, nesakarīgi.
- varkāties Bez redzama iemesla ilgstoši raudāt, arī pašam nezinot, par ko īsti raud.
- amorfs Bez stingras, noteiktas uzbūves, bezveidīgs.
- Senza tempo bez tempa, bez noteikta laikmēra.
- linčot Bez tiesas sprieduma sodīt, parasti nogalinot.
- Ziemeļblāzma bezalkohola biedrība "Ziemeļblāzma" - sabiedriska organizācija, atrodas Rīgā, Ziemeļblāzmas ielā 36, dibināta 1904. g., slēgta 1940. g., atjaunota 1989. g., aizstāv atkarību slimnieku un tiem līdzatkarīgo intereses, rīko izglītojošus seminārus, konsultē Vecmīlgrāvja iedzīvotājus par atkarību problēmām, veicina līdzatkarīgo pašpalīdzības grupu veidošanos.
- bezāna Bezāna vantis - atsaites bezānmasta noturēšanai kuģa šķērsvirzienā.
- kā dieva nepieņemts bezdarbībā, bez noteikta uzdevuma, neziņā, ko iesākt.
- nomulīt Bezjēdzīgi notērēt (laiku).
- benzidīns Bezkrāsaina bāziska viela, šķīst karstā ūdenī un kristalizējas lapiņās, iegūst apstrādājot ar minerālskābēm hidrazobenzolu; lieto kā reaģentu asiņu noteikšanai.
- fosforpaskābe Bezkrāsaini kristāli, kas viegli šķīst ūdenī, iegūst šķīdinot ūdenī fosfora trioksīdu vai arī sadalot fosfora trihlorīdu ar ūdeni.
- jonols bezkrāsaini kristāli, kušanas temperatūra 70 °C, šķīst spirtos, eļļās, antioksidants, pievienots taukiem, eļļām u. c. pasargā tos no bojāšanās; alkilfenols
- sterkobilinogēns Bezkrāsains bilirubīna redukcijas produkts, kura notiek resnajā zarnā baktēriju ietekmē.
- heptilalkohols Bezkrāsains šķidrums, atrodams vīna sīveļļās, var iegūt reducējot heptaldehidu noteiktos nosacījumos.
- noplencēt Bezmērķīgi notērēt laiku.
- Čada ieplaka beznoteces baseins Āfrikā (Čadā, Nigērā, Nigērijā, Kamerūnā), Āfrikas platformas lēzena ieliece ar kvartāra upju un ezeru sanesām un Čada ezeru vidusdaļā, līdzens reljefs, malas lēzeni paceltas (400-900 m), atsevišķi masīvi >3000 m.
- Čatirkels Beznoteces ezers Centrālā Tjanšana ieplakā 3530 m vjl., Kirgizstānā, platība - 175 kvadrātkilometri, dziļums līdz 3,8 m.
- Balhašs Beznoteces ezers Kazahstānas dienvidaustrumu daļā, 342 m vjl., platība - 18200 kvadrātkilometru, garums - 614 km, lielākais platums - 70 km, lielākais dziļums - 26 m, saimnieciskas darbības rezultātā samazinās ūdens pieplūde no Ili upes un ezers pamazām izžūst.
- Isikuls Beznoteces ezers Kirgizstānā, Tjanšana ziemeļu daļā, tektoniskā ieplakā 1608 m vjl, platība - >6200 kvadrātkilometru, platums - \~60 km, vidējais dziļums - 278 m, lielākais dziļums - 668 m, ietek >50 upju, desmitais ietilpīgākais ezers pasaulē.
- Vana ezers beznoteces ezers Turcijas austrumos (turku val. "Van"), Armēnijas kalnienē 1646 m vjl., platība — 3713 kvadrātkilometru, garums — 120 km, platums — 80 km, dziļums — līdz 145 m.
- sālsezers Beznoteces ezers, kura ūdens ir piesātināts ar šķīstošiem sāļiem.
- beznotekezers Beznoteces ezers.
- Šergi Beznoteces ieplaka Alžīrijā ("Chott ech Chergui"), Augstajos plato, starp Tella Atlasu un Sahāras Atlasu, lietus sezonā pārvēršas sāļezerā, sausajā sezonā izžūst un pārvēršas solončakā.
- Kalahari beznoteces ieplaka Dienvidāfrikā (Botsvānā, Zambijā, Zimbabvē, DĀR, Namībijā), platība - \~630000 kvadrātkilometru, garums - \~2000 km, platums - \~1200 km, vidējais augstums - 900-1000 m, ziemeļu robežu nosaka Kongo un Zambezi upju ūdensšķirtne, dienvidu - Oranžas upes ieleja.
- Džazmurians Beznoteces ieplaka Irānas kalnienes dienvidu daļā ("Jazmurian"), uz ziemeļrietumiem no Mekrānas kalniem, Irānā, garums - \~300 km, platums - līdz 140 km, augstums - \~360 m.
- Džerids Beznoteces ieplaka Tunisijā ("Chott el Djerid") 16 m vjl., platība - \~5000 kvadrātkilometru, garums - 120 km, platums - 60 km, lietus sezonā (ziemā) izveidojas sāļezers, sausajā sezonā izžūst, veidojas solončaki.
- beznoteksāļezers Beznoteces sāļezers.
- beznotekūdenstilpe Beznoteces ūdenstilpe.
- padje Beznoteces vai īslaicīgas noteces kalnu ieleja, aiza, starpkalnu pazeminājums Sibīrijā vai Tālajos Austrumos.
- areisks Beznoteces.
- beznotekas Beznoteces.
- beznoteku Beznoteces.
- Dangrajums Beznotekas sālsezers ("Tangra Yum Tso") Tibetas kalnienes dienvidos, starpkalnu ieplakā 4434 m vjl., Ķīnas rietumu daļā, platība \~920 kvadrātkilometru, ietek Targocangpo upe.
- Čada ezers beznotekezers Āfrikā (fr. val. "Tchad", angļu val "Chad"), atrodas Čadas, Nigērijas, Nigēras un Kamerūnas teritorijā, 250 m vjl., platība — 1400 kvadrātkilometru, samazinājusies kopš 20. gs. 60. gadiem, kad tā sausuma periodā bija 10000 kvadrātkilometru, bet lietus periodā — 25000 kvadrātkilometru.
- Čani ezers beznotekezers Barabas stepē 106 m vjl., Krievijā, Novosibirskas apgabalā, platība - 1700-2200 kvadrātkilometru - atkarībā no sezonālajām un gada svārstībām (ūdens līmeņa svārstības \~5 m), garums - 91 km, platums - 88 km, dziļums - līdz 10 m, vidējais dziļums - 2,2 m, \~60 salu.
- Zuntorejs Beznotekezers Krievijas Aizbaikāla apgabalā, \~600 m vjl., platība - 302 kvadrātkilometri, savienots ar Baruntoreja ezeru, ūdens rūgti sāļš, sausā vasarā izsīkst.
- Ebinurs Beznoteksāļezers ("Ebi Nor") Ķīnas ziemeļrietumu daļā, uz dienvidaustrumiem no Džungārijas Vārtiem 189 m vjl., platība - 800-1070 kvadrātkilometru, garums - 60 km, platums - līdz 25 km.
- Tuza ezers beznoteksāļezers Anatolijas plakankalnē 899 m vjl., Turcijas vidienē, platība - 1500-2500 kvadrātkilometru, vidējais dziļums - \~2 m, vasarā izžūst, vidējais sāļums - 32,1 promiles, vārāmā sāls ieguve (iegūst 70% no Turcijā patērētā sāls daudzuma).
- Gērdnera ezers beznoteksāļezers Austrālijas dienvidos (angļu val. "Lake Gairdner"), platība - 1,5-4,7 tūkstoši kvadrātkilometru (lietus sezonas beigās), garums - 160 km, platums - \~49 km, sausajā sezonā lēzena ieplaka, ko klāj staignas dūņas ar sāls garozu.
- Rukvas ezers beznoteksāļezers Austrumāfrikā, Tanzānijas dienvidrietumos, atrodas tektoniskā ieplakā 792 m vjl., sekls, izžūstošs, lietus sezonā izplūst 150 km garumā un 25-30 km platumā.
- Ubinkas ezers beznoteksāļezers Barabas stepē 134 m vjl., Krievijas Novosibirskas apgabalā, platība - 440 kvadrātkilometru, dziļums - līdz 3 m, 5 salas, dažos gados pavasara ūdeņu notece uz Omu.
- Kukunors Beznoteksāļezers Centrālajā Āzijā (ķīn. val. "Kuku Nur"), Naņšaņā 3205 m vjl., Ķīnas rietumu daļā, platība - mainīga 4200-5700 kvadrātkilometru, garums - 105 km, lielākais platums - 65 km, dziļums - 38 m, vairākas salas, ietek 23 upes; Cinhai.
- Urmijas ezers beznoteksāļezers Irānas ziemeļrietumos, Armēnijas kalnienē 1275 m vjl., platība — 3900-5900 kvadrātkilometru, garums — 140-150 km, platums — 40-50 km, dziļums — līdz 15-16 m, platība mainās līdz ar pieteku ūdenīguma izmaiņām.
- Alakels Beznoteksāļezers Kazahstānā, Austrumkazahstānas un Almati apgabalā, 350 m vjl., platība - 2650 km^2^, dziļums - līdz 54 m, līmenis ciklveidīgi svārstās; Alakols; Alakuls.
- Teke Beznoteksāļezers Kazahstānas Kokčetavas apgabalā 28 m vjl., platība - 265 kvadrātkilometri, dziļums - līdz 1 m, krasti stāvi, līčaini, vairākas salas, ezeru apņem plaša solončaku zona.
- Marčikitas ezers beznoteksāļezers Laplatas zemienē (sp. val. "Mar-Chiquita"), Pampā (Argentīnā), atrodas pārpurvotā ieplakā uz austrumiem no Kordovas grādas 66 m vjl., platība - \~2000 kvadrātkilometru, dziļums - 3-4 m.
- Ubsunūrs Beznoteksāļezers Mongolijas ziemeļrietumos un Krievijā (Tivas Republikā), Lielo ezeru ieplakā (mongoļu val. "Uvs Nuur") 753 m vjl., platība - 3350 kvadrātkilometru, garums - 85 km, platums - līdz \~80 km, maksimālais dziļums - 20 m.
- Nāves jūra beznoteksāļezers Rietumāzijā (angļu val. “Dead Sea”), Jordānijā, Izraēlā un Palestīnā, atrodas Goras ieplakā 420 m zjl. (tās piekraste ir zemākā sauszemes vieta pasaulē), platība — 810 kvadrātkilometru, garums — 67 km, lielākais platums — 18 km, lielākais dziļums — 330 m.
- Siletitenizs Beznoteksāļezers Rietumsibīrijas līdzenuma dienvidu daļā 64 m vjl., Kazahstānā, Ziemeļkazahstānas apgabala dienvidaustrumos, platība - 777 km^2^, dziļums - līdz 3,2 m, ezera platība un ūdens sāļums sezonāli mainās.
- Namco ezers beznoteksāļezers Tibetas kalnienes dienvidaustrumu daļā ("Nam Tso"), Ķīnā, 4627 m vjl., platība - 2000-2500 kvadrātkilometru, garums - \~80 km, lielākais platums - 35 km, dziļums - 40 m.
- Sarikamišas ezers beznoteksāļezers Turkmenistānā un Uzbekistānā platība — 2850 kvadrātkilometru, dziļums — līdz 40 m.
- Arāla jūra beznoteksāļezers Uzbekistānā un Kazahstānā, atrodas Turānas zemienes rietumos, bija 4. lielākais ezers pasaulē, bet pēc 20. gs. 60. gados sāktās Amudarjas un Sirdarjas ūdeņu izmantošanas mākslīgajai apūdeņošanai ūdens pieplūde samazinājās un līdz 2000. g. jūras ūdens līmenis bija pazeminājies par 20 metriem, pirmo reizi minēta 10. gs. arābu tekstos, kā Horezmas ezers.
- Baskunčaks Beznoteku sālsnogulu ezers Krievijā, Astrahaņas apgabalā 21 m zjl., platība - 106 kvadrātkilometri, vidējais dziļums - 0,1 m.
- Eltons Beznoteku sālsnogulu ezers Piekaspijas zemienes ziemeļu daļā 18 m zjl., Krievijas Volgogradas apgabalā, platība 152-200 kvadrātkilometru (atkarībā no ūdenslīmeņa), vidējais dziļums - 0,1 m, dibenā biezs vārāmā sāls un ārstniscisko dūņu (~9 m) slānis.
- vaska termopārneses printeris bezuzsitiena printeris, kas veido krāsu attēlu, karsējot krāsotu vasku un pārnesot to uz papīra. Attēla veidošana notiek ar sakarsētām adatām, kas vispirms saskaras ar lenti, kas piesūcināta ar dažādās krāsās krāsotu vasku, izkausē to un pēc tam pārnes vasku uz parasta papīra.
- Kajafa Bībelē, Jaunajā Derībā - augstais priesteris Jeruzālemē, kura darbības laikā notika Jēzus tiesāšana.
- Jairs Bībelē, Jaunajā Derībā, sinagogas priekšnieks, kura divpadsmit gadus veco meitiņu Jēzus izglāba gulošu uz nāves gultas, bet piekodināja notikušo turēt slepenībā.
- Debora Bībeles personāžs, ebreju tiesnese un praviete, kurai ap 1150. g. p. m. ē. izdevās apvienot senebreju ciltis Palestīnas iekarošanai cīņā pret kanaāniešiem.
- teksta kritika Bībeles teksta analīzes metode, kas pētī tekstu ar mērķi noteikt tā sākotnējo veidu un uzrakstīšanas nolūku.
- annotācija Bibliogrāfijā grāmatas ārējā apraksta papildinājumi, kas attiecas uz saturu; anotācija.
- priekšmetošana Bibliotēkas priekšmetu kataloga iedaļas jeb rubrikas noteikšana un tās formulēšana kataqloga vajadzībām; arī tematikas jeb "priekšmeta" noteikšana grāmatai, lai ievietotu tās aprakstu priekšmetu katalogā.
- pinēns Biciklisks monoterpēnu ogļūdeņradis, parastās priedes un parastās egles sveķu terpentīna galvenā sastāvdaļa.
- klubs Biedrība, kurā apvienojušies noteiktu aprindu, vienas profesijas, tautības, kopīgu interešu cilvēki, lai biedrības telpās pavadītu brīvo laiku, organizētu dažādus pasākumus, nodarbotos ar sportu u. c.
- korporācija Biedrība, savienība, arī personu grupa, kuru vieno kopīgas profesionālas vai kārtas intereses un kurai ir noteiktas tiesības.
- privāts muzejs biedrību un nodibinājumu reģistrā reģistrēta biedrība (nodibinājums) vai komercreģistrā reģistrēta komercsabiedrība (līgumsabiedrība, komersants), kā arī tās struktūrvienība, kas ir muzeja krājuma īpašnieks (valdītājs) un īsteno Muzeju likumā noteiktās funkcijas.
- bjennāle Biennāle - mākslas sarīkojums (festivāls, izstāde), kas regulāri notiek ik pēc 2 gadiem.
- bukstiņbiezputra Biezputra, kurā apvienoti putraimi un kartupeļi; bukstiņputra.
- grozīties Bieži būt, darboties (noteiktā vidē, sabiedrībā).
- sadaudzināt Bieži pieminot vai daudzinot sasniegt, iegūt, panākt.
- apritināt Bieži šķirstot, ritinot, ieliekt (piemēram, grāmatas lapas); saritināt.
- nabagu cirtiens biguzis - pienā vai ūdenī ieberzta maize un garšas dēļ pievienots cukurs vai sāls.
- bigūzis Biguzis - pienā vai ūdenī ieberzta maize un garšas dēļ pievienots cukurs vai sāls.
- pumpurmaize Biguzis - pienā vai ūdenī ieberzta maize un garšas dēļ pievienots cukurs vai sāls.
- Palsa bijusī Gaujas kreisā krasta pieteka Smiltenes novadā, kā arī Gulbenes novada robežupe, kas pēc hidrotehniskās sistēmas pārveidošanas 1960. gados pa Jaunpalsu novadīta Vizlā, un tagad visas trīs veido vienotu Gaujas pieteku, garums - 78 km, (68 km Palsa kopā ar Jaunpalsu, 10 km Vizlas lejtece), kritums - 154 m, savulaik (kopā ar tagadējo Vecpalsu) bija 2. lielākā Gaujas pieteka (garums - 82 km); augštecē Ūdrupe.
- Spāņu Maroka bijušais Spānijas protektorāts Āfrikas ziemeļrietumos, pievienota Marokai pa daļām — 1956. un 1958. g.
- bikini dizains bikini zonas matiņu formas veidošana, krāsošana un rotāšana; šis process notiek ar vaska palīdzību, ja ir nepieciešama noturīga forma, bet, ja vēlas panākt efektu uz neilgu laiku, -- ar īpašu krēmu.
- aizčakarēt Bikstot, rušinot aizvākt, aizgrūst.
- uzčakarēt Bikstot, rušinot, rakņājoties (kur), atrast, uzcelt (ko) virspusē.
- aizčakarēt Bikstot, vandot, maisot, rušinot aizsprostot.
- atklātās rezerves bilancā uzrādītās rezerves - likumā noteiktās rezerves.
- divvalodīgais Bilingvs - cilvēks, kas noteiktās funkcijās un situācijās spēj lietot divas valodas, tās nejaucot.
- bioreversibls Bioapgriezenisks, tāds, kas organismā notiekošo procesu ietekmē spēj atgūt savu sākotnējo ķīmisko uzbūvi.
- ģeozooloģija Bioģeogrāfijas nozare, kas, līdzīgi ģeobotānikai, pēta kādas noteiktas teritorijas dzīvnieku sugu, grupu vai faunistisko kompleksu izplatību telpā un laikā atkarībā no klimata un ainavu elementu vēsturiskās attīstības.
- biomarķieris Bioloģiskas izcelsmes molekula, kas liecina par noteiktiem procesiem organismā.
- aerofiltrs Bioloģisks filtrs notekūdeņu attīrīšanai to aerācijas laikā.
- serodiagnoze Bioloģisks lipīgu slimību un olbaltumvielu noteikšanas paņēmiens.
- nobirdināt Birdināt un pabeigt birdināt lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.); birdinot neviļus, negribēti pieļaut, ka (kas) nobirst (kur, uz kā, garām kam u. tml.).
- piebirdināt Birdinot (ko) lielākā daudzumā, pilnīgi vai daļēji pārklāt (ar to kādu virsmu).
- nobirdināt Birdinot (ko) virsū, pārklāt (visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
- piebirdināt Birdinot (ko), piepildīt (ar to, piemēram, trauku).
- nobirdināt Birdinot atdalīt nost (daļu).
- iebirdināt Birdinot ievirzīt (kur iekšā).
- pabirdināt Birdinot novietot (kam priekšā).
- nobirdināt Birdinot novietot vai pieļaut, ka nobirst (pa visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
- sabirdināt Birdinot savirzīt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
- uzbirdināt Birdinot uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
- preču birža birža, kurā notiek darījumu slēgšana par precēm (aizstājamām lietām) pēc to paraugiem vai aprakstiem un standartiem.
- biržas sanāksme biržas biedru un brokeru sapulcēšanās biržas zālē noteiktā laikā biržas darījumu slēgšanai.
- marža Biržas biļetenā norādītā starpība starp pārdevēja un pircēja noteiktajām cenām.
- loko Biržas darījumos ar vērtspapīriem - noteikums, ka par pirktajiem/pārdotajiem vērtspapīriem jānorēķinās turpat biržā.
- stelāža biržas darījums, kurā viena no pusēm iegūst tiesību iegādāties vai pārdot zināmu daudzumu biržas vērtību pēc noteikta kursa par noteiktu prēmiju.
- averāža Biržas spēles stratēģija, kuras pamatā ir secīga, pēc noteikta laika veikta konkrēta izlaiduma akciju pirkšana vai pārdošana atkarībā no to kursa izmaiņām.
- opcija Biržas termiņdarījuma noteikums, kas vienai no darījuma pusēm dod tiesības noteiktā laikā preces (vērtspapīrus) saņemt atbilstoši iepriekš noteiktajai cenai (kursam).
- sprāgstošā krava bīstamā krava, kas pārvadājot, kraujot un/vai glabājot var eksplodēt. Tās ir cietas vai šķidras vielas vai to sajaukums, kas var ķīmiski reaģēt ar tādu ātrumu, ka īslaicīgi rada ļoti augstu spiedienu un/vai temperatūru, un var ievainot cilvēkus un sabojāt apkārtējos priekšmetus. Tādas kravas var būt, piemēram, detonatori, sprāgstvielas spridzināšanas darbiem, pirotehniskie izstrādājumi uguņošanas vai trokšņa efekta radīšanai.
- parazītkamene Bišu dzimtas ģints ("Psithyrus"), plēvspārnis, grūti atšķirams no kamenes, katra suga dzīvo noteiktas kameņu sugas ligzdā, Latvijā konstatētas 7 sugas.
- vaskadziedzeri bišu dzimtas kukaiņu orgāns, kurā notiek vaska izstrāde.
- mātes kāzu lidojums bišu mātes lidojums ārpus stropa vairāku kilometru attāluma no dravas, kura laikā notiek apsēklošanās ar traniem; jaunās mātes izlido, sākot ar 4. dienu.
- aizpildījums Bitu secība datu pārraides tīklos, ko stacija pārraida pirms vai pēc kadra vai marķiera un pēc priekšlaicīgas raidījuma pārtraukšanas, ko varētu interpretēt kā raidošās stacijas pasīvu vai nenoteiktu stāvokli.
- kadra beigu norobežotājs bitu secība vai noteikts signāls, kas norāda pārraidāmā kadra beigas.
- bloks Bitu vai rakstzīmju grupa, ko apstrādā vai pārsūta kā vienotu veselumu.
- pronija Bizantijā (11.-15. gs.) - imperatora piešķirtas tiesības klosterim vai augstai laicīgai personai uz mūžu (dažkārt arī mantojamas) vākt valsts nodokļus noteiktā teritorijā.
- sabizināt Bizinot panākt, ka sāk bizot (vairāki, daudzi dzīvnieki); bizinot panākt, ka sāk bizot (lielāks daudzums dzīvnieku).
- plauskāt Blaugznot.
- pluzganot Blaugznot.
- zvīnāt Blaugznot.
- blauznāt Blauznot.
- plauksnāt Blauznot.
- bakšķi Blēņas, nieki; nepatiesi notikumi, fakti.
- aizblīkšķināt Blīkšķinot aizmest.
- pablisināt Blisinot (acis), paskatīties (parasti uz ko).
- noblisināt Blisinot acis, īsu brīdi noskatīties (kādā).
- noblisināties Blisinot acis, īsu brīdi noskatīties.
- pablisināties Blisinot acis, paskatīties.
- pulvermaisiņš Blīva auduma apvalks artilērijas un mīnmetēju šāviņu izsviedējlādiņu ievietošanai, kas ļauj laikus komplektēt artilērijas šāviņus un glabāt vienkopus lādiņu un šāviņu, tādējādi palielinot artilērijas ātršāvību.
- baika Blīva, labajā pusē plūksnota vadmala.
- cietai Blīvi (piemēram, tīt, savienot).
- barošanas bloks bloks, kas apgādā iekārtu vai tās sastāvdaļu ar noteikta sprieguma, frekvences un jaudas elektrisko enerģiju.
- grotbomja taļļa bloku un trošu sistēma, kas atrodas netālu no masta zem grotbomja un notur grotbomi vēlamā augstumā.
- Sukubs Bohēmas mākslinieku un rakstnieku iecienīta kafejnīca 20. gs. 20.-30. gados Rīgā, Merķela ielā pretī Vērmanes dārzam, kas piederēja gleznotāja R. Sutas vecākiem.
- bojājumu diagnostika bojājuma vietas un cēloņa noteikšana datu apstrādes sistēmā.
- defektēšana Bojājumu meklēšanas process agregātos un detaļās, lai noteiktu to tehnisko stāvokli un derīgumu turpmākai ekspluatācijai.
- remonts bojājumu, defektu novēršana (piemēram, parasti lielam, aparātam, ietaisei, iekārtai, arī celtnei, telpai, ceļam), lai (tas) kļūtu atkal izmantošanai derīgs, atbilstu noteiktām prasībām.
- Bokova Bokovas pagasts - pastāvēja bijušajā Jaunlatgales apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Purvmalas pagastu; teritorija 1944. g. pievienota Krievijai.
- raunds Boksā - laika sprīdis (parasti trīs minūtes), kurā notiek viens cīņas posms.
- virsaugstuma bonitāte bonitāte, kas noteikta pēc 100 augstāko vai resnāko koku vidējā augstuma 100, 50 vai 20 gadu vecumā.
- tekošā bonitāte bonitāte, kas noteikta pēc pēdējo 6-10 gadu vidējā pieauguma.
- vispārējā bonitāte bonitāte, kas noteikta saskaņā ar M. Orlova 1911. g. izstrādāto skalu audžu bonitēšanai pēc vidējā augstuma 100 gadu vecumā.
- nobradāt Bradājot (pa ko, pāri kam), notraipīt (to).
- sabradāt Bradājot (pa ko, pāri kam), parasti ļoti, viscaur, notraipīt, saslapināt (parasti apavus, kājas).
- sabridināt Bradājot (pa ko, pāri kam), parasti ļoti, viscaur, notraipīt, saslapināt (parasti apavus, kājas).
- nobradāt Bradājot (pa ko), notraipīt, saslapināt (parasti apavus, kājas).
- nobradāties Bradājot (pa ko), notraipīties, saslapināties.
- nopļekatāt Bradājot notraipīt, padarīt netīru; nobradāt, nomīdīt; nopļekāt.
- nopļekāt Bradājot notraipīt, padarīt netīru.
- salāčot Bradājot notraipīt, padarīt slapju, netīru.
- nosamīcīties Bradājot, staigājot notraipīties, piemēram, ar māliem, dubļiem.
- brūzāties Bradāt (šļakstinot ūdeni), šļakstināties, plunčāties.
- pančkāties Bradāt (šļakstinot ūdeni); šļakstināties; plunčāties.
- bridžs Bradenis, bridnis - zvejas tīkls, kuru divatā, trijatā vai četratā velk pa ūdeni brienot.
- kakažiņa Bradeņa detaļa, līks koks, pie kura piestiprināts tīkls un pie kura brienot turas zvejnieks.
- kakazis Bradeņa detaļa, līks koks, pie kura piestiprināts tīkls un pie kura brienot turas zvejnieks.
- kakažnieks Bradeņa detaļa, līks koks, pie kura piestiprināts tīkls un pie kura brienot turas zvejnieks.
- dharmašastra Brahmaņu sastādītie noteikumu un priekšrakstu krājumi Senajā Indijā 1.-4. gs., kuros bija reglamentēta cilvēka sabiedriskā un personiskā dzīve atkarībā no viņa piederības noteiktai kastai.
- Āzami Brāļi ("Asam brothers"), vācu arhitekti, tēlnieki, gleznotāji, izcili baroka pārstāvji (Kosmass Damians, 1686.-1739. g.; Egids Kvirins, 1692.-1750. g.).
- garenbranga Branga, kas visā garumā iet pa planku salaidumvietu, tā pastiprinot visu būvkonstrukciju jahtas garenvirzienā.
- dibenbrangas Brangas, kas atrodas zem jahtas grīdas un notur ķīļa konstrukciju pie jahtas korpusa.
- branšteters Branštetera aparāts - aparāts foreļu u. c. zivju oliņu (ikru) skaitīšanai, kaučuka vai ebonīta dēlītis ar 200-250 padziļinājumiem (ligzdām), kas atbilst skaitāmo ikru izmēram, katrā padziļinājumā ir caurumiņš ūdens notecēšanai.
- sastāvs braucienam savienots (transportlīdzekļu, parasti vagonu) kopums.
- turpbrauciens Brauciens uz noteiktu, zināmu vietu (prom no kādas brauciena sākuma vietas).
- turpbraucot Braucot uz noteiktu, zināmu vietu (prom no kādas brauciena sākuma vietas).
- uzbraukt Braucot uzvirzīties virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to) - par cilvēkiem, arī transportlīdzekļiem; braucot uzvirzīties virsū (kādam, kam), tiekot skartam, bojātam, ievainotam, arī iznīcinātam.
- nobraucīt Braukot (gar ko, pa ko), notīrīt.
- vietkarte Braukšanas dokuments vilcienā, kas dod pasažierim tiesības ieņemt noteiktu numurētu vietu guļamvagonā.
- izbraukt Braukšus doties (uz kurieni noteiktā nolūkā).
- stūrēt Braukt ar transportlīdzekli, vadot ar stūri kustību noteiktā virzienā.
- stāvbremze Bremze (kā, parasti transportlīdzekļa) noturēšanai nekustīgā stāvoklī.
- diska bremzes mehānisms bremzes mehānisms, kurā rotējošā vai nerotājošā detaļa ir disks, kas savienots ar riteni vai transmisijas vārpstu, un bremzēšana notiek, diska sānu daļai piespiežot bremžu uzlikās.
- pretslēguma bremzēšana bremzēšana, mainot dzinēja attīstītā griezes momenta virzienu.
- divkontūru bremžu pievads bremžu pievads, kurā pēc bremžu krāna vai galvenā bremžu cilindra ir divas bremžu kontūras, kas darbojas atsevišķi un katra no tām ir savienota ar saviem bremžu mehānismiem.
- vienkontūras bremžu pievads bremžu pievads, kurā pēc bremžu krāna vai galvenā bremžu cilindra ir tikai viena ar visiem bremžu mehānismiem savienota kontūra.
- frikcijas bremzes bremžu sistēma, kurā vilciena bremzēšana notiek ar berzes spēku, kas rodas ritošā sastāva riteņu vai uz ass uzstādītu īpašu bremžu disku un bremžu kluču mijiedarbībā, izmantojot riteņu saķeri ar sliedēm.
- piezibināt Brīdinot pakratīt (pirkstu).
- nobrīdināt Brīdinot stingri noteikt, pateikt.
- sabrist Brienot (pa ko, pāri kam), padarīt (to), parasti ļoti, viscaur, slapju, netīru.
- sabrist Brienot (pa ko, pāri kam), parasti ļoti, viscaur, notraipīt, saslapināt (parasti apavus, kājas).
- sazekšķēt Brienot (pa ko, pāri kam), parasti ļoti, viscaur, notraipīt, saslapināt (parasti apavus, kājas).
- nobrist Brienot (pa ko), notraipīt, saslapināt (parasti apavus, kājas).
- nobristies Brienot (pa ko), notraipīties, saslapināties.
- brišus Brienot (parasti pa ūdeni).
- apbradāt Brienot (smagnēji ejot) nobradāt, sabradāt (noteiktu skaitu vietu).
- apbrist Brienot apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
- pārbrist Brienot atgriezties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
- atbrist Brienot atkļūt šurp; brienot atkļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
- aizbrist Brienot attālināties; brist prom.
- atbrist Brienot atvirzīties nost (sānis, atpakaļ).
- iebrist Brienot ievirzīties (piemēram, ūdenī, staignā vai irdenā vidē).
- iebrist Brienot ievirzīties (piemēram, zālē, ar zāli aizaugušā vietā).
- iebristies Brienot ievirzīties.
- izbrist Brienot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- izbrist Brienot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- aizbrist Brienot nokļūt (līdz kādai vietai, pie kā, aiz kā u. tml.).
- nopļenckāt Brienot nosmērēt ar dubļiem, netīrumiem.
- nosabristies Brienot notraipīties, saslapināties.
- noslucēties Brienot notraipīties.
- apbradāt Brienot noziest, nosmulēt.
- apbradāties Brienot noziesties, nosmulēties.
- apbristies Brienot noziesties, nosmulēties.
- nosatampāties Brienot pa dubļiem, nogurt.
- nosatapāties Brienot pa dubļiem, nogurt.
- izamīcīties Brienot pa dubļiem, pa staignu pamatu, notraipīties.
- izbrist Brienot pārvarēt (kādas grūtības, šķēršļus).
- pārbrist Brienot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- pabrist Brienot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.); brist nelielu attālumu, neilgu laiku.
- pabrist Brienot pavirzīties garām (kam), arī gar (ko).
- pabrist Brienot pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā.
- piebrist Brienot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- uzbrist Brienot sasniegt, atrast.
- uzbrist Brienot uzkāpt.
- nobrist Brienot veikt (visu attālumu, ceļa gabalu).
- nolāčoties Brienot, bradājot notraipīties, kļūt netīram; nobristies.
- bražus Brienot.
- briesmu lietas Briesmīgi notikumi, fakti.
- briesmu darbi briesmīgi notikumi, nežēlīga rīcība.
- brīnuma darbi brīnumaini, neticami notikumi.
- brīvais Brīvās svārstības - svārstības, kas notiek sistēmā, kura nav pakļauta periodiskai ārējai iedarbībai; pašsvārstibas.
- rubato brīvi - gan paātrinot, gan palēninot tempu.
- nokārt Brīvi, nesasprindzinot noliekt, arī izstiept uz leju (ķermeņa daļu).
- licenza Brīvība, patvaļa; novirziens no pastāvošajiem noteikumiem.
- ēnatmiņa Brīvpiekļuves atmiņas apgabals, ko izmanto, lai tajā iesūtītu un izpildes laikā saglabātu programmatūru, ko patstāvīgi glabā lēnākas darbības lasāmatmiņā, tādējādi paaugstinot datora veiktspēju.
- algotņi Brīvprātīgi profesionāli karavīri, kuri par dienestu saņem noteiktu atlīdzību; Latvijā 9.-13. gs. šādus karavīrus dēvēja par karakalpiem.
- SPF brīvs no noteiktiem patogēniem (angļu _specific-pathogen-free_, vācu _spezifisch pathogenfrei_)
- bronhedēma Bronhu gļotādas tūska, kas samazina to lūmenu, traucējot gaisa cirkulāciju un apgrūtinot elpošanu.
- Muižniecības konvents bruņniecības pārstāvju sanāksme landtāgu starplaikos Vidzemē un Sāmsalā, kas notika līdz 1920.
- bruņoto spēku veids bruņoto spēku sastāvdaļa, kas specializēta kara darbībai noteiktā ģeogrāfiskā vidē.
- ieroču šķira bruņoto spēku veida sastāvdaļa, kam ir vienveidīgs apbruņojums, attiecīga organizācija, taktika un kas veic noteiktus kaujas uzdevumus (piemēram, motorizētie strēlnieki, artilērija, tanku karaspēks, inženierkaraspēks, sakaru karaspēks).
- atbubināt Bubinot atsaukties (par zirgu).
- sabubināt Bubinot iegūt, sasniegt.
- sabubināties Bubinot sazināties (par zirgiem).
- uzbubināt Bubinot sazināties (par zirgiem).
- mainītais budžets budžets, kas mainīts atkarībā no apjoma pārsnieguma pār noteiktu (plānotu) lielumu; parasti pamatojas uz (peļņas sliekšņa (kritiskā punkta)) analīzes sakarībām.
- dubultā buferizācija buferizācijas metode, kas izmanto divas buferatmiņas. Izejas datus var ievietot vienā buferatmiņā, bet otras buferatmiņas saturu pārsūta perifērijas iekārtām. Pēc tam buferatmiņas apmainās lomām. Analoga darbība notiek pie datu ievadīšanas.
- bukers Bukera balva - ikgadēja literārā balva, kuru piešķir par labāko romānu, kas sarakstīts angliski Apvienotajā Karalistē vai britu kādreizējos valdījumos, arī ASV, to administrē Lielbritānijas Nacionālā grāmatu līga un sponsorē pārtikas ražošanas kompānija "Booker".
- sarkanvaigu bulbuls bulbulu dzimtas suga ("Pycnonotus jocosus").
- baltvaigu bulbuls bulbulu dzimtas suga ("Pycnonotus leucogenys").
- dzeltenvēdera bulbuls bulbulu dzimtas suga ("Pycnonotus xanthorrhous").
- boule Bumbas spēle 15x4 m celiņā, radusies Vidusjūras valstīs, pasaules meistarsacīkstes notiek kopš 1959. g.
- vidējās bungas bungas, kas pēc apjoma un nenoteiktā augstuma skanējuma zonas ir pa vidu starp lielajām un mazajām bungām; parasti garenas, vairāk pastieptas, taču - īpaši mūsdienās - arī pēc formas tādas pašas, kā lielās bungas, tikai mazākas.
- bendzelrēve Buras laukuma samazināšana, nolaižot to zemāk un ar buras rēvlentē iestiprinātām bendzelēm nostiprinot pie grotbomja.
- govs halze burāšanas manevrs, stiprā laikā burājot pie vēja, lai pārietu uz otru halzi, jahtas priekšgalu negriež pret vēju, bet, strauji nokrītot no kursa, vējam pagriež heķi, notiek halzēšana, un, turpinot griešanos, uzņem vajadzīgo kursu.
- obeja Buršanas veids, ko piekopj Vestindijā; tajā Āfrikas reliģiju elementi apvienoti ar atsevišķiem kristietības elementiem.
- laumēt Burt, raganot.
- linotipists Burtlicis, kas strādā ar linotipu.
- monotipists Burtlicis, kas strādā ar monotipu.
- salikšana Burtu komplektēšana vārdos, rindās un lappusēs; var izdarīt ar rokām (mūsdienās reti), no 19. gs. b. - ar rindu liešanas mašīnām (linotipiem), tagad gk. ar fotosalikumu, tekstu ierakstot datora atmiņā un ar datoru vadot salikšanas mašīnu, vai izdrukājot uz caurspīdīgas pamatnes, no kuras izgatavo iespiedformu.
- elektrotipogrāfs Burtu lejamā un saliekamā mašīna 19. gs. beigās, līdzīga Lenstona monotipam, kas tomēr praktiski nav tikusi lietota.
- monolaine Burtu liekamā un rindu lejamā mašīna, ko lietoja 19. gs. pirms linotipa izgudrošanas 1885. g.
- monolīne Burtu saliekamā un rindu lejamā mašīna, kuru ASV lietoja pirms linotipa izgudrošanas.
- kreicēšana Buru peldlīdzekļa pārvietošanās uz vēja (virsvēja) pusi, kas notiek pa lauztu līniju (zigzagveidā), ejot kursā cieši pie vēja un mainot halzes ar caurgriešanas manevru (ar iešanu pār štagu).
- fordevinds Burukuģa kursa izmaiņa, kad, mainot halzi, kuģa pakaļgals šķērso vēja virzienu.
- Lošupe Būšnieku ezera noteka un Baltijas jūru Ventspils pilsētas ziemeļu daļā; Lošupīte.
- dzīvot Būt (ar kādu) noteiktās attiecībās.
- valdīt Būt (kur) noteicējam, rīkotājam.
- likties Būt (noteiktam) uzskatam, vērtējumam, spriedumam (par ko).
- šķist Būt (noteiktam) uzskatam, vērtējumam, spriedumam (par ko).
- šķirt Būt (parasti starp diviem notikumiem, norisēm) - par laikposmu.
- būt uz bāni būt (situācijā, stāvoklī), kad kas gatavojas notikt, realizēties.
- būt mierā Būt apmierinātam (ar ko); atzīstot par labu, pievienoties, pieņemt.
- turēt Būt ar noteiktu attieksmi (pret ko).
- svērt Būt ar noteiktu masu.
- nozīmāt Būt ar noteiktu nozīmi (par valodas vienību).
- nozīmēt Būt ar noteiktu nozīmi (par valodas vienību).
- plūst Būt ar noteiktu virzienu, parasti braucēja, gājēja uztverē (piemēram, par ceļu).
- tecēt Būt ar noteiktu virzienu, parasti braucēja, gājēja uztverē (piemēram, par ceļu).
- ģeržaķ zonu būt autoritātei notiesāto vidū.
- mest Būt daudzveidīgam, arī nenoturīgam (par norisēm).
- noderēt Būt derīgam, izmantojamam, parasti noteiktam nolūkam, noteiktos apstākļos (par priekšmetiem, vielām, parādībām).
- noderēt Būt derīgam, izmantojamam, parasti noteiktam nolūkam, noteiktos apstākļos, būt tādam, kas rada kādu labumu (piemēram, par atziņu, zināšanām, mākslas darbu).
- būt padomā būt domās paredzētam, izplānotam.
- bakstēt Būt durstošai (sāpju, notirpuma) sajūtai (kādā ķermeņa daļā, loceklī, orgānā).
- ļaunoties Būt dusmīgam, apvainotam.
- spēlēt pirmo vijoli būt galvenajam, vadošajam, arī noteicējam (kur, kādos apstākļos).
- aizsteigties Būt izcilākam (salīdzinot ar citiem attiecīgajā laikā).
- plēst matus būt izmisušam, ļoti uztrauktam, nezinot, ko iesākt.
- ieturēt Būt izveidotam, izpaustam (noteiktā veidā, formā).
- pavērst Būt izveidotam, novietotam tā, ka tam ir noteiktas attiecības (pret kādu vietu, priekšmetu, punktu u. tml.); būt tādam, kas ir izveidojies tā, ka tam ir noteiktas attiecības (pret kādu vietu, priekšmetu u. tml.).
- grupēties Būt izvietotiem (ap noteiktu centru, noteiktā kārtībā) - piemēram, par celtnēm, priekšmetiem.
- izskatīties Būt kādā noteiktā izskatā (par apkārtni, parādībām dabā, priekšmetiem u. tml.).
- izskatīties Būt kādā noteiktā izskatā (par augiem, to daļām).
- izskatīties Būt kādā noteiktā izskatā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
- izavērties Būt kādā noteiktā izskatā (par cilvēku, dzīvnieku).
- (pašam) (ar) savām acīm (arī ar savu aci) redzēt būt kāda notikuma aculieciniekam vai dalībniekam; pašam redzēt, skatīt.
- būt klāt kā naglai būt klāt nekavējoties, īstajā brīdī, noteikti.
- pieklauvēt pie durvīm būt klāt, iestāties (piemēram, par notikumiem, arī laikposmu).
- spļaut baltu (arī (zili) melnu, arī zilu (un melnu), arī (zilu) uguni) būt ļoti dusmīgam, saniknotam, aiz dusmām nevaldīt pār sevi.
- spļaut melnu būt ļoti dusmīgam, saniknotam, aiz dusmām nevaldīt pār sevi.
- spert zemes gaisā būt ļoti saniknotam; bārties.
- zvērot Būt ļoti spēcīga, parasti noturīga, pārdzīvojuma pārņemtam; arī kvēlot (4).
- svārstīties Būt mainīgam, nenoteiktam, nepastāvīgam, nenosvērtam savā rīcībā, uzskatos u. tml.; nespēt pietiekami ātri izlemt, izšķirties.
- svārstīties Būt mainīgam, nepastāvīgam, nevienmērīgam, arī nenoteiktam (piemēram, par parādību, norisi, stāvokli).
- turēties Būt nemainīgam, pastāvēt kādu laiku (par laikapstākļiem); būt tādam, kad pastāv nemainīgi noteikti laikapstākļi (par laikposmu).
- karāties gaisā būt nenoteiktā stāvoklī (kādam cilvēkam).
- klaiņot Būt nenoturīgam, nekoncentrētam, bieži mainīt objektu (piemēram, par domām, skatienu); klīst (3).
- klejot Būt nenoturīgam, nekoncentrētam, bieži mainīt objektu (piemēram, par domām, skatienu); klīst (3).
- maldīties Būt nenoturīgam, nekoncentrētam, bieži mainīt objektu (piemēram, par domām, skatienu); klīst (3).
- klīst Būt nenoturīgam, nekoncentrētam, bieži mainīt objektu (piemēram, par domām, skatienu).
- svaidīties Būt nepastāvīgam, nenoteiktam, svārstīgam, piemēram, rīcībā, uzskatos, raksturā.
- piedzimt Būt no dzimšanas piemērotam kādai profesijai; būt no dzimšanas apveltītam ar noteiktām īpašībām.
- valkāt Būt nosauktam (noteiktā vārdā); saukties (vārdā, kas izsaka piederību noteiktai sabiedriskai grupai).
- valdēt Būt noteicējam (par ko, par kādu).
- noteikt toni būt noteicējam, vadošajam (kādā situācija, kādos apstākļos).
- (būt) pie šprices būt noteicējam; būt vadošā amatā.
- turēt grožus savās rokās būt noteicējam; vadīt, valdīt.
- kaštavāt Būt noteiktā cenā.
- sēdēt kaulos (arī asinīs) būt noturīgam (par personības īpašību, paradumu u. tml.).
- virzīties Būt novietotam, atrasties (noteiktā virzienā) - piemēram, par ceļu, dzelzceļu.
- noteikt būt par (kā) priekšnoteikumu, izraisītāju; nosacīt (3).
- nosacīt būt par (kā) priekšnoteikumu, izraisītāju; noteikt (3).
- pievilt Būt par cēloni tam, ka (kāda) gaidītais, cerētais nenotiek.
- nokrāsot Būt par cēloni tam, ka (kas) iegūst noteiktu krāsu (parasti par vielu).
- veikt Būt par cēloni tam, ka (kas) notiek, risinās (piemēram, par parādībām, procesiem).
- ienest Būt par cēloni tam, ka (kas) rodas, izraisās, notiek.
- krāsot Būt par cēloni tam, ka (kas) šķietami maina krāsu (2), mainoties apgaismojumam (par parādībām dabā).
- savilkt Būt par cēloni tam, ka (ķermeņa daļu) nav iespējams normāli iztaisnot, izstiept (par slimību, ievainojumu, piepūli u. tml.).
- mest Būt par cēloni tam, ka izplatās gaisma (noteiktā virzienā) - par gaismas avotu; būt par cēloni tam, ka rodas apgaismota vieta, atstarojums.
- sviest Būt par cēloni tam, ka izplatās gaisma (noteiktā virzienā) - par gaismas avotu; būt par cēloni tam, ka rodas apgaismota vieta, atstarojums.
- iedvest Būt par cēloni tam, ka izraisās (noteikts psihisks stāvoklis, attieksme, izturēšanās).
- aizturēt Būt par cēloni tam, ka nenotiek (kāda darbība), aizkavēt, traucēt veikt (ko).
- panākt Būt par cēloni tam, ka rodas iespējas, priekšnoteikumi (kā) īstenošanai un (tas) īstenojas.
- metināt Būt par cēloni tam, ka tehnoloģiskā, piemēram, karsēšanas, procesā (kas) tiek savstarpēji savienots.
- mētāt Būt par cēloni tam, ka vairākkārt izplatās gaisma (noteiktā virzienā) - par gaismas avotu; būt par cēloni tam, ka vairākkārt rodas (mainīgi) apgaismota vieta, (mainīgs) atstarojums.
- svaidīt Būt par cēloni tam, ka vairākkārt izplatās gaisma (noteiktā virzienā) - par gaismas avotu; būt par cēloni tam, ka vairākkārt rodas (mainīgi) apgaismota vieta, (mainīgs) atstarojums.
- diktēt Būt par cēloni, priekšnoteikumu (kam), izraisīt, nosacīt (piemēram, procesu, darbību, attieksmi).
- turēt grožus (savās) rokās Būt par noteicēju.
- solīt Būt par priekšnoteikumu, lai (kas) rastos, norisinātos.
- sagaidīt Būt paredzamam, gaidāmam (parasti par apstākļiem, norisēm, notikumiem).
- nokrist kā no plaukta būt pēkšņi ļoti pārsteigtam (piemēram, uzzinot ko negaidītu).
- būt kungam un ķeizaram (arī ķēniņam, retāk valdniekam, pavēlniekam) būt pilnīgam noteicējam.
- saimniekot Būt pilntiesīgam noteicējam, rīkoties pēc saviem ieskatiem.
- cauraust Būt savienotam, pastāvēt (kopā ar kādām citām izjūtām, pārdzīvojumiem) - par jūtām.
- ritēt Būt secīgam (noteiktā veidā) - piemēram, par domām, teksta sastāvdaļām; izpausties secīgi, arī raiti (par runu).
- vīties Būt secīgam noteiktā veidā - par skaņu, melodiju.
- kvēlot Būt spēcīgam, noturīgam (par pārdzīvojumu).
- korelēties Būt statistiskā, varbūtiskā sakarībā, kurai nav stigri noteikts funkcionāls sakars.
- korelēt Būt statistiskā, varbūtiskā sakarībā, kurai nav stingri noteikts funkcionāls raksturs (par divām parādībām, notikumiem).
- turēt vīru zem tupeles būt stingrai noteicējai pār savu vīru.
- izturēties Būt tādam, kam (kādā norisē, sistēmā) ir noteiktas īpašības (piemēram, par priekšmetiem, ierīcēm, vielām).
- staigāt Būt tādam, kam dodoties, uzturoties (kur), ir, parasti ilgstoši, noteikts psihiskais stāvoklis, noteikta attieksme (pret ko).
- pārdzīvot Būt tādam, kam ir izraisījies noteikts pārdzīvojums.
- turēties Būt tādam, kam ir noteiktas īpašības; izturēties, uzvesties noteiktā veidā.
- plūksnāties Būt tādam, kam veidojas, atdalās plūksnas (1); plūksnāt, plūksnot.
- plūksnāt Būt tādam, kam veidojas, atdalās plūksnas (1); plūksnāties, plūksnoties.
- plūksnoties Būt tādam, kam veidojas, atdalās plūksnas (1); plūksnot.
- plūksnot Būt tādam, kam veidojas, atdalās plūksnas (1); plūksnoties.
- pervēt Būt tādam, kas atdaloties krāsai, notraipa (ko).
- vest būt tādam, kas atrodas noteiktā virzienā; būt tādam, pa kuru var nokļūt, izkļūt (kur)
- pārspēt Būt tādam, kas ir daudz intensīvāks, spēcīgāks u. tml. (salīdzinot ar ko citu) - piemēram, par norisi, stāvokli, īpašību.
- vērst Būt tādam, kas ir izveidots, novietots, arī izveidojies tā, ka tam ir noteiktas attiecības (pret kādu vietu, priekšmetu, punktu u. tml.).
- saistīt Būt tādam, kas izraisa un notur (uzmanību, ievērību, domas u. tml.).
- pārspēt Būt tādam, kas no kāda viedokļa ir labāks, noteiktām prasībām atbilstošāks (salīdzinot ar ko citu) - piemēram, par priekšmetu, vielu.
- pārsniegt Būt tādam, kas pēc apjoma, masas, vērtības u. tml. ir lielāks (salīdzinot ar kā cita apjomu, masu, vērtību u. tml.).
- pārsniegt Būt tādam, kas pēc apjoma, masas, vērtības u. tml. ir lielāks (salīdzinot ar mērvienībās, skaitļos raksturoto).
- uzstāties Būt tādam, kas publiski pauž noteiktu viedokli, nostāju (pret kādu, ko vai par kādu, ko).
- saturēt Būt tādam, kas saista (kā) kopumu tā, ka (tas) atrodas noteiktā stāvoklī, veidojumā.
- pervēties Būt tādam, kas, atdalot krāsu, notraipa (ko).
- plūst Būt tādam, kas, iesūcoties kādā materiālā (parasti papīrā), rada nenoteiktas kontūras, robežas rakstam, līnijām u. tml. (piemēram, par tinti, krāsu).
- krāsot Būt tādam, kas, viegli atdaloties no tā krāsai (3), notraipa (ko).
- krāsāt Būt tādam, kas, viegli atdaloties no tā krāsai, notraipa (ko).
- krāsāties Būt tādam, kas, viegli atdaloties no tā krāsai, notraipa (ko).
- saistīt Būt tādam, ko savieno (parasti) audi, to veidojumi (par organisma daļām); savienot (organisma daļas) - parasti par audiem, to veidojumiem.
- pārstāvēt Būt tādam, kura darbība ir saistīta ar noteiktu darbības sfēru, sabiedrisku virzienu u. tml.
- pārsniegt Būt tādam, kura gadu skaits ir lielāks (salīdzinot ar noteiktu, arī kam atbilstošu vecumu).
- mācīt Būt tādam, kurā ir pausts (noteikts uzskats, atziņa).
- pārsniegt Būt tādam, kura koncentrācija, intensitāte u. tml. ir lielāka par noteiktām prasībām atbilstošu (stāvokli, normu).
- prasīt Būt tādam, kura norisei, pastāvēšanai ir nepieciešami noteikti apstākļi, priekšnoteikumi; būt tādam, kas nepieciešami izraisa (ko, parasti nevēlamu).
- vārīties Būt tādam, kurā notiek šāda agregātstāvokļa maiņa (par traukiem, ierīcēm u. tml.).
- pārliecināt Būt tādam, kura patiesīgumam (cilvēks) notic (par mākslas darbu, tā elmentiem).
- sakņoties Būt tādam, kura rašanās, pastāvēšana izriet no noteiktiem cēloņiem (parasti sabiedrības dzīvē, cilvēku garīgajā darbībā); būt cieši, cēloniski saistītam savā izveidē, pastāvēšanā (parasti ar kādām parādībām sabiedrībā).
- nomest Būt tādam, no kā, mainoties apspalvojumam, apmatojumam, ragiem, ādai, atdalās (vecās spalvas, apmatojums, ragi, āda); būt tādam, kam (parasti lapkritī) nokrīt (lapas).
- mest Būt tādam, no kā, mainoties apspalvojumam, apmatojumam, ragiem, ādai, atdalās vecās spalvas, mati, ragi, āda; būt tādam, kam (parasti lapkritī) nokrīt lapas.
- tecēt Būt tādam, pa kuru daudz cilvēku vai dzīvnieku pārvietojas noteiktā virzienā (piemēram, par ceļu).
- rādīt Būt tādam, pēc kā var noteikt (kustības virzienu, ceļu).
- rādīt Būt tādam, pēc kā var noteikt diennakts posmu, momentu (par debess spīdekļiem, to gaismu).
- orientēt Būt tādam, pēc kura var noteikt (kā) atrašanās vietu, pārvietošanās virzienu.
- tvanēt Būt tveicīgam; tvanot (3).
- valdīt Būt valsts vadībā; īstenot savu varu (kādā teritorijā) - piemēram, par monarhu.
- uzciemoties Būt viesim uz nenoteiktu laiku.
- saaugt Būt, arī kļūt cieši vienotam (ar kādu, ko); cieši iekļauties (kādā kopumā), kļūt par (tā) sastāvdaļu.
- iznākt Būt, arī kļūt iespējamam (piemēram, par kādu darbību, notikumu).
- peldēt Būt, atrasties (noteiktos vides apstākļos, piemēram, miglā, dūmos, tumsā) - par priekšmetiem.
- būt kā diegā (retāk diega galā) pakārtam būt, atrasties ļoti nedrošā, nenoteiktā stāvoklī.
- pastāvēt Būt, eksistēt (parasti noteiktā laikposmā, noteiktos apstākļos).
- nobūt Būt, notikt (kam) un paiet, izbeigties.
- stāvēt (arī būt) priekšā būt, notikt turpmākajā laikposmā, arī nākotnē.
- turēties Būt, palikt noteiktā (fizioloģiskā vai psihiskā) stāvoklī.
- valdīt Būt, pastāvēt, arī dominēt (parasti par noteiktiem apstākļiem, faktoriem u. tml.).
- pieredzēties Būt, piemēram, par dažādu notikumu aculiecinieku vai dalībnieku (parasti ilgākā laikposmā); pārdzīvot, izjust (ko).
- būt atvērtām durvīm, arī atvērties durvīm būt, rasties iespējai (kādam ko veikt, kam notikt u. tml.).
- pavērst Būtiski pārmainīt, pārveidot (piemēram, dzīvi, notikumus).
- tauhida Būtiski svarīga musulmaņu doktrīna ("vienotības apstiprinājums") par Dieva vienotību; viņš ir vienots pats sevī, to neveido atsevišķas daļas vai personas.
- pamats Būtisks, nepieciešams nosacījums (kādam procesam, parādībai); faktors; priekšnoteikums.
- patvaļīga būvniecība būvdarbi, kas tiek veikti bez būvatļaujas vai neatbilst akceptētajam būvprojektam, izņemot Vispārīgajos būvnoteikumos paredzētos gadījumus.
- zemesdarbs Būvdarbu komplekss, kas ietver grunts izrakšanu, pārvietošanu un novietošanu noteiktā vietā.
- uztvērējaka Būve virszemes noteces pārveidošanai drenāžas vai lietusūdeņu notecē; drenāžas tīkla būve ūdens uztveršanai no grāvjiem, galvenokārt kontūrgrāvjiem un ceļa grāvjiem, vai virszemes ūdeņu ievadīšanai kolektorā no reljefa ieplakām.
- pievadīt Būvējot (piemēram, vadu, cauruļu sistēmu), pievienot (to kādam objektam).
- bloķēt Būvējot, ierīkojot apvienot (piemēram, celtnes, ierīces).
- nospraušana Būves plāna (asu) vai galveno elementu (ēkas pamatu, sienu, stabu) vietas noteikšana, atzīmēšana un šo atzīmju nostiprināšana dabā.
- stikla pakete būvmateriāls, kas sastāv no divām vai vairākām stikla plāksnēm, kuras savienotas pa perimetru rāmī tā, ka starp tām veidojas hermētiski noslēgta telpa ar sausu gaisu.
- keramzīta oļi būvmateriāls, ko iegūst, apdedzinot rotējošās krāsnīs noteikta sastāva granulētus mālus.
- tipveida būvprojekts būvprojekts daudzkārtējai lietošanai masveida celtniecībā noteiktā reģiona, kur klimatiskie apstākļi u. c. projektēšanas izejparametri ir vienādi.
- sabužināt Bužinot (parasti matus), panākt, būt par cēloni, ka (kāds) kļūst izspūris.
- iebužināt Bužinot ievirzīt (kur iekšā).
- izbužināt Bužinot izpurināt, izjaukt (parasti matus, spalvu).
- izbužināt Bužinot izpurināt, izjaukt matus, spalvu (uz kādas ķermeņa dalās).
- izbužināties Bužinot izpurināties.
- sabužināt Bužinot panākt, ka (kas) kļūst, parasti viscaur, kupls, arī mīksts, čaugans u. tml.
- sabužināt Bužinot sajaukt (parasti matus).
- uzbužināt Bužinot sakārtot (parasti matus, frizūru).
- C-14 C-14 metode - nogulumu un arheoloģisku objektu vecuma noteikšana, balstoties uz radioaktīvā oglekļa izotopa 14C daudzumu augu vai dzīvnieku atliekās.
- C C~14~ - radioaktīvs oglekļa izotops, kura daudzums augu vai dzīvnieku atliekās ļauj noteikt arheoloģisku objektu vecumu.
- pironīns C~17~Hl~8~N~2~O, lieto par histoloģisku krāsvielu ribonukleīnskābes citoķīmiskai noteikšanai.
- fenoltetrahlorftaleīns C~20~H~10~Cl~4~O~4~, krāsviela, kuras nātrija sāli lieto aknu funkcionālās spējas noteikšanai.
- prohlorperazīns C~20~H~24~ClN~3~, fenotiazina atvasinājums, pretvemšanas līdzeklis.
- pikramīnskābe C~6~H~2~(NO~2~)~2~NH~2~, pikrīnskābes reducēšanas produkts, atrodams urīnā pēc pikrīnskābes lietošanas; lieto par reaģentu proteīnu noteikšanai, kā arī krāsvielu sintēzei.
- vanililmandeļskābe C~9~H~10~O~5~, primārs kateholamīnu metabolisma galaprodukts, kas tiek izvadīts ar urīnu un liecina par dažādiem patoloģiskiem procesiem; koncentrāciju urīnā noteic feohromocitomas ekspresdiagnostikā.
- triamterene C12H11N7, diurētisks līdzeklis, kas bloķē nātrija jonu reabsorbciju kanāliņu distālajā līkumotajā daļā, nemainot kālija jonu līmeni plazma; lieto tūskas un hipertensijas ārstēšanā.
- ksanthidrols C13H10O2, organisks savienojums, kas viegli saistās ar urīnvielu, veidojot nešķīstošas kristāliskas nogulsnes (diksantilurīnvielu); lieto urīnvielas noteikšanai, sevišķi histoķīmijā.
- triazolāms C17H12Cl2N4, nomierinošs un hipnotisks benzodiazepīnu grupas līdzeklis; lieto bezmiega ārstēšanai.
- fenolsarkanais C19H14O5S, fenola un ortosulfobenzoskābes kondensācijas produkts; sarkans pulveris, ko lieto par pH indikatoru (dzeltens pH <6,8, sarkans pH >8); lieto arī nieru sekretētspējas noteikšanai.
- porfīns C20H14N4, heterociklisks savienojums, kas sastāv no četriem pirola gredzeniem, savienotiem ar -CH= grupām; hlorofila, hemīna un porfirīna pamatstruktūra.
- perfenazīns C21H26ClN3OS, fenotiazīnu grupas antipsihotiskā viela ar pretvemšanas darbību.
- tioridazīns C21H26N2S2, fenotiazīna atvasinājums ar antipsihotisku un nomierinošu darbību; lieto shizofrēnijas ārstēšanai, nemiera, uzbudinājuma vai depresijas mazināšanai, kā arī uzvedības traucējumu gadījumā bērniem.
- pregnāntriols C21H36O3, 17-hidroksiprogesterona metabolīts, mazā daudzumā atrodams organisma šķidrumos un urīnā, bet stipri paaugstinātā koncentrācijā virsnieru garozas funkciju traucējumu gadījumā, kad nepietiekami notiek steroīdu cikla 21-hidroksilēšanās; visbiežāk šo traucējumu novēro piedzimtās adrenokortikalās hiperplāzijas gadījumā kombinācijā ar virilismu.
- malahītzaļais C23H25N2Cl, violeti zaļi kristāli, šķīst etilspirtā; lieto par krāsvielu bakterioloģijā, par reaģentu neorganisko fosfātu noteikšanai un par pH indikatoru: ja vides pH ir 0,0, tas ir dzeltens, ja 2,0 - zaļš, ja 11,6 - zili zaļš, ja 14,0 - bezkrāsains.
- proscilaridīns C30H42O8, sirds glikozīds, kas iegūts no jūras sīpola, sastāv no ramnozes atlikuma, kas savienots ar steroidu; īpašību un indikāciju ziņā līdzīgs uzpirkstītes preparātiem.
- aizpļūtīt Caurejas dēļ notašķīt.
- piepļūtīt Caurejas rezultātā notraipīt (piemēram, bikses).
- siltumcaursite Caursite, kurai raksturīga strauja p-n pārejas temperatūras palielināšanās, palielinoties sproststrāvai; augstāka temperatūra savukārt palielina sproststrāvu, tāpēc šis process beidzas ar p-n pārejas izkušanu.
- palete Caurspīdīga, kvadrātiņos sagrafēta plāksnīte, ko lieto laukuma noteikšanai uz plāna vai kartes.
- cietes sīrups caurspīdīgs, gaišs, viskozs produkts ar nelielu saldumu; iegūst, šķīdinot kukurūzas cieti sērskābē, kā rezultātā ciete noārdās par glikozi, maltozi un citiem oligosaharīdiem, rodas arī nedaudz ūdenī šķīstošu dekstrīnu.
- flancis Caurules savienotājelements.
- trubinieks Cauruļu savienotājdetaļa.
- fitings cauruļvadu savienotājelements no tērauda, bronzas, kaprona u. c. materiāliem, var savienot vienāda vai dažāda diametru cauruļu posmus, veido līkumus, sazarojumus, galanoslēgumus.
- stobrs Cauruļveida detaļa (šaujamierocim) šāviņa izmešanai ar noteiktu sākuma ātrumu un stabila stāvokļa radīšanai lidojumā.
- gļiza Caurums baļķa galā sastiprinot plostu ar kārti, kas izvērta caur visiem baļķiem.
- ceanothus Ceanoti.
- Amerikas ceanots ceanotu suga ("Ceanothus americanus"), kas Latvijā introducēta un ir ziemcietīga.
- bālganais ceanots ceanotu suga ("Ceanothus pallidus").
- pušķainais ceanots ceanotu suga ("Ceanothus thyrsiflorus").
- celīnu tīrīt celīnu notīrīt.
- sakne Cēlonis, noteicējs faktors, tas, kas nodrošina (kā) eksistenci, attīstību, pamatus.
- blamierēt Celt neslavu, publiski darīt (kam) kaunu; apvainot; niecināt.
- piebūve Celtne, arī konstrukcija, kas ir piebūvēta pie kādas citas celtnes un kas, salīdzinot ar to, ir mazāka, vienkāršāka.
- blokmāja Celtne, kas celta no vairākiem savienotiem būvelementiem - blokiem.
- krustbūve Celtne, kuras daļas (vidū) savienotas krustveidā.
- mūris Celtnes daļa, celtnes elementa daļa, arī atsevišķs objekts, kas veidots no dabiskiem vai mākslīgiem materiāliem (parasti tos sastiprinot ar javu), vai arī no kādas masas (to lejot vai blietējot).
- arhitektūras ansamblis celtņu grupa, kas veido vienotu arhitektonisku kompozīciju.
- melnais punkts ceļa posms vai krustojums, kur notiek īpaši daudz satiksmes negadījumu.
- piecilāt Ceļot pievienot, nolikt blakus.
- pievedceļš Ceļš, kas savieno (kādu citu ceļu) ar noteiktu objektu vai maģistrāli.
- šķērsceļš Ceļš, kas šķērso galveno, lielāko ceļu vai šķērseniski ir savienots ar to.
- turpceļš Ceļš, pa kuru dodas uz noteiktu, zināmu vietu (prom no kādas kustības sākuma vietas); arī gājiens, brauciens uz noteiktu, zināmu vietu (prom no kādas kustības sākuma vietas).
- šķērsojummezgls Ceļu mezglu paveids, kad savienotie ceļi atrodas divos vai vairākos līmeņos.
- CSN Ceļu satiksmes noteikumi.
- cementa aktivitāte cementa stiprības pieaugums pēc noteikta cietēšanas laika (pārbauda pēc standartnoteikumiem).
- polimērcementbetons Cementbetons, kura saistvielai pievienota polimēra ūdensemulsija vai ūdenī šķīstoši polimāri.
- sacementēt Cementējot savienot, sasaistīt; cementējot izveidot.
- CFR Cena un frakts (angļu "cost and freiht") - pārdevējam jāsamaksā nepieciešamie izdevumi un frakts, lai nogādātu preces uz noteikto galamērķa ostu, bet risks par preču zaudējumu vai bojājumu, kā arī jebkuri papildus izdevumi, kas radušies neparedzētu notikumu rezultātā pēc preču piegādes uz kuģa klāja, pāriet no pārdevēja uz pircēju, brīdī, kad preces ir pārvietotas pār kuģa reliņiem iekraušanas ostā.
- standartcena Cena, kas noteikta pēc standartizēta parauga.
- dekorts Cenas atlaide par maksāšanu pirms termiņa vai par preces daudzuma vai kvalitātes neatbilstību darījuma noteikumiem.
- raudzīt Censties (ko darīt, īstenot); mēģināt.
- lūkot Censties (ko darīt, īstenot).
- gaiņāties Censties atbrīvoties (no kā uzmācīga, traucējoša, piemēram, vēcinot ar asti, kustinot galvu) - par dzīvniekiem.
- gainīties Censties atbrīvoties (no kā uzmācīga, traucējoša, piemēram, vēcinot ar asti, kustinot galvu) - par dzīvniekiem.
- meklēt Censties atklāt, noteikt (apstākļus, norises veidu darbībai, procesam).
- kāpt uz galvas (kādam) censties būt noteicējam, neievērojot kāda cieņu, tiesības, uzkundzēties; neklausīt.
- lēkt acīs (kādam) censties būt pretējā dzimuma personas tuvumā, mēģinot piesaistīt sev uzmanību.
- meklēt Censties dabūt, iegūt noteiktam nolūkam (parasti mēģinot izraudzīties no kāda nenoteikta kopuma).
- tvarstīt gaisu (arī elpu, pēc elpas) censties ieelpot, parasti, cīnoties ar elpas trūkumu.
- tuvēt Censties nokļūt (kur), pārvarot noteiktu attālumu.
- gūstīt Censties noķert, notvert (to, kas bēg).
- meklēt pakaļ censties noskaidrot (ko notikušu).
- pakaļmeklēties Censties noskaidrot (ko notikušu).
- ķert Censties notvert, saņemt (ko tādu, kas kustas, pārvietojas).
- vilināt Censties panākt (piemēram, saucot, arī rādot, noliekot ko ēdamu, atdarinot dzīvnieku radītās skaņas), ka (dzīvnieks) kurp dodas, kur uzturas, tiek nomedīts u. tml.
- mudināt Censties panākt, ka (kāds) ātrāk iet, pārvietojas (noteiktā virzienā).
- vairīties Censties panākt, ka nerealizējas, nenotiek (kas nevēlams); censties pasargāt sevi (no kā nevēlama).
- vairīties Censties panākt, ka nesastopas (ar kādu); censties panākt, ka nenotiek (sastapšanās).
- ķert rokā Censties panākt, notvert.
- zīlēt Censties uzzināt (ar dažādiem paņēmieniem) nākotni; minēt (to, kas notiks drīzumā vai tuvākajā nākotnē); censties (ko) paredzēt; arī pareģot.
- eskeipisms Centieni aizbēgt, izvairīties no nepatīkamā, mēģinājumi izstumt to no apziņas, piesātinot apziņu ar patīkamo.
- Labklājības ministrija centrālā izpildvaras iestāde, ar kuras palīdzību Ministru kabinets īsteno Satversmē un likumos noteiktos uzdevumus sociālās drošības jomā.
- Izglītības un zinātnes ministrija centrālā valsts izpildvaras iestāde, ar kuras palīdzību Ministru Kabinets īsteno Satversmē un likumos noteiktos uzdevumus izglītības un zinātnes jomā.
- četvertes Centrālās valsts iestādes Krievijā 16.-17. gs., kas veica finanšu un tiesu administrācijas funkcijas noteiktā valsts teritorijā, arī savāca nodokļus no iedzīvotājiem.
- fokusēšana centrālo problēmu noteikšana.
- komutēšanas centrmezgls centrmezgls, ko izmanto lokālajos tīklos, lai savienotu vairākus datorus.
- centronotus Centronotus gunnellus - Atlantijas taukzivs "Pholis gunnellus" nosaukuma sinonīms.
- deflācija cenu vispārējā līmeņa pazemināšanās, ko panāk, samazinot valstī apgrozībā esošos naudas līdzekļus.
- piecepums Cepamā produkta (piemēram, maizes) masas palielinājums, ko rada tam pievienotais šķidrums.
- sacepināt Cepinot (ko), panākt, arī pieļaut, ka (tam) rodas kādas īpašības.
- uzcepināt Cepinot apbrūnināt; apcepināt.
- sacepināt Cepinot pagatavot (ko), cepinot panākt, ka (kas) iegūst vēlamo gatavības pakāpi; izcepināt.
- nocepināt Cepinot panākt, ka (kas) sasniedz vēlamo gatavības pakāpi un (tam) parasti rodas brūna virsma.
- pārcepināt Cepinot pieļaut, ka (kas) pārsniedz vēlamo gatavības pakāpi.
- piecept Cepot pievienot (pie kā, kam klāt).
- iecepties Cepoties saistīties, savienoties.
- saules deja ceremonija četru dienu garumā, ko pēc 1870. gada sāka praktizēt Amerikas līdzenumu indiāņi, pretojoties balto centieniem lauzt tautas tradīcijas un ticējumus; ceremonija notika vasarās plašās atklātās vietās, bet ASV armija to izjauca un šādi pagānu rituāli tika aizliegti.
- šamade Cerību zaudēšana, nenoteikta rūkoņa, troksnis.
- Cērpnīca Cērpa ezera noteka uz Kustaru ezeru Grāveru pagastā, lielākajā daļā tecējuma arī robežupe ar Andrupenes pagastu; Cierpnīca; Tērpīca; Tērpeces strauts.
- atbolēt Cērtot notrulināt.
- iesacirstiēs Cērtot tikt ievainotam.
- šļaupt Cērtot vai griežot ievainot pirkstu.
- šļaupt pirkstā cērtot vai griežot savainot pirkstu.
- sacirst Cērtot, arī griežot, durot savainot.
- sakapāt Cērtot, šķeļot, arī drupinot (ar ko asu), sabojāt, parasti pilnīgi.
- Drabešu muiža Cēsu novada Drabešu pagasta apdzīvotās vietas "Drabeši" bijušais nosaukums, saglabājušās atsevišķas muižas ēkas, 1984. g atjaunotas vējdzirnavas.
- paradimetilaminobenzaldehīds CHOC~6~H~4~N(CH~3~)~2~, reaģents triptofāna vai citu indola atvasinājumu noteikšanai.
- Askota Ciemats Anglijas dienvidos, 7 km no Vindzoras, kur kopš 1711. g. ik gadus jūnijā notiek jāšanas sacensības.
- ciemoties pie ošiem ciemoties pie vedeklas vai znota vecākiem.
- Adžanta Ciems Indijā Maharaštaras štatā, kura tuvumā atrodas pats iespaidīgākais senās Indijas budistu klinšu tempļu komplekss (2. gs. p. m. ē. - 7. gs. m. ē.), klintīs izcirstas 5 čaitijas (lūgšanu telpas) un 24 vihāras (mūku mītnes), sienu gleznojumos attēlotas ainas no Budas dzīves, griesti gk. apgleznoti ar ornamentiem, apgleznotas arī kolonnas.
- sakļautība Cieša (kā, parasti cilvēku, to grupu) vienotība.
- mijiedarbojošā dubultzvaigzne cieša dubultzvaigzne, kurā viens vai abi komponenti aizpilda savu Roša tilpumu, savstarpējo gravitācijas spēku iedarbībā iegūst pilienveida formu un starp tiem notiek vielas apmaiņa.
- nospiest Cieši aptverot (kādu ķermeņa daļu), arī atrodoties (tai) virsū, izraisīt notirpumu, stīvumu, nejutīgumu (tajā).
- saslēgties Cieši apvienoties (kādai darbībai).
- nosiksnāt Cieši notīt ar siksnu.
- nosasieties Cieši notīt sava ķermeņa daļu ar ko.
- nosprandzēties Cieši notīties (ar jostu).
- nosiksnāties Cieši notīties ar siksnu.
- kopība Cieši saistīta, vienota grupa, kopums, sistēma.
- (pa)spiest (arī saspiest) roku cieši satvert (kāda roku), parasti sveicinot.
- saspiest (arī paspiest) roku cieši satvert (kāda roku), parasti sveicinot.
- sasiet Cieši sienot (cilvēkus vai dzīvniekus) vienu pie otra, citu pie cita, panākt, ka (tiem) ir ierobežota vai atņemta iespēja kustēties.
- sasiet Cieši sienot (locekļus, ķermeni ar ko), panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks), parasti pilnīgi, nevar pakustēties; šādā veidā panākt, ka (locekļus), parasti pilnīgi, nevar pakustināt.
- spiest roku cieši tvert (kāda roku), parasti sveicinot.
- rokasspiediens Ciešs (kāda) rokas satvēriens, parasti sveicinot; rokas spiediens.
- rokas spiediens ciešs (kāda) rokas satvēriens, parasti sveicinot.
- nešķirams Ciešs, noturīgs (par savstarpējām attiecībām).
- kopība Ciešs, parasti savstarpējs, saistījums, cieša, parasti savstarpēja, vienotība.
- kopsaime Ciešs, vienots kolektīvs, cilvēku grupa.
- parmidžāno Cietā siera šķirne, ko ražo Itālijā noteiktās provincēs, tostarp Parmā, un ko gatavo no nepasterizēta govs piena un nogatavina 12 līdz 36 mēnešus; Parmas siers.
- pulveris Cietā zāļu forma - šāda, parasti noteiktā veidā fasēta, dozēta viela, vielu maisījums; viena šīs vielas, vielu maisījuma doza.
- katlakmens cietas ūdens nogulsnes, ko uz motora dzeses sistēmas elementu iekšējām sieniņām veido ūdenī esošie sāļi, kas vada siltumu, tāpēc pat plāna kārtiņa var būt par iemeslu motora pārkaršanai; no katlakmens atbrīvojas, ķīmiski šķīdinot to veidojošos sāļus.
- amorfi Cietas vielas, kam nav noteiktas kristāliskas formas.
- cietā notece cietās vielas, kas kopā ar ūdeni pārvietojas pa upēm un grāvjiem; ūdens plūsmas ātrumam samazinoties, daļa duļķu nosēžas gultnē un izveido sēres.
- amilorekse Cietes ķīmiska sadalīšanās kuņģa sulā, sālsskābei šķīdinot amilopektīnu.
- dūrometrs Cietības mērītājs - aparāts dažādu materiālu cietības noteikšanai.
- uzkrūts Cietināta, atsevišķi uzliekama krekla priekšdaļas imitācija uz krūtīm, parasti izgreznota; uzkreklis, elsiņš.
- viskoelastība Cieto vielu spēja sevī apvienot elastības un viskozitātes īpašības.
- cetāns Ciets ogļūdeņradis C~16~H~34~, kuru lieto par standartu dīzeļdegvielas kvalitātes (cetānskalitļa) noteikšanā, kušanas temperatūra 18 °C.
- sūkalu siers ciets vai pusciets produkts, kas iegūts, iebiezinot sūkalas, pievienojot (vai nepievienojot) pienu, krējumu vai citus piena produktus.
- smalcināšana Cietu materiālu mehāniska apstrāde, samazinot materiāla gabalu izmērus.
- ieduļķošana Cietu, parasti ļoti smagu izklaidētu (disperģētu) vielu iejaukšana kādā šķidrumā, pie kam starp iejaucamo vielu un šķidrumu nekāda ķīmiska iedarbība nenotiek.
- kaltēšana virstošā slānī cietu, sīkgraudainu daļiņu kaltēšana karsta gaisa plūsmā, daļiņām atrodoties kustībā (lidinoties).
- kristāli Cietviela, kurā daļiņas (atomi, joni, molekulas) izvietotas stingri noteiktā kārtībā.
- aizcīkstēties Cīkstoties, cīnoties nonākt līdz noteiktam punktam.
- aizcildīt Cildinot, slavējot panākt, ka slava izplatās līdz kādai noteiktai vietai.
- cilijas Ciliārā ķermeņa smalkas matveidīgas skropstiņas, kam piemīt spēja izdarīt kustības tikai vienā noteiktā plaknē, ļoti ātri saliecoties uz vienu pusi un daudz lēnāk atgriežoties sākotnējā stāvoklī.
- kongas Cilindriskas bungas, parasti savienotas pa pāriem; uz tām spēlē kubiešu un latīņamerikāņu melodijas; sit ar rokām.
- objektīva cilindrs cilindrisks ietvars kameras vai projektora lēcām; parasti tam pievienots arī fokusēšanas mehānisms un varavīksne.
- ložu dzirnavas cilindrveida dzirnavas ar 1–4 kamerām, kas pildītas ar cieta materiāla maļķermeņiem (dažāda lieluma lodēm vai cilindrīšiem); materiāla sasmalcināšana notiek berzes un trieciena iedarbībā.
- spole Cilindrveida vai konusveida priekšmets, arī rotējoša detaļa, elements (ar paplatinājumu galos vai bez tā), uz kura ko uztin vai no kura ko notin; šāds priekšmets, arī detaļa, elements kopā ar tam uztīto materiālu.
- auga Cilpa, kas veidota troses vai virves galā, iepinot galu trosē (virvē).
- atcilpot Cilpojot, skrienot lēcieniem atkļūt šurp (par dzīvniekiem); cilpojot, skrienot lēcieniem atkļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
- aizcilpot Cilpojot, skrienot lēcieniem, attālināties (par dzīvniekiem).
- adījuma blīvums cilpu stabiņu vai cilpu rindu skaits noteiktā garuma vienībā.
- adījuma pinums cilpu un to struktūras elementu noteikts sakārtojums.
- nagi Cilšu un tautību grupa (angami, ao, semi, loti, rengmi u. c.), dzīvo Indijas austrumos, Nāgālendas štatā, arī Manipūras štatā un Mjanmas (Birmas) ziemeļrietumos, runā dialektos, kas pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, senie animistiskie ticējumi (akmeņu u. c. dabas priekšmetu garu kulti).
- cilvēkfaktors Cilvēka anatomisko, fizioloģisko un psiholoģisko īpašību kopums, kas ietekmē cilvēka darbību noteiktas sistēmas ietvaros.
- ergometrija Cilvēka darbaspēju, organisma funkcionālo pārmainu noteikšana ar ergometru.
- ražotājspēki Cilvēka darbība un tai piesaistīto vielisko, enerģētisko un informatīvo līdzekļu sistēma (ražošanas veida noteicošā sastāvdaļa).
- vecumposms Cilvēka dzīves posms, kas atbilst noteiktam vecumam.
- pozitūra Cilvēka ķermeņa stāvoklis (parasti apzināts, paredzēts noteiktai iedarbībai); arī poza (1).
- attaisnošana Cilvēka pasludināšana par attaisnotu jeb nevainīgu Dieva tiesas priekšā.
- augstuma slimība cilvēka patoloģisks stāvoklis, kas rodas, samazinoties parciālajam spiedienam ieelpojamā gaisā retinātā atmosfērā.
- dvēsele Cilvēka psihiskā struktūra, garīgā pasaule, būtība, kas izpaužas noteiktu jūtu, domu, personības īpašību kopumā; cilvēka jūtu pasaule; arī psihe.
- fiziskas personas rīcībspēja cilvēka spēja patstāvīgi īstenot savas tiesības un juridiskos pienākumus, kā arī uzņemties juridisku atbildību par savas rīcības sekām (spēja saprast savas darbības nozīmi un spēja vadīt savu darbību).
- binaurālais efekts cilvēka un dzīvnieku spēja noteikt, kādā virzienā atrodas skaņas avots, ja skaņu uztver ar abām ausīm.
- vešana Cilvēka vai dzīvnieka virzīšana noteiktā virzienā.
- vispārējā izglītība cilvēka, dabas un sabiedrības daudzveidības un vienotības izziņas, humānas, brīvas un atbildīgas personības veidošanās process un tā rezultāts.
- stereotipizācija Cilvēka, sociālās grupas, parādības vai notikuma uztveršana, kvalificēšana un vērtēšana atbilstoši noteiktiem shematiskiem priekšstatiem jeb stereotipiem (2).
- prāts Cilvēki ar noteiktām, raksturīgām intelekta īpašībām.
- grupa Cilvēki, kurus vieno noteiktas pazīmes, kritēriji.
- peckelis Cilvēks (parasti bērns), kas bieži notraipās, ātri kļūst netīrs.
- marodieris Cilvēks (parasti karavīrs), kas piesavinās kaujas laukā kritušo un ievainoto mantas; cilvēks, kas kara, nemieru, dabas katastrofu laikā vai citās ekstremālās situācijās aplaupa civiliedzīvotājus.
- antipods Cilvēks ar pretējiem uzskatiem un īpašībām vai pazīmēm (salīdzinot ar kādu citu).
- lupnadzis Cilvēks ar vārgām, bezspēcīgām rokām vai stīviem, neveikliem pirkstiem, kurš nespēj neko noturēt rokās.
- bomžs Cilvēks bez noteiktas dzīvesvietas un nodarbošanās; bezpajumtnieks.
- bomzis Cilvēks bez noteiktas dzīvesvietas un nodarbošanās; bomžs.
- mihrutka Cilvēks bez noteiktas dzīvesvietas.
- dīvānu eksperts cilvēks bez pieredzes tajā jomā, kas izsaka savu viedokli internetā, visbiežāk par kādu šovu, filmu vai notikumu.
- fiziska persona cilvēks kā tiesību un pienākumu subjekts un īstenotājs.
- drellis Cilvēks Livonijā (13.-15. gadsimtā), kas parāda vai nesamaksātas soda naudas dēļ bija notiesāts par parāda kalpu jeb vergu.
- vergs Cilvēks Livonijā (13.-15. gadsimtā), kas parāda vai nesamaksātas soda naudas dēļ bija notiesāts par parāda kalpu; drellis 2.
- rīkotājs cilvēks, ka [rīko]{s:1115}, izdod rīkojumus, noteicējs
- virspavēlnieks Cilvēks, kam ir ļoti plašas tiesības, vara, arī iespēja noteikt, pavēlēt.
- pavēlnieks Cilvēks, kam ir plašas tiesības, vara, arī iespēja noteikt, pavēlēt.
- kungs Cilvēks, kam ir vara (pār ko), noteicējs, pavēlnieks; cilvēks, kam ir tiesības vai iespēja noteikt (ko).
- pelēkais kardināls cilvēks, kam kādā struktūrā pieder patiesā vara, lai gan šķietami viņš tik nozīmīgu amatu neieņem; patiesais stāvokļa noteicējs.
- bezpajumtnieks Cilvēks, kam nav noteiktas dzīvesvietas; klaidonis.
- valdnieks Cilvēks, kas (kur) ir noteicējs, rīkotājs.
- kratītājs Cilvēks, kas ar likumu noteiktā kārtībā pārmeklē (piemēram, personu, vietu, priekšmetus), lai atrastu tādus noslēptus pierādījumus, kuriem ir nozīme krimināllietā.
- skatītājs Cilvēks, kas ar redzi uztver (kādu darbību, notikumu).
- šķeltnieks Cilvēks, kas ar savu darbību, rīcību izraisa (piemēram, uzskatu) vienotības zudumu, rada domstarpības, nesaskaņas (cilvēku grupā).
- klātesošs Cilvēks, kas atrodas, uzturas (kādā vietā noteiktā laikposmā), piedalās (kādā norisē, pasākumā).
- zellis Cilvēks, kas beidzis cunftes noteiktu apmācību; kvalificēts algots strādnieks, kas strādā meistara vadībā; vidējā pakāpe cunfšu amatnieku hierarhijā.
- reformators Cilvēks, kas cenšas īstenot vai īsteno reformu.
- snobs Cilvēks, kas cenšas sekot augstākās sabiedrības modei, gaumei, manierēm u. tml., nicinot tos, kas atrodas zemākā bagātības un sociālā stāvokļa līmenī.
- rīkotājs cilvēks, kas dara nepieciešamo, lai notiktu (pasākums, svinības), organizētājs
- loceklis Cilvēks, kas darbojas noteiktā organizācijā (apvienībā, biedrībā u. tml.).
- smērmiķelis Cilvēks, kas darot kādu darbu mēdz notraipīties.
- iedzīvotājs Cilvēks, kas dzīvo kādā noteiktā dzīvoklī, celtnē u. tml.
- hipnotizētājs Cilvēks, kas hipnotizē.
- apmeklētājs Cilvēks, kas ierodas (kur, kādā vietā) ar noteiktu nolūku.
- gājējs Cilvēks, kas iet, virzās (pa kādu vietu); cilvēks, kas iet, virzās (uz noteiktu mērķi).
- līdzdzīvotājs Cilvēks, kas ir dziļi ieinteresēts, spēj iejusties (piemēram, kādā notikumā).
- pirmā vijole cilvēks, kas ir galvenais, vadošais, arī noteicējs (kur, kādos apstākļos).
- ievainotais Cilvēks, kas ir ievainots.
- liecinieks Cilvēks, kas ir klāt notikumā.
- sirds pavēlnieks (pavēlniece) cilvēks, kas ir pilnīgs noteicējs pār kāda jūtām, pārdzīvojumiem.
- biblioklasts Cilvēks, kas kolekcionēšanas mānijas dēļ no grāmatām izrauj kaut kādas noteiktas lapas.
- starptautnieks Cilvēks, kas lasa lekcijas, vada pārrunas par starptautiskā stāvokļa jautājumiem, komentē starptautiskos notikumus.
- klausītājs Cilvēks, kas mācās (speciālā mācību iestādē, kursos u. tml., kur nodarbības galvenokārt notiek lekciju formā).
- krāpnieks Cilvēks, kas maldinot (melojot, izliekoties u. tml.) māna kādu.
- žampa Cilvēks, kas mīl ar ūdeni rīkoties, kas sevi aplej, notraipa.
- žompa Cilvēks, kas mīl ar ūdeni rīkoties, kas sevi aplej, notraipa.
- nācējs Cilvēks, kas nāk (uz kādu vietu); cilvēks, kas nāk (uz noteiktu mērķi).
- grēcinieks Cilvēks, kas neievēro, pārkāpj kādu noteikumu; cilvēks, kas rīkojas netikumīgi, nosodāmi.
- stenotipists Cilvēks, kas nodarbojas ar (kā) stenotipēšanu; cilvēks, kas prot stenotipēt.
- velorasts cilvēks, kas pārvietojas ar velosipēdu un nespēj ievērot visus satiksmes noteikumus.
- konformists Cilvēks, kas pasīvas ērtības un drošības interešu, arī bezprincipialitātes dēļ nekritiski, pasīvi pakļaujas valdošai kārtībai vai uzskatiem, pielāgojas noteiktām prasībām.
- fanātiķis Cilvēks, kas pilnīgi pakļāvies noteiktai reliģijai un ir galēji neiecietīgs pret citām reliģijām.
- rīkstnieks Cilvēks, kas prot noteikt ūdens atradnes ar rīkstniecības paņēmieniem.
- lasītājs Cilvēks, kas regulāri lasa (kāda noteikta autora darbus, kādu noteiktu žurnālu u. tml.).
- pazudusī avs cilvēks, kas rīkojas netikumīgi, nosodāmi, pārkāpj, neievēro kādu noteikumu, likumu; kristīgais, kas grēko (reliģijā).
- noklīdusi avs Cilvēks, kas rīkojas netikumīgi, nosodāmi; cilvēks, kas pārkāpj, neievēro kādu noteikumu.
- gaļas (iz)cirtējs cilvēks, kas sadala kautķermeni noteikta veida gaļas gabalos (piemēram, pārdošanai).
- pareģis Cilvēks, kas spēj paredzēt (notikumus, apstākļus u. tml.).
- palīgs Cilvēks, kas strādā kādas citas personas tiešā pakļautībā un veic noteiktus pienākumus tās uzdevumā.
- konservators Cilvēks, kas tiecas uz ko novecojušu, cenšas saglabāt, atjaunot ko novecojušu; cilvēks, kas ir naidīgs pret jauno, progresīvo.
- paladīns cilvēks, kas uzticīgs noteiktai idejai, darbībai vai personai.
- tiesnesis Cilvēks, kas vada (kā) sacensības, sekojot noteikumu ievērošanai, izšķirot, strīdus.
- vajātājs Cilvēks, kas vajā (kādu), lai (to) notvertu, arī nogalinātu.
- izpildītājs Cilvēks, kas veic, īsteno (ieplānoto, iecerēto, uzdoto, apsolīto)
- šaudeklis Cilvēks, kas veikli, ātri šurpu turpu kustas, staigā, skraida; nemierīgs, arī nenoteikts cilvēks.
- konspirators Cilvēks, kas zina un izmanto konspirācijas noteikumus, metodes.
- tradicionālists Cilvēks, kura (parasti mākslinieciskajā) darbībā ir saistība ar noteiktām tradīcijām.
- svērējs Cilvēks, kura nodarbošanās ir saistīta ar (kā) masas noteikšanu.
- dvēsele Cilvēks, kuram raksturīga noteikta īpašība.
- atbalsta persona cilvēks, kurš palīdz klientam saziņā, mobilitātē, personiskajā aprūpē un nodrošina piekļuvi citiem pakalpojumiem; arī cilvēks, kurš palīdz atbalstāmajai personai plānot un pašai pieņemt lēmumus par savu dzīvi.
- fizkultūrietis Cilvēks, kurš regulāri nodarbojas ar kādu sporta disciplīnu sporta biedrības sekcijā un kura nodarbību vai sacensību skaits gadā ir noteikts; cilvēks, kas nodarbojas ar fizisko kultūru.
- namežnieks cilvēks, kurš uzvilcis ar asinīm notraipītas netīras drēbes.
- apvainots Cilvēks, kuru apvaino, kurš ir apvainots.
- teicējs Cilvēks, no kura iegūst informāciju par (parasti) folkloras sacerējumiem, kādu izloksni, vēsturiskiem notikumiem.
- investīciju klubs cilvēku brīvprātīga apvienība, kuri apvieno savus līdzekļus un veido vienotu investīciju portfeli, kas, pēc viņu domām, dos katram no viņiem iespēju gūt lielāku peļņu, nekā tad, ja katrs invetētu naudu patstāvīgi.
- iedzīvotāju skaits cilvēku daudzums noteiktā teritorijā.
- vecuma periodizācija cilvēku dzīves sadalīšana atsevišķos posmos pēc vecuma, ievērojot noteiktus kritērijus.
- vecumgrupa Cilvēku grupa ar noteiktu vecumu.
- masa Cilvēku grupa, kam piemīt noteiktas, raksturīgas pazīmes.
- tauta Cilvēku grupa, kam piemīt noteiktas, raksturīgas pazīmes.
- brigāde Cilvēku grupa, kas apvienota noteikta (parasti ražošanas) uzdevuma veikšanai.
- ļaudis Cilvēku grupa, kas ir saistīta ar noteiktu sociālo stāvokli, arī vietu.
- partija Cilvēku grupa, kas izveidojusies, izveidota noteiktai darbībai, pasākumam.
- bloks Cilvēku grupa, kas uzstājas kopīgi, vienoti.
- maiņa Cilvēku grupa, ko nomaina cita grupa (ar līdzīgu uzdevumu) pēc noteikta laikposma izbeigšanās.
- statusgrupa Cilvēku grupa, kuras locekļiem kopīgs ir noteikts sociālais statuss, sociālais prestižs.
- izkārtojums Cilvēku izvietojums noteiktā kārtībā, veidā.
- kohorta cilvēku kopums (grupa), kurā indivīdiem noteiktā laika posmā (parasti gadā) ir bijis viens un tas pats demogrāfiska rakstura notikums.
- etnoss Cilvēku kopums ar noteiktu, no citiem atšķirīgu kultūru, noteiktām tradīcijām; etnoloģijas galvenais pētījumu objekts.
- interešu grupa cilvēku kopums, kas apzinās savas ekonomiskās, sociālās vai politiskās intereses, kas, savstarpēji mijiedarbojoties dažādās aktivitātēs, tiecas īstenot savas grupas intereses sabiedrībā.
- astroloģija Cilvēku likteņa un notikumu pareģošana pēc debess spīdekļu stāvokļiem.
- etniskā tīrīšana cilvēku masveida izraidīšana vai iznīcināšana, ko veic naidīgas etniskas vai reliģiskas grupas noteiktā teritorijā.
- linča tiesa cilvēku nelikumīga sodīšana (parasti nogalināšana) bez tiesas sprieduma (sākotnēji Amerikas Savienotajās Valstīs).
- pasaule cilvēku sabiedrības daļa ar noteiktām pazīmēm (piem., kādā laikposmā vai vecuma grupā).
- iedzīvotāju skaita pieaugums/samazinājums cilvēku skaita palielināšanās un samazināsanās pasaulē, valstī vai kādā citā teritorijā noteiktā laikā.
- reproduktīvā ievirze cilvēku tieksme, kuru raksturo pozitīva attieksme pret bērniem, pret noteiktu bērnu skaitu ģimenē.
- izvietojums Cilvēku vai dzīvnieku atrašanās noteiktā vietā, kārtībā; mērķtiecīga šāda stāvokļa panākšana.
- sociālā saliedētība cilvēku vienotība, kas balstās uz kopējām pamatvērtībām, mērķiem un to sasniegšanas līdzekļiem.
- uzvedība Cilvēku, dažādu sociālo grupu rīcību kopums, kurā iezīmējas noteikta izturēšanās līnija un likumsakarība; pieņemtajām normām atbilstošas rīcības un izturēšanās aktu kopums.
- izvietošana Cilvēku, dzīvnieku izkārtošana noteiktā veidā, kārtībā.
- evakuācija Cilvēku, materiālo vērtību un tehnisko iekārtu izvešana no apdraudētiem apvidiem vai notikuma vietas.
- liet (savas) asinis cīnīties (karā), tikt ievainotam, krist (kaujā), atdot dzīvību.
- cīnīties plecu pie pleca cīnīties ciešā vienotībā (ar ko).
- (iz)liet (savas) asinis cīnīties un tikt ievainotam; krist kaujā, ziedot dzīvību.
- spurdzīties Cīnīties, (kaut ko) īstenot.
- cinkāti Cinkskābes sālis, ko iegūst šķīdinot cinku, tā oksīdu vai hidroksīdu stipros sārmos.
- izcirsties Cīnoties (parasti ar zobenu), izlauzties cauri (kam), caur (ko).
- melst Cīnoties ar grūtībām, iet (piemēram, pa sliktu ceļu).
- iecīnīties Cīnoties iekļūt.
- iecīnīt Cīnoties ievietot.
- turēties Cīnoties nepadoties, neatkāpties.
- mākt Cīnoties novājināt, piespiest atkāpties (pretinieku).
- uzvarēt Cīnoties pārspēt, pieveikt ar fizisku spēku, veiklību u. tml., arī nonāvēt, iznīcināt (par cilvēku, dzīvnieku).
- pārvarēt Cīnoties pārspēt, uzvarēt (kādu).
- pieveikt Cīnoties pārspēt, uzvarēt (kādu).
- sakaut Cīnoties pieveikt, uzvarēt (dzīvnieku) - par dzīvniekiem.
- morrāties Cīnoties valstīties pa grīdu.
- atkauties Cīnoties, ar kaujām atvairīties (no kā).
- divkauja Cīņa (starp diviem cilvēkiem), kurā lieto ieročus pēc iepriekš pieņemtiem noteikumiem.
- cīņa plecu pie pleca cīņa ciešā vienotībā (ar ko).
- pamatjoslas pārraide cipardatu pārraides metode, kas noteiktā laika posmā paredz datu vidē tikai viena kanāla izveidi un viena signāla pārraidi; vairumā gadījumu tieši šī metode tiek izmantota datu pārraidei starp datoru un tā ārējām iekārtām, to izmato vairumā datoru tīklu, kā arī datu pārraides, kur izmantoti modemi.
- numurs Cipars, ciparu kopa, ar ko noteiktā secībā apzīmē (kā, piemēram, priekšmetu, parādību) virknes locekļus.
- šapito Cirka izrādēm paredzēta izjaucama, pārvietojama celtne no viegla materiāla (piemēram, no brezenta); cirks, kura izrādes notiek šādā celtnē.
- ambifikss Cirkumfikss - afikss, kuru lieto abpus saknei novietoti morfēmiski elementi, kas kopīgi izsaka noteiktu leksisku vai gramatisku semantiku.
- Stauka Cirma ezera noteka uz Zvirgzdenes ezeru Zvirgzdenes pagastā; Dzirnavu strauts; Stavkas upīte.
- cirsmu fonds cirsmu kopa, kurā plānots kokmateriālu sagatavošanu veikt noteiktā laika periodā, piemēram, gadā.
- meža ekspluatācijas fonds ciršanas vecumu sasniegušu kokaudžu kopums, ko veido pieaugušās un pāraugušās audzes; tā ietvaros tiek sastādītas ciršanas tāmes un notiek meža reālā izmantošana.
- starpcirte cirte, kuras galvenais mērķis ir vērtīgu, noturīgu un kvalitatīvu vēlamā sastāva mežaudžu izaudzēšana; te ietilpst sastāva kopšanas cirte, krājas kopšanas cirte un rekonstruktīvā cirte.
- ģeometriskā mežaudzes kopšanas tehnoloģija cirtes veids, kurā ik pēc noteikta attāluma izcērt koridorus, bet starpkoridoru platībā audzi nekopj.
- cirvja vaigi cirvja plātnes daļa uz leju līdz notrinumam.
- trapistieši Cisterciešu ordeņa atzars, dibināts 17. gs., stingri noteikumi, t. sk. aizliegums runāt.
- viesstrādnieks Citas valsts iedzīvotājs, kurš tiek legāli nodarbināts uz noteiktu laiku algotā darbā, noformējot darbu veikšanas atļauju.
- kluss Citiem nezinot, neievērojot; paslepus.
- klusiņām Citiem nezinot; paslepus.
- klusiņi Citiem nezinot; paslepus.
- klusītēm Citiem nezinot; paslepus.
- klusītiņām Citiem nezinot; paslepus.
- klusu Citiem nezinot; paslepus.
- klusībā citiem nezinot; tā, ka nepievērš citu uzmanību; slepeni
- otrais Cits, atšķirīgs (salīdzinot ar esošo, minēto, zināmo).
- tiesībspēja Civilajā likumdošanā noteikta pilsoņu (fizisku personu) un juridisku personu spēja būt apveltītiem ar tiesībām un pienākumiem.
- sprieduma izpildīšana civillietā - civilprocesa stadija, kurā tiesu izpildītāju kantoru tiesu izpildītāji piespiedu kārtā izpilda tiesas u. c. iestāžu nolēmumus, ja parādnieki (atbildētāji) labprātīgi tos neizpilda tiesas vai tiesu izpildītāja noteiktajos termiņos.
- lietu sagatavošana iztiesāšanai civilprocesa obligāta stadija, kurai jānodrošina pareiza un ātra civillietu izskatīšana un izspriešana, šajā stadijā tiek noteikts iespējamais lietas dalībnieku sastāvs, kam jāpiedalās lietas iztiesāšanā, precizēts darbības un pierādīšanas priekšmets, vākti pierādījumi un veiktas citas likumā noteiktas procesuālās darbības.
- parādsaistības Civiltiesībās - dokuments bez vērtspapīra statusa, kurā apliecināts parāds un norādīts parādnieka pienākums, piem., samaksāt noteiktu naudas summu; izplatītākais veids ir parādzīme.
- akcepts Civiltiesībās - piekrišana stāties līgumattiecībās pieņemot piedāvātos noteikumus.
- glabātuve Civiltiesībās par kolekciju un dārglietu piederumiem pēc vispārēja noteikuma atzītas to uzglabāšanas iekārtas, telpas, kārbas, skapji u. c.
- daļu līdzdalība civiltiesībās tāda saistība, kurā vienā pusē ir vairākas personas un katra no tām uzņemas saistību vai ir kreditors noteiktā daļā, nevis nedalīti.
- juridiskas atbildības iestāšanās nosacījumi civiltiesībās tie ir fakti (notikumi, darbības), kas ir nepieciešami tam, lai rastos parādnieka atbildība, ja viņš nav pildījis savas saistības.
- uzdevums Civiltiesisks līgums, pēc kura viena puse (pilnvarnieks) apņemas otras puses (pilnvaras devēja) vārdā un uz tās rēķina izpildīt noteiktas juridiskas darbības (piemēram, pārvaldīt, nopirkt mantu, izdarīt maksājumus).
- urosaharometrija Cukura noteikšana urīnā.
- amata dzīres cunftes locekļu kopīgie svētki viduslaiku pilsētās, notika pēc cunftes sapulces 1-2 reizes gadā.
- gemmulas Č. Darvina hipotēzē par iedzimtības mehānismu - varbūtējas sīkas daļiņas, kuras izdaloties no visām organisma šūnām; šīs daļiņas sapulcējoties kopā, izveidojot dzimuma elementus un nodrošinot organisma pazīmju un īpašību iedzimšanu pēctečos.
- izčakstināt Čakstinot pārmeklēt (sienu vai salmus).
- Čandigara Čandīgarha - Indijas savienotā teritorija.
- izčakstināt Čapstinot apēst.
- nošņakāt Čāpstinot apēst.
- pļekšināt Čāpstinot ēst.
- nošļapstināt Čāpstinot nostrēbt.
- nočapstināt Čapstinot noteikt, pateikt.
- nočāpstināt Čāpstinot noteikt, pateikt.
- čuražiņa Čaraža - monotona, vienmuļa dziesma.
- uzčaukstināt Čaukstinot kādu pamodināt.
- piečaukstināt Čaukstinot pieiet, pienākt.
- patrona Čaulā savienota lode (šāviņš), pulvera lādiņš un kapsula.
- žiro čeks čeks, kas satur klienta rīkojumu bankai par noteiktas naudas summas pārskaitīšanu no viņa norēķinu konta kādas juridiskas personas vai fiziskas personas kontā.
- pienķimenis Čemurziežiem piederīgs, Vidusjūras zemēs un Austrumos savvaļā augošs, Latvijā dārzos kopts augs - veltenisku, zarainu stublāju, daudzkārt plūksnotām, galotnēs īlēnveidīgām lapām, dzelteniem ziediem, ārstniecībā tējai lietotām sēklām.
- sīļi Čemurziežu dzimtas augu ģints, taisniem un lokveidīgi liektiem lapu kātiem un plūksnainu gandrīz spārnotu, vienkāršu, reizēm tik galotnē zarainu, pliku stublāju, no līnijlapām sastāvošu vīkāliņu, spārnotām agļa ribiņām, baltu raga dzeloni plūksniņu galiem.
- nokrekšēt Čerkstošā balsī noteikt, pateikt; nokrekstēt (2).
- nokrekšķēt Čerkstošā balsī noteikt, pateikt; nokrekstēt (2).
- nokrekstēt Čerkstošā balsī noteikt, pateikt.
- Baltiešu 1979. g. 23. augusta aicinājums četrdesmit piecu Lietuvas, Latvijas un Igaunijas pilsoņu parakstīts dokuments ar prasību atzīt Baltijas valstu pašnoteikšanās tiesības.
- Nenkatakoa Čibču-muisku (Kolumbija, Venecuēla) mitoloģijā - rituālo dzīru un reibinošā dzēriena čičes dievs, gleznotāju un audēju aizgādnis, kura vienīgais pielūgšanas un godināšanas veids bija rituālas iedzeršanas.
- atčivināt Čivinot atsaukties (par putniem).
- iečivināt Čivinot ievirzīt skaņu (kur).
- piečivināt Čivinot panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
- sačivināties Čivinot sazināties.
- uzčubināt Čubinot novietot virsū (uz kā, kam).
- uzčubināt Čubinot panākt, ka (kas, piemēram, spilvens, salmu maiss) kļūst mīksts, čagans, arī kupls.
- sačubināt Čubinot panākt, ka (kas) kļūst, parasti viscaur, mīksts, gluds, arī kupls.
- gultņu materiāli čuguni ar grafīta ieslēgumiem, bronzas, alvas, svina un cinka sakausējumi, t. s. babīti, kaprons, teflons, koka plasti – materiāli ar mazu slīdes koeficientu, lielu nodilumizturību, spiedes un temperatūras noturību.
- kaļamais čuguns čuguns, ko iegūst, ilgstoši augstās temperatūrās atkvēlinot baltā čuguna lējumus (notiek karbīda sadalīšanās un grafīta kristalizācija pārslu veidā); tā rezultātā čuguns saglabā stiprību, iegūst nelielu plastiskumu.
- nočukstēt Čukstus noteikt, pateikt.
- H-stunda D-dienas noteikta stunda, kurā plānots sākt pavēlē noteikto operāciju.
- tālanalīze Dabā esošu priekšmetu identificēšana, analizējot to atstaroto vai izstaroto starojumu; tiek veikta no Zemes pavadoņiem un lidaparātiem; izmanto dabas resursu, ekoloģisko traucējumu, militāro objektu atrašanās vietas noteikšanai u. c.
- dārgakmeņi Dabā reti sastopami minerāli ar izcilām optiskām īpašībām (krāsu, dzidrumu, starlauzību) un lielu cietību; vērtīgākie ir dimants, rubīns, safīrs un smaragds - minerāli, kam ir noteikts caurspīdīgums un raksturīgas formas kristāli; pie tiem mēdz pieskaitīt arī citus minerālus, piemēram, ametistu un hrizoberilu, kā arī pērles un opālus, lai gan tiem nav kristāliskas struktūras.
- Pasaules Dabas fonds dabas aizsardzības organizācija, dibināta 961. g., centrālā mītne atrodas Šveicē, projekti tiek īstenoti \~130 valstīs, galvenais mērķis ir saglabāt ģenētisko sugu un ekosistēmu daudzveidību, nodrošināt dabas resursu nenoplicinošu izmantošanu, samazināt piesārņojumu, dabas resursu un enerģijas izšķērdīgu patēriņu.
- Blažģa ezers dabas liegums Dienvidkurzemes novada Kalvenes, Priekules un Embūtes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., tajā mitru mežu masīvi mijas ar zemajiem purviem, maziem ezeriņiem, aizaugušām pļavām, liela biotopu daudzveidība, pie ezera atjaunota koka vardes populācija.
- Ašinieku purvs dabas liegums Preiļu novada Upmalas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. (līdz 1999. g. dzērvenāju liegums), platība 1575 ha, purvs veidojies nepietiekamas noteces dēļ pārpurvojoties sauszemei ūdensšķirtnē starp Feimanku un Dubnu.
- Baltmuižas purvs dabas liegums, atrodas Prodes un Gārsenes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība 874 ha, augstais purvs, kas izveidojies nepietiekamas un traucētas noteces dēļ pārpurvojoties sauszemei.
- apsaimniekotājs dabas resursu nodokļa maksātājs vai komercsabiedrība, kas, pamatojoties uz līgumu, kurš noslēgts ar dabas resursu nodokļa maksātāju, organizē un koordinē attiecīgo atkritumu savākšanu un pārstrādi vai reģenerāciju vai arī izvešanu pārstrādei vai reģenerācijai uz citām valstīm, ievērojot vides aizsardzības normatīvajos aktos noteiktos pārstrādes vai reģenerācijas apjomus.
- meža mācību takas dabas takas, kas iekārtotas, lai uzskatāmi parādītu mežā notiekošos procesus un iepazīstinātu ar meža apsaimniekošanas paņēmieniem.
- fizioģeogrāfiskā rajonēšana dabasapstākļu ziņā viendabīgu teritoriālu vienību nošķiršana, to savstarpējās pakārtotības (taksonomijas un hierarhijas) noteikšana un klasificēšana.
- dzirkstošie vīni dabiskā ceļā ar oglekļa dioksīdu piesātināti vīni (šampanietis u. c.), ko ražo no sausajiem vīniem, ar cukura un rauga piedevu ierosinot atkārtotu rūgšanu.
- bioloģiskais dīķis dabiska vai mākslīga ūdenskrātuve lopkopības lielfermas notekūdeņu attīrīšanai.
- stāja Dabiskais, parasti vertikālais, ķermeņa stāvoklis balstā uz kājām; noteikts ķermeņa stāvoklis, kas ir saistīts ar kādas darbības veikšanu.
- veidsmiltis Dabiskas izcelsmes ugunsizturīgs izejmateriāls ar noteiktu graudainību, mineraloģisko un ķīmisko sastāvu (kvarca smiltis, cirkonija smiltis u. tml.), kas derīgas liešanas veidnes izgatavošanai.
- kurināmais Dabisks vai mākslīgs organiskas dabas materiāls, kuru sadedzinot, iegūst siltuma enerģiju.
- apdzeldināt Dabūt (ādas) iekaisumu, apsārtumu, arī ievainot (kādu ķermeņa daļu ar dzeloņiem vai adatveida izaugumiem, arī nātrēm).
- aizmudināt Dabūt prom mudinot, skubinot, pasteidzinot.
- aizvaldzināt Dabūt prom valdzinot (psihiski piesaistot).
- škunstmālderis Daiļkrāsotājs; arī gleznotājs.
- daiņot Dainot.
- šķirot Dalīt (noteiktās grupās, kopās) pēc kvalitātes, īpašībām, izmēra, formas u. tml.
- jukt Dalīties (par cilvēku vai dzīvnieku grupu), zust noteiktai kārtībai (cilvēku vai dzīvnieku grupā).
- dadalīt Dalot pievienot.
- mugura Daļa (grāmatai, iesējumam), kur ir savienotas lapas, vāki.
- tiesa daļa (no kāda kopuma, daudzuma), kas (parasti) ir paredzēta noteiktam nolūkam, ko piešķir, dod kādam.
- sēžambluķis Daļa (priekšmetam), kas paredzēta, (tam) samazinoties apjomā, tilpumā.
- dispozīcija Daļa (tiesību normai), kurā izklāstīti (šās normas nosacītie) rīcības noteikumi.
- Sventes pagasta teritorija daļa no bijušās pirmskara Sventes pagasta teritorijas pievienota tagadējam Šēderes pagastam, savukārt atjaunotajā (1990. g.) Sventes pagastā iekļauta daļa no bijušā Pilskalnes pagasta.
- Patkula ala daļa no ģeoloģiskā un ģeomorfoloģiskā dabas pieminekļa "Stoķu klints un Patkula ala", atrodas Valmieras novada Vaidavas pagastā, Strīķupes kreisajā krastā, lielākā no 4 alām, ko veido sarežģīta sistēma ar daudziem sānzariem, galvenā eja 36 m gara, tās platums - līdz 4 m, augstums - līdz 3,5 m, pie tās izveidojušās vairākas 2,5 m dziļas un 4-5 m platas sufozijas kritenes, alā notiek ziemojošo sikspārņu pētījumi.
- Puzes pagasta teritorija daļa no pirmskara pagasta teritorijas (Modes apkaime) pievienota tagadējam Ugāles pagastam.
- Sakstagala pagasta teritorija daļa no pirmskara Sakstagala pagasta teritorijas ir iekļauta tagadējos Kantinieku un Dricānu pagastos, neliela daļa Audriņu pagastā, bet tagadējam Sakstagala pagastam pievienota neliela teritorija no pirmskara Ružinas pagasta teritorijas.
- Rucavas pagasta teritorija daļa pirmskara pagasta teritorijas pievienota tagadējam Nīcas pagastam, savukārt neliela daļa no Dunikas pagasta pirmskara teritorijas iekļauta tagadējā Rucavas pagastā.
- Skrudalienas pagasta teritorija daļa pirmskara Skrudalienas pagasta teritorijas ir pievienota tagadējam Tabores pagastam, savukārt tagadējā Skrudalienas pagasta teritorijā ir iekļauta daļa no pirmskara Silenes pagasta teritorijas.
- vieta Daļa priekšmetam, kurā kas pastāv, atrodas, notiek, arī ir pastāvējis, atradīsies, varētu notikt u. tml.
- vieta Daļa, apvidus cilvēka vai dzīvnieka ķermenī, kurā kas pastāv, atrodas, notiek, arī ir pastāvējis, atradīsies, varētu notikt u. tml.
- fakultāte Daļa, nodaļa (augstākajā mācību iestādē), kurā māca noteiktas (parasti vienu vai divas) zinātnes nozares.
- sekcija Daļa, posms (sistēmā, celtnē, ierīcē u. tml.) ar noteiktu funkciju.
- imersija Daļēja iegremdēšana - otrās valodas vai svešvalodas apguves process, kurā mācības notiek apgūstamajā valodā ar daļēju atbalstu valodas apguvējam viņa dzimtajā valodā.
- starpnorēķins Daļēja samaksa par plānoto patēriņu norēķina periodā.
- aizušķoties Daļēji izrotāties, izgreznoties.
- aiztrūkt Daļēji pārtrūkt, notrūkt (par diegiem, šķiedrām, arī par ko piešūtu).
- ietrūkt Daļēji pārtrūkt, notrūkt (piemēram, par diegiem, šķiedrām).
- kaišelis Daļēji sakults sviests jeb baltais sviests, parasti no skāba krējuma gatavots sviesta paveids, kam kuļot nelielās devās vairākkārt pievienots piens, rūgušpiens, paniņas vai retāk ūdens, vienlaicīgi šo masu sildot; dažkārt arī krējumā iekuļot siltu ūdeni.
- pārskruķēt Daļēji, arī ne visai rūpīgi nokasīt, notīrīt ar rīku.
- semiveģetārisms Daļējs veģetārisms - uzturs kurā tiek izslēgts kāds noteikts gaļas veids, piemēram, "sarkanā gaļa", un tiek lietota cita veida gaļa.
- elementārdaļiņas Daļiņas, kurām pašreizējā fizikas attīstības līmenī nevar piedēvēt noteiktu iekšējo struktūru.
- sedimentācijas analīze daļiņu lieluma noteikšana pēc izgulsnēšanās ātruma no šķidruma vai gāzes.
- īpašenerģija Daļiņu vai daļiņu sistēmas enerģija, kuru iegūst atrisinot kvantu mehānikas pamatvienādojumus, piemēram, Šrēdingera vienādojumu.
- šiņons Dāmu matu sakārtojums, uztinot tos pakausī maisiņa veida cekulā.
- nodancināt Dancinot nogurdināt.
- uzdancināt Dancinot uzvirzīt.
- paziņojums par kolektīvo atlaišanu darba devējam noteikts pienākums par paredzēto kolektīvo atlaišanu ne vēlāk kā 30 dienas iepriekš par to paziņot Nodarbinātības valsts aģentūrai un pašvaldībai, kuras administratīvajā teritorijā uzņēmums atrodas.
- aizsargattālums Darba drošības noteikumu reglamentēts attālums no elektroiekārtas, kas jāievēro strādājot pie noteikta sprieguma elektriekārtas.
- mīšana Darba kustība, ko panāk, mainot kājas stāvokli, un izlieto dažādu ierīču darbināšanai.
- virsstundas Darba laiks, kurā strādā virs noteiktā, paredzētā darba laika; darbs, ko veic šajā laikā.
- ražošanas rīki darba līdzekļu galvenā daļa, kurai ir noteikta funkcija darba priekšmetu pārveidošanas procesā.
- atlaišana no darba darba līguma izbeigšana likumā noteiktajos gadījumos; darba līguma izbeigšanas pamats ir pušu vienošanās, termiņa notecējums, darba līguma izbeigšana pēc darbinieka vai darba devēja uzteikuma vai pilnvarotu trešo personu pieprasījuma.
- kombains Darba mašīnu kopums, kas izpilda noteiktu apstrādes ciklu.
- liedēšana Darba paņēmiens, kā savienot metāla gabalus, ievadot savienojuma vietā kā saistvielu izkausētu metālu jeb liedi; lodēšana.
- profilaktorijs darba postenis vai darbnīca, kurā veic plānotus profilaktiskus tehniskos pasākumus spēkratu aizsardzībai pret priekšlaicīgu nolietošanos un darbspēju zaudēšanu.
- šķēres Darba rīks griešanai, kurš sastāv no diviem vidū savienotiem asmeņiem, kas vērsti viens pret otru; grieznes.
- grieznes Darba rīks griešanai, kurš sastāv no diviem vidū savienotiem asmeņiem, kas vērsti viens pret otru.
- darba intensitāte darba spraigums, strādājoša cilvēka enerģijas patēriņš noteiktā laika vienībā.
- pasliktinošu noteikumu spēkā neesamība darba tiesību pamatprincips, kas nosaka, ka nav spēkā darba koplīguma, darba kārtības noteikumi, kā arī darba līguma un darba devēja rīkojumu noteikumi, kas pretēji normatīvajiem aktiem pasliktina darbinieka tiesisko stāvokli.
- kombinezons Darba virsvalks, ko parasti veido blūzes un bikšu savienojums; šāda veida tērps, kas paredzēts noteiktam nolūkam.
- specialitāte Darba, darbības nozare, kurā ir nepieciešamas īpašas zināšanas, iemaņas, īpaša prasme; arī profesija; noteikta darbības sfēra.
- vispārējās izmaksas darba, materiālu un citas izmaksas, kuras to izveidošanās brīdī nevar saistīt ar kādu atsevišķu izstrādājumu, pasūtījumu un pakalpojuma veidu, t. i. ar noteiktu izmaksu nesēju, kaut gan šīs izmaksas, neapšaubāmi ir saistītas ar ražošanu kopumā.
- DAF Darbaļaužu apvienotā fronte.
- pārasums Darbarīka griezējdaļas noliekums, kas izveidojas asinot.
- knaibles Darbarīks (piemēram, kā satveršanai, saturēšanai, sadalīšanai), kas sastāv no diviem kustīgi savienotiem metāla stieņiem.
- finiera grieznes darbgalds finiera lentes griešanai noteikta izmēra gabalos un finiera gabalu apgriešanai.
- finieru grieznes darbgalds finiera lentes griešanai noteikta izmēra gabalos un finieru gabalu apgriešanai.
- teātris darbība, arī notikums, situācija, kas (parasti) izraisa negatīvu emocionālu attieksmi; nepatiesa rīcība, izlikšanās.
- rīcība Darbība, darbību kopums, ar ko reaģē uz noteiktu situāciju, noteiktos apstākļos.
- gaita Darbība, darbs, kas saistīts parasti ar noteiktu profesiju, amatu, nodarbošanos, arī ar kādu uzņēmumu, iestādi.
- sinhronizācija darbība, kas nodrošina noteiktu notikumu sakrišanu laikā divu vai vairāku asinhronu procedūru izpildes gaitā.
- operācija darbība, kas uzdota ar noteiktu datora instrukciju vai augsta līmeņa valodas priekšrakstu.
- virziendarbība Darbība, kurai ir noteikts virziens.
- reglamentētā profesionālā darbība darbība, kurai kopumā vai kuras atsevišķam veidam attiecīgo profesionālās darbības jomu reglamentējošajos normatīvajos aktos ir noteiktas īpašas prasības attiecībā uz profesionālās darbības veicēja izglītību, profesionālo kvalifikāciju apliecinošajiem dokumentiem vai profesionālās darbības nosaukuma lietošanu.
- likvidēt spēli darbība, kuras mērķis ir novērst brīvkustību starp savstarpēji savienotiem mezgliem vai to kustīgām daļām vai ierobežot brīvkustības lielumu pieļaujamās robežās, ko panāk, regulējot vai nomainot detaļas; iziet brīvgājienu.
- pašneitralizēšana Darbība, lai padarītu mīnas palaišanas ierīci par darboties nespējīgu pēc iepriekš noteikta laika posma, izmantojot ierīci, kas ir neatņemama mīnas sastāvdaļa.
- apēnošana Darbība, process --> apēnot.
- apvainošana Darbība, process --> apvainot.
- atēnošana Darbība, process --> atēnot.
- attaisnošana Darbība, process --> attaisnot.
- konjugācija Darbība, process --> konjugēt (3); infuzoriju dzimumprocess - divu organismu īslaicīga savienošanās, apmainoties ar kodolu ģenētisko materiālu.
- notece Darbība, process --> notecēt 1(1).
- notece Darbība, process --> notecēt 1(2).
- savienošana Darbība, process --> savienot.
- pārraide Darbība, process, arī rezultāts --> pārraidīt (1); radio, televīzijas raidījums (parasti no notikuma vietas).
- dzīšana darbība, process, kad ar varu, draudiem, biedēšanu tiek panākts, ka kāds (cilvēks vai dzīvnieks) kustas noteiktā virzienā
- zemskare Darbība, stāvoklis, kurā kājas pēda, arī tās daļa skar zemi (piemēram, skrienot).
- takts Darbības cikla noteikta daļa (iekārtai, ierīcei u. tml.).
- stāžs Darbības ilgums (kādā nozarē); laiks, kas ir nepieciešams, lai, strādājot (kādā specialitātē), darbojoties (kādā organizācijā), iegūtu pieredzi, paaugstinātu kvalifikāciju, arī noteiktu piemērotību.
- nokļūt Darbības norises gaitā mainot apstākļus, mainoties apstākļiem, sākt pastāvēt, dzīvot, darboties (citos apstākļos, citā vidē); nonākt (3).
- specializācija Darbības organizēšana noteiktā veidā (kādā nozarē, specialitātē).
- atgadījums civilajā aviācijā darbības pārtraukums, defekts, nepilnība vai kādi citi ārkārtas apstākļi, kas ir ietekmējuši vai var ietekmēt lidojumu drošību, bet ne tādā veidā, ka to dēļ noticis nelaimes gadījums vai nopietns incidents.
- angioneiroze Darbības traucējumi nervos, kas paplašina un sašaurina asinsvadus; tās izpausme ir pēkšņa ādas nobālēšana vai sasarkšana, ādas uztūkšana, svīšana, locekļu notirpšana u. tml.
- saliktā laika forma darbības vārda analītiska forma, ko latviešu valodā veido palīgdarbības vārds "būt" tagadnē, pagātnē vai nākotnē kopā ar lokāmo darāmās kārtas pagātnes divdabi un kas izsaka iepriekš notikušas darbības rezultativitāti.
- infinīta forma darbības vārda forma, kam nav personas nozīmes un personas galotnes, piemēram, nenoteiksme, divdabis, supīns.
- infinitīvs Darbības vārda forma, kas nav atkarīga no personas, skaitļa, laika; nenoteiksme.
- infinīti Darbības vārda formas, kas vienas nevar būt par izteicēju: nenoteiksme, divdabis, supīns.
- īstenības izteiksme darbības vārda izteiksme, kas norāda, ka darbības vārda izteiktā darbība reāli notiek, ir notikusi vai notiks.
- vienkāršā pagātne darbības vārda laika forma, kas izsaka darbību, kura ir notikusi pirms runas momenta.
- vienkāršā tagadne darbības vārda laika forma, kas izsaka darbību, kura notiek vienlaicīgi ar runas momentu.
- vienkāršā nākotne darbības vārda laika forma, kas izsaka darbību, kura notiks pēc runas momenta.
- saliktā nākotne darbības vārda laika forma, kas izsaka iepriekš notikušas darbības rezultativitāti nākotnē.
- saliktā pagātne darbības vārda laika forma, kas izsaka iepriekš notikušas darbības rezultativitāti pagātnē.
- saliktā tagadne darbības vārda laika forma, kas izsaka iepriekš notikušas darbības rezultativitāti tagadnē.
- subjekta nenoteiksme darbības vārda nenoteiksmes forma, kas teikumā nosauc darbību, ko veic ar teikuma priekšmetu izteikts darītājs.
- objekta nenoteiksme darbības vārda nenoteiksmes forma, kas teikumā nosauc darbību, kuru veic ar papildinātāju izteikts darītājs.
- tiešais darbības vārds darbības vārds, kam latviešu valodā nenoteiksmē ir galotne -t un kam nevienā gramatiskajā formā nav atgriezenisku afiksu.
- darbības vārda saliktenis darbības vārds, kas darināts no verbālas vārdkopas ar apstākļa vārdu atkarīgajā komponentā (parasti mainot vārdkopas komponentu secību).
- atematiska konjugācija darbības vārdu locīšanas tips, kurā personu galotnes pievienotas saknei tieši, bez tematiskā patskaņa.
- pirmsreģistrācija Darbības viesnīcā pirms klienta ierašanās, lai paātrinātu reģistrācijas procedūru: reģistrācijas kartes daļēja aizpildīšana (izmantojot rezervēšanas laikā savākto informāciju), viesnīcas numura paredzēšana un cenas noteikšana, viesa datu sagatavošana datu bāzei.
- kaitējoša seksuālā uzvedība darbības, kas neatbilst normālai seksualitātes attīstībai noteiktā bērna vecumposmā un nodara kaitējumu pašam bērnam vai citiem.
- pretlikumīga konkurence darbības, kuru rezultātā viens uzņēmums gūst komerciālu labumu vai tiek vājināta cita uzņēmuma reputācija tajā pašā vai citā uzņēmējdarbības nozarē, kā arī tiek radīts sagrozīts priekšstats parkonkurenta uzņēmumu, produkciju, ražošanas un tirdzniecisko darbību, nepamatoti diskreditējot konkurentu vai maldinot sabiedrību par konkurenta ražoto preču saimniecisko nozīmi, izgatavošanas veidu, īpašībām, lietošanas vērtību un daudzumu.
- nonākt Darbības, norises gaitā mainoties apstākļiem, mainot apstākļus, sākt darboties, pastāvēt, dzīvot (citos apstākļos, citā vidē); nokļūt (2).
- kombinācija Darbību izplānots kopums (piemēram, pārspēka iegūšanai, uzvaras izcīnīšanai).
- programmas kvalitātes novērtēsana darbību komplekss, kas ietver sevī programmas kvalitātes kritēriju izvēli, šo kritēriju skaitlisko vērtību noteikšanas metožu izstrādāšanu, kritēriju reālo vērtību aprēķināšanu, kā arī reālo un eksperimentāli noteikto vērtību salīdzināšanu.
- verificēšana Darbību kopums, ko veicis Nacionālais reglamentētās metroloģijas dienests (vai cita atzīta institūcija), lai konstatētu un apstiprinātu, ka valsts metroloģiskajai kontrolei pakļautie mērīšanas līdzekli pilnīgi atbilst noteiktajām prasībām.
- dusmu vadība darbību kopums, lai novirzītu dusmas konstruktīvā gultnē, tādējādi mazinot to negatīvās sekas emocionālajā, sociālajā un fiziskajā sfērā.
- pienākums Darbību, darbu kopums, arī uzdevums, kas (kādam) noteikti jāpaveic.
- svinības Darbību, norišu kopums, kuras parasti ir tradicionālas, neikdienišķas un kurām ir saistība ar ko nozīmīgu, ievērojamu (piemēram, ar svētkiem, kādu notikumu).
- Osorno Darbīgs vulkāns Galvenajā Kordiljerā, Andos, Čīlē, augstums - 2660 m, sniega līnija - 1460 m vjl., araukāriju un notofāgu meži.
- Maions Darbīgs vulkāns Lusonas salas dienvidaustrumos ("Mayon"), Filipīnās, augstums - 2462 m, kopš 1615. g. notikuši >30 izvirdumi, izvirdumu laikā lavas straumes var sasniegt jūru.
- grūtniece darbiniece, kurai Darba likumā noteikti atvieglojumi nodarbinātībā – var sūtīt komandējumā vai darba braucienā, ja viņa devusi rakstveida piekrišanu; darba devējam aizliegts uzteikt darba līgumu ar grūtnieci, izņemot 101. pantā paredzētos apstākļus saistībā ar uzvedību, vai ja tiek likvidēts darba devējs.
- darba tiesību sistēmas pamatprincipi darbinieka tiesisko stāvokli pasliktinošu noteikumu spēkā neesamība, vienlīdzīgu tiesību princips, tiesības apvienoties organizācijās, aizliegums radīt nelabvēlīgas sekas.
- kadri Darbinieki (parasti ar noteiktu kvalifikāciju), darbinieku pamatsastāvs (kādā iestādē, uzņēmumā, arī nozarē).
- darbs svētku dienā darbinieki netiek nodarbināti likumā noteiktajās svētku dienās; ja nepieciešams nodrošināt nepārtrauktu darba gaitu, darba devējam ir atļauts nodarbināt darbinieku svētku dienā, piešķirot viņam atpūtu citā nedēļas dienā vai izmaksāt atbilstošu atlīdzību.
- ierādītājs darbinieks (piemēram, kinoteātrī), kura uzdevums ir ierādīt apmeklētājiem vietas
- pārlūks Darbinieks, amatpersona, kas uzrauga, pārlūko kādu noteikumu izpildi; pārraugs.
- inspektors Darbinieks, amatpersona, kas uzrauga, pārlūko, kontrolē kādu noteikumu izpildi.
- birokrāts Darbinieks, kas savus pienākumus veic formāli, ar šauru izpratni, neiedziļinoties būtībā.
- nedēļnieks Darbinieks, kas visu nedēļu strādā noteiktu darbu.
- nedēļstrādnieks Darbinieks, kas visu nedēļu strādā noteiktu darbu.
- sezonas strādnieks darbinieks, ko pieņem tādu darbu veikšanai, kuri klimatisko apstākļu dēļ tiek veikti nevis visu gadu, bet noteiktā laikposmā (sezonā), parasti tiek nolīgts uz laiku līdz 6 mēnešiem darbam nozarē, kam raksturīga ražošanas sezonalitāte.
- pagaiddarbinieks Darbinieks, kurš ir pieņemts uz noteiktu laiku, lai aizvietotu kādu darbinieku tā prombūtnes laikā.
- nosūtītais darbinieks darbinieks, kuru darba devējs (darbaspēka nodrošināšanas pakalpojumu sniedzējs kā darba devējs) saistībā ar starptautisko pakalpojumu sniegšanu nosūta noteiktu laiku veikt darbu citā valstī, nevis valstī, kurā viņš parasti veic darbu.
- štats Darbinieku skaitliskais sastāvs (iestādē, uzņēmumā, organizācijā u. tml.) ar noteiktiem amatiem un algām.
- zvanīt Darbinot attiecīgu mehānismu, panākt, ka [zvans]{s:841} rada skaņas.
- zvanīt Darbinot attiecīgu viena telefona sistēmu, panākt, ka cita telefona signālierīce rada skaņas, lai izsauktu (kādu) pie telefona.
- šaut Darbinot ieroci, censties panākt, ka no tā virzītā lode, šāviņš, bulta u. tml. nonāvē (cilvēku vai dzīvnieku).
- šaut Darbinot ieroci, censties panākt, ka no tā virzītā lode, šāviņš, bulta u. tml. skar noteiktu objektu.
- šaut Darbinot ieroci, panākt, ka no tā virzās (lode, šāviņš, bulta u. tml.); tiekot darbinātam, kļūt tādam, no kura virzās (lode, šāviņš, bulta u. tml.) - par ieroci.
- slēgt Darbinot īpašu (iemontētu, piestiprinātu) mehānismu, radīt vai pārtraukt savienojumu starp ko kustināmu (piemēram, starp durvīm, vāku, atvilktni) un kādu nekustīgu detaļu, elementu (piemēram, aili).
- nodarbināt Darbinot izmantot (mehānismu, ierīci).
- piestrādāt Darbinot panākt, ka (iekārtas, ierīces, detaļas, elementi) noregulējas, iegūst pareiza savstarpēju novietojumu; piestrādināt.
- piestrādināt Darbinot panākt, ka (iekārtas, ierīces, detaļas, elementi) noregulējas, iegūst pareizu savstarpējo novietojumu.
- zvanīt Darbinot signālierīci (piemēram, durvju zvanu), panākt, ka tā rada skaņas; atskanēt šādām skaņām.
- izmēģināt Darbinot, lietojot pārbaudīt (piemēram, kā kvalitāti, īpašības, piemērotību kam).
- kokapstrādes mašīna darbmašīna, kurā uz kopējas statnes ar kopēju piedziņu ir apvienoti dažādu kokapstrādes darbmašīnu griezējmezgli (piemēram, zāģripa, garenfrēzēšanas mezgls un urbšanas mezgls).
- kombinētā kokapstrādes darbmašīna darbmašīna, kurā uz vienas statnes ir apvienoti dažādu kokapstrādes darbmašīnu griezējmezgli, parasti ar kopēju piedziņu.
- pozicionēšana darbmašīnas izpildietaises precīza tukšgaitas pārvietošana punktā ar noteiktām koordinātām.
- koksnes smalcināšanas mašīnas darbmašīnas koksnes smalcināšanai, lai iegūtu šķeldas (šķeldošanas mašīna) vai noteikta izmēra un formas skaidas (skaidošanas mašīna).
- izpildietaise Darbmašīnas konstruktīva vienība kādas noteiktas funkcijas (pārvietošanas, iestiprināšanas u. c. darbību) veikšanai apstrādes procesā; ir virzes un rotācijas i-es (pēc kustības veida).
- automātiskā vadība darbmašīnas vadīšana, ko realizē vadības sistēma pēc noteiktas programmas bez cilvēka līdzdalības.
- kustības režīms darbmašīnas, transportlīdzekļa vai ierīces lietošanas noteikumos paredzēts kustības raksturs, ko nosaka tiem pieliktā rezultējošā spēka lielums un darbības virziens.
- aktors Darbojošās persona, noteiktas sociālās lomas izpildītājs dzīvē.
- zvanīt Darbojoties radīt noteiktas frekvences skaņas (piemēram, par aparatūras signālierīci, arī par iekārtu ar šādu signālierīci); atskanēt šādām skaņām.
- smečkāties Darboties ar kaut ko netīru; notraipīties.
- timerēties Darboties, rīkoties (piemēram, ap kādu ierīci, to grozot, kustinot u. tml.).
- melnais darbs Darbs (parasti grūts, nepatīkams), kas nepieciešams, lai radītu priekšnoteikumus cita darba darītāja panākumiem.
- stažēšanās Darbs specialitātē noteiktā pārbaudes laikā, lai noskaidrotu pretendentu piemērotību štata amatam.
- knibaslis Darbs, kas norisinās lēnām, knibinoties.
- sezonas darbs darbs, ko parasti veic noteiktā gada daļā.
- virsstundu darbs darbs, kuru darbinieks veic virs normatīvajos aktos noteiktā normālā darba laika.
- ģeoloģiskā izpēte darbu kopums, kas jāveic, lai noteiktu cieto derīgo izrakteņu vai pazemes ūdeņu atradnes praktisko nozīmi.
- plūsmas metode darbu sadalīšana sīkākos darba procesos, kurus izpilda citu pēc cita noteiktā secībā.
- atdārdināt Dārdinot atgādāt (ko).
- iedārdināt Dārdinot ievirzīt (kur iekšā transportlīdzekli).
- izdārdināt Dārdinot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml).
- izdārdināt Dārdinot izvirzīt cauri (kam), caur (ko).
- izdārdināt Dārdinot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- izdārdināt Dārdinot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- piedārdināt Dārdinot panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
- pārdārdināt Dārdinot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- piedārdināt Dārdinot pievirzīt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- piedārdināt Dārdinot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- nodārdināt Dārdinot virzīt un pabeigt virzīt lejā, nost, gar (ko), pār (ko).
- nodārdināt Dārdinot virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko), pār (ko).
- nodārdināt Dārdošā balsī noteikt, pateikt; dārdošā balsī norunāt.
- kronis Dārgakmeņiem greznota zelta vai sudraba (parasti vainagveida) galvas rota - (arī citu dižciltīgo) varas simbols.
- uzticības operācijas (trasts) darījumi, kuros attiecības starp banku un klientu balstās uz savstarpēju uzticēšanos un saskaņā ar kuru noteikumiem banka uzņemas atbildību par klientam piederoša īpašuma pārvaldīšanu klienta labā, pārvaldot šo īpašumu šķirti no sava īpašuma.
- praenumerando Darījumos lietots apzīmējums, lai izteiktu, ka samaksai jānotiek sākumā.
- termiņdarījums Darījums, kurā pircājs un pārdevējs vienojas, ka tas tiks īstenots līgumā paredzētajā datumā.
- mest Darināt (ko), veidojot cilpas; darinot ko, veidot (cilpas).
- knipelēt Darināt mežģīnes, veidojot cilpas un sienot dažāda veida mezglus.
- piedarināt Darinot (ko), piestiprināt (to pie kā, kam klāt).
- ziņot darīt (ko) zināmu priekšniekam par dienesta jautājumiem pēc reglamentā noteiktas formas.
- pavirši Darīt kaut ko virspusīgi, neiedziļinoties būtībā, nepilnīgi, neprecīzi, nekārtīgi.
- cūkāt Darīt netīru, notraipīt.
- lēkt uz auguma (kādam) darīt pāri, apvainot, aizskart kāda intereses.
- pļekstināt Darīt plakanu plikšķinot; arī plikšķināt.
- plāt Darīt plānāku, placināt; darot plānāku, placinot, veidot (ko).
- atspirdzināt Darīt spirgtu (aizdzenot nogurumu, dodot jaunus spēkus, uzlabojot garastāvokli).
- laist grīstē darīt tā, ka (kas) sarežģās, notiek pretēji vēlamajam.
- niekoties Darīt, arī runāt ko nenopietni, bez vajadzības, bez noteikta mērķa; blēņoties (2).
- savienotājs Darītājs --> savienot.
- parters Dārza, parka daļa, kurā noteiktā sistēmā izvietoti zālāja, krāšņumaugu laukumi, baseini, strūklakas, statujas u. tml.
- izlūkziņas Dati par pretinieku, apvidu, atmosfēras stāvokli un gaidāmo kaujas darbību rajonu, kas saņemti no pakļautajiem štābiem, izlūku apakšvienībām, novērošanas posteņiem, nopratinot gūstekņus, un no citiem avotiem un kas vēl nav apstrādāti štābā.
- jēldati Dati, kas nonāk datu apstrādes sistēmā bez iepriekšējas to pareizības noteikšanas, sakārtošanas vai priekšapstrādes.
- ciparparaksts Dati, kas pievienoti datu blokam vai arī ir iegūti to kriptogrāfiski pārveidojot un kas ļauj datu saņēmējam pārliecināties par datu bloka integritāti un datu avota autentiskumu, kā arī nepieļauj to viltošanu.
- personas dati dati, pēc kuriem tieši vai netieši var noteikt konkrētu personu un kuri ļauj secināt, piemēram, par tās īpašībām.
- skaņu datne datne, kas glabājas diskatmiņā un kas satur skaņu datus - diskretizētus skaņu analogsignālus vai notis mūzikas instrumentiem, ko pievieno datoram, izmantojot saskarni _MIDI_.
- pamatdatne Datne, kura satur samērā pastāvīgu informāciju par noteiktu nozari, ko izmanto dažādu uzziņu iegūšanai un periodiski atjauno.
- slēgtā datne datne, kuru nevar modificēt, t. i., nevar pievienot jaunus ierakstus vai izmest vecos.
- datnes atribūts datnei pievienota iezīme, kas apraksta un nosaka tās statusu vai izmantošanas veidu, piemēram, piederību lasāmajām vai arhīva datnēm, kā arī to, vai tā ir sistēmas, direktorija vai apslēptā datne.
- datnes uzturēšana datnes atjaunināšana, pievienojot, izmainot vai izslēdzot no tās datus.
- datnes konversija datnes datu pārvēršana no viena formāta otrā, nemainot tās saturu.
- eksports Datnes pārvēršana no formāta, kādā to izmanto noteikta programma vai datu apstrādes sistēma, citā formātā, lai to varētu izmantot cita programma vai sistēma.
- direktorija saraksts datņu apvienots saraksts, kas var ietvert arī datņu lielumus, atribūtus, datņu izveidošanas un pēdējo izmaiņu datumu un laiku, kā arī, ja nepieciešams datņu piederību.
- avārija datora aparatūras vai programmatūras defekts, kas rada neplānotu darbības apturi un parasti nav labojams, izmantojot datora iekšējos līdzekļus; atsevišķos gadījumos, datoru atkārtoti ieslēdzot, sekas var novērst.
- katastrofiska atteice datora aparatūras vai programmatūras defekts, kas rada neplānotu darbības apturi un parasti nav labojams, izmantojot datora iekšējos līdzekļus; avārija.
- bloks Datora atmiņā - ierakstu kopums, ko apstrādā vai pārsūta kā vienotu veselumu.
- datu validācija datora atmiņā vai dokumentos glabājamo datu atbilstības pakāpes reālajam atspoguļojamo objektu stāvoklim pārbaude, kas nodrošina pārbaudāmo datu atbilstību noteiktajām specifikācijām, un izslēdz neparedzētu rakstzīmju un datu tipu izmantošanu vai novirzes no uzdotajiem lauku garumiem.
- statiskā brīvpieejas atmiņa datora atmiņa, kurā katra informācijas elementa (bita) uzglabāšanai izmanto pusvadītāju trigeri; atšķirībā no dinamiskās brīvpieejas atmiņas tās saturu nav nepieciešams regulāri atjaunot.
- datora arhitektūra datora galveno ierīču un funkcionālo bloku apvienojums, kā arī starp tiem esošā vadības un informacionālo sakaru struktūra, kas nodrošina plānoto funkciju izpildi.
- rakstzīmju kopa datorā izmantojams noteikts rakstzīmju saraksts, kurā katru rakstzīmi attēlo kā skaitli.
- datorizētās mācības datora izmantošana mācību procesā, izmantojot grafiku un citus uzmanību piesaistošus līdzekļus, kā arī nodrošinot mijiedarbību.
- vīrišķais savienotājs datora kabeļa pieslēgvietas konstrukcija, kas ar spraudņu palīdzību ļauj kabeli saslēgt ar sievišķo savienotāju.
- sievišķais savienotājs datora kabeļa pieslēgvietas konstrukcija, kuras ligzdas izvietotas atbilstoši vīrišķā savienotāja spraudņu izvietojumam.
- izpildāma programma datora programma, kas gatava palaišanai noteiktā datorā. Lai programma būtu izpildāma, tā iepriekš jāpārtranslē attiecīgā datora mašīnvalodā.
- saišu redaktors datora programma, kas paredzēta vienota ielādes moduļa izveidošanai no viena vai vairākiem neatkarīgi translētiem ielādes vai objektmoduļiem, kā arī šķērsatsauču likvidēšanai starp moduļiem.
- datora jauda datora raksturojums, ko saista ar tā spēju izpildīt kādu noteiktu operāciju kopu. Par novērtējuma kritērijiem parasti izmanto operāciju izpildes laiku, cikla laiku, caurlaidspēju un etalonuzdevumu risināšanas laiku.
- piederums datoram pievienota ārējā vai cita ierīce (piemēram, pele vai modems), kas paplašina tā funkcionālās iespējas, bet nav obligāti nepieciešama datora darbībai.
- paātrinātājplate Datoram pievienota drukātās shēmas plate, kas centrālo procesoru aizvieto ar ātrdarbīgāku datu apstrādes ierīci.
- bitu bloka pārsūtīšana datorgrafikā - iespēja pārvietot četrstūrveida datu bloku no galvenās atmiņas displeja ekrānā, tādējādi paātrinot animācijas vai ritinājuma izspīdināšanu displeja ekrānā.
- krāsu ciklošana datorgrafikas tehnika, ko izmanto, lai mainītu viena vai vairāku pikseļu krāsu displeja ekrānā, mainot videoadaptera izmantoto krāsu paleti, nevis mainot katram pikselim krāsu bitus.
- lappuses izkārtojumprogramma datorizdevniecības lietojumprogramma, kas palīdz apvienot tekstu un grafiku no dažādām datnēm vienotā dokumentā, kā arī veikt ar šī dokumenta tekstu un attēliem virkni operāciju: teksta izkārtošanu vairākās slejās, teksta izvietojumu ap grafikas attēliem, teksta apcirpšanu, attēlu mērogošanu u. c.
- izkārtojumprogramma datorizdevniecības programma, kas palīdz apvienot tekstu un grafiku, kā arī veikt virkni operāciju ar tekstu un attēliem.
- Sabre Datorizēta informācijas un rezervēšanas sistēma, ko 1959. g. ASV izveidoja lidsabiedriba "American Airlines" sadarbībā ar korporāciju "IBM", šī sistēma ir savienota ar Āzijas datorizēto rezervēšanas sistēmu "Fantasia", kas nodrošina pieeju vairāk nekā 600 lidsabiedribām, 200 viesnīcu ķēdēm, kā arī autonomas uzņēmumiem, tūrisma operatoriem, tūrisma aģentūrām, informācijai par prāmju pakalpojumiem dažādās valstīs.
- kopne Q datorkopne, ko izmanto firmas _DEC_ minidatoros, lai savienotu centrālo procesoru ar atmiņas moduļiem un ārējām ierīcēm.
- lemmatizācija Datorlingvistikā - vārda pamatformas elektroniska noteikšana.
- lemmatizēšana Datorlingvistikā - vārda pamatformas elektroniska noteikšana.
- aplikācija Datorprogramma kādam noteiktam nolūkam.
- problēmorientētā programma datorprogramma noteiktas klases uzdevumu risināšanai
- izstrādes sistēma dators ar specializētu programmatūru, kas atvieglo noteikta lietojuma datorsistēmas izveidošanu.
- klons Dators, kas ar tādu pašu programmatūru darbojas identiski kādam citam noteiktam datoram (izplatītākā ir IBM PC datoru kopēšana).
- pieejas serveris dators, kas attāliem lietotājiem, kuri parasti pievienoti lokālajam tīklam ar modemu starpniecību, nodrošina iespēju izmantot tīkla resursus tā, it kā lietotāja dators būtu tieši ieslēgts tīklā.
- piekļuves serveris dators, kas attāliem lietotājiem, kuri parasti pievienoti lokālajam tīklam ar modemu starpniecību, nodrošina iespēju izmantot tīkla resursus tā, it kā lietotāja dators būtu tieši ieslēgts tīklā.
- rekonfigurācija Datoru sistēmas esošās konfigurācijas maiņa, piem., izolējot vai apejot bojātu funkcionālu bloku, ar vairākiem moduļiem veidojot alternatīvu ceļu vai arī mainot savienojumus starp komponentiem.
- resursdators Datoru tīkla centrālais vai vadošais dators, kas sniedz nepieciešamos pakalpojumus citiem šā tīkla datoriem vai termināļiem; arī interneta tīklam pievienotie datori, kas pilda šādas funkcijas; hostdators.
- slānis datoru tīkla loģiskās struktūras hierarhisks elements, kas izpilda noteiktu funkciju kompleksu, to skaits, nosaukumi un izpildāmās funkcijas dažādos tīklos var atšķirties, to kopīgā īpašība ir sniegt servisu augstāk stāvošiem slāņiem.
- drošības novērtēšana datoru tīkla pārbaude, lai noteiktu tā atbilstību pieņemtajiem drošības noteikumiem. Pārbaudi parasti veic, novērtējot tīkla darbību, mērķtiecīgi iedarbojoties uz datoru tīklu, kā arī izmantojot drošības audita gaitā iegūto informāciju tā darbības analīzei.
- gredzentīkls datoru tīkla topoloģijas variants, kurā katrs tīkla mezgls (stacija) savienots ar diviem citiem mezgliem, veidojot noslēgtu gredzenu; šādā tīklā ziņojumus pārsūta vienā virzienā.
- gredzentopoloģija datoru tīkla topoloģijas variants, kurā katrs tīkla mezgls (stacija) savienots ar diviem citiem mezgliem, veidojot noslēgtu gredzenu.
- vietne Datoru tīklam pievienots dators, kas nodrošina attālas pieejas iespējas, izmantojot, piemēram, protokolu _FTP_.
- vieta datoru tīklam pievienots dators, kas nodrošina attālas pieejas iespējas, izmantojot, piemēram, protokolu FTP.
- pundurpakete Datoru tīklos - pakete, kuras izmēri parasti ir ievērojami mazāki par protokolā noteiktajiem paketes izmēriem.
- bezsavienojuma režīms datoru tīklos - tāds sistēmu sadarbības režīms, kurā datu apmaiņa notiek bez iepriekšējas savienojuma izveidošanas un bez datu plūsmas vadīšanas.
- savienojuma režīms datoru tīklos - tāds sistēmu sadarbības režīms, kurā datu apmaiņa notiek pa iepriekš izveidotu savienojumu un kas atvieglo datu plūsmas vadīšanu, kā arī kļūdaini pārraidīto vai pazudušo datu atklāšanu.
- zvaigžņtīkls Datoru tīkls, kurā katra stacija ir savienota ar centrmezglu un kurā datu apmaiņa notiek tikai starp staciju un centrmezglu.
- pārraides logs datoru tīklu protokolos noteiktais pakešu skaits, kuras vienu pēc otras var pārraidīt bez apliecinājuma saņemšanas; šo skaitu (pārraides loga platumu) izvēlas tā, lai tīkla caurlaidspēja būtu maksimāla.
- maģistrāles tīkls datoru tīklu topoloģijas variants, kurā visi tīkla mezgli (stacijas) ir pievienoti vienam kabelim, pārsūtītais ziņojums vienlaikus nonāk visos tīkla mezglos; ziņojumu pieņem tikai tas mezgls vai tie mezgli, kuriem ziņojums adresēts.
- tīkls Datoru un ar tiem saistīto perifērijas ierīču grupa, kas savstarpēji savienotas ar sakaru kanāliem un nodrošina datņu un citu resursu kopīgas izmantošanas iespējas vairākiem lietotājiem.
- uniraide Datu apmaiņa starp vienu noteiktu nosūtītāju un vienu noteiktu saņēmēju.
- mākoņdatošana Datu apstrāde datoru tīkla mākonī (4), kad lietotāja dati tiek glabāti un apstrādāti dažādos, iepriekš nenoteiktos, tīklam pieslēgtos datoros.
- integrētā datu apstrāde datu apstrāde, kurā datu vākšanu un citi datu apstrādes posmi ir apvienoti saskaņotā sistēmā.
- dialogapstrāde Datu apstrāde, kura notiek reālajā laikā, lietotājam un datoru sistēmai nepārtraukti sazinoties.
- attālās pieejas datu apstrāde datu apstrāde, kuras procesā datu ievade datorā un to izvade notiek no attāliem termināliem ar datu pārraides līdzekļiem.
- tālapstrāde Datu apstrāde, kuras procesā datu ievade datorā un to izvade notiek no attāliem termināļiem ar datu pārraides līdzekļu starpniecību.
- attālās piekļuves datu apstrāde datu apstrāde, kuras procesā datu ievade datorā un to izvade notiek no attāliemtermināļiem ar datu pārraides līdzekļu starpniecību; tālapstrāde.
- saskanības noteikšana datu apstrādes operācija, kuras gaitā tiek pārbaudītas divas datnes, lai noteiktu, vai tajās nav sakrītošu ierakstu un vai nav nepieciešams atmest bojātus (nederīgus) ierakstus.
- darbstacija Datu apstrādes sistēma, kas parasti apgādāta ar kāda noteikta tipa uzdevumu risināšanai nepieciešamajām iekārtām, programmatūru un sakaru līdzekļiem.
- robustums Datu apstrādes sistēmas spēja saglabāt vai atjaunot pareizu funkcionēšanu kļūdainās situācijās.
- veiktspējas novērtēšana datu apstrādes sistēmas vai tās komponentu darbības analīze, lai noteiktu, cik efektīvi tiek sasniegti to funkcionēšanas mērķi.
- relāciju datu bāze datu bāze, kurā viena tipa ierakstos ir norādes uz cita tipa ierakstiem. Relāciju datu bāze dod iespēju lietotājam saistīt informāciju, kas tiek glabāta dažādās datnēs, kā arī veidot noteiktas attiecības starp dažāda tipa ierakstiem.
- integrētā datu bāze datu bāze, kurā, lai atbrīvotos no liekas informācijas, apvienotas vairākas specializētas datu bāzes.
- datu dzēšana datu bāzes pārvaldības sistēmā - datu izņemšana no datu bāzes atbilstoši noteiktiem kritērijiem, ko var veikt automātiski vai manuāli.
- datu ieraksts datu bāzes struktūras elements, kas tiek uzglabāts datu laukos, kuriem piešķirts noteikts vārds.
- ieraksts Datu bāzes struktūras elements, kas tiek uzglabāts datu laukos, kuriem piešķirts noteikts vārds.
- papildinājums datu blok papildināšana ar fiktīvām rakstzīmēm, vārdiem vai ierakstiem, līdz tie sasniedz iepriekš noteikto datu bloka garumu.
- katalogs datu datņu un indeksu saraksts vai sistēma, ko vadības programma izmanto datņu atrašanās vietas noteikšanai.
- datuve Datu glabātuve, kurā savākti operatīvie dati, kas nepieciešami noteiktai lietotāju grupai.
- kiberspiegošana datu izvilināšana no svešām datorsistēmām, tās uzlaužot; bieži vien tā notiek starp dažādām valstīm.
- amplitūdas kvadratūrmodelēšana datu kodēšanas metode, kuru izmanto ātrdarbīgos modemos un kurā apvienota amplitūdas un fāzes modulēšana, lai palielinātu datu pārraides ātrumu.
- rasterizācija Datu konvertēšana no vektorformāta uz rastra formātu; fona rasterizācijas process notiek arī nosūtot vektoru karti uz rastra drukas iekārtu - printeri vai ploteri.
- datne datu kopa, tekstuāls vai grafisks dokuments, ko glabāšanas, pārsūtīšanas un apstrādes procesā uzskata un identificē kā vienotu veselumu un kas parasti sastāv no vienādas struktūras ierakstiem; fails.
- ģenealoģiskie ieraksti datu kopums par noteiktas personas vai populācijas izcelsmi.
- datu plūsma datu kopums, ko noteiktā secībā no datu avota pārraida datu saņēmējam.
- datu bloks datu kopums, kuru kā vienotu veselumu pārsūta starp dažādiem datora funkcionāliem blokiem vai datoru tikla komponentiem.
- divvirzienu plūsma datu kustība, kas notiek pa vienu un to pašu kanālu abos virzienos.
- cikliskā redundances pārbaude datu pareizības pārbaudes metode, izmantojot kļūdu atklājošu kodu. Lai pārbaudītu, vai datu pārraides, ierakstīšanas un nolasīšanas procesu gaitā nav radušās kļūdas, katram datu blokam pievieno kādu skaitli. Šie skaitļi tiek izskaitļoti nosūtītājā, izmantojot bloka saturu, un pēc tam tie tiek izskaitļoti uztvērējā vai nolasīšanas procesā. Salīdzinot šos skaitļus, var spriest par datu pareizību.
- meklēšana Datu pārlases procedūra, ar kuras palīdzību pēc noteiktām pazīmēm nosaka to atrašanās vietu.
- simpleksā pārraide datu pārraide vienā iepriekš noteiktā virzienā.
- lokālā tīkla multiraide datu pārraide, kurā kadri paredzēti uztveršanai noteiktai aplūkojamā lokālā tīkla staciju grupai.
- startstopa režīms datu pārraides asinhronais režīms, kuru izpildot pārraides sākums un beigas tiek noteiktas ar start- un stopbitiem.
- datu posms datu pārraides līnija un tai pievienotu divu vai vairāku staciju apvienojums, kas nodrošina tiešu datu pārsūtīšanu starp datu avotu un datu saņēmēju, neizmantojot datu uzglabāšanas un apstrādes starppunktus.
- sprādzienrežīms Datu pārraides metode, kas nodrošina datu savākšanu un ātru pārraidi vienotā blokā.
- tīkla redundance datu pārraides tīkla konstruktīva īpatnība, ko raksturo lielāks sakaru kanālu skaits, nekā tas minimāli nepieciešams, lai savienotu savā starpā visas tā stacijas.
- apraides vide datu pārraides vide, pa kuru pārraidītais ziņojums ir pieejams visām tai pievienotajām stacijām.
- datu apmaiņa datu pārsūtīšana starp funkcionāliem blokiem saskaņā ar noteikumiem par datu pārraidi un to apmaiņas koordinēšanu.
- alfabēts datu pierakstam un kodēšanai izmantojamu atšķirīgu rakstzīmju kopa, kurā rakstzīmes sakārtotas noteiktā secībā.
- trafiks Datu plūsma datu pārraides tīklā; pārraidāmo datu daudzums, kas šķērso noteiktu punktu datu pārraides ceļā.
- datu straume datu plūsma no datu avota uz kādu noteiktu satekni. Straume parasti pārvietojas pa kādu noteiktu kanālu atšķirībā no paketēm, kas tiek adresētas un var tikt neatkarīgi maršrutētas vairākiem saņēmējiem. Straumes nodrošināšanai parasti nepieciešams kāds mehānisms, kas izveido kanālu (savienojumu) starp datu nosūtītāju un saņēmēju.
- programmsarokošanās Datu plūsmas vadības metode, kas nodrošina, ka viena modema nosūtītie dati nepārplūdina otru modemu, ar kuru notiek datu apmaiņa.
- saspiešana reāllaikā datu saspiešana un atspiešana bez ievērojamiem apstrādes laika zudumiem, salīdzinot ar nesaspiesto datu apstrādi.
- sējums Datu vide ar noteiktu datu daudzumu, ko parasti var apstrādāt un pārvietot kā vienu vienību.
- diena Datums, ko katru gadu atzīmē par godu kādam notikumam.
- skraidelēt Daudz (parasti bez noteikta mērķa) skriet šurp turp (parasti par bērniem, dzīvnieku mazuļiem).
- skraidīt Daudz (parasti bez noteikta mērķa) skriet šurp turp (parasti par bērniem, dzīvnieku mazuļiem).
- timbāt Daudz dzert; dzerot notriekt naudu.
- pārbarot Daudz ēdinot, pieļaut, ka (cilvēks) kļūst pārāk tukls.
- pierunāt Daudz runājot, būt par cēloni tam, ka (kas) notiek, izraisās.
- pantāt Daudz runāt (monotoni, bez konteksta un bezjēdzīgi); runāt pretī (neapmierināti).
- nopļēgurēt Daudz un sistemātiski lietojot alkoholiskus dzērienus, uzdzīvojot notērēt (naudu, līdzekļus).
- noplencēt Daudz un sistemātiski lietojot alkoholiskus dzērienus, uzdzīvojot, notērēt (naudu, līdzekļus).
- novillāt Daudz un sistemātiski lietojot alkoholiskus dzērienus, uzdzīvojot, notērēt (naudu, līdzekļus).
- grečāties Daudz, bet bezgaumīgi greznoties.
- polifonija Daudzbalsība, kas pamatojas uz vairāku patstāvīgu, pēc noteiktiem likumiem saistītu, melodiju vienlaicīgu skanējumu un attīstību; kontrapunkts (1).
- kontrapunkts Daudzbalsība, kas pamatojas uz vairāku patstāvīgu, pēc noteiktiem likumiem saistītu, melodiju vienlaicīgu skanējumu un attīstību; polifonija.
- partitūra Daudzbalsīga instrumentāla, vokāla vai vokāli instrumentāla skaņdarba nošu pieraksts, kur katra instrumenta vai balss partija rakstīta cita zem citas tā, lai vienlaikus atskaņojamās notis atrastos vienā vertikālē.
- partija Daudzbalsīga mūzikas sacerējuma sastāvdaļa, kas izpildāma atsevišķai balsij vai instrumentam, balsu vai instrumentu grupai, šāda mūzikas sacerējuma atsevišķas balss vai instrumenta notis.
- tiešsaistes analītiskā apstrāde daudzdimensionālas datu bāzes analīzes metode, kas nodrošina specifisku datu bāzu indeksāciju, tādējādi paātrinot piekļuvi datiem gadījumos, kad jāpārskata lieli datu masīvi, kā arī ļaujot analizēt datus daudzos dažādos aspektos.
- sociālā darba kvalitāte daudzdimensionāls jēdziens, kas raksturo sociālā darba atbilstību noteiktiem kritērijiem: a) atbilstība prakses standartiem; b) atbilstība sasniedzamajiem rezultātiem; c) atbilstība deklarētajiem politiskajiem mērķiem un to sasniegšanai; d) atbilstība pakalpojuma saņēmēju vajadzību apmierināšanai; e) atbilstība kvalitātes uzturēšanai organizācijas sistēmā.
- entie Daudzi, nenoteikts skaits.
- kategoriālais daudznozīmīgums daudznozīmīgums, kas piemīt noteiktam vārddarināšanas tipam atbilstoši konkrētas valodas vārddarināšanas sistēmai.
- zenītiekārta Daudzstobru zenītierocis, kurā konstruktīvi apvienoti vairāki zenītložmetēji vai zenītlielgabali ar vienotu uguns vadību.
- morula Daudzšūnu dzīvnieku organisma embrionālās attīstības stadija; embrijs šajā stadijā ir šūnu sakopojums, kurā vēl nav noteikti iezīmējies dobums.
- gājiens Daudzu cilvēku organizēta iešana noteiktā virzienā ar noteiktu mērķi (piemēram, svētkos, svinīgos gadījumos, saskaņā ar tradīcijām u. tml.).
- nāciens Daudzu cilvēku organizēta nākšana noteiktā virzienā ar noteiktu mērķi (piemēram, svētkos, svinīgos gadījumos); gājiens (3).
- krāteru jūra daudzu krāteru sablīvējums noteiktā Mēness virsmas rajonā.
- virpulis Daudzveidīgs, arī nenoteikts (spilgtu krāsu) kopums; vienlaicīgs, arī juceklīgs (stipru skaņu) skanējums.
- bioloģiskā oksidēšana daudzveidīgu oksidēšanas un reducēšanas reakciju kopums, kas notiek dzīvajos organismos enzīmu ietekmē.
- multiplekss Daudzzāļu kinoteātris.
- Eglona Daugavas kreisā krasta pieteka Aknīstes un Jēkabpils novadā, iztaisnota, garums – 29,5 km (senāk – 36 km, arī 33 km), kritums – 23 m, sākas starp Aknīsti un Subati meliorētā pļavu un purvu masīvā; Eglaine; Eglūne; Egļone.
- ķaulēties Dauzīties, klaudzināties; darboties, ko klaudzinot, dauzot u. tml.
- sivēnu (cūkgaļas) ražošanas ritms dažāda ilguma ražošanas procesa elementu vienmērīga atkārtošana vai zināma produkcijas daudzuma ražošana noteiktā laika vienībā (nedēļā, mēnesī, gadā).
- hipotētiskā paaudze dažāda vecuma laikabiedru kopums, kuri nosacīti tiek analizēti kā viena paaudze (tās demogrāfisko procesu intensitāte katrā vecumā atbilst noteiktā kalendārā laika perioda intensitātei).
- tirdzniecības centrs dažāda veida pašapkalpošanās veikalu grupa, kas darbojas vienotā kompleksā.
- sortiments Dažāda veida, lieluma vai dažādu šķirņu izstrādājumu noteikts kopums.
- atsvars Dažādas masas viena materiāla un formas ķermeņu komplekts, ko lieto vielu un izstrādājumu masas noteikšanai sverot.
- alēles Dažādas viena gēna alternatīvas formas, kas nosaka pazīmju fenotipisko dažādību un mutaģenēzē var pārveidoties cita citā.
- gabali Dažādi neticami notikumi.
- pūlings Dažādos laika posmos iegādāto vērtspapīru vērtības vidējošana, kas tiek veikta, lai noteiktu ar nodokli par kapitāla pieaugumu apliekamās summas.
- fizikālā lieluma sistēma dažādu fizikālu lielumu sakopojums, kas izveidots, izmantojot noteiktas likumsakarības starp šiem lielumiem.
- kausēšana Dažādu izejmateriālu apvienošana (sakausēšana) vienā kausējumā ar noteiktu ķīmisko sastāvu.
- nutritīvā melalģija dažādu patoloģiju (aknu slimības, nodozais periarterīts, cukura diabēts, nepilnvērtīgs uzturs, B grupas vitamīnu deficīts, pārmērīga alkohola lietošana) izpausme: karstuma sajūta abās pēdās, parasti sākas naktī gultas siltumā; pašsajūta uzlabojas, atvēsinot kājas ārpus segas vai arī iemērcot tās aukstā ūdenī; pēdas muskulatūra saspriegta, novēro pēdu svīšanu.
- emulēšana dažādu protokolu piemērošana kādam noteiktam terminālim, lai nodrošinātu tā pievienošanu dažāda veida datu pārraide tīkliem.
- nivelēšana Dažādu punktu relatīvā augstuma noteikšana, piem., gaisakuģa agregātu savstarpējā stāvokļa noteikšana.
- virtuālais terminālis dažādu termināļu, kas pieder noteiktai termināļu klasei, loģisks modelis, ko izmanto, lai aprakstītu termināļu darbību atvērto sistēmu sadarbības vidē.
- ugunssadarbība Dažādu ugunslīdzekļu vai apakšvienību (daļu) saskaņota šaušana uz pretinieku, sadalot savā starpā mērķus, noteicot šaušanas laiku un secību, kā arī sakopojot uguni svarīgu mērķu iznīcināšanai.
- karuselis Dažādu, strauji cits citam sekojošu notikumu, iespaidu u. tml. kopums.
- iebraukšanas nodoklis dažās valstīs noteikts nodokļu veids, ko piemēro iebraucējiem (pasažieriem), tas jāmaksā lidostās vai citos iebraukšanas punktos.
- Telaviva-Jafa Dažkārt lietots Telavivas nosaukums, kas norāda, ka senākā pilsēta Jafa tika pievienota Telavivai 1950. g.
- psihoīds Dažos filozofijas un bioloģijas virzienos immateriāls, dvēseliskai būtnei analogs spēks jeb faktors, kas mērķtiecīgi veido un kārto organisma norises tā, ka dzīvība organismā tiek radīta, uzturēta un attīstīta noteiktā veidā un virzienā.
- reotropisms Dažu augu spēja ieņemt noteiktu stāvokli attiecībā pret ūdens kustību.
- individuālā imunitāte dažu indivīdu neuzņēmība pret noteiktām infekcijām.
- dihroisms Dažu kristālu, piem., turmalīna, īpašība absorbēt noteikta virziena (polarizācijas) gaismas viļņa svārstības, vienlaikus ļaujot izplatīties perpendikulārām svārstībām; kristālus, kam piemīt dihroisms, izmanto gaismas polarizatoru veidošanā.
- gludināšana Dažu lāzerprinteru izmantotā tehnika līkņu nogludināšanai, ko īsteno, samazinot līniju veidojošo punktu lielumu.
- mezofāzes Dažu organisku vielu stāvoklis, kurā tās saglabā noteiktu sakārtotību molekulu novietojumā un kristāliem raksturīgu fizikālo īpašību anizotropiju; šķidrie kristāli.
- enācijs Dažu paparžaugu lapveidīgs izaugums, kurā notiek fotosintēze.
- frullato Dažu pūšamo instrumentu (flautas, trompetes) spēles paņēmiens, līdzīgs tremolo (uz vienas nots) vai glissando (pakāpeniskā kustībā).
- mērogošana Decimālā komata vietas noteikšana skaitļiem ar fiksētu vai peldošu komatu.
- dalāmības pazīmes decimālajā sistēmā rakstītu naturālu skaitļu īpašības, kas ļauj noteikt to dalāmību ar vienkāršākajiem dalītājiem; piemēram, skaitlis dalās ar 3, ja tā ciparu summa dalās ar 3.
- fanātisms Dedzīga, nekritiska, pilnīga pakļaušanās noteiktai reliģijai.
- kvēpināt Dedzinot (ko), radīt daudz kvēpu, dūmu.
- sakvēpināt Dedzinot (ko), radīt ļoti daudz kvēpu, dūmu.
- kvēpināt Dedzinot (ko), radīt smaržīgus dūmus.
- iededzināt Dedzinot ieveidot (kādā virsmā, piemēram, ornamentus, zīmes).
- izdedzināt Dedzinot izdezinficēt, padarīt tīru.
- sadedzināt Dedzinot izlietot (ko) lielākā daudzumā; dedzinot izlietot (kā lielāku daudzumu).
- nodedzināt Dedzinot izlietot (visu kurināmo, dedzināmo vai noteiktu tā daudzumu).
- izdedzināt Dedzinot izlietot, patērēt (visu, parasti to, kas atrodas kur iekšā), ļaut izdegt (visam, parasti tam, kas atrodas kur iekšā).
- sadedzināt Dedzinot iznīcināt (ko), dedzinot panākt, ka (kas), parasti pilnīgi, pārvēršas pelnos, oglēs u. tml.
- nodedzināt Dedzinot iznīcināt.
- izdedzināt Dedzinot izveidot (kur caurumu, robu u. tml.); skarot (ar ko degošu vai karstu) un aizdedzinot, radīt (kur caurumu, robu u. tml.).
- kurt Dedzinot kurināmo (kur), panākt, ka rodas (uguns).
- kurināt Dedzinot kurināmo (kur), panākt, ka rodas, deg (uguns).
- sakurināt Dedzinot kurināmo krāsnī, pavardā u. tml., panākt, ka (piemēram, telpā, celtnē, arī vidē) kļūst, parasti ļoti, silts.
- kurināt Dedzinot kurināmo krāsnī, pavardā, ugunskurā u. tml., panākt, ka (telpā, celtnē, arī vidē) rodas siltums, gaisma.
- kurt Dedzinot kurināmo krāsnī, pavardā, ugunskurā, panākt, ka (telpā, celtnē, arī vidē) rodas siltums, gaisma.
- sakurināt Dedzinot kurināmo, panākt, ka (krāsns, pavards u. tml.) kļūst, parasti ļoti, silts, izstaro siltumu.
- kurt Dedzinot kurināmo, panākt, ka (krāsns, pavards, ugunskurs) silst, izstaro siltumu, gaismu; kurināt (1).
- kurināt Dedzinot kurināmo, panākt, ka (krāsns, pavards, ugunskurs) silst, izstaro siltumu, gaismu.
- pārdedzināt Dedzinot pārdalīt (ko); neviļus, negribēti skarot (ar ko degošu vai karstu), pieļaut, ka (kas) pārdalās.
- pārogļot Dedzinot pārveidot par ogli.
- pārdedzināt Dedzinot radīt (kam) caurumu, bojājumu; neviļus, negribēti skarot (ar ko degošu vai karstu), radīt (kam) caurumu, bojājumu.
- atdedzināt Dedzinot, karsējot atadabūt (ko vaļā).
- kapilārdefektskopija Defektoskopija, kas balstās uz dažu vielu (penetrantu) kapilārisku iespiešanos pārbaudāmā objekta defektos (plaisās, porās), tādējādi palielinot defektu zonu gaismas vai krāsas kontrastu un mainot materiāla fizikālos raksturlielumus.
- savilkums Defekts (ķermeņa daļai) - nespēja (to) normāli iztaisnot, izstiept.
- defektu likvidēšana defektu novēršana, regulējot, remontējot (atjaunojot) vai nomainot kādu no sistēmām, mezgliem vai detaļām.
- pārasmens Deformēta, atlocījusies asmens daļa, metāliska atskabarga, kas izveidojusies, pretējo asmens pusi trinot, asinot.
- laika deglis deglis, kas izraisa sprādzienu vai aizdedzina noteiktā laika momentā.
- atsvilt Degt līdz kādai noteiktai vietai.
- lēkāt Degt raustoties, strauji mainot apjomu, formu (par uguni, liesmām).
- koats degunlācītis, jenotveidīgo dzimtas ģints ("Nasua"), vidēji liels plēsējs ar slaidu purnu, 1-3 sugas, dzīvo Dienvidamerikā un Ziemeļamerikas dienvidu daļā.
- degmaisījums degvielas maisījums ar gaisu noteiktās proporcijās, kuru iesmidzina iekšdedzes motora cilindrā.
- aplombs Dejā - noturīgums, vertikālās līnijas (no galvas līdz kājām) ievērošana.
- raksturdeja Deja, kas izveidota, atlasot un pārveidojot atsevišķus tautas dejas izteiksmes līdzekļus, dažkārt papildinot tos ar klasiskās dejas elementiem vai modernās dejas izteiksmes līdzekļiem.
- žigāt Dejot noteiktu tūri.
- žigot Dejot noteiktu tūri.
- ska Deju mūzikas stils, radies Jamaikā 20. gs. 50. gados Karību salu tautas mūzikas un ritmblūza saplūsmē un kam raksturīgs ātrs, noteikts ritms.
- funkcionālā dekompozīcija dekompozīcija, kuras rezultātā sistēma tiek sadalīta komponentos (funkcionālos modeļos), kas izpilda noteiktas sistēmas funkciju apakškopas un kas kopumā veic visas sistēmas funkcijas.
- prospekts Dekoratīvs (telpisks vai gleznots) veidojums, kas nosedz vai norobežo (ko); skatuves ietērpa sastāvdaļa, ko novieto skatuves dibenplānā visā tās atveres laukumā.
- strūklaka Dekoratīvs veidojums, kurā vizuāla efekta radīšanai izmanto ūdens strūklu vai strūklas, noteiktā formā līstošu, tekošu u. tml. ūdeni.
- spundētais dēlis dēlis, kas tiek savienots kopā ar otru tāda paša biezuma dēli, izmantojot rievu tā sānos.
- lineamenti Delnas un sejas līnijas, pēc kurām hiromanti un fiziognomi noteic cilvēku raksturu un zīlē likteni.
- spārnīte dem. --> spārnots.
- znotelis Dem. --> znots.
- znotiņš Dem. --> znots.
- potenciālā demogrāfija demogrāfiskās analīzes nozare, kas pētī iedzīvotājus kā noteikta demogrāfiskā potenciāla nesējus.
- vitālā statistika demogrāfisko notikumu - dzimstības, mirstības, noslēgto un šķirto laulību, abortu statistika; parasti netiek ietverta iedzīvotāju migrācijas statistika.
- iedzīvotāju līknes demogrāfisko notikumu (dzimšanas, laulību noslēgšanas u. c.) biežuma atkarībā no indivīdu vecuma grafisks atspoguļojums, retāk - iedzīvotāju skaita dinamika grafiskā formā.
- demogrāfiskās tabulas demogrāfisko notikumu intensitātes izmaiņu skaitliskie modeļi atkarībā no attiecīgo procesu izmaiņām kohortās vai nosacītās paaudzēs; parasti mirstības, dzimstības un laulātības tabulas.
- demogrāfiskie indeksi demogrāfisko procesu intensitātes rādītāji noteiktā iedzīvotāju grupā salīdzinājumā ar citu kopumu, kas pieņemts par standartu.
- demogrāfijas metodes demogrāfisko procesu un struktūru pētīšanas un analīzes specifisko metožu kopums (iedzīvotāju atražošanās līmeņa noteikšana, demogrāfiskās tabulas, demogrāfiskie indeksi un piramīdas, demogrāfiskā prognozēšana u. tml.).
- saharometrs Densimetrs (jeb areometrs) saharozes šķīdumu koncentrācijas noteikšanai pēc šķīdumu blīvuma; graduēts saharozes masas procentos.
- sīksopkaine Denudatīvs reljefs, ko veido dažādas formas pauguri un to grupas, kas veidojušies pamatiežos, ilgstoši izlīdzinoties senai kalnu sistēmai.
- eksogēnā depresija depresijas veids, kad slimības attīstība ir saistīta ar cilvēka reakciju uz ārējiem faktoriem; var izraisīt tādi dzīves notikumi kā šķiršanās, vardarbības traumatiska pieredze, diskriminējoša attieksme, nabadzība, bezdarbs.
- deputāta statuss deputāta tiesiskais stāvoklis, ar tiesību normām noteikts juridisko pazīmju kopums, kas nosaka deputāta tiesības un pienākumus, pilnvaru laika sākuma un izbeigšanas momentu, kā arī speciālo tiesībspēju un rīcībspēju.
- utile dulci miscere derīgo savienot ar patīkamo (to ieteicis Horācijs "Dzejas mākslā").
- robežderīgums Derīguma pieaugums, kāds rodas, patērētāja rīcībā esošās preces daudzumu palielinot par vienu vienību.
- pufi Despiralizēti divspārņu gigantisko hromosomu rajoni, kuros notiek intensīvāka mRNS sintēze nekā citos hromosomu rajonos; Balbiāni gredzeni.
- testa procedūra detalizēti norādījumi, kas nosaka, kā plānot, izpildīt un novērtēt testpiemēra rezultātus.
- reglamentēt Detalizēti noteikt (darba, darbības kārtību).
- reglamentēt Detalizēti noteikt, regulēt (kādu darbību) - parasti par likumu, oficiāliem noteikumiem u. tml.
- reglaments Detalizētu darba kārtības noteikumu kopums (sēdē, sapulcē, konferencē u. tml.).
- reglaments Detalizētu noteikumu kopums kādas darbības, norises veikšanai.
- tipveida detaļa detaļa (izstrādājums), kas iespējami pilnīgāk pārstāv noteiktas detaļu (izstrādājumu) klases konstruktīvās un tehnoloģiskās īpatnības.
- ķilpis Detaļa, kas notur vajadzīgā augstumā vijoles stīgas, steķītis.
- pulka Detaļa, kuru izmanto par asi ar noteiktu sāngāzumu un atgāzumu, ap ko griežas automašīnas vadāmie riteņi.
- tēvs Detaļas izvirzījums (piemēram, spundētiem dēļiem, kabeļu savienotājiem u. tml.), ko, savienojot detaļas, ievieto otrā detaļā izveidotajā gropē vai ligzdā.
- kristalldetektors Detektors ar kādu zināmu kristālisku vielu kā strāvas taisnotāju.
- adjunkts determinanta minors ar pievienotu zīmi, ko nosaka atbilstošā elementa vieta; algebriskais papildinājums.
- uzdoties Dēvēt sevi (par ko), parasti, maldinot kādu.
- saīsinātais sonets deviņrindu strofa, kuru veido četrrinde, trisrinde un divrinde un kurā ievērota noteikta atskaņu kārtība
- nonole Deviņu nošu ritmiska figūra, kas ilguma ziņā līdzinās 8 tādas pašas rakstības parastajām notīm (parasti divdaļu taktsmērā).
- sardze Dežūras dienesta pienākumu veikšana kādā noteiktā diennakts laikposmā (parasti uz kuģa).
- reoencefalogrāfija Diagnostikas metode asinsplūsmas noteikšanai galvas smadzeņu asinsvados.
- osteodensitometrija Diagnostikas metode kaulaudu blīvuma noteikšanai.
- rentgendiagnoze Diagnoze, kas noteikta, izmantojot rentgenstarojumu.
- hemodiagnoze Diagnoze, kas noteikta, pamatojoties uz asins izmeklējumiem.
- citodiagnoze Diagnoze, kas noteikta, pamatojoties uz šūnu mikroskopisku izmeklēšanu patoloģiskajā materiālā.
- hromodiagnoze Diagnoze, ko noteic, pamatojoties uz krāsas maiņu, uz krāsvielu parādīšanos sekrētā vai ekskrētā vai uz krāsas pārbaudi, lietojot krāsainus stikliņus vai krāsaina želatīna plātnītes.
- telediagnostika Diagnozes noteikšana no attāluma, balstoties uz telemonitoringa datiem.
- fiziognomija Diagnozes noteikšana pēc sejas izteiksmes vai izskata.
- fiziognoze Diagnozes noteikšana pēc sejas izteiksmes vai izskata.
- iridodiagnoze Diagnozes noteikšana, galvenokārt uz varavīksnenes apskates pamata.
- izodiagnoze Diagnozes noteikšana, ievadot slimnieka asinis dzīvniekam, kas uzņēmīgs pret varbūtējo infekciju.
- auditognoze Diagnozes noteikšana, lietojot auskultāciju un auskultatorisko perkusiju.
- elektrodiagnoze Diagnozes noteikšana, lietojot elektriskus aparātus.
- klimatogramma Diagramma, kas grafiski raksturo kādas vietas gaisa temperatūru un nokrišņu daudzumu noteiktā laika periodā (nedēļā, mēnesī, gadā).
- vēju roze Diagramma, kurā attēlots dažāda virziena vēja režīms noteiktā vietā (mēnesī, sezonā, gadā u. tml.); vējroze (1).
- vējroze Diagramma, kurā attēlots dažāda virziena vēja režīms noteiktā vietā (mēnesi, sezonā, gadā u. tml.).
- akūts Diakritiska zīme ('), ar ko apzīmē akcentu, zilbes intonāciju vai noteiktu izrunas veidu.
- reģistrs Diapazona daļa (balsij, mūzikas instrumentam) ar noteiktu augstumu, tembru, intensitāti.
- Slīteres rezervāts dibināts 1957. g. paplašinot Slīteres dabas pieminekli līdz 7848 ha platībai, 1979. g. paplašināts līdz 15037 ha, 2000. g. iekļauts Slīteres nacionālajā parkā.
- mācību priekšmets didaktiski pamatota zināšanu un prasmju sistēma, kas izstrādāta atbilstoši kādai zinātnes, tehnikas, mākslas nozarei un paredzēta apgūšanai mācību iestādē pēc noteiktas mācība programmas; mācībpriekšmets.
- priekšmets Didaktiski pamatota zināšanu un prasmju sistēma, kas izstrādāta atbilstoši kādai zinātnes, tehnikas, mākslas nozarei un paredzēta apgūšanai mācību iestādē pēc noteiktas mācību programmas; mācību priekšmets, mācībpriekšmets.
- mācībpriekšmets Didaktiski pamatota zināšanu un prasmju sistēma, kas izstrādāta atbilstoši kādai zinātnes, tehnikas, mākslas nozarei un paredzēta apgūšanai mācību iestādē pēc noteiktas mācību programmas; mācību priekšmets.
- skrečeris Dīdžejs, kas mēdz veidot jaunas skaņu un ritmu variācijas ar roku kustinot spēlējošu ierakstu.
- aizdiebt Diebt prom; ātri skrienot, nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- pārstaips Diega redzamā daļa pēc noteikta dūriena vai audumu raksta izveidošanas.
- aizdiegt Diegt prom; ātri skrienot, nokļūt (kur, pie kā, aiz kā u. tml.).
- dielektriskā histerēze dielektriķa polarizācijas atšķirība, elektriskā lauka intensitātei palielinoties un pēc tam samazinoties.
- atvērto durvju diena diena kādā (parasti mācību) iestādē, kad jebkuram interesentam ir iespēja tur ierasties, lai iepazītos ar šīs iestādes darbu, uzņemšanas noteikumiem u. tml.
- gadadiena Diena, kad aprit viens vai vairāki gadi kopš kāda (parasti sabiedriski nozīmīga) notikuma.
- radiodiena Diena, kad daudzi radioraidījumi ir veltīti vienam noteiktam tematam.
- pastardiena Diena, kad laicīgā pasaule ies bojā un kad notiks dieva tiesa pār cilvēkiem.
- Prezidentu diena diena, ko, godinot prezidenta institūciju, katru gadu februāra trešajā pirmdienā atzīmē Amerikas Savienotajās Valstīs; 22. februārī ir prezidenta Džordža Vašingtona dzimšanas diena, bet 12. februārī - prezidenta Ābrama Linkolna dzimšanas diena.
- dies non diena, kurā nenotiek juridiska darbība.
- nastnieki Dienas strādnieki Rīgā (līdz 19. gs.), kam bija noteikti pienākumi pilsētas aizsardzībā; dzīvoja gk. priekšpilsētās.
- izvade Dienesta izpildes gatavības pārbaude (sardzei), pāreja garnizona reglamentā noteiktu amatpersonu pakļautībā ar tiesībām nomainīt iepriekšējās sardzes.
- dežūra Dienesta vai sabiedrisku pienākumu veikšana pēc kārtas, noteiktā secībā, laikā, vietā.
- darbalaiks Diennakts daļa (noteiktas stundas), kad (kas) ir atvērts, pieejams apmeklētājiem, pircējiem u. tml.
- diena diennakts kā noteikta kalendārā mēneša daļa.
- diena Diennakts kā noteikta nedēļas septītā daļa.
- krīzes intervences pakalpojums diennakts pakalpojums ar mērķi stabilizēt klienta psihoemocionālo stāvokli, uzlabot un attīstīt noteiktas prasmes, spējas, sniegt nepieciešamo psiholoģisko atbalstu un ieteikumus personas problēmu risināšanai un saskarsmes veicināšanai, savstarpējo attiecību ģimenē un ārpus tās uzlabošanai un stiprināšanai.
- rācija Diennakts pārtikas deva; arī pārtikas deva noteiktam laikposmam.
- diena Diennakts, arī diennakts daļa, kas saistīta ar kādu notikumu, darbību.
- bauslība Dieva noteikts reliģisku, ētisku un saimniecisku priekšrakstu kopums jūdu tautai.
- ordālija Dieva tiesa - pārbaude (piemēram, divkaujā, spīdzināšanā), lai noteiktu kādas personas vainīgumu.
- Ensofs Dieva vārds, ko izmanto jūdu misticismā, konkrēti kabalā, un kas apzīmē bezgalīgo, absolūto nenoteiktību, kuras būtība ir neatklājama un neizzināma.
- Pērkons dievība baltu mitoloģijā - folklorā atspoguļots kā antropomorfs tēls; bagātas ražas nodrošinātājs, tautas ētisko ideālu īstenotājs (uzveic ļaunos spēkus, pārmāca zaimotājus).
- pašbloķēšanas diferenciālis diferenciālis, kurā daļēja tā elementu bloķēšana notiek automātiski.
- vispārīgais atrisinājums diferenciālvienādojuma atrisinājuma izteiksme, kas satur nenoteiktas konstantes (atbilst funkciju saimei).
- partikulārs atrisinājums diferenciālvienādojuma atrisinājums, ko iegūst no vispārīgā atrisinājuma, piešķirot noteiktas vērtības visām tā konstantēm (parametriem).
- īpašfunkcija Diferenciālvienādojumu teorijas jēdziens, kas raksturo atrisinājumu noteiktos apstākļos.
- pašdifūzija Difūzijas process, kurā notiek vielas daļiņu savstarpēja pārvietošanās, nemainoties vielas ķīmiskajam sastāvam.
- sēklu dīgtspējas stimulēšana dīgšanas ātruma palielināšana, veicinot sēklapvalka ūdenscaurlaidību un aktivizējot bioķīmiskos procesus endospermā.
- aizdimdināt Dimdinot attālināties.
- piedimdināt Dimdinot panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
- pārdimdināt Dimdinot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- piedimdināt Dimdinot pavadīt (melodiju), padarīt uztveramāku (tās ritmu).
- piedimdināt Dimdinot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- nodimdināt Dimdinot virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko), pār (ko).
- nodimdināt Dimdošā balsī noteikt, pateikt; dimdošā balsī norunāt.
- dekrešendo Dinamikas apzīmējums - samazinot skaļuma līmeni, pieklusinot; diminuendo.
- Pito caurule dinamiskā un statiskā spiediena uztvērējs lidmašīnas; sastāv no caurules ar divām kamerām, kas attiecīgi savienotas ar garenass un šķērsass virzienā novietotiem gaisa ieplūdes caurumiem.
- stilbestrols Dioksidietilstilbēns - sintētiski izgatavota estrogēna viela, ko bieži izmanto medicīnā un lopkopībā, atšķirībā no dabiskajiem estrogēniem aknās nesadalās, tāpēc to var pievienot dzīvnieku barībai, kas ļauj panākt ievērojamu dzīvsvara pieaugumu.
- gliciltriptofāns Dipeptīds, kas satāv no glicīna un triptofāna radikāļiem; lieto kā reaģentu dipeptidāžu aktivitātes noteikšanai zarnu sulā.
- aizdipināt Dipināt prom; dipinot nokļūt (kur, pie kā u. tml.).
- atdipināt Dipinot atkļūt šurp (parasti par bērniem); dipinot atkļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
- aizdipināt Dipinot attālināties (parasti par bērniem).
- iedipināt Dipinot ieiet, ienākt, arī ieskriet (kur iekšā).
- izdipināt Dipinot iziet, iznākt, arī izskriet.
- pārdipināt Dipinot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- piedipināt Dipinot pieiet, pienākt, arī pieskriet (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- uzdipināt Dipinot uziet, uznākt, arī uzskriet.
- verbālnota Diplomātiskās sarakstes visplašāk izplatītā forma - neparakstīta nota, ko pievieno mutvārdu paziņojumam citas valsts pārstāvim; dokuments, kas vēstniecības vai ārlietu resora vārdā tiek sastādīts par dažādiem jautājumiem un nosūtīts konkrētai iestādei.
- datora veiktspējas novērtēšana disciplīna, kas nodarbojas ar datora veiktspējas noteikšanu un pētī metodes, ar kuru palīdzību datora veiktspēju var uzlabot.
- zaudēts klasteris diska sektoru grupa, ko operētājsistēma uzrāda kā aizņemtus, bet kam neviena datnes daļa nav piekārtota. Zaudēti klasteri rodas gadījumā, ja, veidojot datni, notiek operētājsistēmas darbības pārtraukums.
- galīgais automāts diskrēto sistēmu matemātiskais modelis, ko definē ar galīgām ieejas, izejas un iekšējo stāvokļu kopām, kā arī ar pārejas un izejas funkcijām, kuru izmaiņas notiek diskrētos laika momentos un kuras nosaka galīgā automāta izejas un iekšējo stāvokli nākošajā momentā atkarībā no tā ieejas un iekšējā stāvokļa dotajā momentā.
- netieša diskriminācija diskriminācijas veids, kad salīdzināmā situācijā šķietami neitrāls noteikums, kritērijs vai prakse rada (vai var radīt) nelabvēlīgas sekas personai vai personu grupai saistībā ar kādu no diskriminācijas pazīmēm (dzimums, vecums, veselības un ģimenes stāvoklis, rase u. c.).
- dizanagnozija Disleksijas veids, kurā slimnieks noteiktus uzrakstītus vārdus nepazīst un to vietā izlasa citus.
- bīdījums Dislokācija, kurā gar šķeltni jeb plaisu notikusi slāņu kompleksa pabīdīšanās.
- nefelometrija Dispersu sistēmu (aerosolu, putu, emulsiju, šļādumu u. c.) duļķainības noteikšana mērot izkliedētās gaismas intensitāti; vielu kvantitatīvās analīzes metode.
- kešdarbe Displeja ekrānā izspīdinātas informācijas uzglabāšanas un ātras izguves process internetam pievienotajā datorā.
- ritbulta Displeja ekrānā redzama bultiņa, ar kuru, klikšķinot peli, ekrānu var ritināt attiecīgā norādītajā virzienā.
- skārienekrāns Displeja ekrāns, kas pārklāts ar caurspīdīgu skārienjutīgu pārklājumu, kas pārveido lietotāja pirksta pieskārienu kādā noteiktā ekrāna vietā informācijā, kas tiek nodota programmatūrai.
- grafiskā lietotāja saskarne displeja formatēšanas veids, kas ļauj lietotājam izvēlēties komandas, kā arī apskatīt datņu sarakstus un citus objektus, norādot to piktogrāfiskos attēlus (ikonas), tādējādi nodrošinot tiešu dialogu ar datoru.
- stūra dīvāns dīvāns, kura divas pastāvīgās sastāvdaļas ir savienotas (parasti taisnā) leņķī.
- vienādība Divas izteiksmes, kas ir savienotas ar zīmi " = " (vienādības zīmi).
- dubultvadība Divas savstarpēji savienotas vadības ierīces, piem., satiksmes lidmašīnās, māc. lidmašīnās un māc. automobiļos; vadība iespējama no divām vietām.
- salāgojums Divas vai vairākas kustīgi vai nekustīgi savienotas detaļas, kas veido spēli vai apspīlējumu.
- novilcējs Divbloku taļļa, ar kuru notur grotbomi vajadzīgajā augstumā.
- apkaunojošs Divd. --> apkaunot.
- attaisnojošs Divd. --> attaisnot.
- gredzenots Divd. --> gredzenot.
- noteicošs Divd. --> noteikt.
- noteikts Divd. --> noteikt.
- saniknots Divd. --> saniknot.
- savienots Divd. --> savienot.
- sūnots Divd. --> sūnot.
- vienots Divd. --> vienot.
- lokāmais divdabis divdabis, kam ir darbības vārda kārtas, laika un veida kategorija un īpašības vārda dzimtes, skaitļa, locījuma, daļēji - arī noteiktības un gradācijas kategorija; deklinējamais particips.
- deklinējamais particips divdabis, kam ir darbības vārda kārtas, laika un veida kategorija un īpašības vārda dzimtes, skaitļa, locījuma, daļēji - arī noteiktības un gradācijas kategorija; lokāmais divdabis.
- pagātnes divdabis divdabis, kas izsaka darbību, kura ir notikusi pirms teikuma galvenās darbības.
- tagadnes divdabis divdabis, kas izsaka darbību, kura notiek vienlaicīgi ar teikuma galveno darbību.
- nākotnes divdabis divdabis, kas izsaka darbību, kura notiks pēc teikuma galvenās darbības; atsevišķās izloksnēs un vēsturiskajos tekstos sastopama forma, mūsdienu latviešu literārajā valodā netiek lietota; nākotnes particips.
- daļēji lokāmais divdabis divdabis, ko latviešu valodā veido, darbības vārda nenoteiksmes celmam pievienojot piedēkli _-dam-_, un kam ir tikai vīriešu un sieviešu dzimtes vienskaitļa un daudzskaitļa nominatīva formas.
- meliācejas Divdīgļlapju augu dzimta "Geraniales" rindā, gk. koki, arī krūmi lielām plūksnotām lapām un sīkiem ziediem skarās, \~800 sugas gk. tropos Āzijā un Amerikā, it īpaši lietus mežos.
- spondidas Divdīgļlapju augu ģints "Anacardiaceae" dzimtā, koki tropos, nepārī plūksnotām lapām, dzelteniem sīkiem ziediem lielās skarās, sulīgiem, garšīgiem, par balzama plūmēm sauktiem augļiem.
- schinus Divdīgļlapju augu ģints "Anacardiaceae" dzimtā, krūmi vai puskrūmi ar veselām vai plūksnotām lapām, bieži ar spārnotu kātu, sīkiem ziediem skarās vai neīstos ķekaros un kauliņaugļiem apmēram zirņa lielumā, kādas 12 sugas Dienvidamerikā, Vidusjūras zemēs dažas sugas stādītas kā krāšņuma krūmi.
- stafīlejas Divdīgļlapju augu ģints ("Staphylea"), dekotratīvi krūmi vai nelieli koki ar nepārī plūksnotām, pretstatīti sakārtotām lapām, iebaltiem ziediem nokarenās ziedkopās un augli pūšļainu pogaļu.
- shizantus Divdīgļlapju augu ģints nakts naktsskāšu dzimtā, viengadīgi lakstaugi ar plūksnotām lapām un divlūpainu zieda vainagu.
- simaruba Divdīgļlapju augu ģints savā dzimtā, koki ar pamīšus sakārtotām ādainām un nepārī plūksnotām lapām, sīkiem divmāju ziediem skarās, kauliņu augiem un rūgtu mizu, 6 sugas Amerikā tropos.
- tecoma Divdīgļlapju augu ģints, koki un krūmi ar pretstatītām plūksnotām lapām, lieliem ziediem, gareniem plakaniem augļiem (pogaļām) ar spārnotēm sēklām.
- moringa Divdīgļlapju augu ģints, lieli koki ar 2-3-kārt nepārī plūksnotām lapām un garu pākstij līdzīgu augli pogaļu, sastopams Ziemeļāfrikā, Arābijā un Austrumindijā.
- swainsonia Divdīgļlapju ģints, tauriņziežu dzimtas augs no Austrālijas, puskrūms ar nepārplūksnotām lapām un skaistiem, dažādu krāsu ziediem; audzē dekoratīviem nolūkiem telpās.
- akants Divdīgļlapju klases augu dzimta ("Acanthaceae"), tropu lakstaugs (retāk krūms vai neliels koks) ar lielām, dzeloņainām, plūksnoti dalītām lapām, vairākas sugas tiek audzētas kā krāšņumaugi, 200 ģinšu, 2000 sugu.
- naktssvece Divdīgļlapju klases augu dzimta ("Onagraceae syn. Oenotheraceae"), kurā ietilpst lakstaugi, retāk krūmi ar pretējām pamīšus vai mieturos sakārtotām lapām un dažādas krāsas ziediem, 24 ģintis, 650 sugu, Latvijā savvaļā sastopamas 4 ģintis, vairākas audzē kā krāšņumaugus.
- laurs Divdīgļlapju klases magnoliju apakšklases rinda ("Laurales"), 10 dzimtu, raksturīgi primitīvās ziedkopās sakārtoti vai vientuļi ziedi, kuros spirāliski sakārtots nenoteikts locekļu skaits, lapās un mizā daudz ēterisko eļļu.
- dubultvārds divi datora atmiņā blakus ierakstīti vārdi, kurus apstrādā kā vienotu veselumu.
- spilviņš Divi pārstatāmi, gredzenos iestiprināti koka gabali audekla turēšanai noteiktā platumā aušanas laikā.
- robežreģistri divi reģistri, kurus izmanto, lai noteiktu pieejamās atmiņas robežas; atmiņas apgabalu var definēt ar tā sākuma un beigu adresēm vai tā sākuma adresi un apgabala ietilpību.
- Hantaikas ezeri divi savstarpēji savienoti ezeri, atrodas Krievijā, Krasnojarskas novada ziemeļu daļā, Putoranas plato 73 m vjl.
- semejka Divi un vairāki notiesātie, kas dalās uzturā u. c.
- kumulatīvā dividende dividende, ko izmaksā priekšrocību akciju īpašniekiem blakus parastai dividendei vai pa notecējušiem gadiem, kaut arī pārējie akcionāri nebūtu saņēmuši nekādu dividendi.
- komparaskops Diviem mikroskopiem pievienota ierīce vienlaicīgai divu dažādu priekšmetstiklu salīdzināšanai.
- simbalofons Divkāršs stetoskops, kas dod iespēju salīdzināt skaņas un noteikt to lokalizāciju.
- dupleksie sakari divpusīgie elektrosakari starp 2 punktiem; katrā no tiem ziņojumu pārraide un uztveršana var notikt vienlaikus.
- divspēle Divu aktieru savstarpēji vienota spēle.
- krustošana Divu ģenētiski atšķirīgu vecākorganismu iedzimtības faktoru savienošana (pārojot, apputeksnējot, sapludinot somatisko šūnu kodolus u. tml.); hibridizācija.
- viedais kabelis divu ierīču savienotājkabelis, kurā ir iebūvēts mikroprocesors, kas analizē ienākošos signālus un pārveido tos atbilstoši attiecīgā protokola prasībām.
- sajūgt Divu kontakttīkla blakussekciju savienojums, pa kuru notiek elektriskā ritošā sastāva pantogrāfa pāreja no vienas sekcijas uz otru.
- taisnā bendzele divu paralēli blakus novietotu galu (trošu) sasaistījums (notinums ar diegu vai līni).
- lasēšana Divu peldlīdzekļu apšuvuma elementu (laižu, plātņu) vai citu detaļu galenisks savienojums ar lašu; divu apaļkoku galenisks savienojums (avārijas apstākļos), abpus savienojuma uzliekot divus vai vairākus šaurus dēlīšus (lašas) un visā garumā tos notinot ar stipru līni.
- konsensuālā savienība divu pieaugušu cilvēku attiecības, kuri dzīvo kopā kā vīrs un sieva, bet nav noformējuši šīs attiecības likumā noteiktā kārtībā.
- Dārlingtona slēgums divu vai vairāku bipolāro tranzistoru apvienojums, kurā kolektori savienoti kopā, veidojot saliktā tranzistora kolektoru, bet pirmā tranzistora emiters savienots ar nākamā tranzistora bāzi; šāds slēgums ir ekvivalents tranzistoram ar ievērojami lielāku strāvas pārvades koeficientu; saliktais tranzistors.
- agregāts divu vai vairāku dažāda tipa mašīnu, aparātu vai iekārtu mehānisks savienojums noteikta darba veikšanai.
- hibridizācija Divu vai vairāku dažādu ierīču, iekārtu, ietaišu apvienošana noteiktā sistēmā.
- izvietošana Divu vai vairāku grupu, vienību, organizāciju vai iestāžu vienlaicīga izvietošana konkrēti noteiktā vietā.
- summa divu vai vairāku lielumu saskaitīšanas rezultāts; izteiksme, kuras locekļi ir savienoti ar plusa zīmi.
- sinhronizācija divu vai vairāku mainīgu parādību saskaņošana, lai rastos precīza savstarpēja atbilstība starp to norises laiku; kinotehnikā - skaņas un attēla kustību precīzas atbilsme; fototehnikā - zibspuldzes unn fotoaparāta slēdža darbības saskaņošana.
- sagadīšanās Divu vai vairāku notikumu nejauša vienlaicīga vai laikā tuva norise; divu vai vairāku apstākļu, laktu nejauša vienlaicīga vai laikā tuva pastāvēšana.
- kontaminācija Divu vai vairāku notikumu, parādību u. tml. apvienošana, arī sajaukšana.
- salīdzinājums divu vai vairāku priekšmetu, parādību u. tml. saistījums, lai (pētot, analizējot, novērojot u. tml.) noteiktu to kopīgās vai atšķirīgās īpašības, pazīmes.
- kompaundēšana Divu vai vairāku sastāvdaļu (piem., eļļu, degvielu) ķīmiska sajaukšana, lai iegūtu produktus ar noteiktām īpašībām.
- mozaīcisms Divu vai vairāku šūnu līniju klātiene organismā; abas līnijas kariotipiski vai genotipiski savā starpā atšķiras un ir attīstījušās no vienas zigotas.
- koda jaukšana divu vai vairāku valodu izmantošana vienā mutvārdu saziņas aktā viena un tā paša runātāja tekstā, runātājam neapzinoties pāreju no vienas valodas uz otru.
- jūras tiesiskais režīms divu vai vairāku valstu noteiktā tiesiskā kārtība (atjaunotās un aizliegtās darbības, to veikšanas kārtība) attiecīgajā jūrā: iekšējā, teritoriālajā, atklātajā.
- muitas savienība divu vai vairāku valstu vienošanās par noteiktu muitas tarifu.
- dvīņkristāli Divu viendabīgu kristālu saaugums pēc noteiktiem likumiem.
- diāde Divu vienotība.
- diastāze Divu, parasti savstarpēji savienotu, daļu atvirzīšanās.
- aeropags Dižciltīgo padome, politiskās varas un tiesas institūcija senajā Grieķijā 5. gs. p. m. ē.; nosaukums radies no kara dievam Arejam veltītā pakalna, uz kura notika padomes sēdes.
- galvanografija Dobiespieduma paņēmiens, ar galvaniskā ceļā sagatavotu iepriekš ar eļļas krāsām apgleznotu un grafita pulveri apkaisītu apsudrabotu vara plātni.
- stikla bloks dobs stikla izstrādājums ar apmēram 50% gaismcaurlaidību un labām siltumizolācijas īpašībām; izgatavo, sametinot divus presētus pusblokus; lieto celtniecībā.
- peristaltika Dobu orgānu (kuņģa, zarnu, žultsvadu u. tml.) gludās muskulatūras ritmiska viļņveidīga saraušanās, kas pārvieto šo orgānu saturu noteiktā virzienā.
- diafanoskopija Dobumu, piem., deguna blakusdobumu, caurgaismošana, lai noteiktu to stāvokli.
- izdzirdīt Dodot bagātīgi dzert, bagātīgi pacienājot, izlietot (visu dzērienu vai noteiktu tā daudzumu).
- iedzirdīt Dodot dzert (noburtu dzērienu), ietekmēt (cilvēku) noteiktā nolūkā (pēc māņticīgo priekšstatiem).
- iedzirdīt Dodot dzert (parasti alkoholiska dzērienu), ietekmēt (cilvēku) noteiktā nolūkā.
- ieēdināt Dodot ēst (noburtu ēdienu), ietekmēt (cilvēku) noteiktā nolūkā (pēc māņticīgo priekšstatiem).
- norīkot Dodot oficiālu rīkojumu, noteikt (darba vietu).
- ieteikt Dodot padomu, ierosinot norādīt, ka (kāds) ir vēlams, piemērots.
- kanons Dogma, noteikums, rits, ko ieviesusi un sankcionējusi baznīca.
- rūsas doks doks, kurā ievietotos peldlīdzekļus var sagāzt uz sāniem, lai notīrītu vai nokrāsotu to zemūdens daļu.
- izgriezt un ielīmēt dokumenta rediģēšanas paņēmiens, kas dod iespēju kādu iezīmētu dokumenta daļu (piemēram, tekstu, grafiku) izgriezt un ievietot kādā šī paša vai cita dokumenta noteiktā vietā.
- kinopublicistika Dokumentālās kinomākslas nozare, kuras specifika ir aktuālu politisko un sabiedriskās dzīves notikumu atspoguļošana.
- kinohronika Dokumentālu kinokadru kopa (par jaunākajiem notikumiem).
- hronika Dokumentālu materiālu kopa par aktuāliem notikumiem (presē, radio, televīzijā, kino).
- pasūtījums Dokumentāri fiksēts pircēja izteikts piedāvājums no piegādātāja iegādāties preces vai pakalpojumu noteiktā apjomā vai par noteiktu cenu.
- čeks Dokuments - rakstisks rīkojums, ko dod noguldītājs bankai, lai tā izmaksā vai pārskaita noteiktu naudas summu no rīkojuma devēja tekošā rēķina.
- bāzlīnija Dokuments vai dokumentu kopa, kas izveidota un fiksēta noteiktā kādas kādas konfigurācijas dzīves cikla posmā.
- darba līgums dokuments, ar kuru darba devējs un darbinieks nodibina savstarpējas tiesiskas darba attiecības: darbinieks uzņemas veikt noteiktu darbu, pakļaujoties noteiktai darba kārtībai un darba devēja rīkojumiem, bet darba devējs - maksāt nolīgto darba samaksu un nodrošināt atbilstošus darba apstākļus.
- apdrošināšanas polise dokuments, kas apliecina apdrošināšanas līguma noslēgšanu un ietver apdrošināšanas līguma noteikumus, kā arī visus šā līguma grozījumus un papildinājumus, par kuriem apdrošinātājs un apdrošinājuma ņēmējs ir vienojušies apdrošināšanas līguma darbības laikā.
- sertifikāts Dokuments, kas apliecina dažādus faktus; var būt apdrošināšanas dokuments, kas ietver apdrošināšanas līguma noteikumus un aizstāj apdrošināšanas polisi.
- garantijas polise dokuments, kas apliecina garantijas līguma noslēgšanu un ietver garantijas līguma noteikumus, kā arī visus līguma grozījumus un papildinājumus, par kuriem garantētājs un garantijas ņēmējs ir vienojušies līguma darbības laikā.
- izglītības dokuments dokuments, kas apliecina personas iegūto izglītību atbilstoši noteiktai izglītības pakāpei, veidam un programmai vai šīs izglītības daļēju apgūšanu.
- uzturēšanās atļauja dokuments, kas ārzemniekam dod tiesības uzturēties Latvijas Republikā noteiktu laiku vai pastāvīgi.
- gaisa kuģa ekspluatanta apliecība dokuments, kas dod tiesības, ekspluatējot gaisa kuģi, veikt noteiktu darbību.
- dokumenta oriģināls dokuments, kas ietver pašrocīgu dokumenta parakstītāja parakstu un noteiktos gadījumos oriģinālu zīmoga nospiedumu; pirmais, t. i. oriģinālais izpildījums pretstatā atdarinājumam, uz kura atrodas īstais, neatdarinātais amatpersonas paraksts un zīmoga nospiedums, ja tāds ir uz īstā dokumenta.
- pavaddokuments Dokuments, kas ir pievienots, piemēram, kādam sūtījumam.
- kārtības rullis dokuments, kas nosaka kādas norises īstenošanas veidu, attiecību sistēmu un darbības noteikumus.
- kravaszīme Dokuments, kas nosaka līguma noteikumus starp kravas nosūtītāju un transporta kompāniju, saskaņā ar kuru krava jānogādā uz noteiktu vietu par noteiktu samaksu.
- pārskats Dokuments, kas satur noteiktā sistēmā sakārtotus uzskaites datus (par kādu laikposmu).
- akts juridiskais dokuments, ko izdod valsts institūcija un kas satur vispārnormatīvos un individuāli noteiktus priekšrakstus.
- notariāls akts dokuments, ko notārs sastādījis vai apliecinājis.
- rokasgrāmata dokuments, kurā aprakstīta noteikta tipa aparatūras vai programmatūras struktūra, darbības principi un izmantošanas noteikumi.
- blakusapstākļi Dokuments, kurā izklāstīti sīki dati par apmācāmās apakšvienības un tiešo kaimiņu stāvokli un darbībām, ziņas par "pretinieku" noteiktā laikā, par to, kur un kādā laikā ierodas apmācāmās apakšvienības.
- uzraudzības plāns dokuments, kurā noteikta probācijas klienta uzraudzības īstenošanas kārtība.
- reversāls Dokuments, kurā parakstās jahtas vadītājs pēc distances pabeigšanas, tādējādi apliecinot, ka distance veikta bez noteikumu pārkāpumiem.
- izsaukums Dokuments, kurā uzaicinātājs uzņemas likumā noteiktās saistības attiecībā uz ārzemnieku (trešo valstu pilsoni), kuru viņš uzaicinājis uzturēties valstī.
- ielūgums Dokuments, kurā uzaicinātājs uzņemas likumā noteiktās saistības attiecībā uz ārzemnieku, kuru viņš uzaicinājis uzturēties savā valstī (ar vīzu).
- reklamācija Dokuments, kuru sastāda produkcijas patērētājs, lai nosūtītu ražotājam, un kurā tiek norādīta saņemtās produkcijas kvalitātes vai komplektības neatbilstība standartam un tehnisko noteikumu prasībām; sūdzība, protests, iebildums sakarā ar šādu neatbilstību.
- eksperta atzinums dokuments, kuru tas sastāda uz izpētījuma pamata saskaņā ar savām speciālajām zināšanām, atspoguļojot tajā izpētes gaitu, paņēmienus un līdzekļus, noteiktā kārtībā dodot motivētas atbildes viņam uzdotajos jautājumos.
- iecerēt domās apsvērt, lai (ko) īstenotu; paredzēt (ko) veikt, iegūt.
- piedomāt Domāšanas procesā radīt, izveidot (ko no jauna), papildinot (ar to, piemēram, mākslas darbu).
- atrast Domāšanas rezultātā (piemēram, analizējot, izdarot matemātisku darbību u. tml.) noteikt, konstatēt, izsecināt.
- jaunmītisms Domāšanas veids un literārais virziens, kas 19. gs. 2. pusē un 20. gs. sākumā uzsāka mēģinājumus atjaunot mītisko domāšanu un mītisko pasaules uztveri.
- dzīrēt Domāt, plānot.
- funktierēt Domāt; plānot.
- vietrādes domēna vārds domēna divu burtu vārds, kas norāda valsti, kurā atrodas interneta tīkla adresāts, piem., .uk (Apvienotā Karaliste), .lv (Latvija).
- kolorīts Dominējošais krāsu tonis vai krāsu kopiespaids (piemēram, telpā, vienotā priekšmetu kopumā).
- individuāls tiesību strīds domstarpības starp darbinieku vai darbiniekiem (darbinieku grupu) un darba devēju, kuras rodas, slēdzot, grozot, izbeidzot vai pildot darba līgumu, kā arī piemērojot vai tulkojot normatīvo aktu noteikumus, darba koplīguma vai darba kārtības noteikumus
- darba strīdi domstarpības, kas rodas starp darbinieku un darba devēju jautājumos par darba likumdošanas piemērošanu vai darba apstākļu un tā samaksas noteikšanu.
- vienotājdomuzīme Domuzīme (-), ko lieto vienotājzīmes funkcijā, lai parādītu divu nozīmes ziņā līdzīgu jēdzienu ciešo saistījumu.
- Donotpoles Donotpoles ezers - Dorotpoles ezers Kalniešu pagastā.
- gājiens Došanās noteiktā nolūkā (kur, pie kā).
- izēdināt Dot apēst (cilvēkiem visu ēdienu, produktus vai noteiktu to daudzumu).
- razvesķi Dot apzināti nepatiesu informāciju, panākt, lai tai notic.
- garantēt dot garantiju (1) – uzņemties likumā vai līgumā noteiktu saistību uzņemties atbildību, ja kas netiek veikts vai tiek veikts nepareizi.
- pieņemt Dot iespēju, ļaut (transportlīdzeklim) iebraukt noteiktā teritorijā.
- ar acīm mest dot norādījumu ar acīm (tās piemiedzot, pamirkšķinot u. tml.).
- pamest ar acīm dot norādījumu ar acīm (tās piemiedzot, pamirkšķinot u. tml.).
- rentēties Dot noteiktus ienākumus.
- piekrist Dot pozitīvu atbildi, radot iespēju kam notikt, norisināties, būt ar mieru ko darīt.
- indeksēt Dot, pievienot indeksu.
- pierādījums Dotā apgalvojuma (tēzes, teorēmas) patiesuma pamatojums, secinot to no citu zināmu apgalvojumu (premisu, argumentu) patiesuma.
- mērķdotācija dotācija, kas atvēlēta noteiktam, konkrētam mērķim.
- aiziet Doties (kur noteiktā nolūkā).
- iet Doties (noteiktā nolūkā kājām vai ar transportlīdzekli).
- maldīties Doties (parasti ilgāku laiku, dažādos virzienos), nezinot pareizo ceļu, virzienu.
- pazust no apvāršņa doties kur projām, aiziet no noteiktas sabiedrības, pārstāt kur darboties.
- pazust doties prom (parasti nemanāmi, citiem nezinot); aizbēgt.
- nākt Doties šurp, arī ierasties (noteiktā nolūkā kājām vai ar transportlīdzekli).
- laist Doties, parasti braukšus (noteiktā virzienā, uz noteiktu vietu); braukt, skriet, ātri iet.
- transpozīcija doto elementu pārstatīšana, mainot vietām tikai divus elementus, piemēram, 456 kļūst par 654, ja tiek veikta elementu 4 un 6 transpozīcija.
- pasīvie draudi draudi nesankcionētā veidā iegūt informāciju, nemainot datoru tīkla stāvokli.
- brālīgs Draudzīgs, tuvs, vienprātīgs, vienots uzskatos.
- razas Drazas, atliekas taukus tecinot.
- atdrāzties Drāžot sagriezties, ievainot sevi.
- nodrebināt Drebinot novirzīt nost.
- maiņlieluma manekens drēbnieku manekens, kam var mainīt atsevišķu somatomēru garumus, tuvinot manekena izmērus individuālā pasūtītāja figūras vai tipfigūras lielumam.
- iedresēt Dresējot iemācīt (dzīvnieku) veikt noteiktas darbības.
- izdresēt Dresējot izmācīt (dzīvnieku) veikt noteiktas darbības.
- fermamente Droši, bezbailīgi, noteikti.
- fermo Droši, bezbailīgi, noteikti.
- resoluto Droši, noteikti.
- risoluto Droši, noteikti.
- drošības aizsargjoslas drošības joslas, kas tiek noteiktas ap paaugstināta riska objektiem, to galvenais uzdevums ir nodrošināt paaugstinātā riska objektu un to tuvumā esošo objektu drošību gan to ekspluatācijas laikā, gan iespējamo avāriju gadījumā, kā arī veicināt vides un cilvēku drošību.
- identitatīvā drošības politika drošības noteikumi, kas pamatojas uz datoru tīkla lietotāju, lietotāju grupu vai to pilnvaroto pārstāvju, kā arī izmantojamo datoru tīkla resursu identificējošām īpašībām vai atribūtiem.
- likumbāzētā drošības politika drošības noteikumi, kurus nosaka vispārēji priekšraksti, kas jāievēro visiem datoru tīkla lietotājiem.
- žokļveida drupinātājs drupinātājs, kurā drupināšana notiek starp divām (kustīgām un nekustīgām) masīvām metāla plātnēm (žokļiem).
- apdrupināt Drupinot (ko virsū, pāri), apbārstīt.
- piedrupināt Drupinot (ko) lielākā daudzumā, pilnīgi vai daļēji pārklāt (ar to kādu virsmu); drupinot piebārstīt (piemēram, grīdu).
- aizdrupināt drupinot aizbērt aiz kaut kā.
- aizdrupināt drupinot aizsprostot.
- apdrumstalot Drupinot apkaisīt.
- nodrupināt Drupinot atdalīt nost.
- apdrupināt Drupinot atdalīt sīkus gabaliņus (visapkārt vai no vairākām pusēm).
- atdrupināt Drupinot atdalīt.
- iedrumstīt Drupinot ieberzt, iebirdināt.
- iedrupināt Drupinot ievirzīt (kur iekšā).
- izdrupināt Drupinot izveidot (kur caurumu, robu u. tml.).
- nodrupināt Drupinot nokaisīt, nobērt.
- notrupināt Drupinot nokaisīt, nobērt.
- izdrupināt Drupinot padarīt viscaur robainu, caurumainu.
- aizdrupināt Drupinot pakaisīt priekšā (priekš).
- piedrupināt Drupinot piegružot.
- piedrupināt Drupinot pievienot (pie kā, kam klāt).
- datrīt Drupinot pievienot.
- sadrupināt Drupinot sasmalcināt.
- uzdrupināt Drupinot uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
- pieburzīt Drupinot, beržot piepildīt.
- grauzties Drupinot, urbjoties virzīties (kur iekšā) - par instrumentiem, mehānismiem.
- Dibaja Dubaija - pilsēta Apvienotajos Arābu Emirātos.
- Dubaja Dubaija, pilsēta Apvienotajos Arābu Emirātos.
- valnīšpinumi Dubultā šķērsadījuma pinums, kurā noteiktā secībā mainās labiskie un kreiliskie cilpu stabiņi.
- aizducināt Ducinot attālināties.
- ieducināt Ducinot ievirzīties (kur iekšā).
- iedūcināt Ducinot ievirzīties (kur iekšā).
- pieducināt Ducinot panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
- pārducināt Ducinot pārspēt skaļumā.
- pārducināt Ducinot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- pieducināt Ducinot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- atducināt Ducinot tuvoties, atkļūt šurp.
- noducināt Ducinot virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko), pār (ko).
- atdudināt Dudinot atbildēt.
- nodudināt Dudinot noteikt, pateikt.
- dulis Dūmi, kas rodas sadedzinot bojātus kokus.
- dūmvielas Dūmojošas vielas; vielas, kas atmosfērā veido noturīgus aerosolus (dūmus, miglu).
- apkūpināt Dūmojot, kūpinot dūmus, pārklāt (ko ar kvēpiem, sodrējiem); apkvēpināt; nokvēpināt.
- kapnometrija Dūmu biezuma mērīšana; oglekļa dioksīda kvantitatīva noteikšana.
- biz Dunduru radītās skaņas atdarinājums, ko lieto, mudinot govis bizot.
- aizdunēt Dunot attālināties (par dobju troksni).
- iedunēt Dunot ievirzīties (kur iekšā).
- pārdunēt Dunot pārspēt skaļumā.
- pārdunēt Dunot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- atdunēt Dunot tuvoties, atkļūt šurp.
- nodunēt Dunot virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko), pār (ko).
- uzdunēt Dunot, dārdot uzkļūt (kaut kur augšā).
- darbars Durbars - svinīga valdības sanāksme Indijā, Afganistānā, Irānā, kurā notiek svarīgu valsts aktu pasludināšana, sūtņu pieņemšana utt.
- coup de grâce dūriens ar ko nonāvē ievainotu dzīvnieku vai cilvēku, lai tas nemocītos; _burtiski_: "žēlsirdības dūriens (sitiens)".
- pārsadurties Durot ievainot sevi.
- sadurt Durot savainot; saskaroties ar ko asu, radīt ievainojumus, arī sāpes.
- sadurties Durot, arī saskaroties ar ko asu, savainot sevi, arī izraisīt sev sāpes.
- iedurt Durot, skarot, arī saskaroties (ar ko smailu, asu), neviļus, negribēti ievainot, radīt sāpes; durot, skarot (ar ko smailu, asu), ievainot, nodarīt sāpes.
- apdurstīt Durstot (visapkārt), ievainot, arī pārdurt.
- aizdurstīt Durstot, bakstot nokļūt līdz noteiktai vietai.
- atbadīt Durstot, spiežot padarīt sāpīgu, arī ievainot (kājas pēdu).
- furioso dusmīgi, saniknoti, vētraini, kaislīgi.
- apkreties Dusmīgs, saskaities, saniknots.
- pūsties Dusmoties, apvainoties.
- puršīties Dusmoties, ļaunoties, kļūt ļaunam.
- purrāties Dusmoties, ļaunoties, kļūt neapmierinātam.
- rūgāt Dusmoties, ļaunoties, kurnēt.
- rūgot Dusmoties, ļaunoties, kurnēt.
- sumēties dusmoties, ļaunoties.
- čunduroties Dusmoties, ļaunoties.
- grēmoties Dusmoties, ļaunoties.
- purslāties Dusmoties, ļaunoties.
- sirdīties Dusmoties, niknoties, arī sašust.
- bargot Dusmoties, niknoties.
- sirdoties Dusmoties, niknoties.
- bļauroties Dusmoties, skaisties, ļaunoties.
- kaisties Dusmoties, skaisties, ļaunoties.
- polignāts Dvīņauglis, kam parazīts savienots ar autozīta žokli.
- omfalopāgs Dvīņauglis, kas savienots nabas apvidū.
- lekanopāgs Dvīņi, kas savienoti ar iegurņiem un apakšējām viduma daļām.
- celiadelfs Dvīņu kroplība, kurā dvīņi savienoti ar vēderiem.
- sternodīmija Dvīņu kroplības veids, kad dvīņi savienoti krūšu kaula apvidū.
- sternoksifopāgija Dvīņu kroplības veids, kad dvīņi savienoti krūšu kaula ķermeņa un šķēpveida izauguma apvidū.
- sternoomfalodīmija Dvīņu kroplības veids, kad dvīņi savienoti krūšu kaula un nabas apvidū.
- ilioksifopāgs Dvīņu kroplības veids, kurā dvīņi savienoti no krūšu kaula smailes līdz zarnu kaula apvidum.
- anakatadidīms Dvīņu kroplis, kas savienots viduklī un šķirts augšgalā un apakšgalā.
- išiopags Dvīņu kroplis, savienots sēžas apvidū.
- ektopāgija Dvīņu patoloģija, kad dvīņi savienoti ar krūškurvja sāniem.
- konkordance Dvīņu pazīmju sakritība attiecīgajā aspektā; indivīdu genotipiskā līdzīguma pakāpe.
- noķutēt Dzedzinot ķutes uzlabot augsni.
- badadzegoze Dzeguze (saistībā ar ticējumiem priekšstatiem par tās balss skaņu nozīmi notikumu vai apstākļu pareģojumos).
- badadzeguse Dzeguze (saistībā ar ticējumiem priekšstatiem par tās balss skaņu nozīmi notikumu vai apstākļu pareģojumos).
- badadzeguze Dzeguze (saistībā ar ticējumiem priekšstatiem par tās balss skaņu nozīmi notikumu vai apstākļu pareģojumos).
- badadzegūze Dzeguze (saistībā ar ticējumiem priekšstatiem par tās balss skaņu nozīmi notikumu vai apstākļu pareģojumos).
- baddzegoze Dzeguze (saistībā ar ticējumiem priekšstatiem par tās balss skaņu nozīmi notikumu vai apstākļu pareģojumos).
- baddzeguse Dzeguze (saistībā ar ticējumiem priekšstatiem par tās balss skaņu nozīmi notikumu vai apstākļu pareģojumos).
- baddzeguze Dzeguze (saistībā ar ticējumiem priekšstatiem par tās balss skaņu nozīmi notikumu vai apstākļu pareģojumos).
- baddzegūze Dzeguze (saistībā ar ticējumiem priekšstatiem par tās balss skaņu nozīmi notikumu vai apstākļu pareģojumos).
- tercīne Dzejā trīsrindu pants, noteikta atskaņu seka: aba-bcb-cdc-efe.
- brīvā dzeja dzeja, kurai nav noteikta pantmēra, noteikta pēdu un akcentu skaita rindā, nav vienādas formas pantu.
- rondo Dzejas forma (rondeles variants), kurā sākuma rindas vai arī pirmās rindas sākuma vārdi atkārtojas dzejoļa vidū vai beigās noteiktā secībā; šādā formā uzrakstīts dzejolis.
- vārsma Dzejas valodas ritma organizācijas pamatvienība, kas balstās uz uzsvērtu un neuzsvērtu zilbju, paužu u. c. valodas elementu noteiktu izkārtojumu; atsevišķa rinda dzejolī.
- ksanthematīns Dzeltena viela, ko iegūst, hematīnu šķīdinot atšķaidītā slāpekļskābē.
- norobežotā iedzimtā limfangioma dzelteni pūslīši ādā ar biezām, izstieptām sienām, kuri savienoti ar limfvadiem.
- divceļu dzelzceļa līnija dzelzceļa līnija, kurā ir divi galvenie ceļi vilcienu kustībai noteiktā virzienā.
- vairākceļu dzelzceļa līnija dzelzceļa līnija, kurā ir vairāki galvenie ceļi ar noteiktu vilcienu kustības virzienu tajos atkarībā no vilcienu plūsmu sadalījuma pa kustības virzieniem.
- vienceļa dzelzceļa līnija dzelzceļa līnija, kurā ir viens galvenais ceļš, pa kuru vilcienu kustība notiek abos virzienos ar vilcienu izmaiņu un apdzīšanu stacijās un izmaiņas punktos.
- noteicošais kāpums dzelzceļa līnijas noteicošais kāpums.
- izmaiņas punkts dzelzceļa līnijas sadales punkts vienceļa līnijā, kur ir ceļu izvērse vilcienu izmaiņai un apdzīšanai un kurā notiek pasažieru iekāpšana un izkāpšana, atsevišķos gadījumos arī nelielas kravu operācijas.
- apgaitnieks Dzelzceļa līnijas, arī citu satiksmes ceļu darbinieks, kas pārzina noteiktu ceļa posmu - apgaitu.
- diferenciāltarifs Dzelzceļa vai ūdensceļa vedummaksa, kas, palielinoties attālumam, attiecīgi samazinās.
- jaudas pārvads dzelzceļa vilces ritošā sastāva iekārta enerģijas novadīšanai no primārā dzinēja vārpstas uz riteņpāru vārpstām, kas nodrošina laideņu vilces spēka un kustības ātruma pārveidošanu, mainoties dzinēja darba režīmiem.
- profildzelzs Dzelzs sagatave, arī izstrādājums, kas parasti ir iegūts velmējot un kam ir noteikta šķērsgriezuma forma.
- magnētoperācija Dzelzs u. c. magnētisku metālu šķembeļu izvilkšana no ievainotas acs (vai citiem orgāniem) ar magnētu palīdzību.
- Borkes bataljons Dzelzsdivīzijas vienība, kuras komandieris bija fon Borke, 1919. g. piedalījās kaujās ar Sarkano armiju Kurzemē, 1919. g. 3. martā Saldus novadā pie Airītēm pārpratuma dēļ notikušajā apšaudē starp šo vienību un Latviešu atsevišķo (Kalpaka) bataljonu krita Latvijas Pagaidu valdības Bruņoto spēku komandieris pulkvedis O. Kalpaks.
- iedzelt Dzeļot ievainot (par kukaiņiem).
- sadzelt Dzeļot savainot (par kukaiņiem).
- endometrijs Dzemdes iekšējais slānis, kas sievietēm reproduktīvajā vecumā regulāri noārdās, proti, notiek menstruālā asiņošana.
- pāragras dzemdības dzemdības, kas notiek pirms parastā grūtniecības ilguma beigām, kad bērns ir dzīvotspējīgs, visbiežāk starp 28. un 38.-39. grūtniecības nedēļu.
- pārsadzīties Dzenot (dzīvniekus), pārvietoties kopā (ar tiem).
- dasalaisties Dzenot (mājdzīvniekus), lēni aizvirzīties (līdz kādai vietai).
- aizadzīties Dzenot dzīvniekus, aizvirzīties kopā ar tiem.
- aizalaisties Dzenot dzīvniekus, aizvirzīties kopā ar tiem.
- iesadzīties Dzenot dzīvniekus, ievirzīties kopā ar tiem.
- izadzīties Dzenot dzīvniekus, izvirzīties kopā ar tiem.
- nosadzīties Dzenot dzīvniekus, kopā ar tiem nokļūt.
- atsadzīties Dzenot dzīvniekus, nokļūt kur kopā ar tiem.
- pasadzīties Dzenot dzīvniekus, pavirzīties kopā ar tiem.
- pasalaidalēties Dzenot dzīvniekus, pavirzīties kopā ar tiem.
- sasadzīties Dzenot dzīvniekus, savirzīties (kopā).
- sasalaisties Dzenot dzīvniekus, savirzīties (kopā).
- aizkaustīt Dzenot ķīli nostiprināt, aizķīlēt.
- atsalaisties Dzenot mājlopus, lēni atvirzīties kopā ar tiem.
- iedzīt Dzenot panākt, ka (cilvēks) ievirzās (kur iekšā).
- pārdzīt Dzenot panākt, ka (dzīvnieki, arī cilvēki) atgriežas (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
- nodzīt Dzenot panākt, ka (dzīvnieki, arī cilvēki) novirzās (nost no kurienes, kur u. tml.); dzenot panākt, ka (dzīvnieki, arī cilvēki) atvirzās nost, attālinās (no kā).
- pārdzīt Dzenot panākt, ka (dzīvnieki, arī cilvēki) pārvietojas (uz kurieni, pie kā, kur).
- piedzīt Dzenot panākt, ka (dzīvnieki, arī cilvēki) pārvietojas straujāk, pievienojas pārējiem.
- pārdzīt Dzenot panākt, ka (dzīvnieki, arī cilvēki) pārvirzās (pāri kam, pār ko).
- piedzīt Dzenot panākt, ka (dzīvnieki, arī cilvēki) pievirzās (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- uzdzīt Dzenot panākt, ka (dzīvnieki, arī cilvēki) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); dzenot panākt, ka (dzīvnieki, arī cilvēki) uzvirzās uz kādas vietas.
- nodzīt Dzenot panākt, ka (dzīvnieki, arī cilvēki) virzās un pabeidz virzīties gar (ko), garām (kam).
- nodzīt Dzenot panākt, ka (dzīvnieki, arī cilvēki) virzās un pabeidz virzīties lejā, zemē (no kurienes, kur u. tml.).
- atdzīt Dzenot panākt, ka (dzīvnieks) atvirzās nost (sānis, atpakaļ).
- atdzīt Dzenot panākt, ka (dzīvnieks) atvirzās šurp; dzenot panākt, ka (dzīvnieks) atvirzās (kur, līdz kādai vielai u. tml.).
- iedzīt Dzenot panākt, ka (dzīvnieks) ievirzās (kur iekšā).
- padzīt Dzenot panākt, ka (dzīvnieks) pavirzās (kur, kādā virzienā u. tml.); dzenot panākt, ka (dzīvnieks) pavirzās nelielu attālumu, neilgu laiku.
- padzīt Dzenot panākt, ka (kas) pavirzās garām (kam), arī gar (ko).
- padzīt Dzenot panākt, ka (kas) pavirzās zem (kā), arī (kam) apakšā.
- uzdzīt Dzenot panākt, ka (parasti dzīvnieks) pietuvojas (kādam).
- dzenāt Dzenot panākt, ka (piemēram, govis, aitas) dodas noteiktā virzienā; dzenot neļaut (piemēram, govīm, aitām) aizvirzīties prom.
- sadzīt Dzenot panākt, ka (vairāki, daudzi cilvēki) savirzās, nokļūst (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
- sadzīt Dzenot panākt, ka (vairāki, daudzi dzīvnieki) savirzās, nokļūst (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
- apdzīt Dzenot panākt, ka apvirzās (ap ko, kam apkārt).
- aizdzīt Dzenot panākt, ka attālinās.
- aizdzīt Dzenot panākt, ka dodas, virzās (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- izdzīt Dzenot panākt, ka izvirzās (no kurienes, kur u. tml.).
- izdzīt Dzenot panākt, ka izvirzās cauri (kam), caur (ko).
- padzīt Dzenot panākt, ka virzās un pabeidz virzīties (no kurienes) projām, atstāj uz laiku (kādu vietu); aizdzīt.
- pietrenkt Dzenot piepildīt.
- aizdukurēt dzenot zivis, nonākt līdz noteiktai vietai.
- nosadzīties Dzenot, mudinot skriet zirgu, nogurt.
- dadzīt Dzenoties (kādam) pakaļ, panākt (to).
- dasadzīties Dzenoties pakaļ, panākt.
- hlorēšana Dzeramā ūdens vai notekūdeņu dezinficēšana ar hloru.
- toddy Dzēriens no konjaka, ruma, viskija vai sarkanvīna maisījuma ar siltu ūdeni un tam pievienotu cukuru un citronu.
- raugeņa Dzēriens vai ēdiens, ko gatavo ieskābinot rudzu miltus, citreiz pievienojot arī speķi ar sīpoliem, vārītas pupas (skābajam variantam), žāvētus ābolus, cukuru, medu, kvasu (saldajam variantam).
- izdzert Dzerot patērēt (visas zāles pulveru, tablešu u. tml. veidā vai noteiktu to daudzumu).
- nodzert Dzerot patērēt (visu dzeramo vai noteiktu tā daudzumu).
- izdzert Dzerot patērēt (visu šķidrumu vai noteiktu tā daudzumu).
- nolillāt Dzerot, uzdzīvojot notērēt (naudu, līdzekļus).
- noplundurēt Dzerot, uzdzīvojot notērēt (naudu, līdzekļus).
- nopļundurēt Dzerot, uzdzīvojot notērēt (naudu, līdzekļus).
- nosviķot Dzerot, uzdzīvojot notērēt (naudu, līdzekļus).
- nopļundurot Dzerot, uzdzīvojot notērēt.
- pārdzesināt Dzesinot padarīt pārāk aukstu; pārdzesēt (1).
- izdzesināt Dzesinot padarīt pilnīgi, viscaur vēsu, aukstu; izdzesēt.
- priecas pilieni dzidra šķidruma pilieni, ko rīta agrumā izdala jaunu vīriešu erotisku sapņu eriģētais dzimumloceklis, pirms notikusi ejakulācija.
- gailīši Dziedāšanā balss notrūkšana, "lūšana" augšējos toņos.
- sillabizācija Dziedāšana, kur katrai notij atbilst viena zilbe.
- meditatīvie dziedājumi dziedāšanas veids, kurā daudzas zilbes tiek izdziedātas uz vienas nots vai arī tiek atkārtota īsa muzikāla frāze.
- izdziedāt Dziedāt un pabeigt dziedāt (piemēram, noteiktā skaļumā, augstumā).
- jodelēt Dziedāt, ilgstoši trallinot īpašus skaņu sakopojumus un bieži pārejot no krūšu reģistra falsetā (piemēram, par Alpu iedzīvotājiem).
- vilcējs Dziedātājs, kas dzied, nemainot vai nedaudz mainot toņa augstumu.
- baznīcas kori dziedātāju kolektīvi, kas darbojas noteiktās draudzēs un piedalās dievkalpojumos.
- trallis Dziedātas melodijas, dziesmas elements, ko veido, atkārtojot noteiktas zilbes.
- piedziedāt Dziedot (ko), pievienoties (kāda dziedāšanai).
- aizdziedāt Dziedot aizgādāt (uz noteiktu vietu).
- piebalsot Dziedot pievienoties (kāda dziedāšanai).
- filēt Dziedot vai spēlējot kādu lociņa vai pūšamo mūzikas instrumentu, vilkt skaņu, to pakāpeniski pastiprinot un pēc tam tāpat pavājinot, līdz skaņa pilnīgi izdziest.
- apokrīnie dziedzeri dziedzeri, kuros sekrēta izdalīšanās notiek reizē ar šo dziedzeru šūnu augšējo daļu atdalīsanos, piem., lielie sviedru dziedzeri.
- melisma Dziesmas izgreznojums, pamazinot un sadalot toņus.
- daudzkārtīgā dzija dzija, kurā viena otrai paralēli savienotas divas vai vairākas vienkārtīgas dzijas bez šķeterēšanas.
- pasms Dzijas pavedienu kopums audekla velkos; noteikta skaita dzijas vai diegu pavedienu kopums, parasti aužot.
- vārstīkļi Dzijas tinot un aužot radušies pārpalikumi, dziju gabali.
- šķērsīt Dzijas, tinot uz tītavām, krustot, lai nebrūk kopā.
- gaņģis Dziju posms (uz velku kokiem) ar noteiktu pavedienu skaitu (pēc kura noteic auduma platumu).
- pāsms Dziju posms uz aužamā šķieta ar noteiktu pavedienu skaitu.
- prēdiens Dziju vai diegu kopums, kas savērpts no noteikta daudzuma izejvielas.
- priekškaļņu dzilnītis dzilnīšu dzimtas suga ("Sitta tephronota").
- līdzdzīvošana Dziļa ieinteresētība, iejušanās (piemēram, kādā notikumā).
- naids Dziļas un noturīgas jūtas, kam ir raksturīga nelabvēlīga, nosodoša, arī kaujinieciska attieksme (parasti pret cilvēkiem, parādībām sabiedrībā).
- pazemot (kāda) cieņu (arī pašcieņu) dziļi aizvainot (kāda) cieņu (pašcieņu).
- dzimstības pieaugums dzimstības līmeņa palielinājums noteiktā laika periodā.
- dzimstības samazināšanās dzimstības līmeņa samazināšanās noteiktā laika periodā.
- onānija Dzimumdziņas apmierināšana, kairinot savus dzimumorgānus; onānisms.
- masturbācija Dzimumtieksmes apmierināšana, mehāniski kairinot savus dzimumorgānus; partnera dzimumorgānu kairināšana ar roku; onānisms.
- meklēšanās indukcija dzimumuzbudinājuma procesa izraisīšana ar hormonāliem preparātiem uz noteiktu laiku.
- dzīvestības indekss dzimušo skaita attiecība pret mirušo skaitu noteiktā laika periodā.
- forsēšana Dzinēja tipam noteiktās maksimālās vilces pārsniegšana.
- Valsalva mēģinājums dzirdes kanāla izpūšana, izdarot forsētu izelpu ar aizvērtiem elpceļiem - slēgtu muti un aizspiežot ar pirkstiem degunu; paaugstinoties spiedienam krūšu dobumā, palēninās sirdsdarbība.
- audiometrija Dzirdes pārbaude ar elektroakustisku aparatūru, visbiežāk lai noteiktu dzirdamības slieksni; sonometrija.
- izdzirdināt Dzirdinot (dzīvnieku), izlietot (visu dzērienu vai noteiktu tā daudzumu); izdzirdīt (2).
- piežeirāt Dzirdinot piepildīt (dzīvnieka kuņģi).
- izdzirdīt Dzirdot (dzīvnieku), izlietot (visu dzērienu vai noteiktu tā daudzumu); izdzirdināt (2).
- nodzirdīt Dzirdot patērēt (visu dzērienu vai noteiktu tā daudzumu).
- izdzērdināt Dzirdot, dzirdinot uzbarot (dzīvnieku).
- mietavas Dzīres nosvinot maiņas darījumu.
- strūklas dzirnavas dzirnavas supersmalkai malšanai; sasmalcināšana notiek turbulences plūsmā esošu daļiņu savstarpējas trieciendarbības rezultātā.
- sadzīt Dzīstot kļūt veselam (par ievainotu ķermeņa dalu).
- kvēpināt Dzīt (piemēram, ārā no kurienes), kūpinot dūmus.
- gaiņāt Dzīt prom (ko uzmācīgu, traucējošu, piemēram, vēcinot ar asti, kustinot galvu) - par dzīvniekiem.
- gainīt Dzīt prom (ko uzmācīgu, traucējošu, piemēram, vēcinot ar asti, kustinot galvu) - par dzīvniekiem.
- aizvagāt dzīt vagas līdz noteiktai vietai.
- meijāt Dzīt, vicinot nelielu lapotu zaru.
- biokatalīze Dzīvajos organismos notiekošo ķīmisko reakciju paātrināšanās bioloģisko katalizatoru (fermentu) ietekmē; fermentatīvā katalīze.
- ciltsvērtība Dzīvnieka izkopjamās pazīmes ģenētiski noteikta novirze no ganāmpulka vai populācijas vidējā rādītāja.
- vivisekcija Dzīvnieka operēšana pētnieciskā nolūkā (parasti, nodrošinot anestēziju), kad pētījumu mērķi nevar sasniegt ar citām metodēm.
- biolokācija Dzīvnieka spēja noteikt kāda objekta vai sevis paša stāvokli telpā.
- nelimitētie medījamie dzīvnieki dzīvnieki, kuru medīšanai netiek noteikts limits.
- limitētie medījamie dzīvnieki dzīvnieki, kuru medīšanai tiek noteikts limits.
- individualitāte Dzīvnieks, augs, kam piemīt noteikts īpatnību kopums.
- mērnieks Dzīvnieks, kas atbilst noteiktam mēram, standartam.
- iedzīvotājs Dzīvnieks, kas dzīvo noteiktā vietā.
- remontdzīvnieks Dzīvnieks, kas ir ataudzēts ganāmpulka vai noteiktas dzīvnieku kopas atjaunošanai un palielināšanai; ataudzējamais dzīvnieks.
- plēsējs Dzīvnieks, kas pārtiek no citiem dzīvniekiem, tos iepriekš nogalinot, saplosot vai aprijot veselus.
- pareģons Dzīvnieks, pēc kura izturēšanās var noteikt, piemēram, gaidāmos laika apstākļus, to pārmaiņas.
- kokcidioze Dzīvnieku (galvenokārt putnu) sezonas slimību grupa, ko izraisa sporaiņi, iznīcinot zarnu, aknu un nieru epitēlija šūnas.
- dresūra Dzīvnieku apmācīšana, lai tie veiktu noteiktas darbības; dresēšanas paņēmienu kopums.
- atnešanās sinhronizācija dzīvnieku dzemdību regulēšana ar hormonāliem preparātiem, plānojot dzemdības noteiktā laikā.
- rotaļa Dzīvnieku izturēšanās veids, kādā tie reaģē uz dzīviem vai nedzīviem apkārtējās vides objektiem, netiecoties īstenot sugai raksturīgo funkciju piepildījumu.
- ālava Dzīvnieku mātīte, kas noteiktā laikā neapaugļojas.
- lauksaimniecības dzīvnieku produktivitāte dzīvnieku saražotas produkcijas daudzums noteiktā laika vienībā.
- ganāmpulka apgrozība dzīvnieku skaita izmaiņas dažāda dzimuma, vecuma un izmantošanas grupās noteiktā laika periodā.
- dzīvnieku uzskaite dzīvnieku skaita noteikšana laikā un telpā; Latvijā šādus datus apkopo reizi gadā, parasti par stāvokli 1. martā; medību saimniecību vajadzībām mazākā uzskaites vienība ir mežsarga iecirknis, dati tiek apkopoti mežniecībās, virsmežniecībās un valstī kopumā; datus izmanto medību intensitātes un nomedīšanas limita noteikšanai, kā arī zooloģisku u. c. zinātnisku pētījumu vajadzībām.
- pieplūdums Dzīvnieku skaita palielinājums (noteiktos apstākļos).
- dzīvnieku orientācija dzīvnieku spēja noteikt savu stāvokli telpā un laikā.
- piesietā turēšana dzīvnieku turēšana ar ierobežotām kustībām, piesienot ar kaklasiksnu vai nakts apaušiem.
- bilančizmēģinājumi Dzīvnieku vielmaiņas pārbaude enerģijas, olbaltumvielu, ūdens u. c. vielu izmantošanas noteikšanai.
- idiotips Dzīvo organismu iedzimto īpašību kopums, kas pāriet no paaudzes uz paaudzi; genotips.
- piedzīvot Dzīvojot sagaidīt, pieredzēt (piemēram, nozīmīgu notikumu).
- sadzīvāt Dzīvojot sasniegt (noteiktu vecumu).
- diedelniecība Dzīvošana bez pienācīga personības dokumenta un noteiktas dzīves vietas, amata, rūpala un nodarbošanās, kā arī bez līdzekļiem dzīvei.
- dzīvot kā maisā dzīvot, nezinot, kas apkārt notiek.
- mitināties Dzīvot, uzturēties (ilgāku laiku noteiktā telpā, celtnē, vietā) - par cilvēkiem.
- simfodžezs Džeza mūzika, kas iecerēta atskaņošanai lielā mūziķu kolektīvā, kurā apvienoti simloniskā un džeza orķestra instrumenti.
- diksilends Džeza mūzikas stils, kas radies 20. gs. sākumā ASV dienvidu štatos; polifonisks, improvizatorisks spēles veids, vienkāršs ritms; noteikts orķestra instrumentālais sastāvs.
- budžuani Džuani tautas cilšu grupa, dzīvo Ķīnas dienvidu daļā, Guansi-Džuanu autonomajā reģionā, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes taju grupas (rakstība latīņu alfabētā), animistiskie ticējumi, ticība Visumā mītošiem gariem, senču kults.
- bulunani Džuani tautas cilšu grupa, dzīvo Ķīnas dienvidu daļā, Guansi-Džuanu autonomajā reģionā, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes taju grupas (rakstība latīņu alfabētā), animistiskie ticējumi, ticība Visumā mītošiem gariem, senču kults.
- bununi Džuani tautas cilšu grupa, dzīvo Ķīnas dienvidu daļā, Guansi-Džuanu autonomajā reģionā, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes taju grupas (rakstība latīņu alfabētā), animistiskie ticējumi, ticība Visumā mītošiem gariem, senču kults.
- busjuni Džuani tautas cilšu grupa, dzīvo Ķīnas dienvidu daļā, Guansi-Džuanu autonomajā reģionā, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes taju grupas (rakstība latīņu alfabētā), animistiskie ticējumi, ticība Visumā mītošiem gariem, senču kults.
- nuni Džuani tautas cilšu grupa, dzīvo Ķīnas dienvidu daļā, Guansi-Džuanu autonomajā reģionā, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes taju grupas (rakstība latīņu alfabētā), animistiskie ticējumi, ticība Visumā mītošiem gariem, senču kults.
- ša Džuani tautas cilšu grupa, dzīvo Ķīnas dienvidu daļā, Guansi-Džuanu autonomajā reģionā, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes taju grupas (rakstība latīņu alfabētā), animistiskie ticējumi, ticība Visumā mītošiem gariem, senču kults.
- taimini Džuani tautas cilšu grupa, dzīvo Ķīnas dienvidu daļā, Guansi-Džuanu autonomajā reģionā, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes taju grupas (rakstība latīņu alfabētā), animistiskie ticējumi, ticība Visumā mītošiem gariem, senču kults.
- tulaji Džuani tautas cilšu grupa, dzīvo Ķīnas dienvidu daļā, Guansi-Džuanu autonomajā reģionā, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes taju grupas (rakstība latīņu alfabētā), animistiskie ticējumi, ticība Visumā mītošiem gariem, senču kults.
- golems Ebreju filozofijā - jebkas tāds, kam piemīt vēl neīstenots potenciāls.
- Zauls ebreju mitoloģijā - pirmais senebreju cilšu apvienotājs, \~11 gs. p. m. ē.
- Lots Ebreju mitoloģijā - viens no personāžiem teiksmā pa Abraāmu, kuru eņģeļi, kopā ar viņa saimi, izved no Sodomas, pirms tam brīdinot, lai neviens neatskatās, bet viņa sieva "atskatījās un kļuva par sāls stabu".
- košerēdiens Ēdieni, ko saskaņā ar ebreju reliģijas noteikumiem drīkst lietot pārtikai; jūdaisma reliģija aizliedz lietot uzturā cūkgaļu, vēžveidīgos, paredz īpašu liellopu kaušanu, nav pieļauts sagatavot un ēst gaļu kopā ar jebkādu piena produktu.
- vinegrets Ēdiens - sīki sagrieztu dārzeņu, gaļas vai zivju maisījums, kam pievienotas piedevas, garšvielas.
- salāti Ēdiens, kas ir gatavots, parasti no svaigiem vai vārītiem dārzeņiem, gaļas, zivīm, un kam ir pievienota mērce, etiķis, eļļa.
- saldēdiens Ēdiens, ko gatavo (parasti) no augļiem, piena produktiem, tos saldinot, tiem pievienojot garšvielas; saldais ēdiens.
- saldais ēdiens ēdiens, ko gatavo (parasti) no augļiem, piena produktiem, tos saldinot, tiem pievienojot garšvielas; saldēdiens.
- diētiskā ēdināšana ēdināšanas metode dzīvnieku veselības profilaksei un ārstēšanai – lieto noteiktu barību un ēdināšanas režīmu (saudzējošās, stimulējošās, bada u. c. veidu diētas).
- piedot Ēdinot (bērnu), pievienot (tā) uzturam (ko) papildus.
- izēdināt Ēdinot (dzīvnieku), izlietot (visu barību vai noteiktu tās daudzumu).
- piedot Ēdinot (dzīvnieku), pievienot (tā) barībai (ko) papildus.
- noēdināt Ēdinot (dzīvniekus), izlietot (visu barību vai noteiktu tās daudzumu); izēdināt.
- pieēdināt Ēdinot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) pilnīgi paēd.
- diētiskā ēdnīca ēdnīca personām, kam nepieciešams īpašs ārstu noteikts uzturs.
- noēst Ēdot patērēt (visu ēdamo vai noteiktu tā daudzumu).
- sadalietaise Eelektroietaise, kurā notiek elektroenerģijas sadalīšana viena sprieguma līmenī; tā parasti sastāv no kopnēm un pievienojumos ieslēgtiem komutācijas, aizsardzības un citiem aparātiem.
- astāzijas Eiglēnaļģu nodalījuma ģints ("Astasia"), mikroskopiskas, kustīgas vienšūnas aļģes, sastopamas gk. nelielos stāvošos, parasti pārpurvotos vai stipri piesārņotos ūdeņos, arī notekūdeņos, \~25 sugas, Latvijā konstatēts 14 sugu.
- informosomas Eikariotu šūnu citoplazmā lokalizēti mRNS un specifisku proteīnu kompleksi, kuros notiek translācija.
- eunotiaceae Einotiju dzimta.
- eunotia Einotiju dzimtas ģints.
- eira Eiro - vienota Eiropas Savienības naudas vienība.
- Helsinku vienošanās Eiropas Drošības un sadarbības apspriedes Nobeiguma akts (1975. g.), kas apstiprināja Eiropā pastāvošās robežas, noteica brīvāku transporta kustību pār robežām un normas cilvēktiesību aizsardzības jomā.
- Eiropas Kopienas pašu resursi Eiropas Kopienas tiesību aktos noteiktie resursi, kas paredzēti Eiropas Kopienas budžeta finansējuma nodrošināšanai.
- elastdrošība Eiropas Kopienu komisijas Zaļās grāmatas (_Darba likumdošanas modernizēšana, lai risinātu 21. gadsimta radītās problēmas_) pamatnostādne elastīgam un ietverošam darba tirgum, modernizējot darba likumdošanu, veicinot taisnīgāku, atsaucīgāku un vairāk ietverošu darba tirgu strādājošo mobilitātei un nodarbinātībai, lai saskaņotu to ar Kopienas sociālās politikas mērķiem panākt līdzsvaru starp elastīgumu un drošību darbiniekiem.
- eirobudžets Eiropas Savienības budžets, kas ietver visus plānotos ienākumus un izdevumus dažādiem pasākumiem, kurus Eiropas Savienība īsteno viena gada laikā.
- apakšuzņēmējs Eiropas Savienības dalībvalstu juridiskā persona, ar kuru eksportētājs noslēdzis vienošanos par noteiktas eksporta līguma daļas izpildi.
- Eiropas Savienības teritorija Eiropas Savienības dalībvalstu teritorija, kas noteikta Eiropas Kopienas dibināšanas līgumā.
- subsidiaritāte Eiropas Savienības īstenots kompetences sadales princips, kura mērķis ir nodrošināt lēmumu pieņemšanas procesa saikni ar iedzīvotājiem tuvāku varas institūciju.
- Eiropas Savienības politiku instrumenti Eiropas Savienības struktūrfondi, Kohēzijas fonds, kopējās lauksaimniecības politikas un citi Eiropas Savienības finanšu līdzekļi, ko Eiropas Komisija novirza savu politiku īstenošanai dalībvalstī Līgumā par Eiropas Savienību noteikto mērķu sasniegšanai.
- komisārs Eiropas Savienības, Apvienoto Nāciju Organizācijas amatpersona, kas koordinē darbību kādā noteiktā sfērā.
- eirozona Eiropas valstu kopa, kur ieviesta vienotā Eiropas Savienības valūta eiro.
- ECTS Eiropas vienotā kredītpunktu pārneses sistēma (angļu).
- JET Eiropas Vienotais kodolsintēzes pētniecības centrs ("Joint European Torus").
- šķērseja Eja, kas šķērso galveno eju vai šķērseniski ir savienota ar to.
- nožļakstināt Ejot ar slapjiem apaviem notašķīt.
- staigāt Ejot doties, parasti vairākkārt (noteiktā nolūkā).
- nosapērties Ejot, braucot pa dubļainu ceļu, nogurt, arī notraipīties.
- klibināt Ejot, skrienot klaudzināt (pakavus, kājas) - parasti par zirgu.
- iesisties Ejot, skrienot strauji ievirzīties (kur iekšā).
- apliekt Ejot, skrienot, braucot apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
- ietriekties Ejot, skrienot, braucot strauji ievirzīties (kur iekšā), atsisties (pret ko).
- pārsviesties Ejot, skrienot, braucot u. tml., strauji pagriezties (uz citu pusi).
- rindu klēts ēka, kurā zem kopēja jumta apvienotas vairākas klētis.
- sanitārtehniskās ierīces ēkas iekšējam kanalizācijas tīklam pievienotas ierīces notekūdeņu uzņemšanai.
- cilvēkekoloģija Ekoloģijas nozare, kurā pēta cilvēka un planētas dzīvās un nedzīvās dabas mijiedarbību kā vienotu ekosistēmu.
- Čornobiļa Ekoloģiskas katastrofas simbols; 1986. gada 26. aprīlī Černobiļas atomelektrostacijā notika kodolavārija ar ļoti postošām sekām videi, cilvēku veselībai un ekonomikai, atrodas Ukrainā, Kijivas apgabalā.
- pieprasījums Ekonomiska kategorija, kas saistīta ar preču apgrozību un izsaka maksātspējīgo pircēju vajadzības (pēc kādas noteiktas preces vai preču grupas).
- materiālu aprites periods ekonomisks rādītājs, kas parāda, cik reizes dotā perioda laikā notiek materiālu krājumu aprite vai cik dienas paiet, lai pārvērstu materiālu krājumus naudā vai debitoru saistībās.
- determinisms Ekonomisku uzdevumu risināšana, ignorējot nenoteiktības faktorus.
- ekoloģiskā efektivitāte ekosistēmas enerģijas plūsmas kvantitatīvais mērs; ekosistēmas vai atsevišķas barošanās ķēdes produkcija un tajā ietvertā enerģija ar katru nākamo posmu samazinās, jo noteikta tās daļa ir nepieciešama esošā posma dzīvības procesu uzturēšanai; uz nākamo ķēdes posmu pāriet ne vairāk kā 20% iepriekšējā posma produkcijas, bet vairākumā gadījumu — \~10%.
- atstarotājekrāns Ekrāns, kas atstaro elektromagnētisko starojumu (vai kādu tā daļu noteiktā frekvenču diapazonā) vai skaņu viļņus.
- akadēmiskais parāds eksāmens, ieskaite, ko students nav nokārtojis noteiktajā termiņā.
- ekseģētika Ekseģēzes noteikumi un paņēmieni.
- klaidonība Eksistēšana bez pastāvīgas dzīves un darba vietas, arī neievērojot morāles normas; pastāvīga klaiņošana no vienas vietas uz citām bez noteikta eksistences pamata.
- klaiņot Eksistēt bez pastāvīgas dzīves un darba vietas, arī neievērojot morāles normas; bieži mainīt uzturēšanās vietu un būt bez noteikta eksistences pamata.
- sagaidīt Eksistēt, atklāties, norisināties kāda ierašanās laikā vai drīz pēc tam (parasti par apstākļiem, norisēm, notikumiem).
- eksoftalmometrija Eksoftalma pakāpes noteikšana.
- gnotobioloģija Eksperimentālās bioloģijas nozare, kurā iegūst un analizē sterilus laboratorijas dzīvniekus un gnotobiotus.
- aerodinamiskie mērījumi eksperimentāli ar tehniskām iekārtām noteikti aerodinamiskie raksturlielumi; ir statiskie un dinamiskie mērījumi.
- kārtula ekspertsistēmās - priekšraksts, ko izmanto, lai pārbaudītu attiecīgā objekta darbības priekšnosacījumus, prognozētu tā darbību noteiktā situācijā un izdarītu attiecīgus secinājumus.
- cilvēku tirdzniecība ekspluatācijas nolūkā īstenota cilvēku savervēšana, pārvadāšana, nodošana un saņemšana, lietojot vardarbību, iebiedēšanu, krāpšanu un izmantojot personas neaizsargātību vai pārsniedzot amata pilnvaras.
- ekspozimetrs Eksponometrs - ierīce ekspozīcijas laika noteikšanai fotografējot, fotokopējot vai filmējot.
- apakšuzņēmēja līgums eksportētāja un apakšuzņēmēja vienošanās par noteiktas eksporta līguma daļas izpildi.
- formējošais elements ekstrūdera metāla detaļa ar vienu vai vairākām noteiktas konfigurācijas un izmēru kalibrētām spraugām konkrētu plastmasas profilu veidošanai ekstrūzijas procesā.
- siksna Elastīga sloksne, lente ar savstarpēji savienotiem galiem griezes kustības pārnešanai starp vārpstām, arī (kā) transportēšanai.
- dzenamsiksna Elastīga sloksne, lente ar savstarpēji savienotiem galiem griezes kustības pārnešanai starp vārpstām.
- ģeomembrāna Elastīga viengabala ģeosintētiska, šķidrumu necaurlaidīga plēve, ko izmanto, lai aizsargātu konstrukcijas no ūdens vai norobežotu ūdeni noteiktas konstrukcijas iekšpusē.
- vantis Elastīgi elementi (parasti troses), kas notur laidumus (piemēram, tiltiem).
- lociņš Elastīgs koka stienis, kura gali ir savienoti ar zirgu astriem un ar kuru ieskandina vijoles, alta, čella, kontrabasa u. tml. mūzikas instrumentu stīgas.
- relejaizsardzība Elektriska iekārta elektrisko sistēmu atsevišķo elementu aizsardzībai, kas īsslēguma gadījumā konstatē bojāto elementu un automātiski atslēdz no nebojātās sistēmas daļas, bet bīstamas pārslodzes vai pārsprieguma gadījumā signalizē par to vai pēc noteikta aiztures laika atslēdz šo elektriskās sistēmas daļu.
- barošanas avots elektriska ierīce, kas apgādā datoru ar elektroenerģiju; pieslēdzot barošanas avotu elektriskajam tīklam, tajā parasti notiek maiņstrāvas pārvēršana vajadzīgā sprieguma līdzstrāvā, sprieguma stabilizācija un pulsāciju filtrēšana.
- daudzpols Elektriskā ķēde vai tās daļa, kam citu ķēdi var pieslēgt tikai noteiktos punktos (polos).
- elektriskā ķēde ar koncentrētiem parametriem elektriskā ķēde, kuras aprēķinos var neievērot tās elementu patiesos izmērus un pieņemt, ka elektriskie un magnētiskie lauki pastāv tikai atsevišķos ķēdes elementos, kam piemīt kapacitāte un induktivitāte, bet enerģijas pārveidošana notiek elementos, kam piemīt aktīvā pretestība.
- elektromašīnpārveidotājs Elektriskā mašīna vai vairāku mehāniski savienotu elektrisko mašīnu agregāts dažādu elektriskās enerģijas parametru pārveidošanai.
- elektrokapilaritāte Elektriskā potenciāla rašanās uz divu šķidrumu robežas kapilārā, mainoties to virsmas spraigumam.
- elektriskais impulss elektriskā signāla (sprieguma vai strāvas) īslaicīga lēcienveida izmaiņa laikā vai arī kā noteikta skaita svārstību virkne, kuras seko cita citai.
- sproststrāva Elektriskā strāva p-n pārejā, ja tai ir pielikts sprostspriegums; tā palielinās, paaugstinoties p-n pārejas temperatūrai (apmēram divas reizes, temperatūrai pieaugot par 10 °C); no sprieguma tā ir atkarīga ļoti maz, jo, pieaugot spriegumam, sprostslānis paplašinās un tā pretestība palielinās.
- zemesslēgums Elektriskais vadītājs, kura potenciāls ir lielāks par nulli, savienots ar zemi.
- elektrokultūra Elektriskās enerģijas pielietošana augu attīstības veicināšanā, radot elektrisko lauku gaisā ap augiem vai zemē, mēģinot attīstīt augu saknes.
- skrošefekts Elektriskas fluktuācijas, kas rodas elektronu lampās un pusvadītāju ierīcēs, nedaudz un neregulāri mainoties emitēto elektronu daudzumam (strāvai); vairākkārtīgi pastiprinot šīs fluktuācijas skaļrunī var saklausīt birstošu skrošu skaņai līdzīgu troksni.
- zibensizlādes sprieguma standartimpulss elektriskās izturības pārbaudēs izmantojams noteiktas formas sprieguma impulss ar frontes ilgumu 1,2 mikrosekundes un impulsa ilgumu 50 mikrosekundes.
- farads Elektriskās kapacitātes mērvienība (starptautiskajā mērvienību sistēmā); saīs. - F; 1 F ir tāda vadītāja kapacitāte, kura potenciāls, lādiņam palielinoties par 1 C, pieaug par 1 V.
- mezgls elektriskās ķēdes (vai tās aizvietošanas shēmas) punkts, kurā savienoti vismaz trīs vadi (zari); mezgla punkts.
- mezgla punkts elektriskās ķēdes (vai tās aizvietošanas shēmas) punkts, kurā savienoti vismaz trīs vadi (zari).
- kolektors Elektriskās mašīnas enkura daļa, kas sastāv no savstarpēji izolētām plāksnītēm, kuras ir savienotas ar enkura tinumu un pa kurām slīd sukas.
- pols Elektriskās strāvas (parasti līdzstrāvas) avota spaile, kurai ir pievienota ārējā ķēde.
- katods Elektriskās strāvas avota negatīvais pols; elektrods, kas savienots ar elektriskās strāvas avota negatīvo polu.
- anods Elektriskās strāvas avota pozitīvais pols; elektrods, kas savienots ar elektriskās strāvas avota pozitīvo polu.
- elektriskā izlāde gāzēs elektriskās strāvas plūšana gāzēs; norisinās, mainoties gāzes stāvoklim (Voltas loks, dzirksteļizlāde, koronizlāde u. c.).
- superpozīcijas princips elektrisko ķēžu aprēķinu princips, ko lieto, aprēķinot lineāras elektriskas ķēdes ar vairākiem avotiem (analizē katra avota darbību atsevišķi, lai pēc tam rezultātus summētu).
- strāva Elektrisko lādiņu orientēta kustība noteiktā virzienā; elektriskā strāva.
- elektriskā strāva elektrisko lādiņu orientēta kustība noteiktā virzienā.
- mērmagazīna Elektrisko lielumu mēru komplekts, ko lieto kāda noteikta elektriska lieluma (pretestības, induktivitātes, kapacitātes) dažādu vērtību reproducēšanai, kad ir nepieciešams tās precīzi mainīt vai regulēt.
- tinums Elektrisko mašīnu, aparātu vai iekārtu elements - uz serdeņa noteiktā kārtībā un noteiktā vijumu skaitā uztīts izolēts vads.
- kopne Elektrisko signālu vadītāju (vadu) komplekts, pa kuru notiek informācijas apmaiņa starp dažādiem datora funkcionālajiem blokiem; maģistrāle.
- mērģenerators Elektrisko svārstību ģenerators, kam noteiktā diapazonā var mainīt vairākus kalibrētu svārstību parametrus.
- stereotaksiskā metode elektrodu, pipešu u. c. smalku instrumentu ievadīšana dziļās smadzeņu struktūrās, vadoties pēc galvaskausā un smadzenēs esošiem orientieriem; šo metodi izmanto neiroķirurģijā un fizioloģijā, piem., lai pierakstītu bioelektriskos potenciālus, kas rodas tajā vai citā precīzi noteiktā smadzeņu apvidū vai pat atsevišķās nervu šūnās.
- pašindukcija Elektrodzinējspēka rašanās elektriskajā ķēdē, mainoties strāvas stiprumam šajā ķēdē.
- elektromagnētiskā indukcija elektrodzinējspēka rašanās strāvas kontūrā, mainoties magnētiskajam laukam kontūra ietvertajā daļā.
- publiskais tirgotājs elektroenerģijas tirgotājs, kuram Elektroenerģijas tirgus likumā un citos normatīvajos aktos ir noteikti īpaši pienākumi un kura licencē iekļautas speciālas prasības publiskā tirgotāja pienākumu izpildes nodrošināšanai.
- elektroenerģijas pārvade elektroenerģijas transportēšana, kas neietver elektroenerģijas tirdzniecību, savstarpēji savienotā augstsprieguma sistēmā, lai elektroenerģiju piegādātu elektroenerģijas lietotājiem.
- elektroenerģijas kvalitāte elektroenerģiju raksturojošo parametru atbilstība noteiktām prasībām; trīsfāžu patērētāju saņemtās enerģijas kvalitāti raksturo sprieguma un frekvences novirzes no to nominālajām vērtībām, sprieguma nesinusoīdalitātes koeficients, fāžu spriegumu nesimetrijas koeficients u. c.
- elektrohidraulisks Elektrohidrauliskais efekts - augstspiediena triecienviļņu rašanās šķidrumā (parasti ūdenī), ja starp tajā iegremdētiem elektrodiem notiek augstsprieguma elektriskā impulsizlāde.
- nullēšana Elektroiekārtas korpusa savienošana ar nullvadu. t. i., vadu, kas pievienots barojošā ģeneratora vai transformatora zemētai neitrālei. Lieto zemsprieguma tīklos, lai paaugstinātu elektroiekārtas apkalpojošā personāla drošību.
- sadalne Elektroietaise, kurā notiek elektroenerģijas sadalīšana viena sprieguma līmenī; tā parasti sastāv no kopnēm un pievienojumos ieslēgtiem komutācijas, aizsardzības un citiem aparātiem; elektrosadalietaise.
- elektrosadalietaise Elektroietaise, kurā notiek elektroenerģijas sadalīšana viena sprieguma līmenī; tā parasti sastāv no kopnēm un pievienojumos ieslēgtiem komutācijas, aizsardzības un citiem aparātiem.
- remontzemēšana Elektroietaises elements, kas normāli pieslēgts spriegumam, savienots ar zemējumietaisi uz remontdarbu izpildes laiku.
- amperometrija Elektroķīmiskās analīzes metode vielu (piemaisījumu) kvantitatīvai noteikšanai.
- magnētiskais satvērējs elektromagnētiska ietaise feromagnētisku objektu paņemšanai un noturēšanai.
- pārejas frekvence elektromagnētiskā starojuma frekvence, ko nosaka enerģijas līmeņu attālums, starp kuriem notiek elektronu pāreja.
- kvadrupolstarojums Elektromagnētiskais starojums, kas rodas kvadrupolmomentam mainoties laikā.
- siltumstari Elektromagnētiskais starojums, kuru termodinamiskā līdzsvara stāvoklī izplata ķermeņi ar noteiktu temperatūru un noteiktām optiskām īpašībām; siltumstaroļums.
- siltumstarojums Elektromagnētiskais starojums, kuru termodinamiskā līdzsvara stāvoklī izplata ķermeņi ar noteiktu temperatūru un noteiktām optiskām īpašībām.
- relejs Elektromehāniska vai elektroniska ierīce, kas reaģē uz kādu fizikālu lielumu vai vairākiem elektriskiem lielumiem, lēcienveidīgi palielinot vai samazinot izejas lieluma vērtību noteiktās robežās.
- jaucējs Elektronikā - frekvences pārveidotājs vai tā sastāvdaļa, kurā notiek pārveidojamā signāla un heterodīna ģenerētas svārstības mijiedarbība.
- diskriminators Elektroniska ierīce noteikta tipa, veida elektrisko impulsu atlasei vai arī periodisku elektrisku impulsu parametru (amplitūdu u. c.) kontrolei.
- adresātu saraksts elektroniskā pasta adrešu saraksts, ko izmanto, lai pārsūtītu ziņojumus cilvēku grupai, kuru vieno kādas noteiktas intereses.
- programma Pine elektroniskā pasta programma, ko izmanto operētājsistēmas _UNIX_ vidē, ietver teksta redaktoru un iespēju pievienot datnes nosūtāmajiem e-pasta ziņojumiem.
- vēstkopa Elektroniskā pasta sistēma, ko izmanto, lai pārsūtītu ziņojumus cilvēku grupai, kuru vieno kādas noteiktas intereses.
- piesaistne Elektroniskā pasta ziņojumam pievienota datne.
- vēstuļbumba Elektroniskā pasta ziņojums, kurā ir vai nu atsoļa rakstzīme, kas bloķē noteikta tipa termināļus, vai arī komandas, kas nelabvēlīgi ietekmē sistēmas darbību.
- integrētā shēma elektroniska shēma, kas izpilda noteiktas funkcijas un kas izveidota vienā nelielā pusvadītāju kristālā.
- aizturis Elektroniskā shēma, kas saglabā noteiktu stāvokli, kamēr ārējās iedarbības rezultātā tiek atjaunots tās iepriekšējais stāvoklis.
- skenēšana elektroniska virsmas vai attēla notaustīšana, elektronu staram virzoties pa šaurām, paralēlām joslām; attēlu ievadīšana datora atmiņā ar šādu notaustīšanu.
- balonreflektors Elektroniskajā karā - reflektors, kas rada viltus atbalsis un ko gaisā notur gaisa balons.
- e-ūsas Elektroniskās ūsas - dzīvnieku (kaķu, žurku u. c.) ūsu imitācija, ar nanotehnoloģiska materiāla kārtu pārklātas polimēra šķiedras mākslīgās ūsas ko izmanto robotu orientācijas spēju nodrošināšanai.
- elektroniskais paraksts elektroniski dati, kas pievienoti elektroniskajam dokumentam, lai nodrošinātu tā autentiskumu un apstiprinātu parakstītāja identitāti.
- laika zīmogs elektroniski parakstīts apstiprinājums tam, ka elektroniskais dokuments ir noteiktā datumā un laikā iezīmēts pie sertifikācijas pakalpojumu sniedzēja.
- grifs Elektronisko mūzikas instrumentu kontaktplāksnīte vai lente, kurai izpildītājs pieskaras ar pirkstiem un, mainot elektriskās strāvas spriegumu, iegūst dažāda augstuma skaņas.
- termenvokss Elektronisko mūzikas instrumentu pirmparaugs, kas sastāvēja no diviem svārstību ģeneratoriem un stieņa antenas, kurai tuvinot un attālinot roku mainās skaņu frekvence.
- operatora izvēles pakalpojums elektronisko sakaru komersanta sniegts un ar numerācijas izmantošanu saistīts pakalpojums, kas nodrošina abonentiem piekļuvi jebkura cita ar šā komersanta tīklu savienota elektronisko sakaru tīkla komercpakalpojumiem katram atsevišķam izsaukumam, sastādot operatora izvēles kodu.
- operatora iepriekšējas izvēles pakalpojums elektronisko sakaru komersanta sniegts un ar numerācijas izmantošanu saistīts pakalpojums, kas nodrošina abonentiem piekļuvi jebkura cita ar šā komersanta tīklu savienota elektronisko sakaru tīkla komercpakalpojumiem pēc iepriekšējas izvēles, turklāt iespēju atcelt jebkuru iepriekšēju izvēli katram atsevišķam izsaukumam, sastādot operatora izvēles kodu.
- sertifikāts Elektronisks apliecinājums, kas saista elektroniskā paraksta pārbaudes datus ar parakstītāju un kalpo parakstītāja identitātes noteikšanai.
- elektronu lēca elektronoptiska ierīce, ar kuru iegūst noteiktas konfigurācijas elektrostatisko vai magnētisko lauku, kas formē un fokusē elektronu kūli.
- jonizācija cietvielā elektronu pāreja no pusvadītāja vai dielektriķa valentās zonas uz vadāmības zonu; notiek atomu termisko svārstību dēļ (termiskā jonizācija), absorbējot fotonus (fotojonizācija), sadarbībā ar korpuskulāro daļiņu kūļiem (neitroniem, protoniem, elektroniem).
- Ožē spektroskopija elektronu spektroskopijas veids, spektroskopija, kurā, ierosinot pētāmo vielu ar fotoniem, elektronu vai jonu kūli, reģistrē no atomiem, molekulām un cietvielām emitēto Ožē elektronu enerģiju un emisijas intensitāti.
- termoelektrostacija elektrostacija, kas ražo elektroenerģiju no siltuma enerģijas, kuru iegūst, sadedzinot organisko kurināmo; siltumelektrostacija; TES.
- siltumelektrostacija Elektrostacija, kas ražo elektroenerģiju no siltuma enerģijas, kuru iegūst, sadedzinot organisko kurināmo; termoelektrostacija.
- slēgdēlis Elektrotehniska iekārta, kurā apvienoti dažādi elementi (piemēram, slēdži, aizsargierīces, signālierīces, mērinstrumenti).
- patvaļīgs stāvoklis elementa vai iekārtas nenoteikts stāvoklis, kā arī nedefinēta signāla vērtība. Sistēmās ar lielu teorētiski iespējamo stāvokļu skaitu šo jēdzienu izmanto, lai apzīmētu tos signālu, elementu vai iekārtu stāvokļus, kas nav definēti konkrēta uzdevuma risināšanas algoritmā.
- ķīmiskais ekvivalents elementārobjekts (atoms, molekula, jons utt.) vai nosacīta tā daļa, kas ķīmiskajā reakcijā var pievienot vai atbrīvot vienu ūdeņraža jonu vai vienu elektronu.
- ekvivalentu likums elementi cits ar citu savienojas noteiktos masas daudzumos, kas ir proporcionāli to ķīmiskajiem ekvivalentiem.
- sakārtojums Elementu iekļāvums noteiktā sistēmā tā, ka starp tiem ir vienas un tās pašas attieksmes un tie visi ir pakļauti vienam un tam pašam augstākās pakāpes elementam.
- ietaise Elementu kopums, kas veido vienotu konstrukciju (piemēram, mehānisms, bloks).
- cerītmetāli Elementu rinda, kuru oksīdi izveido noteiktu retzemju grupu: lantans, cerijs, praseodims, neodims, samarijs.
- kontrastējoša kompozīcija elementu salikums mākslas darbā, kas satrauc skatītāju, ir negaidīts, nenoturīgs, asimetrisks, kustīgs un sarežģīts.
- putekļinfekcija Elpceļu infekcijas slimība, ja inficēšanās notiek pa gaisu ar putekļiem.
- spirometrija Elpojamā gaisa tilpuma noteikšana; dažādu ārējās elpošanas rādītāju noteikšana; spirogrāfija.
- noelsties Elšot noteikt, pateikt.
- sintētiskā eļļa eļļa, kas, pazeminoties temperatūrai, ļoti maz maina viskozitāti, tas atvieglo motora iedarbināšanu zemā temperatūrā un eļļas pieplūdi eļļošanas virsmām.
- emaljēšana Emaljas (šlikera veidā) uzklāšana uz izstrādājuma virsmas un nostiprināšana apdedzinot.
- ekstraembrionālā mezoderma embrija agrīnā mezoderma, kas, iespējams, attīstījusies no trofoblasta; veido daļu amnija, horiju, dzeltenuma maisu un savienotājstiebru.
- katarse Emocionāla attīrīšanās un šķīstīšanās, kas ar cilvēku notiek, kad viņš pārdzīvo žēlumu vai bailes (piem., traģēdijas izrādē); sengrieķu filozofijā un estētikā ar katarsi skaidroja estētiskā pārdzīvojuma būtību.
- garastāvoklis Emocionālais stāvoklis, emocionālā pašsajūta (noteiktā laika posmā).
- svinīgais stils emocionāli ekspresīvais stils, kam raksturīga pacilāta, saviļņojoša izteiksme un kas rada lasītājā vai klausītājā apbrīnu par kādu parādību, notikumu, personu vai rīcību.
- cepties Emocionāli iekarst, aizvainoties.
- hipotaksija Emocionāls saskaņas stāvoklis hipnozes sākumā starp slimnieku un hipnotizētāju.
- pārdzīvojums Emocionālu norišu kopums, ko izraisa noteikti ārēji vai iekšēji cēloņi.
- skiametrija Ēnas blīvuma mērīšana, lai noteiktu rentgenstarojuma caurlaidību.
- kurināmā drošības rezerve energoapgādes komersanta īpašumā esošs noteikts kurināmā krājums, kas ir nepieciešams, lai nodrošinātu enerģijas lietotāju nepārtrauktu apgādi ar attiecīgā veida enerģiju.
- enerģija enerģētikas likuma izpratnē: prece ar noteiktu vērtību - iegūtā elektroenerģija vai siltumenerģija, kā arī gāze
- iekšējā enerģija enerģija, kas raksturo sistēmas iekšējo stāvokli (daļiņu termiskās kustības enerģija, atomu, jonu elektronu čaulu enerģija, kodolenerģija); termodinamikā parasti apskata šīs enerģija izmaiņu, mainoties sistēmas stāvoklim.
- darbs termodinamikā enerģija, ko termodinamiskā sistēma atdod apkārtējiem ķermeņiem vai saņem no tiem, mainoties tās ārējiem parametriem, piemēram, stāvoklim telpā, tilpumam, elektriskajam laukam utt.
- elektriskā enerģija enerģija, kuras pārvade no tās avota līdz patērētājam notiek enerģijas plūsmas veidā elektromagnētiskajā laukā.
- elektronvolts Enerģijas ārpussistēmas mērvienība (eV) fizikā (optikā, atomfizikā, kodolfizikā, elementārdaļiņu fizikā), kas skaitliski vienāda ar enerģiju, kuru iegūst elektrons, tam paātrinoties elektriskajā laukā ar potenciālu starpību 1 V; 1 eV=1,60217·10^-12^ ergu=1,60217·10^-19^ džoulu (J).
- kumulācija Enerģijas koncentrēšanās noteiktā virzienā.
- Engures upe Engures ezera noteka uz Rīgas jūras līci, kas līdz Engures kanāla izrakšanai 1842. g. bija vienīgais savienojums ar jūru; Engure; Engurupīte; Vecupe.
- Melnupe Engures upe, Engures ezera noteka uz jūru.
- Vecupe Engures upe, sena Engures ezera noteka uz jūru.
- izēnot Ēnot (3) un pabeigt ēnot.
- oksidāze Enzīms, kas katalizē oksidēšanās un reducēšanās reakcijas, nodrošinot ūdeņraža vai elektronu pārnesi.
- ķerubs Eņģelis jūdaismā un kristietībā; Dieva troņa vai paradīzes vārtu sargi; spārnoti lauvas ar sievietes galvu.
- stāsts Episkās literatūras paveids, kam raksturīgs (parasti) vienkāršs sižets, maz darbības personu, notikumu ikdienišķums; šī episkās literatūras paveida daiļdarbs.
- plēsīgās ērces ērču grupa ("Prostigmata"), kurā apvienotas pie vairākām dzimtām piederošas plēsīgas ērces, Latvijā konstatēts \~60 sugu, kas ietilpst 11 dzimtās.
- dihidroergotamīns Ergotamīna hidrogenizācijas produkts; neietekmē dzemdes tonusu; darbojas simpatikolītiski, pazeminot simpātiskās nervu sistēmas tonusu.
- rudmuguras erickiņš erickiņu suga ("Phoenicurus erythronotus").
- hematokrīts Eritrocītu procentuālais tilpums asinīs; ierīce (graduēta centrifūgas mēģene) eritrocītu un plazmas tilpuma attiecības noteikšanai asinīs.
- hemaglutinācija Eritrocītu salipšana un izpārslošanās, kas notiek, ja uz tiem iedarbojas specifiskas antivielas.
- kontaktpagalms Erota centra pagalms, kur tiek nodibināti kontakti un norunāti noteikumi starp klientu un prostitūtu.
- labiekārtojums Ērts, noteiktām vajadzībām atbilstošs (piemēram, apdzīvotas vietas, parka) iekārtojums.
- labiekārtojums Ērts, noteiktām vajadzībām atbilstošs (telpas, celtnes) iekārtojums.
- krimst Ēst (cietu barību), ar zobiem drupinot, smalcinot (par dzīvniekiem); grauzt.
- čaunīt Ēst, čāpstinot.
- kinohapts Esteziometrs taktilās jutības noteikšanai dažādos laika vai telpas intervālos.
- uztura režīms ēšana noteiktā laikā un pareizs dienas uztura devas sadalījums atsevišķās ēdienreizēs.
- etalonprogramma "Whetstone" etalonprogramma, ko izmanto, lai noteiktu un salīdzinātu dažādu datoru veiktspēju, tiem izpildot aritmētiskas operācijas ar peldošo komatu (punktu); veiktspēja tiek raksturota ar šīs programmas izpildes reižu skaitu sekundē.
- etalonprogramma "Dhrystone" etalonprogramma, ko izmanto, lai noteiktu un salīdzinātu dažādu datoru veiktspēju, tiem izpildot vispārēja rakstura instrukcijas. Veiktspēja tiek raksturota ar šīs programmas izpildes reižu skaitu sekundē.
- mizo Etniska grupa, dzīvo Indijas ziemeļaustrumos, Bangladešas austrumos un Mjanmas (Birmas) rietumos, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas.
- Nortija etrusku mitoloģijā - likteņa dieviete, kuru attēloja kā jaunu, spārnotu sievieti ar naglu rokā, viņai par godu tika rīkoti svētki, kuros notika naglas iesišanas ceremonija, kas simbolizēja likteņa nenovēršamību.
- antependijs Evaņģēliski luteriskajā baznīcā - altāra vai kanceles pārklājs noteiktā liturģiskajā krāsā.
- profilēvele Ēvele noteikta apstrādājamās virsmas profila veidošanai.
- veidēvele Ēvele, kam nazis ir izveidots atbilstoši noteiktai (parasti sarežģīti izliektai, ieliektai) apstrādājamās virsmas formai.
- ieēvelēt Ēvelējot ievainot.
- Ēvele Ēveles pagasts - pagasts Valmieras novadā (2009.-2021. g. Burtneiku novadā, 1950.-2009. g. Valkas rajonā), robežojas ar Jērcēnu un Rencēnu pagastu, kā arī ar Valkas novadu (1992. g. pagasts atjaunots pirmskara robežās); bijušie nosaukumi: vāciski Alt-Wohlfahrt, krieviski - Eveļskaja.
- Avilis Ezers Augštaitijas augstienē, Lietuvā, platība - 1090 ha, vidējais dziļums 3,6 m, lielākais - 14 m, 18 salu, noteka uz Daugavas pieteku Laucesu.
- Ugarinka Ezers Augšzemes augstienes Skrudalienas paugurainē, Demenes pagastā, 147,0 m vjl., platība - 30,1 ha, garums - 1,0 km, lielākais platums - 0,3 km, lielākais dziļums - 3,4 m, noteka uz Riču ezeru, eitrofs, maz aizaudzis; Ugarinku ezers, Ugariņķa ezers, Garinka ezers; Ogarinku ezers.
- Baltezers Ezers Austrumlatvijas zemienē, Madonas-Trepes vaļņa malā, Jēkabpils novada Variešu pagastā, 120 m vjl., platība - 45 ha, garums - 1,2 km, lielākais platums - 0,6 km, lielākais dziļums - 8,5 m, eitrofs, bet maz aizaudzis beznoteces ezers; Baltais ezers; Timsmales ezers.
- Priekulānu ezers ezers Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumā, Jēkabpils novada Kalna pagastā, platība - 22,5 ha, garums - 0,8 km, lielākais platums - 0,3 km, lielākais dziļums - 2,2 m, savienots ar Klaucānu ezeru, eitrofs, aizaugums - vidējs.
- Aklais ezers ezers Bauskas novada Valles pagasta ziemeļu daļā, platība - 20 ha; Znotiņu ezers; Aklezers
- Pekuļņeiska ezers ezers Beringa jūras piekrastē, Krievijas Čukotkas autonomā apvidus dienvidu daļā, platība - 435 kvadrātkilometri, notece uz Beringa jūru.
- Ninieris ezers Cēsu novada Priekuļu pagastā, platība - 12,5 ha, garums - 0,6 km, lielākais platums - 0,28 km, beznoteces, ar mainīgu līmeni; Niniera ezers.
- Trihonidas ezers ezers Grieķijā ("Trichonida"), Rietumgrieķijas perifērijas kontinentālajā daļā, tektoniskā ieplakā 18 m vjl., platība - 97 kvadrātkilometri, rietumu piekrastē purvaina zemiene, notece uz Aheloju, kas ietek Jonijas jūrā.
- Paravani ezers ezers Gruzijā starp Samsari grēdā un Džavahetijas grēdu 2074 m vjl., platība - 37 kvadrātkilometri, dziļums - \~3m, izveidojies izvirdumiežu aizsprostotā ieplakā, notece uz Kūru.
- Hāmūns Ezers Irānas kalnienes Sistānas beznoteces ieplakā \~500 m vjl., Irānā pie robežas ar Afganistānu, bezlietus periodā sadalās vairākos atsevišķos ezeros.
- Trazimēns Ezers Itālijas vidienē ("Lago Trasimeno"), platība - 128 kvadrātkilometri (lielākais Apenīnu pussalā), līdz 8 m dziļš, vietām purvaini krasti, notece pa Anhilāru uz Tibru.
- Vakatipa ezers ezers Jaunzēlandē ("Lake Wakatipu"), Dienvidsalas dienvidu daļā, Dienvidalpos 326 m vjl., platība - 293 kvadrātkilometri, garums - 84 km, lielākais platums - 6 km, dziļums - 378 m, tektoniski glaciālas izcelsmes, notece pa Kavaravas upi uz Klūtu.
- Aberdīnas ezers ezers Kanādā (_Aberdeen Lake_), Nunavutas provincē, garums \~140 km, noteka caur Šulca un Beikera ezeru uz Hudzona līča ziemeļrietumu daļu.
- Umbezers Ezers Kolas pussalā 152 m vjl., Krievijas Murmanskas apgabalā, platība - 422 kvadrātkilometri, dziļums - līdz 115 m, notece pa Umbu uz Kandalakšas līci Baltajā jūrā.
- Lovezers Ezers Kolas pussalā 153 m vjl., Krievijā, Murmanskas apgabalā, platība - 200 kvadrātkilometru, dziļums - līdz 35 m, tektoniskas izcelsmes, notece pa Voroņju uz Barenca jūru.
- Kulundas ezers ezers Krievijas Altaja novadā, Kulundas līdzenumā 98 m vjl., sekls, rūgti sāļš, bez notekas, platība — 728 kvadrātkilometri, lielākais dziļums — 4 m, glaubersāls ieguve.
- Mogotojevo Ezers Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), Austrumsibīrijas jūras piekrastē, Lopatkas pussalā, platība - 323 kvadrātkilometri, notece uz Austrumsibīrijas jūru; Magotojeva ezers.
- Vože Ezers Krievijas Vologdas apgabalā 122 m vjl., ziemeļu gals uz Arhangeļskas apgabala robežas, platība - 416 kvadrātkilometru, dziļums - līdz 4,5 m, krasti zemi, notece pa Svidu uz Lačas ezeru.
- Gaojouhu Ezers Ķīnas austrumu daļā ("Gaoyou Hu"), Lielajā Ķīnas līdzenumā, platība - \~1200 kvadrātkilometru, sekls, pa Lielo kanālu notece uz Jandzi, izmanto apūdeņošanai.
- Lodis Ezers Lietuvā, Augštaitijas augstienē, platība 1320 ha, dziļums - līdz 16,5 m, savienots ar vairākiem apkārtnes ezeriem, caur to tek Šventoja.
- Silavu ezers ezers Līvānu novada Turku pagastā, 88,0 m vjl., platība — 14 ha, garums — \~900 m, lielākais platums — \~200 m, lielākais dziļums — 5,5 m, zemākais no Silavas ezeriem ar noteci uz Daugavu pa Silupīti.
- Harnūrs Ezers Mongolijas rietumos ("Har nuur"), Lielo ezeru ieplakā 1132 m vjl., platība - 575 kvadrātkilometri, pietece pa Haraihoingolu no Harusnūra ezera, notece uz Dzabhanas upi un Durgennura ezeru.
- Harusnūrs Ezers Mongolijas rietumos ("Har us nuur"), Lielo rezeru ieplakā 1157 m vjl., platība - 1486 kvadrātkilometri, dziļums - 15-20 m, notece uz Harnūra ezeru.
- Huvsguls Ezers Mongolijas ziemeļu daļā, tektoniskā ieplakā 1645 m vjl., platība - 2620 kvadrātkilometru, garums - 134 km, platums - līdz 35 km, dziļums - līdz 238 m, ietek 46 upes, vienīgā notece pa Egu (Egingolu) uz Selengu.
- Bižas ezers ezers Rēzeknes novada Griškānu pagastā pie Ludzas novada robežas, 142,2 m vjl., platība — 140 ha; garums — 2,65 km, lielākais platums — 1,1 km, vidējais dziļums — 2,5 m, lielākais dziļums — 3,6 m, dienvidrietumos šaurs, līdz 3,2 m dziļš līcis, no kura regulēta noteka uz Rēzeknes upi, piekraste zema, apkārtnē zemais purvs, kūdrājs; Beizagola ezers; Bižu ezers.
- Bābelītis Ezers Rīgas austrumu daļā, uz dienvidiem no Ķīšezera, ieplakā starp dzelzceļa uzbērumu un Juglas kāpām, 1,7 m vjl., platība - 6,9 ha, vidējais dziļums - 2,8 m, lielākais dziļums - 5,5 m, nav noteces, uzkrājas dūņas; Ozolkalna ezers.
- Mazezers ezers Smiltenes novada Apes pagastā, savienots ar Kalekaura ezeru un Bezdibeni; Rencītis.
- Brantu ezers ezers Smiltenes novada Brantu pagastā, platība — 10 ha, noteka uz Mutulītes upi augšpus dzirnavezera.
- Pihejervi Ezers Somijā, Dienvidsomijas reģionā, uz dienvidiem no Kokemēnjoki, platība - 120 kvadrātkilometru, notece pa Eurajoki.
- Pihejervi Ezers Somijā, Oulu reģionā, Ezeru plato ziemeļos, platība - 113 kvadrātkilometru, notece pa Pihejoki (166 km) uz Botnijas līci.
- Haukivesi Ezers Somijas austrumos ("Haukivesi"), platība - \~600 kvadrātkilometru, garums - 65 km, platums - 28 km, >20 salu, savienots ar blakus ezeriem.
- Dusas ezers ezers Suduvas augstienē, Lietuvā, platība 2330 ha, vidējais dziļums - 14,7 m, lielākais - 32,4 m, notece uz Nemunas pieteku Šešupi.
- Lugāno ezers ezers Šveicē un Itālijā, Lombardijas Alpos 271 m vjl., platība — 4870 ha, lielākais dziļums — 288 m, tektoniski glaciālas izcelsmes, līčains un šaurs (vidū tilts), notece pa Trezu uz Lago Madžores ezeru.
- Portņagina ezers ezers Taimiras pussalā 66 m vjl., Krievijas Krasnojarskas novadā, platība - 376 kvadrātkilometri, notece pa Gusihu uz Laptevu jūras Hatangas līci.
- Mordangas ezers ezers Talsu novada Ģibuļu pagastā, savienots ar Mežezeru, platība — 45 ha, garums — 2 km, maksimālais platums — \~0,4 km, iztek Kāņupe uz Usmas ezeru.
- Mežezers Ezers Talsu novada Ģibuļu pagastā, savienots ar Mordangas ezeru, platība - 33 ha, garums - 1,5 km, maksimālais platums - 0,4 km; Kāņu ezers.
- Liepsalas ezers ezers Teiču purva dienvidu daļā, Atašienes pagastā, 111,3 m vjl., platība — 35,4 ha, garums — 840 m, lielākais platums — 670 m, lielākais dziļums — 7,5 m, distrofs, bez noteces; Melnais ezers.
- Terehols Ezers Tivas Republikā Krievijā, Teshemas beznoteces apgabalā, Ubsunura ieplakā, platība - 68,8 kvadrātkilometri, sastāv no divām daļām, ko savieno starpteka, ezera rietumu daļa atrodas Mongolijā.
- Lamas ezers ezers Vidussibīrijas plakankalnes ziemeļrietumu daļā, 53 m vjl., Krievijas Krasnojarskas novadā, platība - 318 km^2^, dziļums - līdz 63 m, augsti krasti (400-600 m), notece uz Pjasina ezeru.
- Pāvītes ezers ezers Vidzemes augstienē, Cēsu novada Inešu pagastā, 186 m vjl., platība — 18,2 ha (samazināta, divkārt pazeminot līmeni), apaļa ezerdobe 500 m diametrā, dziļums — līdz 1,5 m, no malām aizaudzis (iesēta tuskarora); Pievītes ezers.
- Mazais Bauzis ezers Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Burtnieka līdzenuma dienvidos, Cēsu novada Raiskuma pagastā un Valmieras novada Vaidavas pagastā, 61 m vjl., platība 32 ha, garums 1,1 km, platums 340 m, dziļums līdz 3 m, ziemeļrietumos savienots ar Lielo Bauzi, austrumos notece pa Baužupīti uz Mazmuižnieku ezeru; Banušlānu ezers.
- Udjaurs Ezers Zviedrijas ziemeļos ("Uddjaur"), Norlandes plakankalnē 419 m vjl., platība - 203-238 kvadrātkilometri, vidējais no Šelleftes lielajiem caurplūdes ezeriem, uzņem ūdeņus no Hūrnavana ezera, notece uz Stūravana ezeru.
- Turnetresks Ezers Zviedrijas ziemeļos, Skandināvijas kalnu tektoniskā ielejā 342 m vjl., platība - 322 kvadrātkilometri, garums - 71 km, lielākais platums - 9 km, dziļums - 168 m, notece pa Turni uz Botnijas līci.
- Mordangas ezeri ezeru grupa Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, Irbes un Ventas lielbaseinā, Talsu un Kuldīgas novadā, kopplatība — >200 ha, ūdensšķirtne dala to 2 daļās, ziemeļu grupa ar noteci uz Usmas ezeru un Irbes baseinu un dienvidu grupa ar noteci uz Abavu, tie ir subglaciālās iegultnes ezeri, orientēti aptuveni dienvidu-ziemeļu virzienā, krasti augsti, apkārt mežainas iekšzemes kāpas.
- ičhāšakti Ezoterismā apzīmē gribas spēku, kas dod iespēju raudzīties nākotnē, kā arī ierobežotā veidā iepriekš noteikt nākotnes notikumus.
- min Ezoterismā liktenis un dievu noteiktā kārtība.
- fa Ezoterismā likumi un noteikumi, kas jāievēro, lai attīstītos.
- numeroloģija Ezoterismā mācība par katra atsevišķa burta aizstāšanu ar skaitli un vārdu izteikšanu ar skaitļu kopu, kas ļaujot noteikt attiecīgā vārda labumu vai sliktumu konkrētam cilvēkam.
- džņānins Ezoterismā persona, kas zina, persona, kas iet zināšanu ceļu, mēģinot sasniegt augstākās realitātes.
- višudha Ezoterismā piektais no septiņiem parasti noteiktajiem ķermeņa jogiskajiem centriem, lotoss, kas atrodas kakla līmenī.
- budhi Ezoterismā tā apzīmē gudrību, atgādinot, ka gudrība un zināšanas ir divas dažādas lietas.
- fis Fa dieza apzīmējums burtu notācijā (tonis fa, kas paaugstināts par pustoni).
- datotēka Fails, datu kopa - noteiktā veidā sakārtots ierakstu kopums, ko izmanto datu apstrādē ar datoru.
- diagnostika Fakta noteikšana, konstatēšana pēc kādām pazīmēm.
- atbilde Fakti, dati, sakarības, kas noskaidrojas, risinot kādu jautājumu, problēmu.
- pirktspējas paritāte faktiskā divu (vai vairāku) valūtu attiecība pēc to pirktspējas attiecībā pret noteiktu preču un pakalpojumu grozu.
- kontrole Faktiskā pārvaldīšana, vara (pār ko); noteicošais stāvoklis.
- hromosomu pamatskaits faktiskais un teorētiskais vismazākais noteiktas sugas vai poliploīdu hromosomu skaits.
- izmaksu novirze faktisko izmaksu novirze no plānotajām izmaksām un standartizmaksām.
- termiņinventūra Faktisko materiālu vērtību vai krājumu uzskaite noteiktā termiņā vai dienā.
- kofaktors Faktors, kuram jāsavienojas ar citu faktoru, lai notiktu funkcija.
- sociālā fasilitācija fakts, ka noteiktu darbību (arī noziedzīgu) vieglāk ir veikt citu cilvēku klātbūtnē.
- sensācija Fakts, notikums, norise u. tml., kas ar savu neparastumu, negaidītību pievērš daudzu cilvēku uzmanību, rada plašu interesi.
- brīnums fantastisks notikums, kas norisinās pārdabisku spēku ietekmē
- aizsapņoties Fantazējot nonākt (līdz kādam laika posmam, notikumam u. tml.).
- piefantazēt Fantazējot radīt, izveidot (ko no jauna), papildinot (ar to, piemetām, mākslas darbu).
- magma Farmācijā vairāk vai mazāk noturīga nogulšņu suspensija ūdenī.
- diferenciālā fāze fāzes nobīde maza krāsainuma subnesējam krāsu videokanālā (ja ir noteikts spilgtuma līmenis) attiecībā pret fāzes nobīdi signāla blankēšanas līmenī.
- otrā veida fāžu pāreja fāžu pāreja, kas notiek bez vielas iekšējās enerģijas un blīvuma lēcienveida izmaiņām, piemēram, vielas pāreja no feromagnētiskā stāvokļa paramagnētiskajā stāvoklī.
- pirmā veida fāžu pāreja fāžu pāreja, kurā lēcienveidīgi mainās vielas iekšējā enerģija (izdalās vai absorbējas siltums) un blīvums; tas notiek, vielai iztvaikojot, kūstot, kondensējoties, kristalizējoties u. tml.
- Amerikas Informācijas apstrādes biedrību federācija federācija dibināta 1961. gadā, lai apvienotu informācijas apstrādes biedrības un asociācijas, kā arī lai stimulētu ar informācijas apstrādi saistīto zinātnes un tehnikas nozaru attīstību, tā ir Starptautiskās informācijas apstrādes federācijas locekle, tās sastāvā ietilpst, piemēram ACM un IEEE.
- fenolftalīns Fenolftaleīna reducēšanās produkts, kas sārmainā vidē ir bezkrāsains; lieto asins konstatēšanai, oksidāžu, peroksīdu un vara noteikšanai.
- ortokrezolftaleīns Fenolu un ftalskābes anhidrīda kondensācijas produkts, indikators pH noteikšanai, krāsu maiņa pH = 8,2-9,5.
- alfanaftolftaleīns Fenolu un ftalskābes anhidrīda kondensācijas produkts, indikators pH noteikšanai, krāsu maiņa pH = 9,3-10,5.
- genotipiskā mainība fenotipiskās mainības daļa, ko nosaka ģenētiskie faktori.
- fenotipologs Fenotipoloģijas speciālists.
- fainotips Fenotips.
- bendes kalpi feodālā senjora vai pilsētas rātes iecelti ierēdņi viduslaikos, kas kopā ar bendi piedalījās apsūdzēto spīdzināšanā un notiesāto sodīšanā, Latvijā šāds amats pastāvēja 13.-19. gadsimtā; 1847. gadā Rīgā bija 61 bendes kalps.
- kopiholderi Feodālajā Anglijā - muižnieku zemes nomnieki, kas šo nomu ieguvuši mantojumā vai uz visu mūžu; pārņemdami zemes gabalu no muižnieka, kopiholderi saņēma manorijas (muižas) tiesas protokola kopiju; muižniekam viņi maksāja noteiktu naudas renti; kopiholderi vēl bija sastopami Anglijā 20. gs. pirmajā ceturksnī.
- kunga tiesa feodālās rentes veids - noteikta produktu daudzuma daļa.
- satisfakcija Feodālo muižnieku sadzīvē (arī studentu korporācijās) - gandarījums apvainotajam divkaujas veidā.
- lēņa spēja feodēlo tiesību noteikumi spējai dot vai ņemt lēni.
- restrikcija Fermentīva DNS molekulas "pārgriešana" noteiktās vietās, viens no reparācijas un rekombināciju molekulārā mehānisma etapiem.
- hialuronidāze Ferments patogēnās baktērijās, čūsku indē, spermā u. c.; šķeļ hialuronskābi, veicinot patogēno aģentu invāziju audos; sekmē arī injicēto medikamentu difūziju.
- bromelīns Ferments, kas atrodams bromēliju dzimtas augos un palīdz labāk sašķelt olbaltumvielas, tādējādi veicinot ēdiena sagremošanu.
- enzīms Ferments, lielmolekulāra viela, kas katalizē ķīmiskas reakcijas un darbojas tikai noteiktos apstākļos un reaģē uz noteiktu vielu.
- invars Feromagnētiķu - dzelzs un niķeļa (35-37%)- sakausējums, kas gandrīz nemaina apjomu, temperatūrai mainoties robežās no -80 līdz +100 Celsija grādiem; to lieto precīzu mēraparātu izgatavošanā.
- grafs Figūra, ko veido ar līnijām savienoti punkti un ko parasti izmanto, lai shematiski attēlotu kādu objektu vai norisi.
- kvadratūra figūras laukuma aprēķināšana, ko veic, konstruējot figūrai vienlielu kvadrātu; viena no pirmajām jomām, kur lietoja noteiktos integrāļus.
- simetrija Figūras vai ķermeņa īpašība sakrist ar sevi, izpildot noteiktas transformācijas plaknē vai telpā.
- gājiens Figūras, kauliņa pārvietošana saskaņā ar spēles noteikumiem (piemēram, šahā, dambretē).
- fakts Fiksēta informācija par kādu pazīmi, parādību, notikumu u.c.
- hīlings Filipīniešu tradicionālās dziedniecības paveids - garīgā ķirurģija, kur iejaukšanās cilvēka organismā notiek nevis ar instrumentu palīdzību, bet koncentrētas garīgās enerģijas veidā; hīlerisms.
- snuff Filma, parasti pornogrāfiska vai spēcīgi erotiska, kuras gaitā notiek slepkavība (sekss, varmācība, asinis); "snuff movie"; "snuff film".
- slēptā kamera filmēšana, filmējamajam nezinot.
- road movie filmu žanrs, kurās sižets ir saistīts galvenokārt ar notikumiem ceļā.
- tihisms Filozofijā apzīmējums uzskatam, pēc kura pasaulē valdot nejaušība, notikumi ar gadījuma raksturu.
- atsevišķais Filozofijas kategorija; pasaules kopsakarības un tās izziņas objektīvs moments, kas izsaka īstenības priekšmetu vai parādību, to īpašību un attiecību kvalitatīvo noteiktību, individualitāti, norobežotību un atšķirtību no citiem priekšmetiem vai parādībām.
- kartēzisms Filozofijas un dabaszinātņu virziens (17. un 18. gadsimtā), kura teorētiskais pamats ir Renē Dekarta idejas, kas visu pasaulē notiekošo, izņemot domāšanu, centās izskaidrot ar mehāniskām kustībām un vienkāršākajiem mehānikas likumiem.
- transcendentālisms Filozofijas un literatūras virziens (19. gadsimta vidū Amerikas Savienotajās Valstīs), kam raksturīga vēršanās pret sensuālismu, transcendentālās esamības atzīšana, cilvēku līdztiesības pamatu meklējumi.
- kritiskais reālisms Filozofijas virziens (galvenokārt Amerikas Savienotajās Valstīs 20. gadsimta 20., 30. gados), kas izziņas akta struktūru reducēja uz trim elementiem - subjektu, objektu un apziņas saturu.
- iracionālisms Filozofijas virziens, kas, pretēji racionālismam, par noteicošajiem cilvēka dzīvē un izziņā uzskata iracionālos elementus, intuīciju, jūtas, instinktus, atklāsmi u. tml.
- sinerģisms filozofijas virziens, kura pamatā ir apgalvojums, ka pasaules uztverei jābūt viengabalainai, vienotai un daudzpusīgai.
- tapšana Filozofiska kategorija; noteikta materiāla vai ideāla objekta veidošanās process.
- lakmuspapīrs Filtrpapīrs, kas piesātināts ar lakmusa šķīdumu ūdenī noteiktas vides skābuma vai sārmainības pārbaudei: kļūst sarkans skābju un zils sārmu iedarbībā.
- subvencija Finansiāls pabalsts, ko valsts centrālās institūcijas izsniedz vietējām institūcijām ar nosacījumu, ka noteiktu pasākumu finansēšanā tiks izlietoti arī vietējo institūciju līdzekļi.
- atvasinātie finanšu instrumenti finansu instrumenti, kuru vērtība mainās atkarībā no noteiktās procentu likmes, vērtspapīru cenas, ārvalstu valūtas kursa, cenu vai likmju indeksa, kredītreitinga vai līdzīga mainīga lieluma pārmaiņām un kuru ietekmē viens vai vairāki finansu riski, kas piemīt atvasinātā finansu instrumenta pamatā esošajam primārajam finansu instrumentam, tiek pārvesti starp darījumā iesaistītajām personām.
- pašu kapitāla izmaiņu pārskats finansu pārskatu sastāvdaļa, kurā sniedz ziņas par uzņēmuma pašu kapitālu un tā sastāvdaļu apjoma izmaiņām noteiktu saimniecisku darījumu ietekmē pārskata periodā, kā arī par šī perioda neto peļņas vai zaudējumu kopsummu, tajā ietverot arī tieši pašu kapitālā ieskaitītās vai no t'norakstītās summas.
- sistēmas dalībnieka finanšu instrumentu portfelis finanšu instrumentu kopsumma, kas pieder sistēmas dalībnieka ieguldītājiem, kuriem ir tiesības uz kompensāciju likumā noteiktajā kārtībā un apmērā, un kas aprēķināta saskaņā ar likumu.
- kontu maksājumu programmatūra finanšu operāciju programmatūra, kas nodrošina organizāciju un pārdevēju savstarpējo norēķinu izpildi; tā aprēķina maksājamās summas, nosaka daļēju maksājumu izpildes nepieciešamību, apstrādā pārdevēju kredītnoteikumus un tirdzniecības nodokļus.
- peļņas un zaudējumu aprēķins finanšu pārskats, kas atspoguļo uzņēmuma ieņēmumus un izmaksas, kā arī noteiktā laikposmā iegūto peļņu vai radušos zaudējumus.
- finanšu instrumentu neatgriezeniska pazušana Finanšu un kapitāla tirgus komisijas konstatēts fakts, ka dati, kas apliecina ieguldītāja īpašuma tiesības uz finanšu instrumentiem un kas atrodas sistēmas dalībnieka datorsistēmā vai cita veida uzskaitē, ir neatgriezeniski iznīcināti vai sabojāti kādas darbības, bezdarbības vai noziedzīga nodarījuma dēļ un sistēmas dalībnieks atsakās atjaunot šos datus pēc ieguldītāja uzrādītajiem dokumentiem.
- šaterings Finiera veidnes, kurās sapilda šķidru betonu, lai tas sacietē noteiktā formā (angļu "shuttering").
- patentlaga Firmā izgatavota navigācijas ierīce peldlīdzekļa ātruma noteikšanai un noieto jūras jūdžu uzskaitei.
- konsaltinga firma firma, kas sniedz konsultācijas, izstrādā ieteikumus noteiktā uzņēmējdarbības jomā.
- kopne UNIBUS firmas _DEC_ izstrādāta asinhrona datorkopne, ko galvenokārt izmanto minidatoros (piemēram, _PDP-11_), lai savienotu centrālo procesoru ar atmiņas moduļiem un ārējām ierīcēm; to veido 56 paralēlas līnijas, dati un adreses tiek pārraidītas pa atsevišķām līnijām.
- ražošanas automatizācijas protokols firmas _General Motors_ izstrādātais standarts, kas nosaka protokolu izvēli dažādiem lokālā tīkla slāņiem, un nodrošina vienotas saskarnes dažādām ražošanas automatizācijas sistēmām; protokols _MAP_.
- arhitektūra PA firmas _Hewlett-Packard_ 1980. gados izstrādāta _RISC_ datora arhitektūra vienotai mikrodatoru un minidatoru saimei.
- koncepcija Ultimedia firmas _IBM_ izstrādāta multivides koncepcija, kas dod iespēju apvienot audio-, video- un tekstuālās informācijas apstrādi un nosaka, kāda aparatūra nepieciešama šim nolūkam.
- meklētājprogramma Infoseek firmas _Infoseek Corporation_ izveidota meklētājprogramma globālajam tīmeklim, kas ne tikai nodrošina tekstu meklēšanu, bet var atrast arī tīmekļa vietnēs noteiktus kategoriju sarakstus.
- sistēmas pārvaldības serveris firmas _Microsoft_ izstrādāta līdzekļu kopa, kas palīdz pārvaldīt lokālajam tīklam pievienotus personālos datorus.
- programma Excel firmas _Microsoft_ izveidota plaša izklājlapu apstrādes programma, kas lietojama firmas _IBM_ un _Apple_ datoriem. Tā var apvienot vairākas izklājlapas un nodrošina lietotājam lielu grafisko līdzekļu klāstu.
- standarts SSL firmas _Netscape Communications_ izstrādāts drošības standarts komerciālu transakciju pārsūtīšanai pa internetu: seansam sākoties serveris aizsūta publisko atslēgu pārlūkprogrammai, kas to izmanto, lai nosūtītu patvaļīgi ģenerētu slepeno atslēgu atpakaļ serverim, tādējādi nodrošinot iespēju apmainīties ar slepenajām atslēgām seansa laikā.
- caurspīdīgā operētājsistēma firmas _Sun Microsystems_ izveidota lokālā tīkla operētājsistēma, kas ļauj apvienot tīklā firmas _Applle_ datorus, personālos datorus _PC_, kā arī _Sun_ darbstacijas, neprasot, lai lietotāji pieskaņotos jaunajai darba videi.
- programmkomponentu objektmodelis firmas "Microsoft" attīstīta tehnoloģija komponentu izstrādāšanai, kas ļauj jaunizstrādātos komponentus asamblēt programmās, vai arī tos var pievienot tām esošajām programmām, kas tiek izpildītas operētājsistēmas "Microsoft Windows" vidē, lai paplašinātu šo programmu funkcionālās iespējas.
- kopējais objekta modelis firmas "Microsoft" izstrādāta specifikācija tādu programmatūras komponentu veidošanai, kurus var apvienot programmās vai ar kuriem var papildināt programmas, kas darbojas operētājsistēmas "Microsoft Windows" vidē.
- aktīvas straumēšanas formāts firmas "Microsoft" izstrādāts straumēšanas formāts, kas nodrošina audio, video, diapozitīvu (slīdu) un sinhronizētu notikumu pārraidi.
- polaroīds Firmas "Polaroid" patentēta fotoaparātu klase, kurā notiek arī fotomateriāla apstrāde un fotoattēls ir gatavs dažu sekunžu laikā pēc fotografēšanas.
- pārtraukšanas taustiņš firmas IBM un ar to saderīgas tastatūras taustiņš, kas parasti izvietots tastatūras augšpusē un ir apvienots ar pauzēšanas un ritslēga taustiņu.
- radošā grāmatvedība firmas kontu organizēšana un atainošana tādā formā, kas šai firmai ir ērta un izdevīga, taču radīta, liberāli un neortodoksāli interpretējot vispārīgos noteikumus par grāmatvedību.
- telefonijas lietojumprogrammu saskarne firmu _Microsoft_ un _Intel_ programmatūras saskarne, kas nodrošina operētājsistēmas _Windows_ vidē strādājošos datorus ar telefona pakalpojumiem - ar iespēju klienta programmām īstenot piekļuvi balss pakalpojumiem serverī; tā nodrošina balss pakalpojumus gan atsevišķam datoram, gan arī lokālajam tīklam.
- uzlabotā konfigurācijas un barošanas bloka saskarne firmu "Microsoft", "Intel" un "Toshiba" izstrādāta barošanas pārvaldības standartizēta saskarne, kas ļauj personālajam datoram vadīt barošanas sprieguma padevi dažādām ar šo datoru savienotām perifērijas ierīcēm.
- fundamentālās mijiedarbības fizikā pieņemta un eksperimentāli pierādīta koncepcija, pēc kuras visus dabā pastāvošos spēkus attiecina uz vienu no četrām fundamentālām (tālāk nereducējamām) mijiedarbībām; 20. gs. 60–70. g. tika izveidota vienota leptonu un kvarku elektrovājā mijiedaŗbību teorija (pārējās ir stiprā mijiedarbība, elektromagnētiskā mijiedarbība, vājā mijiedarbība).
- mērvienība Fizikāla lieluma noteikta vērtība, kuru izmanto, lai skaitliski raksturotu mērīšanas procesu vai rezultātu.
- mērīšana Fizikāla lieluma vērtības eksperimentāla noteikšana ar speciāliem tehniskiem līdzekļiem.
- rentgenmikroanalīze Fizikāla lokālas analīzes metode, kas noteic vielas kvalitatīvo un kvantitatīvo ķīmisko sastāvu ļoti mazos tilpumos (0,5-300 kubikmikrometros), analizējot primāros emisijas rentgenspektrus, kurus pētījamajā paraugā ierosina ar elektronu zondi - fokusētu elektronu kūli.
- emisijas spektrālanalīze fizikāla metode vielu elementsastāva kvalitatīvai un kvantitatīvai noteikšanai pēc spektra, ko izstaro ierosināti vielas atomi.
- datu pārraides līnija fizikāla vide, kas kalpo signālu pārsūtīšanai un tiek izmantota, lai savienotu datu ķēdes galiekārtas, datu komutatorus, kā arī citas ierīces, kas veic datu pārraidi.
- operacionālā vide fizikālā vide, piemēram, temperatūra, mitrums, izvietojums un barošanas noteikumi, kas nepieciešami sistēmas pareizai funkcionēšanai.
- datu bāzes reorganizēšana fizikālās datu bāzes struktūras izmaiņa, nemainot tās loģisko organizāciju, ko parasti veic, lai celtudatu bankas izmantošanas efektivitāti.
- enerģijas līmenis fizikālas sistēmas stāvokli raksturojošs lielums, kurā sistēmai ir noteikta enerģija, kas atkarīga no sistēmu raksturojošiem parametriem; mainoties sistēmas stāvoklim, enerģijas līmenis var mainīties nepārtraukti (nepārtraukts enerģētiskais spektrs) vai lēcienveidīgi – diskrēti (diskrēts enerģētiskais spektrs).
- krioskopija Fizikālķīmiska molekulmasas noteikšanas metode, kuras pamatā ir vielas šķīduma sasalšanas temperatūras pazemināšanās salīdzinājumā ar tīra šķīdinātāja sasalšanas temperatūru.
- simetrija Fizikālos lielumus noteicošo likumu īpašība nemainīties noteiktu operāciju (piemēram, pārveidošanas) rezultātā, kurām var būt pakļauta sistēma.
- atvasināts fizikāls lielums fizikāls lielums sistēmā, kas noteikts, izmantojot sistēmas pamata fizikālos lielumus.
- saspiežamības koeficients fizikāls lielums, kas izteic vielas relatīvo tilpuma maiņu, ja spiediens mainās par vienu vienību: χ=(1/V)·(ΔV/Δp) (ΔV – vielas tilpuma v maiņa, ja spiediens mainās par lielumu Δp; χ – elastības moduļa K apgriezts lielums: χ=K^-1^). Vislielākā χ vērtība ir gāzēm, vismazākā – cietvielām. χ samazinās, palielinoties spiedienam, un palielinās, paaugstinoties temperatūrai.
- potenciāls fizikāls lielums, kas raksturo (piemēram, gravitācijas, elektrostatisko) lauku noteiktā telpas punktā un kas skaitliski ir vienāds ar darbu, kuru veic lauks, pārvietojot ķermeni ar vienu masas, elektriskā lādiņa u. tml. vienību no dotā telpas punkta līdz kādam citam punktam, kur šis lielums ir pieņemts par nulli.
- absorbcijas koeficients fizikāls lielums, kas raksturo attiecīgās vides (cietvielas, šķidruma, gāzes) spēju absorbēt noteiktu starojuma veidu (gaismu, skaņu, radioviļņus, radioaktīvo starojumu utt.), kā rezultātā attiecīgā starojuma intensitāte samazinās.
- efektīvais šķērsgriezums fizikāls lielums, kas raksturo divu daļiņu sadursmes un sadarbības varbūtību; vienāds ar attiecību starp noteiktam beigu stāvoklim atbilstošu sadursmju vai reakcijas aktu skaitu un daļiņu plūsmas blīvumu sākuma stāvoklī; mēra laukuma vienībās (kodolfizikā lieto barnu; 1 barns=10^-24^ cm^2^)
- induktivitāte Fizikāls lielums, kas raksturo elektrodzinējspēka rašanos elektriskajā ķēdē, mainoties strāvas stiprumam šajā ķēdē.
- koksnes iekšējie spriegumi fizikāls lielums, kas raksturo iekšējos spēkus, kuri rodas koksnē, to žāvējot, mitrinot, piesūcinot, mehāniski slogojot, kā arī koka augšanas laikā.
- frekvence fizikāls lielums, kas vienāds ar identisku notikumu (sistēmas stāvokļu) skaitu laika vienībā.
- elektriskā caursite fizikāls process, kad neliels skaits sākuma brīvo lādiņnesēju izraisa to strauju vairošanos; notiek lielas intensitātes elektriskajā laukā.
- neatgriezenisks process fizikāls process, kurš patstāvīgi var norisēt tikai vienā noteiktā virzienā (piem., difūzija, siltumvadītspēja) un kur novēro orientētu vielas, enerģijas, impulsa plūsmu.
- stikla kausējums fizikālu procesu un ķīmisku reakciju rezultātā no mehāniska stikla izejvielu maisījuma iegūta šķidrā fāze ar noteiktām fizikālķīmiskām īpašībām.
- pilnās strāvas likums fizikas likums, kas noteic, ka magnētiskā lauka intensitātes vektora cirkulācija pa kontūru, kurš aptver strāvu, ir vienāda ar to neatkarīgi no vielas, kas ir telpā ap šo strāvu.
- spektrometrija Fizikas un tehnikas nozare, kas izstrādā metodes spektru parametru noteikšanai.
- fizioģeogrāfiskā apakšzona fizioģeogrāfiskas zonas joslveida daļa, kas nodalās zonas robežās platumu virzienā, mainoties klimatam, hidroloģiskajam režīmam, ģeoķīmiskajiem un augsnes veidošanās procesiem, biocenožu struktūrai.
- šarms Fizioloģijā viegls hipnotisks miegs.
- hidrotubācija Fizioloģiskā šķīduma ievadīšana olvados, lai noteiktu kanālu caurejamību.
- stimulators Fizioloģiski aktīva viela, kas veicina noteiktus vielu maiņas procesus organismā vai kādā tā daļā.
- lāzerstrāvu terapija fizioterapijas metode, kurā ārstnieciskā nolūkā apstaro noteiktas ķermeņa daļas ar starojumu no kvantu ģeneratoriem, lāzeriem.
- vibroterapija Fizioterapijas metode, kurā izmanto zemas frekvences mehāniskas svārstības, piestiprinot ķermenim vibratorus aplikatoru veidā vai izmantojot ūdens vannas.
- nūjošana Fiziska nodarbe, kurā pastaiga apvienota ar distanču slēpošanas elementiem, izmantojot speciālas nūjas, ar kurām pastaigas laikā tiek trenēti ķermeņa augšdaļas muskuļi un ir aktivizēti 90% no visiem ķermeņa muskuļiem.
- apsardzes darbinieks fiziskā persona, kas likumā noteiktajā kārtībā saņēmusi apsardzes sertifikātu, Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts pilsonis, kurš attiecīgajā valstī saņēmis apsardzes sertifikātu vai tam pielīdzināmu personas profesionālo kompetenci apliecinošu dokumentu un kurš veic apsardzes darbību.
- apsargājamais objekts fiziskā persona, krava un cita kustamā manta un vērtības vai nekustamais īpašums, teritorija vai cits objekts, kā arī objektos notiekoši pastāvīgi vai atsevišķi pasākumi.
- trauksmes cēlējs fiziskā persona, kura sniedz informāciju par iespējamu pārkāpumu, kas var kaitēt sabiedrības interesēm, ja persona šo informāciju uzskata par patiesu un tā gūta, veicot darba pienākumus vai dibinot tiesiskās attiecības, kas saistītas ar darba pienākumu veikšanu, vai esot praksē, un kurai šīs informācijas sniegšanas dēļ varētu tikt radītas nelabvēlīgas sekas.
- darbs Fiziska vai intelektuāla darbība (parasti uzņēmumā vai iestādē noteiktā amatā), par kuru cilvēks saņem samaksu.
- darbs Fiziska vai intelektuāla darbība kāda noteikta mērķa sasniegšanai vai rezultāta radīšanai.
- ar pievienotās vērtības nodokli apliekamā persona fiziskā vai juridiskā persona vai ar līgumu vai norunu saistīta šādu personu grupa, vai šādas grupas pārstāvis, kas veic saimniecisko darbību un ir reģistrēts Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā.
- darījumu partneri fiziska vai juridiskā persona vai uz līguma pamata izveidota fizisko un juridisko personu apvienība, kas saskaņā ar likuma noteikumiem ir deklarējamās darījumu attiecībās ar valsts amatpersonu.
- nomnieks Fiziska vai juridiska persona, kas iegūst nomā īpašumu par noteiktu atlīdzību.
- obligacionārs Fiziska vai juridiska persona, kas noteiktā kārtībā ir iegādājusies obligācijas; obligācijas īpašnieks (turētājs).
- recipients fiziska vai juridiska persona, kas saņem ienākumu, pabalstu, subsīdiju; terminu parasti lieto, attiecinot to uz valstīm, kas ir kapitālieguldījumu objekts.
- aģents fiziska vai juridiska persona, kura par noteiktu atlīdzību pilnvarota rīkoties citas personas interesēs un uzdevumā.
- uzaicinātājs Fiziskā vai juridiskā persona, kura uzaicina ārzemnieku un uzņemas atbildību par viņa izbraukšanu no valsts noteiktā laikā, kā arī, ja nepieciešams, nodrošina ar ārzemnieka veselības aprūpi, uzturēšanos Latvijas Republikā un atgriešanos mītnes zemē saistīto izdevumu segšanu.
- operators fiziskā vai juridiskā persona, kura veic piesārņojošu darbību vai kura ir atbildīga par šādas darbības tehnisko nodrošinājumu, vai kurai ir noteicošā ekonomiskā ietekme uz attiecīgo piesārņojošo darbību.
- bankrota procedūra fiziskas personas maksātnespējas procesa sastāvdaļa, kuras laikā tiek realizēts finansiālo, tiesisko un organizatorisko pasākumu kopums, kura mērķis ir realizēt visu parādnieka mantu un no tās realizācijas iegūtos līdzekļus novirzīt kreditoru prasījumu apmierināšanai, izņemot _Civilprocesa likumā_ noteikto mantu, uz kuru nevar vērst piedziņu.
- privātums Fiziskas vai juridiskas personas tiesības kontrolēt vai noteikt, kādu informāciju par šo personu drīkst uzkrāt un saglabāt un kam šo informāciju ir atļauts izmantot.
- zemes konsolidācija fizisko vai juridisko personu, valsts vai sabiedrības interesēs īstenots pasākumu kopums, lai optimizētu zemes izmantošanu, t. sk., likvidētu zemesgabalu sadrumstalotību (starpgabalus), uzlabotu inženiertehnisko infrastruktūru zemes resursu ilgtspējīgai izmantošanai.
- emuārs Fizisku personu vai organizāciju tīmekļa vietne, kurā tiek publicēta informācija par noteiktu tematu vai tematu kopu, to regulāri atjauninot; tīmekļa žurnāls.
- fluorofotometrija Fluorescējošas vielas kvantitatīva noteikšana šķīdumā, salīdzinot tās fluorescenci ar standartšķīduma fluorescenci.
- aģents fona programma, kuras darbību parasti izsauc kāds īpašs notikums; datoru tīklos tā ir tīkla pārvaldības sistēmas daļa (pārvaldības elements), kas atrodas darbstacijās vai citās tīkla ierīcēs un kas vāc un nodod informāciju par šo ierīču darbību tīkla pārvaldības sistēmai.
- šantrija Fondam līdzīgs reliģisks iestādījums viduslaiku Eiropā, kur, atlīdzinot par tam dāvāto zemi, aizlūdza par dāvinātāja, kā arī viņa tuvinieku un draugu dvēseli.
- paaugstināts Fonoloģijā - tāds, kam raksturīgs spektra formantu neliels paaugstinājums, kas rodas, mēles daļai paceļoties pret cietajām aukslējām un mutes dobuma apjomam samazinoties; diezēts.
- diezēts Fonoloģijā - tāds, kam raksturīgs spektra formantu neliels paaugstinājums, kas rodas, mēles daļai paceļoties pret cietajām aukslējām un mutes dobuma apjomam samazinoties; paaugstināts.
- fonotaktika Fonoloģijas apakšnozare, kurā pēta, kā konkrētās valodas fonēmas vai citas fonoloģiskās vienības var savienot, lai veidotu zilbes un vārdus ar pieļaujamajām līdzskaņu kopām; kāda vokāļu un konsonantu secība ir iespējama konkrētajā valodā un kādās pozīcijās vārdos un zilbēs šīs skaņu kopas un secība var būt.
- formastērps Forma (8) - instrukcijā, nolikumā noteikts (vienāda šuvuma un krāsas) apģērbs (vienas profesijas vai grupas cilvēkiem).
- abstraktā sintakse formāla lietojumslāņa protokola datu bloku struktūras specifikācija, izmantojot attiecīgu notāciju.
- valoda LOTOS formāla valoda, ko izmanto Starptautiskās standartizēšanas organizācijas izstrādāto atvērto sistēmu sadarbības protokolu specifikācijās, lai aprakstītu notikumu norisi laikā.
- nullforma Formālas izpausmes trūkums kādai vārdformai, kas veic noteiktu sintaktisku funkciju un konstatējama pretstatā formāli izteiktiem tās pašas paradigmas elementiem.
- sertificēšana Formālas pieņemšanas un pārbaudes process vai rakstiskas garantijas izsniegšana, kas apliecina, ka sistēma vai tās komponents atbilst noteiktām prasībām un ir izmantojams paredzēto uzdevumu risināšanai.
- (tikai) uz papīra formāli, arī fiktīvi; tā, ka nav realizēts, īstenots (parasti plānotais).
- burta kalps formālists, birokrāts, kas neiedziļinās (apstākļu, notikumu) būtībā.
- sūdzību izskatīšanas kārtība formāls process, kurā tiek izskatīts mutisks vai rakstisks iesniegums, priekšlikums vai sūdzība par situāciju vai notikumu, kas saistīts ar konkrētas iestādes vai organizācijas darbību vai bezdarbību.
- paramorfisms Formas novirze no pieņemtās normas; ķīmijā pseidomorfisma veids, kad minerāli savstarpēji pārvēršas, nemainoties sastāvam, bet mainoties uzbūvei.
- deformācija Formas un tilpuma maiņa (fizikālam ķermenim) ārēja spēka iedarbībā (nemainoties ķermeņa masai).
- veidnēts saplāksnis formēts saplāksnis, kurš iegūts, ieliektā vai izliektā veidnē kārtu pa kārtai salīmējot plānas koka sloksnes, katrā kārtā mainot šķiedru virzienu par 90 grādiem.
- barometriskā formula formula, kas izteic gaisa statiskā spiediena vai blīvuma atkarību no augstuma (h) : r(h)=r~0~exp(-mgh/kT), kur r~0~ - gāzes blīvums uz zemes virsmas, m - gaisa masa, k - Bolcmaņa konstante, g - brīvās krišanas paātrinājums; šo formulu izmanto barometriskajos altimetros gaisakuģa augstuma noteikšanai.
- pārformulēšana Formulējuma mainīšana; tulkošanā - vienā valodā paustās domas izteikšana citā valodā atšķirīgā veidā, mainot vārdus, vārdu secību, teikumu kārtību u. c., piemēram lai padarītu mērķvalodas tekstu vieglāk saprotamu, dabiskāku.
- laika prioritāte fotoaparāta automātikas funkcija noteikt diafragmas atvērumu, vadoties pēc noteikta ekspozīcijas laika.
- ikonometrs fotoaparāta skatu meklētājs, ko izmanto kadra robežu noteikšanai.
- teleobjektīvs Fotoaparāta vai kinoaparāta objektīvs, ar kuru, nepalielinot kameras izmērus, var iegūt daudzkārt lielāka mēroga attēlu.
- vizieris fotoaparāta, kinokameras optiska ierīce kadra robežu noteikšanai; skatumeklētājs; skatu meklētājs.
- skatu meklētājs fotoaparāta, kinokameras optiska ierīce kadra robežu noteikšanai; vizieris.
- direktogrāfija Fotografēšanas paņēmiens uz metāla plāksnes, kuru kā negatīvu kodinot pārvērš iespiežamā plāksnē.
- panorāmfotogrāfija Fotogrāfija, kas uzņemta vienlaikus ar trim vai vairāk fotokamerām, kas izkārtotas noteiktā leņķī cita no citas, lai iegūtu plašu, vispusīgu ainu, kurā attēli pārklāj cits citu.
- stereofotogrammetrija Fotogrammetrijas nozare, kas izstrādā metodes, kā ģeometriski interpretēt stereoainas, lai sastādītu apvidus topogrāfiskos plānus, kartes vai noteiktu uzņemtā objekta telpiskās koordinātas.
- fotolitogrāfija Fotoķīmisks process, kurā uz pusvadītāja vai cita materiāla iegūst noteiktu mikroreljefu, kas atbilst veidojamās integrālās shēmas konfigurācijai.
- miecēšana Fotomateriāla apstrādāšana pirms attīstīšanas kālija hroma alauna, kālija alumīnija alauna vai formalīna šķīdumā vai fiksāžā, kurai pievienotas šīs vielas, lai palielinātos mitra emulsijas slāņa mehāniskā izturība.
- spektrālā jutība fotomateriāla gaismjutīgajā slānī esošā sudraba halogenīda spēja ķīmiski mainīties noteikta gaismas spektra ietekmē.
- citofotometrs Fotometrs organisko savienojumu lokalizācijas noteikšanai šūnās, mērot gaismas intensitāti krāsotajos citoplazmas apvidos.
- frakcionēšana destilējot frakcionēšana, kurā šķidros maisījumus sadala frakcijās destilējot un noteiktos temperatūras intervālos, atkarībā no maisījuma viršanas temperatūras, savāc katru frakciju atsevišķi (piemēram, destilējot naftu, iegūst benzīna, ligroīna, solāreļlas u. c. frakcijas).
- retrusē Francijā 18. gs. dāmu uzvedības veids, cenšoties piesaistīt kungu uzmanību savām kājām, koķeti paceļot kleitas malu (it kā lai tērps nenotriepjas), viņas demonstrē zeķes malu un zeķturus.
- Barbizonas skola franču ainavu gleznotāju grupa (T. Ruso, Ž. Diprē, N. V. Diass de la Penja, Š. F. Bobiņī), kuras aizkustinošā un reālistiskā māksla ietekmēja ainavu glezniecību visā pasaulē.
- barbizonieši franču ainavu gleznotāju grupa, kas 19. gs. darbojās Barbizonas ciemā.
- teijārisms Franču filozofa, paleontologa un katoļu teologa Pjēra Teijāra de Šardēna (1881.-1955. g.) macība, kas apvienoja dabaszinātņu un kristietības elementus, par mērķi uzskatot cilvēces garīgās un sabiedriskās attīstības pilnīgu vienotību.
- sezanisms Franču gleznotāja postimpresionista P. Sezana sekotāju māksla 20. gs., kas, nezaudējot saites ar konkrēto realitāti, tiecās pēc priekšmetu struktūras atveidojuma (ģeometrizētas formas) un arī pēc dekoratīvas krāsainības (lokālu krāsu laukumiņi).
- FCA Franko pārvadātājs (angļu "free carrier") - pārdevējs izpilda saistības piegādāt preces tad, kad tās nomuitotas nodotas eksportēšanai pircēja nosauktā pārvadātāja rīcībā noteiktā vietā vai punktā.
- Brunhilde Franku karaliene ("Brunichilde" ap 534. g. - 613. g.), Austrāzijas karaļa Sigeberta I sieva, vestgotu karaļa meita, kas pēc vīra nāves valdīja Austrāzijā (no 575. g.), Burgundijā (no 593. g.), mēģināja apvienot franku valsti; 613. g. notiesāta uz nāvi, piesienot pie mežonīga zirga astes.
- katarze Freida metode psihoneirozes ārstēšanai, pamudinot slimnieku "izkratīt" visu, kas nomāc viņa apziņu (psihokatarse jeb abreakcija).
- robežfrekvence Frekvence, pie kuras elektrisko signālu pārvades ķēdes izejas sprieguma (strāvas) attiecība pret ieejas spriegumu (strāvu) samazinās noteiktu skaitu reižu.
- metoposkopija Frenoloģijas metode - cilvēka rakstura un garīgo spēju noteikšana pēc pieres un sejas rievām.
- veidfrēze Frēze, kam griezējšķautnes ir izveidotas atbilstoši noteiktai (parasti sarežģīti izliektai, ieliektai) apstrādājamās virsmas formai.
- ķīmiskais potenciāls funkcija, kas raksturo termodinamisko sistēmu un rāda, par cik pieaug sistēmas termodinamiskais potenciāls, ja tai pievieno kāda noteikta veida daļiņu.
- ekstrapolācija Funkcijas vērtību aptuvena noteikšana ārpus kopas, kurā funkcijas vērtības ir zināmas.
- sociālā gadījuma vadība funkciju un metožu kopums, kura mērķis ir panākt konkrētas sociālās situācijas uzlabošanos, atrisinot klienta sociālo problēmu.
- veloergometrija Funkcionāla asinsrites sistēmas izmeklēšanas metode, kur, lai noteiktu fiziskās darbaspējas, kā arī slodzes radītās funkcionālās pārmaiņas organismā, izmanto veloergometru - velosipēdam līdzīgu ierīci (ar sēdekli un griežamiem pedāļiem).
- proporcionalitāte Funkcionāla sakarība starp diviem mainīgiem lielumiem, kurā, mainoties noteiktas reizes vienam no tiem, tikpat reižu mainās otrais.
- ekosistēma Funkcionāla sistēma, kurā ietilpst noteiktā teritorijā sastopamās populācijas (biocenoze) un nedzīvā to eksistences vide (ekotops).
- energobloks Funkcionāli vienota elektroiekārtu (piemēram, ģeneratora un transformatora) kopa.
- orgānu sistēma funkcionāli vienota orgānu kopa, kas veic noteiktu funkciju.
- pilsētiņa Funkcionāli vienots dzīvojamo vai sabiedrisko celtņu komplekss; vieta, kur atrodas šāds komplekss.
- nakladka Futbolā - bīstams spēles noteikumu pārkāpums, futbolzābaka likšana kustībā esošas pretspēlētāja kājas priekšā.
- šķērīte Futbolā - sitiens pa bumbu atmuguriskā kritienā, kāju kustībām atgādinot šķēru asmeņu virzību.
- aizsardzība futbola, hokeja, basketbola u. tml. spēlēs - noteiktas laukuma daļas aizsargāšana no pretinieka uzbrukumiem; arī attiecīgās pozīcijas
- izcenojums Gabaldarba algas elements; noteikta samaksa par katru ražotu produkcijas vienību vai veiktu operāciju.
- veļamkrava gabalkrava, kas pakļauta ripināšanai, velšanai, piemēram, kabeļu spoles, lielas mucas, trumuļi u. tml.; šādai kravai to pārvadājot, ir tieksme patvaļīgi pārvietoties pa kravas platformu, tāpēc krava jānostiprina atbilstoši īpašiem noteikumiem.
- smagsvara krava gabalkrava, kuras gabalu masa pārsniedz noteiktus normatīvos lielumus (parasti 500 kg).
- virsgabarīta krava gabalkrava, kuras gabarītizmēri pārsniedz noteiktus, ar kravas platformu saistītus, normatīvus lielumus (autotransportam parasti: augstums - 4 m, platums - 2,5 m, garums aiz pakaļējā borta (pārkare) - 2 m).
- garizmēra krava gabalkrava, kuras garuma izmērs pārsniedz noteiktus normatīvos lielumus; autopārvadājumos tie ir 3 m.
- mācību gads gada daļa, kad notiek mācības mācību iestādē.
- gadalaiks gada daļa, kam atkarībā no Saules stāvokļa ir raksturīgi noteikti laika apstākļi
- akadēmiskais gads gada daļa, kurā notiek mācības augstākajā mācību iestādē.
- staipekļi Gada staipeknis ("Lycopodium annotinum").
- hidrogrāfs gadā, sezonā vai kādā citā periodā notikušo ūdens krājuma pārmaiņu grafisks attēlojums, kas uzskatāmi raksturo maksimālo, minimālo un vidējo ūdens līmeni ūdenstilpēs, noteces apjomu, līmeņa kāpuma un krituma tempu.
- turēt Gādāt par to, lai (tirgotavā, restorānā u. tml.) būtu dabūjams, pērkams (kas, piemēram, noteiktas preces), parasti pastāvīgi (parasti par tirgotavas, restorāna u. tml. īpašnieku, pārzini).
- iekārtot Gādāt un panākt, ka (kas) notiek (parasti noteiktā laikā).
- pirmtiesības gadījumos, kad saduras vairāku konkurējošu personu intereses, likuma vai līgums var noteikt priekšrocības kādai no personām kā tiesības pirmajai izvēlēties sev attiecīgās tiesības.
- casus Gadījums, nejaušība; tiesībās - zaudējums, kas noticis bez kādas personas vainas vai bez ļauna nolūka.
- incidents Gadījums, notikums (parasti nepatīkams).
- nelaimes gadījums gadījums, notikums, kam ir traģiskas sekas, kas saistīts ar (kā) bojāeju vai smagu ievainojumu, sakropļojumu.
- gadienis Gadījums, notikums.
- gadiens Gadījums, notikums.
- aizķerties Gadīties kļūmei, likstai; notikt negadījumam.
- nokaitēt Gadīties, notikt (par saslimšanu).
- palaimēties Gadīties, notikt (vienu reizi) kam vēlamam; paveikties, izdoties (ko izdarīt, iegūt), parasti labvēlīgu apstākļu, nejaušības dēļ.
- laimēties Gadīties, notikt kam vēlamam; veikties labvēlīgu apstākļu, nejaušības dēļ.
- nolēkties Gadīties, notikt.
- apropriācijas rezerve gadskārtējā valsts budžeta likumā noteikta apropriācijas daļa, ko Ministru kabinets sadala atbilstoši gadskārtējā valsts budžeta likumā ietvertajiem nosacījumiem.
- ēra Gadu skaitīšana, ko sāk ar kādu notikumu; laika posms, kurā pastāv attiecīgā gadu skaitīšanas sistēma.
- piegaidīt Gaidīt noteiktu laiku; censties (kādu) sagaidīt.
- aizgainīt Gainīt prom; gainot aizdabūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.); aizgaiņāt; aizdzīt.
- nogainīt Gainot panākt, ka (kas) novirzās (nost no kurienes, kur u. tml.); nogaiņāt.
- aizgainīt Gainot panākt, ka attālinās.
- atgainīt Gainot panākt, ka atvirzās nost.
- atgainīties Gainoties censties atbrīvoties (no kā traucējoša, uzmācīga); atgaiņāties.
- aviodzinēja gaisa patēriņš gaisa daudzums, kas ieplūst dzinējā noteiktā laika vienībā; viens no parametriem, kas nosaka reaktīvā dzinēja gabarītus.
- aeroloģiskā zondēšana gaisa īpašību un dažu atmosfēras procesu noteikšana ar aerostatiem, raķetēm vai akustiskām un elektroniskām distances metodēm.
- vietējie vēji gaisa masu plūsmas, kas raksturīgas tikai noteiktam apvidum, kur tās bieži atkārtojās un rada specifiskus klimatiskos apstākļus; vietējiem vējiem ir doti vietējie nosaukumi.
- higroskops Gaisa mitruma noteikšanas ierīce.
- aerofors Gaisa pievadītājs; bojāta gaisa tīrītājs, atjaunotājs; aparāts gaisa ievadīšanai plaušās asfiksijas gadījumos.
- rinomanometrija Gaisa plūsmas un spiediena mērīšana degunā elpošanas laikā; pēc iegūtajiem datiem var noteikt nazālo pretestību vai aizsprostojumu.
- ozona utilizācija gaisa radiolīzes rezultāta radīta ozona izmantošana notekūdeņu radiolītiskās attīrīšanas u. c. radiācijas ķīmisko procesu paātrināšanai.
- taisnteces gaisa reaktīvais dzinējs gaisa reaktīvais dzinējs bez kompresora, kurā gaisa saspiešana notiek ar ieejošās plūsmas kinētisko enerģiju; lieto lidojumiem ar lielu virsskaņas ātrumu (virs Maha skaitļa 1,5–2).
- kaupers Gaisa sildītājs domnas iekārtā, kurā, sadedzinot gāzi, uzsilda domnā ievadāmo gaisu.
- lidojumderīgums gaisakuģa atbilstība noteiktām detalizētām normām attiecīgai gaisakuģa klasei; valsts prasību kopums lidaparātiem ar nolūku nodrošināt lidojuma drošību.
- indikatora ātrums gaisakuģa ātrums, ko noteiktos lidojuma apstākļos rāda borta indikators un kas saistīts ar gaisa spiediena starpības mērīšanu dinamiskajā un statiskajā kamerā; pēc indikatora ātruma vērtībām aprēķina īsto ātrumu gaisā, kā arī aprēķina spēkus un momentus, kas iedarbojas uz gaisakuģi lidojumā.
- pilotāžas figūra gaisakuģa kustība, kad tā trajektorijai ir noteikts veids vai gaisakuģis griežas ap savu asi vai veic kombinētas darbības; ir zināmi vairāki tūkstoši šādu figūru.
- paleciennosēšanās Gaisakuģa nosēšanās ar lielu vertikālo ātrumu, kā rezultātā notiek viens vai vairāki īslaicīgi palēcieni; "āzis".
- aprēķina gadījums gaisakuģa slogojums ekstremālos apstākļos, kas jāņem vērā projektējot, aprēķinot gaisakuģa stiprību.
- rezonanses izmēģinājumi gaisakuģa un tā daļu darbspējas izmēģinājumi, kad tiek ierosinātas un mērītas vibrācijas ar nolūku noteikt pašsvārstību raksturlielumu; kalpo aprēķina dinamiskās shēmas precizēšanai, lai nodrošinātos pret bīstamām svārstībām lidojumā (baftinga, flatera).
- aeronavigācijas komplekss gaisakuģu tehnisko līdzekļu kopums, ar kuriem automātiski nosaka gaisakuģu atrašanās vietu, izmantojot noietā ceļa aprēķināšanas un stāvokļu līniju metodes, kā arī izstrādā vadības signālus, lai nodrošinātu gaisakuģu virzību pa noteikto maršrutu; sastāv no aeronavigācijas parametru mērītājiem, signālu kompleksās apstrādes ierīces (datora), displeja un vadības pults.
- monohromatiska gaisma gaisma ar noteiktu viļņu garumu.
- polarizēta gaisma gaismai atbilstošo elektromagnētisko viļņu, svārstību plaknes orientācija noteiktā virzienā.
- anomālā dispersija gaismas dispersijas veids, kas novērojama vides absorbcijas apgabalā, kur, palielinoties gaismas viļņa frekvencei, vides laušanas koeficients samazinās.
- uguņošana Gaismas efektu radīšana, piemēram, šaujot raķetes, dedzinot attiecīgas vielas.
- gaismas absorbcija gaismas intensitātes vājināšanās, kas notiek, tai ejot caur kādu vidi un atdodot enerģiju šai videi, piemēram, to sasildot, ierosinot atomus vai molekulas, fotoķīmiskās reakcijās.
- difūzija Gaismas izkliede, atstarojoties no nelīdzenas virsmas vai izplatoties caur noteiktiem materiāliem, piem., matētu stiklu.
- Faradeja efekts gaismas polarizācijas plaknes pagriešanās, ja noteiktā vielā, kas atrodas ārējā magnētiskajā laukā, piem., ūdenī vai kvarcā, lineāri polarizēta gaisma izplatās magnētiskā lauka spēka līniju virzienā.
- dubultlaušana Gaismas stara sadalīšanās divos staros, kas vērojama, gaismai ejot noteiktos virzienos, piemēram, caur kristālu.
- mainīgas refrakcijas gaismas vads gaismas vads, kurā notiek periodiska gaismas fokusēšana līdz ar attālumu; lēcas gaismas vads.
- galvaskausa pneimatocēle gaisu saturoši pietūkumi zem galvas matainās daļas ādas pēc galvaskausa lūzuma, kas savienots ar deguna blakusdobumiem.
- kriptoskopija Gaišredzība, pēc okulistu apgalvojumiem iespēja nojaust ar t. s. sestā prāta palīdzību telpā attālinātas, noslēptas, parastai maņai nepieejamas lietas un apstākļus kā arī pagājušus notikumus.
- attīstība gaita, norise (notikumam, darbībai, procesam); risinājums (sižetam).
- pārgājiens Gājiens (parasti organizēts) uz noteiktu mērķi (piemēram, tūrismā, militārās darbībās).
- reids Gājiens, brauciens ar noteiktu nolūku (piemēram, lai strādātu, ko iegūtu, uzzinātu).
- reiss Gājiens, brauciens pa noteiktu maršrutu, noteiktā virzienā, noteiktā nolūkā.
- apmeklējums Gājiens, ierašanās noteiktā nolūkā (kur, pie kā).
- izlūkgājiens Gājiens, kurā veic noteiktu izlūkošanas uzdevumu.
- lāpu gājiens gājiens, parasti tumsā, ar aizdegtām lāpām (par godu kādai personai, notikumam u. tml.).
- kombinācija Gājienu kopums noteikta mērķa sasniegšanai (piemēram, šahā, dambretē).
- superkopa Galaktiku grupu un galaktiku kopu sakopojums, kas ir vienots telpisks veidojums.
- Krabja miglājs galaktiskais emisijas miglājs Vērša zvaigznājā; 1054. g. notikušā supernovas uzliesmojuma atliekas.
- upuris Galda spēlēs - ar noteiktu mērķi panākts (savas figūras, kauliņa, kārts u. tml.) zaudējums.
- upurēt Galda spēlēs - ar noteiktu mērķi zaudēt (figūru, kauliņu, kārti u. tml.).
- upurkombinācija Galda spēlēs - kombinācija, kurā noteikta mērķa sasniegšanai zaudē figūru, kauliņu, kārti u. tml.
- lasāmgalds Galds ar avīzēm, žurnāliem, brošūrām lasīšanai uz vietas (piemēram, kinoteātrī).
- varbūtisks automāts galīgs automāts, kura ieejas signāliem ir gadījuma raksturs un kura stāvokļu maiņa ir noteikta ar zināmu varbūtību.
- kenaba Gallu cilts starp Sēnu un Luari, pašā Gallijas centrā, kur ik gadus notika druīdu sapulces; karnūti.
- karnūti Gallu cilts starp Sēnu un Luari, pašā Gallijas centrā, kur ik gadus notika druīdu sapulces.
- diplobacilis Galos savienotu baciļu pāris.
- paplašinātā galotne galotne kopā ar citu noteiktas gramatiskās nozīmes izteikšanai tai pievienotu morfēmisku elementu.
- nullgalotne Galotnes trūkums, kam ir noteikta vārda gramatiskā nozīme pretstatā vārdiem ar galotni citās locījumu formās.
- paralēlslēgums Galvanisko elementu vai pusvadītāju slēgums, kurā visus pozitīvos polus savieno viens vadītājs, bet negatīvos cits; slēgums, kurā visu vadītāju vieni gali savienoti vienā, bet otri gali - citā punktā.
- kraniotonoskopija Galvas auskultatīva perkusija; Gabričevska auskultācijas metode galvaskausa kaulu pārmaiņu un biezuma noteikšanai pēc skaņas, lietojot speciālu izmeklētāja mutē ievietotu rezonatoru (pneimatoskopu).
- cefalogrāfija Galvas kustību reģistrācijas metode, lai noteiktu organisma spēju saglabāt līdzsvaru.
- cefalogrāfija Galvas lieluma un formas noteikšanas metode diagrammas veidā.
- neiropsiholoģiskās funkcijas galvas smadzeņu aktivitāšu kopums, kas nodrošina nervu sistēmas un indivīda emocionālo, uzvedības, sensomotorisko un kognitīvo sfēru vienotu darbību.
- porencefālija Galvas smadzeņu attīstības defekts, kam raksturīgas cistas vai dobumi smadzeņu virsmā, savienoti ar laterālajiem ventrikuliem.
- neiroplasticitāte Galvas smadzeņu pārmaiņas dzīves gaitā, kas notiek, mainoties videi, uzvedībai u. c. faktoriem.
- ķermenis Galvenā sastāvdaļa (piemēram, orgānam), kurai pievienotas citas daļas.
- fatans Galvenā telpa čaņbudisma klosterī, kurā notiek regulārās ceremonijas ar visu kopienas biedru piedalīšanos.
- oglekļa-slāpekļa cikls galvenais kodoltermisko reakciju tips, kurā notiek ūdeņraža pārvēršanās hēlijā un enerģijas izdalīšanās par Sauli karstākās galvenās secības zvaigznēs.
- protonu-protonu cikls galvenais kodoltermisko reakciju tips, kurā notiek ūdeņraža pārvēršanās hēlijā un enerģijas izdalīšanās Saules tipa un par to aukstākās galvenās secības zvaigznēs.
- virsmācītājs Galvenais mācītājs draudzē, kurā ir vairāki mācītāji; arī mācītājs, kas nokalpojis noteiktu gadu skaitu.
- iedzīvotāju ienākuma nodoklis galvenais tiešais nodoklis, kas ir ar likumu noteikts obligāts maksājums valsts vai pašvaldību budžetos; Latvijā to veido: 1) algas nodoklis, ko par darbinieka ienākumiem maksā darba devējs; 2) patentmaksa -pašvaldību noteikts avansa maksājums par dažu veidu saimniecisku darbību; 3) nodoklis par ienākumiem no saimnieciskās darbības, ja tā nav apliekama ar uzņēmuma nodokli; 4) nodoklis no citiem ienākumiem.
- pamatsods Galvenais, likumā noteiktais sodu veids.
- profilējošs Galvenais, noteicošais (kādā kopumā).
- vad- Galvenais, noteicošais (kādā sistēmā, struktūrā).
- pamatnoteikums Galvenais, nozīmīgākais noteikums.
- ass Galvenais, svarīgākais, ap ko risinās kādi notikumi, darbība.
- momentuzņēmums galvenās atmiņas vai videoatmiņas kopija, ko fiksē noteiktā laika brīdī un pārsūta uz printeri vai cieto disku; to periodiski atjauno, lai atteices gadījumā atjaunotu sistēmu.
- foglietto Galvenās partijas fragments, kas mazām notītēm ierakstīts kādas citas balss partijā pēc ilgākas pauzes, lai šī balss labāk orientētos, kur tai atkal jāuzsāk.
- kontrolskaitļi Galvenie skaitliskie rādītāji (noteiktam laikposmam), ko izmanto tautas saimniecības plānošanai.
- abpusējie kreiliskie adījuma pinumi galvenie šķērsadījuma pinumi, kuros noteiktā secībā mainās labiskās un kreiliskās cilpu rindas.
- normālais audzes šķērslaukums galveno koku sugu normālo audžu šķērslaukumi dažādām bonitātēm un vecumiem, sakopoti augšanas gaitas tabulās; normālās audzes biezību pieņem par 1,0; normālā šķērslaukuma noteikšanai lieto arī standartizēto šķērslaukumu tabulu, kur attiecīgo lielumu nosaka atkarībā no koku sugas un vidējā augstuma.
- košergaļa Gaļa, kura iegūta no dzīvnieka, kas kauts pēc ebreju reliģijas noteikumiem un ņemta tikai no šī dzīvnieka ķermeņa priekšdaļas (līdz krusta vietai).
- halālgaļa Gaļa, kuras lietošanu pārtikā atļauj islāma noteikumi; gaļa, kas iegūta no dzīvnieka, kurš ir nokauts atbilstoši islāma noteikumiem.
- kapele Gaļas zupa, kurai pievienoti atdzisuši vārīti kartupeļi.
- Kolorado vabole gaļēdāju vaboļu apakškārtas lapgraužu dzimtas suga ("Leptinotarsa decemlineata"), vidēja lieluma dzeltena vai rūsgana vabole ar desmit melnām gareniskām svītrām uz segspārniem; kartupeļu lapgrauzis.
- diatoniskā gamma gamma, kas sastāv no notīm bez diezēm un bēmoliem.
- remonts ganāmpulka vai noteiktas dzīvnieku kopas atjaunošana un palielināšana ar ataudzējamiem dzīvniekiem.
- kvēpi Gandrīz tīrs ogleklis, ko iespiežamo krāsu pagatavošanai iegūst, aprobežotā gaisa pievadījumā sadedzinot organiskas vielas un eļļas.
- atganīt Ganīt noteiktu dienu skaitu kādā laika periodā.
- pīnēt Ganot (lopus) vienā vietā turēt.
- atganīt Ganot atstrādāt (noteiktu laiku).
- alināt Ganot lopus, saukt "aluo".
- uzganīt Ganot ļaut nokļūt.
- nosaganīties Ganot panākt, ka (dzīvnieks) nobarojas.
- ieganīt Ganot panākt, ka (lauksaimniecības dzīvnieki) paēd.
- izganīt Ganot panākt, ka (lauksaimniecības dzīvnieki) paēd.
- ieganīt Ganot panākt, ka (lauksaimniecības dzīvnieki) pierod pie ganīšanas.
- pieganīt Ganot panākt, ka (lauksaimniecības dzīvnieki) pilnīgi paēd.
- noganīt Ganot panākt, ka (lauksaimniecības dzīvnieki) uzturas, ganās paredzētajā vietā.
- noganīt Ganot panākt, ka lauksaimniecības dzīvnieki (kādā vietā) apēd visus augus vai to lielāko daļu.
- noganīt Ganot panākt, ka lauksaimniecības dzīvnieki apēd (visus augus vai to lielāko daļu) kādā vietā.
- saganīt ganot pieļaut, ka noēd vai nomīda lauku ārpus ganībām.
- uzganīt Ganot uzbarot.
- atganīties Ganoties atkopties, uzbaroties.
- atganīties Ganoties kaut kur nokļūt.
- saganīties Ganoties kopā, sarast (par mājdzīvniekiem).
- pieganīties Ganoties pilnīgi paēst (par lauksaimniecības dzīvniekiem).
- atsaganīties Ganoties uzbaroties.
- dasaganīties Ganoties uzbaroties.
- izaganīties Ganoties uzbaroties.
- pasaganīties Ganoties uzbaroties.
- uzganīties Ganoties uzbaroties.
- bulštarāgs Gara kārts ar galā uzbāztu ripu, ar ko sita pa ūdens virsmu zivis dzenot abarā.
- furiosus Gara slimnieks (ārprātīgais, vājprātīgais), kam Romā jau pēc 12 tabulu likumiem noteica aizgādnību.
- obi Gara, plata šalle (josta, lente, ap 4 m garumā un līdz 60 cm plata), ko sien ap vidukli vairākkārt to apjožot un galus sasienot muguras pusē lielā mākslinieciskā cilpā; būtisks japāņu sieviešu kimono elements.
- universālais pakalpojums garantētas tiesības uz elektroenerģijas piegādi noteiktā kvalitātē par viegli un skaidri salīdzināmu un pārskatāmu cenu.
- daudzstāvu garāža Garāža, kas izvietota vairākos stāvos, kas var atrasties kā virs zemes, tā pazemē, tie savstarpēji savienoti ar uzbrauktuvēm vai liftu.
- rene Garenvirzienā izveidots šķautņveida vai lokveida padziļinājums kādā virsmā (piemēram, kokā, akmenī), parasti šķidruma novadīšanai: ar šādu padziļinājumu (piemēram, no metāla, koka) izgatavota gara, šaura ierīce, parasti šķidruma novadīšanai: arī tekne, noteka.
- vāžot Gari velkot un monotoni runāt.
- gurdviļņi Gari, lēzeni viļņi, kas veidojas no vējviļņiem, vējam samazinoties vai pilnīgi izzūdot.
- kadi Garīga persona musulmaņu zemēs, kurš izpilda arī tiesneša funkcijas, iztiesājot civilstrīdus un krimināllietas saskaņā ar šariatu un ādatiem, kā arī veic notariālās un aizbildnības funkcijas.
- atdzimt Garīgi atjaunoties, kļūt možam, enerģiskam (parasti pēc garīga paguruma, depresijas).
- ciešs Garīgi saliedēts, vienots (par cilvēku grupu).
- atdzimšana Garīgs notikums, kad cilvēks ticībā evaņģēlijam un kristīdamies kļūst par jaunu radījumu - Dieva bērnu, kas grib paklausīt Dievam.
- saucējs Gars, kas nomaļās vietās maldina cilvēku, aicinot sev līdzi.
- jātnieku burka garš kaukāziešu apmetnis no bieza garplūksnota materiāla.
- Fuko svārsts garš, masīvs svārsts, ar kura palīdzību Ž. B. L. Fuko pierādīja, ka Zeme griežas ap savu asi, jo noteiktu brīdi pēc svārsta iesvārstīšanas var konstatēt, ka tas ir novirzījies no sākotnējās kustības plaknes, kas fiksēta uz Zemes virsmas.
- limāns Garš, sekls līcis, kas izveidojies, jūrai pārplūdinot upes grīvu; neliels, vasarā izsīkstošs ezers.
- galamēri Garuma mēri ar precīzi noteiktu attālumu starp to plakanparalēlajām galavirsmām.
- knoķis Garuma mērvienība - \~4-5 cm, ko izmantoja adījuma mērīšanai (iespējams, salīdzinot ar attālumu starp rādītājpirksta locītavām).
- metrs garuma pamatmērvienība starptautiskajā mērvienību sistēmā - 100 centimetru [m]. Pēc 1960. g. novembrī Ģenerālajā mēru un svaru konferencē pieņemtās metra definīcijas metrs ir vienāds ar 1650763,73 viļņa garumiem, ko vakuumā izstaro kriptona 86 (^86^Kr) atoms, ja tajā notiek elektronu pāreja starp diviem noteiktiem atoma enerģijas līmeņiem. Metrs aptuveni vienāds ar 1/10^7^ no Parīzes meridiāna ceturtdaļas.
- virslaide Gatavā ģērba virsmu raksturojoša kontrolizmēra Li un to noteicošā tipfigūras lielummēra vai indivīda attiecīgā somatomēra Mi mērgarumu starpība Vi=(Li-Mi) vai (retāk) tās relatīvā izteiksme Vi=100Vi/Mi procentos.
- runas formula gatava izteikuma vienība, ko lieto noteiktās saziņas situācijās.
- ievirze Gatavība noteiktā situācijā reaģēt, izturēties noteiktā veidā.
- atsulināt Gatavojot biezpienu ļaut notecēt sūkalām.
- slīpēt Gatavojot putraimus, atdalīt (graudiem) dīgli, plēksnes, graudapvalkus un veidot (tiem) noteiktu formu.
- knifēt Gatavot (parūku), ar īpašu adatu iestiprinot (tās) pamatnē katru matu atsevišķi; ar īpašu adatu iestiprināt (katru matu atsevišķi) parūkas pamatnē.
- siet sieru gatavot sieru (parasti) apaļas ripas veidā, ietinot to drānā un novietojot zem sloga.
- plānot Gatavoties (ko) darīt, veikt, domās apsverot (tā) norisi; domās apsvērt (ko), lai (to) īstenotu.
- sagaudot Gaudojot būt par cēloni tam, ka (kas) iestājas, notiek (parasti par suni, vilku).
- kā aizmidzis (retāk aizsnaudies) gausi, bez spraiguma, arī vienaldzīgi, nekā neredzot, nepamanot.
- kā aizmidzis gausi, neuzmanīgi, vienaldzīgi, neko neredzot, nepamanot.
- nogausties Gaužoties noteikt, pateikt.
- nočinkstēt Gaužoties, žēlojoties noteikt, pateikt; žēli, raudulīgi noteikt, pateikt.
- uzgavēt Gavēt ilgāk par noteikto laiku.
- impala Gazeļu apakšdzimtas suga ("Aepyceros melampus"), antilope ar liras veidā izliektiem ragiem (ragi ir tikai tēviņiem), sarkanbrūna, ar baltu vēderu; dzīvo baros savannās Dienvidāfrikā un Austrumāfrikā; skrienot graciozi lec (līdz 10 m tālu).
- reometrs Gāzes patēriņa mērītājs, ar ko gāzes caurplūdumu noteic pēc spiediena krituma plūsmā izveidotajā sašaurinājumā (stikla caurulītē iekausētā diafragmā, sprauslā).
- adiabatiska plūsma gāzes plūsma, kurā nenotiek siltuma pārnese starp gāzi un apkārtējo vidi.
- Džoula–Tomsona efekts gāzes temperatūras maiņa, gāzei izplūstot caur cauruļvadu sašaurinājumiem, porainām starpsienām, spraugām u. tml., notiek bez siltuma apmaiņas ar apkārtējo vidi (adiabatiski); efektu izmanto gāzu sašķidrināšanai un zemu temperatūru iegūšanai.
- aizsargājošās gāzes gāzes, kas aizkavē produktu sastāvdaļu oksidēšanos un mikroorganismu attīstību, pagarinot produkta uzglabāšanas laiku.
- spektrālā spuldze gāzizlādes gaismas avots, kas izstaro noteiktas spektrāllīnijas vai nepārtrauktu spektru ar noteiktu gaismas plūsmas spektrālo blīvumu.
- stabilitrons Gāzizlādes lampa vai pusvadītāju ierīce, kam noteiktās robežās spriegums maz mainās atkarībā no caurplūstošās strāvas stipruma.
- diafanometrija Gāzu, šķidrumu vai cietu vielu caurspīdības noteikšana.
- gāzkondensāts Gāzveida un viegli gaistošo naftas ogļūdeņražu maisījums, kas Zemes dzīlēs atrodas gāzes fāzē, bet Zemes virspusē, samazinoties temperatūrai, sašķidrinās; izmanto enerģētikā.
- sagāzt Gāžot, arī stipri satricinot, panākt, ka (kas) sagrūst.
- gēna izpausme gēna darbības rezultāts, gēna ietekme uz noteiktas pazīmes attīstību un īpatnībām mijiedarbībā ar citiem gēniem un ārējās vides faktoriem.
- penetrance Gēna fenotipiskā izpausme vai izpausmes varbūtība populācijas indivīdiem, kas ir šā gēna nesēji.
- letālie gēni gēni (gan dominantie, gan recesīvie), kuru klātbūtnē organisms noteiktā attīstības stadijā iet bojā.
- kombinatīvā mainība genotipiskās mainības veids, ko nosaka kombinācijas un krustmija.
- mutatīvā mainība genotipiskās mainības veids, ko nosaka mutācijas.
- struktūrgēns Gēns, kas nomāc vai kompensē nealēlisku mutanto gēnu iedarbibu, tā nodrošinot savvaļas tipa pazīmes attīstību.
- gēnu terapija gēnu inženierijas paveids, nomainot, piem., kādu bojātu gēnu ar veselu, lai izārstētu slimu indivīdu vai novērstu iedzimtas slimības attīstību.
- sociālā gerontoloģija gerontoloģijas apakšnozare, kas nodarbojas ar novecošanas sociālo aspektu izpēti; tā pēta ekonomisko, politisko, kultūras un sociālo apstākļu ietekmi uz novecošanas procesu, kā arī senioru sociālās problēmas saistībā ar novecošanu, tostarp saistībā ar sociālās adaptācijas spējām apstākļu maiņas gadījumos (piemēram, aizejot pensijā, mainoties statusam, sociālajām lomām, materiālajam un ģimenes stāvoklim).
- konspirēt Glabāt slepenībā, izmantojot konspirācijas noteikumus, metodes.
- glābšanas stacija glābšanas dienesta iestāde, kas darbojas noteiktā teritorijā.
- bērkāja Glāze alkoholiska dzēriena, ko dzer bērēs, pieminot mirušo.
- stāvju glezna glezna, kas gleznota uz stāvjiem, nesaistīti ar telpu vai kādu citu priekšmetu.
- pinxit Gleznās paraksts blakus gleznotāja vārdam.
- lavēt Glezniecībā, nomazgāt uztrieptās krāsas ar ūdeni, arī ēnot, tušēt ar vājām ūdens krāsām.
- pārgleznot Gleznojot pārveidot (gleznu, attēlu u. tml.); gleznot virsū (gleznai, attēlam u. tml.) ko citu.
- kamajē Gleznojums, kas imitē cilni un ir izpildīts tikai vienas krāsas dažādos notonējumos.
- akvarelēt Gleznot ar akvareļa krāsām.
- uzgleznot Gleznot un pabeigt gleznot.
- ķellēt Gleznot.
- pervēt Gleznot.
- nogleznojums Gleznota gleznas kopija.
- uzstatnis Gleznotāja stats, statīvs.
- animālists Gleznotājs, grafiķis, skulptors, kas strādā animālistiskajā žanrā.
- megalografs Gleznotājs, kas glezno personas dabiskā lielumā.
- tonālists Gleznotājs, kura darbos dominē krāsu tonālās attiecības.
- kolorists Gleznotājs, kura darbos galvenais ieceres realizēšanas līdzeklis ir kolorīts.
- Pic Gleznotājs, zvaigznājs debess dienvidu puslodē.
- Pictor Gleznotājs, zvaigznājs debess dienvidu puslodē.
- mālētājs Gleznotājs.
- pictor Gleznotājs.
- pindzelētājs Gleznotājs.
- pittore Gleznotājs.
- Paradīzes kalns Gleznotāju krauja Siguldā.
- Pieta Gleznotas vai no koka vai cita materiāla darināts Dievmātes tēls ar mirušo Jēzu Kristu uz ceļiem.
- pentakls Gleznots vai zīmēts amulets, kas veltīts vienam no planetārajiem spēkiem.
- pictus Gleznots.
- cimarīns Glikozīds, ko iegūst, daļēji hidrolizējot K strofantīnu; turpinot hidrolīzi, sadalās strofantidīnā un cimarozē.
- mondiālisms globāla domāšana, vispārcilvēcisks pasauluzskats, kas Zemes iedzīvotājus uzlūko par vienotu populāciju.
- GNSS Globālā navigācijas satelītsistēma - satelītu navigācijas sistēma, kuru izmanto transporta līdzekļu koordinātu noteikšanai reālā laikā (angļu "Global Navigation Satellite System").
- reklāmkarogs Globālā tīmekļa lappuses reklāma, kas parasti (bet ne vienmēr) izveidota taisnstūra formā un uz kuras uzklikšķinot nonāk reklamētajā tīmekļa vietnē.
- meklētājprogramma Lycos globālā tīmekļa meklētājprogramma un direktorijs, kas ļauj izdarīt meklēšanu pa visu tekstu, gan pēc noteiktām kategorijām izveidotās un direktorijā norādītajās tīmekļa vietnēs un veidot atskaites par atlasīto informāciju.
- privātā tīmekļa vietne globālā tīmekļa vietne, pie kuras var piekļūt tikai noteiktas organizācijas iekštīkla lietotāji.
- plītēt Gludinot dauzīt (veļu).
- iegludināt Gludinot ieveidot.
- atprasavāt Gludinot izveidot (bikšu vīles).
- izbuktēt Gludinot izveidot vīli (biksēm).
- uzbuktēt Gludinot izveidot vīli (biksēm).
- buktēt Gludinot veidot vīli (biksēm).
- aizgludināt Gludinot, līdzinot aizpildīt (nelielus iedobumus, bedrītes u. tml.).
- uzglūnēt Glūnot (uz medījumu), gatavoties (tam) uzbrukt (par dzīvniekiem).
- saglūnēt Glūnot sasniegt.
- uzlūrēt Glūnot uzskatīt, ieraudzīt.
- mīksts Gļēvs, nenoteikts, vājš, padevīgs (par raksturu, gribu).
- afanotēces Gļotainas aļģes no zilaļģu nodalījuma hrookoku klases ģints ("Aphanothece"), 22 sugas, Latvijā konstatētas 7 sugas,kuras visas Latvijātiek identficētas tikai pēc to latīniskajiem nosaukumiem.
- Eons Gnosticismā par eoniem sauc Vienotā Dieva (jeb Nezināmā Tēva) radījumus, kas eksistē ārpus telpas un laika.
- atvedīgas govis govis, kas ātri notīrās pēc atnešanās.
- nogrābāt Grābājot notraipīt.
- ķēpis Grābeklis (mīklas minot).
- uzgrabināt Grabinot atrast.
- uzgrabināt Grabinot pamodināt.
- nogrābt Grābjot (ar grābekli), notīrīt.
- nogrābstīt Grābstot notīrīt.
- apgrābstīt Grābstoties notraipīt.
- nogrābstīt Grābstoties notraipīt.
- krāsojums Grafa virsotņu kopas sadalījums tādās klasēs (krāsu kopās), ka nekādas divas ar šķautni savienotas virsotnes neatrodas vienā klasē.
- pamatnējums Grafikā, pret skābes iedarbību noturīgs slānis, kas tiek uzklāts uz gravējamās metāla plāksnes, strādājot dažādās oforta tehnikās.
- maināma apdare grafikas vai audiodatne, ko izmanto, lai mainītu kādas programmas lietotāju saskarnes ārējo izskatu vai mainītu izskatu kādam spēles personāžam, nemainot programmas funkcijas.
- hidrogramma Grafiks, kas raksturo ūdens caurplūduma maiņu noteiktā laika periodā konkrētā ūdensteces profilā.
- demogrāfiskais tīkliņš grafiska konstrukcija koordinātu plaknē sakarību attēlošanai starp dzimšanas momentu un precīzu vecumu kāda demogrāfiska notikuma brīdī.
- klikšķināma attēlkarte grafisks attēls, kura noteiktas daļas norāda uz hipersaitēm; novietojot uz šīs attēla daļas kursoru un noklikšķinot peli, pārlūkprogramma atver resursu, uz kuru norāda hipersaite.
- norags Graizes un asas sāpes pakrūtē, savienotas ar vemšanu.
- sagraizīties Graizot, arī saskaroties ar ko asu, savainot sevi.
- gaisakuģa formulārs grāmata, ko sāk aizpildīt, būvējot gaisakuģi, un beidz ar ierakstu par tā norakstīšanu; ieraksta visus notikumus ekspluatācijas laikā.
- krājums Grāmata, kurā (parasti pēc noteikta principa) ir apvienoti vairāki daiļdarbi, raksti, dokumenti, gleznu reprodukcijas u. tml.
- Ginesa pasaules rekordu grāmata grāmata, kurā apkopoti dabas un cilvēku pasaules augstākie sasniegumi dažādās jomās, iznāk kopš 1955. gada, dati tiek regulāri atjaunoti.
- noteicējs Grāmata, tabula u. tml. ar pazīmju aprakstiem (kā) noteikšanai.
- parateksts Grāmatas vāka noformējums, autora vārds, virsraksts, priekšvārds, ievads, ilustrācijas vai izmantoto tekstu atsauces, kas tiek pievienoti, sagatavojot tekstu izdošanai.
- aktu grāmatas grāmatas, kurā notāri ieraksta aktus un darījumus.
- krāsgrāmatas Grāmatas, kurās publicēta informācija par standartiem vai cita nozīmīga informācija (parasti iesietas noteiktas krāsas vākos).
- vārdu šķira gramatiska kategorija, kas atspoguļo noteiktas vārdu grupas kopējās formas, nozīmes un sintaktiskā lietojuma īpašības; arī attiecīgā vārdu grupa; vārdšķira.
- vārdšķira Gramatiska kategorija, kas atspoguļo noteiktas vārdu grupas kopējās formas, nozīmes un sintaktiskā lietojuma īpašības; arī attiecīgā vārdu grupa; vārdu šķira.
- mikrofilmēšana grāmatu, dokumentu u. c. materiālu fotografēšana, pamazinot to izmērus; mikrofotokopēšana.
- zemākās vērtības princips grāmatvedības pamatnostādne: apgrozāmajiem līdzekļiem (izņemot vērtspapīrus, kuri pakļauti kursu svārstībām fondu biržā) jāievēro zemākais novērtējums, savstarpēji salīdzinot to iegādes izmaksas vai ražošanas pašizmaksu un zemāko tirgus cenu bilances sastādīšanas dienā.
- divkāršā ieraksta metode grāmatvedības reģistru ierakstu metode, kad vienu un to pašu darījumu par vienu un to pašu summu ieraksta divas reizes savstarpēji saistītā grāmatvedības kontu sistēmā, viena konta debetā un ar to saistītā (korespondējošā) otra kont kredītā, ievērojot noteikto kontu plānu un darījuma būtībai atbilstīgu kontu korespondenci.
- lietpratēja uzdevums grāmatvedības reģistru kārtošana, finansu pārskatu analīze un maksātspējas noteikšana, konsultācijas grāmatvedības, nodokļu, iekšējās kontroles un citos jautājumos, kā arī citu ar grāmatvedību un revīziju saistītu pakalpojumu sniegšana.
- peptokoki Grampozitīvu, anaerobisku kokveidīgu baktēriju ģints ("Peptococcus"); atrodami pa vienam, pāros, pa trim vai neregulārā masā, ir ķīmiski organotropiski un spēj fermentēt proteīnu sabrukšanas produktus; cilvēka mutes dobuma, augšējo elpceļu un tievās zarnas normālas mikrofloras mikroorganismi; dažreiz izraisa mīksto audu infekciju un sepsi; atrodami arī augsnē.
- pārsla Graudu izstrādājums, ko iegūst, tos tvaikā izsutinot, pēc tam izkaltējot un saspiežot valčos.
- lēcējpeļveidīgie Grauzēju kārtas dzimta ("Dipodidae"), nelieli grauzēji (ķermeņa garums - 5-26 cm, astes garums - 7-30 cm), parasti pakaļkājas 3-4 reizes garākas nekā priekškājas, pārvietojas lecot vai skrienot, lēcienu attālums dažkārt >3 m, 10-15 ģinšu, 27-30 sugu; lēcējpeļu dzimta.
- iekrimst Graužot, skrubinot nedaudz ieēst.
- izkrimst Graužot, skrubinot padarīt (ko) viscaur caurumainu, robainu u. tml.
- iekrimst Graužot, skrubinot radīt (kādā virsmā, piemēram, robu).
- izkrimst Graužot, skrubinot radīt (kur caurumu, robu u. tml.).
- čikstināt Graužot, skrubinot radīt raksturīgu troksni (par ķirmi koka sienā vai mēbelē).
- vecgrava gravas attīstības pēdējā stadija - ar velēnotām nogāzēm izveidojusies plata, lēzena ieleja, kas parasti ir noaugusi ar krūmājiem un var būt sausa vai ar īslaicīgu ūdensteci; sengrava.
- gravimetriskā uzmērīšana gravimetrisko novērojumu un koordinātu notiekšanas kopums ar mērķi izpētīt zemeslodes smaguma spēka lauka telpisko sadali.
- šķērsgrāvis Grāvis, kas ir, parasti perpendikulāri, savienots ar galveno grāvi.
- laikspraugas gredzentīkls gredzentīkls, kas iepriekš noteiktos laika intervālos nodrošina datu pārraidi starp stacijām pa kopēju pārraides vidi un pārraidīto datu atgriešanos raidošajā stacijā.
- marķiergredzena tīkls gredzentīkls, kas izmanto marķiera nodošanas procedūru un nodrošina datu pārraidi starp stacijām pa kopēju pārraides vidi, kā arī pārraidīto datu atgriešanos raidošajā stacijā; lai novērstu sadursmes, marķieris tiek nodots no vienas stacijas otrai, un ja stacija ir gatava pārraidei, tā notver marķieri un nodod datus pārraidei.
- zvaigžņu gredzentīkls gredzentīkls, kurā vairākas stacijas sagrupētas un pievienotas tīklam ar daļsaistes blokiem; šāda tīkla konfigurācija ļauj stacijas pievienot tīklam un atvienot no tā bez tīkla darbības traucējumiem.
- musica plana Grēgorija korāļi, ko rakstīja ar notīm, kas ar izskatu neapzīmēja ritmu.
- mērcēt Gremdēt, likt (ko), parasti šķidrā, vielā, lai pievienotu (tam) šo vielu, padarītu (to) slapju.
- nogremsties Gremžoties noteikt, pateikt.
- nogremzties Gremžoties noteikt, pateikt.
- izpucēt Grezni apģērbt; izgreznot, izrotāt.
- izpucēties Grezni apģērbties, izgreznoties, izrotāties.
- štātēties Grezni ģērbties; greznoties, rotāties.
- karogot Greznot ar karogu, karogiem.
- linšot Greznot lentēm.
- skaistināt Greznot, daiļot.
- godāt Greznot, izcelt.
- adornēt Greznot, izrotāt.
- post Greznot, rotāt (piemēram, priekšmetu, telpas).
- dekorēt Greznot, rotāt (telpu, vietu).
- prišot Greznot, rotāt.
- sprišīt greznot.
- pucēties Greznoties (ar rotām, skaistu tērpu).
- parsēt greznoties, dižoties (parasti ar apģērbu)
- parsēties Greznoties, dižoties (parasti ar apģērbu).
- sapuškoties greznoties, glīti saģērbties.
- elkoties Greznoties, krāsoties, spoguļoties.
- daiļoties Greznoties, posties, lai kļūtu daiļš.
- plizierēties Greznoties, pušķoties.
- posīties Greznoties, pušķoties.
- pošīties Greznoties, pušķoties.
- knotēties Greznoties, rotāties.
- prišoties Greznoties, rotāties.
- gražņāties Greznoties; gražņoties.
- sprišīties greznoties.
- graznoties Greznoties.
- gražņoties Greznoties.
- krošķoties Greznoties.
- skaistoties Greznoties.
- centieni Gribas, darbības virzība uz noteiktu mērķi.
- kūsnīties Gribēt kaut ko izdarīt, bet pagurt, atkal sākt un atkal piekust; kūsnot.
- EDA Grieķijas Vienotā demokrātiskā kreisā partija (grieķu "Eniaia Dēmokratikē Aristera").
- katalekse Grieķu metrikā pēdas neuzsvērtās daļas (arses) atkrišana, kas visbiežāk notiek panta beigās.
- Elektra Grieķu mitoloģijā - Agamemnona un Klitaimnēstras meita, kas palīdzēja savam brālim Orestam atriebt tēva nāvi, nogalinot Klitaimnēstru un Aigistu.
- Tēsejs grieķu mitoloģijā - Atēnu valdnieks Egeja un Aitras dēls; mītos vēstīts, ka viņš veicis daudz varoņdarbu: uzvarējis Prokrustu, Mīnotauru, cīnījies ar amazonēm u. c.
- Mīnotaurs grieķu mitoloģijā - briesmonis ar cilvēka ķermeni un vērša galvu, kuru Krētas valdnieks Mīnojs turēja labirintā un kuram reizi deviņos gados par barību ziedoja septiņus jaunekļus un septiņas jaunavas; Mīnotauru nonāvēja Atēnu varonis Tēsējs.
- Himera grieķu mitoloģijā - briesmonis, kas piedzimis Ehidnai un Tīfonam un postījis valsti, to nonāvēja Bellerofonts, kas pacēlās gaisā sēdēdams spārnotā Pēgasa mugurā.
- Iokaste Grieķu mitoloģijā - Edipa māte un pēc tam pašai nezinot viņa sieva; bija precējusies ar Tēbu valdnieku Laju un dzemdēja dēlu Edipu, kurš nogalināja tēvu un kļuva par savas mātes vīru.
- Danajs grieķu mitoloģijā - Ēģiptes valdnieka Bēla dēls, Poseidona mazdēls, Aigipta dvīņubrālis, kuram bija 50 meitas (danaīdas), valdīja Agrā, bet viņu nogalināja znots Linkejs.
- Triptolems Grieķu mitoloģijā - Eleisīnas valdnieka dēls, kuram dieviete Dēmetra uzdāvināja zelta ratus ar spārnotiem pūķiem un iedeva kviešu graudus.
- Tihe Grieķu mitoloģijā - gadījuma dieviete, kas simbolizē pasaules mainību un nepastāvīgumu, dzīves notikumu gadījuma raksturu.
- Stenels grieķu mitoloģijā - Kapaneja un Eiadnes dēls, kurš piedalās epigoņu karagājienā, kā viens no Helenas preciniekiem piedalās Trojas karā, komandējot daļu Agrosas flotes, ievainots kājā jau pirmajā karagājienā, cīnās kaujas ratos; viņš ir Diomēda palīgs un kaujas ratu vadītājs.
- Septiņi pret Tēbām grieķu mitoloģijā - karagājiens pret Tēbām, kura galvenais iemesls bija naids starp Edipa dēliem Polineiku un Eteoklu, viens no svarīgākajiem notikumiem pirms Trojas kara.
- Mānija Grieķu mitoloģijā - neprāta personifikācija, ko uzsūtīja cilvēkiem, kas pārkāpa noteiktos likumus un paražas.
- Ēho Grieķu mitoloģijā - nimfa, ar kuras vārdu saistās atbalss izcelšanās: Hēras nosodīta par pļāpību viņa spēja izrunāt tikai vārdu beigas, nezinot to sākumu.
- dēmons grieķu mitoloģijā - noslēpumains spēks, kas noteica cilvēku un dievu likteņus, drīzāk ļauns nekā labs, parādās pēkšņi un strauji pazūd.
- Kalidonas medības grieķu mitoloģijā - notikums Aitolijas pilsētā Kalidonā, kad valdnieks, novācis bagātīgu ražu, nebija upurējis dievietei Artemīdai, un viņa dusmās bija uzsūtījusi pilsētai milzīgu meža kuili, kas postīja apkārtni; tā medībās piedalījās daudzi Hellādas varoņi.
- Tēlemahs grieķu mitoloģijā - Odiseja un Pēnelopes dēls; palīdzēja tēvam, kad tas bija atgriezies no Trojas kara, atjaunot savu valdnieka statusu Itakā.
- Faetons Grieķu mitoloģijā - Saules dieva Hēlija dēls; paņēmis Saules ratus, viņš nevarēja savaldīt ugunīgos debess zirgus un pievirzīja tos tik tuvu Zemei, ka izcēlās ugunsgrēks; lai glābtu Zemi, Zevs viņu notrieca ar zibeni.
- Pāsifaja Grieķu mitoloģijā - saules dieva Hēlija meita, Krētas valdnieka Mīnoja sieva, Mīnotaura māte.
- Morfijs grieķu mitoloģijā - spārnota dievība, viens no Hipna (miega) dēliem, kurš pieņemdams dažādu cilvēku veidolus parādās ļaudīm sapņos.
- Pēgass grieķu mitoloģijā - spārnotais zirgs, no kura pakava sitiena Helikona kalnā radies Hipokrēnes avots, kura ūdens esot iedvesmojis dzejniekus.
- harpijas grieķu mitoloģijā - spārnoti nezvēri (sievietes ar putna spārniem), vētras dievietes; harpijas uzskatīja par to cilvēku nolaupītājām, kuri pazuda bez vēsts.
- Edips grieķu mitoloģijā - Tēbu valdnieka Lāja un viņa sievas Iokastes dēls, kurš pašam to nezinot, nogalināja savu tēvu un apprecēja māti, kā to bija pareģojis Delfu orākuls; Oidips.
- Polimēstors Grieķu mitoloģijā - trāķiešu valdnieks, Priama znots, kas nogalināja trojiešu valdnieka dēlu Polidoru.
- Mirīna grieķu mitoloģijā - viena no amazonēm, vadījusi karaspēku un guvusi daudz uzvaru, iekarojusi atlantu zemi, cīnījusies ar gorgonām, iekarojusi Lībiju, postījusi Arābijas un Mazāzijas zemes, viņu nogalinājis trāķiešu valdnieks Mopss un skits Sipils, iznīcinot arī tās karapulkus.
- Kranajs grieķu mitoloģijā - viens no pirmajiem Atikas valdniekiem, kas valdījis pēc Kekropa, autohtons ("zemes radītais"), viņa laikā notika grēku plūdi, bija precējies ar Peliādi no Lakedaimonas.
- Zēts Grieķu mitoloģijā - viens no spārnotiem dvīņiem (otrs - Kalaīds), ziemeļvēja Boreja dēli, saukti par Boreādiem, kas devā argonautu jūrasbraucienā un atpestīja valdnieku Fīneju no harpijām.
- Kalaīds Grieķu mitoloģijā - viens no spārnotiem dvīņiem (otrs - Zēts), ziemeļvēja Boreja dēli, saukti par Boreādiem, kas devā argonautu jūrasbraucienā un atpestīja valdnieku Fīneju no harpijām.
- Mīnojs grieķu mitoloģijā - Zeva dēls, Krētas salas valdnieks, likumdevējs; pēc nāves tiesā mirušos Aīdā; mīti par Mīnoju saistīti ar vēsturiskiem notikumiem Krētā 17.-15. gs. p. m. ē.
- Boreādi grieķu mitoloģijā - ziemeļvēja Boreja un Atēnu valdnieka Erehteja meitas Oreitijas spārnotie dēli (Kalaīds un Zets), Kleopatras un Hiones brāļi, kas personificēja vējus.
- persiešu kari grieķu-persiešu kari notika starp Persiju un grieķu polisām 490-449 pr. Kr.
- kasetējums Griestu dekorējums - sadalījums nelielos regulāros laukumos, kurus aizpilda gleznots vai plastiski veidots ornaments, bieži - rozete.
- uzkaldinājums Griešanas virsmai un apstrādātajai virsmai pieguļošo materiāla slāņu cietības palielināšanās griešanas procesā, vienlaikus samazinoties plastiskumam.
- riepu kaukšana griezīga skaņa, kas rodas, riepām lielā ātrumā berzējoties pret ceļa segumu, tā liecina par riepu izslīdi vai buksēšanu (pagriezienos, bremzējot, ieskrienoties).
- veidgrieznis Grieznis, kam griezējšķautne izveidota atbilstoši noteiktas (parasti sarežģīti izliektas, ieliektas) apstrādājamās virsmas formai.
- škaldīt Griezt (noteikta izmēra auduma gabalus apģērba apakšdaļas šūšanai).
- cirpt Griezt (piemēram, zaru galus, galotnes, zāli), lai nolīdzinot, saīsinot izveidotu vēlamo formu.
- izgriezties Griezties (parasti dejā) noteiktā veidā.
- iegriezt Griežot ievainot, iebojāt.
- piegriezt Griežot pievienot (pie kā, kam klāt).
- izgriezt Griežot sadalīt noteikta lieluma un formas gabalos (piemēram, gaļu).
- sagriezt Griežot savainot; saskaroties ar ko asu, radīt savainojumu.
- sagriezties Griežot, arī saskaroties ar ko asu, savainot sevi.
- pārgriezt Griežot, skarot, arī saskaroties ar ko asu, neviļus, negribēti ievainot.
- laisties dibenā Grimt, slīkt (nemēģinot izglābties).
- vienādvārpu grīšļi grīšļu ģints sugu grupa ("Homostachyae"), kurā apvienoti grīšļi, kam ziedkopā ir 1 vai vairākas sēdošas divdzimumu vārpiņas, Latvijā konstatētas 23 sugas.
- vienvārpas grīšļi grīšļu ģints sugu grupa ("Monastachyae"), kurā apvienoti grīšļi, kam stublāja galotnē 1 ziedu vārpiņa.
- kritiskais grodums grodums, kuru palielinot, sāk samazināties dzijas vai pavediena stiprība.
- sapinglierēt Grozot, darbinot u. tml. sabojāt (ierīci).
- satimerēt Grozot, darbinot u. tml. sabojāt.
- samunktierēt Grozot, darbinot, regulējot u. tml. sabojāt (kādu ierīci).
- grunts stabilizēšana grunts uzlabošana, pievienojot citus materiālus, īpaši saistvielas, kas padara grunti salizturīgu un noturīgu pret ūdens iedarbību, palielina stiprību.
- bantiesības Gruntskunga vienīgā (ekskluzīvā) tiesība uz noteiktiem saimnieciskas darbības veidiem.
- kopa Grupa, kuras sastāvdaļas saista noteiktas attieksmes, pazīmes, īpašības.
- atvērta grupa grupas organizācijas veids, kurā grupas dalībnieki var pievienoties jebkurā tās darbības posmā, ja saskaras ar problēmām, uz kuru risināšanu ir vērsta konkrētās grupas darbība, vai arī ja nonāk līdzīgā dzīves situācijā kā citi grupas dalībnieki.
- komandas supervīzija grupas supervīzijas veids, kura fokusā ir komandas attīstība; sociālajā darbā tā ir organizācijas darbinieku vai starpprofesionāļu tikšanās supervīzijā, lai atjaunotu, uzlabotu vai pārstrukturētu sadarbības formas ar mērķi uzlabot darba kvalitāti un efektivitāti.
- sagrupēt Grupējot sakārtot, savienot (faktus, jēdzienus u. tml.) pēc noteiktām pazīmēm; arī saklasificēt.
- klasifikācija grupēšana, dalīšana pēc noteikta viedokļa, atbilstoši noteiktiem kritērijiem, kā arī šo kritēriju izstrāde.
- klasificēt Grupēt, dalīt (ko) pēc noteikta viedokļa, atbilstoši noteiktiem nosacījumiem.
- grupu veidi sociālajā darbā grupu iedalījums pēc noteiktiem kritērijiem sociālajā darbā ar grupu, piemēram, grupas mērķi, struktūra, grupas darba saturs un veidošanas process.
- primārā grupa grupu veids, kad cilvēki uztver viens otru kā unikālu personību neatkarīgi no tās objektīvās piederības noteiktam sociālam slānim, profesionālai vai etniskai grupai, reliģiskai konfesijai utt.
- grūtniecības koeficients grūtniecības iestāšanās skaita attiecība pret vidējo reproduktīvajā vecumā esošo sieviešu skaitu noteiktā laika periodā.
- Vorkutlag gulaga struktūrvienība Krievijas Komi APSR, dibināta 1938. g., centrs atradās Vorkutā, pēc Baltijas valstu okupācijas te nonāca daudzi šo valstu pilsoņi, 1948. un 1953. g. notika iesodzīto sacelšanās, ko nežēlīgi apspieda
- aerostatiskā eļļošana gultņu un vadotņu eļļošana, eļļas vietā pievadot gaisu ar noteiktu statisko spiedienu; darbības princips līdzīgs kā hidrostatiskajā eļļošanā.
- gāzstatiskā eļļošana gultņu vai vadotņu eļļošana, eļļas vietā pievadot gāzi (parasti gaisu) ar noteiktu statisko spiedienu.
- elastometrija gumijas (vai citu materiālu) elastības noteikšanas metodes.
- buzis Gumijas, metāla, zīda vai cita materiāla cilindrisks kāts ar vienmērīgi pieaugošu resnumu; to lieto, piemēram, barības vada, urīnizvadkanāla mehāniskai paplašināšanai, medikamentu ievadīšanai vai sašaurinājuma lokalizācijas un pakāpes noteikšanai.
- zaļumjaunavas Gundegziežu dzimtas zāļaugu ģints, divkārt līdz trīskārt plūksnotām lapām ar matveidīgām galotnēm, īpatnējām šaurām nektārlapiņām.
- Minjakgankars Gungašaņs, augstākā virsotne Sinotibetas kalnos, Ķīnā.
- piejosta Gurnģērba augšmalai vai augšģērba lejasmalai piešūta vai citādi, piemēram, līmējot, metinot, piestiprinātā griezummalu glītapstrades papilddetaļa, ar kuru attiecīgo ģērba joslu piekļauj valkātāja ķermenim.
- uzlielīties Gūt panākumus pašslavinoties.
- tikt Gūt zināšanas, iemaņas, noteiktu stāvokli.
- ekvacionālā dalīšanās ģeneratīvās šūnas otrā mejotiskā dalīšanās, kas notiek līdzīgi mitozei.
- hiasma Ģenētikā - x veida figūra, kura rodas mejozes profāzē, notiekot apmaiņai (krosingoveram) starp divām homologām hromatidām.
- genoģeogrāfija Ģenētikas nozare, kas pētī gēna dažādo alēļu ģeogrāfisko izvietojumu noteiktas sugas izplatības areālā.
- kodons Ģenētiskā koda vienība, triplets, kas sastāv no trim noteiktā secībā dezoksiribonukleīnskābes vai ribonukleīnskābes molekulā izvietotiem nukleotīdiem.
- iedzimstamība Ģenētiski nosacītā kvantitatīvo pazīmju fenotipiskās mainības daļa populācijā.
- akvitatori Ģenētiski nosacītās biosintēzes produkti, vielas, kas noteiktā veidā stimulē embriālo audu vai orgānu, t. i. darbojas morfoģenētiski.
- aktivators Ģenētiski nosacītās biosintēzes produkts, viela, kas noteiktā veidā stimulē embrionālo audu vai orgānu attīstību, t. i., darbojas morfoģenētiski.
- abiotrofija Ģenētiski noteikts dīgļlapu defekts, kas var palikt latentā stāvoklī vai arī būt par cēloni sistēmu vai orgānu funkciju traucējumiem, piem., pārmantotām nervu sistēmas slimībām.
- iedzimstošās mainības homoloģisko rindu likums ģenētiski tuvām sugām un ģintīm raksturīgas līdzīgu iedzimstošo pārmaiņu rindas, kuru dēļ, zinot vienas sugas vai ģints formas, var paredzēt paralēlu formu pastāvēšanu citās sugās un ģintīs.
- tahimetrs Ģeodēzijas instruments vienlaicīgai punktu horizontālu attālumu un paaugstinājumu noteikšanai.
- astronomiskā ģeodēzija ģeodēzijas nozare, kurā aplūko ģeodēzijas problēmas, kas saistītas ar Zemi kā planētu, - astronomiski ģeodēzisko tīklu veidošanu, Zemes veida un lieluma noteikšanu, gravitācijas lauka pētīšanu.
- astropunkti Ģeodēziskā tīkla atbalsta punkti, kuru ģeogrāfiskās koordinātes ir noteiktas ar astronomiskām metodēm.
- eklimetrs Ģeodēzisks instruments, ar kuru noteic leņķi starp apvidus slīpumu un horizontu.
- īpaši aizsargājamās dabas teritorijas ģeogrāfiski noteiktas platības, kas atrodas īpašā valsts aizsardzībā nolūkā aizsargāt un saglabāt dabas daudzveidību, nodrošināt zinātniskos pētījumus, vides pārraudzību un saglabāt sabiedrības atpūtai, izglītošanai un audzināšanai nozīmīgas teritorijas.
- valodu saskare ģeogrāfisku, vēsturisku, ekonomisku un sociālu apstākļu noteikta valodiskā saskarsme starp dažādu valodu runātājiem.
- pamatgriezums Ģeoloģijā, detāli izpētīts noteikta ģeoloģiskā reģiona griezums, kurā iespējami pilnīgi pārstāvēts kādas ģeoloģiskās sistēmas vai tās daļas nogulumu komplekss.
- diastrofisms Ģeoloģijas termins, ar ko apzīmē visus tektoniskos procesus, kuru rezultātā notiek ievērojamas pārmaiņas zemes garozas struktūrā.
- ģeohronoloģiska vienība ģeoloģiskā laika vienība, kas apzīmē iežu vai ģeoloģisko notikumu relatīvo vai absolūto vecumu.
- Dambja iezis un Bruņa ala ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Amatas labajā krastā Drabešu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., Dambja iezis ir >30 m augsts Pļaviņu svītas dolomīta atsegums, kurā izveidojusies vienīgā tektoniskas izcelsmes ala Latvijā, kura ir 2 m augsta, šaura (dažviet tikai 25 cm plata) un 21 m gara plaisa, uz dolomītu sienām lāseņu notecējumi, salaktītu aizmetņi, alā mīt sikspārņi.
- Kraukļu aiza ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Siguldā, Gaujas kreisās pietekas Vējupītes sāngravas nogāzē, 400 m uz dienvidaustrumiem no Gleznotāju kraujas, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., platība — 8,03 ha.
- Svētciema akmeņu saliņa ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, vaļņveida reljefa forma Rīgas līča piekrastes zemūdens nogāzē, atrodas Salacgrīvas pagastā iepretī Svētciemam, 200 m no krasta, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1962. g., aizsargājamās teritorijas platība - 0,1 ha, paralēli krastam orientēts \~150 m garš akmeņu valnis, kas parasti atrodas zem ūdens, pazeminoties ūdenslīmenim daži akmeņi kļūst redzami.
- detalizētā ģeoloģiskā izpēte ģeoloģiskās izpētes darbi atradnēs, lai tās sagatavotu rūpnieciskai izmantošanai – noteiktu krājumus, kvalitāti, ieguves apstākļus.
- nogulumi Ģeoloģiski senas iežu nogulas, kas dažādu procesu rezultātā var būt ievērojami pārveidotas, salīdzinot ar sākotnējo stāvokli.
- riņķis ģeometriska figūra - plaknes punktu kopa, kuru attālumi no kāda noteikta plaknes punkta nav lielāki par doto skaitli; [aplis]{s:458}
- traktrise Ģeometriska līkne, kurai raksturīgs tas, ka jebkurā tās punktā novilktas pieskares nogrieznim no pieskaršanās punkta līdz noteiktai taisnei ir vienāds garums.
- kopne ģeometriski neizmaināma konstrukcija, kas veidota no galapunktos savstarpēji savienotiem taisniem stieņiem.
- vektors Ģeometrisks lielums, kam piemīt skaitliska vērtība un virziens un ko attēlo ar nogriezni, kuram ir noteikts virziens.
- talasoģeosinklināle Ģeosinklināle, kas izveidojusies okeāniskā tipa Zemes garozā, tajā notiek nogulumu intensīva uzkrāšanās.
- krokojuma apgabals ģeosinklināles daļa, kurā krokošanās notikusi vienlaikus.
- ģeotīkls Ģeosintētisks tīkls, kurā atveru laukums ir daudz lielāks par materiāla šķiedru laukumu un tīkla acis savā starpā ir savienotas ar mezgliem.
- ģeorežģis Ģeosintētisks, no izturīgi savienotiem polimēru elementiem regulāra režģa veidā izgatavots materiāls, kas veido labu mehānisko sasaisti ar apkārtējo materiālu; to iestrādā gruntī būvju un ceļu pamatnes nestspējas palielināšanai, uzbērumu, nogāžu noturības palielināšanai.
- forēzija ģērba kā plastiskās izpausmes mākslas daiļdarba materiālu (galvenokārt tekstildrānu) sakārtojums apjomiskā, cilvēka figūrai atbilstīgā veidojumā, kura virsmas faktūras un ģeometriskie komponenti ir saistīti vienotā tēlainā veidolā; vispārinoši to raksturo, vārdiski pielīdzinot ģeometriskas figūras (cilindra, konusa, lodes), priekšmeta (zvana, mucas), rakstzīmes (T, X, 8, 0) izskatam vai siluetam.
- mesties Ģērbt nost (ko citu), lai paliktu noteiktā tērpā.
- ģimenes funkcijas ģimenes darbības veidi noteiktu vajadzību apmierināšanai; mūsdienās par galvenajām funkcijām parasti uzskata reproduktīvo, audzināšanas, saimnieciski ekonomisko, morāli psiholoģisko un rekreatīvo.
- ģimenes stabilitāte ģimenes stāvokļa nemainība (noturība) attiecīgos apstākļos.
- savējs Ģimenes vai citas noteiktas cilvēku grupas loceklis no šīs kopas locekļu viedokļa.
- ārtonalitāte Harmonijas funkcionālā izvērsuma princips skaņdarbā, kurā priekšplānā izvirzās tonāli nenoturīga muzikāla domāšana, kas balstās u eliptiskiem savienojumiem un daļēji tonālām ieskaņām.
- heliogrāfiskās Heliogrāfiskās koordinātes - Saules virsmas sfērisko koordināšu sistēma dažādu uz Saules novērojamu parādību (plankumu, lāpu, protuberanču) vietas noteikšanai.
- biohelmitozes Helmintu ierosināto slimību grupa, kuru ierosinātāji attīstās, mainot saimnieku.
- cefalhematocēle Hematoma galvā, kas savienota ar cietā smadzeņu apvalka venozo sinusu.
- ceflhematocēle Hematoma galvā, kas savienota ar cietā smadzeņu apvalka venozo sinusu.
- hemometrija Hemoglobīna daudzuma un asinsķermenīšu skaita noteikšana asinīs.
- hromocitometrija Hemoglobīna procenta vai eritrocītu skaita noteikšana asinīs.
- oksimetrija Hemoglobīna skābekļa piesātinājuma pakāpes noteikšana.
- hemolizoīds Hemolizīns, kura toksoforā grupa ir iznīcināta; tas var savienoties ar eritrocītu, to neiznīcinot.
- chaenotheca Henotēka - asku ķērpju klases kalīciju dzimtas ģints.
- diketopiperazīns Heterociklisks savienojums, kas veidots no 2 vienādām vai dažādām aminoskābēm, sakabinoties vienas karboksilgrupai ar otras aminogrupu.
- kompozītmateriāls Heterogēns konstrukciju materiāls kas sastāv no divām vai vairākām atšķirīgām sastāvdaļām ar izteiktu robežvirsmu starp tām; to veido nemetālisks pamatmateriāls (matrice), kurā noteiktā kārtībā izvietoti dažādas izcelsmes pastiprinošie elementi (dispersas daļiņas, monošķiedras, šķiedru kūļi u. c.).
- hibrīdiskā līnija heterozes pirmās paaudzes hibrīdi, kas iegūti, krustojot noteiktas vecāku formas.
- veģetatīvie hibrīdi hibrīdi, kas cēlušies, potcelma genotipam ietekmējot potzara genotipu.
- bremze hidrauliska enerģijas disipācijas (izkliedēšanas) ierīce, ko izmanto motoru jaudas noteikšanai; sastāv no rotora ar vairākiem ratiem, kas griežas ar ūdeni pildītā tvertnē; bremzē mehāniskā jauda pāriet ūdens virpuļos un pārvēršas siltumā.
- hidromanipulators Hidrauliski darbināms mehānisms, ko vada operators un kas noteiktas darbības veic, atdarinot cilvēka roku kustības, spēj rīkoties arī ar ļoti smagiem priekšmetiem.
- hidrolokators hidroakustiska iekārta zemūdens objektu atrašanās vietas noteikšanai ar aktīvās hidrolokācijas metodi; sonārs; sonors.
- grozes hidrodzinējs hidrodzinējs, kura vārpsta pagriežas par noteiktu leņķi gan uz vienu, gan uz otru pusi; lieto samērā reti.
- izols Hidroizolācijas ruļļmateriāls, kas izgatavots no gumijas un bitumena, pievienojot plastifikatorus un antiseptiķus; bioloģiski noturīgs, salizturīgs, elastīgs.
- renīns Hidrolāžu klases enzīms, kas veidojas zīdītāju nierēs un katalizē angiotensinogēna pārvēršanos angiotensīnā, līdz ar to veicinot arteriālā spiediena paaugstināšanos.
- hidroloģiskais tīkls hidroloģisko staciju un posteņu kopums noteiktā teritorijā.
- asdiks Hidrolokācijas iekārta zemūdens objektu atrašanās vietas noteikšanai.
- salimetrs Hidrometrs sāļu šķīdumu koncentrācijas noteikšanai.
- kjarīzs Hidrotehniska ierīce pazemes ūdeņu savākšanai; sastāv no vairākām akām, kuras savienotas ar pazemes galerijām; būvē Vidusāzijā un Aizkaukāzā.
- sprostsijas Hidrotehnisko būvju aizvaru tips, ko izmanto neliela spiediena hidrobūvēs, arī regulējot daļēju ūdens noteci; vairākas sijas, kas veido aizsprostojumu ūdens notecei.
- skalēšana Hierarhiskas sistēmas veidošana; dažādu mērījumu datu sarindošana kādā noteiktā secībā.
- hīlerisms Hīlings - filipīniešu tradicionālās dziedniecības paveids - garīgā ķirurģija, kur iejaukšanās cilvēka organismā notiek nevis ar instrumentu palīdzību, bet koncentrētas garīgās enerģijas veidā.
- piepjusēnes himēnijsēņu grupa, kurā apvienotas vairākas rindas un dzimtas, kas attīstās kā saprotrofi uz nedzīvas koksnes, dažreiz arī kā parazīti uz dzīvas koksnes, izraisot tās trupi; augļķermeņi, ko ikdienā mēdz saukt par piepēm, var būt klājeniski, nagveidīgi, cepurveidīgi, spilvenveidīgi, kokveidīgi, pakavveidīgi, ar kātiņu cepurītes malā vai centrā, pēc konsistences tie var būt kokaini, korķaini, gaļīgi (it īpaši svaigi), ādaini.
- melnule Himēnijsēņu klases atmateņu rindas virpainīšu dzimtas ģints ("Melanotus"), Latvijā konstatēta 1 suga.
- zeltkāte Himēnijsēņu klases beku rindas dzimta ("Gomphidiaceae"), ēdama lapiņu sēne ar gaļīgu, gļotainu cepurīti, kas sākumā ar gļotainu plīvuru pievienota dzeltenam kātam, bet vēlāk plīvurs nozūd, atstājot uz kāta gļotainu gredzenu, 2 ģintis, 15 sugu, Latvijā konstatētas abas ģintis.
- spulgpiepe himēnijsēņu klases piepju sēņu grupas ģints ("Inonotus").
- koriolas Himēniju sēņu afilloforu rindas dzimta, kas jaunākajā sistemātiskajā iedalījumā apvienota ar piepju dzimtu.
- avatāra hindu mitoloģijā - dievības izpausmes forma, dievišķā pienākuma jeb dharmas nosacīta dievības iemiesošanās zemākas kārtas radībā, zaudējot daļu savas varenībasun iegūstot jaunas iespējas īstenot savu sūtību: piemēram, Višnu iemiesošanās dievos (Krišna, Rāma) vai dzīvniekos (piem., bruņurupucis); pavisam ir pazīstamas 10 Višnu avatāras.; Šivam ir zināmas 28 avatāras.
- Ardhanārī hindu mitoloģijā - Šivas (dievības vīrišķās izpausmes) un Pārvatī (sievišķās izpausmes) apvienojums, hermafrodītiska dievība; personificēts dieva un viņa šakti apvienojums, kas izteic ideju par sievišķo un vīrišķo funkciju vienotību dievības kreatīvajā darbībā.
- Tilotama hindu mitoloģijā - viena no apsarām, kura bija tik brīnumaini daiļa, ka tad, kad viņa pirmo reizi parādījās dievu sapulcē, Šiva, tīksminoties par viņu, ieguva četras sejas, bet Indram uz miesas izspiedās tūkstoš acu.
- dharma Hinduismā - apziņa, ka tu piederi pie noteiktā veidā kārtotas pasaules un tātad tev ir tikumisks pienākums atzīt visas savas saistības, kas izriet no tavas vietas dzīvē.
- ārtī Hinduismā - viens no galvenajiem templī novietota svētā pielūgšanas rituāliem: zvaniņiem un mantrām skanot, rituāla dalībnieki vijīgām roku kustībām it kā piedāvā dievības attēlam ghī (pārkausēta šķidra sviesta) lākturi, vīraku, puķes un ūdeni.
- Kalki Hinduismā desmitā, vēl nenotikusī dieva Višnu avatāra, kas nolaidīsies uz balta zirga, un vēstīs par pašreizējās kosmiskā ļaunuma ēras kalijugas beigām un jauna zelta laikmeta kritajugas sākumu.
- hiperfragmenti Hiperkodoli - atomu kodolu šķembas, kas rodas kodolreakcijās, kuru norisei nepieciešama liela enerģija, un kas satur ne tikai nuklonus, bet arī noteikta tipa hiperonu.
- hipersaite Hipertekstu sistēmās pasvītrots vai kā citādi izcelts vārds vai frāze, uz kura novietojot kursoru un noklikšķinot peli, displeja ekrānā tiek parādīts kāds cits dokuments.
- meditācija Hipnotiska iedziļināšanās sevī.
- somnipātija Hipnotiska transa stāvoklis.
- eholāls Hipnotizēta persona, kas atkārto dzirdētus vārdus, nesaprotot to nozīmi.
- raports hipnotizētāja kontakts ar pacientu.
- mikroadenoma Hipofīzes adenoma, kuras diametrs - <10 mm un kuras lokalizāciju nevar noteikt ar parastajām rentgenizmeklēšanas metodēm.
- fenotipoloģija Hipotētiska mācība par cilvēka organisma pazīmju un īpašību atspoguļojumu cilvēka raksturā; mēģinājumi apvienot izpratni par atsevišķu orgānu funkcijām un funkcionēšanas mehānismu (fizioloģiju) ar psiholoģiju; fenotipu grupēšana.
- dekreolizācija Hipotētiska parādība (notikums), kad pēc ilgāka laika kreoliskā valoda atgūst savu sākotnējo pirmspidžina valodas stāvokli.
- tārpeja Hipotētiska tieva laiktelpas caurule, kas var savienot divus tālu vienu no otra esošus gandrīz plakanus laiktelpas apgabalus.
- ekstrasensoriskā uztvere hipotētiska uztvere, kas notiek ārpus zināmajiem maņu proocesiem un atšķiras no tiem.
- gugols Hipotētisks skaitlis 1 ar 100 nullēm, ko iegūtu skaitli 10 kāpinot 100. pakāpē.
- gugolplekss Hipotētisks skaitlis, ko iegūtu skaitli 10 kāpinot gugolā (1 ar 100 nullēm).
- psiholamarkisms Hipotēze par dzīvās dabas vēsturisko attīstību (neolamarkisma novirziens); šā virziena piekritēji mēģināja izskaidrot dzīvās dabas evolūciju ar psihiskiem faktoriem ("psihiskā enerģija" u. c.), kas esot par cēloni tam, ka organisma šūnas apzināti un mērķtiecīgi reaģējot uz vides iedarbību, bet organisms visumā mainoties un pilnveidojoties progresīvā virzienā.
- termobarometrs Hipsotermometrs - ierīce atmosfēras spiediena noteikšanai pēc ūdens vārīšanās temperatūras.
- hlorimetrija Hlora kvantitatīva noteikšana.
- hloridimetrija Hlorīdu daudzuma noteikšana šķidrumā.
- lauka hokejs hokejam līdzīga komandu sporta spēle, kas notiek uz zāliena ar speciālām nūjām un bumbiņu.
- ksantogranulomatoze Holesterīna granulomas plakanajos kaulos; ja tās lokalizējas galvaskausa kaulos, var pievienoties eksoftalms vai bezcukura diabēts.
- tīrās līnijas homozigotiska pašapputes auga genotipiski vienveidīgo pēcnācēju kopas.
- sulfosalicilskābe HOOCQH~3~(OH)(SO~3~H), balti vai sārti adataini kristāli, reaģents albumīnu noteikšanai urīnā un dzelzs jonu kvantitatīvai noteikšanai.
- rotaļdeja Horeogrāfiska norise, kurā apvienota tautas deja un rotaļa.
- tūre Horeogrāfiskas norises daļa - noteiktu kustību, darbību kopums; arī dejotāja apgrieziens.
- kveršlāgs Horizontāla vai ieslīpa pazemes eja derīgo izrakteņu izpētei, transportēšanai, ventilācijai, ūdens notecei.
- laukumaizsegs Horizontāls dūmu aozsegs pār noteiktu teritoriju.
- berma horizontāls laukums, josla dambja, uzbēruma, krasta nogāzes malā, ko ierīko, lai slīpums būtu noturīgs un lai to neizskalotu.
- prolāns Hormonāla viela, ko izdala grūtnieces placenta; tās konstatēšana urīnā palīdz noteikt agro grūtniecības laiku.
- hormonālā regulācija hormonu ievadīšana dzīvniekam, lai ierosinātu, stimulētu vai sinhronizētu dzimumuzbudinājumu vai atnešanos noteiktā laikā.
- metasinapse Hromosomu terminotermināls sinaptiskais savienojums.
- hronaksimetrija Hronaksijas noteikšana.
- parahronisms Hronoloģiska kļūda, kāda notikuma attiecināšana uz vēlāku laiku, nekā tas īstenībā bijis.
- Bērtuļa nakts hugenotu apkaušana Parīzē 1572. g. naktī uz 24. augustu ("St. Bartholomew's day" - Sv. Bērtuļa diena); to organizēja karaliene Katrīna Mediči un katoļu vadonis hercogs Gīzs.
- pan-kustības Idejiski virzieni, kuru nolūks ir apvienot kādas tautas, tautu grupas vai kādas reliģijas utt. piederīgos kopējiem mērķiem.
- romantisms Idejisks un mākslas virziens (Eiropā un Amerikas Savienotajās Valstīs 18. gadsimta beigās un 19. gadsimta pirmajā pusē), kas centās atrast jaunus sociālus un estētiskus ideālus, vērsās pret racionālismu, priekšplānā izvirzīja cilvēka garīgo dzīvi, individuālos pārdzīvojumus.
- ģeotelpisko datu kopa identificējams ģeotelpiskās informācijas sakopojums vai datubāze, kam ir noteikts turētājs un kas ietver atsevišķas nozares ģeotelpiskās informācijas pamatdatus, ar noteiktu izmantošanas mērķi.
- dešifrēt Identificēt vides objektus, noteikt to kvantitatīvos un kvalitatīvos raksturlielumus pēc aerofotouzņēmumiem.
- determinatīvs Ideogrāfiskā rakstā hieroglifa elements, kas norāda uz apzīmētā nojēguma piedrību pie noteiktas jēdzienu grupas, nosaka vienādi rakstīto vārdu konkrēto saturu.
- nacionālboļševisms Ideoloģija, politisks virziens, kurā apvienotas nacionālsociālisma un boļševisma idejas (piemēram, mūsdienu Krievijā).
- apbakstīt Iebakstīt, piebakstīt (ko visapkārt, no visām pusēm, parasti, nostiprinot ko).
- iesabraukties Iebraukt, ierasties kur bez noteikta mērķa.
- posties Iecerēt, paredzēt doties, arī sākt doties (noteiktā virzienā, uz noteiktu vietu u. tml.).
- meža kategorija iedalījuma vienība, kas noteikta mežu iedalīšanai atkarībā no tautsaimnieciskas un ekoloģiskas nozīmes vai galvenā uzdevuma.
- iekārtojums Iedalījums noteiktā, bieži vēlamā, kārtībā, laika vai vietas secībā.
- kvalifikācija Iedalīšana noteiktā grupā, kategorijā, veidā.
- iekārtot Iedalīt (piemēram, darbus) noteiktā kārtībā.
- sadalīt Iedalīt katram noteiktu daļu (no kāda darba, veicamā uzdevuma u. tml.).
- sildīt Iedarbinot (ierīci, iekārtu u. tml.), panākt, ka (tā) silst, izstaro siltumu.
- nogriezt Iedarbinot (parasti pagriežot) regulatoru, panākt, ka (kas) kādā iekārtā, ierīcē noslīd zemāk vai samazinās, noslīdot zemāk.
- nogriezt Iedarbinot (parasti pagriežot) slēdzi, regulatoru, pārtraukt vai pavājināt (iekārtas, ierīces u. tml.) darbību.
- nogriezt Iedarbinot (parasti pagriežot) slēdzi, regulatoru, pārtraukt vai samazināt (kā) pieplūdi, darbību (iekārtā, ierīcē u. tml.).
- piebremzēt Iedarbinot bremzes, palēnināt vai apturēt (transportlīdzekli), parasti uz neilgu laiku.
- savienot Iedarbinot tehniskos līdzekļus, panākt, ka (kāds) var pārraidīt informāciju (kādam cilvēkam, uz kādu vietu u. tml.); kļūt tādam, kas ar iedarbinātu tehnisku līdzekļu palīdzību var pārraidīt informāciju (kādam cilvēkam, uz kādu vietu u. tml.).
- virzīt Iedarbojoties (uz kādu) kādā veidā (piemēram, ar vārdiem, žestiem), panākt, ka (tas) pārvietojas (noteiktā virzienā).
- virzīt Iedarbojoties (uz ko) kādā veidā, panākt, būt par cēloni, ka (tas) pārvietojas (noteiktā virzienā).
- stiept Iedarboties ar spēku (uz ko) virzienā prom (no tā), parasti, palielinot (tā) garumu, spriegumu, arī radot plīsumu, pārrāvumu.
- iedzīvotāju migrācijas pieauguma/samazinājuma koeficients iedīvotāju migrācijas saldo (starpība starp iebraukušo un izbraukušo skaitu) attiecība pret vidējo iedzīvotāju skaitu noteiktā teritorijā; parasti izteikts promilēs par vienu kalendāro gadu.
- meža cūku vanna iedobe mālainā augsnē, ko dzīvnieki padziļinājuši, parasti mitrā vietā, kur meža cūkas vannojas, cīnoties ar knišļiem, odiem, ērcēm u. tml.
- apgultne Iedobums, kam nav noteces, un kura dibenā ūdens sakrājas ezera vai purva veidā.
- Zemes ass iedomāta taisne, ap kuru notiek Zemes rotācija, veicot pilnu apgriezienu diennakts laikā.
- pasniegt Iedot (ko) par apbalvojumu, parasti kādā tradīciju noteiktā veidā.
- pasniegt Iedot (ko) par dāvanu, parasti kādā tradīciju noteiktā veidā.
- izdāvināt Iedot par dāvanu (daudz vai visu); dāvinot izšķērdēt.
- aizdzīt Iedzenot vai iesitot (ko), aizdarīt.
- uzdzīres Iedzeršana saderinoties.
- uzdzert Iedzert (alkoholisku dzērienu, arī noteiktu tā daudzumu kādam par godu, atzīmējot kādu notikumu, izsakot novēlējumu).
- sadzert Iedzert kopā vienam ar otru, citam ar citu alkoholisku dzērienu (parasti izsakot novēlējumu un saskandinot glāzes, kausus u. tml.).
- ieurbties Iedziļināties (apstākļos, notikumos, parādībās).
- iejusties Iedziļinoties, iepazīstot izprast, izjust kā sev tuvu.
- iedzīvoties Iedziļinoties, iepazīstot pilnīgi izprast, izjust ko un atbilstoši darboties, izturēties.
- urķēties Iedziļinoties, pētījot censties noskaidrot; arī urbties (3).
- idiosinkrāzija Iedzimts pastiprināts vārīgums pret noteiktām uzturvielām vai citiem faktoriem - alerģijas paveids.
- apnaglot Iedzīt (kur) naglas tā, ka to galviņas pārklāj daļu no priekšmeta virsmas; pienaglot (parasti piestiprinot ko visapkārt).
- darbspējas vecuma iedzīvotāji iedzīvotāji no 15 gadiem (Latvijā) līdz valsts likumos noteiktajam pensijas vecumam.
- vietējs Iedzīvotājs, kas dzīvo noteiktā vietā, teritorijā.
- iedzīvotāju kategorijas iedzīvotāju iedalījums pēc noteiktiem kritērijiem; praksē bieži izdala pastāvīgos, klātesošos un juridiskos (pierakstītos) iedzīvotājus.
- stratocīds iedzīvotāju iznīcināšana pēc to piederības pie noteikta sabiedrības slāņa (lielsaimnieki, tirgotāji, inteliģence utt.).
- sezonas migrācija iedzīvotāju migrācija uz citu apdzīvotu vietu vai valsti noteiktu darbu veikšanai (dažkārt mācībām), parasti uz laiku līdz vienam gadam.
- sekmētā imigrācija iedzīvotāju noteiktu grupu ieceļošana, kuru veicinājuši valsts institūciju lēmumi un darbība.
- sekmētā emigrācija iedzīvotāju noteiktu grupu izceļošana, kuru veicinājuši valsts institūciju lēmumi un darbība.
- iedzīvotāju pieauguma (samazinājuma) koeficients iedzīvotāju skaita pieauguma (samazinājuma) attiecība pret vidējo iedzīvotāju skaitu noteiktā laika posmā.
- saslimstība Iedzīvotāju veselības stāvokļa statistisks rādītājs - gada laikā saslimušo skaits attiecībā pret noteiktu iedzīvotāju skaitu.
- noguldījums Iedzīvotāju, uzņēmumu, organizāciju naudas līdzekļi vai vērtspapīri (akcijas, obligācijas), kas saskaņā ar noteiktiem nosacījumiem nodoti uzglabāšanai (depozīti) bankā vai citā finansu iestādē.
- grunts ieēnots laukums, fons gravīrās un zīmējumos.
- pirkt cūku maisā iegādāties kaut ko bez apskatīšanas; aklā paļāvībā vienoties par kaut ko, iesaistīties kaut kur.
- emaljēšanas paņēmieni iegremdēšana, uzliešana, uzputināšana ar nostiprināšanu, apdedzinot krāsnī, plazmā vai ar indukcijas paņēmienu.
- zambāt Iegriezt, ievainot.
- ārvalstu sabiedrība ieguldījumu pakalpojumu sniedzējs, kas reģistrēts ārvalstī, kura nav Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts, un kas likumā noteiktajā kārtībā uzsācis ieguldījumu pakalpojumu sniegšanu Latvijas teritorijā.
- kifoskoliotisks iegurnis iegurnis, kurā apvienota kā kifotiskā, tā skoliotiskā iegurņa īpatnības.
- ārējā pelvimetrija iegurņa ārējā lieluma noteikšana.
- iekšējā pelvimetrija iegurņa iekšējā lieluma noteikšana, ievadot roku makstī.
- digitālā pelvimetrija iegurņa lieluma noteikšana ar rokas pirkstiem.
- pelvimetrija Iegurņa lieluma noteikšana.
- pagūt Iegūt kādu īpašību, nonākt kādā stāvoklī (kādā, parasti noteiktā, laikposmā).
- paspēt Iegūt kādu īpašību, nonākt kādā stāvoklī (kādā, parasti noteiktā, laikposmā).
- uznākt uz skatuves Iegūt noteicošu stāvokli; sākt darboties.
- pozicionēties iegūt noteiktu vietu; norādīt savu pozīciju.
- aiziet Iegūt noteiktu virzību (par domām, jūtām, runas saturu).
- praktizēties Iegūt pieredzi, iemaņas, prasmes, vingrinoties (piemēram, amatā, darbā).
- iemanīties Iegūt prasmi, spēju (ko darīt), parasti vingrinoties, ilgāku laiku veicot attiecīgo darbu, uzdevumu u. tml.
- mitridatisms Iegūta imunitāte pret indi: panākama, pieradinoties pie indes ar pakāpeniski palielinātām devām (teika vēsta, ka Pontas valdnieks Mitridats VI tā izsargājies no noindēšanas).
- meža ienesīgums iegūtā peļņa no apsaimniekojamās meža platības noteiktā laika periodā; parasti rēķina uz 1 ha meža zemes gadā.
- iedauzīties Ieiet, ieklīst (bez noteikta mērķa, parasti trokšņaini).
- iesadauzīties Ieiet, ieklīst bez noteikta mērķa.
- iejava iejavs; malta iesala un ūdens sajaukums noteiktā attiecībā alus pagatavošanai.
- piejukt Iejūkot pievienoties (pie kā, kam klāt).
- čampēt Iekāpt dubļos, aptraipīt sevi, notašķīties, izejot caur dubļiem.
- konimetrs Iekārta aerosolu daudzuma noteikšanai atmosfērā.
- elementārdaļiņu paātrinātājs iekārta lielas enerģijas lādētu daļiņu (elektronu, protonu, atomu kodolu) iegūšanai, tos paātrinot elektriskajā laukā; daļiņas kustas vakuumkamerā, un to trajektorijas veido magnētiskais lauks.
- porometrs Iekārta materiālu gāzu caurlaidības un poru izmēru sadalījuma noteikšanai.
- piena dzesēšanas rezervuārs iekārta piena uzkrāšanai, dzesēšanai un īslaicīgai glabāšanai noteiktā temperatūrā; var komplektēt ar jebkuru slaukšanas iekārtu.
- porozimetrs Iekārta poru izmēru un to sadalījuma noteikšanai, iespiežot porās šķidru dzīvsudrabu ar spiedienu 200 MPa, ja poru izmēri lielāki par 1,2 mikroniem.
- dinamometriskie ratiņi iekārta spēkratu vilces īpašību noteikšanai; vilces spēka mērīšanai ratiņus apgādā ar dinamogrāfu vai tenzometrisko mezglu un bremzēm; pārbaudāmā objekta vilces raksturojumu nosaka, dažādā ātrumā velkot ratiņus ar iedarbinātām bremzēm.
- krioskops Iekārta šķidrumu sasalšanas temperatūras noteikšanai ar augstu precizitāti (pienam - līdz 0,002 Celsija grādiem).
- programmators iekārta, ar kuras palīdzību programmējamās ierīcēs (piemēram, programmējamās loģiskās matricās, programmējamās un pārprogrammējamās lasāmatmiņās) tiek veiktas mērķtiecīgas šo ierīču struktūras vai atmiņas satura izmaiņas, tādējādi mainot to izpildāmās funkcijas.
- aizsargiekārta Iekārta, kas nodrošina kāda darba drošības noteikuma izpildi.
- melnā kaste iekārta, kas nodrošina noteiktu funkciju izpildi, bet tās uzbūve lietotājam nav zināma.
- maģistrāles pievienotājbloks iekārta, kas paredzēta datoru tīkla stacijas pievienošanai maģistrāles kabelim, izmantojot atzarkabelii; ar maģistrāles pievienotājbloka starpniecību ir iespējams staciju pieslēgt datoru tīklam vai arī to apiet.
- reaktors Iekārta, kurā notiek vadāma smago elementu (urāna, torija, plutonija) kodolu dalīšanās ķēdes reakcija; kodolreaktors.
- kodolreaktors Iekārta, kurā notiek vadāma smago elementu kodolu dalīšanās ķēdes reakcijā.
- stelles iekārta, mašīna noteikta pinuma, blīvuma un platuma auduma veidošanai no iepriekš sagatavotiem šķēru, un audu pavedieniem; aužamie stāvi.
- turētājs Iekārta, rīks, veidojums u. tml. (kā) turēšanai noteiktā stāvoklī.
- bloks Iekārtas elementu kopums, kas veic noteiktas funkcijas un kas konstruktīvi izveidots kā atsevišķs funkcionāls mezgls.
- bīstamās iekārtas iekārtas un to kompleksi, kas neatbilstošas lietošanas un uzturēšanas rezultātā var apdraudēt cilvēku dzīvību un veselību, vidi un materiālās vērtības un kas to lietošanas laikā ir pakļautas likumā "Par bīstamo iekārtu tehnisko uzraudzību" noteiktajai valsts uzraudzībai un kontrolei un normatīvajos aktos noteiktajām pārbaudēm.
- kanālu komutācijas centrs iekārtu kopa datu pārraides ķēžu komutācijai, kas koncentrēta vienā vietā un apvienota ar kopēju vadības bloku.
- iepludināt Iekļaut (kā sastāvdaļu, daļu kādā kopumā), pievienot (kā sastāvdaļu, daļu kādam kopumam).
- ieplūdināt Iekļaut (kā sastāvdaļu, daļu kādā kopumā), pievienot (kā sastāvdaļu, daļu kādam kopumam).
- nostādīt Iekļaut (kādā grupējumā, kopumā); izvirzīt kāda grupējuma, kopuma noteiktā vietā.
- sakārtot Iekļaut (sastāvdaļas, elementus) noteiktā sistēmā.
- ievadīt Iekļaut (vielu kā sastāvā), pievienot (vielu kādam sastāvam).
- sakārtot Iekļaut noteiktā sistēmā, secībā (piemēram, domas, iespaidus).
- izkārtot Iekļaut, izvietot noteiktā kārtībā (sastāvdaļas, elementus) kādā sistēmā (piemēram, mākslas darbā).
- ieplūst Iekļauties (kur), papildinot (ko); pievienoties.
- nostāties Iekļauties kādā sistēmā noteiktās attieksmēs ar citiem tās elementiem.
- integrēties Iekļauties kopējā, vienotā veselumā, sistēmā.
- iejukt Iekļauties, iejusties (apkārtējā vidē, noteiktos apstākļos u. tml.).
- iezīmēt Iekrāsot, ieēnot (parasti skropstas, uzacis).
- vienpusējā iekraušana iekraušana, izmantojot tikai vienu transportlīdzekļa pusi. Neizdevīgākais no visiem iekraušanas veidiem, jo, salīdzinot ar divpusējo vai trīspusējo iekraušanu, neļauj sasniegt maksimālo darba ražīgumu un minimālo dīkstāves laiku iekraušanai.
- iekšdedzes motors iekšdedzes dzinējs, kas siltuma enerģiju pārvērš vārpstas rotācijas enerģijā; pēc darbelementa iekšdedzes motorus iedala virzuļa (kloķvārpstas iekšdedzes motors, brīvvirzuļu iekšdedzes motors) un bezvirzuļa iekšdedzes motoros (rotormotors, gāzturbīnas motors); pēc darbmaisījuma aizdedzināšanas paņēmiena – dzirksteļaizdedzes, kvēlaizdedzes, liesmaizdedzes karburatormotoros un kompresijaizdedzes motoros; pēc taktu skaita, kurā notiek pilns darbības cikls (ieplūde, saspiede, sadedze, izplete un izplūde), – divtaktu un četrtaktu iekšdedzes virzuļmotoros.
- četrtaktu motors iekšdedzes motors, kura virzuļa kustība cilindrā notiek četros posmos (iesūkšana, kompresija, izplešanās, izpūšana) divu kloķvārpstas apgriezienu laikā.
- paškalibrēšana Iekšējā orientējuma elementu un papildus parametru noteikšana kūļu bloka izlīdzināšanā.
- pagaidu migrācija iekšējā vai starptautiskā migrācija, ja uzturēšanās ilgums noteiktā vietā ir īslaicīgs, ieskaitot atgriešanos iepriekšējā dzīves vietā, tranzīta un sezonas migrāciju.
- plaušas Iekšējais elpošanas pāra orgāns (cilvēkam vai daļai dzīvnieku), kurā notiek gāzu apmaiņa starp organismu un ārējo vidi.
- koinaistēzija Iekšējo organisko sajūtu kopums, kas noteic t. s. vispārējo sajūtu.
- beznoteces apgabals iekškontinentālās noteces apgabals, ko upju sistēma nesaista ar okeānu un iekšējām jūrām.
- vispārējie pasta pakalpojumi iekšzemes vai starptautiskie pasta paku (līdz 10 kilogramiem) sūtījumi, to skaitā apdrošināti sūtījumi, kas atbilst Pasta noteikumos reglamentētajām minimālajām prasībām attiecībā uz savākšanu, šķirošanu, pārvadāšanu un piegādi.
- šķērsiela Iela, kas šķērso galveno, lielāko ielu vai šķērseniski ir savienota ar to.
- streetrace Ielas ātrumsacensības starp diviem vai vairākiem automobiļiem izrāvienā no vietas (t. s. paralēlais sprints); sacensības parasti ir nelegālas, tās notiek naktī, trases garums tradicionāli ir astotdaļjūdze (251 m); dragreiss.
- strītreiss Ielas ātrumsacensības starp diviem vai vairākiem automobiļiem izrāvienā no vietas (t. s. paralēlais sprints); sacensības parasti ir nelegālas, tās notiek naktī, trases garums tradicionāli ir astotdaļjūdze (251 m); dragreiss.
- ieblokot Ielikt, iespīlēt blokus (zābaku stulmos, lai tos iztaisnotu, padarītu gludus).
- iedzirdināt Iemācīt dzert (atradinot no zīšanas).
- iedzirdīt Iemācīt dzert (atradinot no zīšanas).
- apgūt iemācīties un pilnībā pārzināt (profesiju, specialitāti u. tml.), mācoties, vingrinoties iegūt (prasmi, iemaņas)
- iedzīvoties Iemantot, iegūt (piemēram, kādu stāvokli), izveidoties noteiktām attiecībām (ar kādu).
- laužņi Iemauktu sastāvdaļa - darba dzīvniekam mutē liekamā dzelzs, kas parasti sastāv no diviem ar locītavu savienotiem posmiem.
- robežienākums Ienākuma pieaugums, kuru gūst ražotājs, produkcijas izlaidi palielinot par vienu vienību.
- robežieņēmumi Ienākumi, kas rodas, pārdodot vienu papildu produkcijas vienību virs plānotā apgrozījuma.
- pozēt Ieņemot kādu noteiktu pozu, būt par modeli māksliniekam vai par fotografēšanas, filmēšanas objektu.
- ierindoties Ieņemt kādu vietu noteiktā secībā (piemēram, sacensību, arī salīdzinājuma rezultātā).
- novietoties Ieņemt noteiktu atrašanās vietu; arī apmesties.
- nostāties Ieņemt noteiktu stāju, stāvokli.
- turēties Ieņemt noteiktu stāvokli un kādu laiku palikt tajā.
- paredzēt Ieplānot, iekļaut (projektā, plānojumā u. tml.).
- salustināt Iepriecināt, uzjautrināt; iepriecinot, uzmundrinot pamudināt (ko darīt).
- krāsu biti iepriekš fiksēta skaita biti, kas tiek piekārtoti katram pikselim, lai noteiktu tā displeja ekrānā attēlojamo ktāsu, piemēram, divi krāsu biti nepieciešami, lai attēlotu 4 krāsa, 8 krāsu biti - lai attēlotu 256 krāsas.
- paredzēt Iepriekš iecerēt, ieplānot (rīcību, pasākumu u. tml.).
- fasēt Iepriekš iesaiņot (preci) noteiktā daudzumā.
- slaidrāde Iepriekš izvēlētu diagrammu un grafiku izspīdināšana displeja ekrānā noteiktā kārtībā.
- slīdrāde Iepriekš izvēlētu diagrammu un grafiku izspīdināšana displeja ekrānā noteiktā kārtībā.
- paredzēt Iepriekš nojaust, arī noteikt (ko gaidāmu).
- predestinēt Iepriekš nolemt, noteikt.
- nolikt Iepriekš noteikt (darbības, norises) realizēšanu (parasti kādā laikā, vietā).
- nolikt Iepriekš noteikt (laiku, vietu) darbības, norises realizēšanai.
- predisponēt Iepriekš noteikt, nolemt; iepriekš padarīt uzņēmīgu (pret kādu slimību).
- satikšanās Iepriekš noteikta kuģu vai kuģu vienību sastapšanās noteiktā jūras (okeāna) rajonā noteiktā laikā, norādot pienākšanas kursus un savstarpējas atpazīšanas pasākumus.
- anterogrāds Iepriekš noticis.
- maršruts Iepriekš paredzēts, noteikts ceļš, pa kuru virzās.
- fotosesija Iepriekš plānots pasākums, kurā fotogrāfs uzņem attēlu sēriju ar cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- plānot Iepriekš sadalīt (laiku) pa posmiem (kā veikšanai); iepriekš noteikt (kā) izpildes laiku.
- uguns aizsprosts iepriekš sagatavota uguns noteiktā apvidus joslā.
- koksnes termodinamiskā modificēšana iepriekš uzsildītas, iztvaicētas, sausas vai pildītas koksnes modificēšana, to blīvinot ar sekojošu augsttemperatūras žāvēšanu un termisko apstrādi.
- priekšnojauta Iepriekšēja nojauta; neskaidrs, intuīcijā pamatots emocionāls stāvoklis, kas saistīts ar kāda nākotnes notikuma gaidām.
- a tempo iepriekšējā tempā (pēc notikušas tempa maiņas).
- izpārdošana Iepriekšējo sezonu preču pārdošana par pazeminātām cenām noteiktā laika posmā; preču, mantu pārdošana, likvidējot, piemēram, tirdzniecības uzņēmumu, saimniecību.
- antecedencija Iepriekšējs notikums, gadījums.
- priekšnosacījums iepriekšēju atziņu, parādību u. tml. kopums, kurš ietekmē (kā) norisi, nosaka (kā) eksistenci; priekšnoteikums.
- iedricināt Iepurināt; panākt, ka purinot iekrīt (kur).
- izpildblīvējuma tehnoloģija ierakstes tehnoloģija, kas, salīdzinot ar _FM_ un _MFM_ tehnoloģiju, nodrošina aptuveni par 50% blīvāku informācijas ierakstīšanu magnētiskajā diskā.
- reģistrēt Ierakstīt (ko) noteiktas formas veidlapā, grāmatā u. tml., lai izdarītu (tā) uzskaiti vai piešķirtu (tam) likumīgu spēku.
- datēt Ierakstīt datumu (piemēram, dokumentā, vēstulē); noteikt (kā rašanās, norises u. tml.) datumu.
- kodēt Ierakstīt noteiktu kodu vienā vai vairākās automobiļa daļās; šo kodu var nolasīt tikai ar speciālu aparātu.
- nākt Ierasties (pēc kāda, kā), nomainot (to), sekot (kādam, kam).
- apmeklēt Ierasties ar noteiktu nolūku (kur, kādā vietā) un pabūt, uzturēties (tur) kādu laiku.
- nokavēt Ierasties vēlāk nekā paredzēts, nepieciešams (darbā, mācībās, pasākumā u. tml.); ierodoties vēlāk nekā paredzēts, nepieciešams, zaudēt iespēju piedalīties (pasākumā, notikumā u. tml.).
- sanākt Ierasties, arī sapulcēties noteiktā nolūkā (kājām vai ar transportlīdzekli) - par vairākiem, daudziem.
- apmeklēšana ierašanās ar noteiktu nolūku (kur, kādā vietā) un uzturēšanās (tur) kādu laiku.
- atrast Ieraudzīt, pamanīt (ko noteiktā stāvoklī).
- pasportizācija Iereģistrēšana noteikta veida dokumentos; reģistrācijas apliecību ieviešana.
- vējrādis Ierīce (ar vējā rotējošiem elementiem) vēja virziena un ātruma noteikšanai.
- steķi Ierīce (kā, piemēram, zāģējamā materiāla, mucas) uzlikšanai - parasti divi pāri krusteniski sastiprinātu balstu, kas savienoti ar horizontālu koku.
- svari Ierīce (kā) masas noteikšanai.
- pults Ierīce (parasti paliktnis ar slīpu virsu), kas paredzēta, lai ko (piemēram, grāmatu, notis) novietotu lasīšanai ērtā stāvoklī, leņķī.
- nestuves Ierīce (parasti starp diviem stieņiem iestiprināts auduma gabals) cilvēku (piemēram, ievainoto) pārnešanai guļus stāvoklī.
- dermografometrs Ierīce ādas kairinājuma pakāpes mērīšanai dermogrāfisma pārbaudē un ādas reakcijas lieluma noteikšanai.
- slūpe Ierīce akmeņu un zemes (arī siena) vešanai; liela liekšķere; koka vai cita materiāla paliktnis, pa kuru slīdinot pārvieto smagus priekšmetus.
- ametrometrs Ierīce ametropijas pakāpes noteikšanai.
- vagas dziļuma mērītājs ierīce aršanas dziļuma noteikšanai.
- astigmatometrs Ierīce astigmatisma veida un pakāpes noteikšanai.
- lietusmērs Ierīce atmosfēras nokrišņu daudzuma noteikšanai.
- hipsotermometrs ierīce atmosfēras spiediena noteikšanai pēc ūdens viršanas temperatūras; hipsometrs.
- piknozonde Ierīce ātrai jūras ūdens blīvuma noteikšanai dažādā dziļumā.
- pupillostatometrs Ierīce atstatuma noteikšanai starp abu zīlīšu centriem.
- oftalmodiastimetrs Ierīce atstatuma noteikšanai, kādā viens no otra novietojami briļļu stikli.
- perambulātors Ierīce automātiskai riteņu apgriezienu skaitīšanai, lai tā noteiktu pasažiera nobrauktā ceļa garumu, apvienojumā ar papildierīci uzrāda arī maksu, kāda pasažierim jāsamaksā par nobraukto ceļa garumu.
- kompass ierīce azimuta noteikšanai uz Zemes, izmantojot magnētadatas orientēšanos Zemes magnētiskajā laukā.
- dioptrimetrs Ierīce briļļu stiklu optiskā stipruma noteikšanai.
- sklerometrs Ierīce cietvielu cietības noteikšanai, mērot dimanta vai tērauda adatas ieskrāpējuma dziļumu.
- skleroskops Ierīce cietvielu cietības noteikšanai, mērot īpaša āmura atsitiena augstumu.
- megafons Ierīce cilvēka balss skaņu pastiprināšanai un to koncentrēšanai noteiktā virzienā.
- aviācijas sekstants ierīce debess spīdekļa augstuma un kursa virziena noteikšanai no gaisakuģa kabīnes.
- menisks ierīce degvielas padeves momenta noteikšanai dīzeļmotoru sprauslām, kas analizē šķidruma virsmas stāvokli stikla caurulītē.
- mataveļs ierīce diegu un dzijas notīšanai pie tītavas.
- momentoskops ierīce dīzeļmotora augstspiediena sūkņa degvielas padeves momenta noteikšanai.
- rokas lote ierīce dziļuma noteikšanai (mērīšanai), kas sastāv no noteiktās iedaļās sadalītas garas līnes un svina atsvara ar iedobu apakšdaļu (tajā iespiesti liellopu tauki, pie kuriem pielīp grunts paraugi).
- kollektors Ierīce elektriskā potenciāla konstatēšanai un mērīšanai zemes elektriskā lauka kādā punktā (salīdzinot ar zemes virsu).
- respirometrs Ierīce elpošanas apmēra un rakstura noteikšanai.
- halometrs Ierīce eritrocītu vidējā diametra noteikšanai, izmērot to difrakcijas disku diametrus.
- spirtometrs Ierīce etilspirta koncentrācijas noteikšanai šķīdumā.
- miografions Ierīce fizioloģisko procesu mērīšanai, nervu kairinājuma izplatīšanās ātruma, muskuļu savilkšanās ilguma u. c. fizioloģisku parādību ilguma noteikšanai.
- kalorifers Ierīce gaisa sasildīšanai (apkures un ventilācijas sistēmās un kaltēs) - sistēmā savienotas caurules, pa kurām plūst karsts ūdens, ūdens tvaiki vai karsti sadegšanas produkti.
- astrokompass Ierīce gaisakuģa ģeogrāfiskā kursa noteikšanai, izmantojot debess spīdekļu peilējumus un ievērojot Zemes griešanos un vietas koordinātas; sastāv no debess spīdekļa kursa virziena mērītāja, skaitļotāja un indikatora.
- efuziometrs Ierīce gāzes blīvuma noteikšanai, mērījot laiku, kurā pa nelielu atveri izplūst noteikts gāzes daudzums.
- difuziometrs Ierīce gāzes vai šķidruma difūzijas spēka noteikšanai.
- manoskops Ierīce gāzu blīvuma noteikšanai.
- piknometrs ierīce gāzu, šķidrumu un beramvielu blīvuma noteikšanai.
- glikometrs Ierīce glikozes līmeņa noteikšanai cilvēka organismā.
- hemometrs ierīce hemoglobīna daudzuma noteikšanai asinīs.
- hromocitometrs Ierīce hemoglobīna procenta noteikšanai asinīs.
- pelviklizeometrs Ierīce iegurņa slīpuma un diametru noteikšanai.
- oftalmotonometrs Ierīce intraokulārā spiediena noteikšanai.
- baromakrometrs Ierīce jaunpiedzimušo auguma un svara noteikšanai.
- mērgalva Ierīce kalibru un mašīnu detaļu lineāro izmēru noteikšanai, kā arī mazu lineāro pārvietojumu mērīšanai.
- margarimetrs Ierīce kausētu tauku īpatnējā svara noteikšanai, ko parasti lietoja kontrolējot sviestu, vai tam nav piejaukti citi tauki.
- iztecēšanas viskozimetrs ierīce keramiskās lejamās masas (šlikera) iztecēšanas laika noteikšanai, lai kontrolētu masas reoloģiskās īpašības.
- radionavigators Ierīce kuģa atrašanās vietas ģeogrāfisko koordinātu precīzai noteikšanai ar radiosignāliem, kurus raida trīs sinhroni strādājošas krasta radiostacijas.
- autostūrmanis Ierīce kuģa automātiskai noturēšanai noteiktā kursā un kursa mainīšanai.
- pūriņš Ierīce labības graudu īpatnējās masas noteikšanai.
- auksometrs Ierīce lēcas palielināšanas spējas noteikšanai.
- anizometrs Ierīce magnētisko anizotropijas konstanšu noteikšanai.
- nefoskops Ierīce mākoņu kustības ātruma un virziena noteikšanai.
- penetrometrs Ierīce materiālu konsistences noteikšanai.
- galvanoskops Ierīce mazu strāvas vērtību konstatēšanai līdzstrāvas elektriskajā ķēdē un šīs strāvas virziena noteikšanai.
- relaskops ierīce mežaudzes šķērslaukuma, koku augstuma, caurmēra (dažādā augstumā virs sakņu kakla), horizontālo attālumu un zemes virsas slīpuma noteikšanai.
- aleirometrs Ierīce miltu uzbrieduma noteikšanai.
- pašlikvidators Ierīce munīcijā (artilērijas šāviņos, inženiermīnās, jūras mīnās u. c.), kas to uzspridzina (likvidē) gadījumos, kad nav trāpīts mērķī vai izbeidzies noteiktais darbības laiks.
- miodinamometrs Ierīce muskuļu spēka noteikšanai.
- elektriskais krēsls ierīce nāves soda izpildīšanai ar elektrisko strāvu (parasti Amerikas Savienotajās Valstīs).
- bareters Ierīce nemainīga strāvas stipruma uzturēšanai ķēdē, kad noteiktās robežās mainās spriegums.
- higrostats Ierīce noteikta gaisa mitruma uzturēšanai; lieto laboratorijās u. c.
- elektriskais filtrs ierīce noteiktas frekvences strāvas caurlaišanai un citu frekvenču strāvas pavājināšanai.
- bioloģiskais filtrs ierīce notekūdeņu bioloģiskai attīrīšanai.
- lokators Ierīce objekta atrašanās vietas noteikšanai.
- lāzerlokators ierīce objekta atrašanās vietas vai tā īpašibu noteikšanai no attāluma.
- radiolokators ierīce objektu atklāšanai, to atrašanās vietas (attāluma un virziena) noteikšanai ar radiosignāliem – radiolokators izstaro augstfrekvences radiosignālus un uztver tos pēc atstarošanās no objektiem; sastāv no radioraidītāja, radiouztvērēja, vienas vai divām virzienantenām, informācijas apstrādes un indikācijas mezgliem.
- ozonometrs Ierīce ozona satura noteikšanai vielā, vielu maisījumā.
- garengrieznis Ierīce papīra mašīnās, kas papīra lenti garumā sadala noteiktās sloksnēs.
- pašlikvidators Ierīce pretkājnieku mīnās, kas pēc noteikta laika mīnu neitralizē vai uzspridzina.
- pronometrs Ierīce pronācijas vai supinācijas pakāpes noteikšanai.
- koniometrs Ierīce putekļu daudzuma noteikšanai gaisā.
- radiospektroskops Ierīce radioviļņu absorbcijas noteikšanai.
- refleksometrs Ierīce refleksa sliekšņa noteikšanai.
- korobats Ierīce reljefa un celtnes virsmas slīpuma noteikšanai, ko izmantoja akvaduktu būvē, līmeņrāža priekštecis, 6 m gara, solam līdzīga konstrukcija ar rievu ūdens ieliešanai virspusē un svērteņiem pie galu balstiem, lai precizētu vertikāli.
- salinometrs Ierīce sāļu koncentrācijas noteikšanai ūdenī un ūdens tvaikos.
- alkalimetrs Ierīce sārmainības noteikšanai.
- tītavas Ierīce savērpto pavedienu notīšanai no vārpstas vai spoles šķeterēs, kā arī šo pavedienu satīšanai no šķeterēm kamolos.
- skeners Ierīce secīgai notaustīšanai vai caurskatīšanai.
- siltumsūknis Ierīce siltuma pārnesei (termiskais sūknis) no siltuma avota ar zemāku temperatūru (āra gaiss, grunts, ūdenstilpne, notekūdeņu kolektors u. c.) uz patērētāju ar augstāku temperatūru (siltumapgādes, apkures, ventilācijas, gaisa kondicionēšanas sistēmas u. c.), patērējot mehānisko vai elektrisko enerģiju.
- siltumcaurule Ierīce siltuma pārnesei ar mazu temperatūras kritumu; sastāv no hermētiski noslēgta kanāla, kas daļēji aizpildīts ar šķidru siltumnesēju, kurš, iztvaikojot vienā kanāla galā, uzņem siltumu, bet, kondensējoties otrā kanāla galā, to atdod; tvaika kustība kanālā notiek spiediena starpības dēļ starp iztvaikošanas un kondensācijas zonām.
- termostabiņš Ierīce siltumenerģijas starojuma stipruma mērīšanai, kas sastāv no diviem vai vairākiem (parasti 50) virknē savienotiem termopāriem.
- kaleidofons ierīce skaņu svārstību noteikšanai.
- nitrometrs Ierīce slāpekļa satura noteikšanai tā oksīdos.
- azotometrs Ierīce slāpekļa satura noteikšanai urīnā.
- magnetometrs Ierīce smadzeņu magnētiskā lauka pārmaiņu noteikšanai; lieto epilepsijas, paralīzes un kurluma diagnostikai.
- vibrācijas dzirnavas ierīce supersmalkai malšanai; sasmalcināšana notiek maļķermeņu svārstību rezultātā.
- areometrs Ierīce šķidruma īpatnējā svara vai šķidrumā izšķīdinātas vielas procentuālā sastāva noteikšanai.
- Venturi caurule ierīce šķidruma vai gāzes plūsmas ātruma vai caurplūduma noteikšanai pēc izmērīta spiediena krituma.
- stalagmometrs Ierīce šķidruma virsmas spraiguma noteikšanai.
- kolorimetrs Ierīce šķidrumu optiskā blīvuma noteikšanai.
- kodētājs Ierīce tādai informācijas pārveidošanai, kas katram ieejas signālam piekārto noteiktu izejas signālu kombināciju - kodu.
- koders Ierīce tādai informācijas pārveidošanai, kas katram ieejas signālam piekārto noteiktu izejas signālu kombināciju.
- butirometrs Ierīce tauku procenta noteikšanai pienā un piena produktos.
- telefona skaitītājs ierīce telefona sarunu skaita un sarunu ilguma noteikšanai.
- topotermesteziometrs Ierīce temperatūras sajūtas noteikšanai dažādos ķermeņa apvidos.
- pieauguma svārpsts ierīce tieva, cilindriska koksnes parauga iegūšanai, lai pēc gadskārtu skaita noteiktu koka vecumu vai spriestu par stumbra caurmēra pieaugumu dažādu mežsaimniecisko pasākumu vai dabas faktoru ietekmē; sastāv no doba urbja (tas izgatavots no leģēta un īpaši norūdīta tērauda), roktura un ekstraktora, ar ko izvelk atgriezto koksnes paraugu.
- gāzrādis Ierīce toksisku vielu noteikšanai gaisā.
- stūre Ierīce transportlīdzekļa kustības vadīšanai noteiktā virzienā; detaļa, kam ir, piemēram, rata, sviras forma un kas ir paredzēta šīs ierīces darbināšanai ar rokām vai kājām.
- trombocitokrīts Ierīce trombocītu daudzuma noteikšanai.
- urikometrs Ierīce urīnskābes noteikšanai urīnā.
- automāts ierīce vai ierīču kopums, kas darbojas pēc noteiktas programmas bez tiešas cilvēka līdzdalības.
- halometrs ierīce vārāmā sāls daudzuma noteikšanai šķīdumā.
- svērtenis ierīce vertikālā virziena noteikšanai un pārbaudei (piemēram, būvniecībā).
- dirfraktometrs Ierīce vielas sastāva un struktūras noteikšanai pēc gaismas, rentgenstarojuma u. c. starojuma difrakcijas ainas šās vielas kristāliskajā režģī.
- difraktometrs Ierīce vielas sastāva un struktūras noteikšanai pēc starojumu ainas šās vielas kristāliskajā režģī.
- viskozimetrs Ierīce viskozitātes noteikšanai.
- pupillometrs Ierīce zīlītes diametra noteikšanai.
- kamera Ierīce, aparāts, iekārta, agregāts (parasti izolētas telpas veidā) noteikta uzdevuma veikšanai; aparāta, ierīces, iekārtas, agregāta slēgtā daļa.
- ferometrs Ierīce, ar ko feromagnētiskos materiālos noteic magnētiskā lauka indukciju un intensitāti.
- aerobioskops Ierīce, ar ko noteic baktēriju skaitu gaisā.
- komparators Ierīce, ar ko pārbauda attāluma mērrīku garuma atbilstību nominālajam garumam un noteic faktisko garumu.
- fotofinišs Ierīce, ar ko precīzi noteic, kad kurš sporta sacensību dalībnieks finišējis.
- anizeikometrs Ierīce, ar kuru noteic attēlu nevienādību abās acis.
- batometrs-tahimetrs Ierīce, ar kuru ņem ūdens paraugus, lai noteiktu duļķainību, vienlaicīgi var noteikt arī straumes ātrumu.
- bukloke Ierīce, ar kuru pievilina stirnu tēviņus, atdarinot viņu balsi.
- padevējs Ierīce, iekārta, mehānisms (kā) padošanai, pārvietošanai, nogādāšanai uz noteiktu vietu, ierīci, iekārtu, mehānismu u. tml.
- variometrs ierīce, kāda ģeofizikāla lieluma maiņas noteikšanai.
- viedierīce Ierīce, kas apvieno mobilā telefona funkcijas ar plaukstdatoru, parasti nodrošinot interneta savienojumu un sadarbības iespējas ar citām datorsistēmām, datu uzglabāšanas, e-pasta u. c. funkcijas.
- lāzermikrofons Ierīce, kas ar lāzera staru nolasa skaņas viļņu radītās loga rūts svārstības, tādējādi ļaujot no ārpuses noklausīties telpā notiekošās sarunas.
- dozators ierīce, kas atmēra noteiktu šķidras vai cietas vielas masas vai tilpuma daudzumu; lieto iesaiņošanā.
- servokompensators Ierīce, kas atvieglo pilotam lidaparāta stūres pagriešanu, samazinot spiedienu pret stūres rokturi.
- pretzagļu ierīce ierīce, kas bloķē kādu transportlīdzekļa mezglu vai sistēmu, apgrūtinot tā aizbraukšanu.
- elektriskais aparāts ierīce, kas elektriskajās ķēdēs izpilda noteiktas operācijas (ieslēgšanu,izslēgšanu, reguēšanu u. c.).
- ierobežotājs ierīce, kas ierobežo kādu parametru vai procesu līdz noteiktai robežai.
- griešanās frekvences ierobežotājs ierīce, kas ierobežo kloķvārpstas maksimālo griešanās frekvenci; karburatormotorā tā iedarbojas uz droseļvārstu, samazinot cilindros ieplūstošā degmaisījuma daudzumu, bet dīzeļmotorā – maina cilindrā padotās degvielas daudzumu, praktiski nemainot padoto gaisa daudzumu.
- lāzertālmērs Ierīce, kas izmanto lāzerenerģiju, lai noteiktu attālumu no ierīces līdz vietai vai objektam; aktīvā tipa gaismas tālmēra paveids.
- aizmugures plate ierīce, kas nodrošina datu apmaiņu starp datora blokiem un tā perifērijas ierīcēm, tā satur daudzkontaktu spraudņu ligzdas, kas pievienotas pie datora iekšējām ķēdēm vai kopnēm; perifērijas ierīces pieslēdz pie ligzdām, izmantojot saskarnes plates.
- universālās secīgās kopnes centrmezgls ierīce, kas palielina datora kopnes _USB_ portu skaitu; tā tiek pievienota datoram kopnes _USB_ pieslēgvietā.
- automātiskais telefonatbildētājs ierīce, kas pievienota telefonam un reaģējot uz ienākošo zvanu, atskaņo iepriekš ierakstītu paziņojumu.
- sinhrokontakts Ierīce, kas saslēdz elektrisko ķēdi, nodrošinot zibspuldzes darbību fotoaparāta kadra loga maksimāla atvēruma brīdī.
- akumulators Ierīce, kas uzkrāj noteikta veida enerģiju.
- termināļa serveris ierīce, kas, izmantojot vienu sakaru kanālu, ar kombinēta signāla palīdzību ļauj pievienot resursdatoram vairākus modemus vai termināļus.
- etalonmašīna Ierīce, ko izmanto kā etalonu, salīdzinot tās uzvedību ar diagnosticējamo ierīci.
- perforators ierīce, ko izmanto kodētu datu ierakstīšanai datu vidē (parasti perfokartē vai perfolentē), izveidojot tajā noteikta veida caurumojumu.
- pieslēgvietas replikators ierīce, ko izmanto, lai savienotu perifērijas ierīces ar klēpjdatoru. Visas šī datora ierīces ir pastāvīgi pievienotas pieslēgvietas replikatoram, kas tās ātri pievieno datoram.
- atvadītājs Ierīce, ko lieto jūras mīnu karā; kad šādu ierīci ņem tauvā, tā nolaižas iepriekš noteiktā dziļumā bez sāniskām novirzēm.
- gaisa spiediena uzņēmējs ierīce, ko uzstāda uz lidaparāta ārējās virsmas pilnā un statiskā spiediena mērīšanai, lai noteiktu lidojuma ātrumu un augstumu.
- gāzjaucis Ierīce, kurā gāze pirms ieplūšanas motora cilindros noteiktā proporcijā sajaucas ar gaisu.
- akustiskais interferometrs ierīce, kurā izmanto skaņas viļņu interferenci, lai noteiktu skaņas ātrumu un absorbcijas koeficientu šķidrumos un gāzēs.
- stereokomparators ierīce, kurā tiek izmantots stereoskopiskais efekts, salīdzinot divus attēlus, kas iegūti no viena un tā paša debesu iecirkņa divos laika ziņā attālinātos brīžos, vai divus vienas un tās pašas telpas apgabalus, kas uzņemti no dažādiem skatpunktiem (piemēram, tuvu lidojot apkārt mēnesim).
- sensors ierīce, kuras uzdevums ir noteikt kāda objekta fizikālo stāvokli vai tā fizikālo kvalitāti un pārveidot to datora ieejas signālā.
- izmetējs Ierīce, mehānisma daļa, kas strauji izvirza uz noteiktu vietu (ierīcē, mehānismā izstrādāto).
- tēmeklis Ierīce, mehānisms šaujamieroča notēmēšanai.
- tēmēklis Ierīce, mehānisms šaujamieroču notēmēšanai; mērķēklis.
- filtrs Ierīce, programmatūra, viela, kas laiž cauri vai aiztur noteikta veida starus, strāvas, signālus, daļiņas.
- spīles Ierīce, rīks, kurā, parasti divi, elementi spiež uz priekšmetu, noturot to apstrādes laikā vajadzīgajā stāvoklī; rīks (kā) saspiešanai un saturēšanai.
- zona Ierīces, priekšmeta, vielas, materiāla u. tml. daļa, kam ir kādas raksturīgas atšķirības funkcijās, notiekošajos procesos u. tml.
- ziedlapķēde Ierīču grupa, kurā ierīces savienotas tā, ka katra n o tām saņem un nodod visu ziņojumu nākamajai ierīcei, kamēr ziņojums sasniedz savu adresātu.
- kanalizācija Ierīču komplekss (apdzīvotu vietu, ražošanas teritoriju) notekūdeņu savākšanai, aizvadīšanai, attīrīšanai un ievadīšanai ūdenstilpē.
- kabeļmeklētājs Ierīču komplekts apakšzemes vai zemūdens kabeļa trases, tā dziļuma, kā arī bojājuma vietas noteikšanai.
- stūres iekārta ierīču sistēma, ar ko transportlīdzekļa vadītājs, iedarbojoties uz vadāmajiem riteņiem vai asīm, virza transportlīdzekli pa noteiktu trajektoriju.
- izvērstā ierinda ierinda, kurā karavīri, karaspēka apakšvienības un daļas novietotas frontālā līnijā reglamentā noteiktās atstarpēs.
- importa kvota ierobežojums, kas limitē noteiktā laika posmā importējamo preču vērtību vai daudzumu.
- tiesību izmantošanas aizliegums ierobežojums, kas personai noteiktu laiku neļauj izmantot noteiktas tiesības, ieņemt noteiktus amatus vai veikt noteikta veida darbību.
- limitēt Ierobežot (kā lielumu, skaitu u. tml.); noteikt (kā) maksimālo lielumu, skaitu u. tml.
- lokalizēt Ierobežot (kā) izplatīšanos ārpus noteiktas teritorijas, vietas.
- noslēgt ierobežot sistēmas funkcionēšanu, liedzot piekļuvi noteiktām sistēmas funkcijām vai visai sistēmai kopumā.
- limited Ierobežota atbildība, parasti saīsinātā veidā "Ltd." vai "Ld." pievienots angļu valodā uzņēmuma nosaukuma priekšā.
- lidojumu ierobežojumu zona ierobežota gaisa telpa virs valsts sauszemes teritorijas un tās iekšējiem vai teritoriālajiem Baltijas jūras ūdeņiem, kurā gaisa kuģu lidojumi ir veicami saskaņā ar speciāliem noteikumiem.
- predella Ierobežota, bieži apgleznota, plakne altāra retabla apakšējā daļā.
- numurs Ieroča (piemēram, lielgabala, ložmetēja) apkalpes loceklis ar noteiktām funkcijām.
- glabāšana Ieroču, munīcijas, sprāgstvielu, spridzināšanas ietaišu, speciālo līdzekļu vai pirotehnisko izstrādājumu turēšana atļautā vietā, ievērojot noteiktās drošības prasības.
- pierasties Ierodoties pievienoties (piemēram, cilvēku grupai).
- sajundīt Ierosināt, pamudināt (vairākus, daudzus) - parasti par notikumiem, parādībām sabiedrībā.
- līdzdalība Iesaistīšanās, piedalīšanās, darbošanās (kādā notikumā, pasākumā u. tml.).
- noalgot Iesaistīt darbā, maksājot noteiktu atlīdzību, algu.
- nostāties Iesaistīties (piemēram, kādās attieksmēs), pievienoties (piemēram, uzskatam, viedoklim).
- konjugēt Iesaistīties dzimumprocesā, kurā uz laiku savienojas divi indivīdi, apmainoties ar savu kodolu daļām.
- pirkt kaķi (arī cūku, sivēnu) maisā iesaistīties kādā darījumā, pasākumā, nezinot, nepārbaudot patiesos apstākļus.
- pirkt sivēnu maisā iesaistīties kādā darījumā, pasākumā, nezinot, nepārbaudot patiesos apstākļus.
- iziet uz vēstures skatuves iesaistīties nozīmīgos vēsturiskos notikumos.
- iziet (arī uznākt, uziet) uz vēstures skatuves iesaistīties nozīmīgos vēsturiskos notikumos.
- saperināt iesākot perēt un neturpinot sabojāt olu.
- iepūst Iesākt pūst (noteiktā virzienā) - par vēju.
- iegulties Iesākt pūst (par noteikta virziena vēju); iegriezties.
- iegriezties Iesākt pūst (par noteikta virziena vēju).
- iegramzdot Iesākt rīvēt; sarīvēt kādu daļu (no kā) un pievienot (kam).
- iegremzdot Iesākt rīvēt; sarīvēt kādu daļu (no kā) un pievienot (kam).
- uzbrāzmot Iesākt strauji, spraigi risināties (par notikumiem, norisēm); īsu brīdi strauji, spraigi risināties.
- uzkūsāt Iesākt strauji, spraigi risināties (par notikumiem, norisēm); īsu brīdi strauji, spraigi risināties.
- uzkūsot Iesākt strauji, spraigi risināties (par notikumiem, norisēm); īsu brīdi strauji, spraigi risināties.
- uzmutuļot Iesākt strauji, spraigi risināties (par notikumiem, norisēm); īsu brīdi strauji, spraigi risināties.
- ietiepties Iesākt tiepties, neatlaidīgi censties īstenot savas, parasti reālajos apstākļos nepamatotās, vēlēšanās.
- iecelties Iesākt, ierast celties (noteiktā laikā).
- Turkanas ezers iesāļš beznotekezers Austrumāfrikā, Kenijas ziemeļos (ziemeļu piekraste Etiopijā), atrodas šaurā tektoniskā ieplakā 375 m vjl., platība - 6800 kvadrātkilometru, garums - 290 km, lielākais platums - 32 km, lielākais dziļums - 109 m; Rūdolfa ezers.
- ielīsties Ieslēpties (ielienot); ielīst 1.
- patentekspertīze Iesniegtā tehniskā risinājuma izpēte, lai noteiktu, vai tas ir uzskatāms par izgudrojumu.
- aizskaramība Iespēja aizskart, aizvainot.
- vides pieejamība iespēja cilvēkiem ar kustību, redzes vai dzirdes traucējumiem pārvietoties vidē atbilstoši plānotajai būves funkcijai.
- karstā spraudnēšana iespēja datora darbības laikā ar spraudņiem tam pievienot vai no tā atvienot ierīces tā, ka operētājsistēma automātiski uztver izdarītās pārmaiņas.
- plurālisms Iespēja dažādiem sabiedrības slāņiem un grupām paust un īstenot savus uzskatus, aizstāvēt savas intereses politikā, valsts pārvaldībā, kultūrā un citās jomās.
- sasniedzamība iespēja pārvietošanās rezultātā nokļūt (noteiktā vietā, pie noteikta priekšmeta u. tml.)
- lemšana Iespēja vai tiesības noteikt, vai kaut kas realizējas, notiek; teikšana.
- teikšana Iespēja, arī tiesības (ko) noteikt, vadīt, rīkot.
- varbūtība Iespēja, iespējamība, ka (parādība, apstākļi, norise) var būt, notikt, realizēties.
- spēks iespēja, vara (piemēram, ko noteikt, rīkot); spēja ietekmēt (ko), iedarboties (uz ko), pārliecināt (par ko), radīt iespaidu.
- potenciālā iztvaikošana iespējamā maksimālā iztvaikošana noteiktos meteoroloģiskos apstākļos, ja ūdens pieplūde iztvaikojošajai virsmai ir neierobežota.
- risks Iespējama vai patiesi notikusi loģiskās shēmas nepareiza darbība, ko izsaukušas tās ieejas mainīgo izmaiņas un kas saistīta ar loģiskās shēmas elementu dažādiem nostrādāšanas laikiem.
- cerības Iespējas, izredzes (ko īstenot).
- stiklspiedums Iespieddarba izgatavošanas paņēmiens iekodinot attēlu ar fluoru stiklā; hialotipija.
- periodika Iespieddarbu (piemēram, laikrakstu, žurnālu, rakstu krājumu) kopums, kurus izdod regulāri, noteiktos termiņos.
- aplaušana Iespiedformas gatavošanas process, kurā tipogrāfijā no teksta salikuma slejām, ilustrācijām u. c. noformējuma elementiem izveido noteikta formāta lappuses.
- ķīmigrāfija Iespiedplākšņu pagatavošanas veids, kur zīmējumu fotogrāfiski vai ar pārvedumu pārved uz metāla plāksnes un, ar skābēm kodinot, pārveido klišejā (svītru kodinājumā, autotipijā) iespiešanai izcilspiedumā vai iespiedumplāksnē (kodinājumā) iespiešanai dobspiedumā.
- zīdspiedums Iespieduma tehnika, kurā krāsu spiež cauri zīda sietam, kuram noteiktas vietas ir pārklātas ar necaurlaidīgu vielu.
- satriept Iespiedumloksnes notraipīšana iespiešanas procesā vai izliekot.
- griezt Iespiežoties (ar asām malām) vai beržot, ievainot, izraisīt sāpes (par auklu, siksnu u. tml.).
- aiztriēkšt Iespiežoties ar asām malām vai beržot, ievainot.
- uzspraust Iespraužot, iestiprinot novietot virsū (uz kā, kam, arī kur).
- publiskas personas orgāns iestāde vai amatpersona, kuras kompetence un tiesības tieši paust publiskas personas tiesisko gribu ir noteiktas attiecīgās publiskās personas juridiskajā pamataktā vai darbību reglamentējošajā likumā.
- aģentūra iestāde vai organizācija, kas izpilda noteiktu valdības uzdevumu.
- aģentūra iestāde vai organizācija, kas sniedz noteiktus pakalpojumus.
- orgāns Iestāde vai organizācija, kas veic noteiktus uzdevumus kādā sabiedriskās dzīves nozarē.
- emitents Iestāde vai uzņēmums, kas izlaiž apgrozībā papīrnaudu, banknotes, vērtspapīrus.
- izpildinstitūcija Iestāde, kas izpilda noteiktas pārvaldīšanas funkcijas, praktiski vada (kādu nozari).
- izpildorgāns Iestāde, kas izpilda noteiktas pārvaldīšanas funkcijas, praktiski vada (kādu nozari).
- darba birža iestāde, kur noteiktā kārtībā tiek reģistrēti darba meklētāji, bezdarbnieki un vākta informācija par darba piedāvājumiem.
- autoskola Iestāde, kurā māca satiksmes noteikumus, automobiļa vadīšanu vadītāja apliecības iegūšanai.
- sākumskola Iestāde, kurā tiek īstenotas pirmo četru klašu izglītības programmas, arī pamatskolu un vispāizglītojošo vidusskolu 1.-4. klase, pamatskolas 1. pakāpe.
- mašinērija Iestāde, organizācija, arī politiska iekārta, kas darbojas precīzi pēc noteiktas programmas, noteikta plāna (parasti neievērojot mainīgus apstākļus, arī ar neiejūtīgu attieksmi pret cilvēkiem); mašīna.
- mašīna iestāde, organizācija, arī politiska iekārta, kas darbojas precīzi pēc noteiktas programmas, noteikta plāna.
- pasts Iestāde, organizācija, kas kārto sūtījumu (korespondences, periodisku izdevumu, naudas pārvedumu, īpaši noformētu saiņu, bandroļu) regulāru nogādi noteiktai personai, iestādei, organizācijai u. tml., celtne, telpas, kur darbojas šāda iestāde, organizācija.
- stacija Iestāde, uzņēmums, kura rīcībā ir speciālu iekārtu komplekss noteiktu darbību veikšanai kādā teritorijā; celtne, telpa, kurā atrodas šāda iestāde, uzņēmums.
- iecentrēt Iestādīt vai ieregulēt noteiktā attiecībā pret centru.
- epizods Iestarpinājums; starpgadījums; notikums.
- iemetināt Iestarpinot papildināt.
- pienākt Iestāties, iesākties (par notikumiem, parādībām, apstākļu maiņu).
- ieķīlēt Iestiprināt, iedzenot ķīli.
- sastiegrot Iestiprināt, iekļaut (kur) vairākas, daudzas stiegras; sastiprināt, savienot ar stiegrām.
- ievilkties Iesūkties (vielā, masā u. tml.) - par vielu; piesūcoties (ar kādu vielu, masu), sasniegt noteiktu gatavības pakāpi.
- ierepēt Iesūnot un appelēt.
- soļot Iet ierindā noteiktā ritmā.
- iet pēc azimuta iet noteiktā virzienā, ievērojot pēc kompasa aprēķināto leņķi.
- maršēt Iet vienmērīgā, noteiktā ritmā; arī iet, staigāt.
- plāt Iet, doties (uz noteiktu vietu, noteiktā virzienā u. tml.).
- elektrolīzers Ietaise, kurā notiek ūdens, izšķīdinātu sāļu un skābju sadalīšana, ja caur šķīdumu plūst elektriskā strāva.
- statnis Ietaise, veidojums u. tml. (priekšmetu) noturēšanai, arī glabāšanai noteiktā, parasti vertikālā, stāvoklī.
- sapederināt Ieteicot, uzmundrinot u. tml. pamudināt (ko darīt); sakūdīt.
- atblāzma Ietekme (ko rada kāds ievērojams notikums, parādība).
- simpātisms Ietekmējamība: spēja pakļauties hipnotiskai iedvesmai.
- iedvest Ietekmējot (piemēram, pārliecinot, audzinot, ar savu rīcību, izturēšanos), panākt, ka izraisās (noteikts psihisks stāvoklis, attieksme, izturēšanās).
- lobēt Ietekmējot vēlētus politiķus (parasti deputātus), panākt viņu atbalstu noteiktā jautājumā.
- okraska Ietilpt kādā kriminālvides kategorijā, kā arī specializēties kāda noteikta veida noziegumos.
- ieiet Ietilpt, arī ievietoties (kur iekšā) - par noteiktu daudzumu.
- uztīt Ietinot papīrā tabaku, izveidot (smēķēšanai papirosu, cigareti).
- tprušeņ Ieto, labinot govi; tpruš.
- vecāku prasmes ietver bērnu fizisko un drošības vajadzību nodrošināšanu, mīlestības un pieķeršanās izrādīšanu, robežu noteikšanu un disciplīnas nodrošināšanu, izglītības iespēju sniegšanu, kā arī citus pienākumus.
- garīgās vajadzības ietver cilvēka nepieciešamību izjust vienotību ar pasauli un cilvēkiem, vajadzību pēc dzīves mērķa un jēgas, vajadzību pēc piederības, iekšēja miera un mīlestības, kā arī ietver attiecības ar Dievu, dievišķo vai transcendenci.
- Cesvaines pagasta teritorija ietver daļu no pirmskara Cesvaines pagasta, pievienota visa pirmskara Grašu, Kārzdabas un Kraukļu pagasta teritorija, kā arī neliela daļa pirmskara Oļu pagasta teritorijas.
- Sarkaņu pagasta teritorija ietver gandrīz visu pirmskara Sarkaņu pagasta teritoriju un bijušā Patkules pagasta teritoriju, daļu bijušā Cesvaines pagasta teritorijas un nedaudz no bijušā Lazdonas pagasta; savukārt neliela bijušā Sarkaņu pagasta platība pievienota tagadējiem Praulienas un Aronas pagastam.
- inkorporēt Ietvert sevī; pievienot; iekļaut.
- datorterminālis Ievadizvades ierīce, kas pievienota datoram vai datoru tīklam datu ievadīšanai un izvadīšanai, parasti apgādāta ar tastatūru un displeju.
- ieskaņa Ievads, ievadījums, arī sākums (kādai norisei, notikumam).
- izsist no ierindas Ievainojot vai nogalinot padarīt kaujai nespējīgu.
- nekrohormoni Ievainojumu hormoni, kas rodas no ievainotām šūnām un, stimulējot veselo šūnu dalīšanos, veicina rētu dzīšanu.
- caururbt Ievainot (ķermeni, ķermeņa daļu), izurbjoties (tam) cauri (piemēram, par lodēm, arī šķēpu, durkli).
- apkalačīt Ievainot (parasti nobrāzt).
- aizdurt Ievainot ar dūrienu.
- pārdzernēt Ievainot ar ko asu.
- ievainoties Ievainot sevi.
- aizkart Ievainot, aizskart.
- apskambāt Ievainot, apdauzīt, sabojāt.
- aizmizot Ievainot, atplēšot mizu (kokiem).
- aizdeldēt Ievainot, izpostīt.
- kapāt Ievainot, nonāvēt (ar šaujamieroci).
- kapāt Ievainot, nonāvēt (parasti ar zobenu).
- cirst Ievainot, nonāvēt (piemēram, pretinieku).
- pārbrāzt Ievainot, sasist.
- aizbendēt Ievainot.
- ienāvēt Ievainot.
- ierenīt Ievainot.
- ievaiņāt Ievainot.
- ievaiņot Ievainot.
- rēnīt Ievainot.
- savaiņot Ievainot.
- brūce Ievainota audu vieta (augiem).
- brūce Ievainota audu vieta (cilvēkam vai dzīvniekiem).
- piešaušana Ievainota dzīvnieka nošaušana medībās.
- uretrorāfija Ievainota urīnizvadkanāla sašūšana.
- pēpa Ievainota vieta, brūce (bērnu valodā).
- iedarīties Ievainoties.
- sadzievāties Ievainoties.
- apsula Ievainoto bērzu sula pavasarī, kas sarecējusi, sabiezējusi.
- pušains Ievainots, savainots.
- pušs Ievainots.
- valsts prezidents ievēlēts vienpersonīgs valsts galva zemēs ar republikānisku valsts iekārtu, katrā valstī prezidenta institūts, tā funkcijas un pilnvaras tiek noteiktas konstitūcijā un citos likumos.
- NB Ievēro labi (latīņu "nota bene").
- Tērners Ievērojams angļu gleznotājs Džozefs Melords Viljams Tērners ("Turner", 1775.-1851. g.).
- dzimstības uzplaukums ievērojams dzimstības un dzimušo skaita pieaugums noteiktā laika posmā pēc zemas dzimstības perioda, parasti pēc kara.
- epopeja Ievērojams notikums, varoņdarbs.
- leģenda Ievērojams, izcils cilvēks, arī fakts, notikums; tas, par ko tiek sacerēti cildinoši, parasti pārspīlēti, stāsti.
- spriest tiesu ievērojot procesuālos noteikumus, izskatīt lietu tiesā un taisīt spriedumu, pieņemt lēmumu.
- turēties Ievērot (piemēram, noteiktus principus, tradīcijas) savā darbībā, rīcībā.
- rēķināties Ievērot savā rīcībā, darbībā (piemēram, kādus apstākļus, nosacījumus, notikumus).
- iedzīvināt Ieviest, īstenot, realizēt.
- iekārtot Ieviest, nodibināt noteiktu kārtību.
- iedzīvināties Ieviesties, īstenoties, realizēties; tikt ieviestam, īstenotam, realizētam.
- perināties Ieviesties, vairoties noteiktā vietā (par nevēlamiem dzīvniekiem, parasti kukaiņiem, vai augiem).
- spīlēt Ievietot (ko) spīlēs (1), lai (to), piemēram, saspiestu, noturētu kādā stāvoklī.
- iedziļināt Ievietot, izveidot noteiktā dziļumā (parasti celtni, tās daļas).
- atšāstīt Ievietot, pievienot.
- dispozīcija Ievirze - indivīda sliecība noteiktā veidā uztvert dzīves un darbības apstākļus un tajos rīkoties.
- iegriezt Ievirzīt, panākt, ka ievirzās (kur iekšā), mainot iepriekšējo kustības virzienu.
- iejukt Ievirzīties (piemēram, barā, drūzmā) un pievienoties (baram, drūzmai).
- iejaukties Ievirzīties (piemēram, barā, drūzmā), pievienoties (baram, drūzmai).
- piesadurties Ievirzīties spiediena rezultātā (apģērbā, arī ķermenī, tā daļā) un ievainot (par vairākiem asiem, smailiem priekšmetiem).
- iedurties Ievirzīties spiediena rezultātā (kādā ķermenī) un ievainot (par ko asu, smailu).
- tautas skaitīšanas kritēriji iezīmes, kas tautas skaitīšanas atšķir no citiem iedzīvotāju uzskaites veidiem; galvenie kritēriji: centralizācija, vienota programma, visaptveramība, kritiskais moments, vienlaicīgums, individualitāte, iegūto datu plaša publicēšana.
- dastošana Iezīmēšana cirtei - izcērtamo koku iesvītrošana krūšaugstumā (1,3 m), sadalot labuma kategorijās un noteikumos prasītajos gadījumos zīmogojot pie sakņu kakla.
- attēlkarte Iezīmēšanas valodā sastādītā dokumentā iekļauts attēls, kurā atzīmētas īpašas vietas, kas, izmantojot hipersaites, ļauj lietotājam iegūt ar tām saistīto informāciju; karte, kurā, noklikšķinot peli noteiktā kartes punktā, lietotājs var iegūt par šo punktu nepieciešamo informāciju.
- frakcija ieža daļiņu kopa, kuras parametri (izmēri, blīvums, forma u. c.) atbilst noteiktam intervālam.
- karnonatizācija Iežu bagātināšanās ar karbonātu minerāliem (dolomītu, kalcītu); notiek gk. ķīmiskas aizvietošanās procesos.
- karsta procesi iežu ķīmiskā dēdēšana, kas norisinās pazemes un virszemes ūdeņiem šķīdinot un izskalojot šķīstošus iežus.
- indeksminerāli Iežu metamorfisma stadiju noteikšanai izmantojamie minerāli, kuru sastāvu un uzbūvi nosaka endogenie procesi katrā stadijā.
- dinamometamorfisms Iežu pārvēršanās zemes garozas augšējos iecirkņos; tas notiek galvenokārt virsējo slāņu stiprā spiediena iedarbībā; rezultātā ieži sablīvējas un noslāņojas, kā arī daļēji pārkristalizējas.
- kinētometamorfoza Iežu reģionālā metamorfoze, kas notiek iežiem ar kalnu radītājām kustībām nonākot dziļākos zemes garozas slāņos, kur valda augsta temperatūra un spiediens.
- litostratigrāfija Iežu vecuma noteikšana pēc nogulumu petrogrāfiskajām un minerālsastāva pārmaiņām, tekstūras īpatnībām u. c. pazīmēm.
- norūkt Īgni, nelaipni noteikt, pateikt.
- optimālā cirsma ik gadu pieļaujamā kādas sugas koku izcērtamā platība, ko nosaka, lai nodrošinātu vienmērīgu vai paplašinātu meža izmantošanu noteiktas koku sugas ietvaros.
- Muharrams Ikgadēja atceres diena, ko musulmaņu šiīti atzīmē pieminot Muhameda mazdēla Huseina noslepkavošanu 680. gada muharrama mēneša desmitajā dienā.
- elevsīnijas Ikgadēji reliģiski sengrieķu svētki ar mistiskiem rituāliem par godu dievietēm Dēmetrai un Persefonei, kas notika Elevsinā (22 km no Atēnām) speciāli uzceltā templī, kurā varēja pulcēties 3 tūkstoši cilvēku; Elevsinas mistērijas.
- Eleisīnas mistērijas ikgadēji reliģiskie svētki, kas notika Dēmetras templī Eleisijā (Atēnās), ar mistiskiem rituāliem par godu dievietei Dēmetrai, Persefonei un dievam Dionīsam.
- atkritne Ikona, kas displeja ekrānā norāda, kur tiek uzglabātas atmestās datnes, kuras var tikt atjaunotas vai arī pilnīgi likvidētas.
- rīku palete ikonu grupa displeja ekrānā, uz kurām uzklikšķinot var ātri atlasīt vajadzīgās funkcijas.
- makrolīds Ikviena antibakteriāla viela, kas satur makrolīdu ciklu, piem., eritromicīns, azitromicīns un klaritromicīns; tās sintezē noteiktas "Streptomyces" sugas.
- imūnanalīze Ikviena metode vielu kvantitatīvai noteikšanai, izmantojot specifisku antigēna vai haptēna saistīšanos ar homoloģisku antivielu; imūnanalīzes metodes ietver radioimūnanalīzi, enzimātisko imūnanalīzi, fluorescento imūnanalīzi u. c.
- dubls Ikviens kāda kadra uzņēmums, kas izdarīts, neapstādinot kameru.
- lunga Ilga nots vai pauze.
- klejot Ilgāku laiku (kur) staigāt, parasti dažādos virzienos, bez noteikta mērķa (par cilvēku).
- sakaukāt Ilgāku laiku aukaini, stiepti pūšot, panākt, būt par cēloni, ka (kas) notiek, iestājas (par vēju).
- atbalināt Ilgāku laiku balinot, panākt, ka kļūst gaišāks.
- nospiest Ilgāku laiku balstoties (uz kādas ķermeņa daļas), izraisīt (tajā) notirpumu, stīvumu, nejutīgumu.
- nokrēst Ilgāku laiku dzenot nogurdināt (piemēram, zirgu).
- nogulēt Ilgāku laiku guļot vienā un tai pašā stāvokli, izraisīt (kādā ķermeņa daļā) stīvumu, notirpumu.
- nosakasīties Ilgāku laiku kasīties; kasoties ļoti sakairināt, ievainot (ādu).
- sapirināties Ilgāku laiku kustoties, purinoties tīrīt sevi (parasti smiltīs) - par dzīvniekiem.
- saklidzināt Ilgāku laiku lēnām un klikšķinot braukt.
- izstīvēties Ilgāku laiku nepiekāpties, nespēt vienoties.
- pielorkšēt Ilgāku laiku runājot (par ko), panākt, ka (tas) notiek.
- pieļorkstēt Ilgāku laiku runājot (par ko), panākt, ka (tas) notiek.
- nosēdēt Ilgāku laiku sēžot vienā un tai pašā stāvoklī, izraisīt (kādā ķermeņa daļā) stīvumu, notirpumu.
- nosasēdēties Ilgāku laiku sēžot, radīt notirpumu (ķermeņa daļā).
- ieskrieties Ilgāku laiku skrienot, iekarst, aizrauties.
- klīst Ilgāku laiku staigāt (parasti lēnām, bez noteikta mērķa); arī klaiņot (1).
- klaiņot Ilgāku laiku staigāt no vienas vietas uz citām, parasti bez noteikta mērķa; bieži mainīt uzturēšanās vietu.
- saklaiņāt Ilgāku laiku staigāt no vienas vietas uz citām, parasti bez noteikta mērķa.
- uzglabāt Ilgāku laiku, arī noteiktu laiku glabāt, piemēram, lai nesabojājas, nezaudē kvalitāti, netiktu likvidēts.
- uzglabāties Ilgāku laiku, arī noteiktu laiku tiekot turētam (kur), nezaudēt izmantošanai nepieciešamo kvalitāti (piemēram, par lauksaimniecības ražojumiem).
- saairēt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu airēt; ilgāku laiku airēt (līdz noteiktam brīdim).
- sagulēt slimnīcā ilgāku laiku, arī visu laikposmu ārstēties slimnīcā; ilgāku laiku ārstēties slimnīcā (līdz noteiktam brīdim).
- saart Ilgāku laiku, arī visu laikposmu art; ilgāku laiku art (līdz noteiktam brīdim).
- sastāvēt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu atrasties (kur); ilgāku laiku atrasties (kur līdz noteiktam brīdim).
- sagulēt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu atrasties guļus stāvoklī; ilgāku laiku atrasties guļus stāvokli (līdz noteiktam brīdim).
- sanīkt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu atrasties, būt neērtos, nogurdinošos apstākļos; ilgāku laiku atrasties, būt šādos apstākļos (līdz noteiktam brīdim).
- sagulēt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu atrasties, būt novietotam (kur) un netikt lietotam, izmantotam; ilgāku laiku atrasties, būt novietotam (kur) un netikt lietotam, izmantotam (līdz noteiktam brīdim).
- saaudzēt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu audzēt; ilgāku laiku audzēt (līdz noteiktam brīdim).
- saauklēt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu auklēt; ilgāku laiku auklēt (līdz noteiktam brīdim).
- sabarot Ilgāku laiku, arī visu laikposmu barot (dzīvnieku); ilgāku laiku barot (dzīvnieku līdz noteiktam brīdim).
- sabēdāt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu bēdāt; ilgāku laiku bēdāt (līdz noteiktam brīdim).
- sabraukāt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu braukāt; ilgāku laiku braukāt (līdz noteiktam brīdim).
- sabraukt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu braukt; ilgāku laiku braukt (līdz noteiktam brīdim).
- sagulēt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu būt slimam un atrasties guļus stāvoklī; ilgāku laiku būt slimam un atrasties guļus stāvoklī (līdz noteiktam brīdim).
- sabūt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu būt, atrasties, uzturēties (kur, kādā vietā, kopā ar kādu); ilgāku laiku būt, atrasties, uzturēties (kur, kādā vietā, kopā ar kādu līdz noteiktam brīdim).
- sacirst Ilgāku laiku, arī visu laikposmu cirst; ilgāku laiku cirst (līdz noteiktam brīdim).
- sačūlot Ilgāku laiku, arī visu laikposmu čūlot; ilgāku laiku čūlot (līdz noteiktam brīdim).
- sadarīt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu darīt; ilgāku laiku darīt (līdz noteiktam brīdim).
- nokalpināt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz kalpinot (kādu), ļoti nogurdināt (to).
- sadejot Ilgāku laiku, arī visu laikposmu dejot; ilgāku laiku dejot (līdz noteiktam brīdim).
- saducināt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu ducināt; ilgāku laiku ducināt (līdz noteiktam brīdim).
- sadziedāt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu dziedāt; ilgāku laiku dziedāt (līdz noteiktam brīdim).
- sadzīrot Ilgāku laiku, arī visu laikposmu dzīrot; ilgāku laiku dzīrot (līdz noteiktam brīdim).
- sadzīvot Ilgāku laiku, arī visu laikposmu dzīvot; ilgāku laiku dzīvot (līdz noteiktam brīdim); nodzīvot (1).
- saecēt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu ecēt; ilgāku laiku ecēt (līdz noteiktam brīdim).
- saganīt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu ganīt; ilgāku laiku ganīt (līdz noteiktam brīdim).
- sagaudot Ilgāku laiku, arī visu laikposmu gaudot (parasti par suni, vilku); ilgāku laiku gaudot (līdz noteiktam brīdim).
- sagulēt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu gulēt miegā; ilgāku laiku gulēt miegā (līdz noteiktam brīdim).
- sagulšņāt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu gulšņāt; ilgāku laiku gulšņāt (līdz noteiktam brīdim).
- saiet Ilgāku laiku, arī visu laikposmu iet; ilgāku laiku iet (līdz noteiktam brīdim).
- sairt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu irt; ilgāku laiku irt (līdz noteiktam brīdim); saairēt (2).
- sajāt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu jāt; ilgāku laiku jāt (līdz noteiktam brīdim).
- sakalpināt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu kalpināt; ilgāku laiku kalpināt (līdz noteiktam brīdim).
- sakalpot Ilgāku laiku, arī visu laikposmu kalpot; ilgāku laiku kalpot (līdz noteiktam brīdim).
- sakalt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu kalt; ilgāku laiku kalt (līdz noteiktam brīdim).
- sakarāties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu karāties; ilgāku laiku karāties (līdz noteiktam brīdim).
- sakarot Ilgāku laiku, arī visu laikposmu karot; ilgāku laiku karot (līdz noteiktam brīdim).
- sakaukt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu kaukt (par dzīvniekiem); ilgāku laiku kaukt (līdz noteiktam brīdim).
- saklepot Ilgāku laiku, arī visu laikposmu klepot; ilgāku laiku klepot (līdz noteiktam brīdim).
- sakliegt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu kliegt; ilgāku laiku kliegt (līdz noteiktam brīdim).
- samētāties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu klīst, klaiņot; ilgāku laiku klīst, klaiņot (līdz noteiktam brīdim).
- salīt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu līt (par lietu); ilgāku laiku līt (līdz noteiktam brīdim).
- noilgoties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu ļoti ilgoties (būt kādā noteiktā vietā, būt kopā ar kādu vai pārdzīvot ko), parasti izjūtot arī skumjas, grūtsirdību.
- samist Ilgāku laiku, arī visu laikposmu mist 1(1); ilgāku laiku (līdz noteiktam brīdim) mist 1(1).
- samitināt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu mitināt; ilgāku laiku mitināt (līdz noteiktam brīdim).
- samitināties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu mitināties; ilgāku laiku mitināties (līdz noteiktam brīdim).
- samocīt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu mocīt; ilgāku laiku mocīt (līdz noteiktam brīdim).
- samocīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu mocīties; ilgāku laiku mocīties (līdz noteiktam brīdim).
- samurgot Ilgāku laiku, arī visu laikposmu murgot; ilgāku laiku murgot (līdz noteiktam brīdim).
- sapeldēt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu peldēt; ilgāku laiku peldēt (līdz noteiktam brīdim).
- saraudāt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu raudāt; ilgāku laiku raudāt (līdz noteiktam brīdim).
- saravēt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu ravēt; ilgāku laiku ravēt (līdz noteiktam brīdim).
- sarunāt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu runāt; ilgāku laiku runāt (līdz noteiktam brīdim).
- sasāpēt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu sāpēt; ilgāku laiku sāpēt (līdz noteiktam brīdim).
- sasēdēt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu sēdēt; ilgāku laiku sēdēt (līdz noteiktam brīdim).
- sasērot Ilgāku laiku, arī visu laikposmu sērot; ilgāku laiku sērot (līdz noteiktam brīdim).
- sastaigāt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu staigāt; ilgāku laiku staigāt (līdz noteiktam brīdim).
- sastāvēt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu stāvēt; ilgāku laiku stāvēt (līdz noteiktam brīdim).
- sastrādāt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu strādāt; ilgāku laiku strādāt (līdz noteiktam brīdim).
- savaidēt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu vaidēt; ilgāku laiku vaidēt (līdz noteiktam brīdim).
- savaimanāt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu vaimanāt; ilgāku laiku vaimanāt (līdz noteiktam brīdim).
- savalkāt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu valkāt; ilgāku laiku valkāt (līdz noteiktam brīdim).
- savārdzināt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu vārdzināt; ilgāku laiku vārdzināt (līdz noteiktam brīdim).
- sanīkuļot Ilgāku laiku, arī visu laikposmu vārgt, arī slimot; ilgāku laiku vārgi, arī slimot (līdz noteiktam brīdim).
- savārgt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu vārgt; ilgāku laiku vārgt (līdz noteiktam brīdim).
- savergot Ilgāku laiku, arī visu laikposmu vergot; ilgāku laiku vergot (līdz noteiktam brīdim).
- sazāģēt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu zāģēt; ilgāku laiku zāģēt (līdz noteiktam brīdim).
- izpūšļoties Ilgāku laiku, daudz appūst dziedinot vai ļaut sevi izdziedināt ar pūšanu.
- izpuktēties Ilgāku laiku, daudz dusmoties, īgnoties.
- nodzenāt Ilgāku laiku, daudz dzenājot, arī nodarbinot (parasti dzīvnieku), ļoti nogurdināt (to).
- dadzīt Ilgāku laiku, daudz dzenot (dzīvnieku), ļoti nogurdināt, arī novājināt (to).
- nodzīt Ilgāku laiku, daudz dzenot (dzīvniekus, arī cilvēkus), ļoti nogurdināt, arī novājināt (tos).
- piegaidīt Ilgāku laiku, daudz gaidot, sasniegt (noteiktu rezultātu).
- nojādināt Ilgāku laiku, daudz jādinot, ļoti nogurdināt (piemēram, zirgu).
- nokašāties Ilgāku laiku, daudz kasīties; kasoties stipri sakairināt, ievainot (ādu).
- nokasīties Ilgāku laiku, daudz kasīties; kasoties stipri sakairināt, ievainot (ādu).
- nomīt Ilgāku laiku, daudz minot (uz kā), sabojāt, iznīcināt (to).
- nomīt Ilgāku laiku, daudz minot (uz kā), saplacināt, noblīvēt (to).
- nomudžināties ILgāku laiku, daudz mudžināt (līdz nogurumam, apnikumam); mudžinot, raisot (ko) vaļā, nopūlēties.
- izniknoties Ilgāku laiku, daudz niknoties.
- notramdīt Ilgāku laiku, daudz nodarbinot, parasti liekot doties no vienas vietas uz otru, no viena pie otra, ļoti nogurdināt (cilvēku).
- notrenkāt Ilgāku laiku, daudz nodarbinot, parasti liekot doties no vienas vietas uz otru, no viena pie otra, ļoti nogurdināt (cilvēku).
- noskriet Ilgāku laiku, daudz skrienot, arī ejot, ļoti nogurdināt (kājas).
- noskriet Ilgāku laiku, daudz skrienot, arī ejot, nolietot (apavus).
- noslidināt Ilgāku laiku, daudz slīdot, slidinoties, arī ejot (pa ko, pāri kam), padarīt slidenu (to).
- piesvilpēt Ilgāku laiku, daudz svilpojot, panākt (ka kas notiek, iestājas).
- nosašķīties Ilgāku laiku, daudz šķīt; šķinot nogurt.
- izzūdīties Ilgāku laiku, daudz žēloties, dusmoties, īgnoties; izžēloties.
- nopūlēt Ilgāku laiku, intensīvi darbojoties, nodarbinot, nogurdināt.
- noblunkšķināt Ilgāku laiku, līdz pagurumam plakšķināt ūdeni zivis dzenot tīklā.
- nomocīt Ilgāku laiku, ļoti mocīt, spīdzināt; ilgāku laiku, ļoti mokot, spīdzinot, nonāvēt.
- nēsāt Ilgāku laiku, parasti būt ar kādu noteiktu (matu, bārdas, ūsu) sakārtojumu, frizējumu.
- valkāt Ilgāku laiku, parasti būt ar kādu noteiktu (matu, bārdas, ūsu) sakārtojumu, frizējumu.
- nēsāt Ilgāku laiku, parasti ģērbties (kādā noteiktā apģērbā), ilgāku laiku, parasti valkāt (noteiktu apģērbu, apavus).
- valkāt Ilgāku laiku, parasti ģērbties (noteiktā apģērbā, apģērba gabalā); ilgāku laiku, parasti vilkt mugurā, kājās (noteiktu apģērbu, apavus).
- nodzīt Ilgāku laiku, pārmērīgi daudz smagi nostrādinot, ļoti nogurdināt, arī nomocīt, novājināt.
- atgulēt Ilgi guļot vienā un tai pašā stāvoklī, radīt (kādā ķermeņa daļā) stīvumu, notirpumu.
- čūlot Ilgi nedzīt; būt tādam, no kura sūcas limfa, asinis (par ievainojumu, ievainotu ķermeņa daļu).
- dadzīt Ilgi tecinot (piemēram, alu), panākt, ka (tas) satur maz alkohola.
- gvelgt Ilgi un monotoni riet.
- gaidīt Ilgoties, lai (kas) īstenotos, piepildītos, tiekties (pēc kā).
- ēra Ilgs laika posms, kas pēc sava sabiedriskā satura un vēsturiskajiem notikumiem būtiski atšķiras no iepriekšējā laika posma; laikmets.
- atsūknēšana Ilgstoša ūdens sūknēšana no akas vai urbuma, lai noteiktu tā produktivitāti.
- vecināt Ilgstoši karsējot, pārveidot (metāla, sakausējuma) īpašības (piemēram, palielinot stiprību, cietību, samazinot plastiskumu, stigrību).
- teritorijas plānojums ilgtermiņa teritorijas plānošanas dokuments vai dokumentu kopums, kurš izstrādāts un stājies spēkā normatīvajos aktos noteiktā kārtībā un kurā rakstveidā un grafiski parādīta teritorijas pašreizējā un plānotā jeb atļautā izmantošana un šīs izmantošanas aprobežojumi; perspektīvās apbūves plāns, kurā noteiktā mērogā iezīmēts dotās apbūves sastāvdaļu izvietojums.
- imperiālists Imperiālistiskās politikas īstenotājs.
- vispieprasītākā mazumtirdzniecības cena importētāju, noliktavas turētāju Latvijas Republikā vai citas dalībvalsts noliktavas turētāju vai pārsūtītājtirgotāju iecelto nodokļa maksātāja pārstāvju visbiežāk noteiktā maksimālā mazumtirdzniecības cena cigaretēm attiecīgā laikposmā.
- skets Improvizēta dziedāšana džezā bez vārdiem, dziedātājam ar bezjēdzīgu zilbju kopumu atdarinot instrumentālo džezu.
- standartimpulss Impulss, kura forma ir starptautiski noteikta.
- taktimpulss Impulsu sērija ar noteiktiem parametriem un stabilu frekvenci, ko izmato diskrētu ierīču darbības sinhronizēšanai.
- taktsignāls Impulsu sērija ar noteiktiem parametriem un stabilu frekvenci, ko izmato diskrētu ierīču darbības sinhronizēšanai.
- vietējā imunitāte imunitāte, kas norobežota noteiktos audos vai ķermeņa apvidū.
- aviditāte Imunoloģijā intensitātes pakāpe, kādā notiek imūnreakcijas.
- imūndiagnostika Imunoloģisko metožu izmantošana slimību un organisma aizsargfunkcijas traucējumu noteikšanai; šo metožu pamatā ir specifiska antigēna-antivielu reakcija.
- imūnkompetence Imūnspēja, spēja īstenot imūnatbildi pēc saskares ar antigēnu.
- inbredminimums Inbreddepresijas galīgā izpausme, pēc kura sasniegšanas turpinot inbrīdingu, tālāka īpatņu dzīvotspējas un produktivitātes samazināšanās nenotiek.
- cenu indekss indekss, kas raksturo cenu izmaiņas noteiktā laika posmā; svarīgākais inflācijas virzības rādītājs.
- Kālidāsa Indiešu dzejnieks un dramaturgs (ap 5. gs.), rakstījis sanskritā; daiļradei raksturīgs humānisms, cilvēcība un apkārtējās pasaules vienotības apziņa; drāma "Pēc uzpirksteņa pazītā Šakuntala" (latv. 1920).
- Nānaks Indiešu guru un sikhu reliģijas pamatlicējs (ap 1469.-1539. g.), kurš tiecās samierināt hinduistus un musulmaņus un ļoti daudz ceļoja, sludinot monoteistisku ticību, ko ietekmēja bhakti un sūfisms.
- Kālija Indīga daudzgalvu čūska, kas apmetās svētajā Jamunas upē Indijā, bet jauneklis Krišna to uzvarēja, dejojot uz tās galvām un iedzenot to okeānā kopā ar visām citām čūskām.
- asaru gāze indīga kaujas viela, kas, kairinot acs gļotādu, izraisa asarošanu; lieto arī nemieru apslāpēšanai u. c.; slēgtā telpā var būt nāvējoša.
- Andamanu un Nikobaru salas Indijas savienotā teritorija tāda paša nosaukuma salās (angļu valodā "Andaman and Nicobar Islands"), kas atdala Bengālijas līci no Andamanu jūras, administratīvais centrs - Portblēra, platība - 8248 kvadrātkilometri, 411000 iedzīvotāju (2008. g.), valodas - hindi, angļu.
- bromtimolzilā Indikators pH noteikšanai no 6,0 līdz 7,6; krāsa mainās no dzeltenas pie 6,0 uz zilu pie 7,6.
- bromfenolzilā Indikators pH noteikšanai robežās no 3,0 līdz 4,6; krāsa mainās no dzeltenas pie 3,0 uz zilganvioletu pie 4,6.
- bromkrezolzaļā Indikators pH noteikšanai robežas no 3,8 līdz 5,4; krāsa mainās no dzeltenas pie 3,8 uz zilu pie 5,4.
- bromkrezolpurpurs Indikators pH noteikšanai robežās no 5,2 līdz 6,8; krāsa mainās no dzeltenas pie 5,2 uz purpura pie 6,8.
- raksturs Indivīda būtiskāko, stabilāko psihisko īpašību, arī paradumu kopums, kas nosaka tā attieksmi pret citiem cilvēkiem, sabiedrību un atspoguļojas noteiktā izturēšanās veidā un rīcībā dažādās dzīves situācijās.
- reliģiskā piederība indivīda identificēšanās ar kādu no reliģijām; ikvienam cilvēkam ir tiesības brīvi noteikt savu attieksmi pret reliģiju, pievērsties vai nepievērsties kādai reliģijai, mainīt to, veikt reliģisko darbību, kā arī paust savu reliģisko pārliecību.
- pienākums Indivīda personiskā obligātā, ar morāles normām saistītā ievirze (darboties, izturēties noteiktā veidā).
- kategorizācija indivīda pieskaitīšana noteiktai cilvēku kategorijai pēc dzimuma, vecuma, nacionālās piederības, izcelšanās, profesijas u. c. pazīmēm, rezultātā cilvēkam tiek piedēvētas noteiktu grupu reālās vai šķietamās psiholoģiskās īpašības.
- veidošanās indivīda tuvošanās noteiktai pakāpei garīgās vai fiziskās attīstības procesā; intelektuāla, profesionāla attīstītīšanās
- sociālā mobilitāte indivīda vai sociālās grupas rīcības rezultātā notiekošās pārmaiņas sociālo grupu un visas sabiedrības sociālajā struktūrā.
- atbalstāmā persona indivīds, kam ir vienošanās ar personu, kura ir uzņēmusies pildīt atbalstītāja pienākumus, sniedzot noteiktu palīdzību ikdienas dzīvē; jēdzienu visbiežāk lieto saistībā ar specifiskām atbalsta formām (piemēram, mentorings, asistēšana) un sociālajiem pakalpojumiem garīgās un psihiskās veselības jomā.
- agnomens Individuāla iesauka, ko varēja fakultatīvi pievienot cilvēka vārdam Senajā Romā.
- aizkaitināmība Individuāla īpašība - neadekvāti asa, negatīva reakcija uz noteiktu sociālo ietekmi.
- mikrouzņēmums Individuālais komersants, individuālais uzņēmums, zemnieka vai zvejnieka saimniecība, kā arī fiziskā persona, kas reģistrēta Valsts ieņēmumu dienestā kā saimnieciskās darbības veicējs, vai sabiedrība ar ierobežotu atbildību, kas atbilst likumā noteiktiem kritērijiem (piemēram, apgrozījums kalendāra gadā nepārsniedz 100 000 eiro, darbinieku skaits nevienā brīdī nav lielāks par pieciem).
- uzskaites pārvaldība individuālās un kolektīvās piekļuves identificēšanas process dažādiem datoru tīkla resursiem, lai nodrošinātu nepieciešamās piekļuves iespējas vai noteiktu samaksu par saņemtajiem pakalpojumiem.
- medības alās individuālo medību veids, kurā izmanto alu suņus — takšus, foksterjerus, medību terjerus —, kuru uzdevums ir medījamo dzīvnieku (lapsu, āpsi, jenotsuni, bebru) izdzīt no alas medniekam pa šāvienam vai arī alā iedzīt strupceļā, tad mednieks alu atrok un aizturēto dzīvnieku nogalina.
- medības ar suņiem individuālo un kolektīvo medību veids; medības parasti ir sekmīgākas, jo suns spēj vieglāk atrast medījamo dzīvnieku; suņi ir neaizvietojami ievainoto vai nomedīto dzīvnieku atrašanā.
- peldjosta Individuāls glābšanas līdzeklis - no korķa, putuplasta izgatavota jostas veida ierīce cilvēka noturēšanai virs ūdens; glābšanas josta.
- peldveste Individuāls glābšanas līdzeklis - piepūšama vai no korķa, putuplasta izgatavota ap muguru un krūtīm apliekama ierīce cilvēka noturēšanai virs ūdens.
- henrijs Induktivitātes un mijinduktivitātes mērvienība, H; vadītāja induktivitāte ir 1 H, ja strāvas stiprumu tajā mainot par 1 A sekundē, inducējas 1 V liels pašindukcijas EDS.
- ideoplastija Inerts stāvoklis pilnīgā hipnozē, kad hipnotizētais uztver hipnotizētāja domas un paklausa tām.
- endēmija Infekcijas slimība, kas sastopama tikai kādā noteiktā ģeogrāfiskā apgabalā.
- mācīšanās infografika infografika, kurā tiek doti padomi vai norādes, kā sasniegt kādu noteiktu mērķi.
- ziņojums Informācija par dienesta jautājumiem, kuru pēc reglamentā noteiktas formas sniedz priekšniekam.
- pārskats Informācija par kādu noteiktu jautājumu, ko datu apstrādes sistēma sagatavo lietotājam.
- uzskaites informācija informācija par reālās atvērtās sistēmas funkcionēšanas gaitā patērētajiem atvērto sistēmu sadarbības resursiem, ko izmanto pakalpojumu izmaksu noteikšanai un rēķinu sastādīšanai.
- viela Informācija, faktu kopums, kas noder izmantošanai noteiktā nolūkā; materiāls 1 (2).
- materiāls informācija, faktu kopums, kas noder izmantošanai noteiktā nolūkā.
- relevanta informācija informācija, kas noteiktam lietotājam noteiktā laika momentā ir svarīga.
- virzīta informācija informācija, kas paredzēta noteiktam adresātam, piemēram, privāts e-pasta ziņojums.
- kodēt Informācijai piekārtot zīmju kopumu (kodējumu), kas dod iespēju šo informāciju nodot citiem, pārsūtīt vai noteiktā veidā apstrādāt; kādu informāciju pārveidot citā kodā (pārkodēt).
- mākoņošana Informācijas apstrāde datoru tīkla mākonī (4), kad lietotāja iesūtītais uzdevums tiek apstrādāts dažādos, iepriekš nenoteiktos, tīklam pieslēgtos datoros.
- kompresija Informācijas fiziskā apjoma samazināšana, kuras gaitā var notikt mazsvarīgāku datu zaudēšana.
- frekvences modulācija informācijas kodēšana, mainot nesējfrekvenci
- sinhronais režīms informācijas pārsūtīšanas metode, kas nodrošina informācijas piegādi saņēmējam noteiktos regulāros laika intervālos.
- meža valsts reģistrs informācijas sistēma, kurā apkopo un glabā informāciju par mežiem un tajos notiekošo saimniecisko darbību.
- datu bāzes integritāte informācijas sistēmas spēja saglabāt datu bāzi tās dzīves cikla laikā, nodrošinot to pret apzinātu bojāšanu vai netīšu iznīcināšanu.
- entropija Informācijas teorijas pamatjēdziens, kas kvantitatīvi raksturo gadījumlieluma nenoteiktību.
- lēmumatbalsta sistēma informācijas un plānošanas sistēma, kas nodrošina iespēju aptaujāt datorus, analizēt iegūto informāciju un iepriekš noteikt, kāds būs pieņemto lēmumu iespaids uz konkrēto procesu.
- datorvārds Informācijas vienība, kas sastāv no rakstzīmēm, bitiem vai baitiem un ko apstrādā un uzglabā datora atmiņā kā vienotu veselumu.
- vārds Informācijas vienība, kas sastāv no rakstzīmēm, bitiem vai baitiem un ko apstrādā un uzglabā datora atmiņā kā vienotu veselumu.
- straumēšana Informācijas, parasti multivides audio vai/un video datņu pārraides process internetā, nodrošinot vienmērīgu informācijas plūsmu, kurai saņēmējs var piekļūt reāllaikā.
- termolokators Infrasarkano staru lokators: elektroniska ierīce, kas paredzēta objektu (mērķu) atklāšanai un to atrašanās vietas noteikšanai, izmantojot infrasarkanā diapazona elektromagnētiskos viļņus; optiskā lokatora varietāte.
- Valsts investīciju programma infrastruktūras investīciju kopums, kuram katru gadu tiek plānots un piešķirts valsts budžeta finansējums.
- antreprenierisms Iniciējoša ekonomiskā darbība, kas tiek īstenota par paša vai aizņemtiem līdzekļiem uz savu risku un atbildību, tās galvenais mērķis ir peļņas gūšana un sava biznesa attīstīšana.
- inkvīzīts Inkvizīcijas procesā persona, kas apvainota smagā noziegumā un kuras nopratināšana pēc punktiem ir sākusies.
- autodafē Inkvizīcijas tiesas sprieduma pasludināšana un izpilde Portugālē un Spānijā 15.-18. gs.; svinīgais akts parasti notika svētku dienās piedaloties karalim un tautai, un tam lielākoties sekoja notiesātā sadedzināšana uz sārta; pēdējais šāds akts notika Valensijā 1826. g.
- sociālā lauksaimniecība inovatīva, uz līdzdalību vērsta pieeja, kurā apvienota daudzfunkcionāla lauksaimniecība, sociālie pakalpojumi un veselības aprūpe ar mērķi sekmēt viegli ievainojamu un mazaizsargātu sociālu grupu iekļaušanu, sociālo rehabilitāciju, kā arī garīgo un fizisko veselību.
- virtuālā organizācija institūcija (firma, korporācija, iestāde utt.), kuras darbinieki ir viens no otra ģeogrāfiski attālināti, bet strādā apmainoties ar informāciju interneta vidē.
- sistēmas uzturētājs (operators) institūcija, kas saskaņā ar sistēmas noteikumiem nodrošina sistēmas darbību.
- depozītinstitūcijas Institūcijas (bankas u. c.), kas likumā noteiktā kārtībā pieņem noguldījumus no iedzīvotājiem.
- atkārtošanas instrukcija instrukcija, kas nodrošina vienas vai vairāku instrukciju atkārtošanos noteiktu reižu skaitu.
- sistēmas kļūda instrukcija, ko nepazīst operētājsistēma vai kas neatbilst pieņemtajiem kodēšanas noteikumiem.
- forma Instrukcijā, nolikumā noteikts (vienāda šuvuma un krāsas) apģērbs (vienas profesijas vai grupas cilvēkiem).
- cilpa Instrukciju secība, kura programmā tiek atkārtota tik ilgi, kamēr tiek izpildīts kāds zināms noteikums, piemēram, skaitītājs sasniedz noteiktu vērtību.
- programmatiskā mūzika instrumentāli skaņdarbi ar noteiktu verbālu, nereti poētisku programmu, kas atsedz tajos ietverto saturu.
- etīde Instrumentāls skaņdarbs, kurā parasti izmantots kāds noteikts tehnisks paņēmiens, kas noder mūziķa izpildītāja meistarības izkopšanai.
- programmatisms Instrumentālu skaņdarbu veidojums ar noteiktu vārdos izteiktu programmu, kas atsedz to saturu.
- haimoglobīnometri Instrumenti haimoglobīna daudzumu noteikšanai asinīs.
- haimometri Instrumenti haimoglobīna daudzumu noteikšanai asinīs.
- kamertonis Instruments - divi vienā galā savienoti metāla stieņi, kuru brīvie gali vibrējot rada nemainīga augstuma skaņu.
- pincete Instruments (piemēram, sīku, glumu, trauslu priekšmetu satveršanai), kas sastāv no diviem kustīgi savienotiem plakaniem metāla elementiem.
- pantometrs Instruments 90, 45 un 135 grādu leņķu nospraušanai dabā, kā arī leņķu mērīšanai un virzienu noteikšanai.
- aberometrs Instruments acs aberācijas pakāpes noteikšanai.
- klinometrs Instruments acs griešanās kustību noteikšanai, vērojot fiksētu priekšmetu ar nosacījumu, ka redzes asis ir paralēlas.
- klinoskops Instruments acs griešanās kustību noteikšanai, vērojot fiksētu priekšmetu ar nosacījumu, ka redzes asis ir paralēlas.
- alkoholometrs Instruments alkohola satura noteikšanai šķidrumos.
- angiometrs Instruments asinsvada diametra noteikšanai.
- astiogmatoskops Instruments astigmatisma noteikšanai.
- kalibrators Instruments atveres vai kanāla lūmena noteikšanai.
- urbis Instruments augsnes iežu parauga ieguvei no noteikta dziļuma.
- augsnes urbis instruments augsnes parauga noņemšanai noteiktā dziļumā tā apskatei un analīzei.
- aksometrs Instruments briļļu ass precīzai noteikšanai un novietošanai pretī redzokļa centram.
- diafanometrs Instruments cietu ķermeņu, šķidrumu un gāzu caurspīdīguma pakāpes noteikšanai.
- cikloforometrs Instruments cikloforijas pakāpes noteikšanai.
- barociklometrs Instruments ciklona centra atrašanās vietas, atstatuma un pārvietošanās virziena noteikšanai.
- meridiānriņķis Instruments debess spīdekļu ekvatoriālo koordinātu noteikšanai.
- septometrs Instruments deguna starpsienas biezuma noteikšanai.
- parturiometrs Instruments dzemdes kontrakcijas spēka noteikšanai.
- anakamptometrs Instruments dziļo refleksu intensitātes noteikšanai.
- acetometrs Instruments etiķskābes daudzuma noteikšanai etiķī un citos šķidrumos.
- encefalometrs Instruments galvaskausa mērīšanai, lai noteiktu atsevišķu smadzeņu apvidu lokalizāciju.
- žiroteodolīts Instruments ģeogrāfiskā meridiāna virziena noteikšanai; lieto ģeodēziskā tīkla orientēšanai šahtās, tuneļos, inženierbūvēs, navigācijā.
- lāga Instruments horizontāla stāvokļa noteikšanai.
- anesteziometrs Instruments kādas ķermeņa daļas anestēzijas pakāpes noteikšanai.
- dermofluorometrs Instruments kapilāru caurlaidības noteikšanai.
- krēmometrs Instruments krējuma satura noteikšanai pienā.
- laga Instruments kuģa nobrauktā attāluma vai kuģa ātruma noteikšanai.
- cirtometrs Instruments ķermeņa izliekuma mērīšanai, piem., ribeņa vai galvaskausa apkārtmēra un formas noteikšanai.
- diafanoskops Instruments labības un sēklu kvalitātes (miltainuma, stiklveidības u. c.) noteikšanai.
- lensometrs Instruments lēcu optiskā stipruma noteikšanai.
- artrometrs Instruments locītavas kustību apjoma noteikšanai.
- mikrogrāfs Instruments mikroskopiski mazu kustību palielināta pieraksta iegūšanai, pastiprinot diafragmas svārstības un fiksējot tās fotofilmā.
- elektromehāniskā laga instruments peldlīdzekļa ātruma un noietā ceļa noteikšanai, kur mehāniskā rotora kustība pārvēršas elektroniskos impulsos.
- galaktopiknometrs Instruments piena īpatnējās masas noteikšanai.
- tazimetrs Instruments priekšmetu izplešanās noteikšanai.
- prostatometrs Instruments prostatas lieluma noteikšanai.
- sfigmodinamometrs Instruments pulsa intensitātes noteikšanai.
- duktilometrs Instruments pusšķidru materiālu (asfalta, sveķu) valkanuma noteikšanai.
- indeksometrs Instruments putnu olas formas indeksa noteikšanai.
- keratoskops Instruments radzenes izliekuma noteikšanai (piemēram, astigmatisma noteikšanai).
- foropters Instruments redzes parametru mērīšanai, lai noteiktu nepieciešamo briļļu lēcu stiprumu.
- kvalimetrs Instruments rentgenstaru "cietuma" noteikšanai.
- toņmērs Instruments skaņu augstuma un stipruma noteikšanai.
- tonometris Instruments skaņu augstuma un stipruma noteikšanai.
- tipometris Instruments tipogrāfisko burtu augstuma un apmēra noteikšanai (mērīšanai); tipometrs.
- apsviežamais termometrs instruments ūdens temperatūras mērīšanai dziļumā; dzīvsudraba termometrs, kas ar virvi nolaists konkrētā dziļumā, nolaižot pa virvi kādu smagumu rada termometra strauju apsviešanos par 180 grādiem, kas izsauc dzīvsudraba pavediena pārtraukšanu noteiktā vietā un izvelkot pēc notrūkušās daļas nolasa temperatūru, ko termometrs rādījis dziļumā apsviešanās momentā.
- bioteziometrs Instruments vibrācijas sliekšņa izjūtas noteikšanai.
- kaloriskops Instruments zīdaiņu barības kaloriju daudzuma noteikšanai.
- oftalmoeikonometrs Instruments, ar ko noteic acs refrakciju un redzes attēla veidošanās relatīvo lielumu un formu.
- pupillogrāfs Instruments, ar ko noteic acs zīlītes reakciju.
- intrakardiālais oksimetrs instruments, ar ko noteic asins skābekļa koncentrāciju sirdī.
- liminometrs Instruments, ar ko noteic to cīpslas kairinājuma minimālo stiprumu, kas vēl spēj ierosināt refleksu.
- hipsometrs instruments, ko lieto, lai, mērot ūdens vārīšanās temperatūru, noteiktu gaisa spiedienu kādā vietā un līdz ar to tās augstumu virs jūras līmeņa; hipsotermometrs.
- augstummērs Instruments, kuru pielieto aerofotografēšanā fotografējamo punktu augstuma noteikšanai.
- ātrgriezējtēraudi instrumentu materiāls ar lielu siltumnoturību (600-640 °C), cietību, stiprību un nodilumizturību augstā temperatūrā.
- klientu attiecību pārvaldība integrēta informācijas sistēma, kas izveidota, lai plānotu un vadītu pirmspārdošanas un pēcpārdošanas darbības organizācijā.
- mikroshēma Integrēta mikroshēma - mikrominiaturizēta elektroniska ierīce, kuras elementi apvienoti vienā pusvadītājkristālā.
- ļoti augstas pakāpes integrācija integrēto shēmu izgatavošanas tehnoloģija, kas dod iespēju vienā kristālā apvienot lielu skaitu (parasti vairāk nekā 100000) loģisko ventiļu.
- sprostuguns Intensīva apšaude (noteiktā joslā), kas kavē pretinieka pārvietošanos.
- akvaaerobika Intensīva un ritmiska vingrošana baseinā, kas parasti notiek mūzikas pavadījumā.
- nopūsties Intensīvā, parasti skaļā, izelpā noteikt, pateikt.
- elektroniskā uzraudzība intensīvas kontroles pasākumi, ko noteic tiesa, lai ierobežotu notiesātā brīvu pārvietošanos.
- pažvidzināt izkapti intensīvi papļaut, ātri kustinot, virzot izkapti.
- štuks Interesants notikums vai izdarība; joks.
- munsturs Interesants notikums.
- raibs Interesants, neparasts (par notikumiem, piedzīvojumiem).
- desinteressement Intereses zaudēšana politikā: kādas valdības nodoms vairs nepiedalīties kādas noteiktas internās vai eksternās politikas problēmas risināšanā.
- regulēta intereškopa intereškopa, ko pārvalda cilvēks ar šķīrējtiesneša pilnvarām, kurš rūpējas, lai tiktu ievērots diskusijas temats un lai diskusija sekmētu noteiktas problēmas iztirzāšanu.
- antefāze Interfāzes jeb kariostāzes stadija tieši pirms mitozes vai mejozes stadijas, kurā notiek enerģijas producēšanās un uzkrāšanās šūnas netiešās dalīšanās procesam un sākas hromosomu reprodukcija.
- koincidence Interferences mērs, kuru zināmam hromosomas rajonam aprēķina, attiecinot faktisko divkāršo krustmiju biežumu pret sagaidāmmo, ja katra krustmija neatkarīgi sita no citas.
- zvaigžņu interferometrs interferometrijas instruments, kurš sastāv no diviem atstatus izvietotiem optiskajiem teleskopiem un kura darbība balstās uz gaismas interferences parādību; to izmanto zvaigžņu leņķisko diametru un vizuālo dubultzvaigžņu komponentu leņķisko attālumu noteikšanai.
- standarta atmosfēra internacionālā nosacītā atmosfēra (pieņemts atmosfēras modelis), kura aptuveni atbilst vidējai reālai atmosfērai (ar noteiktu spiedienu un temperatūru dažādos augstumos) un kuras spiediena sadalījumu atkarībā no augstuma virs Zemes aprēķina, izmantojot barometrisko formulu; izmanto aviācijā u. c.
- mājaslapa Internetā ievadīta un pēc noteiktas adreses atrodama elektroniska informācija (par uzņēmumu, organizāciju, cilvēku u.tml.).
- rasmošana Interneta mājas lapu arhivēšana un saglabāšana tādā stāvoklī, kādā tā bija kādā noteiktā laika momentā.
- pircēja profils internetā publiski pieejama pasūtītāja mājaslapa, kurā pasūtītājs ievieto iepriekšējo informatīvo paziņojumu, informāciju par turpmākajiem uzaicinājumiem iesniegt piedāvājumus, par plānotajiem pirkumiem, noslēgtajiem līgumiem, pārtrauktajām procedūrām, kā arī citu ar iepirkumiem saistītu vispārīgu informāciju.
- čats Internetā reālā laikā notiekoša informācijas apmaiņa ("saruna") starp tīkla lietotājiem.
- tīkla adrešu translēšana interneta standarts, kas lokālajos tīklos nodrošina vienas _IP_ adrešu kopas izmantošanu iekšējam trafikam, bet otras - ārējā trafika adresēm; tas izveido specifisku ugunsmūri iekšējo _IP_ adrešu apslēpšanai un ļauj apvienot vairākus tīkla _ISDN_ savienojumus vienā interneta savienojumā.
- interorecepcija Interocepcija - process, kurā, notiekot interoceptoru kairinājumam, centrālā nervu sistēma novada un uztver impulsus.
- temperācija intervālu attiecību izlīdzinājums starp skaņurindas pakāpēm; oktāvas sadalījums 12 vienādos pustoņos (taustiņinstrumentiem, arī skaņu sistēmai), mazliet sašaurinot akustiski tīro kvintu.
- daļēji standartizētā intervija intervijas veids, kurā jautājumi ir noteikti daļēji; parasti tiek noteikti pamatjautājumi, bet papildjautājumu veidošana in izvirzīšana paliek paša intervētāja ziņā.
- skatēmija Intestināla toksēmija, kas rodas, ja notiek zarnu toksisko pūšanas produktu absorbcija.
- mīla Intīmas, dziļas un noturīgas pozitīvas jūtas (parasti mijiedarbībā ar dzimumtieksmi), kas vērstas uz konkrētu cilvēku un kas rosina indivīdu pilnveidot sevi, darboties šī cilvēka labā; mīlestība (1).
- mīlestība Intīmas, dziļas un noturīgas pozitīvas jūtas pret citu cilvēku un juteklīga tieksme (pēc tā).
- mīla Intīmas, dziļas un noturīgas pozitīvas jūtas, kas vērstas, piemēram, uz kādu cilvēku, cilvēku grupu, vai arī uz kādu indivīdam nozīmīgu parādību un kas rosina viņu pilnveidot sevi, darboties šī cilvēka, cilvēku grupas, parādības labā; arī dziļa sirsnība, draudzība, interese; mīlestība (2).
- tonogrāfija Intraokulārā spiediena pārmaiņu pierakste, ko veic ar noteiktas masas aplikāciju uz acābola; atspoguļo intraokulārā šķidruma spēju atplūst no acs priekšējās kameras.
- relatīvistiskais intervāls invariants lielums, kas saista divus fizikālus notikumus telpā un laikā.
- opistoporija Involuntāra kāpšanās atpakaļ, mēģinot doties uz priekšu; vērojama parkinsonisma gadījumā.
- gruntszinātne Inženierģeoloģijas nozare, kas pētī gruntis, lai noteiktu dažādu būvju celtniecības iespējas, izstrādā grunšu mākslīgās uzlabošanas metodes.
- penitenciārijs Īpaša ASV cietumu sistēma, kur spaidu darbi apvienoti ar lūgšanām un dievkalpojumiem.
- limits Īpašā lēmumā, pavēlē, noteikumos paredzētais maksimālais (kā) lielums, skaits u. tml.
- AOC Īpaša norāde uz franču vīna pudeles (franču "Appellation d'origine controlee"), lai apzīmētu noteikta reģiona vīnu ar kontrolētu ražošanas procesa kvalitāti.
- nauda Īpaša prece, ko izmanto par visu citu preču vērtības vispārējo ekvivalentu; šādas preces priekšmetiskās izpausmes forma (piemēram, banknote, monēta).
- medaļa īpaša, parasti apaļa, zīme, kas izgatavota kāda vēsturiska notikuma atcerei, izcila sabiedriska vai kultūras darbinieka piemiņai.
- mensurālmūzika Īpašām zīmēm rakstīta mūzika 12.-16. gs., kas fiksē skaņu augstumu un relatīvo ilgumu; menzurālā notācija.
- oriģinālpudele Īpašas formas pudele, kas paredzēta noteiktam izstrādājumam; pudele, kurā pārdod kādu izstrādājumu.
- mira Īpašas formas zīme, kas novietota zināmā attālumā astronomisko instrumentu virzienu noteikšanai.
- jahtas žurnāls īpašas formas žurnāls, kurā ieraksta visu, kas notiek uz jahtas, pat niecīgāko kursa maiņu; tas ir galvenais jahtas dokuments visās instancēs.
- Krustkalnu dabas rezervāts īpaši aizsargājama dabas teritorija Austrumlatvijas zemienes Aronas paugurlīdzenuma Madonas-Trepes valnī un Dūku-Svētes ieplakā, Madonas novadā, izveidots 1977. g., lai saglabātu apvidum raksturīgo mežu un ūdeņu kompleksu, retās augu sugas, kā arī ainaviskās un kultūrvēsturiskās vērtības, platība — 2915 ha, noteiktas stingrā un regulējamā režīma zonas.
- Moricsalas dabas rezervāts īpaši aizsargājama dabas teritorija Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, Ventspils novada Usmas pagastā, kopplatība - 818 ha, valsts aizsardzībā kopš 1912. g., izveidots, lai saglabātu nepārveidotas dabas ekosistēmas, pētītu tajās notiekošos procesus un nodrošinātu izzūdošo un reto augu, sēņu, ķērpju un dzīvnieku aizsardzību.
- liegums Īpaši aizsargājama dabas teritorija, kurā ierobežota vai aizliegta saimnieciskā darbība, lai saglabātu un aizsargātu noteiktus dabas kompleksus vai to elementus (kādu augu vai dzīvnieku sugu, biocenozi); dabas liegums.
- audiovizuālā ieraksta studija īpaši aprīkota (skaņas izolēta) un kontrolēta telpa, kurā notiek skaņu filmu uzņemšana.
- preference Īpaši atvieglota muitas nodeva, ko valsts noteic no citas valsts (vai valstu grupas) ievedamām atsevišķām (vai visām) precēm.
- spleise Īpaši izturīgs savienojums, ko veido, sapinot virvju vai trošu galus.
- salvete Īpaši izveidots, neliels kvadrātisks, parasti auduma vai papīra, gabals roku, sejas slaucīšanai, apģērba pasargāšanai no notraipīšanas, piemēram, ēdot.
- godasardze Īpaši organizēta cilvēku grupa, kas noteiktā veidā (piemēram, stāvot miera stājā ierindā) pauž godinājumu (kam); attiecīgā ierinda; goda sardze.
- goda sardze īpaši organizēta cilvēku grupa, kas noteiktā veidā (piemēram, stāvot miera stājā ierindā) pauž godinājumu (kam); attiecīgā ierinda; godasardze.
- uzņēmums Īpaši organizēta ražošanas, tirdzniecības vai sadzīves pakalpojumu darba cilvēku grupa ar vienotiem darba uzdevumiem; vieta, kurā darbojas šāda cilvēku grupa.
- ortohromasija Īpaši pagatavotu fotogrāfisko plašu īpašība dot notēlojumos pareizu dzelteno, zaļo un violeto priekšmetu gaišuma pakāpi.
- protonotāri Īpaši pāvesta saimes amata vīri, gk. kancelejā svarīgāko rakstu sastādītāji un svarīgāko notikumu asistenti.
- amata kungi īpaši Rīgas pilsētas rātes iecelti ierēdņi, kas uzraudzīja amatnieku cunfšu darbību, pārbaudīja preču kvalitāti, deva atļauju sasaukt cunftes sapulces, sodīja amatniekus par cunftes amata ruļļa noteikumu pārkāpumiem, iekasēja no cunftēm nodokļus pilsētas kasei.
- novelkamā bildīte īpaši sagatavots plāns attēls, kas paredzēts pielīmēšanai pie kādas virsmas, attēlu samitrinot un atdalot tā pamatni.
- statūts Īpaši svarīgs likums (dažās valstīs, piemēram, Lielbritānijā, Amerikas Savienotajās Valstīs).
- tangas Īpaši šauras mazbiksītes, kas sastāv no divām sānos nesašūtām trapecveida slejām, kuras notur staipīgas lentes piejosta vai saites abos sānos.
- savienojamība Īpašība, īpašību kopums, kas ļauj (ko) savienot (1).
- savienojamība Īpašība, īpašību kopums, kas ļauj (ko) savienot (3).
- savienojamība Īpašība, īpašību kopums, kas ļauj (ko) savienot (4).
- lielums Īpašība, īpašību kopums, ko izsaka noteiktās mērvienībās, raksturo skaitliski.
- pazīme īpašība, parādība, priekšmets u. tml., pēc kuras ir iespējams noteikt, identificēt (ko, kādu).
- saderība Īpašību komplekss, kas ļauj darboties vienotā sistēmā dažādu datu apstrādes sistēmu objektiem.
- vadāmība Īpašību kopums (kādai sistēmai, piemēram, iekārtai, ierīcei), kas nodrošina iespēju pakļaut (tās) darbību noteiktai vadībai.
- lielums Īpašību kopums (parasti apjoms), ko raksturo, salīdzinot ar kādu citu priekšmetu, parādību.
- tehniskā kārtība īpašību kopums, kas nosaka spēkratu, to sistēmu un mehānismu tehnisko stāvokli normatīvu noteiktajās robežās. Spēkrati, to sistēmas un mehānismi ir pilnīgā darba kārtībā, ja neviens no tos raksturojošiem parametriem nepārsniedz pieļaujamās robežas.
- ražīgums Īpašību kopums, spēja (iekārtai, ierīcei u. tml.) veikt (noteiktā laikposmā) kādu darbu, radīt produkciju.
- organoleptika Īpašību noteikšana (produktiem, materiāliem u. tml.) ar maņu orgāniem.
- troņa runa īpašiem notikumiem veltīta monarha runa.
- vienotājpatskanis Īpašs afiksāls elements (parasti patskanis -o-, retāk -i- vai -e-), ko, ievērojot tā vēsturisko cilmi un mūsdienu funkciju, mēdz dēvēt par vienotājmorfēmu jeb interfiksu un kas salikteņos, kuri darināti no internacionālajiem prefiksoīdiem un internacionālajiem postfiksoīdiem, ir raksturīga prefiksoīdu sastāvdaļa.
- septiks Īpašs baseins neliela notekūdeņu daudzuma attīrīšanai.
- šeikers Īpašs cilindrveida trauks, kurā, to kustinot, gatavo dzērienu no dažādām sastāvdaļām.
- ablaktēšana Īpašs dekoratīvo kokaugu dārza formu un augļu koku potēšanas veids, kad potcelms pirms potēšanas tiek piestādīts pie māteskoka, abu augu zari griezuma vietā tiek savienoti, nosieti, noziesti ar potvasku; piepotējamo zaru atdala no mātesauga tikai pēc tā pieaugšanas.
- faktūrkartēšana Īpašs efekts datorgarfikā, ko panāk, izmantojot speciālus algoritmus, kas piešķir attēlam noteiktu virsmas faktūru.
- hipnotiskais miegs īpašs hipnozes stāvoklis, kad saglabājas hipnotizētāja kontakts ar slimnieku.
- klubuķis Īpašs koks, kas balsta krastā izvilktas laivas, lai tā noturētu līdzsvaru un neaizpeldētu prom.
- vilciena indekss īpašs kravas vilciena kods, kas sastāv no 10 cipariem: pirmie četri ir formēšanas stacijas vienotā tīkla šifrs, nākamie divi cipari – šai stacijā saformētā sastāva kārtas numurs, pēdējie četri – adresātstacijas šifrs.
- limits Īpašs lēmums, pavēle, noteikums, kas nosaka (kā) lielumu, skaitu u. tml.
- klauzula Īpašs noteikums dokumentā (piemēram, līgumā, deklarācijā, rezolūcijā).
- klauze Īpašs noteikums jūras tirdzniecības dokumentos (parasti čarterpartijā).
- aparatūras atslēga īpašs slēdzis vai speciāla ierīce, kas aizsargā datoru vai noteiktu programmatūru pret nesankcionētu izmatošanu.
- ķērējstrupceļš Īpašs sliežu ceļš vadību zaudējušu vilcienu apturēšanai, kad vilcienam nedarbojas bremzes un tas virzās garā posmā ar kritumu, un vilciena daļu apturēšanai, kad dzelzceļa līnijas noteicošajā kāpumā vilciens ir pārtrūcis.
- diēta īpašs uztura režīms, kurā noteiktā veidā reglamentēts uzturlīdzekļu samērs, to kulinārās apstrādes veids, kā arī ēdienreižu starplaiki.
- ārkārtējais stāvoklis īpašs valsts pārvaldes režīms, kuru izsludinot tiek ierobežotas valsts iedzīvotāju tiesības, pārvietoties, rīkot mītiņus, un demonstrācijas, pastiprināta valsts iestāžu un stratēģiski svarīgu objektu apsardze.
- normālskolas Īpašu skolu nosaukums, kas cēlies romāņu zemēs, tā sauca paraugskolas, kas bija pievienotas kādam skolotāju semināram, vēlāk jebkura skola, kas darbojās ar valdības vai pašvaldības noteiktu mācības programmu.
- ergonīms Īpašvārds, kas nosauc noteiktai darbībai izveidotu cilvēku apvienību (organizāciju, uzņēmumu, iestādi u. tml.).
- juridiskā konstrukcija īpatnēja un noturīga tiesību, pienākumu un atbildības izveide, to tipveida shēmas un modeļi, kuros iekļauta "juridiskā matērija".
- paramnēzija Īpatnējs apziņas stāvoklis, kurā šķiet, ka tas, kas patlaban notiek, ir jau kādreiz agrāk pārdzīvots.
- koprēdereja Īpatnējs sabiedrības tips Latvijas (1918.-1940.) jūras tiesībās, kur bija apvienoti visās Baltijas jūras valstīs, Norvēģijā un Lielbritānijā pazīstamo partu rēdereju un anonīmo sabiedrību elementi.
- krāsa Īpatnība, kvalitāte (piemēram, psihiskam stāvoklim, kādai norisei, notikumam).
- fenotipiskā mainība īpatņu kopuma pazīmju fenotipiskā dažādība.
- izogēniskās līnijas īpatņu kopums ar vienādu genotipu, piemēram, kloni.
- ir (arī kļūst, metas) ap dūšu ir (rodas) noteikta fiziskā pašsajūta.
- ir (arī kļūst, metas, retāk tiek) ap dūšu ir (rodas) noteikts garastāvoklis.
- lieta grozās (ap ko) ir runa (par ko); notiek (kas).
- tiesību strīds ir tādas domstarpības starp darbinieku vai darbiniekiem (darbinieku grupu) un darba devēju, kuras rodas, slēdzot, grozot, izbeidzot vai pildot darba līgumu, kā arī piemērojot vai tulkojot normatīvo aktu noteikumus, darba koplīguma vai darba kārtības noteikumus
- pareizs pjafs ir tikai tad, ja zirgs katru diagonāli (piem., kreisā priekškāja un labā pakaļkāja) ar noteiktiem starpbrīžiem īsu laiciņu patur gaisā; priekškājas daļai no elkoņa līdz celim jābūt gandrīz horizontālā stāvoklī, bet no ceļa tai jākrīt stateniski uz leju, pakaļkājai jābūt saliektai lecamā locītavā, pie kam naga priekšdaļas apakšai jāatrodas otras pakaļkājas vēzīša augšdaļas augstumā; ja zirgs pakaļkājas cilā augstāk, tad rodas iespaids, it kā viņš kristu uz deguna, kādēļ gaita zaudē savu spožumu.
- Džamaspa Irāņu mitoloģijā - pravieša Zaratustras znots un viens no viņa pirmajiem sekotājiem.
- Karšiptars Irāņu mitoloģijā - spārnota dievība, ūdens stihijas aizgādnis, ko attēloja putna izskatā.
- Frašakrti Irāņu mitoloģijā — pēdējā un galīgā Visuma pārtapšana, pēdējā cīņa, kuras laikā tiks pieveikts ļaunais dievs Angra Mainju un daivi, notiks mirušo augšāmcelšanās, miesas un dvēseles atkalapvienošanās.
- aizirdināt Irdinot aizvērt, aizbērt.
- izirdināt Irdinot padarīt pilnīgi irdenu (parasti augsni).
- izkurņāt Irdinot, pārcilājot (zemi), izraujot nezāles, iztīrīt zemi; izravēt.
- Olstera Īrijas province, aptver 9 grāfistes, no kurām 6 veido Ziemeļīriju, bet 3 ietilpst Īrijas sastāvā; nosaukums bieži tiek lietots, attiecinot to tikai uz Ziemeļīriju.
- IRA Īru Republikāniskā armija (angļu "Irish Republican Army") - nacionālistiska cīņas organizācija, kurai bija izšķiroša loma brīvības karā pret britiem 1918-21 un vēlāk, īpaši no 20. gs. 60. gadu b., katoļu cīņā Ziemeļīrijā par vienotu Īriju.
- ĪRA Īru Republikāniskā armija (angļu "Irish Republican Army") - nacionālistiska cīņas organizācija, kurai bija izšķiroša loma brīvības karā pret britiem 1918-21 un vēlāk, īpaši no 20. gs. 60. gadu b., katoļu cīņā Ziemeļīrijā par vienotu Īriju.
- rēvknitele Īsa aukliņa, kas piešūta noteiktā attālumā no buras apakšējās malas, lai buru varētu nosiet, to ierēvējot.
- rēvsaite Īsa aukliņa, kas piešūta noteiktā attālumā no buras apakšējās malas, lai buru varētu nosiet, to ierēvējot.
- rēvceiziņš Īsa aukliņa, kas piešūta noteiktā attālumā no no buras apakšējās malas, lai buru varētu nosiet, to ierēvējot.
- ātri Īsā laika posmā (ko paveikt); īsā laika posmā (notikt, norisināties).
- palīglīnija Īsa līnija virs vai zem līnijkopas tajā neietilpstošas nots uzrakstīšanai.
- novele Īsā stāsta paveids, kam raksturīgs lakonisks, spraigs vēstījums par kādu neparastu notikumu, negaidīts atrisinājums; šī stāsta paveida daiļdarbs.
- štāpeļšķiedra Īsa, smalka ķīmiskā šķiedra; iegūst no viskozes šķiedrām, poliakrilnitrilšķiedrām, poliesteršķiedrām, to elementārpavedienu grīsti sagriežot noteikta garuma gabalos; vērpj atsevišķi vai kopā ar atbilstoša garuma dabiskajām šķiedrām.
- serifs Īsas svītriņas vai ornamenti, kas pievienoti burtveidola rakstzīmju vilkumu galos; rēdze.
- rēdze Īsas svītriņas vai ornamenti, kas pievienoti burtveidola rakstzīmju vilkumu galos; serifs.
- piebilst Īsi pateikt (ko), papildinot, precizējot iepriekš teikto.
- nosacīt Īsi pateikt, piebilst; noteikt (1).
- iniciāļsaliktenis īsinājums (saīsinājumu saliktenis), ko veido no vārdkopas (vārdkoptermina, vārdkopnosaukuma) vārdu vai saliktenī apvienoto vārdu sākumburtiem; iniciālisms.
- iniciālisms īsinājums (saīsinājumu saliktenis), ko veido no vārdkopas (vārdkoptermina, vārdkopnosaukuma) vārdu vai saliktenī apvienoto vārdu sākumburtiem; iniciāļsaliktenis.
- ugunstrieciens Īslaicīga iedarbība uz pretinieka objektiem (grupējumiem) ar parasto munīciju, lai tos iznīcinātu noteiktā apmērā un noteiktā termiņā.
- čiviens Īslaicīga, vienreizēja skaņa, kas rodas čivinot.
- korners Īslaicīgs spekulatīvs uzņēmēja nolīgums, kura mērķis ir uzpirkt noteiktu preču krājumus un paaugstināt cenu.
- plarkšis Īslaicīgs, samērā spalgs troksnis, kas rodas, piemēram, darbinot kādu ierīci, (ko) klabinot, grabinot.
- lemšana Īslaicīgs, vairāk vai mazāk apzināts uzvedības noteikšanas process, kas paredz: (1) izvēli starp alternatīvām un atteikšanos no neizvēlētiem variantiem; (2) mērķu noskaidrošanu, ņemot vērā to nozīmi; (3) seku paredzēšanu, ņemot vērā riska pakāpi un iespējamo mērķu sasniegšanas izdevību; (4) vērtību sistēmu iesaistīšanu, kas nodrošina izvēlei kritēriju sistēmu.
- tabligs Islāma misionāru kustība, kas izvērsusies pēc 1945. gada un cenšas islāmiskās atjaunotnes un reformu idejas novadīt līdz mazizglītotajiem.
- isra Islāma mitoloģijā - Muhameda nakts ceļojums uz Jeruzālemi ar spārnoto dzīvnieku Burāku.
- Arafa islāma mitoloģijā - svētais kalns austrumos no Mekas; tur svētceļojuma devītajā dienā notiek "stāšanās Allāha priekšā", un svētceļnieki pēc lūgšanas noklausās sprediķi.
- mehdī islāma mitoloģijā - ticības atjaunotājs pastarās tiesas priekšvakarā, sava veida mesija, kas radīsies pāris gadu pirms pastarās tiesas.
- zakā Islāma noteikts obligāts labdarības maksājums Pakistānā, kas attiecas uz tiem musulmaņiem, kuru turība ir sasniegusi konkrētu līmeni, - viņiem reizi gadā labdarībai jāziedo aptuveni 2,5% no savas turības.
- halālpārtika Islāma noteikumiem atbilstoša pārtika.
- mošeja Islāma reliģiskajam kultam paredzēta celtne, musulmaņu publisko lūgšanu vieta, ko parasti veido ārējs pagalms, kur notiek ceremoniāla apmazgāšanās, un lielas nemēbelētas iekšējās telpas, kur musulmaņi lūgšanu laikā metas ceļos, sēž vai noguļas uz zemes; parasti nedēļas galvenais dievkalpojums mošejās notiek piektdienās starp dienas vidu un trijiem pēcpusdienā.
- vahābītisms Islāma reliģiski politiska mācība, kas radās Arābijā XVIII gs. un nosaukta Muhameda ibn Abdela Vahaba vārdā, kurš aicināja arābu ciltis apvienoties un cīnīties pret turku kundzību; XIX gs. vahābītu mācība kļuva par arābu feodāļu ideoloģiju un mūsu dienās ir oficiāla ideoloģija Saūda Arābijā; vahābītisms; vahābisms.
- ahmadīija Islāma virziens, ko dibinājis Mirza Gulams Ahmads (1839.-1908. g.) pasludinot sevi par mahdī un apsolīto mesiju; 1974. g. citi musulmaņi ahmadistus pasludināja par nemusulmaņiem.
- Musulmaņu kalendārs islāma zemēs pieņemtais kalendārs, kura gadā ir 354 dienas, sadalītas 12 mēnešos, pārmaiņus ar 29 un 30 dienām, papildus, sākot ar 2. gadu. ik pēc 3 g. pēdējam mēnesim pieliek 1 papildus dienu; gada sākums un pārējie datumi pastāvīgi mainās attiecībā pret Gregora kalendāru un aptuveni atkārtojas 33 gados; nedēļā septiņas dienas un no tām svētī to, kurā notika Muhameda bēgšana, kas sakrīt ar piektdienu mūsu kalendārā; dienas sākumu skaita no Saules norietēšanas.
- berserkeri Islandiešu mitoloģijā – cīnītāji, kurus cīņas laikā pārņēma nevaldāms niknums; no cīņas tie atgriezās neievainoti, taču galīgi zaudējuši spēkus.
- Jaunisliena Islienas upes iztaisnotais posms Madonas novadā, Mētrienas un Barkavas pagastu robežupe.
- civiloquia Īsos teikumos sastādīti pilsētas rīkojumi un noteikumi, ko zināmās dienās rātes kungi nolasīja no rātūža balkona sapulcētiem pilsoņiem.
- biļetens Īss (oficiāls) ziņojums (parasti par kādu svarīgu notikumu, jautājumu, pasākumu).
- atila Īss, divrindu pogu savienotājām auklām apšūts kamzolis; ungāru tautas apģērba un huzāru formas uzvalka daļa.
- anekdote Īss, saistošs stāstījums par kādu neparastu, interesantu, komisku notikumu.
- iluzorisms Īstenības imitācija tēlotājā mākslā, kuras mērķis ir radīt iespaidu par attēlotās telpas un priekšmeta reālu eksistenci, šķietami iznīcinot robežu starp reālo un attēloto pasauli.
- cildenais Īstenības parādību un notikumu spilgtums, vērienīgums, kas izraisa cilv. īpašas, ar prieku, sajūsmu un cieņu saistītas estēt. un ētiskas jūtas.
- materializēt Īstenot (ideju, ieceri u. tml.); realizēt (ko) materiālā formā.
- dabūt cauri īstenot (parasti ar grūtībām, pārvarot šķēršļus).
- pārstāvēt Īstenot (savas valsts) diplomātiskās, konsulārās u. tml. attiecības (ar kādu valsti); aizstāvēt (savas valsts) intereses (kādā valstī vai starptautiskā organizācijā), uzturēt (savas valsts) kontaktus (ar citu valsti vai šādu organizāciju).
- turpināt Īstenot joprojām, nepārtraukti, arī atkal pēc pārtraukuma (aizsāktu norisi, stāvokli, pasākumu u. tml.).
- iemiesot Īstenot, realizēt (kādu ideju, ieceri).
- implementēt Īstenot, realizēt.
- nodarbinātības politika īstenotie darba tirgus veicināšanas pasākumi, sniedzot atbalstu iesaistei darba tirgū un nepieciešamo informāciju darba tirgus dalībniekiem, kā arī bezdarbniekiem.
- risēt Īstenoties (parasti pakāpeniski) noteiktā veidā (par norisi, darbību); risināties (1), ritēt (3).
- ritēt Īstenoties (parasti pakāpeniski) noteiktā veidā (par norisi, darbību); risināties (1).
- risināties Īstenoties (parasti pakāpeniski) noteiktā veidā (par norisi, darbību); ritēt (3).
- izpausties Īstenoties, praktiski realizēties.
- notikt Īstenoties; piepildīties.
- iet cauri īstenoties.
- kredītiespēja Īstermiņa kredīts, ko banka noteiktas summas robežās izsniedz norēķinu konta īpašniekam virs viņa kontā esošā līdzekļu atlikuma uz termiņu, kas nav ilgāks par 12 mēnešiem.
- nodrebēt Īsu brīdi drebēt un pārstāt drebēt; notrīcēt.
- pulčinella Itāliešu delartiskās komēdijas personāžs, kurā lauku puiša vientiesība apvienota ar pilsētas vienkāršo ļaužu izveicību un attapību.
- makjajolisti Itāliešu gleznotāji, kas 19. gs. 60.-80. gados Itālijas nacionālās atbrīvošanās kustības ietekmē radīja demokrātisku virzienu glezniecībā.
- Ariosto Itāļu dzejnieks ("Ariosto Ludoviko", 1474.-1533. g), ievērojamākais darbs - poēma "Saniknotais Orlando".
- Andželiko itāļu gleznotājs (Fra Angelico; ap 1387.-1455. g.), agrīnās renesanses pārstāvis.
- līberālijas Itāļu svētki par godu Līberam notika 17. martā Romā, kad pieaugušos jaunekļus pirmoreiz kapitolā ietērpa vīra togā.
- delartiskā komēdija itāļu teātra veids (16.–18. gs.), kura lugām ir raksturīgs tradicionāls sižets un kurās darbojas noteikti tipveida personāži ar brīvi improvizētu tekstu; masku komēdija
- risorgimento Itāļu vēstures laikmets no 1830. līdz 1870. g., kurā izcīnīta itāļu apvienošanās vienotā Itālijā.
- frekventatīvs Iteratīvs - tāds, kas izsaka darbību, kura atkārtojas, vai darbību, kura notiek ar pārtraukumiem.
- Aivazovskis Ivans Aivazovskis (Ivan Aivazovsky, 1817.-1900. g.) - armēņu izcelsmes krievu gleznotājs marīnists; latviski 19. gs. saukts arī "Jānis Konstantinovičs Aivazovskis".
- Godmanis Ivars Godmanis - pirmais atjaunotās Latvijas Republikas premjerministrs 1990.-1993. g.
- aizārdīt Izārdīt līdz noteiktai vietai.
- izvadāt Izaudzināt līdz noteiktai attīstības pakāpei (mazuļus) - par putniem; arī izvest.
- izvitēt Izbalsināt, balsinot padarīt baltu.
- nobārstīties Izbārstot (ko), izbārstoties (kam), notraipīties (ar to); izbārstot (ko), izbārstoties (kam), tikt notraipītam (ar to).
- izslēgties Izbeigt darboties (piemēram, par mašīnu, ierīci u. tml.), tiekot atvienotam no enerģijas avota.
- samierināties Izbeigt nesaskaņas, strīdu, atjaunot mierīgas, draudzīgas attiecības.
- izirt Izbeigt pastāvēt (par cilvēku vienotu kopu).
- izjukt Izbeigt pastāvēt (par cilvēku vienotu kopu).
- notecēt Izbeigties (par, parasti iepriekš noteiktu, laikposmu).
- piebirdināt Izbirdinot (ko) lielākā daudzumā, padarīt nekārtīgu, netīru (piemēram, grīdu).
- iziet Izbraukt (par vilcienu, autobusu u. tml.); izbraukt (noteiktā trasē); izvirzīties (no kāda stāvokļa) - par lidaparātiem, to apkalpi, pasažieriem.
- izkārtojums Izbūve, izveidojums noteiktā kārtībā, veidā.
- izkārtot Izbūvēt noteiktā kārtībā, noteiktā veidā.
- matrilinearitāte Izcelsmes un radniecības noteikšana un mantošanas tiesības pa mātes līniju matriarhāta sabiedrībā.
- lekties Izcelties, rasties, gadīties, notikt.
- lēkties Izcelties, rasties, gadīties, notikt.
- krāsu (arī otas) meistars izcils gleznotājs.
- ass Izcils kara lidotājs, kas notriecis daudz pretinieka lidmašīnu.
- leģenda Izcils vēsturisks notikums un atmiņas, nostāsti par to.
- plānotipija Izcilspieduma paņēmiens, iededzinot zīmējumu koka plātnē, no kuras pagatavo iespiežamo formu.
- izskaistināt Izdaiļot, izgreznot.
- izposties Izdaiļoties, izgreznoties.
- izskaistināties Izdaiļoties, izgreznoties.
- strobēt Izdalīt (signālu, tā daļu) noteiktā laika intervālā vai noteiktā frekvenču joslā.
- atvirt Izdalīt sūkalas pievienotā biezpiena, rūgušpiena un karstuma iedarbībā (par pienu).
- apgrieziens Izdarība; notikums.
- analizēt Izdarīt analīzi (2); noteikt (vielas) sastāvu.
- apiet Izdarīt ko aizmuguriski, kādam nezinot.
- krist kaunā izdarīt ko morāles normām neatbilstošu; tikt apkaunotam.
- iet Izdarīt noteiktas kustības (virzoties uz priekšu) - par kājām; veidoties (par soļiem).
- nodarīt pāri izdarīt pārestību, apbēdinot, sagādājot ciešanas.
- inscenēt Izdarīt, notēlot, sarīkot (ko), lai ar savu izturēšanos, rīcību maldinātu.
- apdrošināt Izdarot attiecīgas iemaksas apdrošināšanas iestādēm, nodrošināt iespēju sev vai mantiniekiem saņemt noteiktu naudas summu nelaimes gadījumā (kad zaudēts īpašums, darba spējas, arī dzīvība).
- salikt Izdarot kustību (piemēram, ar rokām, kājām), novietot (tās) noteiktā stāvoklī (parasti vienu pie otras).
- likt Izdarot kustību (piemēram, ar roku, kāju, galvu), virzīt (to kur, uz kā, pie kā u. tml.); panākt, ka (piemēram, rokas, kājas) atrodas noteiktā stāvoklī.
- izperāt Izdaudzināt, izpļāpāt, izpaust, nomelnot.
- dējības stabilitāte izdēto olu daudzums noteiktā garākā laikposmā; dējības stabilitātei raksturīga dējības ritma saglabāšanās, bet pakāpeniska ciklu saīsināšanās un intervālu palielināšanās.
- reklāma izdevīgs notikums vai apstākļu sakritība, kas parāda (kaut ko) labā gaismā.
- speciālizdevums Izdevums (parasti periodiska izdevuma iespiedvienība), kas veltīts kādam īpašam gadījumam, notikumam, tematam.
- sagudrot Izdomāt, parasti ar pūlēm (piemēram, kā ko īstenot).
- notērēt Izdot (visu naudu vai noteiktu tās daudzumu).
- palaimēties Izdoties izvairīties no kā nevēlama; negadīties, nenotikt kam nevēlamam, parasti labvēlīgu apstākļu, nejaušības dēļ.
- morendo izdziestot; pamazām klusinot skaņu un palēninot tempu.
- izdzirdināt Izdzirdīt (cilvēkiem visu dzērienu vai noteiktu tā daudzumu).
- garināt Izgatavot precīzi noteiktā garumā.
- superintendents Izglītības departamenta vadītājs (Amerikas Savienotajās Valstīs).
- pirmsskolas izglītība izglītības pakāpe, kurā notiek bērna personības daudzpusīga veidošanās, veselības stiprināšana, sagatavošanās pamatizglītības ieguvei.
- pamatizglītība Izglītības pakāpe, kurā notiek sagatavošanās izglītībai vidējā pakāpē vai profesionālajai darbībai, sabiedrības un cilvēka individuālajā dzīvē nepieciešamo pamatzināšanu un pamatprasmju apguve, vērtīborientācijas veidošanās un iesaiste sabiedrības dzīvē.
- augstākā izglītība izglītības pakāpe, kurā pēc vidējās izglītības iegūšanas notiek zinātnē vai mākslā, vai arī zinātnē un mākslā sakņota personības attīstība izraudzītajā akadēmisko vai profesionālo, vai arī akadēmisko un profesionālo studiju virzienā, sagatavošanās zinātniskai vai profesionālai darbībai.
- vērtējums Izglītības programmā noteikto zināšanu, prasmju un iemaņu apguves līmeņa apliecinājums.
- dailēt Izglītot apmācot un audzinot.
- nogrebt Izgrebt; izgatavot grebjot (noteiktu skaitu priekšmetu).
- pēcskanis Izgreznojums pie kādas galvenās nots melodijā, gk. trillera noslēgums.
- sudabrāt izgreznot ar sudrabu.
- uzskaistināt Izgreznot, izdaiļot, parasti mazliet.
- sarēdēt Izgreznot, izdaiļot.
- izdekorēt Izgreznot, izrotāt (parasti telpu, vietu).
- appušķot Izgreznot, izrotāt.
- ierošt Izgreznot, sapost.
- appuškot Izgreznot.
- izbrangot Izgreznot.
- izbuntēt Izgreznot.
- persans Izgreznota kolonna zem dziedriem persiešu būvju stilā.
- uzspraudīties Izgreznoties (ar lētiem spīguļiem).
- uzspirināties Izgreznoties (lētām rotām, bezgaumīgi).
- appucēties Izgreznoties, grezni apģērbties.
- izštātēties Izgreznoties, izlepoties (ar apģērbu, rotām).
- gražot Izgreznoties, lepoties.
- sarotāties Izgreznoties, uzposties.
- izbrangoties Izgreznoties.
- nopušķoties Izgreznoties.
- šamierēties Izgreznoties.
- izpunkterēt Izgudrot, izdomāt, izplānot.
- izpunkterēties Izgudroties, izdomāties, izplānoties.
- pratināt Izjautāt (kādu) pēc procesuāliem noteikumiem, lai iegūtu informāciju lietas pareizai izlemšanai.
- izputēt Izjukt (piemēram, par darbību, pasākumu); izbeigt pastāvēt (piemēram, par cilvēku vienotu kopu, iestādi).
- norauties Izjukt, nenotikt.
- trīt zobus Izjust ienaidu (pret kādu); arī ļaunoties.
- mīļot izjust intīmas, dziļas un noturīgas pozitīvas jūtas pret citu cilvēku; [mīlēt]{s:1675}
- mīlēt Izjust intīmas, dziļas un noturīgas pozitīvas jūtas pret citu cilvēku.
- nožēlot Izjust, arī izpaust žēlumu, neapmierinātību (par ko izdarītu, notikušu).
- nokakāt Izkārnoties apsmulēt.
- sakakāt Izkārnoties notraipīt, piemēslot.
- uzdirst Izkārnoties uzvirzīt (izkārnījumus) virsū (uz kā, kam).
- uzkārnīt Izkārnoties uzvirzīt (izkārnījumus) virsū (uz kā, kam).
- činkatas Izkarsētas taukas gaļas atlikumi pēc tauku noliešanas, kam pievienoti pipari un sīpoli.
- cirkulīši Izkarsētas taukas gaļas atlikumi pēc tauku noliešanas, kam pievienoti pipari un sīpoli.
- izjukt Izklīst (par cilvēku vai dzīvnieku grupu), izzust noteiktai kārtībai (cilvēku vai dzīvnieku grupā).
- pieaugt Izkopjot savas spējas, paplašinot zināšanas, pilnveidoties.
- izaugt Izkopjot spējas, paplašinot zināšanas un pieredzi, izveidoties, kļūt (par ko).
- pāraugt Izkopjot spējas, paplašinot zināšanas un pieredzi, pārspēt (kādu).
- trīspusējā izkraušana izkraušana, izmantojot transportlīdzekļa trīs puses. Parasti izkraušanu veic pa aizmuguri un abiem sāniem. Izdevīgākais no visiem izkraušanas veidiem, jo, salīdzinot ar divpusējo vai vienpusējo izkraušanu, ļauj sasniegt maksimālo darba ražīgumu un minimālo dīkstāves laiku izkraušanai.
- apērmot Izkropļot, padarīt neglītu, notašķīt.
- anamorfoze Izkropļots, nepareizs zīmējums, kas tomēr šķiet pareizs noteiktos apstākļos, piem., tam atspoguļojoties ieliektā vai izliektā spogulī.
- birums Izkultās labības daudzums (parasti no noteiktas platības vai izsēta labības daudzuma).
- izārīt Izkustinot aizgādāt projām.
- emitēt Izlaist apgrozībā (papīrnaudu, banknotes, vērtspapīrus).
- nolaistīties Izlaistot (ko), izlaistoties (kam), saslapināties, arī notraipīties (ar to); izlaistot (ko), arī izlaistoties (kam), tikt saslapinātam, arī notraipītam (ar to).
- līdzsvarojošā izlase izlase, kas noteiktos vides apstākļos veicina heterozigotu saglabāšanos.
- salasīt Izlasīt (parasti salīdzinot viena un tā paša teksta dažādus rakstījumus, tipogrāfiskus iespiedumus), lai konstatētu, vai (teksts) ir pareizs, labotu (tajā) kļūdas.
- elektīvs Izlasveida, piem., elektīvas mikroorganismu barotnes, kurās attīstās un aug tikai noteikti mikroorganismi; tāds, kas iedarbojas tikai uz noteiktiem audiem vai sistēmām.
- nolieties Izlejot (ko), izlīstot (kam), saslapināties, arī notraipīties (ar to); izlejot (ko), izlīstot (kam), tikt saslapinātam, arī notraipītam (ar to).
- izpilnēt Izlept, kļūt lielīgam, greznoties.
- piedot Izlīdzinot konflikta attiecības (ar kādu), vairs neļaunoties, nedusmoties; pieņemt atvainošanos.
- pisuārs Izlietne ar urīna noteku.
- gāte Izlietne, ūdene noteces ceļš virtuves kaktā.
- gāts Izlietne, ūdens noteces ceļš virtuves kaktā.
- nodzirdīt Izlietot (parasti dzīvniekiem paredzēta) dzēriena pagatavošanai (ko visu vai noteiktu tā daudzumu).
- konformisms izlīgšanas politika, atšķirību, nesaskaņu nogludināšana, tiekšanās pēc vienotiem uzskatiem.
- taisīt nevainīgas acis izlikties neko nezinām par notikušo, izdarīto, izlikties, ka nav vainīgs.
- nolīt Izlīstot (kam), pārklāties, arī notraipīties (ar to); līstot (asarām, sviedriem), pārklāties (ar tiem).
- nots karodziņš izlocīta līnija pie nots kātiņa.
- karodziņš Izlocīta līnija pie nots kātiņa.
- pavērst Izmainīt (kā) kustības virzienu, stāvokli tā, ka (tam) rodas noteiktas attiecības (pret kādu vietu, priekšmetu, punktu u. tml.).
- nokrāsoties Izmainīt vai iegūt noteiktu krāsu kādā (parasti fizioloģiskā) procesā.
- pagriezties Izmainīties un attīstīties, norisēt (kādā veidā, piemēram, par dzīvi, notikumiem).
- pagriezties Izmainot savu iepriekšējo (stāvokļa, kustības) virzienu, doties (kādā virzienā) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- nozust Izmainoties, pārveidojoties pārstāt pastāvēt, izpausties (par parādībām dabā); izzust (2).
- izzust Izmainoties, pārveidojoties pārstāt pastāvēt, izpausties (par parādībām dabā).
- rentgenodiagnostika Izmaiņu noteikšana organisma audos, orgānos un sistēmās, rentgenoloģiski izmeklējot.
- fiksētās izmaksas izmaksas, kas attiecīgajā laika posmā un noteiktā darbības jomā nemainās, produkcijas apjomam palielinoties vai samazinoties; tomēr produkcijas apjomam palielinoties pāri par noteikta intervāla robežām, šīs izmaksas lēcienveidīgi pieaug un tad atkal zināmu laiku nereaģē uz produkcijas apjoma izmaiņām.
- tiešās izmaksas izmaksas, kas tieši saistās ar noteiktu izmaksu nesēju (izstrādājumu veidu, pasūtījumu un ražošanas pašizmaksu).
- kontrolējamās izmaksas izmaksas, ko var ietekmēt uzņēmuma vadība noteiktā laika periodā.
- mainīgās izmaksas izmaksas, kuras tieši reaģē uz ražošanas apjoma palielināšanos vai samazināšanos, attiecīgi palielinoties vai samazinoties.
- sprādzēt Izmantojot sprādzi (1), savienot vai atvienot (ko), arī palielināt vai mazināt (kā) spriegumu.
- ekspluatēt Izmantot (piemēram, uzņēmumu, ierīci) atbilstoši noteiktam uzdevumam.
- parafrāzēt Izmantot (tēmu, parasti aizgūtu), risinot (to) fantāzijas veidā.
- izvazāt Izmantot, apkaunot (sievieti).
- realizēt izmantot, arī īstenot (ko paredzētu, iespējamu).
- aprobēt Izmēģināt, lai noteiktu (kā) kvalitāti, derīgumu, piemērotību.
- antenatālā diagnostika izmeklējumi, ko veic, lai noteiktu iespējamu vēl nedzimuša bērna slimību vai kroplību.
- imunoelektroforēze Izmeklēšanas metode, kas dod iespēju vienlaikus noteikt proteīnu maisījumu sastāvdeaļu elektroforētisko kustību un antigēnisko specifiskumu.
- virsgabarīts izmērs, kas pārsniedz noteiktos (standartizētos) gabarītus.
- apdedzināšanas sarukums izmēru samazināšanās apdedzināšanas procesā, materiālam sablīvējoties, saķepot, samazinoties poru tilpumam.
- blastoīdi Izmirusi adatādaiņu klase, kas dzīvoja no silūra līdz permam; dažas sugas izmanto karbona un perma nogulumu ģeoloģiskā vecuma noteikšanai.
- syringopora Izmirusi koraļļu ģints, nereti lielās krūmu veida, savā starpā ar sānu zariem savienotu cilindrisku cauruļu kolonijās.
- nodoties Iznākt, notikt.
- noārdīt Iznīcināt (piemēram, vielu, audus), pārmainot (to) struktūru (piemēram, par vielām, starojumu, bioloģisku procesu).
- iemīdīt (arī iemīt) dubļos (arī zemē) iznīcināt, arī pazemot, aizvainot.
- dedzināt Iznīcināt, bojāt, ievainot (par uguni, par ko degošu).
- noslīcināt asinīs iznīcināt, masveidā nogalinot, sagraut, nežēlīgi apspiest.
- apklusināt Iznīcinot, sagraujot panākt, ka pārstāj darboties (ugunspunkts, šaujamierocis u. tml.).
- pārvalkāt Izņemt no krāsns (maizes klaipus) un atkal iebīdīt, pārmainot (to) iepriekšējo novietojumu.
- pretpārklāšanās Izolācijas pārklāšanās starp zemi un fāzi, notiekot zibensizlādei tādā tīkla elementā, kuram normālā darba režīmā ir zemes potenciāls.
- atsvešinātība Izolētības, bezspēcības un ar to saistītas vilšanās sajūta; apziņa, ka vairs neesi noteicējs pār savu dzīvi; sajūta, ka esi atsvešināts no sabiedrības un pat no sevis paša.
- izohiēta Izolīnija, kas savieno punktus ar vienādu nokrišņu daudzumu noteiktā laika posmā (diennaktī, mēnesī, gadā), vai arī punktus, kuros daudzus gadus pēc kārtas ir vienāds nokrišņu daudzums mēnesī vai gadā.
- izoamplitūda Izolīnija, kas savieno punktus ar vienādu starpību starp kāda lieluma (temperatūras, atmosfēras spiediena u. c.) maksimālo un minimālo vērtību noteiktā laikposmā.
- izospins Izotopiskais spins - jēdziens, kuru izmanto elementārdaļiņu fizikā, lai raksturotu noteikta veida elementārdaļiņas dažādo stāvokļu kopu.
- instrumentālā agresija izpaužas situācijās, kad agresija tiek īstenota mērķtiecīgi, piemēram, kad agresija tiek veikta pret upuri, kurš ir traucējis agresoram sasniegt kādu mērķi.
- tirāža Izpērkamo aizņēmuma obligāciju, izpērkamo akciju, arī loterijas laimestu noteikšana izlozē.
- statiskais izpētes aspekts izpētes aspekts, kas paredz sintakses vienības pētīt kā noteiktas valodas sistēmas vienības, kā abstraktus sintaktiskus modeļus.
- dinamiskais izpētes aspekts izpētes aspekts, kurā sintakses vienības, piemēram, konkrētus izteikumus, pēta kā runas vai rakstīta teksta vienības, noteiktā kontekstā un saziņas situācijā.
- dinamiskās izpētes aspekts izpētes aspekts, kurā sintakses vienības, piemēram, konkrētus izteikumus, pēta kā runas vai rakstīta teksta vienības, t. i. noteiktā kontekstā un saziņas situācijā.
- izpilduzraksts Izpilddokuments, ko līdz 1993. g. septembrim izdeva valsts notariāta iestādes uz parāda dokumentu pamata, pēc kuriem piedziņu varēja izdarīt bezstrīda kārtībā.
- izpildraksts izpilddokuments, ko līdz 1993. gada 1. septembrim izdeva valsts notariāta iestādes uz parāda dokumentu pamata, pēc kuriem piedziņu varēja izdarīt bezstrīda kārtībā
- īstenojums izpilde; tas, kā kaut kas ir īstenots, realizēts
- direktorāts izpildinstitūcija, kas pārvalda kādu noteiktu jomu.
- intonēt Izpildīt (skaņdarbu) noteiktā intonācijā.
- izpildelements Izpildsistēmas funkcionāls elements kādas noteiktas darbības (pārvietošanas, iestiprināšanas u. c. funkciju) veikšanai apstrādes procesā.
- izpiņķerēt Izpiņķēt, atmudžināt, atšķetinot izdabūt.
- izkārtot Izplānot, organizēt noteiktā kārtībā (nodarbību, pasākumu u. tml.).
- meticilīnrezistentais stafilokoks izplatītā baktērija "Staphylococcus aureus", kas ieguvusi noturību pret antibiotiku metacilīnu un spēj izraisīt nopietnas infekciju komplikācijas pacientiem, kuri ārstējas slimnīcā (tādēļ šo infekciju sauc arī par slimnīcā iegūto infekciju).
- distributors Izplatītājs - persona vai firma, kas izplata kādas noteiktas ražotājfirmas preces.
- glazūras defekti izplatītākie glazūras defekti ir: matplaisas – sīku plaisiņu tīkls glazūras slānī; nolobīšanās – glazūra atdalās no drumstalas; savilkšanās – uzkausēšanas laikā glazūra savelkas pilienos; adatas dūrieni – punktveida iedobumi glazūras slānī līdz pat drumstalai; sausums – laukumi bez glazūras uz izstrādājuma virsmas; notecējumi – vietām uz izstrādājuma virsmas sabiezināta glazūras kārta.
- tveicēt Izplatot ļoti stipru siltumu, karsēt (ko); iedarboties (uz ko), paaugstinot (tā) temperatūru, izraisot stipra karstuma sajūtu (par siltumu, vidi ar augstu temperatūru u. tml.).
- izstiept Izplest, izritināt, izvirzīt garumā; izplest, izvirzīt garumā un novietot (kur); arī iztaisnot.
- aizvirzīties Izplesties noteiktā virzienā (par mežiem, kalnājiem, ūdeņiem, ceļiem u. tml.); aizstiepties.
- izķedināt Izplucināt - plucinot sadalīt viscaur sīkāk (piemēram, vilnu).
- kosīt Izplucināt - plucinot sadalīt viscaur sīkāk (piemēram, vilnu).
- iztušēt Izplūdinot krāsas, samazināt (līniju, kontūru) asumu.
- šļemperīgs Izplūdis, nenoteikts.
- iznesāt Izpļāpāt, izpaust, nomelnot.
- Disnejlenda izpriecu parks Anaheimā, netālu no Losandželosas Kalifornijā; dibināts 1955. g.; atrakcijās atainoti V. Disneja filmu varoņi, Amerikas vēsture, nākotnes vīzijas un dažādu zemju dabasskati; līdzīgi parki ierīkoti Floridā (1971. g.), Tokijā (1983. g.) un Parīzes tuvumā (1991. g.).
- izaputināties Izpurināties; purinot panākt, ka izbirst putekļi.
- izpuškāt Izpušķot; arī izgreznot.
- izrošt Izpušķot; arī izgreznot.
- appuškoties Izpušķoties, izgreznoties.
- stāvizrāde Izrāde komiskā formā ar humoristiskiem stāstiem un pastāstiem, ko stāsta viena persona; teātra žanrs, kas 20. gadsimta beigās radies Lielbritānijā un Amerikas Savienotajās valstīs.
- dainoties Izrādīties, greznoties.
- daiņoties Izrādīties, greznoties.
- deportēt Izraidīt trimdā (kādā noteiktā vietā).
- nometināt Izraidot (notiesāto) no pastāvīgās dzīvesvietas, likt (viņam) dzīvot noteiktā apvidū, arī aizliegt dzīvot noteiktā apvidū.
- iedzelt Izraisīt (ar savu runu, izturēšanos, rīcību) nepatīkamu pārdzīvojumu, aizvainot.
- dzelt Izraisīt (ar vārdiem, izturēšanos) nepatīkamu pārdzīvojumu, aizvainot.
- iedvest Izraisīt (noteiktu attieksmi, jūtas pret sevi).
- sabangot Izraisīt ievērojamus notikumus, pārmaiņas, procesus (piemēram, sabiedrības parādībās, laikposmā).
- likt sevi manīt Izraisīt kādas sekas (par kādu parādību, notikumu u. tml.).
- ķert Izraisīt ko nevēlamu, iedarboties nevēlami (piemēram, par notikumu, arī norisi, parādību dabā).
- lūsinēt Izraisīt nenoteiktu attālinātu troksni.
- dzelties Izraisīt nepatīkamu pārdzīvojumu, aizvainot, arī paust sarūgtinājumu, nicinājumu (piemēram, par skatienu, vārdiem).
- noskaņot Izraisīt noteiktu garastāvokli, noskaņu.
- aizrūcināt Izraisīt rūkšanu (iedarbinot motoru vai citu ierīci); ierūcināt.
- dzelt Izraisīt sāpes, apsārtumu, arī ievainot ar dzeloņiem vai citiem adatveida izaugumiem (par augiem); durties (2).
- kaitēt Izraisīt sliktu pašsajūtu, nomāktu garastāvokli (par nenoteiktu, arī nezināmu cēloni, iemeslu).
- saistīt Izraisīt un noturēt (kāda) uzmanību, interesi, patiku.
- atveldzēt Izraisīt, arī iegūt spirgtuma, svaiguma sajūtu, samitrinot vai atvēsinot (ķermeni, ķermeņa daļas); atspirdzināt.
- sadzelt Izraisīt, parasti stipru, sūrstošu, dedzinošu sajūtu (par vēju, salu, kodīgām vielām u. tml.); izraisīt šādu sajūtu, arī savainot (par ko karstu).
- uzbaidīt Izraisot bailes, panākt, būt par cēloni, ka (kāds) ejot, skrienot, lidojot u. tml. uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); izraisot bailes, panākt, būt par cēloni, ka (kāds) ejot, skrienot, lidojot u. tml. uzvirzās uz kādas vietas.
- saspridzināties Izraisot, parasti nejauši, sprādzienu, tikt nogalinātam, arī savainotam.
- repertuārs Izrāžu, koncertu vai estrādes priekšnesumu, kinofilmu u. tml. kopums, ko attiecīgajā laikposmā izrāda, izpilda, demonstrē (teātrī, koncertzālē, kinoteātrī u. tml.).
- asinsdzīres Izrēķināšanās slepkavojot, spīdzinot un tīksmināšanās par to.
- pralltrilleris Izrotājums mūzikā, kas sastāv no galvenās nots un augšējās palīgnots, kas var būt pustoņa vai vesela toņa atstatumā no galvenās.
- izpušķot Izrotāt, izgreznot.
- sarošt Izrotāt, izgreznot.
- izpušķoties Izrotāties, izgreznoties.
- intonēt Izrunāt (piemēram, teikumu) ar noteiktu intonāciju.
- intonēt Izrunāt (zilbi) ar noteiktu intonāciju.
- izvirzīt Izsakot, ierosinot darīt zināmu (piemēram, domu, problēmu); likt paveikt, realizēt (piemēram, uzdevumu).
- Bet ko tu dieniņ! izsaucas, ja ir noticis kas negaidīts.
- Dievs pasargi! izsaucas, ja ļoti negrib, lai notiktu (kas slikts, nepatīkams).
- Dievs sargi! izsaucas, ja ļoti negrib, lai notiktu (kas slikts, nepatīkams).
- lai pērkons nosper mani izsaucas, ko apzvērot, apliecinot, ka teiktais ir patiesība.
- piķis ar ārā izsaucas, paužot neapmierinātību ar ko, dusmojoties, raizējoties, brīnoties.
- priekā izsaucas, uzaicinot kopā iedzert.
- rokš izsauciens aicinot cūku.
- bauc Izsauciens atdarinot šāvienu.
- ej no(st) izsauciens ja noticis kaut kas slikts, neticams, apbrīnojams
- bum Izsauksmes vārds, ko lieto atkārtojumā atdarinot klusinātu attālu pērkona dunu vai līdzīgas skaņas.
- pum Izsauksmes vārds, ko lieto atkārtojumā atdarinot soļu skaņu vai ratu rīboņu.
- āvu Izsauksmes vārds, saucot, mēģinot sasaukt.
- pieprasījums Izsaukšanas procedūra, kas prasa noteiktu atbildes reakciju.
- pārsaukāt Izsaukt (noteiktā kārtībā).
- radioizsaukums Izsaukums, kas paredzēts, lai noteiktu stacijas, starp kurām tiks pārraidīts ziņojums.
- nosacīt Izsecināt, konstatēt, noskaidrot; noteikt (4).
- izčekot Izsekot; noteikt atrašanās vietu.
- izpušķot Izskaistināti attēlot (kādu faktu, notikumu u. tml.).
- cēloties Izskaistināties, greznoties.
- izšķelvināt Izskalot; skalinot sajaukt; nesot vai braucot izlaistīt.
- nostiepties Izslieties pilnīgi taisnam, pilnīgi iztaisnoties.
- konkursizsole Izsludināts uzaicinājums piedalīties konkursā par tiesībām veikt noteiktus darbus, piegādāt preces, sniegt pakalpojumus u. tml.
- parādīt garu degunu (kādam) izsmejot, kaitinot pielikt pie sava deguna atplestas delnas īkšķi un vērst pārējos pirkstus pret kādu.
- izdot Izsniegt (dokumentu), iepriekš attiecīgi noformējot, apstiprinot, un piešķirt tiesības lietot.
- diplomēt Izsniegt diplomu (1), piešķirot noteiktas tiesības.
- atstaipīt Izstaipīt (notirpušu vai piepūlētu locekli, ķermeņa daļu).
- novilkt Izstiepjot, parasti stingri (piemēram, virvi, stiepli) un piestiprinot galus, novietot (to pār ko, gar ko u. tml.).
- piena produktu izstrādājumi izstrādājumi, kas gatavoti no piena produktiem, kuriem ražošanas procesā pievienotas pārtikas piedevas, ražošanas palīglīdzekļi un citas nepieciešamās vielas, lai daļēji aizvietotu piena sausnas sastāvdaļas.
- pulveru metalurģija izstrādājumu izgatavošana no metāla pulvera, to pakļaujot lielam spiedienam un pēc tam saķepinot augstā temperatūrā; pulvermetalurģija, metālkeramika.
- pulvermetalurģija izstrādājumu izgatavošana no metāla pulvera, to pakļaujot lielam spiedienam un pēc tam saķepinot augstā temperatūrā; pulveru metalurģija, metālkeramika.
- metālkeramika Izstrādājumu izgatavošana no metāla pulvera, to pakļaujot lielam spiedienam un pēc tam saķepinot augstā temperatūrā; pulveru metalurģija, pulvermetalurģija.
- kākarēties Izšķiest laiku niekojoties nenoteiktā darbā.
- noklenkstēt Izšķiest, notriekt (laiku).
- definitīvs Izšķirošs, noteicošs, galīgs, noteikts.
- pašķirties Izšķirties, attālinoties citam no cita.
- madarāt Izšūt, izrotāt, greznot.
- madarēt Izšūt, izrotāt, greznot.
- izsliet Iztaisnot (augumu, ķermeni).
- atliekt Iztaisnot (kādu ķermeņa daļu, locekļus).
- atliekt Iztaisnot (ko saliektu, salocītu u. tml.).
- izliekt Iztaisnot (ko saliektu).
- sasliet Iztaisnot (piemēram, augumu, plecus).
- izslieties Iztaisnot augumu, ķermeni.
- buhtēt Iztaisnot iedobumu.
- buktēt Iztaisnot iedobumu.
- atskrudzināt Iztaisnot sprogas, padarīt gludu.
- atstiept Iztaisnot un atvirzīt (locekļus) nost (sānis).
- izstiept Iztaisnot un pastiept (piemēram, uz priekšu, uz augšu ķermeni, tā daļas); izvirzīt (piemēram, uz priekšu, uz augšu ķermeni, tā daļas).
- iztaisnīt Iztaisnot, izlīdzināt.
- atstiept Iztaisnot, izsliet (augumu vai tā daļu), atbrīvojoties no kādas slodzes.
- klajināt Iztaisnot, izstiept garumā.
- sastiept Iztaisnot, parasti pilnīgi, un pastiept (ķermeņa daļu).
- iztaisnāt Iztaisnot.
- Jaunzilupe Iztaisnotais Zilupes posms Ludzas novada Brigu pagastā un Zilupes pilsētā.
- izslieties Iztaisnoties (par augiem, to daļām); izaugt (parasti taisni, uz augšu).
- atstiepties Iztaisnoties, izslieties (par cilvēku, arī par ķermeņa daļām vai locekļiem).
- izslieties Iztaisnoties, izstiepties (par augumu, ķermeni).
- izastiepties Iztaisnoties, piemēram, novietojoties guļus.
- izataisnāties Iztaisnoties.
- garš Iztaisnots (par ķermeni, tā daļām).
- leksika Izteiksmes līdzekļu kopums (kādā mākslas veidā); šī kopuma daļa ar noteiktām īpašībām.
- stilistiskā ekspresivitāte izteiksmīgums, ko kādai valodas vienībai (vārdam, morfēmai, vārdformai, teikumam) piešķir stilistisks nozīmes papildkomponents, kas norāda uz lietojuma ierobežojumu noteiktā saziņas sfērā.
- apgalvot Izteikt (domu, spriedumu) ļoti noteikti, kategoriski.
- ietvert Izteikt (noteiktu saturu vārdos, teikumos u. tml.).
- prasīt Izteikt (noteiktu, arī kategorisku) vēlēšanos iegūt (ko).
- piekārt (kaut kādu) birku (kādam) izteikt kādam apšaubāmu vērtējumu, nepatiesi apvainot.
- pieprasīt Izteikt prasību, lai (kāds) ierodas un veic noteiktu darbu, uzdevumu.
- apmētāt ar dubļiem (kādu) izteikt rupjus, nepatiesus apvainojumus; nomelnot, noķengāt.
- nosolīties Izteikt stingru, noteiktu solījumu.
- spriedelēt Izteikt vispārīgas, nenoteiktas, parasti vāji pamatotas, domas (par ko); liekvārdīgi, bezsaturīgi runāt, sarunāties (par ko).
- skuļiķ Izteikt, ka jūtas apvainots.
- runa Izteikums, ko kāds cilvēks veido ar valodas skaniskajiem līdzekļiem (konkrētos apstākļos, noteiktā sazināšanās nolūkā).
- izsacījums izteikums, kura pamatā nav teikuma struktūras un kuru lieto kā gatavu runas formulu noteiktās saziņas situācijās, dažkārt to veido tikai izsauksmes vārds viens pats
- tiesu debates iztiesāšanas posms, kurā likumā noteiktie procesa dalībnieki analizē un novērtē tiesas izmeklēšanā izskatītos pierādījumus un izsaka savu galīgo viedokli, kā jāizšķir izskatāmā krimināllieta.
- nogavēt Iztikt bez ēšanas noteiktu, arī visu laikposmu.
- izgraudot Iztīrīt, notīrīt.
- starptautiskā pieklājība izturēšanās noteikumu kopums valstu starptautiskajās attiecības.
- agresija Izturēšanās veids, kuru indivīds izmanto, lai iebiedētu vai ievainotu citu tās pašas vai citas sugas būtni.
- aizdrēgāt Izturēt slimošanu līdz kādam noteiktam laikam.
- pārdzīvot Izturēt, neaiziet bojā (piemēram, nelabvēlīgos notikumos, apstākļos); aizvadīt (kādu laikposmu), parasti nelabvēlīgos apstākļos.
- ucināties Izturēties (parasti pret zīdaini, mazu bērnu) ar mīļumu (piem., ucinot, rotaļājoties).
- uzvesties Izturēties atbilstoši savas sugas īpatņu uzvedības priekšnoteikumiem.
- špuckāties Izturēties nenoteikti.
- posties Izturēties noteiktā veidā pirms kādas darbības (par dzīvniekiem).
- iemīt dubļos (kādu, kaut ko) izturēties varmācīgi, aizvainot, pazemot, iznīcināt.
- peldēt pa virsu izturēties, rīkoties, runāt pavirši, arī virspusēji, neiedziļinoties būtībā.
- slīdēt pa virsu izturēties, rīkoties, runāt pavirši, virspusēji, neiedziļinoties būtībā.
- termoreaktīvie polimēri izturīgi, siltumnoturīgi, ķīmiski stabili polimēri.
- parādīt (arī atdot) pēdējo godu izvadīt mirušo ar noteiktu ceremoniālu.
- dot (arī atdot, parādīt) pēdējo godu izvadīt mirušo ar noteiktu ceremoniālu.
- dot (arī atdot) pēdējo godu izvadīt mirušo ar noteiktu ceremoniālu.
- izvaināt Izvainot.
- aizģērbt Izvārītai putrai pievienot piedevas; aizdarīt.
- Indianapolisas latviešu biedrība izveidojās 1949. g., kad tur apmetās \~1200 latviešu bēgļu un arī 1990. gados latviešu skaits bija aptuveni tāds pats, starp tiem ir \~300 latgaliešu, tādēļ notiek īpaši latgaliešu kultūras pasākumi.
- Dricānu pagasta teritorija izveidojās pēc 1861. g. zemnieku brīvlaišanas, padomju administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Dricānu pagastam pievienota daļa pirmskara Sakstagala un Viļēnu pagasta, savukārt daļa pirmskara Dricānu pagasta platības nonāca tagadējā Strūžānu un nedaudz arī Ilzeskalna pagastā.
- Demenes pagasta teritorija izveidojusies 19. gs. 80. gados apvienojot Briģenes, Šembergas, Behovas, Feldhovas, Demenes un Demenes mācītājmuižas pagastu, 1990. gadā atjaunojot pagastus teritorijā izveidoja Demenes un Līdumnieku pagastu, kas ietvēra arī daļu pirmskara Silenes pagasta, bet 1998. g. tika pievienots Demenes pagastam.
- Daugavas ieleja izveidojusies leduslaikmeta beiguposmā, noplūstot ledāja kušanas ūdeņiem no viena pieledāja baseina uz otru un upei pakāpeniski pagarinoties lejteces virzienā.
- Kalniešu pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, aizņem gk. pirmskara Skaistas pagasta dienvidu daļu un pievienota neliela daļa no bijušā Krāslavas pagasta.
- Jaunalūksnes pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, pirmskara Bejas pagasta teritorijā, pievienota daļa bijušā Alūksnes un Pededzes pagasta platības, mainījusies robeža ar Mārkalnes pagastu.
- Kalna pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, pirmskara Biržu pagasta teritorijā un pievienota neliela daļa no bijušā Elkšņu un Dignājas pagasta.
- Konstantinovas pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, pirmskara Dagdas pagasta teritorijā un ziemeļrietumu stūris pievienots no bijušā Kapiņu pagasta teritorijas.
- Indrānu pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, pirmskara Lubānas pagasta teritorijā un pievienota daļa no bijušā Meirānu pagasta, bet daļa no bijušā Lubānas pagasta pievienota tagadējam Madonas novada Ošupes pagastam.
- Kantinieku pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, pirmskara Sakstagala pagasta teritorijā un pievienota neliela daļa no bijušā Viļēnu pagasta.
- Inešu pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, pirmskara Vecpiebalgas pagasta dienvidu daļā un pievienota neliela daļa no bijušā Jumurdas pagasta.
- Salgales pagasta teritorija izveidojusies pēc otrā pasaules kara, tajā iekļauti divi pirmskara pagasti - Garozes pagasts un gandrīz viss pirmskara Salgales pagasts, izņemot nelielu teritoriju, kas pievienota Iecavas pagastam.
- sakļaut Izveidot (kā, parasti cilvēku, to grupu) cieši vienotu kopumu; saliedēt 2 (2).
- sakomplektēt Izveidot (kā) komplektu; apvienot (ko) komplektā.
- uzpost Izveidot (kāda) apģērbam, ārienei u. tml. kārtīgu, vēlamu izskatu, izgreznot, izrotāt (kādu), parasti mazliet.
- sapost Izveidot (kāda) apģērbam, ārienei u. tml., kārtīgu, vēlamu izskatu; izgreznot, izrotāt (kādu).
- izkārtot Izveidot (kādu sistēmu), iekļaujot, izvietojot noteiktā kārtībā atsevišķas sastāvdaļas, elementus.
- sakārtot Izveidot (kādu sistēmu), izvietojot noteiktā kārtībā atsevišķas sastāvdaļas, elementus.
- sabalsot Izveidot (ko) tā, ka starp (tā) sastāvdaļām ir vienotība, atbilstība; arī saskaņot (2).
- sajaukt Izveidot (maisījumu), apvienojot kopā dažādas sastāvdaļas; apvienot (dažādas sastāvdaļas) maisījumā.
- sastādīt Izveidot (noteiktu kolektīvu), izvēloties atbilstošus cilvēkus.
- nokārtot Izveidot (piemēram, dokumentu) atbilstoši nosacījumiem, noteikumiem.
- uzdot Izveidot (piemēram, kā programmu), noteikt (kādas sistēmas) funkcijas, stāvokli u. tml.
- sastādīt Izveidot (piemēram, skaitli, skaitļu kopumu, vārdu), apvienojot noteiktā kārtībā (tā) sastāvdaļas.
- sastādīt Izveidot (piemēram, tekstu, datu kopumu), apvienojot kādus materiālus, dotumus; uzrakstīt noteiktā formā (parasti oficiālu tekstu), izmantojot kādus materiālus, dotumus.
- nodibināt Izveidot (piemēram, valsti, pilsētu, iestādi), veicot noteiktus organizatoriskus pasākumus.
- iekārtot Izveidot (telpu, ēku, vietu īpašam nolūkam), apgādājot ar inventāru un izvietojot to noteiktā kārtībā.
- sabiedroties Izveidot ciešu saistību, sadarbību (ar kādu), arī apvienoties (ar kādu), parasti kādu mērķu sasniegšanai.
- piepāzēt Izveidot gropi (baļķī) un savienot (baļķus) gropju vietās.
- dapazēt Izveidot gropi un savienot (ko) gropes vietās.
- uzsist jumtu izveidot Jumta segumu, attiecīgo segmateriālu piestiprinot ar naglām.
- izrenēt Izveidot noteces, grāvjus, rievas.
- sakombinēt Izveidot noteiktā veselumā (no atsevišķām sastāvdaļām).
- savienot Izveidot noteiktas saiknes, attiecības (starp valstīm, pilsētām, reģionālām vienībām u. tml.), arī iekļaut (tās) kādā savienībā.
- savilkt Izveidot noteiktu (kāju, roku, pirkstu u. tml.) stāvokli, parasti saliecot (tos) locītavās.
- ieiet (kādās) sliedēs izveidot noteiktu, arī normālu dzīves, darba veidu.
- iekārtot Izveidot pēc noteikta parauga (piemēram, albumu).
- izpļekstināt Izveidot plakanu plikšķinot: izveidot (no māliem, mīklas).
- uzposties Izveidot savam apģērbam, ārienei u. tml. kārtīgu, vēlamu izskatu, izgreznoties, izrotāties, parasti mazliet.
- saposties Izveidot savam apģērbam, ārienei u. tml. kārtīgu, vēlamu izskatu; izgreznoties, izrotāties.
- konfigurēt Izveidot sistēmu, uzstādot aparatūru un programmatūru; uzstādīt noteiktā veidā.
- piekonstruēt Izveidot un noteiktā veidā piestiprināt (pie kā, kam klāt).
- ierīkot Izveidot, izgatavot un ievietot (noteiktā vietā, piemēram, kādu konstrukciju, priekšmetu); iestiprināt (kur iekšā).
- iestudēt Izveidot, izkopt (piemēram, noteiktus žestus, stāju).
- iekārtot Izveidot, nodibināt (parasti iestādi), izbūvējot vai ierādot telpas, apgādājot ar inventāru un izvietojot to noteiktā kārtībā.
- ierīkot Izveidot, nodibināt (piemēram, uzņēmumu, iestādi), izbūvējot vai ierādot telpas, apgādājot ar inventāru un izvietojot to noteiktā kārtībā; iekārtot (2).
- izkārtot Izveidot, nodibināt noteiktu kārtību (piemēram, kādā norisē).
- nokārtot Izveidot, nodibināt noteiktu kārtību (piemēram, kādā norisē).
- izzīmēt Izveidot, notēlot (daiļdarbā, mākslas tēlā).
- Valles pagasta teritorija izveidota 1900. g., 1926. g. pagasts pārdēvēts par Taurkalnes pagastu un ar šādu nosaukumu pastāvēja līdz 1949. g.; 1990. g. atjaunots Valles pagasts, kas aptver lielāko daļu pirmskara Taurkalnes pagasta, izņemot atsevišķas daļas, kas pievienotas tagadējiem Birzgales un Kurmenes pagastam.
- Halmstades grupa izveidota 1929. g., apvienojušies seši gleznotāji sirreālisti: Svens Jonsons, Valdemārs Lorencons, Stellans Merners, brāļi Ēriks un Aksels Ulsoni un Esaiass Torēns.
- Šardaras ūdenskrātuve izveidota apūdeņošanas, noteces regulēšanai un enerģētikas vajadzībām (Šardaras HES) Sirdarjā, platība - 900 kvadrātkilometru, garums - 70 km, platums - līdz 25 km, vidējais dziļums - 6,5 m.
- iegrimt Izveidoties (noteiktam stāvoklim kādā vietā).
- iegriezties (biežāk ieiet, ievirzīties) (kādās) sliedēs izveidoties noteiktā kārtībā.
- ieiet (arī ievirzīties, retāk iegriezties) (kādās) sliedēs izveidoties noteiktā kārtībā.
- ievirzīties (arī ieiet, retāk iegriezties) (kādās) sliedēs izveidoties noteiktā kārtībā.
- iegūt Izveidoties noteiktām attiecībām (ar cilvēkiem).
- nokārtoties Izveidoties, nodibināties noteiktai, parasti vēlamai, kārtībai (piemēram, kādā norisē), tikt nokārtotam.
- iekārtoties Izveidoties, norisināties noteiktā kārtībā.
- izrietēt Izveidoties, rasties kā (parasti galvenā, noteicošā) ietekmē; pamatoties (uz ko, parasti uz galveno, noteicošo).
- kinoprodukcija Izveidoto kinofilmu kopums (piemēram, kādas tautas kinomākslā noteiktā laikposmā).
- Durbes novads izveidots 2000. g. Liepājas rajona sastāvā ar administratīvo centru Lieģos, apvienojot Durbes pilsētu ar lauku teritoriju un Tadaiķu pagastu, no 2009. g. 1. jūlija patstāvīgs novads, papildus pievienots Dunalkas un Vecpils pagasts, bet Durbes pilsētas lauku teritorija pārdēvēta par Durbes pagastu, kas no 2021. g. jūlija iekļauts Dienvidkurzemes novadā.
- Preiļu novads izveidots 2000. gadā Preiļu rajona sastāvā, apvienojot Preiļu pilsētu un pagastu ar Aizkalnes pagastu, 2009. g. teritoriālajā reformā rajoni tika likvidēti un novadam pievienoti Pelēču un Saunas pagasti, 2021. g. reformā pievienots Aglonas, Galēnu, Riebiņu, Rožkalnu, Rušonas, Silajāņu, Sīļukalna, Stabulnieku, Upmalas un Vārkavas pagasts, robežojas ar Varakļānu, Rēzeknes, Krāslavas, Augšdaugavas, Līvānu un Jēkabpils novadu.
- Vārkavas novads izveidots 2002. g. Preiļu rajonā apvienojot Rožkalnu un Upmalas pagastu, ar administratīvo centru Vecvārkavā, 2009. g. pievienots Vārkavas pagasts un kļuva par patstāvīgu novadu, 2021. g. teritorija iekļauta Preiļu novadā.
- Siguldas novads izveidots 2003. g. Rīgas rajona sastāvā, ietverot Siguldas pilsētu, Mores un Siguldas pagastus, no 2009. g. patstāvīgs novads, kurā papildus iekļauts Allažu pagasts, 2021. g pievienots Inčukalna, Krimuldas, Lēdurgas un Mālpils pagasts, robežojas ar Limbažu, Cēsu, Ogres, Ropažu, Ādažu un Saulkrastu novadu.
- Stopiņu novads izveidots 2004. g. Rīgas rajona sastāvā bijušā Stopiņu pagasta teritorijā, 2009.-2021. g. patstāvīgs novads, 2021. g. atjaunots Stopiņu pagasts, kas iekļauts Ropažu novadā.
- Ropažu novads izveidots 2004. g. Rīgas rajonā, bijušā tāda paša nosaukuma pagasta robežās, no 2009. g. patstāvīgs novads bijušā pagasta robežās, 2021. g. pievienots Garkalnes un Stopiņu pagasts, kā arī Vangažu pilsēta, robežojas ar Ādažu, Siguldas, Ogres, Salaspils novadu un Rīgas pilsētu.
- Jēkabpils novads izveidots 2009. g. bijušajā Jēkabpils rajonā, ietvēra Ābeļu, Dignājas, Dunavas, Kalna, Leimaņu, Rubenes un Zasas pagastu, 2021. g. pievienoti Aknīstes, Asares, Atašienes, Elkšņu, Gārsenes, Krustpils, Kūku, Mežāres, Rites, Salas, Saukas, Sēlpils, Variešu, Viesītes un Vīpes pagasts, kā arī Jēkabpils pilsēta.
- Madonas novads izveidots 2009. g., ietvēra Madonas pilsētu, Aronas, Barkavas, Bērzaunes, Dzelzavas, Kalsnavas, Lazdonas, Liezēres, Ļaudonas, Mārcienas, Mētrienas, Ošupes, Praulienas, Sarkaņu un Vestienas pagastu, 2021. g. pievienots Cesvaines, Ērgļu, Indrānu, Jumurdas un Sausnējas pagasts kā arī Cesvaines un Lubānas pilsēta, robežojas ar Gulbenes, Balvu, Rēzeknes, Varakļānu, Jēkabpils, Aizkraukles, Ogres un Cēsu novadu.
- Rēzeknes novads izveidots 2009. g., ietverot Audriņu, Bērzgales, Čornajas, Dricānu, Feimaņu, Gaigalavas, Griškānu, Ilzeskalna, Kantinieku, Kaunatas, Lendžu, Lūznavas, Mākoņkalna, Maltas, Nagļu, Naurtēnu, Ozolaines, Ozolmuižas, Pušas, Rikavas, Sakstagala, Silmalas, Stoļerovas, Stružānu un Vērēmu pagastu, 2021. g. pievienots Dekšāres, Sokolku un Viļānu pagasts, robežojas ar Balvu, Ludzas, Krāslavas, Preiļu, Varakļānu un Madonas novadu.
- Jelgavas novads izveidots 2009. gadā bijušajā Jelgavas rajonā, ietvēra Elejas, Glūdas, Jaunsvirlaukas, Kalnciema, Lielplatones, Līvbērzes, Platones, Sesavas, Svētes, Valgundes, Vilces, Vircavas un Zaļenieku pagastu, 2021. g. pievienoti Cenu, Ozolnieku, Platones un Sidrabenes pagasts, robežojas ar Dobeles, Tukuma, Mārupes, Olaines novadu, kā arī ar Lietuvu.
- notēmēt Izvēlēties, arī iepriekš noteikt (darbības virzienu, mērķi, laiku).
- uztrāpīt Izvēlēties, atrast (ko atbilstošu noteiktām prasībām, vēlamu).
- sugu mistrojuma izvēle izvēli nosaka bioloģiski (prasība pēc gaismas un augsnes, fotosintēzes un transpirācijas īpatnības), mežsaimnieciski (produktivitāte, stabilitāte, noturība, ietekme uz augsni) kritēriji, kā arī sugu attieksmju (ģenealoģiskās, fizioloģiskās, biotrofiskās, bioķīmiskās, elektrofizioloģiskās, mehāniskās) veidi.
- uznirstošā izvēlne izvēlne, kas parādās displeja ekrānā, ja lietotājs ar rādītājierīces starpniecību izvēlas kādu objektu, piemēram, tekstu, ritjoslu vai dialoglodziņu; kad lietotājs izvēlas noteiktu izvēlnes elementu, tad šī izvēlne no displeja ekrāna pazūd.
- makrodefinīcija Izvēlņu virkņu, ar taustiņiem iniciējamu darbību un instrukciju kopums, kas pierakstīts un saglabāts, piešķirot tam noteiktu vārdu vai taustiņu kombināciju.
- apspēlēt Izvērst darbību (lugas iestudējumā ap kādu faktu, notikumu, priekšmetu).
- iztaksēt Izvērtēt, noteikt (lielumu, vērtību).
- evakuēt Izvest (ievainotos, slimos karavīrus, arī kara materiālus) no kara darbības zonas.
- izvadīt Izvest (no ligzdas līdz noteiktai attīstības pakāpei izaudzinātus mazuļus) - par putniem.
- biezība Izvietojuma blīvums (noteiktā platībā).
- iekārtot Izvietot (kur) noteiktā kārtībā.
- izklāt Izvietot (noteiktā kārtībā).
- izšķērēt Izvietot (noteiktā rakstā, secībā) velkus uz velku kokiem.
- izkārtot Izvietot (priekšmetus) noteiktā kārtībā, veidā.
- kārtot Izvietot (sastāvdaļas, elementus) noteiktā sistēmā, sistematizēt.
- krāmēt Izvietot (vairākus vai daudzus priekšmetus) noteiktā kārtībā; kārtot (kādu vietu, telpu).
- kārtāt Izvietot noteiktā veidā, kārtībā (telpā); šādā veidā izvietot (priekšmetus).
- izkārtoties Izvietoties noteiktā kārtībā, veidā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- izretināties Izvietoties, palielinot atstarpes (par cilvēku grupu).
- prasīt Izvirzīt (parasti kategoriskus) noteikumus.
- nospraust Izvirzīt, noteikt (piemēram, mērķi, darbības gaitu).
- uzrādīt Izzinot, konstatējot darīt zināmu (piemēram, faktu).
- Baltā grāmata izziņas dokuments, programma, kas sniedz asociētajām Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīm padomus, kā katrā nozarē sagatavoties darbībai saskaņā ar Eiropas Savienības iekšējā tirgus noteikumiem.
- apbižot Izzobot, izsmiet; aizvainot, aizskart.
- insultēt Izzobot, izsmiet: apvainot, rupji izturēties.
- palsns Izžuvis, izbalējis, bāls; nenoteiktas krāsas.
- atlaišanas pabalsts ja darba koplīgumā vai darba līgumā nav noteikts lielāks atlaišanas pabalsts, uzteicot darba līgumu, likumā noteiktos gadījumos darba devējam ir pienākums izmaksāt darbiniekam atlaišanas pabalstu viena līdz četru mēnešu vidējās izpeļņas apmērā atkarībā no nodarbinātības ilguma pie attiecīgā darba devēja
- bezklases jahta jahta, kas neatbilst reģistrēto klašu būves noteikumiem, sacensībās tā piedalās pēc speciālas izlīdzināšanas (handikapa) formulas.
- jahta ar ceļa tiesībām jahta, kuras ceļa tiesības attiecībā pret citiem peldlīdzekļiem nosaka (1) starptautiskie kuģu sadursmju novēršanas noteikumi; (2) kuģošanas noteikumi iekšējos ūdeņos un (3) burāšanas sacīkšu noteikumi.
- ceļamā strope jahtas, laivas un citu priekšmetu celšanai speciāli sašpleisēta apaļstrope vai arī noteikta garuma troses galos iešpleisētas kaušas.
- uzjāt Jājot uzvirzīties virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to); jājot uzvirzīties virsū (kādam, kam), tiekot skartam, bojātam, ievainotam, arī iznīcinātam.
- mīdīt Jājot virzīt zirgu (kam) virsū, lai (to) ievainotu, nonāvētu.
- taihorjo Japānā 701. g. izdotais feodālo tiesību krājums, kurā juridiski nostiprināta un precizēta zemes iedalījuma un nodokļu sistēma, valsts aparāta struktūra, ierēdņu tiesības un pienākumi, noteikts iedzīvotāju kārtu tiesiskais stāvoklis.
- Kukai Japāņu budisma skolotājs (774.-835. g.), kurš centās savienot budismu un sintoismu.
- suši japāņu virtuves ēdiens: īpaši sagatavota rīsu masa, kam apkārt apliktas zivis, gliemji; tas viss aptīts ar aļģēm (jūraszālēm), pasniedz ar sojas mērci, kam pievienoti mārrutki (vasabi).
- tofu Japāņu virtuves ēdiens: sapresētam biezpienam līdzīga masa, kas iegūta, sarecinot sojas pienu.
- hīts Jāšanas, rikšošanas sacensības ar atkārtotu startu noteiktā distancē.
- rikšot Jāt, arī braukt, parasti zirgam, skrienot šādā veidā.
- sampls Jau eksistējošu audiodarbu fragmenti, kas ar ar samplera palīdzību tiek savienoti.
- gulējums jau notikusī [gulēšana]{s:690}; viena gulēšanas reize
- piejaukt Jaucot (piemēram, maisot), pievienot (ko pamatsastāvam); arī piemaisīt.
- iejaukt Jaucot pievienot (kādu vielu citai, parasti šķidrai, vielai); iemaisīt (1).
- piejaut Jaujot pievienot (pie kā, kam klāt).
- putrot Jaukt 1(7) - neprecīzi zinot, uztverot, samainīt (ko) ar citu.
- piņķerēt Jaukt, iesaistīt (kādā, parasti nepatīkamā pasākumā, notikumā u. tml.).
- plodēt Jauna koka kuģa korpusa apstrāde pēc koksnes izžūšanas un saplaisāšanas ar smalki saberztu priedes mizas pulveri aizpildot plaisas un piesūcinot, lai padarītu kuģa korpusu ūdens necaurlaidīgu.
- slēdziens Jauna sprieduma (secinājuma) veidošana uz viena sprieduma vai vairāku spriedumu (premisu) pamata pēc noteiktiem loģikas likumiem.
- konversija Jauna vārda veidošana, mainot tā paradigmu.
- ūdenszars Jauna vasa, kas rodas uz dažu augu veca, bezzaraina stumbra, galvenā zara un vēlāk kļūst par spēcīgu zaru, pazeminot stumbra kvalitāti.
- Armagedona Jaunajā Derībā nosaukta vieta, kur šīs pasaules beigās notiks pēdējā kauja starp labo un ļauno; uzskata, ka šī vieta ir Megido senpilsēta tagadējā Izraēlā.
- panki Jaunatnes kustība, kas aizsākās 20. gs. 70. gadu beigās vispirms Lielbritānijā un radīja veselu subkultūru, ko raksturo opozīcija pastāvošajai kārtībai un pieaugušo pasaules divkosībai, mūzika (pankroks) un vienots vizuālais tēls.
- dzimšanas reģistrācija jaundzimuša bērna dzimšanas notikuma reģistrācija likumdošanā noteiktā kārtībā.
- kombinācija Jauni genotipi, kas veidojas hibrīdu skaldīšanos un gēnu pārkombinēšanās rezultātā.
- kontrolizaudzēšana Jauno vaislas dzīvnieku pārbaude pēc fenotipa.
- dēsts Jauns augs (parasti neliels lakstaugs), ko attīstības sākumā audzē, piemēram, siltumnīcās, lecektīs, siltajās dobēs un noteiktā attīstības pakāpē stāda paliekošā vietā.
- inovatīvi sociālie pakalpojumi jaunu ideju, metožu un pieeju izmantošana sociālo pakalpojumu nodrošināšanā indivīdiem, grupām un kopienām; pakalpojumi tiek raksturoti kā inovatīvi arī tajos gadījumos, ja tie iepriekš nav bijuši pieejami noteiktā ģeogrāfiskā teritorijā un tiek ieviesti vai tiek pielāgoti konkrētās vietas iedzīvotāju vai mērķa grupas vajadzībām.
- veidošanās jaunu šķirņu, noteiktām prasībām atbilstošu dzīvnieku, augu kopumu rašanās
- valodas atdzīvināšana jaunu vai atjaunotu sociolingvistisko funkciju piešķiršana kādai valodai.
- jauntermins Jaunvārds (arī jauna vārdkopa), kas darināts noteikta jēdziena izteikšanai.
- Kā tas nāk? jautā par to, kā kas notiek, rodas.
- Kas jauns? jautā, vēloties uzzināt jaunākos notikumus, jaunākos faktus.
- lieta Jautājumu kopums, kas no juridiska viedokļa attiecas uz kādu administratīvā vai tiesas ceļā kārtojamu notikumu, apstākli, attieksmēm vai ar šajās attieksmēs saistītu personu.
- kaļķu java java no kaļķiem un ūdens, kam pievienotas izsijātas smiltis.
- publiska akciju sabiedrība jebkura akciju sabiedrība, kas ir izlaidusi akcijas, izsludinot publisku parakstīšanos uz akcijām, kā arī jebkura akciju sabiedrība, kas bijusi valsts vai pašvaldības īpašuma objekts, ja šis objekts privatizēts, izmantojot privatizācijas sertifikātus.
- bandāžas (riteņa) velšanās loks jebkura bandāžas (riteņa) velšanās virsmas aploce, pa kuru notiek bandāžas (riteņa) velšanās pa sliedi.
- atbilstības novērtēšana (akreditācija) jebkura darbība, kuras mērķis ir tieši vai netieši noteikt, vai izvirzītās prasības ir izpildītas.
- mezgls Jebkura datoru tīklam pievienota ierīce, kas var veikt informācijas apmaiņu ar citām datoru tīklam pievienotām ierīcēm.
- nelegālā aprite jebkura likuma noteikumiem neatbilstoša darbība ar narkotiskajām un psihotropajām vielām.
- Ābrāma reliģijas Jebkura no monoteistiskajām reliģijām, kura godina Ābrahāmu (lielākās - jūdaisms, kristietība, islāms).
- starpnieks Jebkura persona vai organizācija, kas darbojas kā aģents vai mākleris, nodibinot sakarus starp iespējamiem darījuma partneriem un uzņemoties starpniecību darījuma līguma slēgšanā.
- metaanalīze Jebkura sistematizēšanas metode, ko lieto statistiskajā analīzē, lai apvienotu daudzu neatkarīgu pētījumu datus.
- pircējs jebkura trešajā valstī reģistrēta juridiska persona, kas atbilstoši noslēgtajam eksporta līgumam apņēmusies samaksāt par produktu saskaņā ar eksporta kredīta noteikumiem, vai tās galvotājs.
- tiesu pierādījumi jebkuras faktiskās ziņas par to juridisko faktu un apstākļu esamību vai neesamību, no kuriem atkarīga civillietu un krimināllietu izskatīšana un izspriešana pēc būtības tiesu procesos; likumā noteiktajā kārtībā iegūtās ziņas, uz kuru pamata noskaidro krimināllietai nozīmīgus apstākļus.
- pāriet jebkuras pārmaiņas vielā, kuru dēļ notiek ievērojamas vielas īpašību izmaiņas; piemēram, fāžu pārejas vielā.
- incidents jebkurš ar gaisa kuģa izmantošanu saistīts notikums, izņemot, aviācijas nelaimes gadījumu, kas apdraud vai var apdraudēt gaisa kuģa ekspluatācijas drošību.
- tīkla stacija jebkurš dators vai cita ierīce, kas pievienota tīklam, izmantojot tīkla saskarnes plati, Tīkla stacija var būt, piemēram, automatizēta darba vieta vai datņu serveris.
- entitāte Jebkurš konkrēts vai abstrakts objekts, kas eksistē, ir eksistējis vai varētu eksistēt (piemēram, persona, objekts, notikums, priekšstats, process utt.).
- kodolavārija Jebkurš neplānots gadījums, kad tiek pazaudēti, iznīcināti vai nopietni bojāti kodolieroči vai to komponenti, kas rada vai var radīt draudus cilvēku dzīvībai vai īpašumam.
- timozīns Jebkurš no dažiem aizkrūtes dziedzera humorālajiem faktoriem; visaktīvākais ir 3100 D polipeptīds, "alfa 1" timozīns, ko izdala tīma epitēlijšūnas; nodrošina imūnsistēmas funkcijas un var atjaunot T limfocītu funkcijas dzīvniekiem pēc tīmektomijas.
- diamidīns Jebkurš savienojums, kas sastāv no divām amidīna grupām, savienotām savā starpā ar ogļūdeņraža virkni.
- iznomāts transportlīdzeklis jebkurš transportlīdzeklis, kas par samaksu un uz noteiktu laiku nodots tāda komersanta lietošanā, kurš nodarbojas ar komercpārvadājumiem vai veic pašpārvadājumus, atbilstoši līgumam, kas noslēgts ar personu, kura piedāvā šos transportlīdzekļus.
- taksonomiskās kategorijas jēdzieni, ko izmanto taksonomijā, lai apzīmētu attiecīgi pakārtotas objektu grupas - taksonus; noteiktai īstenības jomaitiek izveidota taksonomisko kategoriju sistēma, kurai pilnībā jāatspoguļo šīs jomas hierarhiskā uzbūve (piemēram, kategorijas, kas atspoguļo dzīvnieku sistemātiku vai augu sistemātiku).
- nozīme Jēdzieniskais saturs, kas piemīt noteiktam skaņu kompleksam kā valodas vienībai.
- anika Jēdziens budismā, kas apzīmē visai eksistencei raksturīgo nenoturību un mainīgumu.
- personības traucējumi jēdziens, ar kuru apzīmē psihiskās veselības traucējumu grupu, ko raksturo sociālai funkcionēšanai traucējoši noturīgi uzvedības modeļi, izturēšanās maniere pret sevi un citiem un smagos pārdzīvojumos iegūtā pieredze.
- izotopiskais spins jēdziens, ar kuru raksturo noteikta veida elementārdaļiņas dažādo stāvokļu kopu.
- līdzgaitniecība jēdziens, kas apzīmē procesu, kurā līdzgaitnieks (t. i., brīvprātīgais, kurš apguvis līdzgaitnieka mācību programmu) ar savu iedrošinājumu un padomu sniedz atbalstu notiesātai personai vai probācijas klientam; tas ir ilgtermiņa darbs, kas notiek, līdzgaitniekam regulāri tiekoties ar aizbilstamo.
- profesionālās robežas jēdziens, kas apzīmē profesionālās darbības nosacītu nošķīrumu no citām profesijām un no neprofesionālas rīcības; šīs robežas nosaka standarti, vadlīnijas, noteikumi, principi, nostādnes.
- kustības stabilitāte jēdziens, kas raksturo noteiktu mehāniskās sistēmas kustības parametru ilgstošu nemainību.
- sociālā darba efektivitāte jēdziens, kas raksturo sociālā darbinieka darbības rezultāta atbilstību izvirzītajiem mērķiem, piemēram, atbilstošu pieeju, teoriju, metožu izvēli intervences plānā noteiktām klientu mērķgrupām, kā arī sociālā darba procesa atbilstību izvirzītajam mērķim.
- aizpildījuma skaitlis jēdziens, kuru izmanto kvantu statistikā, lai raksturotu kāda noteikta sistēmas enerģijas līmeņa aizpildījumu.
- pietiekami labs vecāks jēdziens, kuru sāka izmantot 20. gs. 50. gados, to attiecinot uz vecāku spējām pietiekami veselīgi un dabiski reaģēt uz jaundzimušā vajadzībām.
- intencijas neiroze jēgnoteiksmes trūkuma izraisīti psihes traucējumi.
- Goļmgofskaja Jēkabpils novada Ābeļu pagasta bijušais nosaukums krieviski līdz 1920. g., kad tagadējā Salas pagasta un Jēkabpils novada Ābeļu pagasta teritorijas bija apvienotas vienā Jēkabpils apriņķa Salas pagastā.
- Holmhof Jēkabpils novada tagadējā Ābeļu un Salas pagasta bijušais nosaukums vāciski, līdz 1920. g., kad abi šie pagasti bija apvienoti vienā Jēkabpils apriņķa Salas pagastā.
- jēlumains Jēls, ievainots.
- procyon Jenoti.
- jenuts Jenotsuns ("Nyctereutes procyonoides").
- Nyctereutes procyonides jenotsuns.
- jenots Jenotsuns.
- jenotāda Jenotsuņa vai jenota āda (parasti kažokāda).
- nyctereutes Jenotsuņi - plēsēju kārtas suņu dzimtas ģints.
- procyonidae Jenotu dzimta.
- Amerikas jenots jenotu suga ("Procyon lotor"); mazlācītis.
- panda Jenotveidīgo dzimtas apakšdzimta ("Ailurinae"), neliels plēsīgs zīdītājs, kas dzīvo Himalajos; bambuslācis; dažkārt iekļauj lāču dzimtā vai nodala patstāvīgā dzimtā "Ailuropodidae".
- leterlērums Jocīgs notikums, jocīgs stāsts.
- vikurs Joks; afēra; notikums.
- trīpāteris Joks; jocīgs notikums, atgadījums.
- koordinētā sfēra joma, kur ir spēkā normatīvajos aktos noteikta informācijas sabiedrības pakalpojumu sniegšanas kārtība (prasības attiecībā uz komercdarbības uzsākšanu un veikšanu), kā arī prasības attiecībā uz informācijas sabiedrības pakalpojumiem.
- tvērums Joma, uz kuru attiecas likums vai noteikums; darbības sfēra.
- paātrinātie elektroni Jonizējošais starojums, ko iegūst, paātrinot elektronus ar rezonanses transformatoriem vai lineārajiem paātrinātājiem.
- vaga Josla, līnija, kas (uz sejas, ķermeņa) paliek, piemēram, pēc asaru, sviedru notecēšanas.
- bandāža Jostas veida apsējs vēdera sienas vai vēdera dobuma orgānu noturēšanai pareizā stāvoklī.
- aizjozt Jozt prom; ātri, strauji skrienot, nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml).
- tašlihs Jūdaisma rituāls Jaungada svētkos, ko notur pie upes, kurā simboliski slīcina savus grēkus.
- Pasha Jūdu Lieldienas; ikgadēji svētki, kas tiek svinēti, pieminot jūdu tautas iziešanu no Ēģiptes; svin 14. nisānā.
- Meldrupe Jugla, Juglas ezera noteka uz Ķīšezeru.
- Jugla Juglas ezera noteka uz Ķīšezeru, Rīgas ziemeļaustrumu daļā, garums - 3 km, platums - līdz 100 m; Meldrupe.
- pārjūgt Jūgt vēlreiz, no jauna (piemēram, nomainot zirgu, ratus, ragavas).
- iedzeltanais jumjupūpēdis jumjupūpēžu suga ("Rhizopogon luteolus"), sastopams bieži sausos, smilšainos priežu mežos rudenī, augļķermenis valrieksta līdz vistas olas lielumā, netīri dzelteni, tīklveidā klāti ar hifu pavedieniem, mīkstums dzeltenīgs, vēlāk olīvbrūns līdz melngans. aug grupās zem zemes, tādēļ bieži tiek noturēts par trifeli, ēdams jauns, kamēr mīkstums dzeltenīgs.
- trempele Jumta konstrukcija, kas veidota, paaugstinot celtnes sienas virs sijām.
- trempelis Jumta konstrukcija, kas veidota, paaugstinot celtnes sienas virs sijām.
- jumta kopne jumta konstrukcija, kas vispārējā gadījumā sastāv no augšējās un apakšējās joslas, statņiem un atgāžņiem, kuri savā starpā savienoti mezglu punktos; visvienkāršākā jumta konstrukcija sastāv no divām spārēm un apakšējās joslas.
- patags Jumta noteka.
- renkstele Jumta noteka.
- jumta pape jumta seguma un hidroizolācijas ruļļmateriāls, ko iegūst, piesūcinot ar darvu speciālu kartonu un pārklājot to ar grūti kūstošiem darvas produktiem.
- savietotais jumts jumts, kas savienots ar griestiem vienā telpu norobežojošā konstrukcijā.
- astronavigācija Jūras astronomijas virziens, kas ietver kompasa kopizlabojuma metodes, kuģa vietas noteikšanu, iespējamo kļūdu analīzi un laika kontroli.
- regresija Jūras atvirzīšanās un sauszemes paplašināšanās, kas notiek parasti zemes garozas tektonisko svārstību, retāk Pasaules okeāna līmeņa vai klimata pārmaiņu rezultātā.
- kruīzs Jūras izpriecceļojums - tūrisma brauciens ar speciālu pasažieru kuģi pa noteiktu maršrutu un ar apstāšanos vienā vai vairākās ostās.
- appludinātājs Jūras mīnu karā - ierīce, ar ko aprīkota peldoša mīna un kas darbojas, paredzētajā brīdī appludinot mīnas korpusu un izraisot tās grimšanu.
- buķetmīna Jūras mīnu veids, kad pie viena un tā paša svērteņa piestiprināti vairāki peldoši mīnu korpusi, ja stiprinājums, kas notur vienas mīnas korpusu, tiek pārrauts, no atsvara uz iepriekš noteikto dziļumu paceļas cita mīna.
- halmirolīze jūras nogulu zemūdens sadēdēšana, izšķīšana, kas notiek oksidēšanās u. c. procesu ietekmē.
- atkraste Jūras piekrastes zona, kas sākas no jūras krasta un turpinās dziļjūrā un kurā notiek saimnieciskā darbība.
- ūda Jūras zvejas rīks - pamataukla, pie kuras ik pēc noteiktiem posmiem ir piestiprināta īsāka aukla ar āķi.
- cēlības Jurģos mantu celšanano jauno ienācēju ratiem, savienota ar iedzeršanu.
- atpakaļejošā darbība juridiskā akta īpašība izraisīt juridiskas sekas attiecībā uz notikušiem faktiem līdz tā spēkā stāšanās un piemērošanas sākumam.
- saistība Juridiskā aktā noteikts pienākums veikt kādas darbības.
- ingrosācija Juridiska darbība, ko veic, apstiprinot publiskus aktus par nekustamas mantas iegūšanu īpašumā ar šādu darījumu ierakstu Zemes grāmatā.
- licenciāts Juridiska persona, kas ir iegādājusies no izgudrojuma patenta, tehnoloģijas u. c. īpašnieka licenci ar tiesībām šo tehnoloģiju vai pieredzi noteiktās robežās izmantot.
- sistēmas dalībnieks juridiskā persona, kas noteiktā kārtībā saņēmusi Finanšu un kapitāla tirgus komisijas speciālo atļauju (licenci) ieguldījumu pakalpojumu sniegšanai.
- valsts informācijas sistēmas datu subjekts juridiska vai fiziska persona, kura normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sniedz datus par sevi un sev piekritīgajiem reģistrējamiem juridiski dokumentētiem objektiem.
- valsts informācijas sistēmas lietotājs juridiska vai fiziska persona, kura noslēgusi līgumu ar valsts informācijas sistēmas pārzini par datu lietošanu vai kura uz pieprasījuma pamata saņem datus valsts informācijas sistēmas pārziņa vai normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
- tiesību efektivitāte juridiskajā aktā noteikto mērķu sakrišana ar juridiskā akta izpildes rezultātiem.
- liecinieks civillietā juridiski neieinteresēta persona, kura pēc sava fiziskā un psihiskā stāvokļa spēj pareizi uztvert apstākļus un par tiem pareizi liecināt un kuru tiesa likumā noteiktajā kārtībā izsauc dot liecības par apstākļiem, kas attiecas uz lietu.
- kredīta līnija juridiski noformāta bankas (vai līdzīgas iestādes) saistība piešķirt noteiktā laika posmā aizņēmējam kredītus saskaņotā limita ietvaros.
- faktiskais sastāvs juridisko faktu sistēma, kas ir nepieciešama, lai iestātos juridiskās sekas, uzsāktos tiesiskas attiecības, notiktu izmaiņas šajās attiecībās.
- moratorijs Juridisks akts, ar ko uz zināmu laiku aiztur vai palēnina kā izpildi, kamēr izbeidzas šajā aktā noteiktie sevišķie apstākļi.
- izziņa juridisks dokuments, kas sniedz ziņas par kādu noteiktu faktu, notikumu, satur tā aprakstu un reizē apliecinājumu.
- juridiskā fikcija juridisks paņēmiens īstenību formulēt tā, ka šis formulējums neatbilst īstenībai, vai pat tā, ka formulējumam ar īstenību nav nekā kopēja, lai vēlāk no šā formulējuma izdarītu nopietnus juridiskus slēdzienus; oficiāls, normatīvs atzinums, formulējums, kas neatbilst īstenībai, piemēram, atsevišķi panti konstitūcijās, kodeksos, noteikumos, kuriem īstenībā nav reālas formas un satura.
- autortiesības Juridisku normu kopums, kas noteic zinātnes, literatūras un mākslas darbu autoru tiesisko stāvokli.
- tiesas vara jurisdiktīvā darbība izpaužas tiesas spriešanā, patiesi tiesisku lēmumu pieņemšanā dažādu konfliktu izšķiršanas procesā; atbilstoši valsts varas dalīšanas principam - viena no vienotās valsts varas galvenajām funkcijām.
- iespleisēt Jūrniecībā savienot pārrautas vai pārtrūkušas tauvas atvītos galus, ieverot viena gala grīztes starp otra gala grīztēm.
- iešpleisēt Jūrniecībā savienot pārrautas vai pārtrūkušas tauvas atvītos galus, ieverot viena gala grīztes starp otra gala grīztēm.
- špleisēt Jūrniecībā savienot pārrautas vai pārtrūkušas tauvas atvītos galus, izverot viena gala grīztes starp otra gala grīztēm; spleisēt.
- spleisēt Jūrniecībā savienot pārrautas vai pārtrūkušas tauvas atvītos galus, izverot viena gala grīztes starp otra gala grīztēm.
- apvainoties Justies [apvainotam]{s:1477}, izjust apvainojumu.
- aizvainoties Justies aizvainotam; apvainoties.
- skatīties acīs (kādam) justies godīgam, neapkaunotam kāda priekšā.
- dishīrija Jutības traucējuma veids, kad slimnieks nespēj izšķirt, vai pieskaršanās notikusi ķermeņa kreisajā vai labajā pusē.
- radioimūnanalīze Jutīga un specifiska metode vielu kvantitatīvai noteikšanai, izmantojot radioaktīvi iezīmētu un neiezīmētu vielu konkurenci.
- emocijas Jūtu izpausme; pārdzīvojumi, apzinātas un neapzinātas cilvēku un dzīvnieku subjektīvās reakcijas uz noteiktiem apstākļiem, situāciju, savstarpējām attiecībām u.tml.
- katatīms Jūtu noteikts.
- izpildīšana kā (ieplānota, uzdota, apsolīta) veikšana, īstenošana
- valdzinājums Kā būtības, īpašību atbilsme noteiktām estētiskām prasībām, kas izraisa estētisko pārdzīvojumu, piesaista interesi.
- baits Kā vienots veselums apstrādājama bitu grupa, parasti datora vismazākā adresējamā atmiņas daļa, sastāv no 8 bitiem.
- kārta Kā vieta (rindā, secībā), kā tiesības (rīkoties) saskaņā ar noteikto kārtību, secību.
- audiopleijers Kabatas formāta audiokasešu atskaņošanas ierīce ar austiņām; var būt apvienota ar radiouztvērēju.
- maģistrālais kabelis kabelis ar pastāvīgu impedanci, kas savieno maģistrāles pievienotājblokus un kas paredzēts datu apmaiņai starp datoru tīkla stacijām.
- atzarkabelis Kabelis, kas savieno lokālā tīkla staciju ar maģistrāles pievienotājbloku.
- kakaža Kabenis, tīkls 3 cilvēku zvejai brienot.
- uzkabināt Kabinot novietot, arī nostiprināt virsū (uz kā, kam).
- piekabināt Kabinot piestiprināt, pielikt (pie kā, kam klāt).
- sakabināt Kabinot savienot.
- reiz kādā (nenoteiktā) reizē, laikā; kādreiz.
- vienreiz Kādā (noteiktā) reizē.
- atpazīšana Kāda agrāk uztvertā objekta noteikšana lieciniekam, cietušajam, aizdomās turētajam vai apsūdzētajam.
- interference Kādā hromosomas rajonā notikušas krustmijas izraisīta krustmijas traucēšana blakus rajonos (pozitīvā interference).
- traktējums Kāda jautājuma, problēmas, jēdziena, fakta aplūkojums, iztirzājums no noteikta viedokļa.
- redukcija kāda lieluma samazināšanās līdz noteiktai skaitliskai vērtībai (piemēram, spiediena redukcija).
- depresija Kāda materiāla fizikāli ķīmiskās īpašības parametra pazemināšanās mainoties tā sastāvam.
- vieta Kāda noteikta teksta, mākslas darba, izrādes u. tml. daļa; kādas norises moments.
- sensācija kāda notikuma vai paziņojuma izraisīts ļoti spēcīgs iespaids.
- aktualizēšanās Kāda notikuma, fakta, jautājuma nozīmīguma pieaugums.
- radionoteikšana Kāda objekta klātbūtnes noteikšana ar radiolokāciju, nenosakot tā precīzu atrašanās vietu.
- līgšana kāda pieņemšana darbā uz noteiktu laiku, vienojoties par atalgojumu
- plūsmas diagramma kāda procesa vai programmas projektēšanai vai dokumentēšanai paredzēts grafisks attēls, kurā process vai problēmas pakāpenisks risinājums parādīts ar anotētām ģeometriskām figūrām, ko savieno plūsmas līnijas; plūsmkarte.
- plūsmkarte Kāda procesa vai programmas projektēšanai vai dokumentēšanai paredzēts grafisks attēls, kurā process vai problēmas pakāpenisks risinājums parādīts ar anotētām ģeometriskām figūrām, ko savieno plūsmas līnijas.
- pie reizes Kādā reizē; noteiktā gadījumā, noteiktos apstākļos.
- procedūras attālais izsaukums kādā sistēmā vai tās funkcionālajā blokā izvietotas procedūras izsaukšana, ko izpilda programma, kas atrodas citā, ar to savienotā sistēmā vai citā aplūkojamās sistēmas funkcionālajā blokā.
- alfabēts Kādā valodā lietojamo burtu kopums noteiktā secībā.
- tiesa kādā veidā (parasti salīdzinot) noteikts, izmērīts (kā) daudzums, daļa, vērtība.
- zīlaine Kāda, kas ar pērlēm, spīguļiem izgreznota.
- mežģa Kāda, kas tinot samudžina, sacilpo dziju.
- mežģere Kāda, kas tinot samudžina, sacilpo dziju.
- kaut kad kādā, tieši nenoteiktā laikā, brīdī, kādā reizē.
- kaut kur Kādā, tieši nenoteiktā vietā.
- dramatizēt Kādam notikumam, situācijai piešķirt tai neatbilstošu, pārāk nopietnu raksturu; pārspīlēt kādu grūtu situāciju.
- apguve kādas jomas, profesijas iemācīšanās un pārzināšana; kādas prasmes, iemaņu iegūšana vingrinoties, mācoties
- apgūšana Kādas jomas, profesijas iemācīšanās un pārzināšana; kādas prasmes, iemaņu iegūšana vingrinoties, mācoties
- jaunpilsēta Kādas lielpilsētas vai cita rūpniecības centra pavadoņpilsēta, kuras celšana plānota centralizēti (gk. Lielbritānijā, pēc Otrā pasaules kara).
- producents Kādas noteiktas preces ražotājs; valsts, kur ražo kādu noteiktu preci.
- pamatdalījums Kādas nots ilguma sadalījums sīkākās vienībās.
- atcerēšanās kādas personas, notikuma vai tml. pieminēšana – parasti gadskārtā vai citā nozīmīgā gadījumā
- miglošana kādas platības apstrādāšana, smidzinot augus ar ķimikālijām
- etniskums Kādas tautas subjektīva izpratne par savu kultūras identitāti vai objektīva piederība pie noteiktas etniskas grupas.
- inkorporācija Kādas tiesību nozares normatīvo aktu sistematizācija, sakārtošana vienā kopojumā, nemainot to saturu.
- īpašvārdu atveide kādas valodas īpašvārdu rakstība citā valodā saskaņā ar šīs citas valodas gramatisko sistēmu un pareizrakstības noteikumiem.
- ārējās tirdzniecības bilance kādas valsts preču izveduma un ieveduma attiecība noteiktā laikposmā; ja izvedums pārsniedz ievedumu, tad bilance ir aktīva (pozitīva), ja ievedums pārsniedz izvedumu, tā ir pasīva (negatīva).
- hibrīdkarš Kādas valsts slēpta agresija pret citu valsti, izmantojot visdažādākos iespējamos līdzekļus - sākot ar ekonomiska un politiska spiediena izdarīšanu, turpinot ar situācijas destabilizēšanu, kurā iesaista valstij nelojālo vietējo iedzīvotāju grupas, un beidzot ar masīvu propagandas kampaņu un informatīvo karu.
- biospektrometrija Kādas vielas kvantitatīva noteikšana dzīvos audos spektroskopiski.
- tektoniskā struktūra kādas Zemes garozas daļas uzbūves formu kopums, kas radies noteikta tektoniskā režīma rezultātā (tektoniskā struktūra).
- apakšnozare Kādas zinātnes, mākslas vai tautsaimniecības nozares tematiski (saturiski) vienots apakšiedalījums, kas ir būtiska nozares sastāvdaļa.
- izturēt pārbaudi (arī pārbaudījumu) kādos (parasti nelabvēlīgos) apstākļos spēt rīkoties, izturēties atbilstoši noteiktām (piemēram, morāles) prasībām.
- izturēt pārbaudījumu (arī pārbaudi) kādos (parasti nelabvēlīgos) apstākļos spēt rīkoties, izturēties atbilstoši noteiktām (piemēram, morāles) prasībām.
- papildināšana Kadra pagarināšana līdz noteiktam minimālam garumam, pievienojot tam veselus oktetus.
- reizi Kādreiz (par ko sen notikušu).
- transfokācijas kadri kadri, kas uzņemts ar translokatoru, uzņemšanas laikā mainot fokusa garumu.
- kadrs caur stiklu kadrs, kura dekorācija tikai daļēji izbūvēta dabiskā lielumā, pārējā daļa uzgleznota uz kamerai priekšā novietota stikla.
- apmānošais kadrs kadrs, kurā nav iekļauta daļa uzņemamā skata, līdz ar to skatītājam rodas cits priekšstats par notiekošo.
- dabrava Kāds ar notraipītām drēbēm.
- vaļenderis Kāds bez noteiktas nodarbošanās.
- dažs Kāds nenoteikts, vārdā nenosaukts, arī nezināms (no visiem vai daudziem līdzīgiem).
- dažs Kāds nenoteikts, vārdā nenosaukts, arī nezināms cilvēks.
- makaris Kāds noteikta virziens vējš (iespējams - austrumu-dienvidaustrumu vējš).
- vārdaiņi Kāds noteikts cimdu raksts.
- čalava Kāds, kas pļāpā, (neskaidri murminot) runā.
- gaisa jaucējs kāds, kas tīši rada sajukumu, neizpratni, nelabvēlīgi ietekmē notiekošo.
- zabene Kāds, kurš daudz un nenoteikti runā.
- klimša Kāds, kurš nemitīgi, monotoni un bezjēdzīgi runā.
- lēmējs Kāds, kurš panāk, ka kaut kas notiek, relizējas vēlamajā, vajadzīgajā veidā.
- līdzējs kāds, kurš vienojas par līguma saistībām un noteikumiem, uzņemas līguma saistības
- esība Kādu konkrētu vai abstraktu priekšmetu tiešā klātbūtne, atrašanās noteiktā vietā, vidē, laikā.
- parādīt garu degunu Kādu ķircinot, tuvināt savam degunam atplestas delnas īkšķi.
- gaidīt Kādu laiku būt, atrasties kur, zinot, ka (kam) jāpienāk, jāparādās, jānotiek.
- izčakstināties Kādu laiku čaukstinot meklēt (sienā vai salmos).
- pagarot Kādu laiku ļaut tvaikot (atvēsinot).
- nošļenderēt Kādu laiku notūļāties.
- grumdīt Kādu nicinot nobīdīt malā.
- izvalkāt Kādu noteiktu laiku nepārtraukti valkāt.
- saligāt Kādu noteiktu laiku slimot.
- plānojums kādu objektu (piemēram, celtņu, telpu) izkārtojums noteiktās savstarpējās attiecībās, noteiktā veidā
- padzīvot Kādu, parasti samērā neilgu, laiku uzturēties noteiktā vietā (par cilvēkiem).
- stīgtangas Kailgūžu tangas, kas sastāv tikai no priekšējās trīsstūrveida vai trapecveida slejas, kuru notur tieva, staipīga jostas aukla un staipīgas starpgūžu vai pagūžu auklas.
- dacīts Kainotipa efuzīvs iezis; kriptokristālisks, ar laukšpata, ragmāņa, biotīta fenokristāliem, pelēks, izmanto celtniecībā.
- kainotipa Kainotipa ieži - efuzīvie magmatiskie ieži (vulkāniskās lavas), kuru minerālsastāvs un struktūra pēc ieža izveidošanās nav mainījusies.
- riebt Kairinot izraisīt sāpju sajūtu.
- kvērcināt Kaitinot saraudināt vai panākt, ka sāk kviekt.
- ieērcināt Kaitinot, ķircinot panākt, ka kļūst dusmīgs.
- ieķircināt Kaitinot, ķircinot panākt, ka sāk dusmoties.
- kājas nenokritīs kājām nekas ļauns nenotiks.
- ceļgals Kājas augšstilba un apakšstilba savienotājas locītavas priekšējā, vairāk izvirzītā daļa; arī celis.
- kaktenieks Kaktu advokāts, persona, kas bez noteiktas atļaujas sniedz juridiskus padomus vai sastāda dokumentus.
- kalendārijs Kalendāra dienu un mēnešu secībā sniegta informācija (piemēram, par vēsturiskiem vai kultūras dzīves notikumiem).
- spraugmērs Kalibrēta plāksne atstarpes (spraugas, spēles) noteikšanai starpiekārtu, ierīču u. tml. detaļām.
- Lielā Baseina kalniene kalniene Kordiljeros (“Great Basin”), starp Sjerranevadu, Kaskādu un Klinšu kalniem, ASV, platība — \~550000 kvadrātkilometru, cilu grēdas un plašas beznoteces ieplakas, daudz reliktu ezeru, pustuksnesis un tuksnesis.
- trekings Kalnu pārgājiens; iešana pa taku, iešana pa noteiktu maršrutu (angļu "tracking").
- vārti Kalnu slēpošanas trasē ik pēc noteiktiem attālumiem novietots šķērslis, ko veido divi vertikāli balsti un kas slēpotājam jāapbrauc.
- taji Kalnu taji - tautību un cilšu grupa, dzīvo kalnu rajonos Vjetnamas un Laosas ziemeļos, arī kaimiņrajonos Taizemē un Birmā, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes taju grupas, pēc kultūras un paražām tuvi laosiešiem, izplatīti vietējie tradicionālie kulti, animistiski ticējumi.
- juani Kalnu tajiem piederīga cilšu grupa, dzīvo kalnu rajonos Vjetnamas un Laosas ziemeļos, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes taju grupas, pēc kultūras un paražām tuvi laosiešiem, izplatīti vietējie tradicionālie kulti, animistiski ticējumi.
- kaolani Kalnu tajiem piederīga cilšu grupa, dzīvo kalnu rajonos Vjetnamas un Laosas ziemeļos, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes taju grupas, pēc kultūras un paražām tuvi laosiešiem, izplatīti vietējie tradicionālie kulti, animistiski ticējumi.
- izkalpot Kalpojot (pie kāda), aizvadīt (noteiktu laiku), pabeigt kalpot (noteiktu laiku); nokalpot.
- gaņģenieks Kalps (laukstrādnieks), kas veic noteiktu darbu daļu vai apstrādā noteiktu zemes gabalu.
- kārtinieks Kalps, kas muižniekam, vai pie saimnieka noteiktas dienas atkalpoja zināmos darbos; kārtnieks.
- monenieks Kalps, kurš kopā ar sievu nolīgts noteiktam darbam un saņem noteiktu atalgojumu graudu veidā u. tml.
- trusēt Kalst, nīkt, šķiedroties, notrūkt.
- dolomītkaļķi Kaļķi, ko iegūst, apdedzinot dolomītu (2).
- izkalt Kaļot izveidot (piemēram, akmeni noteikta formā).
- piekalt Kaļot piestiprināt, pievienot (pie kā, kam klāt).
- dakālt Kaļot piestiprināt, pievienot.
- jekāt Kaļot savienot kopā.
- sakalt Kaļot savienot.
- aizkalt Kaļot, drupinot (ko), nonākt (līdz kādai vietai).
- dzenis Kamanām, ragavām un ratiem kāšiem līdzīgi dzelži, aiz kuriem vezumu sienot aizmet virvi.
- priekškamera Kamera motora cilindra galvā, kas ir savienota ar degkameru un kurā iesmidzina degvielu.
- kurjatņiks Kamera, kurā dzīvo notiesātie, kas pazaudējuši cieņu, tikuši izmantoti kā pasīvie pederasti.
- toņdakša Kamertonis, kas ir veidots no diviem vienā galā savienotiem stieņiem.
- klozetpods Kanalizācijas tīklam un ūdensvadam pievienota tualetes iekārta.
- multiplekskanāls Kanāls ar vairākiem apakškanāliem, kuriem pievienotas lēndarbīgas ārējās ierīces un kuru sadarbe ir komutējama.
- izkapāt Kapājot (piemēram, ar rīksti, pātagu), izbojāt, ievainot, arī iznīcināt.
- iekult Kapinot pieļaut, ka izveidojas (nelīdzenums asmenī).
- sakapināt Kapinot sagatavot (parasti izkaptis) lielākā daudzumā; kapinot sagatavot (parasti izkapšu, lielāku daudzumu).
- akciju sabiedrības pamatkapitāls kapitāls, kas nepieciešams akciju sabiedrības darbības uzsākšanai un tās statūtos noteikto mērķu sasniegšanai.
- izsludinātais pamatkapitāls kapitāls, uz kuru akciju sabiedrība izsludina parakstīšanos, lai noteiktā kārtībā palielinātu savu pamatkapitālu.
- skāpt Kāpt (parasti mudinot zirgu).
- karavētra Kara notikumi; kara vētra.
- kara vētra kara notikumi; karavētra.
- kapitulācija Karadarbības pārtraukšana un padošanās uzvarētājam ar tā diktētiem noteikumiem.
- kantonists Karadienestam pakļautais (Prūsijā no 1733. gada līdz 1813. gadam), kuru ņēma karadienestā no kantona noteiktam pulkam.
- patrulēšana Karakuģu darbība (manevrēšana) noteikta jūras rajona noteiktā robežā (līnijā), lai veiktu noteiktu uzdevumu.
- ordinācija Karaļa likumdošanas akts (viduslaikos), kas noteica, piemēram, tiesu un administratīvo iestāžu iekārtu un darbību.
- rojālists Karaļa varas atbalstītājs; pirmo reizi termins lietots Lielās franču revolūcijas laikā, attiecinot to uz revolūcijas pretiniekiem, Burbonu monarhijas piekritējiem.
- saistīšana Karaspēka darbība, lai apturētu, aizturētu vai ielenktu pretinieka spēkus, kā arī lai piespiestu pretinieku iesaistīt papildu spēkus darbībai noteiktā iecirknī ar nodomu nepieļaut šo spēku atiešanu un iesaistīšanu citā vietā.
- ceremoniālmaršs Karaspēka gājiens saskaņā ar stingri noteiktu reglamentu (ceremoniālu) ar mūziku (bungām) parādēs, ierindas skatēs, dažādos svinīgos pasākumos.
- maršs Karaspēka organizēta pārvietošanās uz noteiktu rajonu, noteiktā laikā un pilnīgā kaujas gatavībā.
- pronunsiamiento Karaspēka sacelšanās pret valdību, kas bieži notiek spāniešu republikās Amerikā.
- prettrieciens Karaspēka trieciens pret aizstāvēšanās pozīcijā iebrukušu pretinieku, lai atjaunotu zaudēto stāvokli.
- iekārta Karaspēka vienības, daļas, apakšvienības grupējums platumā un dziļumā (noteiktas darbības veikšanai).
- skalperis Karavīrs (parasti indiāņu), kas nogalinātam vai ievainotam ienaidnieka karavīram noņem skalpu.
- sanitārs Karavīrs (parasti kareivis), kas uzmeklē un evakuē ievainotos.
- sargs Karavīrs, kas ietilpst sardzes sastāvā un izpilda noteiktus apsardzības uzdevumus.
- apķēdējums Karavīru grupa (komanda, apakšvienība), kas norīkota noteiktā vietā, lai nepiederošām personām neļautu iekļūt apsargājamā rajonā (pie apsargājamā objekta) vai no tā izkļūt.
- izlūkgrupa Karavīru grupa, kas veic noteiktu izlūkošanas uzdevumu.
- spēks karavīru kopums, kas ir izveidots noteiktai darbībai, veic noteiktas darbības.
- kardināldiakoni Kardināli, kas veic noteiktas funkcijas katoļu baznīcas vadībā.
- kardinālpriesteri Kardināli, kas veic noteiktas funkcijas katoļu baznīcas vadībā.
- konklāvs Kardinālu padome, kas ievēl Romas pāvestu; vieta, telpa, kurā notiek šīs vēlēšanas.
- nokārdināt Kārdinot novest līdz izmisumam.
- šņakarēties Kāri, parasti čāpstinot, ēst (par dzīvniekiem, parasti par cūkām).
- nokarināt Karinot (ko) klāt, virsū, pārklāt (ar to visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
- pārkarināt Karinot novietot pāri (kam), pār (ko).
- observanti Karmelītu ubagotāju mūku ordeņa atzarojums, kas pēc 1432. g. reformām paturēja stingrākos noteikumus.
- konventāļi Karmelītu ubagotāju mūku ordeņa nozarojums, kas 1432. g. mīkstināja šī ordeņa noteikumus.
- inklinometrija Karotāžas metode, ar kuru noteic urbuma ass novirzīšanos no projektētā urbuma virziena.
- baltais sapals karpu dzimtas suga ("Leuciscus leuciscus"), slaida, 15-25 cm gara zivs ar relatīvi mazu galvu un nelielu muti, mugura zaļganmelna, sāni un vēders dzeltenīgi vai balti, astes spura šķelta, dzīvo baros noteiktā upes teritorijā, kur ir mērena straume; tulcis; baltiņš.
- karre Karsta rieva, 1-2 m dziļa rievveida ieplaka, kas radusies, ūdenim šķīdinot kaļķakmeņus vai citus viegli šķīstošus iežus.
- izvilkšana Karstās kalšanas vai tilpumštancēšanas palīgoperācija, kurā palielina sagataves garumu, samazinot tā šķērsgriezuma laukumu.
- karšu sērijas karšu grupa, analoģiska pēc noteiktas pazīmes, piemēram, pēc mēroga, attēlotās teritorijas, satura tematikas; katrā lapā ir norāde par piederību pie sērijas.
- bankot Kāršu spēlē - turēt banku (noteiktu naudas summu).
- pasjanss Kāršu spēle (vienam spēlētājam), kurā sajauktas kārtis pēc attiecīgiem noteikumiem jāsaliek noteiktā kārtībā; dažreiz to izmanto zīlēšanai.
- bridžs Kāršu spēle ar 52 kārtīm, kurā notiek solīšana.
- modus Kārta, veids, kā kaut kas pastāv vai notiek.
- loģiskā karte karte, kas satur loģiskos ventiļus un veido loģisko shēmu noteiktas funkcijas izpildīšanai.
- horoplētkarte Karte, kurā kāds apgabals pa rajoniem noteiktā aspektā raksturots, attiecīgā lieluma skaitliskās vērtības izteicot ar dažādu krāsu vai ēnojumu.
- hipsometriskā karte karte, kurā reljefs attēlots ar iekrāsojumu starp augstumlīknēm (horizontālēm), izmantojot noteiktu iekrāsojuma skalu.
- sinoptiskā karte karte, kurā uzrādīti meteoroloģiskie apstākļi (vējš, nokrišņi, barometriskais spiediens u. c.), kas noteiktā laikā novēroti kādā teritorijā.
- pūli Karteļa tipa monopolistiskas apvienības uz laiku, kurās visu dalībnieku peļņa nonāk kopējā fondā un pēc tam tiek sadalīta viņu starpā iepriekš noteiktās proporcijās.
- karšu nomenklatūra kartes sadale lapās pēc oficiāli noteiktas sistēmas.
- tematiskā kartogrāfija kartogrāfijas nozare, kas pētī kartogrāfisko attēlu veidošanu noteiktas tematikas jautājumu risināšanai.
- ridāt Kārtojot likt, novietot (priekšmetus) noteiktā kārtībā, veidā, vietā.
- saridāt Kārtojot salikt, novietot (vairākus, daudzus priekšmetus) noteiktā kārtībā, veidā, vietā.
- noregulēt Kārtojot, pakļaujot (ko) noteiktai kārtībai, noteikumiem, panākt, ka rodas (kas, piemēram, vēlamās attieksmes starp ko).
- nokopt Kārtojot, tīrot ko, novākt nost, nolikt noteiktā vietā (ko).
- kārtošana pēc birkām kārtošanas procedūra, kurā atslēglauki tiek izvēlēti tā, lai izveidotu noteiktu kārtību, un faktiskie datu ieraksti tiek sakārtoti atbilstoši šīs kārtības prasībām.
- ridāt Kārtot (piemēram, galdu, istabu), novācot, novietojot priekšmetus noteiktā kārtībā, veidā, vietā.
- ranžēt Kārtot noteiktā veidā (skaitļus, parasti variantes).
- paketēt Kārtot, apvienot (ko) paketē (2).
- mila Kārts ar plakani notēstu galu laivas (plosta) pārvietošanai (seklā ūdenī).
- elevatora kartupeļu racējs kartupeļu racējs, kura lemeši nogriež divas blakusvagas un novada to masu uz elevatoriem, kur notiek atsijāšana; bumbuļi tiek nobērti 1–1,2 m platā joslā; izmanto vieglās un smilšainās augsnēs.
- que sera sera kas būs, tas būs; kam jānotiek, notiks.
- klambins Kas nemitīgi klabinot nepatīkami traucē.
- svēpulis Kas nosvēpējies melns; ar sodrējiem notraipījies cilvēks.
- kas par desām kas noticis; kas notiek.
- kaz Kas zin - lieto, lai piešķirtu izteikumam nenoteiktības nokrāsu.
- ļegats Kāsis, ko lieto sasienot siena vezumu.
- sakasīt Kasot savainot (ķermeņa daļu).
- nokasīt Kasot stipri sakairināt, ievainot (ādu, ķermeņa daļu).
- nokasīt Kasot, skrāpējot (ko) nost, notīrīt.
- apkasīt Kasot, skrāpējot ko nost, notīrīt (no ārpuses vai visapkārt).
- pārkasīt Kasot, skrāpējot radīt (kam) caurumu, bojājumu; kasot, skrāpējot ievainot.
- nesesers Kaste, kārba, maza soma (parasti noteikta priekšmetu komplekta ievietošanai).
- apkasīt Kašājot, rušinot apklāt.
- sapērt Kašņājoties, purinoties sajaukt.
- uzkāst Kāšot papildināt, pievienot.
- piekārst Kāšot pievienot (pie kā, kam klāt).
- sistemātiskais katalogs katalogs, kurā informācija ir sniegta pēc noteiktiem tematiem.
- Katāra Katāras ieplaka - beznoteces ieplaka Ziemeļāfrikā, Lībijas tuksnesī, Ēģiptē, platība - 20000 kvadrātkilometru, ziemeļos un rietumos to norobežo līdz 100 m augstas, stāvas kaļķakmens kraujas, kuru piekājē ir padziļnājumi (līdz 134 m zjl.) un solončaki, dienvidu un austrumu daļā mālaini līdzenumi un grēdoti smiltāji, ceturtā zemākā sauszemes ieplaka pasaulē.
- kapituls Katedrāles telpa, arī piebūve, kur notiek šādas sanāksmes.
- diktēt Kategoriski pavēlēt (ko), arī uzspiest, noteikt (ko).
- spārnots katetrs katetrs ar diviem izciļņiem galā, kuri to notur pūslī.
- Pecera katetrs katetrs ar paresninājumu galā, lai tas noturētos dobumā.
- katla agregāts katlu iekārtas sastāvdaļa – konstruktīvi vienots ierīču komplekss, kurā, dedzinot kurināmo, ražo tvaiku vai karstu ūdeni; sastāv no kurtuves, cauruļu sistēmas ar boileriem, ūdens ekonomaizera, gaisa uzsildītajā, apmūrējuma, dūmejām, armatūras un karkasa ar kāpnēm un platformām katla apkopei.
- konsekrācija Katoļu baznīcā personu vai lietu (baznīca, altāra) iesvētīšana, ko izdara bīskaps; arī maizes un vīna pārvēršanās Kristus miesā un asinīs, kas pēc katoļu mācības notiek mesas laikā.
- penitenciārijs Katoļu baznīcas iestāde Romā, kas pāvesta vārdā atlaiž grēkus un atbrīvo no pakļautības kādam baznīcas noteikumam vai no morālu saistību pildīšanas (piem., atbrīvo no dotā solījuma).
- kūriālisms Katoļu baznīctiesiskā sistēma, kas pāvesta ideju un varu uztver un baznīcpolītiski izmanto vienpusīgas centralizācijas virzienā, koncentrējot visu noteikšanu Romas kūrijas rokās.
- litānija Katoļu īpašas formas lūgšana, kas sastāv no vairākām īsām lūgšanām, kur diakons, priesteris vai kantors dzied vai saka pirmo daļu, uz ko draudze atbild ar noteiktiem vārdiem.
- ordenis Katoļu reliģiska organizācija ar noteiktiem statūtiem.
- magdalēnietes Katoļu sieviešu ordenis ar augustīniešu noteikumiem netiklībā kritušo sieviešu glābšanai un labošanai.
- pamatkrāsa Katra no trīs krāsām, kuras jaucot noteiktā attiecībā iespējams iegūt krāsu, kas vizuāli nav atšķirama no ikvienas izvēlētās krāsas; sarkana, zaļa un zila krāsa ir noteiktas par pamatu 1930. g. pieņemtajā starptautiskajā krāsu sistēmā RGB (angļu "Red, Green, Blue"), bet ir arī vairākas citas krāsu sistēmas, izplatītākā no tām XYZ, kurā pamatkrāsas ir nosacītas krāsas, kam jāatbilst noteiktiem rādītājiem; praksē krāsu jaukšanai bieži izmanto sarkano, zilo un dzelteno krāsu.
- koņča Katrā ziņā, noteikti.
- mūžadien Katrā ziņā; noteikti.
- medaļas lente katrai medaļai noteikta veida lente, ko var nēsāt medaļas vietā.
- rekristalizācijas temparatūra katram metālam vai sakausējumam raksturīga (no kušanas temperatūras atkarīga) temperatūra, ko pārsniedzot, notiek deformēta metāla rekristalizācija.
- ordeņa (arī medaļas) lente katram ordenim (medaļai) noteikta veida lente, ko var nēsāt ordeņa (medaļas) vietā.
- Katriņa Katriņas pagasts - pastāvēja bijušajā Cēsu apriņķī līdz 1933. gadam, kad tas pievienots Ērgļu pagastam; teritorija mūsu dienās ietilpst Madonas novada Ērgļu pagastā.
- parte Katrs no atsevišķiem galiem (trosēm), ja tie, savienoti kopā, veido mezglu.
- svarīgs iemesls katrs tāds apstāklis, kas, pamatojoties uz tikumības un taisnprātības apsvērumiem, darbiniekam neļauj turpināt darba tiesiskās attiecības un ir pamats darbinieka tiesībai rakstveidā uzteikt darba līgumu, neievērojot noteikto uzteikuma termiņu.
- berlināle Katru gadu Berlīnē notiekošais starptautiskais kinofestivāls.
- sakaukt Kaucot panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks vai dzīvnieks) sadzird, arī paklausa (par dzīvniekiem); kaucot izraisīt (piemēram, notikumu).
- Vecpiebalgas kauja kauja 1905. gada revolūcijas laikā, kad krievu karaspēka vienība 228 karavīru sastāvā devās uz Cēsīm, bet milicijas vienības nolēma tās aizkavēt un atbruņot, divās kaujās 3./16. decembrī un 5./18. decembrī bija daudzi kritušie un ievainotie, rezultātā Cēsis sasniedza tikai 150 karavīri, savukārt miliču pusē bija 16 kritušie.
- marodierisms Kaujas laukā kritušo un ievainoto mantu piesavināšanās; civiliedzīvotāju aplaupīšana kara laikā.
- marodēšana Kaujaslaukā kritušo un ievainoto apzagšana neatkarīgi no tā, vai tie ir savas vai pretinieka armijas karavīri; iedzīvotāju aplaupīšana kara vai nemieru laikā.
- nokaulēt Kaulējoties iegūt sev labvēlīgākus noteikumus, labvēlīgāku stāvokli.
- krīt sešnieks (arī piecnieks, četrinieks utt.) kauliņu spēlē - tiek uzmests un rada noteiktu stāvokli (par ciparu).
- osteoporoze Kaulu atrofija, kas rodas, pakāpeniski samazinoties kalcija sāļu un organisko vielu daudzumam kaulos.
- densitometrija Kaulu blīvuma noteikšanas metode.
- osteometrija Kaulu izmēru un proporciju noteikšana.
- piekausēt Kausējot pievienot (pie kā, kam klāt); kausējot piepildīt.
- sakausēt Kausējot savienot (priekšmetus, to daļas).
- krāteris Kausveida vai piltuvveida padziļinājums (vulkāna galotnē vai nogāzēs), pa kuru notiek vulkāna izvirdumi.
- pieminēšana Kaut kā (vārda, nosaukuma, notikuma) pateikšana, uzrakstīšana, parasti kādā sazināšanās norisē.
- izvietojums Kaut kā atrašanās noteiktā vietā.
- identificējums Kaut kā noteikšanas, atpazīšanas vai konstatēšanas rezultāts.
- amerikānisms Kaut kas Amerikas Savienotajām Valstīm raksturīgs.
- ākāšas hronika kaut kas līdzīgs visa notikušā videoierakstam kopā ar varbūtiskiem nākotnes scenārijiem, ko it kā varot redzēt tie, kas spējīgi ieiet astrālā stāvoklī.
- trapaks Kaut kas nenoteikts, bezvērtīgs.
- krepeles Kaut kas netīrs, notašķīts.
- fixum Kaut kas noteikts.
- tosa Kaut kas notēsts.
- diktāts Kaut kas uzspiests (piemēram, prasības, noteikumi).
- nopodāties Kaut ko darot (rīkojoties) notērēt laiku, nokrāmēties.
- švaukstināt Kaut ko kustinot, šūpojot, radīt paklusu, svelpjošu troksni.
- iemirt Kaut kur iedziļinoties un vāji reaģēt uz apkārt notiekošo.
- halālkautuve Kautuve, kurā dzīvnieki tiek kauti atbilstoši islāma noteikumiem.
- ritenuto kavējoties, palēninot tempu salīdzinājumā ar skaņdarba pamattempu.
- hidrodinamiskā kavitācija kavitācija, kurā spiediena maiņa notiek sakarā ar lokālu šķidruma plūsmas ātruma palielināšanos; hidrodinamiskā kavitācija negatīvi ietekmē sūkņu, hidroturbīnu, dzenskrūvju u. tml. darbību – samazinās to lietderības koeficients un vilces spēks, bojājas darbvirsmas.
- žuzas Kazahu cilšu apvienība un to apdzīvotās teritorijas 15. gs. beigās un 16. gs. sākumā izveidojās Kazahu hanistē; 17. gs. tās kļuva par patstāvīgām hanistēm, 1731.-1846. g. pievienotas Krievijai.
- saukele Kazahu līgavas galvassega, kas sasniedz 70 cm augstumu, ir rotāta ar pērlēm, koraļļiem, sudraba monētām, kažokādām, kā arī katrā pusē pievienotiem gariem piekariņiem, kas aptver seju un sniedzas līdz jostai.
- hetmans Kazaku komandieris Ukrainā 16.-17. gs., 1648.-1764. g. Ukrainas valdnieks un kazaku karaspēka komandieris; uz īsu laiku atjaunots 1918. g.
- lustrēšana Kažokādas apmatojuma iztaisnošana termomehāniskā apstrādē, apmatojumu atkārtoti mitrinot ar etilspirta un etiķskābes vai skudrskābes maisījumu un gludinot.
- kodināšana Kažokādas pusfabrikāta apstrādāšana ar smago metālu un sāļu šķīdumiem, sagatavojot ādu krāsošanai, lai panāktu noturīgu dažādu toņu krāsojumu.
- ķemmēšana Kažokādu apstrāde, kurā, izlīdzinot, iztīrot un kārtojot noteiktā virzienā sapinušos, salipušos matus, palielina apmatojuma spīdumu un uzlabo izskatu.
- Konopa Kečvu (Peru, Ekvadora, Bolīvija) mitoloģijā - gars - mājas pavarda sargātājs bez noteikta veidola, tas varēja būt akmens, neparasts priekšmets, pat auduma strēmele vai poda lauska.
- keinss Keinsa krusts - diagramma, kura nosaka ekonomiskās sistēmas līdzsvara līmeni kā funkcijas grafiku "plānotās izmaksas" un "nacionālais produkts" krustpunktu.
- izdegošās piedevas keramikas izejvielas (zāģskaidas, akmeņogļu smalkumi, kūdra, mazuts), ko iejauc keramiskā masā un kas apdedzināšanas procesā izdeg, palielinot drumstalas porainību.
- segnetokeramika Keramiskie dielektriķi, kuros noteiktā temperatūras diapazonā eksistē spontānā polarizācija.
- kinoepopeja Kinofilma, kurā attēloti nozīmīgi vēsturiski notikumi vai rādīta plaša, vispusīga sabiedriskās dzīves aina.
- ķinīts Kinofilma; kinoteātris.
- filmu cenzūra kinofilmas novērtēšana, lai konstatētu, vai tā atbilst publiskas demonstrēšanas vajadzībām, un skatītāju vecuma robežu noteikšana.
- telekonversija Kinofilmas pielāgošana demonstrēšanai televīzijā, palielinot tās kustības ātrumu no 24 uz 30 kadriem sekundē.
- balināšana Kinofotomateriāla apstrāde oksidējot sudrabu un tādējādi vājinot attēlu.
- skatpunkta kinokameras stāvoklis kinokameras stāvoklis, atrodoties kāda notikuma dalībnieka pozīcijā.
- objektīvs kinokameras stāvoklis kinokameras stāvoklis, kad tā darbojas kā neredzams notikuma vērotājs.
- skaņu kino kinomāksla attīstītas kinotehnikas posmā, kad tiek veidotas filmas ar fonogrammu.
- kinobiļete Kinoteātra biļete.
- Kroplis Kinoteātris "Akropole" (Rīgā, Čiekurkalnā, 20. gs. 30. gados).
- k/t Kinoteātris (kopā ar nosaukumu: k/t "Rīga").
- Splendids kinoteātris Rīgā _Splendid Palace_.
- stereokinoteātris Kinoteātris, kurā demonstrē stereokinofilmas.
- kinematogrāfs Kinoteātris; kino (3).
- kino kinoteātris.
- atspuldzene Kinoteātris.
- kina Kinoteātris.
- kiņčiks Kinoteātris.
- kincis Kinoteātris.
- ķincis Kinoteātris.
- kinčuks Kinoteātris.
- kinis Kinoteātris.
- ķinis Kinoteātris.
- kinītis Kinoteātris.
- ķinītis Kinoteātris.
- kinoška Kinoteātris.
- kinorepertuārs Kinoteātru repertuārs; kinofilmu kopums, ko rāda (kādā laikposmā).
- Kitoja Kitojas kailkalni - kalnu grēda Austrumsajānos, Kitojas, Urikas, Onotas un Malaja Belajas ūdensšķirtnē, Krievijā, Burjatijas Republikā, garums - \~180 km, augstums - līdz 3215 m.
- Kjoga Kjogas ezers - atrodas Austrumāfrikā (angļu val. "Lake Kyoga"), Ugandā 1029 m vjl., platība - \~2590 kvadrātkilometru (pēc citiem datiem 1720 kvadrātkilometru), dziļums - 3-5 m, ūdens līmenim pazeminoties atdalījies no Viktorijas ezera, aizaudzis niedrēm un papirusiem.
- aizklabināt Klabinot attālināties.
- atklabināties Klabinot pamazām atbrīvoties.
- atklabināt Klabinot panākt, ka (kas) atveras.
- izklabināt Klabinot panākt, ka rodas (skaņas, ritms).
- uzklabināt Klabinot uzmodināt.
- noklabināt Klabinot virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko), pār (ko).
- piekladzināt Kladzinot būt par cēloni tam, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē) - parasti par vistām.
- sakledzināt Kladzinot iegūt.
- izklaģīt Kladzinot izdēt.
- sakladzināt Kladzinot sasaukt.
- sakledzināt Kladzinot sasaukt.
- sakledzināties Kladzinot sasaukties.
- uzkladzināt Kladzinot saukt.
- sakladzināties Kladzinot sazināties.
- uzkladzināt KLadzinot uzmodināt.
- kleinēt Klainot.
- pieklaiņāt Klaiņojot pievienoties.
- mētājas apkārt kā veca nauda klaiņot, būt bez noteiktas nodarbošanās, bez noteikta mērķa; nebūt nevienam vajadzīgam.
- blezerēt Klaiņot; pastaigāties bez noteikta mērķa.
- vanterēt Klaiņot; staigāt (parasti bez noteikta mērķa).
- saklāt Klājot (ko), novietot (to) noteiktā veidā; klājot (ko), nosegt (ar to), parasti pilnīgi; klājot (ko virsū, pāri), izveidot (kam) noteiktu kārtojumu, izskatu u. tml.
- izklakšināt Klakšinot panākt, ka rodas (skaņas, ritms).
- aizklakšināt Klakšķinot attālināties; klakšķinot nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- aizklakšķināt Klakšķinot attālināties; klakšķinot nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- izklakšķināt Klakšķinot panākt, ka rodas (skaņas, ritms).
- uzklanīties Klanoties uzkļūt, uzvirzīties.
- saklasificēt Klasificējot sakārtot, savienot (parādības, faktus, jēdzienus u. tml.).
- blūza kvadrāts klasiskā blūza tradicionālā 12 taktu būve ar noteiktu akordu secību.
- pļavu golfs klasiskā golfa paveids, kas atšķiras ar mazāk nopļautu spēles laukumu un ar dažām atkāpēm no spēles pamatnoteikumiem, kas saistītas ar golfa bumbiņas biežāku pazaudēšanu; laukums netiek sertificēts un spēle uz tā ir uzskatāma tikai par brīvā laika pavadīšanas veidu.
- sekstīna Klasiska sešrindu strofa ar noteiktu atskaņu kārtību.
- ekvipartīcijas princips klasiskās statistiskās fizikas pamattēze, kas nosaka, ka termodinamiskā līdzsvara stāvoklī noteiktas kustības brīvības pakāpei vienmēr atbilst noteikta vidējā enerģija.
- servēt Klāt (galdu) ēdienreizei, novietojot noteiktā kārtībā traukus un ēdienus.
- saitēt Klāt (kā) virsmu ar saiti, parasti tinot to.
- līmēt Klāt ciet (piemēram, caurumu), uzliekot ko virsū un piestiprinot ar līmi; šādā veidā klāt ciet ko, piemēram, caurumu (priekšmetā).
- līmēt Klāt ciet spraugu (parasti logam), uzliekot papīru un piestiprinot ar līmi.
- mākt Klāt, aizēnot (parasti par miglu, mākoņiem).
- ziest Klāt, parasti ar viegliem piespiedieniem izlīdzinot, (piemēram, kādu masu) uz kā virsmas.
- detonācijas klaudze klaudze, kas novērojama spēkratu dzirksteļaizdedzes motorā, tam strādājot ar detonāciju. Detonācijas klaudze labi saklausāma, motoru intensīvi slogojot ar mazu griešanās frekvenci, piemēram, pārslēdzot augstāku pārnesumu un strauji palielinot degvielas padevi, braucot ar nepietiekamu ātrumu. Detonācijas klaudzi veicina neatbilstošas degvielas lietošana (benzīns ar mazu oktānskaitli), pārāk agra aizdedze, piededži motorā un citi faktori.
- motora klaudze klaudze, kas novērojama spēkratu motorā un labi saklausāma iedarbinot motoru un atlaižot sajūga pedāli, vai arī braucot lielā ātrumā; pastiprinātas klaudzes galvenais iemesls var būt kloķvārpstas pamatgultņu vai klaņa gultņu palielināts izdilums.
- tappingtest Klaudzināšanas pārbaude, ko psihotehnikā un psiholoģijā lieto personīgā tempa, kustības veikluma, noguruma, uzmanības un suģestibilitates noteikšanai.
- saklaudzināt klaudzinot modināt (vairākus).
- saklaudzināt Klaudzinot panākt, ka (kāds) sadzird, arī paklausa.
- uzklaudzināt Klaudzinot panākt, ka (kāds) uzmostas (no miega).
- izklaudzināt Klaudzinot panākt, ka rodas (skaņas, ritms).
- pieklaudzināt Klaudzinot pavadīt (melodiju), padarīt uztveramāku (tās ritmu).
- noklaudzināt Klaudzinot raitin aust.
- saklaudzināt klaudzinot salabot (par kalēju u. tml.).
- saklaudzināties Klaudzinot sazināties.
- izklaudzināt Klaudzinot vairākkārt piesist (daudzās vai visas vietas), parasti, lai pārbaudītu.
- klausīties ar abām ausīm klausīties ļoti uzmanīgi, vērīgi, sasprindzinot dzirdi.
- saklaušināt Klaušinot uzzināt (ko).
- dīcinieks Klaušu darbinieks, kas netika sūtīts vakas grāmatas noteiktās gaitās, bet veica ārkārtējas klaušas (dīcības).
- klapes Klauvējamais dēlis (ko izmantoja signalizācijai aicinot mājās laukstrādniekus).
- uzbungāt Klauvējot, arī zvanot u. tml. panākt, ka (kāds) uzmostas (no miega).
- uzbungot Klauvējot, arī zvanot u. tml. panākt, ka (kāds) uzmostas (no miega).
- aizklauvēt Klauvējot, klaudzinot apdullināt.
- uzklopēt Klauvējot, klaudzinot uzmodināt, panākt, ka pieceļas.
- pianola Klavierēm pievienots (vai tajās iebūvēts) mehānisms, kas, nolasot perfolenti, atskaņo mūziku.
- klēpjiem Klēpjiem iet - steidzīgi lieliem soļiem iet, vicinot rokas, pagriežoties uz priekšu um atpakaļ, brižiem stiepjoties uz augšu un saliecot ceļus uz priekšu.
- aizklidzināt Klidzinot aizvest, aizgādāt.
- pārklidzināt Klidzinot atgriezties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
- pārklidzināt Klidzinot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- paklidzināt Klidzinot pavirzīties (parasti par zirgu, pajūgu).
- pieklidzināt Klidzinot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- noklidzināt Klidzinot veikt (visu attālumu, ceļa gabalu).
- noklidzināt Klidzinot virzīties (visu laikposmu) un pabeigt virzīties.
- noklidzināt Klidzinot virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko).
- īpaša statusa klients klienta statusa apzīmējums, kas norāda uz sociālā darbinieka sadarbības un rīcības obligātumu attiecībā pret noteiktu klientu mērķgrupu, kam pienākas sadarbība atbilstoši normatīvajam regulējumam, kas pilnvaro sociālo darbinieku veikt konkrētus uzdevumus.
- sistēma Gopher klientservera lietojumprogramma, kura ļauj pārlūkot lielu informācijas apjomu, izmantojot datņu pārsūtīšanas protokola iespējas, attālu pieteikšanos, sistēmas _Archie_ komandas utt. un nodrošinot galalietotājam nepieciešamās ziņas izvēlņu veidā.
- uzklidzināt Klikšķinot uzbraukt augšā.
- dendroklimatoloģija Klimata izmaiņu noteikšana pēc salīdzinošiem koku gadskārtu platumu un to struktūru mērījumiem.
- Tarpeja klints klints Kapitolija pakalna rietumdaļā Senajā Romā, no kura meta aizā uz nāvi notiesātos valsts noziedzniekus.
- maldīties Klīst, klaiņot (parasti bez noteikta mērķa).
- pieklīst Klīstot pievienoties (pie kā, kam klāt).
- jaunaugstums Klišeju pasūtinot, samazināts vai palielināts gatavojamās klišejas augstums, pretēji vecaugstumam, t. i. klišejas oriģinālam.
- jaunplatums Klišeju pasūtinot, samazināts vai palielināts gatavojamās klišejas platums, pretēji vecplatumam, t. i. klišejas oriģinālam.
- klonu arhīvs klonu materiāls (pluskoku, izcilo koku, hibrīdu kloni), kas izvietots speciālos stādījumos ("ex situ") un paredzēts pētniecībai vai genofonda resursu saglabāšanai; kloni tiek apzīmēti ar numuriem un stādījumos izvietoti pēc noteiktas shēmas.
- ūdensklozets Klozets - tualetes telpa ar iekārtu, kas pievienota kanalizācijas tīklam un ūdensvadam.
- žužot Klusi dziedāt, dūkt šūpojot, iemidzinot (bērnu).
- canterellando Klusi dziedot, trallinot.
- nobubināt Klusi, neskaidri noteikt, pateikt.
- nodvest Klusu, arī čukstus, ar grūtībām noteikt, pateikt.
- nočabināt Klusu, neskaidri noteikt, pateikt.
- noīdēt Klusu, neskaidri noteikt, pateikt.
- prohronisms Kļūda hronoloģijā: notikumu iedomājas agrāk notikušu nekā tas patiesībā bijis.
- metahronisms Kļūda, attiecinot kādu faktu uz vēlāku laiku, nekā tas īstenībā noticis.
- sintakses kļūda kļūda, ko izraisījusi izmantotās programmēšanas valodas sintakses noteikumu neievērošana.
- gadījuma mērīšanas kļūda kļūdas sastāvdaļa, kas atkārtotos mērījumos mainās nenoteikti.
- turpvērstā kļūdu labošana kļūdu labošana, ko veic, izmantojot mērķtiecīgi izveidotu datu redundanci un kas dod iespēju atklāt un labot noteikta veida kļūdas bez nosūtīto datu atgriešanās datu avotā.
- raustīšanās Kļūme vai mērķtiecīgi izraisīts efekts, televīzijas signāla līdzstrāvas līmenim spēji mainoties, kas liek strauji mainīties attēla spilgtumam ekrānā.
- dzīšana kļūšana veselam (par ievainotu ķermeņa daļu)
- pārņemt iniciatīvu Kļūt aktīvākam, ietekmīgāk rosināt darbību (salīdzinot ar kādu citu).
- izdubt Kļūt cauram, parasti, satrunot vidum; kļūt cauram (par vidu).
- izpausties Kļūt citiem uztveramam (piemēram, par psihisku stāvokli, personības, rakstura īpašību); izraisīt noteiktu izturēšanās veidu, fizioloģisku norisi.
- iebozties Kļūt dusmīgam un apvainoties.
- uzpūsties Kļūt dusmīgam, arī apvainoties; piepūsties (3).
- bozties Kļūt dusmīgam, īgnam, aizvainotam (par cilvēku).
- bozties Kļūt dusmīgam, īgnam, aizvainotam; īgnoties, dusmoties.
- apsirdīties Kļūt dusmīgam, saniknoties, saskaisties; apskaisties.
- piepūsties Kļūt dusmīgam: arī apvainoties.
- piedzīvot Kļūt kāda notikuma līdzdalībniekam, kādas parādības vērotājam.
- dadzīvāt Kļūt kāda notikuma līdzdalībniekam, kādas parādības vērtētājam.
- uzlaboties kļūt kvalitatīvākam, piemērotākam noteiktām prasībām (par priekšmetiem, vielām, platību u.c.)
- apsūbēt Kļūt neaktīvam, notrulināties.
- apsūnot Kļūt neaktīvam, notrulināties.
- bukt Kļūt neasam, notrulināties.
- saplūst Kļūt neatdalāmam, nenošķiramam, piemēram, atmiņā, apziņā, uztverē (par faktiem, notikumiem, domām u. tml.).
- izgaist Kļūt nedzirdamam (attālinoties, citām skaņām pārmācot) - par skaņu; arī apklust, izskanēt (par skaņu).
- pagaist Kļūt nedzirdamam (skaņas avotam attālinoties, citām skaņām pārmācot) - par skaņu; arī apklust, izskanēt.
- mulst Kļūt nenoteiktam, neskaidram, nedrošam (piemēram, par psihisku stāvokli, arī darbību).
- paputēt Kļūt nenoturīgākam, daļēji izzust (piemēram, par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
- paputēt Kļūt nenoturīgākam, vājākam, daļēji izzust (par attiecībām starp cilvēkiem); kļūt mazāk laimīgam, veiksmīgam (par mūžu).
- izzust Kļūt nesaskatāmam (attālinoties, arī nonākot tumsā, miglā u. tml.).
- nozust Kļūt nesaskatāmam, attālinoties vai ievirzoties (tumsā, miglā u. tml.).
- izgaist Kļūt nesaskatāmam, izzust skatienam (attālinoties, nonākot tumsā, miglā u. tml.).
- pagaist Kļūt nesaskatāmam, izzust skatienam (attālinoties, nonākot tumsā, miglā u. tml.).
- sasmekstēt Kļūt netīram, notašķīties.
- sableķoties Kļūt netīram, notraipītam.
- sasaziesties Kļūt netīram, notraipītam.
- norušķēties Kļūt netīram, notraipīties.
- sasasmērēties Kļūt netīram, notraipīties.
- sasmurgāties Kļūt netīram, notraipīties.
- sasmurkāties Kļūt netīram, notraipīties.
- atkaltēt Kļūt notirpušam.
- iekosties kaulā kļūt noturīgam (par negatīvu psihisku stāvokli); izraisīt nepatīkamu pārdzīvojumu.
- nostiprināties Kļūt noturīgam, viegli izmantojamam (par zināšanām, iemaņām, prasmi).
- gaist Kļūt pamazām neredzamam, nesaskatāmam (attālinoties, apņemot miglai, tumsai u. tml.).
- realizēties Kļūt par īstenību; īstenoties.
- aiziet partizānos kļūt par partizānu, pievienoties partizānu vienībai.
- noplūžņāties Kļūt pavisam slapjam, notašķīties.
- noskaņoties Kļūt tādam, kam izraisās noteikts garastāvoklis, noskaņa.
- noskaņoties Kļūt tādam, kam rodas noteikta (domu, jūtu, gribas) virzība, ievirze; kļūt tādam, kam rodas noteikts izjūtu, uzskatu, gribas procesu kopums.
- rezonēt Kļūt tādam, kas atsaucas, reaģē (parasti uz kādu notikumu).
- pajukt Kļūt tādam, kur, parasti daļēji, zūd savstarpējās saiknes (par cilvēku vienotu kopu).
- sajukt Kļūt tādam, kurā nav ierastās notikumu, secības (par laikposmu).
- izvērsties Kļūt tādam, kurā norisinās, notiek kas būtisks, nozīmīgs (par laiku, laika posmu); kļūt tādam, kurā kas norisinās, notiek citādi nekā iepriekš, nekā paredzēts.
- uzčūlāt Kļūt tādam, no kura sūcas limfa, asinis (par ievainojumu, ievainotu ķermeņa daļu).
- attālināties Kļūt vājāk dzirdamam vai redzamam (palielinoties attālumam).
- aizdzīt Kļūt veselam (par ievainotu ķermeņa daļu).
- dzīt Kļūt veselam (par ievainotu ķermeņa daļu).
- saplekšēt Kļūt viscaur netīram, notraipīties (kam pielīpot, uzšļakstoties u. tml.).
- sapļakšēt Kļūt viscaur netīram, notraipīties (kam pielīpot, uzšļakstoties).
- apgrabēt Kļūt viscaur nolietotam, notrītam, nodeldētam.
- sarkt Kļūt, parasti pakāpeniski, tādam, kam emocionāla stāvokļa izraisīta asiņu pieplūduma dēļ ir sārta seja, tās daļas (par cilvēku); palielinoties, parasti pakāpeniski, emocionāla stāvokļa izraisītam asiņu pieplūdumam, kļūt sārtam (par seju, tās daļām).
- samulst Kļūt, parasti pēkšņi, nenoteiktam, neskaidram, nedrošam (piemēram, par psihisku stāvokli, arī darbību).
- satumst Kļūt, parasti pilnīgi, tumšam, vājinoties vai izbeidzoties apgaismojumam (piemēram, par priekšmetiem).
- saplūksnāties Kļūt, parasti viscaur, plūksnainam (piemēram, par audumu, papīru); saplūksnot (1).
- saplūksnāt Kļūt, parasti viscaur, plūksnainam (piemēram, par audumu, papīru); saplūksnoties.
- saplūksnot Kļūt, parasti viscaur, plūksnainam (piemēram, par audumu, papīru); saplūksnoties.
- saknābāt Knābājot savainot, arī sakropļot.
- aizknābt Knābjot ievainot.
- pārknābt Knābjot ievainot.
- pieknābt Knābjot ievainot.
- pieknāpt Knābjot ievainot.
- pārknāpt Knābjot pārdalīt, pāršķelt; knābjot ievainot.
- saknābt Knābjot savainot, arī sakropļot.
- saknaibīt Knaibot savainot.
- noknibināt Knibinot atdalīt nost.
- apknibināt Knibinot atdalīt sīkus gabaliņus (vairākās vietās vai visapkārt).
- noknibināt Knibinot atdalīt un ievainot.
- atknibināt Knibinot atdalīt.
- atknibināt Knibinot dabūt vaļā atraisīt (piemēram, ko sasietu).
- izknibināt Knibinot izdabūt (no kurienes, kur u. tml.).
- izknibināt Knibinot padarīt (ko) viscaur caurumainu, robainu.
- ieknibināt Knibinot radīt, ieveidot (kādā virsmā, piemēram, robu, caurumu).
- izknibināt Knibinot radīt, izveidot (kur caurumu, robu u. tml.).
- saknibināt Knibinot sasmalcināt, sadrupināt, saburzīt.
- uzknabināt Knibinot uzplēst (brūci).
- aizknubināt Knibinot, bakstot nosprostot.
- noknibināt Knibinot, raustot atdalīt, salasīt.
- pārkniebt Kniebjot ievainot.
- sakniebt Kniebjot savainot.
- sakniedēt Kniedējot savienot, sastiprināt; kniedējot salabot.
- aizknikšināt Knikšķinot (ar smailiem kurpju papēžiem) attālināties; knikšķinot nokļūt (kur, līdz kādai vietai).
- aizknikšķināt Knikšķinot (ar smailiem kurpju papēžiem) attālināties; knikšķinot nokļūt (kur, līdz kādai vietai).
- knozerēties Knoterēties.
- kņotēties Knotēties.
- Pycnothelia papillaria knupjveida piknotēlija.
- oftalmodiagnoze Ko noteic, vērojot konjunktīvas reakciju uz specifiskām vielām (tuberkulīns); plašākā nozīmē: acs pārmaiņu novērtēšana citu orgānu slimības diagnostikā.
- šifrators Kodēšanas shēma, kas tai pievadītos ciparsignālus pārvērš noteiktās izejas signālu kombinācijās.
- apraudzēt Kodināt ādas līdz noteiktai pakāpei.
- iekodināt Kodinot iekrāsot.
- izkodināt Kodinot izgatavot.
- izkodināt Kodinot izveidot (kādā virsmā).
- izkodināt Kodinot panākt, ka (kas) izzūd.
- iekodināt Kodinot panākt, ka (krāsa) iesūcas, kļūst noturīga.
- izkodināt Kodinot radīt, izveidot (kur caurumu, dobumu u. tml.).
- sakodēt Kodinot sabojāt.
- sakodināt Kodinot sabojāt.
- kodolepopeja Kodolfizikas, kodolenerģētikas, kodolbruņošanās u. tml. attīstības nozīmīgu notikumu virkne.
- pregnance Kodolīgs īsums; noteiktība.
- atomreaktors Kodolreaktors - iekārta, kurā notiek vadāma smago elementu atomu kodolu dalīšanās ķēdes reakcija; Latvijā 1961.-1998. g. darbojās Salaspils kodolreaktors.
- briders kodolreaktors, kurā, izmantojot kodolu dalīšanās reakcijā radušos neitronu pārpalikumu, notiek paplašināta kodoldegvielas atražošana (^238^U –> ^239^Pu, ^232^Th –> ^233^U); kodoldegvielas rodas vairāk, nekā to patērē; visefektīvākie ir ātro neitronu reaktori.
- brīders Kodolreaktors, kurā, izmantojot kodolu dalīšanās reakcijā radušos neitronu pārpalikumu, notiek paplašināta kodoldegvielas atražošana; kodoldegvielas rodas vairāk, nekā to patērē; visefektīvākie brīderi ir ātro neitronu reaktori.
- zvaigžņu kodolreakciju cikli kodoltermisko reakciju cikli, kuros notiek enerģijas izdalīšanās zvaigžņu kodolreakciju zonā.
- sakodīt Kodot saspaidīt, arī savainot.
- grāmatzīme Kods, ko ievieto kāda dokumenta noteiktā punktā, lai atvieglotu tā atrašanu.
- kļūdu atklājošs kods kods, kura konstrukcija atbilst speciāliem noteikumiem, kas atklāt un izlabot kļūdas.
- kļūdu labojošs kods kods, kura konstrukcija atbilst speciāliem noteikumiem, kas ļauj atklāt kļūdas.
- labojošais kods kods, kurš atklāj un izlabo noteiktas kļūdas datu pārraides un apstrādes procesā.
- kohēzija Kohēzijas politika - izlīdzināšanas, atšķirību samazināšanas, labākas saistības politika; Eiropas Savienības realizēts nostādņu un pasākumu kopums, lai izlīdzinātu valstu attīstības līmeni, tādējādi panākot lielāku vienotību un saistību veselumā.
- slāģis koka āmurs mietu iesišanai (piesienot zirgus).
- stāvji Koka atbalsts, uz kā novieto gleznu, to darinot; stāvi.
- stāvi Koka atbalsts, uz kā novieto gleznu, to darinot.
- tītelītis Koka caurulīte ar iegriezumiem abos galos, caur kuras galiem izvelk dziju to tinot.
- grabals Koka klabeklis, ko govīm ganoties pakar kaklā, lai krūmos tās varētu vieglāk atrast.
- grīzeklis Koka klucītis, ko pierīkoja pie mieta, lai zirgs ganoties nesamudžinātu ķēdi vai virvi.
- kasone Koka lāde ar apgleznotām sieniņām, kas bija populāra viduslaikos un renesanses laikā Itālijā.
- jutra Koka līsts, ar ko piestiprina ecēšu galdus, šķērsu pārsienot.
- jutrenīca Koka līsts, ar ko piestiprina ecēšu galdus, šķērsu pārsienot.
- tītulis Koka rīks pavediena vadīšanai šķetinot.
- vainaga projekcija koka vainaga kontūra uz zemes, ko parasti nosaka, veicot stumbra analīzi vai izdarot citus ar koka vainaga šķērslaukuma, rādiusa un tilpuma noteikšanu saistītus mērījumus.
- frēzēšanas un zāģēšanas agregātiekārta kokapstrādes darbmašīna, kurā frēžēšanas iekārta baļķu brusošanai apvienota ar zāģēšanas un neapmalotu zāģmateriālu apmalošanas mezgliem.
- dobšanas ķēde kokapstrādes griezējinstruments ar atsevišķiem šarnīrveidā (ar asīm) savienotiem posmiem (locekļiem).
- bonitēšana kokaudžu ražības novērtēšana noteiktos augšanas apstākļos.
- bīstamie koki koki, kas vēja, grūdiena vai paši sava svara ietekmē var patvaļīgi nogāzties, tie ir satrupējušie, nokaltušie, salūzušie, vēja vai sniega ielauztie un iekārušies koki; lai novērstu nelaimes gadījumus, saskaņā ar darba drošības noteikumiem tie jāaizvāc, pirms mežaudzē uzsāk darbus.
- rafinierkokmasa Kokmasa, kas iegūta, rafinējot (sasmalcinot) kokmasas šķirošanas atkritumus.
- pievadceļš kokmateriālu izvešanas pagaidu ceļš, kas pieslēdzas izvešanas maģistrālajam ceļam vai tā atzarojumam un paredzēts kokmateriālu transportēšanai no atsevišķām cirsmām; to parasti ierīko, nolīdzinot brauktuvi un to nepastiprinot; izmanto ne ilgāk par gadu.
- pievešana kokmateriālu transportēšana no cirsmas uz augšgala krautuvi; agrāk to veica ar zirgiem, kokmateriālus uzkraujot uz ragavām, retāk — uz ratiem, tagad izmanto pievedējtraktorus; salīdzinot ar treilēšanu šādai transportēšanai ir mazāka kustības pretestība un transportējamie kokmateriāli netiek notraipīti ar zemi vai dubļiem; parasti pieved cirsmā sagatavotos sortimentus.
- ugunskoks Koks, kas noteiktā laikā sāk pats degt.
- puslietkoks Koks, kura lietkoksnes daļas garums ir mazāks par lietkokiem noteikto garumu, bet lielāks par 2,0 m; stumbra apakšējā trešdaļa pēc līkumainības un trupes izplatības atbilst papīrmalkas sagatavošanas prasībām.
- noturkoks koks, kurš (ko) notur, balsta.
- paraugkoks Koks, kuru izmanto analīzei, lai noskaidrotu koku augšanas un attīstības likumsakarības un sortimentu iznākuma noteikšanai.
- koksnes konservēšana koksnes aizsardzības ķīmiskais paņēmiens - koksnes apstrāde ar antiseptiskām vielām, iesūcinot tās koksnes struktūrā.
- kodināšana Koksnes apdare, izmainot tās krāsu, bet saglabājot tās īpašības un tekstūru.
- koksnes apstarošana koksnes apstrāde ar jonizējošo starojumu, ko veic lai mainītu koksnes fizikālās un ķīmiskās īpašības, kontrolētu tās ar defektoskopijas metodēm, noteiktu koksnes mitrumu.
- koksnes kalibrāšana koksnes apstrāde frēzējot vai slīpējot, lai iegūtu tās noteiktus izmērus.
- koksnes piesūcināšanas tilpums koksnes brīvā tilpuma daļa, kurā piesūcināšanas šķidrumu var iepildīt ar noteiktu piesūcināšanas paņēmienu.
- kapaiņi Koksnes daļiņas, ko iegūst, sasmalcinot koksni ar drupinātāju vai veserdzirnavās.
- koksnes kondicionēšana koksnes izturēšana atmosfēras spiedienā, noteiktā temperatūrā un relatīvā gaisa mitrumā, kamēr tā sasniedz līdzsvara mitrumu.
- koksnes briešana koksnes lineāro izmēru un tilpumu palielināšanās, palielinoties tās saistītajam mitrumam.
- lobītais finieris koksnes lokšņu materiāls, noteikta biezuma koksnes lentveida slānis, ko iegūst, lobot finierklučus.
- kurināmā koksne koksnes materiāls, kas paredzēts enerģijas ieguvei sadedzinot; enerģētiskā koksne.
- koksnes termoķīmiskā modificēšana koksnes modificēšana, piesūcinot to ar monomēriem, oligomēriem vai sveķiem un pēc tam termiski apstrādājot ar nolūku panākt piesūcināšanas sastāva polimerizāciju vai polikondensāciju.
- koksnes piesūcināšanas atteice koksnes piesūcināšanas moments, kad šķidruma uzsūkšana praktiski nenotiek un tālākā piesūcināšana ir neracionāla.
- koksnes liecamība koksnes spēja izliekties ārējo spēku iedarbībā un atjaunot sākotnējo formu pēc iedarbības beigšanās.
- koksnes tilpuma uzbriešana koksnes tilpuma palielināšanās, palielinoties tajā saistītā ūdens daudzumam.
- koksnes rukšana koksnes tilpuma samazināšanās, samazinoties saistītajam mitrumam.
- koksnes nožuvuma koeficients koksnes vidējais nožuvums, samazinoties saistītā ūdens saturam uz mitruma vienu procentu.
- koksnes spīdums koksnes virsmas spēja atstarot gaismu noteiktā virzienā.
- indukcijas žāvēšana koksnes žāvēšana mainīgā magnētiskajā laukā, kur siltuma atdeve koksnei notiek no feromagnētiskajām starplikām un režģiem, kas izvietoti krautnēs iekšpusē.
- profilētā kokšķiedru plātne kokšķiedru plātne, kuras labajā pusē iestrādāts noteikts profils.
- krājas kopšana koku kvalitātes uzlabošana, nodrošinot tiem pietiekamu augšanas telpu, lai gūtu maksimālus ienākumus no meža audzēšanas.
- dendrometrija Koku mērīšana; mežu taksācijas nozare, kas aptver koku vai veselu audžu koksnes masas noteikšanas paņēmienus.
- mumificēšanās koku sēklu un augļu izkalšana askusēņu izraisītas slimības dēļ, notiek augu veģetācijas laikā: inficētās sēklas pārvēršas par melnu sūkļveida masu un zaudē dīgtspēju; inficējas bērzu, alkšņu sēklas un ozolzīles.
- meža dabiskā atjaunošanās koku spēja ģeneratīvi un veģetatīvi vairoties, kas nodrošina mežaudžu ilgtspējīgu pastāvēšanu, kā arī ekoloģiski kvalitatīvu sukcesiju (secīgu biocenožu nomaiņu noteiktā teritorijā).
- galvenā suga koku suga, kas noteiktos meža augšanas un ekonomiskajos apstākļos vislabāk atbilst saimnieciskajiem mērķiem.
- ēncietīga koku suga koku suga, kas var atjaunoties zem veco koku vainagu klāja un veidot audzes otro stāvu.
- klimatips Koku sugas forma, kas izveidojusies noteikta klimata apstākļos.
- medību signāli kolektīvo medību norisi reglamentējošas taures skaņas; melodiski, īsi, viegli iegaumējami signāli palīdz visiem medību dalībniekiem operatīvi un organizēti izpildīt nepieciešamās darbības saskaņā ar plānotām vai neparedzētām izmaiņām medību norisē; ar signālu nosaka, piemēram, kad sākt zvēra dzīšanu, kad sašauts limitētais dižmedījums, kad pārtraukt šaušanu, nosaka arī medību beigas u. tml.
- interešu strīds kolektīvs darba strīds, tādas domstarpības starp darbiniekiem (darbinieku grupu) vai darbinieku pārstāvjiem un darba devēju (darba devēju grupu), darba devēju organizāciju vai šādu organizāciju apvienību, vai nozares pārvaldes institūciju, kuras rodas saistībā ar kolektīvo pārrunu procesu, nosakot jaunus darba apstākļus vai nodarbinātības noteikumus; ja izlīgšanas komisijā netiek panākta vienošanās interešu strīdā, to izšķir darba koplīguma noteiktajā kārtībā.
- celloidīns Kolodija koncentrāts, ko iegūst notvaicējot ēteru.
- ilimerizācija Koloīdu, kā arī māla daļiņu iznese no augsnes augšējiem horizontiem apakšējos, parasti notiek podzolēšanās procesā.
- ešelons Kolonnas daļa, kas iet noteikta attālumā aiz otras.
- entāze Kolonnas stumbra paresninājums, kas novērš kolonnas vidusdaļas ieliekuma optisku ilūziju; to veido pirmajā kolonnas trešdaļā stumbra diametru pakāpeniski palielinot, bet pēc tam samazinot.
- fotokolorimetrs Kolorimetrs, kas sastāv no viena vai vairākiem fotoelementiem indikatoriem un dažādiem krāsainiem filtriem noteiktu spektra daļu pētīšanai.
- operatora komanda komanda, ar kuru operators no datora vai termināļa pults vēršas pie vadības programmas, lai saņemtu nepieciešamo informāciju, mainītu datu apstrādes gaitu, uzsāktu jaunas darbības vai pārtrauktu notiekošās.
- patruļbāze Komandiera iepriekš plānota vai tikko izraudzīta vieta, kas paredzēta, lai patruļu apstāšanās laikā organizētu apakšvienību tālākai darbībai un paaugstinātu patrulējošo karavīru drošību.
- vadošais Komandieris, kas vada lidmašīnu, helikopteru grupu, kas lido ar viņu vienotā kaujas izkārtojumā (ierindā).
- ugunsvadība Komandieru un štābu darbība, nodrošinot, lai savlaicīgi un efektīvi tiktu izmantota uguns un veikti ugunsuzdevumi.
- rogaigings Komandu spēle, kas atgādina orientēšanās sportu: sportistu komandai (2-5 dalībnieki) noteiktā laika posmā jāsavāc pēc iespējas vairāk punktu, kurus viņi iegūst, atrodot kontrolposteņus, kuriem ir dažāda vērtība.
- konfigurācija kombinatorikā – kopas apakškopu sistēma ar noteiktām īpašībām (piemēram, latīņu kvadrāts).
- piekombinēt Kombinējot pievienot, arī piesaistīt (atsevišķu sastāvdaļu pie kā, kam klāt).
- nolaižamais kombinētais lodziņš kombinētā lodziņa paveids, kurā sarakstlodziņš ir apslēpts līdz brīdim, kad lietotājs veic noteiktu darbību, lai to padarītu redzamu.
- raķešu taisnteces dzinējs kombinēts dzinējs, kurā apvienoti raķešdzinēja un taisnteces dzinēja darbības principi; raķešdzinējs augstā spiedienā sadedzina degvielu ar oksidētāja nepietiekamību, tālāk nepilnās sadegšanas produkti nonāk taisnteces dzinējā, kur sadeg gaisa plūsmā; šādu dzinēju var lietot, ja lidošanas ātrums ir lielāks par Maha skaitli 1–5.
- raķešu turbīnu dzinējs kombinēts dzinējs, kurā apvienoti turboreaktīvā un reaktīvā dzinēja elementi; kompresors, kas saspiež gaisu, piedziņai izmanto turbīnu.
- varoņkomēdija Komēdija, kurā, stāstot par cildeni romantiskiem notikumiem, nopietnība savīta ar komisko.
- forvards Komercdarījums, kurā paredzēts, ka pircējs preci u. tml. saņems noteiktā datumā vai līdz noteiktam termiņam.
- grupa komercsabiedrību apvienība, kas sastāv no mātes sabiedrības, tās meitas sabiedrībām, komercsabiedrībām, kurās mātes vai meitas sabiedrībai ir dalība, un komercsabiedrībām, kuru saistība ar mātes sabiedrību, meitas sabiedrību vai sabiedrību, kurā mātes vai meitas sabiedrībai ir dalība, izpaužas kā šo sabiedrību kopīga vadība saskaņā ar noslēgto līgumu vai šo komercsabiedrību dibināšanas dokumentu vai statūtu noteikumiem vai tādējādi, ka tām finanšu gada laikā vismaz puse no jebkuras pārvaldes institūcijas locekļiem ir vienas un tās pašas personas.
- tieši no budžeta finansētie komersanti komersanti, kas saskaņā ar gadskārtējā valsts budžeta likumā noteikto apropriāciju saņem finansējumu no valsts budžeta atbilstoši apstiprinātajiem finansēšanas plāniem vai no valsts pārvaldes iestādes kā līdzekļu nodrošinājumu konkrētā valsts pārvaldes uzdevuma izpildei.
- humors Komiskais (parasti mākslas darbā); komiska situācija, notikums.
- V.42bis Komitejas "ITU-T" ieteikts standarts, kas, salīdzinot ar standartu V.42, paredz papildus izmantot arī datu saspiešanu, lai palielinātu modemu caurlaidību.
- deviācijas zīmes kompasa deviācijas noteikšanai paredzētas speciālas vadlīnijas zīmes krastā.
- peilkompass Kompass, kas aprīkots ar virziena noteikšanai nepieciešamo ierīci - peilēkli.
- navigācijas instrumenti kompass, laga, lote, peilers, transportētājs, paralēllineāls, cirkulis u. c., kas vajadzīgi drošai peldlīdzekļa vadībai nepieciešamo parametru (kurss, ātrums, ceļš, atrašanās vieta, dziļums u. tml.) noteikšanai.
- krimināllietas izbeigšana kompetentas iestādes vai amatpersonas procesuāls lēmums krimināllietā par turpmāko lietas izmeklēšanas vai iztiesāšanas neturpināšanu, ja ir konstatēti likumā noteiktie apstākļi, kas turpmāko tiesvedību lietā nepieļauj vai dod pamatu uzskatīt, ka tā nebūtu lietderīga.
- apmešanās atļauja kompetentu valsts institūciju atļauja apmesties uz dzīvi valstī jeb tās teritorijas noteiktā vietā uz noteiktu vai nenoteiktu laiku.
- ekoloģiskā sertifikācija kompetentu valsts institūciju dokumentu izsniegšana, apliecinot produkcijas atbilstību apstiprinātajiem ekoloģiskajiem normatīviem un standartiem.
- autoceļš Kompleksa inženierbūve ārpus pilsētas robežām transportlīdzekļu satiksmei ar noteiktu ātrumu, normatīvos paredzētajām slodzēm un gabarītiem (sauc arī par ceļu).
- automātiskā lidojuma vadības sistēma kompleksa sistēma gaisakuģa vadīšanai pa noteikto trajektoriju, kas sastāv no aeronavigācijas kompleksa un autopilota; pilotāžas un navigācijas komplekss.
- modulis Kompleksa skaitļa summas absolūtā vērtība; attiecība starp kādas bāzes logaritmu un naturālo logaritmu; veselo skaitļu atlikumu klašu skaits, kuri rodas dalīšanā ar noteiktu skaitli.
- autorallijs Kompleksas autosacīkstes pēc noteikta kustības grafika.
- ziemas olimpiskās spēles kompleksas starptautiskās sacensības ziemas sporta veidos, kas notiek reizi četros gados.
- kompleksonometrija Kompleksometrija - ķīmiskās analīzes metode, kuras pamatā ir metālu jonu spēja veidot kompleksus savienojumus ar kompleksoniem; izmanto sakausējumu, minerālu u. c. analīzei, ūdens cietības noteikšanai.
- seismiskais dienests komplekss sistemātiskai zemestrīču novērošanai pēc vienotas programmas, ko realizē seismiskās stacijas.
- lidojumu vadības centrs komplekss, kas nodrošina kosmiskā lidaparāta vispārīgā tehniskā stāvokļa, apkalpes (ja tāda ir) veselības stāvokļa un operatīvu kosmiskā lidojuma gaitas izvērtēšanu pēc komandu un mērījumu kompleksa sniegtajiem datiem, pēc kuriem notiek lidojuma vispārīgā vadīšana.
- apgaismes shēma komplekss, kurā ietilpst gaismekļi, nozarkārbas, slēdži un kontaktligzdas, kas savā starpā savienotas ar divdzīslu vai vairākdzīslu vadiem.
- piekomplektēt Komplektējot (kādu kopumu, sistēmu), pievienot (tam kādu vienību).
- rekrutēt Komplektēt, organizēt (cilvēku grupu), parasti noteiktam mērķim, uzdevumam.
- rekrutēties komplektēties, organizēties, parasti noteiktam mērķim, uzdevumam (par cilvēku grupu).
- braite Komplekts; (kaut kā) noteikts daudzums.
- motivācija Kompozicionāla metode, kas pamato (mākslas darba) sižeta risinājumu, atsevišķu ainu, notikumu iekļaušanu (tajā); attēloto raksturu, apstākļu u. tml. izskaidrojums, pamatojums (mākslas darbā).
- tilpuma kompresors kompresors, kas gāzi saspiež, samazinot tās tilpumu slēgtā telpā (virzuļu, rotācijas, membrānas kompresors).
- rūteris Komunikācijas iekārta, kas saņem noteikta formāta datu paketes un tās pa visefektīvāko ceļu pārsūta uz galamērķi.
- Austrumvācija Komunistiska valsts Vācijas Demokrātiskā Republika (VDR), kas tika izveidota 1949. g., aptvēra teritoriju, kas pēc. 2. pasaules kara bija padomju okupācijas zona, kā arī Austrumberlīni, 1990. g. apvienojoties ar Vācijas Federatīvo Republiku izveidojās vienota Vācija.
- proletariāta diktatūra komunistiskās partijas autoritāra vara, kas centās īstenot totālu kontroli pār visām sabiedrības dzīves norisēm, realizējot citādi domājošo vajāšanu.
- destaļinizācija Komunistiskās sistēmas mīkstināšana, ko ievadīja Ņ. Hruščova runa 20. partijas kongresā 1956, kad pirmo reizi tika oficiāli atzīts Staļina īstenotais terors.
- uzminēt Koncentrējot domas, uztveri noteiktam uzdevumam, atrast (atbildi, secinājumu), izprast, saprast, arī konstatēt (ko).
- nitrējošie maisījumi koncentrēta slāpekļskābe NHO~3~, koncentrēta sērskābe H~2~SO~4~ un ūdens noteiktās attiecībās.
- lokalizēties Koncentrēties noteiktā vietā (parasti par patoloģisku procesu).
- kumulēties Koncentrēties noteiktā virzienā (par enerģiju).
- perināties Koncentrēties, izplatīties noteiktā organisma daļā (par slimības ierosinātājiem).
- filtra burbulis koncepcija, kurā algoritmos balstītas lietojumprogrammas, piemēram, interneta portālu ziņu agregatori vai sociālie tīkli, lietotājam izfiltrē informāciju pēc tās nozīmīguma, samazinot informācijas un viedokļu daudzveidību; informācijas burbulis.
- objektīvisms Koncepcija, kuras pamatā ir sociāli politiska neitralitāte zinātniskajā izziņā, atturēšanās no vēsturisko notikumu un sabiedriskās dzīves parādību sociāli kritiskiem vērtējumiem.
- paradigma Konceptuāla pamatsistēma, problēmu izvirzīšanas, formulēšanas un risināšanas modelis, kas dominē noteiktā vēsturiskā periodā.
- sistēmas Gopher telpa konceptuāla telpa, kura aptver visas izvēlnes un dokumentus, kas pieejami internetā izmantojot savstarpēji savienotu _Gopher_ serveru sistēmu.
- atjaunojošais taisnīgums konceptuāli jauna pieeja konkrētu noziedzīgu nodarījumu radītā konflikta atrisināšanā: likumpārkāpējs, cietušais un citas ieinteresētās puses vienojas, kā atlīdzināt, mazināt vai kompensēt nozieguma sekas un tās atveseļot gan cietušajam, gan pārkāpējam, gan sabiedrībai, tādējādi atjaunojot taisnīgumu un veidojot jaunu izpratni par notikušo.
- koncerna bilance koncerna gada pārskata sastāvdaļa, kas sniedz informāciju par koncernu kopumā kā par atsevišķu saimniecisku vienību, neņemot vērā apvienoto uzņēmumu juridisko attiecību robežas.
- ģimenes mediācija konfliktu risināšanas un lēmumu pieņemšanas process, kas notiek starp ģimenes locekļiem un kurā iesaistītās puses savstarpēji cenšas rast risinājumu ar neitrālas trešās personas (mediatora) starpniecību; visbiežāk tiek izmantota gadījumos, kad pāra šķiršanās laikā vai pēc šķiršanās partneriem neizdodas vienoties par bērna vajadzību nodrošināšanu un bērna intereses netiek ievērotas.
- protokola implementācijas konformances formulējums konformances testēšanas standartos noteiktais formālās deklarācijas veids, ar kuru datoru tīkla protokola realizācijas piegādātājs paziņo par obligātajām un neobligātajām funkcionālajām iespējām, kas realizētas atbilstoši atvērto sistēmu sadarbības standartiem, kā arī par tām neobligātajām iespējām, kas nav realizētas.
- kongregacionālists kongregacionālisma reliģiskā virziena piekritējs (Anglijā, 16. gadsimtā arī Amerikas Savienotajās Valstīs).
- fēns Konkrēta genotipa un konkrētu vides apstākļu nosacīta pazīme.
- attīstības pieeja konkrēta klienta orientēšana uz nākotnē paredzamajām izmaiņām, kas notiek pēc zināmām likumsakarībām (bioloģiskiem, socioloģiskiem un psiholoģiskiem cikliem) visas dzīves laikā; sociālais darbinieks var palīdzēt klienta krīzes pārvarēšanā, izskaidrojot, ka eksistē neizbēgamas attīstības krīzes.
- tehniskie noteikumi konkrētai būvei, apbūvei, būvizstrādājumam vai būvdarbu procesam noteiktās tehniskās prasības.
- testpiemērs Konkrētam mērķim izstrādāta testa ievaddatu, izpildes noteikumu un sagaidāmo rezultātu kopa, lai dotu iespēju pārbaudīt testējamā objekta atbilstību iepriekš definētajām prasībām.
- zāģētās sagataves konkrētam mērķim paredzēti noteikta platuma, biezuma un garuma zāģmateriāli.
- apžēlošana Konkrētas notiesātas personas atbrīvošana no kriminālsoda vai soda mīkstināšana, ko izdara valsts augstākā varas institūcija vai valsts galva pēc ieinteresētās personas, organizācijas vai kolektīva lūguma.
- kultūrvajadzība Konkrētas vajadzības izraisīta nepieciešamība apgūt noteiktu kultūras sasniegumu.
- nenoteiktība Konkrētības, noteiktības trūkums.
- maršruta punkts konkrēts ģeogrāfiskais punkts zonālās aeronavigācijas maršruta vai zonālo navigāciju izmantojoša gaisakuģa trajektorijas noteikšanai.
- ugunsuzdevums Konkrēts uzdevums ugunsvienībai, kas ietilpst noteiktā plānā.
- tenderis Konkursizsole - izsludināts uzaicinājums piedalīties konkursā par tiesībām veikt noteiktus darbus, piegādāt preces, veikt pakalpojumus u. tml.
- skaistumkonkurss Konkurss, kurā notiek cīņa par skaistākās sievietes vai skaistākā vīrieša titulu.
- mizerikordija Konsoles veida izcilnis kora krēslu paceļamā sēdekļa apakšpusē, uz kā garīdznieks rituālā noteiktā stāvēšanas laikā varēja atbalstīties.
- bibliogrāfija Konspektīvs grāmatu un citu iespieddarbu apraksts sistematizācijas nolūkos (minot galvenos datus par autoru, izdošanu un saturu).
- skaitīt Konstatēt (kā) daudzumu, piešķirot katram (tā) elementam noteiktu skaitli (par cilvēkiem).
- fiksēt Konstatēt, noteikt.
- neaizskaramība Konstitucionālajās tiesībās minētā personas, dzīvokļa, korespondences, telefonsarunu, telegrāfisko un citu sakaru neaizskaramība; princips, kas garantē noteiktu valsts amatpersonu (tiesneša, prokurora, deputāta) objektivitāti, ar aizliegumu vai īpašu procedūru aizsargājot šīs personas pret nepamatotu kriminālvajāšanu, piespiedu līdzekļu vai administratīvo pasākumu piemērošanu.
- civilliste Konstitucionālas monarhijas likumā noteikta summa, ko ik gadus izsniedz monarham personīgām vajadzībām un viņa galma uzturēšanai.
- valststiesības Konstitucionālas tiesību normas, kas, īstenotas valststiesību attiecībās, regulē s-bas politisko sistēmu, noteic valsts pārvaldes formu, administratīvi teritoriālo iekārtojumu, valsts institūciju konstruēšanas kārtību, sistēmu, kompetenci un pilsoņu tiesisko stāvokli.
- pastatne Konstrukcija, elements (kā) novietošanai noteiktā augstumā.
- vadīkla Konstrukcija, kas nodrošina detaļu noteiktu savstarpējo stāvokli, tām pārvietojoties virzes vai rotācijas kustībā.
- pamatkonstrukcija Konstrukcija, uz kā balstās, kam tiek pievienoti pārējie (kā) elementi, detaļas.
- resursi Konstrukcijas darba ilgums, kas var būt izteikts nolidojuma stundās, iekārtas darba ciklos, gaisakuģa nosēšanās skaitā u. tml., līdz tā ir izlietojusi savas darbspējas (turpmāka lietošana vairs nav iespējama); gaisakuģiem ir garantijas resurss, starpremonta resurss un noteiktais resurss.
- konstrukcijas sagrūšana konstrukcijas slogošanas noslēguma stadija, kad sagraujošas slodzes iedarbībā ir notikušas neatgriezeniskas formas izmaiņas un zūd konstrukcijas darbspējas.
- stiegra Konstrukcijas stieņveida, stiepļveida u. tml. elements, kas nodrošina tās struktūras noturīgumu.
- pilnā atkvēlināšana konstrukcijas tēraudu termiskās apstrādes veids - tēraudu karsē virs atbilstošās kritiskās temperatūras un kopā ar krāsni lēni atdzesē; notiek pilnīga fāžu pārkristalizācija, un materiāls iegūst lielu plastiskumu.
- līdzkonstruēšana Konstruktīva sadarbība, produktīva mijiedarbība, kuras iespaidā notiek jaunas darbības apgūšana un spēju attīstība.
- agregāts konstruktīvi autonoma, maināma darbmašīnas ietaise noteiktas funkcijas izpildei.
- katlagregāts Konstruktīvi vienots ierīču komplekss (kurtuve, tvaika pārkarsētājs, ūdens ekonomaizers u. c.), kurā iegūst tvaiku vai karstu ūdeni, dedzinot kurināmo.
- spraudnis Kontaktdakša; kabeļu savienotājs.
- izvērses slots kontaktligzda, ar kuras starpniecību datoram var pievienot izvērses plates, lai papildinātu tā funkcionālās iespējas. Daudziem personālajiem datoriem ir vairāki izvērses sloti, kas paredzēti atmiņas palielināšanai, grafikas apstrādes iespēju paplašināšanai vai kādu speciālu ierīču pievienošanai.
- kontinentālā sala kontinenta daļa, kas atdalīta no tā, jūrai applūdinot sauszemi vietās, kur Zemes garoza sašķēlusies vai iegrimusi.
- epeirogēnās kustības kontinentu vai to daļu lēna celšanās un grimšana, to tektoniskajām struktūrām nemainoties.
- dispečerrajons Kontrolējama gaisa telpa ar noteiktām robežām virs zemes virsmas.
- reiderisms Kontroles pārņemšana pār uzņēmuma kapitāla daļām vai aktīviem, kas notiek pretēji uzņēmuma esošo īpašnieku interesēm.
- logisti Kontrolieri Senajās Atēnās, kuri no ierēdņiem pēc amata gada notecējuma prasīja atskaiti par izlietoto valsts naudu.
- rupors Konusveida caurule skaņas svārstību koncentrēšanai noteiktā virzienā un to pastiprināšanai.
- jūras līmenis konvencionāla atskaites virsma (kā) augstuma pakāpes noteikšanai uz Zemes - jūru un okeānu brīvas ūdens virsmas līmenis.
- verbalizēšanās Konversijas paveids, kurā notiek dažādu vārdšķiru vārdu pāreja darbības vārdos.
- interjektivēšanās Konversijas paveids, kurā notiek dažādu vārdšķiru vārdu pāreja interjekcijās.
- numeralizācija Konversijas paveids, kurā notiek dažādu vārdšķiru vārdu pāreja skaitļa vārdos.
- numeralizāšanās Konversijas paveids, kurā notiek dažādu vārdšķiru vārdu pāreja skaitļa vārdos.
- pronominalizēšanās konversijas paveids, kurā notiek dažādu vārdšķiru vārdu pāreja vietniekvārdos.
- adverbācija Konversijas paveids, kurā notiek dažādu vārdšķiru vārdu resp. vārdformu pāreja apstākļa vārdos.
- adverbēšanās Konversijas paveids, kurā notiek dažādu vārdšķiru vārdu resp. vārdformu pāreja apstākļa vārdos.
- adjektivēšanās Konversijas paveids, kurā notiek dažādu vārdšķiru vārdu resp. vārdformu pāreja īpašības vārdos.
- substantivēšanās Konversijas paveids, kurā notiek dažādu vārdšķiru vārdu vai vārdformu pāreja lietvārdos.
- komercpilnvarojums Kooperācijas forma, kurā pilnvaras devējs, saskaņā ar ilgtermiņa līgumsaistībām savam juridiski patstāvīgam partnerim pret samaksu dod tiesības piedāvāt noteiktu preci vai pakalpojumu, izmantojot pilnvaras devēja preču zīmi vai tirdzniecības marku.
- piensaimnieku sabiedrība kooperatīva lauksaimnieku apvienība Latvijā no 19. gs. līdz 1940 g.; ierīkoja kopīgas pienotavas u. c. piena pārstrādes uzņēmumus un realizēja piena produktus.
- koppienotava Kooperatīvā pienotava.
- kondomīnijs Kooperatīva tūristu mītne jeb laikdaļu īpašuma tūristu mītne, kurā atsevišķai personai pieder numurs viesnīcā vai mājiņa atpūtas kompleksā tikai uz noteiktu laiku, piemēram, divām nedēļām gadā; klienti var būt gan paši laikdaļu īpašnieki, gan to īrnieki.
- peļņas atmaksa kooperatīvās sabiedrības peļņas (lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvajā sabiedrībā - pārpalikuma) daļa, kuru Kooperatīvo sabiedrību likumā un sabiedrības statūtos noteiktajā kārtībā izmaksā sabiedrības biedriem atbilstoši viņu izmantoto kooperatīvās sabiedrības pakalpojumu apjomam.
- kilometru tīkls koordinātu tīkls topogrāfiskajā kartē, kas izvilkts pēc noteikta km skaita.
- salicināt Kopā salikt, savienot.
- kopturība Kopā turēšanās, vienotība.
- telpa kopa, kam ir noteikta struktūra un ko izmanto par vidi matemātiskiem objektiem.
- baterija Kopa, ko veido vairāki savā starpā savienoti vienveidīgi elementi, ierīces u. tml.
- universālkopa Kopa, kura sastāv no visiem noteikta veida elementiem un kuras apakškopa ir katra aplūkojamā kopa.
- unitamento Kopā, savienoti.
- dinarīdi Kopapzīmējums visiem tiem jaunākiem (terciāriem) kroku kalnājiem, kuros notikusi kroku pārbīdīšanās dienvidu virzienā, pretstatā alpīdiem.
- intervāls kopas vienību variējošās pazīmes lielumi, kas atrodas noteiktās robežās.
- amata lāde kopēja cunftes kase; lāde kurā glabāja cunftes dokumentus, naudu un vērtslietas; tajā savāca jauno amata meistaru iestāšanās maksas, soda naudas par cunftes amata ruļļa noteikumu pārkāpumiem, cunftes locekļu biedra naudas iemaksas un no šiem līdzekļiem maksāja algas amata vecākajiem, pabalstus trūcīgajiem cunftes locekļiem slimību gadījumā, iepirka preces dzīru vajadzībām u. tml.
- līgumcena Kopējā samaksa par līguma izpildi, neņemot vērā pievienotās vērtības nodokli.
- savienība Kopējai sadarbībai (parasti kādā nozarē) organizēta (valstu, pilsētu, reģionālu vienību u. tml.) savstarpējo attiecību, sakaru sistēma; attiecīgā organizācija starptautiskajās tiesībās - līgums starp divām vai vairākām valstīm, kas reglamentē apstākļus, kādos līguma dalībniecēm jāpilda noteiktas saistības.
- COM Kopējais objekta modelis (angļu "Common Object Model") - firmas "Microsoft" izstrādāta specifikācija tādu programmatūras komponentu veidošanai, kurus var apvienot programmās vai ar kuriem var papildināt programmas, kas darbojas operētājsistēmas "Microsoft Windows" vidē.
- kollektīvs Kopējām interesēm apvienota personu grupa.
- demogrāfiskie koeficienti kopējs apzīmējums vairāku tipu relatīviem statistiskiem lielumiem, kuri raksturo demogrāfisko notikumu biežumu un demogrāfisko struktūru stāvokli.
- kopu Kopējs, vienots.
- koplietot Kopīgi izmantot noteiktus resursus.
- plecu pie pleca Kopīgi, arī vienoti.
- biedrū Kopīgs, kopā, apvienots.
- biedrumis Kopīgs, kopā, apvienots.
- daļējais kopīpašums kopīpašums ar noteiktām daļām katram īpašniekam.
- nedalītais (arī nesadalītais) kopīpašums kopīpašums, kam nav noteiktas katra īpašnieka daļas.
- kopenēties Kopoties, savienoties, nodibināt attiecības, ar kādu dzīvot kopā.
- kopmoderniecība Koppienotava.
- lielvāci Kopš 1848. g. apzīmējums vācu politiskā virziena piekritējiem, kas centās pēc apvienotas Vācijas, kurā ietilptu abas lielākās vācu valstis - Austrija un Prūsija.
- pa lielam Kopumā, vispārīgi, neiedziļinoties sīkākās detaļās.
- komplekss Kopums (darbībām, procesiem), kas veido vienotu veselumu; darbības, procesi, kas veido vienotu veselumu.
- komplekss Kopums (tēliem, idejām, izteiksmes līdzekļiem u. tml., piemēram, mākslas darbā, tekstā), kas veido ko saistītu, vienotu.
- sistēma Kopums, kopa, starp kuras elementiem, sastāvdaļām ir noteiktas attieksmes un kurai ir noteiktas funkcijas.
- ziļzieži Kopziedlapaino divdīglapju dzimta, pazīmēs līdzīga nakteņaugiem, bet nepārtraukti plūksnotām lapām un nesaaugušiem putekšmaciņiem.
- heksakoraļļi Koraļļu polipu apakšklase ar seštarainiem neplūksnotiem taustekļiem.
- korāļritms Korāļnotīs rakstītu garīgu un laicīgu dziedājumu ritms.
- kimpabs Korejiešu ēdiens - kaltētā jūras zālē ietīti rīsi, kuriem pievienota sezameļļa; pasniedz ar gaļu, olām, gurķiem, redīsiem.
- lineārā korelācija korelācija, kurā, mainoties vienai pazīmei, atbilstoši mainās arī otra pazīme.
- negatīva korelācija korelācija, kurā, palielinoties vienai pazīmei, otra samazinās.
- pozitīva korelācija korelācija, kurā, palielinoties vienai pazīmei, palielinās arī otra.
- kopkoris Koris (parasti dziesmu svētkos), kurā apvienoti vairāki vai daudzi koru kolektīvi.
- elektronistagmogrāfija Korneoretinālā potenciāla pārmaiņu līknes grafisks attēlojums nistagma noteikšanai.
- reinženierija Korporāciju, firmu, organizāciju atveseļošanās process, paaugstinot inženieriju jaunā līmenī.
- krosingovers Korpuskulārajā ģenētikā - savstarpēja daļu apmaiņa starp homologām hromosomām; noteic jaunu gēnu kombināciju izveidošanos.
- korrespektīvs Korrespektīvs testaments - Savstarpējs testaments, kurā vienas personas iecēlums par mantinieku noticis ar nosacījumu, ka jāpastāv un jābūt spēkā otras personas iecēlumam, tā ka viens iecēlums var būt vai nebūt spēkā tikai kopā ar otru.
- ārstnieciskā jeb ortopēdiskā korsete korsete mugurkaula noturēšanai noteiktā stāvoklī vai tā deformācijas samazināšanai.
- metēnamīns Kosmētikas sastāvdaļa (gatavo no formaldehīda un amonjaka), konservants, antiseptiķis, lieto dezodorējošos krēmos un pulveros, mutes skalošanas līdzekļos, var izdalīt formaldehīdu, veicināt notrozamīnu rašanos, izraisīt ādas kairinājumus un izsitumus uz ādas.
- svina acetāts kosmētikas sastāvdaļa (gatavo no svina monoksīda un etiķskābes), krāsviela, izmanto kā matu krāsu un matu krāsas atjaunotāju vīriešiem, arī dzīvnieku ādu apstrādē un tipogrāfijas krāsās, var izraisīt saindēšanos ar svinu, toksisks aknām, nierēm un nervu sistēmai, kancerogēns.
- dibromfluorescīns Kosmētikas sastāvdaļa, krāsviela (gatavo, karsējot rezorcinolu kopā ar naftalīna atvasinājumiem), izmanto kā noturīgu lūpu krāsu, var radīt pastiprinātu jutīgumu pret gaismu, izsitumus uz ādas, ādas un acu iekaisumus, elpošanas un kuņģa un zarnu trakta darbības traucējumus.
- tetrabromfluerescīns Kosmētikas sastāvdaļa, krāsviela, izmanto noturīgās lūpu krāsās, nagu lakās, lieto arī vilnas, zīda un papīra krāsošanai, var izraisīt pastiprinātu jutīgumu pret gaismu, lūpu iekaisumu, elpošanas ceļu, kuņģa un zarnu trakta slimību pazīmes.
- fluorescīns Kosmētikas sastāvdaļa, krāsviela, izmanto noturīgu lūpu krāsu un nagu laku ražošanā, arī vilnas, zīda un papīra krāsošanai, var izraisīt lūpu iekaisumu, pastiprinātu jutīgumu pret gaismu, kā arī elpošanas ceļu, kuņģa un zarnu trakta slimības.
- pulsārs Kosmiskā elektromagnētiskā starojuma avots, kura starojuma impulsi seko cits citam ar stingri noteiktu vai ļoti lēni augošu periodu.
- manevrs kosmiskā lidaparāta ātruma un kustības virziena maiņa ar noteiktu nolūku – bremzēšana, orbītas korekcija, tuvošanās.
- kosmiskā navigācija kosmiskā lidaparāta kustības vadīšana, kurā ietilpst navigācijas mērījumu un trajektorijas parametru noteikšana (to veic navigācijas sistēma), kosmiskā lidaparāta kustības prognoze, manevra parametru aprēķini un manevri, automātiskā vai rokas vadība debess ķermeņa virsmas vai cita kosmiskā lidaparāta tuvumā.
- orbītas korekcija kosmiskā lidaparāta manevrs, kura gaitā tiek novērstas tā faktiskās orbītas atšķirības no plānotās orbītas; orbītas korekcijas izdarīšanai lidaparātu aprīko ar koriģējošo raķešdzinēju.
- gravitācijas manevrs kosmiskā lidaparāta pārlidojums gar debess ķermeni pa noteiktu trajektoriju ar nolūku izmantot debess ķermeņa gravitācijas lauku lidaparāta ātruma un kustības virziena maiņai.
- satelīttriangulācija Kosmiskās jeb satelītģeodēzijas metode, kas balstās uz sinhroniem satelīta novērojumiem no 2 Zemes virsmas punktiem; šo 2 punktu un novērotā satelīta pozīcija nosaka novērojuma plakni; veicot vairākus sinhronus satelīta novērojumus, iegūst vairākas plaknes, kas krustojoties nosaka hordu starp 2 Zemes punktiem; starp vairākām stacijām noteiktās hordas veido trīsstūrus.
- sakabināšanās Kosmisko lidaparātu savienošanās orbītā; var notikt gan automātiski, gan rokas režīmā.
- uzkošļāt Košļājot savainoties.
- delistācija Kotēšanas pārtraukšana - uzņēmuma vērtspapīra izslēgšana no biržas sarakstiem biržas noteikumu neievērošanas vai kotēšanas nosacījumu neizpildes gadījumā, vai arī pēc uzņēmuma paša vēlēšanās.
- aizkost Kožot ievainot, bet nenogalināt.
- iekost Kožot ievainot.
- pārkost Kožot ievainot.
- sakost Kožot savainot, arī sakropļot; kožot nonāvēt.
- uzkost Kožot, dzeļot savainot tā, ka parādās (piemēram, uztūkums).
- kredītinspektors Krājaizdevu sabiedrības amatpersona, kas izskata biedru aizdevuma pieprasījumus krājaizdevu sabiedrības noteiktās kredītpolitikas robežās.
- pamatkrājumi Krājumi, ar ko pietiek, lai izpildītu apstiprinātus operatīvos plānus iepriekš noteiktam sākotnējam periodam.
- resursi Krājumi, līdzekļi izmantošanai noteiktam mērķim.
- rezerve Krājums (piemēram, izejvielas, naudas līdzekli), kas izmantojams noteiktas vajadzības gadījumā; tas (piemēram, mašīna, celtne, konstrukcija), kas paredzēts izmantošanai papildu vajadzībām.
- lifo metode krājumu faktiskās pašizmaksas noteikšanas metode ("pēdējais iekšā - pirmais ārā"), kas pamatojas uz pieņēmumu, ka krājumu vienības, kas pēdējās iegādātas, tiek pirmās izlietotas; tādējādi krājumu atlikumi tiek novērtēti "pirmo" iegāžu cenās.
- vidējās svērtās izmaksas krājumu faktiskās pašizmaksas noteikšanas metode; vienības vidējo svērto cenu nosaka, dalot vienību iegādes izmaksas vai ražošanas izmaksas ar kopējo šādu vienību skaitu.
- ciklotella Kramaļģu nodalījuma koscinodisku dzimtas ģints ("Cyclotella"), diskveidīgas vai īsi cilindriskas aļģes, mīt pa vienai vai savienotas irdenās ķēdītēs vai ieslēgtas gļotu masā, \~40 sugu, Latvijā konstatētas 6 sugas.
- uzkrapšināt Krapšinot uzkāpt.
- virsglazūras keramiskās krāsas krāsas ar neierobežotu toņu daudzumu glazētu keramikas izstrādājumu (galvenokārt saimniecības porcelāna) dekorēšanai; krāsu nostiprina, apdedzinot 780–820 °C temperatūrā.
- Turjinskije Rudņiki Krasnoturjinska, pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabalā, tās nosaukums līdz 1944. g.
- nosamaļavāties Krāsojot notraipīties ar krāsvielu.
- tonēt Krāsojot, arī jaucot krāsas, materiālu, panākt, ka (kas) iegūst noteiktu nokrāsu.
- mālēt Krāsot (celtnes, telpas); arī gleznot.
- mālderis Krāsotājs (2); arī gleznotājs.
- ziepjošana Krāsotu vai drukātu tekstilizstrādājumu apstrāde ar karstu sintētisko mazgāšanas līdzekļu vai ziepju šķīdumu krāsojuma noturības uzlabošanai.
- ziepošana Krāsotu vai drukātu tekstilizstrādājumu apstrāde ar karstu sintētisko mazgāšanas līdzekļu vai ziepju šķīdumu krāsojuma noturības uzlabošanai.
- mērjūdze Krastā dabā nomērīts un nosprausts attālums noteiktā virzienā vienas jūras jūdzes garumā.
- hromatoptometrija Krāsu izšķirtspējas noteikšana.
- palete Krāsu kopums, krāsu kombinācija (gleznā, gleznotāja daiļradē, kāda glezniecības virziena darbos); krāszieds.
- krāszieds Krāsu kopums, krāsu kombinācija (parasti gleznā, gleznotāja daiļradē, kāda glezniecības virziena darbos).
- krāsu lauka vektors krāsu televīzijas signālā matemātiski noteikts vektors, kura leņķis atspoguļo krāsu un garums – piesātinājumu.
- akvareļa krāsa krāsviela ar smalku pigmentu, kam pievienotas augu līmvielas.
- krāsošanas vanna krāsvielas un tekstilpalīgvielas saturošs šķīdums, kurā notiek krāsošana.
- šaurspārnkrāšņvabole Krāšņvaboļu dzimtas ģints ("Agrilus"), Latvijā konstatēts 13 sugu, ķermenis 4-13 mm garš, izstiepts, gandrīz cilindrisks, zaļā, zilā vai bronzas krāsā, ar metālisku spīdumu, sugas šauri specializējušās uz noteiktu barības augu.
- Stephanotis floribunda krāšņziedu stefanote.
- piekratīt Kratot pievienot (pie kā, kam klāt).
- sakužināt Kratot, purinot, cilājot u. tml. panākt, ka (kas, piemēram, spilvens) kļūst mīksts, čagans, arī kupls.
- uzbužināt Kratot, purinot, cilājot u. tml. panākt, ka (kas, piemēram, spilvens) kļūst mīksts, čagans, arī kupls.
- izbužināt Kratot, purinot, spaidot padarīt mīkstu, elastīgu.
- izdindināt Kratot, tricinot panākt, ka nokrīt, nobirst.
- attricināt Kratoties, tricinoties kļūt vaļīgam.
- sakraukšķināt Kraukšķinot (kaut ko cietu ar zobiem) sadrupināt vai apēst.
- saskraukšķināt Kraukšķinot sakost, apēst.
- trimēt Kraut (ogles) uz tvaikoņa noteiktā vietā.
- bīstamā krava krava, kas pārvadāšanas, iekraušanas, izkraušanas vai uzglabāšanas procesā savu īpašību dēļ noteiktos apstākļos var izraisīt sprādzienu, ugunsgrēku vai nodarīt citus kaitējumus, apdraudēt cilvēku dzīvību, veselību, personas mantu vai vidi.
- strope Kravas (vai velkamā priekšmeta) iekabināšanai (apņemšanai) paredzēts noteikta garuma gals vai trose ar cilpām (vai gredzeniem).
- pakaļējā izgāšana kravas izgāšana uz aizmuguri, kas parasti notiek, atverot pakaļējo bortu un sagāžot slīpi transportlīdzekļa kraujplakni, piemēram, pašizgāzēja kravas kasti vai visu transportlīdzekli.
- sāniskā izgāšana kravas izgāšana uz sāniem, kas parasti notiek, atverot sānu bortus un sagāžot slīpi transportlīdzekļa kraujplakni, piemēram, kravas kasti vai visu transportlīdzekli.
- izgāšana kravas pārvietošana, gāžot to ārā no transportlīdzekļa, kas notiek, sagāžot slīpi transportlīdzekļa kravas novietojuma daļu, piemēram, kravas kasti, vai izmetot kravu no transportlīdzekļa; tā rīkojas tikai ar gāžamkravām un beramkravām, kas izgāžot nevar tikt sabojātas.
- izkraušana kravas pārvietošana, kraujot ārā no transportlīdzekļa; kravas glabāšana izkraušanas vietā var notikt gan īslaicīgi, gan ilgstoši (noliktavā).
- līnijkuģošana Kravas vai pasažieru pārvadāšana pa noteiktu maršrutu starp divām vai vairākām ostām.
- smagsvara vilciens kravas vilciens, kura masa par 100 un vairāk tonnām pārsniedz noteiktai lokomotīvei šim iecirknim paredzēto masas normu.
- pārvadājums Kravas, pasažieru un bagāžas tāda pārvietošana ar transporta līdzekli, kuras laikā pārvadātājs vai transporta organizācija stājas civiltiesiskās līgumattiecībās ar kravas nosūtītāju vai pasažieri, apņemdamās noteiktā laikā nogādāt kravu, pasažieri vai bagāžu paredzētajā vietā.
- restrukturizācija Kredīta noteikumu vai tā atmaksas termiņa maiņa.
- bona Kredītdokuments, pret kuru tā īpašnieka noteiktā termiņā var saņemt no citas personas vai iestādes naudas summu vai citas vērtības.
- privātbaņķieris Kredītiestādes darbinieks, kurš sniedz individuālus pakalpojumus turīgiem klientiem - fiziskajām personām -, nodrošinot kompleksu klienta aktīvu pārvaldīšanu, tai skaitā konsultācijas finanšu plānošanas, investīciju, nodokļu un mantošanas jautājumos, speciālus kreditēšanas noteikumus, šādu klientu un to darījumu īpašu apkalpošanas kārtību, kā arī klienta informācijas paaugstinātas konfidencialitātes nosacījumus.
- kredītrisks Kreditora iespēja ciest zaudējumus, aizdodot naudas līdzekļus, ja parādnieks (debitors) nepilda aizdevuma līgumā noteiktās saistības pret kreditoru, t. i. nespēj vai nevēlas atmaksāt noteikto kredīta summu noteiktā laikā.
- kreditoru komiteja kreditoru sapulces ievēlēta institūcija, kas kredītiestādes sanācijas gadījumā pārstāv kreditoru sapulci atbilstoši noteiktajam pilnvaru apjomam.
- eksportētāja kredīts kredīts, kas izsniegts, pamatojoties uz eksporta līgumu, saskaņā ar kuru pircējs apņemas samaksāt eksportētājam atbilstoši tūlītēja norēķina vai nomaksas pirkuma noteikumiem.
- mērķaizdevums Kredīts, ko banka ir piešķīrusi noteiktam mērķim.
- revolverkredīts Kredīts, kura īpatnība ir tāda, ka, pastāvot starp dalībniekiem saskaņotam kredītdarījuma termiņam, kredīta izmantošanas termiņš tiek dalīts laika nogriežņos (parasti no 3 līdz 6 mēnešiem), katram laika posmam procentu likme tiek noteikta no jauna.
- boāss Kreisais stabs Zālamana tempļa priekštelpā Jeruzalemē, un tādam noteikti jābūt masonnu tempļa interjerā, to veido un attēlo kā dorisko kolonnu, kuras kapiteli vainago globuss, kas simbolizē masonisma vispasaules universālo raksturu.
- nokrekšināt Krekšinot noteikt, pateikt.
- nokrekšķināt Krekšķinot noteikt, pateikt.
- nokrēpot Krēpojot notraipīt (ar krēpām).
- purka Krievijā 19. gs. ieviesti īpaši svari labības kvalitātes noteikšanai.
- 17. oktobra manifests Krievijas imperatora Nikolaja II 1905. g. 17./30. oktobra manifests "Par valsts iekārtas pilnveidošanu", kas pasludināja tiesības uz personas neaizskaramību, sirdsapziņas, vārda, sapulču un biedrošanās brīvību un noteica, ka augstākā likumdošanas institūcija Krievijā būs Valsts Dome, tādējādi paverot ceļu reformām Krievijā, taču tika izsludināta novēloti.
- katjenka Krievijas impērijas naudas 100 rubļu banknote ar Katrīnas II (Katrīnas Lielās) portretu, kas bija apgrozībā arī Latvijas teritorijā no 1866. g. līdz 1920. g. (Krievijā - līdz 1922. g.).
- petjenka Krievijas impērijas naudas 500 rubļu banknote ar Pētera I portretu, kas bija apgrozībā arī Latvijas teritorijā no 1898. g. līdz 1920. g. (Krievijā - līdz 1922. g.).
- Livonijas karš Krievijas izraisīts karš ar Livonijas ordeni, Polijas un Lietuvas apvienoto valsti un Zviedriju par Baltijas jūru (1558.-1583. g.).
- pulcēšanās Krievijas jūras kara flotē noteiktā kuģu personālsastāva nostādīšana ierindā.
- globālā satelītnavigācijas sistēma Krievijas militāro satelītu sistēma (GLONASS) ar 11 satelītiem (plānoti 24); lido 19100 km augstumā, orbītas slīpums 64,8 grādi, apriņķošanas periods 11 stundas 15 minūtes.
- domes nauda Krievijas Pagaidu valdības nauda 1917. g. 1. pasaules kara laikā, tika izlaistas kredītbiļetes ar 250 un 1000 rbļ. nominālu, kas bija apgrozībā arī Latvijas teritorijā; uz šīm banknotēm bija Krievijas Valsts domes ēkas attēls.
- Mūrmuižas kauja Krievijas un Zviedrijas karaspēka kauja Ziemeļu kara laikā 1705. g. 16. jūlijā, notika purvainā un mežainā apvidū pie Svētes upes (tagadējā Vilces pagastā), kurā zviedri (~5500 vīru) pieveica krievus (~10000 vīru), bija viena no lielākajām kaujām Latvijas teritorijā Ziemeļu kara laikā, taču tās iznākumam nebija stratēģiskas nozīmes.
- Nīstades miera līgums Krievijas un Zviedrijas miera līgums, noslēgts 1721. g. septembrī Nīstadē (Somijā), ar to beidzās Ziemeļu karš, Krievijai tika pievienota Vidzeme, Igaunija, Ingrija un daļa Karēlijas, Zviedrijas Riksdāgs ratificēja tikai 1723. g.
- stoglavs Krievu baznīcas likumu un noteikumu krājums ar 100 nodaļām, pieņemts Krievijas baznīcas saeimā 1551. g. ar nolūku atjaunot un uzlabot baznīcas un ticības dzīvi un izskaust nelādzības baznīcas pārvaldē un saimniecībā.
- Usiņa Krievu folklorā viens no trijiem milžiem - spēkavīriem, kurš aizsprosto upes, bet pārējie (Dubiņa un Goriņa) izjauc citu lietu un notikumu dabisko kārtību, visi kopā simbolizē dabas postošos spēkus.
- Goriņa Krievu folklorā viens no trijiem milžiem - spēkavīriem, kurš pārnēsā kalnus, bet pārējie (Dubiņa un Usiņa) izjauc citu lietu un notikumu dabisko kārtību, visi kopā simbolizē dabas postošos spēkus.
- Dubiņa Krievu folklorā viens no trijiem milžiem - spēkavīriem, kurš rīkojas ar kokiem kā ar skaliņiem, bet pārējie (Goriņa un Usiņa) izjauc citu lietu un notikumu dabisko kārtību, visi kopā simbolizē dabas postošos spēkus.
- biļina Krievu folkloras žanrs, episka dziesma, kurā teiksmainā formā stāstīts par vēsturiskiem notikumiem un varoņiem.
- panslāvisms Krievu nacionālistiska ideoloģija un sabiedriski politisks strāvojums (19. gadsimta 2. pusē un 20. gadsimta sākumā), kas sludināja, ka slāvu tautām ir īpaša loma vēsturē un izvirzīja mērķi apvienot slāvu tautas.
- barkašovieši Krievu nacionālsociālisti, Aleksandra Barkašova (dz. 1953) vadītās organizācijas "Krievijas nacionālā vienotība" (krievu "Rossijskoje nacionaļnoje jedinstvo") dalībnieki un atbalstītāji.
- Jaltas konference Krimas konference, notika 1945. g. 2.-12. februārī Jaltā, piedalījās Staļins, Čērčils un Rūzvelts, pārsprieda politiku pēc kara, t. sk. par Polijas robežām, Vācijas un Austrijas okupāciju un ANO izveidošanu.
- poņatka Kriminālās pasaules dzīves noteikumi.
- bēgšana Krimināli sodāma, ja aizdomās turētais, apsūdzētais, tiesājamais vai notiesātais nelikumīgi atstājis aizturēto turēšanas, iepriekšējā apcietinājuma vai brīvības atņemšanas vietu.
- sprieduma izpildīšana krimināllietā - notiek tad, kad pirmās instances tiesas spriedums stājies likumīgā spēkā pēc tā pārsūdzības termiņa - 10 dienu notecēšanas no pasludināšanas brīža, ja par spriedumu iesniegta apelācijas vai kasācijas sūdzība, tad, ja spriedums netiek atcelts, tas stājas spēkā pēc apelācijas vai kasācijas instances nolēmuma pasludināšanas.
- tiesas spriešana krimināllietas izšķiršana pēc būtības pēdēja iztiesāšanas posmā, kurā notiek sprieduma taisīšana un pasludināšana.
- soda veids Krimināllikuma noteikts konkrēts piespiedu līdzeklis, ko tiesa piemēro noziedzīgu nodarījumu izdarījušai personai.
- noziedzīga nodarījuma sastāvs Krimināllikumā paredzēto visu objektīvo un subjektīvo pazīmju kopums, kas nepieciešams un pietiekams, lai kādu darbību vai bezdarbību (nodarījumu) varētu atzīt par noteikta veida noziedzīgu nodarījumu.
- procesuāla darbība Kriminālprocesa likumā pieļauta darbība, ko īsteno izziņas izdarītājs, prokurors, tiesnesis un tiesa nolūkā atklāt noziedzīgus nodarījumus, noskaidrot vainīgos un piemērot likumu tā, lai nodarījuma izdarītāji tiktu taisnīgi sodīti, bet neviens nevainīgs netiktu saukts pie kriminālatbildības un notiesāts.
- drošības līdzeklis Kriminālprocesa likumā reglamentēts virzītāja piespiedu pasākums pret apsūdzēto, tiesājamo, vai notiesāto, bet likumā norādītajos gadījumos - arī pret aizdomās turēto, lai nepieļautu viņa izvairīšanos no izmeklēšanas un tiesas, kavēt patiesības noskaidrošanu lietā vai turpināt noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu, kā arī lai nodrošinātu sprieduma izpildi.
- krimināllietas ierosināšana kriminālprocesa stadija, kurā kompetenta amatpersona (izziņas iestāde, prokurors, tiesnesis vai tiesa), iepazīstoties ar materiāliem un konstatējot likumā noteiktos iemeslus, pieņem lēmumu par krimināllietas ierosināšanu, un krimināllietā var sākties pirmstiesas izmeklēšana, vai arī pieņem lēmumu par atteikšanos ierosināt krimināllietu.
- pirmstiesas izmeklēšana kriminālprocesa stadija, kuras laikā izziņas un kriminālvajāšanas iestādes pieņem procesuālus lēmumus un īsteno likumā noteiktās darbības, lai atklātu noziegumu, savāktu un pārbaudītu pierādījumus, sauktu pie kriminālatbildības noziegumu izdarījušo personu, noskaidrotu citus ar nozieguma izdarīšanu vai apsūdzēto personu saistītos apstākļus un savāktos materiālus kopā ar apsūdzības rakstu nosūtītu uz tiesu.
- tiesas procesa kartība kriminalprocesualajā likumā noteikta tiesas (tiesneša) darbības secība un nosacījumu, kas jāievēro, apsūdzēto nododot tiesai un iztiesājot krimināllietu, lai optimāli nodrošinātu patiesības noskaidrošanu lietā un pieņemtu likumīgu, pamatotu un taisnīgu spriedumu.
- piespiedu darbs kriminālsoda veids, personas piespiedu iesaistīšana sabiedrībai nepieciešamajos darbos, ko notiesātais izcieš, veicot pašvaldības noteiktos darbus no pamatdarba brīvajā laikā un bez atlīdzības.
- labošanas darbi kriminālsods, ko notiesātais pēc tiesas sprieduma: izcieš bez brīvības atņemšanas savā darba vietā, kur no viņa izpeļņas ietur atvilkumus par labu valstij tiesas spriedumā noteiktajā apmērā.
- sistemātiskums Krimināltiesībās - noteikta noziedzīgās darbības tendence, kas izpaužas vairāk nekā divu tādu pašu noziedzīgu nodarījumu vai citu darbību izdarīšanā.
- nosacīta notiesāšana krimināltiesībās nozīmē to, ka tiesa, piespriezdama brīvības atņemšanu, brīvības ierobežošanu, arestu vai naudas sodu, ievērojot izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu un radīto kaitējumu, vainīgā personību un citus lietas apstākļus, guvusi pārliecību, ka vainīgais, sodu reāli neizciešot, turpmāk uzvedīsies nevainojami, var sodu neizpildīt, ja tiesas noteiktajā pārbaudes laikā (uz laiku no sešiem mēnešiem līdz trim gadiem) notiesātais neizdarīs jaunu noziedzīgu nodarījumu, nepārkāps sabiedrisko kārtību un izpildīs tiesas uzliktos pienākumus.
- nokrimšināt Krimšķinot noēst.
- nokrimškināt Krimšķinot noēst.
- kristalogrāfiskais simbols kristāla skaldnes vai šķautnes stāvokļa skaitlisks raksturojums attiecībā pret noteiktām koordinātām.
- rentgenfāžu analīze kristāliskas vielas parauga kvalitatīvā un kvantitatīvā fāžu sastāva noteikšana pēc rentgenstaru difrakcijas ainas.
- polimēru kristalizācija kristalizācija, kas var var notikt no šķīduma vai kausējuma, vai arī kristāliskajai struktūrai pilnveidojoties cietā agregātstāvoklī.
- monokristāls Kristāls ar vienotu, nepārtrauktu kristālrežģi.
- kristālu simetrija Kristālu īpašība savietoties pašiem ar sevi, notiekot pagriezieniem, atstarošanām, paralēlajai pārnesei; kristālu ārējās formas simetriju nosaka kristāla atomu struktūra.
- šķelšanās Kristiešu iepriekš nodomāta sadalīšanās, kas sagrāva baznīcas vienotību.
- šeikeri Kristiešu sekta (18. gadsimtā Anglijā un Amerikas Savienotajās Valstīs), kas sludināja atgriešanos pie agrīnās kristietības laika kopienas; šīs sektas locekļi.
- independenti Kristiešu sekta, galvenokārt Amerikas Savienotajās Valstīs; kongregacionālisti.
- ābramīti Kristiešu sekta, kas 18. gs. izveidojās Bohēmijā pasludinot, ka seko "Ābrahāma reliģijai", proti, senebreju reliģijai līdz apgraizīšanas rituāla ieviešanai.
- apustulieši Kristiešu sekta, kas apvienoja zemnieku un plebeju antifeodālās kustības dalībniekus 13. gs. 2. p. - 14. gs. sāk. Z-Itālijā; prasīja atjaunot sociālo vienlīdzību agrās kristietības izpratnē.
- monotelētisms Kristietības virziens, kas radās 7. gs. Bizantijā; sludinot Kristus divējādo dabu, pieņēma, ka tam ir viena griba; Konstantinopoles 3. ekumeniskajā koncilā tika nosodīts.
- baznīcas svētki kristīgā ticībā svarīgi svētki, kas saistīti ar būtiskiem notikumiem (advente - 1.-4. svētdiena pirms Ziemassvētkiem; tā Kunga atnākšana Ziemassvētki - 25. decembris, svin, pieminot Jēzus piedzimšanu; Otrie Ziemassvētki - 26. decembris, svin sakarā ar pirmo kristīgo mocekli Stefanu; Jaungada diena - 1. janvāris; Zvaigznes diena - 6. janvāris - gudro vīru Betlēmes apmeklējums; Svētdiena 7 nedēļas pirms Lieldienām - ievada gavēni; Jaunavas Marijas pasludināšanas diena - svētdiena ap 25. martu - eņģeļa vēsts Marijai par Jēzus dzimšanu; Pūpolsvētdiena - svētdiena pirms Lieldienām - Jēzus ierašanās Jeruzalemē - ievada kluso nedēļu; Zaļā ceturtdiena - Lieldienu nedēļā - Jēzus iedibina svēto vakarēdienu; Lielā piektdiena - Jēzus sišana krustā; Lieldienas - 1. svētdiena pēc pirmā pilnmēness pēc pavasara ekvinokcijas - Jēzus augšāmcelšanās; 2. Lieldienas - diena pēc Lieldienu svētdienas; Kristus debesbraukšanas diena - 40. diena pēc Lieldienām; Jēzus debesbraukšana Vasarsvētku diena - 7. svētdiena pēc Lieldienām, Svētais gars nāk pār apustuļiem; Otrie Vasarsvētki - diena pēc Vasarsvētkiem; Svētās Trīsvienības diena - svētdiena pēc Vasarsvētkiem; Kristus atgriešanās - pēdējā vai priekšpēdējā svētdiena novembrī)
- nokāpšana ellē kristīgajos nostāstos — Jēzus Kristus pēc nāves pie krusta un apbedīšanas nokāpis ellē un trešajā dienā cēlies augšā no miroņiem, tādējādi apliecinot savu varu pār nāvi un sātana spēku.
- āmen Kristīgo kultu rituālos - nobeiguma vārds, kas nozīmē: lai notiek tā.
- patiesības kritērijs kritērijs, ko izmanto, lai noteiktu, piemēram, sprieduma, hipotēzes atbilstību objektīvajai īstenībai.
- sasist Krītot, atsitot pret ko u. tml., savainot, padarīt sāpīgu (ķermeņa dalu).
- sadauzīt Krītot, atsitot pret ko u. tml., savainot, padarīt sāpīgu (ķermeņa daļu).
- sasasisties Krītot, atsitoties (pret ko), savainot sevi, padarīt sāpīgu (ķermeni, tā daļu).
- sasadauzīties Krītot, atsitoties (pret ko), savainot sevi.
- sadauzīties Krītot, atsitoties pret ko u. tml., savainot, padarīt sāpīgu ķermeni, tā dalu.
- sasisties Krītot, atsitoties pret ko u. tml., savainot, padarīt sāpīgu ķermeni, tā daļu.
- upes slīpums krituma un garuma attiecība kādā noteiktā posmā vai visā garumā; upes slīpums parasti atbilst apvidus reljefam.
- krīzes posmi krīzes gaitas izmaiņu secība: bīstams notikums; ievainojams stāvoklis (paaugstināta spriedze, nemiers); paātrinošs faktors ("pēdējais piliens"); aktīvais krīzes stāvoklis (fizisks un psihisks nemiers); reintegrācija (situācijas piemērošana vai pieņemšana, jaunas, efektīvas risināšanas stratēģijas apguve, kas var būt vairāk vai mazāk piemērota reālajai situācijai).
- nelineārie kropļojumi kropļojumi, kas rodas tāpēc, ka pastiprinātājos izmanto nelineārus elementus, piemēram, tranzistorus, uz kuriem spriegums nav proporcionāls strāvai; lai nelineārie kropļojumi būtu mazi, tranzistoru darba režīmi jāizvēlas tā, lai maksimāli tiktu izmantoti raksturlīkņu lineārie posmi, un izvēlētais režīms jāstabilizē, lai tas neizmainītos, mainoties, piemēram, temperatūrai.
- kascele Kruķis (slimniekiem, ievainotajiem u. tml.).
- pīt Krusteniski, pamīšus liekot citu citai pāri (matu šķipsnas), savienot (tās); šādā veidā radīt (matu kārtojumu, parasti pīni), pievienot (tam) rotājumu.
- mejotiskā krustmija krustmija, kas notiek mejozes profāzē.
- miotiskā krustmija krustmija, kas notiek mitozes laikā, tās rezultātā heterozigotiskie lokusi var kļūt homozigotiski.
- nevienādā krustmija krustmija, kurā homoloģisko hromosomu hromatīdu pārraušana notiek neidentiskās vietās, tāpēc rodas neidentisku iecirkņu apmaiņa un vienā no krustmijā iesaistītajām hromosomām veidojas duplikācija, bet otrā - delēcija.
- III Mendeļa likums, pazīmju neatkarīgās kombinēšanās likums krustojoties vecākiem, kuri atšķiras ar vairākām pazīmēm, hibrīdu skaldīšanās vienā alternatīvo pazīmju pārī notiek neatkarīgi no skaldīšanās citos pazīmju pāros, tāpēc veidojas visas iespējamās vecākformu pazīmju kombinācijas.
- zilkauļi Krustziežaugu ģints ar pamatā bultveidīgām skaujlapām, spilgti dzelteniem ziediem, uz leju nokārušos, plakanu, spārnotu augli - riekstveidīgu papāksti (nevārsnis).
- naudulis Krustziežu dzimtas ģints ("Thlaspi"), viengadīgs līdz daudzgadīgs lakstaugs ar sīkiem, baltiem ziediem un plakaniem, spārnotiem pākstenīšiem, 60 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
- torakometrija Krūškurvja apkārtmēra mērīšana un tā starpības noteikšana ieelpas un izelpas stāvoklī.
- lagrēķins Kuģa atrašanās vietas noteikšana.
- dzenspārni Kuģa dzineklis un reizē stūres iekārta, sastāv no diska (rotē ap vertikālu asi) un 4 vai 6 tam perpendikulārām aerodinamiska profila lāpstiņām, kuras pagriežot attiecībā pret to vertikālo asi var mainīt kuģa kursu un ātrumu, nemainot diska rotācijas režīmu.
- šēķele Kuģa enkuru ķēžu savienojamais loceklis, kuram vienā galā ir šķērsām iestiprināta bulta vai tapa, kas ļauj ķēdes posmus atvienot vienu no otra, kā arī aizstāt ar to bojātu ķēdes locekli.
- opcija Kuģa frakts līgumā ierakstīts noteikums, ka kādu kravu drīkst aizstāt ar citu kravu vai ostu ar citu ostu.
- jūrasspēja Kuģa īpašību komplekss (noturība, nenogremdējamība, vadāmība u. c.), kas raksturo tā izmantojamību noteiktos hidrometeorol. apstākļos.
- kalsiņš Kuģa konstrukcijā gareniskais saists, parasti no veidtērauda, kam bieži pievienots slokšņtērauds.
- konosaments kuģa kravas zīme, ko izsniedz karvas pārvedējam, apliecinot kravas jeb preces pārvešanas tiesības.
- kuģa cirkulācija Kuģa kustība pa līkni, mainot kursu (kustības virzienu); arī kuģa kursa maiņa, kad tam ir pagriezta stūre.
- dreifs Kuģa noturēšana uz vietas, kompensējot ārējo faktoru iedarbību ar dzinēju darbību.
- dreifs Kuģa novirzīšanās no noteiktā kursa vēja vai straumju ietekmē.
- pakaļvadnis kuģa pakaļgala apakšējā daļa (ar sarežģītu profilu), savienota ar ķīli, borta apšuvi, stūri un dzenvārpstas deidvudu. (Kuģa stringeru sastiprinājuma vieta pakaļgalā - kuģa daļa, kas šķeļ ūdeni kuģa atpakaļgaitā.)
- orpēšana Kuģa pārvietošana, pagriešana, novilkšana no sēkļa u. tml., kas notiek, kuģim pievelkoties pie orpenkura, ko iepriekš aizved attālāk un izmet.
- navigators Kuģa, lidaparāta apkalpes loceklis, kura uzdevums ir noteikt tā atrašanās vietu un kursu.
- observācija kuģa, lidmašīnas u. c. objekta atrašanās vietas noteikšana pēc orientieriem krastā vai debess spīdekļiem.
- zemūdens spārnu kuģis kuģis ar ūdenī iegremdētiem spārniem, kas pie noteikta ātruma paceļ kuģa korpusu virs ūdens.
- lihterkuģis Kuģis lihteru pārvadāšanai, iekraujot tos ar celtņiem vai iepludinot, t. i., kuģim palielinot iegrimi tā, ka kravas klājs atrodas zem ūdens.
- konteinerkuģis Kuģis preču pārvadāšanai noteikta lieluma un veida (20 un 40 pēdu garās) metāla kastēs (konteineros).
- katamarāns Kuģis, jahta, kas sastāv no diviem savienotiem korpusiem.
- trimarāns Kuģis, jahta, kas sastāv no trim savienotiem korpusiem.
- tramps Kuģis, kam nav noteikta, regulāra maršruta un ko izmanto kravu pārvadāšanai pēc vajadzības.
- ledlauzis Kuģis, kas paredzēts braukšanai pa aizsalušām ūdenstilpēm (drupinot, laužot ledu).
- posteņkuģis Kuģis, kas veic sardzes dienestu reida (ostas) ieejā, lai uzturētu noteikto kuģu kustības režīmu.
- spoguļsekstants Kuģniecībā leņķmērs Saules augstuma, resp., vietas un laika noteikšanai, - 60 grādu apļa sektors ar iedaļām, 2 spoguļi un tālskatis.
- jūras navigācija kuģošana (kuģuceļa izvēle, kuģa vietas noteikšana u. c. kuģošanas uzdevumi).
- jūrasprasme Kuģu ekipāžu prasmju komplekss kaujasdarbībai dažādās situācijās, kaujas sagatavotības sastāvdaļa, t. i. personālsastāva prasme izveicīgi darboties ar ieročiem, apkalpojot tehniskos līdzekļus, cīnoties par kuģa vitalitāti, kā arī prasme vadīt kuģi, manevrējot individuāli un kopīgi ar citiem kuģiem.
- navigācija Kuģu, lidaparātu vadīšanas (to atrašanās vietas, kursa noteikšanas un palīglīdzekļu izmantošanas) teorija un prakse.
- ķērpjutis Kukaiņu klases kārta ("Psocoptera syn. Copeognatha, Corrodentia"), kurā ietilpst spārnoti un nespārnoti sīki kukaiņi ar grauzējtipa mutes orgāniem; šīs kārtas kukaiņi, \~1600 sugu, Latvijā konstatēts >40 sugu.
- auglapsene Kukaiņu klases plēvspārņu kārtas apakškārta ("Symphyta"), primitīvi, vidēji un ļoti lieli (līdz 30 mm) plēvspārņi ar bagātīgu spārnu dzīslojumu, vēders savienots ar krūtīm bez iežmaugas, Latvijā konstatēts \~400 sugu.
- Cinhai Kukunors - beznoteksāļezers Centrālajā Āzijā (ķīn. val. "Qinghai Hui"), Ķīnas rietumu daļā.
- Kuldīga Kuldīgas novads - nodibināts 2009. g. ietverot Kuldīgas pilsētu, Ēdoles, Gudenieku, Īvandes, Kabiles, Kurmāles, Laidu, Padures, Pelču, Rendas, Rumbas, Snēpeles, Turlavas un Vārmes pagastu, 2021. g. pievienoti Alsungas, Nīkrāces, Raņķu, Rudbāržu un Skrundas pagasti, kā arī Skrundas pilsēta, robežojas ar Ventspils, Talsu, Tukuma, Saldus un Dienvidkurzemes novadu.
- Lielā māja kults, ko praktizē Ziemeļamerikas indiāņi - delavari, kā arī ziemeļrietumu piekrastes ieziemieši; kulta centrs ir kvadrātveida plānojuma ēka, kuras stūri atbilst četru debespušu virzieniem un kura simbolizē pasauli, tās centrā nereti ir novietots pīlārs ar divām sejām, kas simbolizē radītāju; tempļa zālē notiek ceremoniālās rudens dejas un lūgšanas, kas iezīmē jaunā gada un jaunas pasaules sākumu.
- augu seka kultūraugu maiņa noteiktā secībā.
- kultūrkanons Kultūrvides noteikta kolektīva uzvedība.
- traktoram uzkarināma linu kuļmašīna kuļmašīna lentē uz lauka noklātu, apžuvušu linu savākšanai, izkulšanai, linsēklu pildīšanai maisos un linu stiebriņu izklāšanai uz lauka vai sasiešanai kūļos; sastāv no savācējtransportiera un iespīlētājtransportiera, kuļaparāta, kratītāja, sietiem ar notekgaldiem, elevatora un maināma kūlīšu sienamā aparāta (vai maināmas izklājējierīces); izmanto arī tilināšanai izklāto linu apvēršanai un savākšanai kūļos.
- dakult Kuļot, putojot pievienot.
- gastroterapija Kuņģa gļotādas preparātu lietošana ārstniecībā (organoterapijas veids).
- acidomehanogrāfija Kuņģa sekretorās un motoriskās funkcijas noteikšana ar acidomehanogrāfu.
- ķerplis Kuoks ar trim žuburiem, ko bērni lieto ruotaļā (šo koku novieto vertikāli un ar citu, garāku kuoku mēģina notriekt gar zemi).
- nokūpināt Kūpinot (ko), panākt, arī pieļaut, ka (kā) virsma pārklājas ar kvēpiem, sodrējiem; nokvēpināt.
- apkūpināt Kūpinot apžāvēt, sagatavot ēšanai.
- pārkūpināt Kūpinot pieļaut, ka (zivis, gaļas produkti) pārsniedz vēlamo gatavības pakāpi.
- aizsvēpēt Kūpinot, apdūmojot aizdzīt.
- aizsvēpināt Kūpinot, apdūmojot aizdzīt.
- uzkūpināt Kūpinot, dūmojot panākt, ka (dūmi) zvirzās, nokļūst (uz kā, kam virsū).
- Kamerūns Kupolveida vulkānisks masīvs Centrālajā Āfrikā (fr. val. "Cameroun"), Biafras līča piekrastē, Kamērūnā, augstums - 4095 m, periodiski notiek izvirdumi (pēdējais 1959. g.).
- apkurināt Kurinot (krāsni, plīti u. tml.), apsildīt (telpu).
- izkurināt Kurinot izlielot (parasti malku).
- sakurināt Kurinot izlietot (ko) lielākā daudzumā; kurinot izlietot (kā lielāku daudzumu).
- nokurināt Kurinot izlietot (visu kurināmo vai noteiktu tā daudzumu).
- izkurstīt Kurinot izlietot.
- izkurināt Kurinot krāsni, pavardu u. tml., sasildīt (telpu).
- nokaitēt Kurinot ļoti sakarsēt (krāsni, pavardu).
- piekurināt Kurinot ļoti, arī pietiekami, sasildīt (krāsni, pavardu).
- piekurināt Kurinot ļoti, arī pietiekami, sasildīt (telpu).
- izkurināt Kurinot padarīt siltu (krāsni, pavardu); panākt, ka izkuras (parasti krāsns).
- pārkurināt Kurinot pieļaut, ka (kas, parasti krāsns, telpa) kļūst pārāk karsts.
- sakurināties kurinot sakarsēt ļoti karstu (krāsni).
- nokurināt Kurinot stipri sakarsēt (krāsni, pavardu); sakurināt.
- atmurkšķēt Kurnot atbildēt (nedraudzīgi).
- piekurnēt Kurnot izraisīt (ko nevēlamu).
- pļitka Kurpnieka darbarīks - pasmags metāla priekšmets, uz kura novieto gatavojamo apavu, sastiprinot tā daļas.
- tabulēšana Kursora pārvietošana pa displeja ekrānu vai printera drukāšanas galviņas pārvietošana līdz noteiktai kolonnai apstrādājamajā tabulā.
- kursorsvira kursora pozicionēšanas ierīce, kas dod iespēju lietotājam pārvietot kursoru displeja ekrānā, kustinot vertikālu stienīti.
- dzimtbūšanas atcelšana Kurzemē notika 1817. g., Vidzemē - 1819. g., bet Latgalē - 1861. g.
- Gotharda Ketlera privilēģija Kurzemes un Zemgales hercogistes tiesību akts, ko 1570. g. 25. jūnijā izdeva hercogs Gothards Ketlers, lai, paplašinot muižnieku tiesības, novērstu muižnieku opozīciju un nodrošinātu sev hercoga troni.
- plunčāties Kustēties, arī peldēt ūdenī, šļakstinot to (par cilvēkiem).
- plunčoties Kustēties, arī peldēt ūdenī, šļakstinot to (par cilvēkiem).
- luncināties Kustēties, lēkāt, luncinot asti (parasti par suni).
- plivināties Kustēties, pārvietoties, parasti strauji, bieži mainot virzienu.
- ekumeniskā kustība kustība ar mērķi apvienot dažādos kristīgās ticības zarus.
- manipulācija Kustība, darbība, parasti noteikta uzdevuma izpildīšanai.
- periodiskas svārstības kustība, kurai pēc noteikta laika (perioda T) visi kinemātiskie raksturojumi (ātrums, paātrinājums) atkārtojas.
- bitenieki Kustības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" (krieviskā nosaukuma saīsinājuma "za pčel", latviski "Par bitēm") dalībnieki un piekritēji.
- lineārais ātrums kustības ātrums, ko nosaka pēc noteiktā laika vienībā noietā ceļa garuma.
- solis Kustības cikls (ejot, skrienot u. tml.), kurā kāju pārvieto uz citu atbalsta punktu un pārnes uz to ķermeņa svaru.
- bremzēšanas režīms kustības režīms, kad kustība notiek pretestības un bremzēšanas rezultējošā spēka iedarbībā.
- brīvgaitas režīms kustības režīms, kad transportlīdzekļa kustība notiek ar iepriekš uzkrāto kinētisko enerģiju, uz transportlīdzekli darbojas tā pretestības spēks un slīpos ceļa posmos smaguma spēka komponente.
- vilces režīms kustības režīms, kad transportlīdzekļa kustība notiek vilces un pretestības rezultējošā spēka iedarbībā.
- pintiķis Kustību rotaļa, kur viens no tās dalībniekiem - ķērējs - cenšas notvert kādu no pārējiem bēgošiem rotaļas dalībniekiem un pieskarties viņam.
- piķieris Kustību rotaļa, kur viens no tās dalībniekiem - ķērējs (t. s. piķieris) - cenšas notvert kādu no pārējiem bēgošiem rotaļas dalībniekiem un pieskarties viņam.
- brīvās kustības kustību savienojumi (vingrošanā), kurus izpilda noteiktā ritmā un kompozīcijā.
- ķermeņa piedevas kustīgas dzīvnieku ķermeņa daļas, kas pievienotas tā pamatdaļai (piemēram, spārni, spuras).
- karstie elektroni kustīgi lādiņnesēji cietvielās, kuru enerģija pārsniedz termiski līdzsvarotu lādiņnesēju enerģijas; ja materiālā plūst strāva, šie lādiņnesēji veidojas, tiem paātrinoties iekšējā elektriskajā laukā un vienlaikus zaudējot enerģiju sadursmēs ar kristāliskā režģa atomiem.
- važas Kustīgi savienotu (piemēram, savērtu) gredzenveida, ovālu u. tml. (parasti metāla) detaļu virkne; ķēde (1); važa.
- galvanotaksija Kustīgo zemāko augu un dzīvnieku organismu kustības, kas notiek elektriskās strāvas ietekmē, kuru laiž cauri šķidrumam, kur šie organismi atrodas.
- bloķēšanas mehānisms kustīgs mašīnas elementu savienojums, kur, vienam elementam darbojoties, pārējie tiek fiksēti noteiktā stāvoklī.
- adelfotaksija Kustīgu šūnu tieksme sakārtoties noteiktās savstarpējās attiecībās.
- žļodzīt Kustināt (mietu dzenot mitrā zemē), ļodzīt.
- pumpēt Kustināt vējdēļa buru, paātrinot vējdēļa gaitu.
- atklibināt Kustinot (kratot u. tml.) dabūt vaļā.
- aizurdīt Kustinot ar nūjiņu, ļaut nonākt (aiz kaut kā).
- iestaipīt Kustinot ievingrināt (ķermeņa daļas).
- izstaipīt Kustinot izvingrināt (ķermeni, tā daļas); vairākkārt izstiept (3).
- skalināt Kustinot jaukt (parasti šķidrumu); kustināt (trauku), lai jauktu (tajā), parasti šķidrumu.
- pastaipīt Kustinot pavingrināt (ķermeni, tā daļas); mazliet iztaisnot kādā virzienā (ķermeni, tā daļas).
- pērties Kustinot spārnus, vairākkārt gremdēties ūdenī (par ūdensputniem).
- gāzelēt Kustinot svērt, šķiebt uz vienu un otru pusi.
- izskoldrit Kustinot šurp un turp izkustināt, izkļūt no vietas.
- samiltināt Kustinot, kratot katlu ar izvārītiem sausiem kartupeļiem, padarīt (tos) miltainus.
- salaisties Kūstot (kam) augstā temperatūrā, sasaistīties, savienoties.
- sasalieties Kūstot kam, savienoties, sasaistīties.
- iekust Kūstot saplūst kopā, savienoties (ar ko); tikt apņemtam (ar ko sacietējošu).
- sakust Kūstot savienoties, sajaukties.
- perināties Kustoties, purinoties tīrīt sevi (parasti smiltīs) - par dzīvniekiem; pērties (2).
- pērties Kustoties, purinoties tīrīt sevi (parasti smiltīs) - par dzīvniekiem.
- nokudināt Kutinot nomocīt.
- nokutināt Kutinot nonāvēt.
- uzkutināt Kutinot pamodināt.
- uzrubināt Kutinot pamodināt.
- nokutināt Kutinot panākt, ka izraisās (kāds stāvoklis).
- piekutināt Kutinot pieskarties (pie kādas ķermeņa daļas).
- izkutināt Kutinot vai bakstot piespiest iznākt, izdabūt ārā.
- kvadrinnāle Kvadriennāle - pasākums (piemēram, izstāde, sacensības), kas notiek reizi četros gados.
- kvadrināle Kvadriennāle - pasākums, kas notiek reizi četros gados.
- atestācija Kvalifikācijas noteikšana, darba novērtējums un personisko īpašību raksturojums (darbiniekam).
- sistēmiskā analīze kvalitatīvā analīze ar noteiktu jonu sadalīšanas un noteikšanas secību.
- radioaktivācijas analīze kvalitatīvās un kvantitatīvās analīzes metode, kuras pamatā ir noteicamajos elementos radīto radioaktīvo izotopu pussabrukšanas periods, starojuma enerģijas un intensitātes mērīšana.
- tematiskā analīze kvalitatīvo datu analīzes metode, ar kuras palīdzību datos tiek noteiktas galvenās tēmas, kas atspoguļo realitāti vai pieredzi par šo realitāti.
- gravimetriskā analīze kvanitatīvās analīzes metode, kuras pamatā ir vielas masas noteikšana.
- kvantēt Kvantēts elektrisks signāls - elektrisks signāls, kas ir nepārtraukts laikā, bet kura līmenim var būt tikai atsevišķas, stingri noteiktas vērtības.
- titrēšana Kvantitatīvās analīzes metode, kur pētāmajam šķīdumam noteiktā koncentrācijā pievieno citu šķīdumu un ar indikatoru noteic reakcijas beigas.
- oksidimetrija Kvantitatīvās analīzes metodes, kuru pamatā ir oksidēšanas un reducēšanas reakcijas; oksidimetriju plaši lieto ražojumu kontrolē, piem., dzelzs un tērauda analīzē, lai noteiktu tajos mangāna, hroma u. c. metālu saturu.
- programmatūras metrika kvantitatīvs mērījums, kas nosaka, kādā mērā sistēmai vai tās komponentam piemīt noteikts atribūts.
- skaitīšana Kvantitatīvu (skaitlisku) elementu kārtošana pa vienībām (kopām), starp kurām ir noteiktas attiecības.
- stacionārs stāvoklis kvantu fizikā – atoma, molekulas vai kādas citas sistēmas stāvoklis, ko nosaka noteikts kvantu skaitļu kopums, parasti tas ir viens no iespējamajiem diskrētajiem enerģētiskajiem stāvokļiem, kurā var atrasties atoms vai molekula.
- deģenerācija Kvantu mehānikā lietojamais jēdziens, kuru izmanto tajā gadījumā, kad sistēmas noteiktajam enerģētiskajam stāvoklim atbilst vairākas viļņu funkcijas; to skaits nosaka attiecīgā enerģijas līmeņa deģenerācijas kārtu.
- Bozes–Einšteina kondensācija kvantu parādība bozonu sistēmā, raksturīga ar to, ka zemāk par noteiktu temperatūru daļa daļiņu pāriet stāvoklī ar nulles impulsu; par kondensāciju nosaukta pēc analoģijas ar tvaika molekulu kondensāciju šķidrumā.
- absorbcijas spektroskopija kvantu sistēmas (atomu, molekulu, šķidrumu, cietvielu) enerģētisko stāvokļu noteikšanas metode, mērot tās gaismas absorbcijas spektrus.
- piekveldināt Kveldinot piekarsēt.
- nokvēpināt Kvēpinot (ko), panākt, arī pieļaut, ka (kā) virsma pārklājas ar kvēpiem, sodrējiem.
- nosvēpēt Kvēpinot atbrīvoties no ļaunuma.
- izkvēpēt Kvēpinot izdezinficēt (telpu, priekšmetu).
- izkvēpināt Kvēpinot izdezinficēt (telpu, priekšmetu).
- izsvēpināt Kvēpinot izdezinficēt.
- izkvēpināt Kvēpinot izdzīt (ko); kvēpinot iznīcināt (piemēram, slimību dīgļus).
- izsvēpināt Kvēpinot izdzīt (no kurienes, kur).
- izkvēpināt Kvēpinot izlietot (daudz vai visu).
- iekvēpināt Kvēpinot panākt, ka (kas) ir apņemts ar dūmiem.
- uzkvēpināt Kvēpinot uzvirzīt (piemēram, dūmus) virsū (kam, uz kā).
- aizķemmēt Ķemmējot nonākt līdz noteiktai vietai.
- uzkārpīties Ķepurojoties, spārdoties, cīnoties tikt augšā.
- noķērkt Ķērcošā balsī, nelaipni, dusmīgi noteikt, pateikt.
- fizikālais svārsts ķermenis, kas var griezties un svārstīties smaguma spēka laukā ap horizontālu asi, kura neiet caur tā smaguma centru; līdzīga svārstību kustība var notikt ap jebkuru nevertikālu asi.
- materiāls punkts ķermenis, kura izmēri ir mazi, salīdzinot ar attālumu no tā līdz citiem ķermeņiem, ar kuriem pastāv mijiedarbība.
- bioskopija Ķermeņa apskate, lai noteiktu, vai tajā ir vēl dzīvība.
- inerces ass ķermeņa ass, ap kuru notiek rotācijas kustība.
- sēde Ķermeņa novietojums sēdus (kādā noteiktā stāvoklī).
- rumpis Ķermeņa pamatdaļa, kurai pievienotas ekstremitātes un galva; vidums.
- katalepsija Ķermeņa vai tā daļu sastingums noteiktā pozā, kādu cilvēks ir ieņēmis vai kādā viņš ir novietots (piemēram, šizofrēnijas slimniekiem, hipnotizētiem cilvēkiem).
- izture Ķermeņa, tā daļas atrašanās noteiktā stāvoklī (kādu laika posmu).
- aizdūlēt ķerot zivis vai vēžus skalu gaismā nonākt līdz noteiktai vietai.
- bazīdijķērpji ķērpju klase (pēc jaunākā sistemātiskā iedalījuma ietilpst himēnijsēņu klasē.), laponi veido bazīdijsēne kopā ar zaļaļģēm vai zilaļģēm; brīvi augošu sēņu forma; dzimumvairošanās notiek ar bazīdijsporām, kas noraisās no bazīdijām; izplatīti gk. tropos un subtropos; mērenajā joslā sastopamas dažas sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas.
- sprigaņu ķērsa ķērsu suga ("Cardamine impatiens"), divgadīgs lakstaugs, sīkiem baltiem ziediem un plūksnotām lapām mežos, gk. Gaujas un Ventas ielejā.
- ķetnains Ķetnots.
- noķiķināt Ķiķinot noteikt, pateikt.
- saķiķināties Ķiķinoties sazināties.
- sprailis Ķīlis, ko dzenot plaisā sašķeļ (bluķi).
- spraisla Ķīlis, ko dzenot plaisā sašķeļ (bluķi).
- kneblis Ķīļveidīgi notēsts kociņš, ko uz plosta izmanto sasieto klūgu piegriešanai plostu sastiprinot.
- dokimastika Ķīmijā kvantitatīva noteikšana, cik zināma metāla (gk. zelta, sudraba, vara, svina utt.) satur rūda vai kausējums.
- organiskā analīze ķīmijas nozare, kas nodarbojas ar organisko savienojumu sastāva un struktūras noteikšanu.
- analītiskā ķīmija ķīmijas nozare, kurā izstrādā un pēta dažādu vielu noteikšanas (analīzes) metodes.
- luminiscencanalīze Ķīmiska izmeklēšanas metode, noteicot vielas pēc to īpašības izstarotgaismu, ja tās apstaro ar ultravioletiem stariem.
- fotoreakcija Ķīmiska reakcija, kas notiek gaismas ietekmē.
- metāliskā saite ķīmiskā saite, kuras cēlonis ir lielā vadāmības elektronu koncentrācija; negatīvi lādētā elektronu gāze notur pozitīvi lādētos jonus noteiktos attālumos.
- kompleksometrija Ķīmiskās analīzes metode, kuras pamatā ir metālu jonu spēja veidot kompleksus savienojumus ar kompleksoniem; izmanto sakausējumu, minerālu u. c. analīzei, ūdens cietības noteikšanai.
- termoradiolīze Ķīmiskās pārvērtības vielās, kas notiek jonizējošā starojuma un augstas temperatūras vienlaicīgā iedarbībā.
- topoķīmiskās reakcijas ķīmiskās reakcijas, kas notiek telpiski ierobežotā reaģējošo vielu daļā (parasti to robežvirsmā), piem., metāla oksidēšanās reakcija.
- arboricīdi Ķīmiskas vielas noteiktu sugu kokaugu iznīcināšanai izlases veidā; reti un piesardzīgi lietojamas meža kultūru vai dabiski atjaunojušos meža jaunaudžu kopšanai, iznīcinot tās koku un krūmu sugas, kuras traucē saimnieciski vērtīgāko koku sugu augšanu un audžu veidošanos.
- ūdens videi īpaši bīstamas vielas ķīmiskās vielas vai vielu grupas, kas ir toksiskas, noturīgas vidē un spējīgas uzkrāties dzīvo organismu audos, kā arī citas vielas vai vielu grupas, kurām ir līdzīga iedarbība.
- nitridēšana Ķīmiski termiskās apstrādes veids - metāla virskārtu piesātina ar slāpekli, kas veido nostiprinošus ķīmiskos savienojumus - nitrīdus; palielina virsmas cietību, nodilumizturību un korozijnoturību.
- borēšana Ķīmiski termiskās apstrādes veids, kurā instrumentu virskārtu piesātina ar boru; bors veido borīdus un stipri palielina virskārtas cietību, nodilumizturību, instrumenta noturību.
- saistīties Ķīmiski, fizikāli savienoties (par vielām, elementārdaļiņām).
- zaļā ķīmija ķīmisko reakciju un tehnoloģiju kopums, kuru uzdevums ir realizēt ķīmiskās industrijas procesus, maksimāli samazinot vai pilnīgi novēršot dabas ķīmisko piesārņojumu.
- hetu un lošu Ķīnas mītos pieminētas zīmes - Huanhes upes plāns un Lo upes raksti, kas bija shēmas, ko veidoja atsevišķi vai savstarpēji savienoti punkti melnā un baltā krāsā.
- Šeņnuns Ķīnas mītu kultūrvaronis, kas iemācīja cilvēkiem zemkopību un augu lietošanu uzturā, deva nosaukumus gadalaikiem, noteica zemes vērtību, pagatavoja spīļarklu, iemācīja ļaudīm art, arī rīkot tirgus un mīties.
- pinbols Ķīniešu biljards; spēle, kuru spēlē uz īpaša galdiņa, kustinot dažādas sviras un tādējādi cenšoties panākt bumbiņas kustību vēlamā virzienā un tās ieripošanu "vērtīgākā" bedrītē.
- Ma-Vans Ķīniešu mitoloģijā - dievs, zirgu aizgādnis un zirgu likteņu noteicējs, ko pielūdza karotāji, zirgu īpašnieki un saimnieki, kuriem piederēja zirgi.
- šķērstīstoklis Ķīniešu nacionālās laicīgās glezniecības darba veids, kas nepārsniedza 3 m garumu un tika apskatīts pamazām attinot.
- uzkaitināt Ķircinot nokaitināt, uzkūdīt, sadusmot.
- kvekšināt Ķircinot, kaitinot panākt, ka (suns) kvekšķ.
- kvekšķināt Ķircinot, kaitinot panākt, ka (suns) kvekšķ.
- sakacināt Ķircinot, kaitinot panākt, ka kļūst dusmīgs.
- kacināties Ķircinoties kaitināt (vienam otru, citam citu).
- tenotoms Ķirurģisks nazis tenotomijas izdarīšanai.
- Mīlgrāvis Ķīšezera noteka uz Daugavu, garums - 12,6 km, platums - 200 m, lielākais dziļums - 9 m, sākotnēji izveidots 13. gs., padziļināts un paplašināts kopš 19. gs.; Mīlgrāvja atteka; Dūņupe.
- Viršupe Ķīšupe, Višezera noteka uz jūru.
- Višupīte Ķīšupe, Višezera noteka uz jūru.
- felinoze Labdabīgs vīruslimfadenīts, kas attīstās, inficējoties caur ievainotu ādu (bieži pēc kaķa skrāpējuma, t. s. kaķa skrāpējuma slimība).
- iebarot Labi ēdinot, ietekmēt (cilvēku) noteiktā nolūkā.
- ieēdināt Labi ēdinot, ietekmēt (cilvēku) noteiktā nolūkā.
- frajers Labi nodrošināts notiesātais.
- fucins Labi nodrošināts notiesātais.
- all right labi; lai notiek; viss kārtībā.
- atbars Labības aizdevums, ko pēc hercoga Jēkaba noteikumiem zemniekiem vajadzēja rudenī nolīdzināt ar linsēklām, kaņepājiem vai lopiem, Rīgas pilsētas zemnieki varēja arī atmaksāt naudā.
- autofurgons Labiekārtots specializēts automobilis ceļošanai, kurā parasti ir telpa ar guļvietām, sanitārais mezgls un vieta ēdiena pagatavošanai, tiem tiek iekārtoti specializēti stāvlaukumi kempingos un pie citām tūristu mītnēm ar iespējām pievienoties elektriskajam tīklam, ūdensvadam un kanalizācijai.
- aizlabināt Labinot aizdabūt (sev līdzi).
- atlabināt Labinot atdabūt, ataicināt (uz kurieni, pie kā u. tml.).
- ielabināt Labinot iedabūt (kur iekšā cilvēku).
- ielabināt Labinot iedabūt (kur iekšā dzīvnieku).
- izlabināt Labinot izvilināt.
- pārlabināt Labinot panākt, ka (kāds) atgriežas (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
- pārlabināt Labinot panākt, ka (kāds) pārvirzās (pāri kam, pār ko).
- nolabināt Labinot panākt, ka (kāds) virzās un pabeidz virzīties lejā, nost.
- kūmetrs Labuma mērītājs - radiomēraparāts, ko lieto svārstību kontūra, spoles un kondensatora labuma Q noteikšanai; Q-metrs.
- parastā lāčtauce lāčtauču suga ("Monotropa hypopitys").
- pretkūļu paātrinātājs lādētu daļiņu paātrinātājs, kurā notiek 2 pretēji vērstu daļiņu kūļu sadursme.
- loga Laga - instruments kuģa ātruma vai nobrauktā attāluma noteikšanai.
- loge Laga - instruments kuģa ātruma vai nobrauktā attāluma noteikšanai.
- logs Laga - instruments kuģa ātruma vai nobrauktā attāluma noteikšanai.
- lags laga, instruments kuģa ātruma vai nobrauktā attāluma noteikšanai.
- Komakjo ezers lagūnas ezers Itālijā ("Valli di Comacchio"), pie Adrijas jūras, uz dienvidiem no Po ietekas, tajā beidzas Po di Volanas labā atteka, dienvidu daļā tā savienota ar Reno upi.
- Ņevas ezers lagūnas ezers Sahalīnā, Krievijas Sahalīnas apgabalā, platība — 178 kvadrātkilometri, dziļums — >30 m, savienots ar Ohotskas jūras Terpeņijes līci, līmeņa svārstības gk. plūdmaiņu ietekmē.
- absit omen lai draudi neīstenotos; _burtiski_: "lai (sliktā) zīme izpaliktu".
- medību trofeju vērtēšana lai nodrošinātu medību trofeju vienotas salīdzināšanas iespējas, trofeju vērtēšanai ir izstrādāta speciāla metodika; Eiropā populārākā un plašāk lietotā ir Starptautiskās medību un medījamo dzīvnieku aizsardzības komitejas izstrādātā metodika, kas apstiprināta 1937. g. un kopš tā laika būtiski nav mainīta.
- IAE Lai notiek kas notikdams (angļu "in any event"; īsziņās).
- lai lūst vai plīst lai notiek kas notikdams; katrā ziņā, noteikti, jebkuros apstākļos.
- Lai tā būda rūc! lai notiek!
- lai būtu kā būdams lai notiktu kas notikdams.
- fiat Lai top! Lai notiek!
- terciārietis laicīga persona, kas pieder pie kāda Romas katoļu baznīcas vai Anglikāņu baznīcas ordeņa un kam nav saistoši daži attiecīgā ordeņa noteikumi (piem., dzīve klosterī, bezlaulība u. c.)
- laikšķēle Laika intervāls, ko datora centrālais procesors izdala atsevišķa darba izpildei, nodrošinot vairāku uzdevumu izpildi.
- seanss laika intervāls, kurā datu pārraides sistēmās (arī datoru tīklos) notiek datu apmaiņa starp diviem datoriem vai datoru un tā termināli.
- sesija laika intervāls, kurā tiek uzturēts aktīvs savienojums, kas nodrošina informācijas apmaiņu starp diviem datoru tīklam pievienotiem datoriem.
- sinodiskais periods laika intervāls, pēc kāda atkārtojas planētas vai pavadoņa noteiktas konfigurācijas, kā arī fāzes.
- signāls Laikā mainīgs fizikāls lielums vai fizikālu lielumu kopums, kas atbilstoši noteiktam kodam satur un pārnes informāciju; attiecīga zīme vai zīmju kopums.
- civilā pusnakts laika moments 0.00.00 pēc joslu laika vai vasaras laika; šai momentā notiek datuma maiņa.
- pulksteņa laiks laika moments, laika sprīdis, kas ir noteikts pēc pulksteņa rādījuma.
- brīdis Laika moments, posms, kad kas notiek.
- skiāgrafija Laika noteikšana pēc ēnas garuma; ēnu apzīmēšana.
- saules augums laika noteikšanas paņēmiens pēc saules augstuma pie debess.
- zaudlaiks Laika periods, kad datoru sistēma nav lietojama, jo tiek veikta tās profilakse vai notikusi avārija.
- posms laika periods, kad notiek kāda norise, kāds process.
- savienojumlaiks Laika periods, kurā lietotājs ir pievienots pakalpojumu sniedzējam.
- garantijas laiks laika periods, kurā ražotājs uzņemas atbildību un garantē ražojumam noteikto prasību izpildi ar noteikumu, ka lietotājs ievēro ekspluatācijas un tehniskās apkalpošanas noteikumus; ražotājs uzņemas garantijas laikā bez atlīdzības novērst ražojuma defektus vai apmainīt to pret citu.
- dekāde Laika posms (aptuveni desmit dienas), kurā notiek kāds īpašs pasākums.
- atstatums Laika posms (kas pagājis no kāda sākuma momenta, notikuma).
- jaunākie laiki laika posms no Pirmā pasaules kara līdz mūsdienām; jaunāko laiku vēsturi ir pieņemts iedalīt trīs posmos: 1. posms -- 1914.--1945. (no Pirmā pasaules kara sākuma līdz Otrā pasaules kara beigām); 2. posms -- 1945.-1989.; 3. posms -- 1989.--1991. gadu revolucionārie notikumi un pārmaiņas Eiropā
- atstarpe Laika posms starp kādiem notikumiem.
- gads Laika posms, kas ilgst aptuveni 12 mēnešus un kurā noris noteikts cikls (sabiedriskajā vai saimnieciskajā dzīvē).
- darbmūžs Laika posms, kurā (izstrādājums, ierīce) saglabā noteiktas īpašības, spēju darboties.
- apriņķojuma periods laika posms, kurā debess ķermenis veic pilnu apriņķojumu attiecībā pret noteiktu atskaites punktu.
- pārskata periods laika posms, kurā summētais darba laiks nedrīkst pārsniegt darbiniekam noteikto normālo darba laiku.
- hronoloģija Laika secība; notikumu uzskaitījums, attēlojums laika secībā.
- Mēness-Saules kalendārs laika skaitīšanas sistēma, kurā par pamatvienībām izmanto gan lunāro mēnesi, gan tropisko gadu; vidējā gada garuma saskaņa ar tropiskā gada garumu tiek panākta, 19 gadu ciklā noteiktā secībā iespraužot 7 garos gadus, kuros ir 13 lunārie mēneši; lunāri solārais kalendārs.
- stunda Laika sprīdis (parasti 40 minūtes), kad notiek atsevišķa nodarbība mācību iestādē, arī individuāla mācību nodarbība; mācāmā viela, ko apgūst šajā laika sprīdi; mācību stunda.
- mācību stunda Laika sprīdis (parasti 45 vai 30 minūtes), kad notiek atsevišķa nodarbība mācību iestādē.
- intervāls Laika sprīdis (starp kādiem notikumiem).
- darba laiks laika sprīdis, kurā darbiniekam saskaņā ar darba līgumu un iestādes vai uzņēmuma darba kārtības noteikumiem jāveic savi darba pienākumi un jāatrodas darba devēja rīcībā.
- taimšērs Laikdaļas īpašums (angļu "timeshare ownership") - īpašumtiesības vai ilgtermiņa īres tiesības (30-50 un vairāk gadu) izmantot vasarnīcu, brīvdienu māju, numuru vai dzīvokli kooperatīvā kūrortviesnīcā noteiktā laika posmā, piemēram, reizi gadā 1-2 nedēļas.
- sezona Laikposms (gada daļa, gadalaiks u. tml.), kam raksturīga noteiktu dabas apstākļu pastāvēšana; gadalaiks.
- atsauces stundas laikposms noteiktās dienās, kurās var veikt darbu pēc darba devēja pieprasījuma; ja darbinieka darba grafiks nav pilnībā vai lielākoties paredzams, darbinieka nodarbināšana pieļaujama tikai tad, ja darbs tiek veikts iepriekš noteiktās stundās un dienās un darba devējs ir pienācīgā kārtā paziņojis darbiniekam precīzu darba izpildes laiku
- priekšvakars Laikposms pirms kāda nozīmīga notikuma.
- sezona Laikposms, kad sistemātiski notiek kultūras pasākumi (piem., koncerti, izrādes).
- kontrollaiks Laikposms, kurā jāveic noteikts uzdevums, pasākums.
- sezona Laikposms, kurā notiek sporta sacensības.
- pusgads Laikposms, kurš ilgst aptuveni sešus mēnešus un kurā noris noteikts cikls (sabiedriskajā vai saimnieciskajā dzīvē).
- periods Laikposms, laika sprīdis (parasti kādā norisē, procesā), kam raksturīga noteiktu parādību, apstākļu pastāvēšana.
- robežšķirtne Laikposms, notikums, apstākļu kopums u. tml., kas nošķir (dažādas parādības, vienas parādības dažādas pakāpes citu no citas).
- baznīclaiks Laiks (parasti svētdienas priekšpusdienā), kad baznīcā notiek dievkalpojums.
- priekšstunda Laiks īsi pirms kāda notikuma.
- laiktelpa Laiks un telpa kā vienots veselums.
- īstā meklēšanās laiks, kad notiek ovulācija un mātītes ļaujas aplēkties.
- meklēšanas laiks laiks, kas nepieciešams, lai atmiņā atrastu kādu noteiktu datu lauku.
- bita pārraides ilgums laiks, kas vajadzīgs, lai vienu bitu pārraidītu pa pārraides vidi noteiktā attālumā.
- mašīnlaiks laiks, ko datora procesors patērē noteikta uzdevuma risināšanai.
- rauga celtspēja laiks, kurā raugs uzraudzē zināmu daudzumu mīklas līdz noteiktam apjomam.
- cirtes aprite laiks, kurā saimnieciskajā vienībā kādas koku sugas kokaudzes to gatavības sasniegšanas secībā tiek izcirstas un atjaunotas.
- relaksācijas laiks laiks, kurā sistēmas mērāmais parametrs samazinās e reizes, piem., ierosinātu atomu dzīves laiks, kurā ierosinātu atomu skaits noteiktā stāvoklī samazinās e reizes.
- sportloto Laimes spēle, kuras mērķis ir pirms izlozes uzminēt noteiktu skaitu sporta veidu nosaukumu (ciparu) un kurā izmanto īpaša veida formulārus.
- sasalaistīties Laistot, lejot tikt notraipītam, saslapinātam.
- sasalieties Laistot, lejot tikt notraipītam, saslapinātam.
- nokantēšana Laivas vai jahtas sagāšana uz sāniem, lai notīrītu zemūdens daļu no apaugumiem (aļģēm, gliemežiem).
- nolaizīt Laizot notīrīt.
- aplaizīt Laizot padarīt mitru; laizot notīrīt; nolaizīt.
- nomazgāt Laizot, slaukot (ar ķepu), notīrīt (ķermeni, tā daļas) - par dzīvniekiem.
- nomazgāties Laizot, slaukot (ar ķepu), notīrīt sevi, sava ķermeņa daļas (par dzīvniekiem).
- veldrēšanās Lakstaugu stublāju noliekšanās; notiek galvenokārt augu bioloģisko īpašību (nepietiekamas stublāju noturības un sakņu attīstības) vai augšanas apstākļu dēļ (pārmērīgs vai vienpusīgs slāpekļa mēslojums, biezi sējumi, lietusgāzes, vējš, krusa), veicina slimības un nezāles.
- šļempis Lamuvārds izlaidīgam, notašķītam cilvēkam.
- Lanins Lanina nacionālais parks ("Lanin") Argentīnā, Galvenās Kordiljeras dienvidos, Andos, platība - 3950 kvadrātkilometru, 25 ezeri, araukāriju un notofāgu meži.
- divvākčauļi Lapkājvēžu kārtas apakškārta ("Conchostraca"), vēžu ķermeni apņem divvāku čaula, tāpēc tie atgādina gliemenes, zināmi kopš apakšdevona, \~300 sugu, izmirušas, to čaulas izmanto ģeoloģijā slāņu vecuma noteikšanai, 150-180 sugu, Latvijā konstatētas 2 reti sastopamas sugas.
- šķelveris Lāpstiņa, ar kuru palīdz veidot auduma pamatni, tinot uz veltņa pavedienus.
- avoksne Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases bartrāmiju dzimtas ģints ("Philonotis"), divmāju, retāk vienmājas augi, veido blīvas 2-13 cm augstas velēnas, aug avotainās vietās, grāvjos, dūkstainās pļavās, dīķu un strautu krastos, \~240 sugu, Latvijā konstatētas 7 sugas, no kurām 5 sastopamas reti un ir aizsargājamas.
- nekera Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases dzimta ("Neckeraceae"), daudzgadīgi vienmājas un divmāju augi, kas veido zaļas vai dzeltenzaļas, spīdīgas velēnas, aug uz lapu koku (reti skuju koku) mizas kā epifīti vai uz stumbru pamatnes, trupošas koksnes, apēnotiem laukakmeņiem vai dolomīta atsegumiem, \~450 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 4 sugas.
- Atzele Latgaļu apdzīvota zeme 12.-13. gs. tagadējā Alūksnes, Apes, Balvu, Rugāju un Viļakas novada teritorijā, ietilpa arī bijušā Abrenes apriņķa (tagad Krievijai pievienotā) teritorija.
- hronogramma Latīņu valodā rakstīta vārsma, kurā tie lielie burti, kas ir arī romiešu cipari (I, V, X, L, C, D, M), vārdos izvietoti tā, ka, kopā salikti, tie veido tā notikuma gadskaitli, par ko vārsmā ir rakstīts.
- melnā grāmata latviešu mitoloģijā - pēc tautas ticējumiem un nostāstiem, burvju grāmata, kuru lasot var izsaukt miroņus, lai tie dara noteiktus darbus.
- vilks Latviešu mitoloģijā veikls un izturīgs zvērs, kas saistīts ar Velnu un pazemi un spēj savienoties ar cilvēku ļaunā, pārdabiskā būtnē - vilkatī.
- Iskolastrels Latviešu strēlnieku pulku apvienotās padomes izpildkomiteja, Latviešu strēlnieku vēlēta pašvaldības institūcija (1917. III/IV - 1919. VII).
- ačkups Latviešu tautas deja ar noteiktu pāru skaitu.
- rūtošana Latviešu tautas dziedāšanas tradīcija, kas saistīta ar noteiktu rituālu darbību, ilgusi no agra pavasara, kad sniegs nokusis un kokiem lapas sākušas plaukt, līdz pat Vasarsvētkiem; nosaukuma pamatā ir vārds "rotāt" ar nozīmi "sakustēties, pacelties, augt", kas, iespējams, norāda uz saistību uz saules atgriešanas rituāliem pavasara sezonā.
- ļautiņputra Latviešu tautas ēdiens, ko gatavo no sautētiem, izžāvētiem un brūni notaukšķētiem rudziem, tos samaļot un iekuļot rūgušpienā.
- pelni latviešu tautas ticējumos - aizsarglīdzeklis pret ļauniem spēkiem, ko izmanto govju apkaisīšanai pirmo reizi ganos laižot, lai raganas netiktu klāt, jaunu riju kurinot, visu kaktu izkaisīšanai, lai nebūtu spoku, apavus pirmoreiz kājās aujot iekaisīšanai, lai nenotiktu nelaime, tos valkājot.
- karakalps Latvijā 9.-13. gs. - algotnis, brīvprātīgs profesionāls karavīrs, kurš par dienestu saņēma noteiktu atlīdzību.
- Latvijas armēņu biedrība Latvijā dzīvojošo armēņu sabiedriska organizācija ar mērķi integrēt un apvienot šeit dzīvojošos armēņus, saglabāt un popularizēt armēņu valodu un kultūru.
- LAMV Latvijas apvienotā medicīnas vienība (spec.).
- LATPOS Latvijas globālās pozicionēšanas sistēma - Latvijas valsts zemes dienesta un firmas "Leica" kopīgi veidotais un tagad Latvijas ģeotelpiskās informācijas aģentūras uzturētais GPS bāzes staciju tīkls, kas sastāv no 19 stacijām ar attālumu starp tām 70 - 100 km; konfigurācijas plānotā precizitāte 2 cm., paredzēts papildināt līdz 21 stacijai.
- Centrālā komiteja, LKP Latvijas Komunistiskās partijas augstākais orgāns partijas kongresu starplaikā 1940.-1991. g., ko ievēlēja LKP kongress, un tā funkcijas noteica LKP statūti; pēc Latvijas neatkarības atgūšanas 1991. g. augustā LKP darbība tika aizliegta.
- Latgale Latvijas kultūrvēsturisks apgabals, izveidojās latgaļu apdzīvoto teritoriju austrumu un dienvidaustrumu daļā (uz austrumiem no Daugavas, Aiviekstes un Pededzes), no 16. gs. 2. puses līdz 1772. g. atradās Polijas-Lietuvas pakļautībā, tika atjaunots katolicisms (izņemot Krustpili), arī Krievijas impērijas Vitebskas guberņas sastāvā te pastāvēja no Kurzemes un Vidzemes atšķirīgas pārvaldes.
- pilsoņu komitejas Latvijas pilsoņu pārstāvības organizācijas, kas sāka veidoties 1989. g. pavasarī ar mērķi noteikt pilsoņu kopumu, kas būtu tiesīgs lemt par Latvijas nākotni; Latvijas Republikas (LR) 5. Saeimas vēlēšanās (1993. g. jūnijā) varēja piedalīties tikai tās personas, kas reģistrētas kā LR pilsoņi.
- nacionālkomunists Latvijas PSR vadošo komunistu pārstāvis, kas 1956.-1959. gadā centās īstenot latviešu tautas interesēm atbilstošāku politiku, piemēram, Latvijas teritorijā ierobežot industrializāciju un iedzīvotāju imigrāciju.
- darba aizsardzības normatīvie akti Latvijas Rebublikas likumdošanā noteiktā kārtībā apstiprinātie standarti, normatīvi un normas, noteikumi, instrukcijas un citi dokumenti.
- izložu organizētājs Latvijas Republikā reģistrēta kapitālsabiedrība un atsevišķos gadījumos arī biedrība vai reliģiskā organizācija, kura Azartspēļu un izložu likumā noteiktajā kārtībā ir saņēmusi nepieciešamās licences izložu organizēšanai.
- azartspēļu organizētājs Latvijas Republikā reģistrēta kapitālsabiedrība, kura Azartspēļu un izložu likumā noteiktajā kārtībā ir saņēmusi nepieciešamās licences azartspēļu organizēšanai.
- Viestura ordenis Latvijas Republikas apbalvojums, dibināts 1938. g. 11. augustā, atjaunots 2004. g. 25. martā, piešķir par militāriem nopelniem, kā arī par nopelniem valsts drošības un sabiedriskās kārtības uzturēšanā un nostiprināšanā, valsts robežas apsargāšanā, karavīru audzināšanā un valstiskās apziņas veidošanā pilsoņos.
- Satversmes sapulce Latvijas Republikas augstākā likumdevēja institūcija no 1920. g. 1. maija līdz 1922. g. 3. oktobrim; tika ievēlēta vispārējās, tiešās, aizklātās un proporcionālās vēlēšanās, kurās varēja piedalīties Latvijas pilsoņi no 21 g. vecuma un aktīvā karadienesta karavīri no 18 gadu vecuma; vēlēšanas notika 1920. g. 1.-18. aprīlī.
- aizsardzības ministrija Latvijas Republikas valsts pārvaldes iestāde, kas īsteno Satversmē, likumos un citos tiesību aktos noteiktās funkcijas un uzdevumus valsts aizsardzības jomā.
- Pagaidu Satversme Latvijas Satversmes sapulces 1920. g. 27. maijā un 1. jūnijā pieņemti normatīvie akti (Deklarācija par Latvijas valsti un Latvijas valsts iekārtas pagaidu noteikumi), kuros noteikti Latvijas valsts politiskās iekārtas un administratīvās pārvaldes galvenie principi.
- Baltijas ceļš Latvijas Tautas frontes, Igaunijas Tautas frontes un Lietuvas pārbūves kustības "Sajūdis" rīkota protesta akcija pret padomju okupāciju, notika 1989. g. 23. augustā, Molotova-Rībentropa pakta noslēgšanas 60. gadadienā; šīs akcijas laikā tika izveidota cilvēku ķēde no Tallinas caur Rīgu uz Viļņu.
- Pagaidu Satversme Latvijas Tautas padomes 1918. g. 17.-18. novembrī pieņemts normatīvais akts, kurā noteikti Latvijas valsts veidošanas un politiskās iekārtas galvenie principi, kas līdz Latvijas Satversmes sapulces 1920. g. pieņemtajiem normatīvajiem aktiem - Deklarācijai par Latvijas valsti un Latvijas valsts iekārtas pagaidu noteikumiem - tika uzskatīta par Latvijas Republikas pamatlikumu (konstitūciju).
- Latvijas globālās pozicionēšanas sistēma Latvijas valsts zemes dienesta un firmas "Leica" kopīgi veidotais un tagad Latvijas ģeotelpiskās informācijas aģentūras uzturētais GPS bāzes staciju tīkls (LATPOS), kas sastāv no 19 stacijām ar attālumu starp tām 70 - 100 km; konfigurācijas plānotā precizitāte 2 cm, paredzēts papildināt līdz 21 stacijai.
- Baltijas harta Latvijas, Igaunijas, Lietuvas un Amerikas Savienoto Valstu partnerības dokuments, ko parakstīja Baltijas valstu prezidenti un ASV prezidents 1998. g. 16. janvārī Vašingtonā, ar to paziņojot, ka to kopīgais mērķis ir Latvijas, Igaunijas un Lietuvas pilnīga integrācija Eiropas un transatlantiskajās politiskajās, ekonomiskajās, drošības un aizsardzības organizācijās un ka Eiropa nebūs pilnīgi droša, kamēr Latvija, Igaunija un Lietuva nebūs drošas.
- pastāvīgie redzamie signāli lauka luksofori, ko novieto noteiktās dzelzceļa līnijas vietās, un lokomotīvju luksofori.
- vadakmeņi Laukakmeņi, par kuriem ir zināma to precīza veidošanās vieta un pēc kuriem var noteikt ledāju plūsmas virzienu.
- spēka lauks lauks, kur katrā punktā uz tur novietotu daļiņu darbojas noteikta lieluma un virziena spēks.
- rotējošs magnētiskais lauks lauks, kura indukcijas vērtība ir nemainīga, bet indukcijas vektors rotē ar noteiktu leņķisko ātrumu.
- arklu revīzija lauksaimniecībā izmantojamās zemes platības un vērtības pārbaude muižās un zemnieku saimniecībās (pirmo reizi Latvijā notika 1582.-1599. g. Pārdaugavas hercogistē; Vidzemē 1638. un 1688. gadā to veica zviedru valdība, Kurzemes hercogistē 1717.-1719. un 1747-1748. g., kā arī 18. gs. un 19. gs. sāk. šādu revīziju veica Krievijas valdība; pēdējā revīzija notika 1809.-1823. g.).
- kombains Lauksaimniecības agregāts, kas sastāv no savienotām mašīnu daļām, kuras vienlaicīgi veic labības vai tehnisko kultūru novākšanas un apstrādes noteiktu operāciju ciklu.
- pamatkultūra Lauksaimniecības augu kultūra, ko laukā audzē ar noteiktu nolūku; viena no divām kultūrām, kas vienā un tai paša veģetācijas sezona dod galveno produkciju; mistrā - nozīmīgākais augs.
- kūtsture Lauksaimniecības dzīvnieku turēšanas sistēmas veids, kad dzīvnieki visu gadu vai noteiktu periodu atrodas mītnēs vai laukumos ar ēdināšanas, dzirdināšanas, slaukšanas u. c. iekārtām.
- slīdgrābeklis Lauksaimniecības mašīna, kas savāc sienu, salmus gubās un tās pārvieto, slidinot pa lauku; ierīce pie traktora siena, salmu savākšanai no vāla un to pārvietošanai, slīdinot pa lauku.
- ekstensīvā zemkopība lauksaimniecības sistēma, kurā produkcijas apjoma pieaugumu panāk, palielinot apstrādājamās zemes platību.
- ķutējs Lauksaimniecības zeme, kas izbrīvēta dedzinot.
- notece lauktranzistora elektrods, uz kuru pārvietojas lādiņnesēji; apzīmējums D (angļu _drain_ - drenāža, notece).
- kanāls lauktranzistora struktūras daļa, kurā no izteces uz noteci pārvietojas lādiņnesēji.
- rančo Lauku mājas (Latīņamerikā); lopkopības ferma (gk. Amerikas Savienoto Valstu rietumos).
- šķūtis Lauku pašvaldību pienākums (līdz 1940. g.) dot likumā noteiktajos gadījumos pret noteiktu atlīdzību zirgus ar pilnīgu aizjūgu dažādu amatpersonu pārvešanai no vienas vietas uz otru.
- ceļa klaušas lauku zemes īpašnieku pienākums piedalīties valsts ceļu tīkla uzturēšanā Latvijā 1918.-1940. g. nodrošinot par saviem līdzekļiem to ceļu uzturēšanu un remontu, kas šķērsoja viņu īpašumu.
- kvadrātvienība Laukuma mērvienība, kuras pamatā ir kvadrāts ar noteikta garuma malu.
- forums Laukums senajā Romā, kur notika, piemēram, sapulces.
- zaļumplacis Laukums, kur notika zaļumballes.
- laulību dzimstības koeficients laulībā dzimušo bērnu skaita attiecība pret vidējo laulībā sastāvošo sieviešu skaitu noteiktā vecumā.
- reģistrētā laulība laulība, kas noslēgta valsts likumos noteiktajā kārtībā, to reģistrējot attiecīgajās institūcijās.
- šķirta laulība laulība, kuras šķiršana ir reģistrēta likumos noteiktā kārtībā.
- laulības atlikšana laulības noslēgšanas atlikšana uz noteiktu laiku, parasti sievietēm uz reproduktīvā perioda vidējo vai vēlīno posmu.
- laulības reģistrācija laulības noslēgšanas notikuma reģistrēšana attiecīgā iestādē valsts likumos noteiktajā kārtībā.
- aprēķina laulības laulības, kuras noslēgtas noteiktiem praktiskiem, piemēram finansiāliem vai politiskiem, mērķiem.
- aizlavīties Lavīties prom; paslepus ejot, skrienot, nokļūt (kur, pie kā, līdz kādai vietai u. tml.).
- klintsslieksnis Ledāja (šļūdoņa) ielejas gultnes slieksnis; veidojas, ledājam padziļinot upes ieleju un atsedzot gultnē cietos iežus; rīgels.
- karstumizturīgie tēraudi leģēto konstrukciju tēraudu grupa, tērauds, kas spēj pretoties deformācijai un sagraušanai augstā temperatūrā; raksturošanai izmanto šļūdes izturību un ilgizturību (var būt noteiktu laiku noslogoti temperatūrā, kas augstāka par 500 °C).
- izotermiskā atkvēlināšana leģētu tēraudu atkvēlināšanas veids - tēraudu pēc karsēšanas mazliet atdzesē, izotermiski iztur sāls vannās, kur pilnīgi notiek struktūras pārvērtības, un atdzesē gaisā.
- leiku Leiku leikām - līgojoties, grļojoties, bez noteiktas kārtības.
- saliet Lejot (ko), pilnīgi notraipīt (ar ko).
- pieliet Lejot (parasti šķidru metālu, plastmasu), izveidot un pievienot (detaļu, elementu pie kā, kam klāt).
- noliet Lejot atdalīt krējumu no piena (pēc nostādināšanas); dažkārt arī notecinot pienu pa caurumu trauka apakšējā malā.
- pieliet Lejot pievienot (pie kā, kam klāt).
- daliet Lejot pievienot.
- salaistīt Lejot savienot, samaisīt (divas vai vairākas vielas).
- salaistīt Lejot, smidzinot (kādu vielu), panākt, ka (kas) piesūcas, parasti viscaur (ar to).
- salaistīt Lejot, smidzinot (parasti ūdeni), panākt, ka (kas, piemēram, augi, augsne) kļūst, parasti ļoti, viscaur, slapjš.
- laistīt Lejot, smidzinot (parasti ūdeni), panākt, ka (kas, piemēram, augi, zeme) kļūst slapjš.
- elektroniskā izsole lejupejošu cenu vai noteiktu piedāvājumu daļu jaunu vērtību atkārtota norādīšana ar elektroniskajiem līdzekļiem pēc pilnīgas piedāvājumu novērtēšanas, tādējādi ar šiem līdzekļiem sakārtojot piedāvājumus noteiktā secībā pēc cenām vai noteiktu piedāvājumu daļu vērtībām; atsevišķi publiski būvdarbu līgumi vai publiski pakalpojumu līgumi, kuru priekšmets ir intelektuāls darbs (piemēram, projektēšana), nav elektronisko izsoļu objekts.
- lasījums Lekciju vai referātu cikls, kas veltīts (noteiktam) jautājumu lokam.
- dēstinācija Lēmums, noteikums, uzdevums.
- pavilkties Lēnām (ar pūlēm) lienot, rāpjoties, rāpojot pavirzīties.
- attūļāties Lēnām (vilcinotes) atkustēties.
- nocellāt Lēnām noiet (noteiktu attālumu).
- nocollāt Lēnām noiet (noteiktu attālumu).
- pārvilkties Lēnām pārvirzīties, (ar pūlēm) lienot, rāpojot u. tml.
- pārvilkties Lēnām pārvirzīties, (ar pūlēm) lienot, rāpojot u. tml.
- pārvilkties Lēnām pārvirzīties, (ar pūlēm) lienot, rāpojot u. tml. (pāri kam, pār ko).
- kūžāties Lēnām, vilcinoties iet.
- čomīties Lēnām, vilcinoties, tūļājoties darīt.
- salenkt Lencot notvert.
- čūžāt Lēni, monotoni līt.
- nostiept Lēni, pagarinot skaņas, nodziedāt.
- dairēties Lēni, vilcinoties darboties, darīt (ko).
- dairīties Lēni, vilcinoties darboties, darīt (ko).
- pikņīties Lēnītēm, kaunoties vai pa jokam kaut ko darīt.
- lēņoties Lēnoties, tūļāties.
- sipahi Lēņa īpašnieki Osmaņu impērijā, kuriem par viņu valdījumā nodoto feodālo zemes īpašumu kopā ar noteiktu skaitu karavīru bija jākalpo jātnieku zemessardzes vienībās.
- peilēšana Leņķa noteikšana starp novērojamā objekta virzienu un kādu no pamatplaknēm (parasti starp novērošanas vietas meridiāna un novērojamā objekta vertikālo plakni).
- azimuts Leņķis starp kādu noteiktu virzienu un ziemeļu virzienu.
- astrolabs Leņķu mērīšanas instruments, ko lietoja līdz 18. gs. sākumam debess spīdekļu stāvokļa noteikšanai, bet vēlāk - ģeodēziskajos mērījumos; mūsdienās astrolabu aizstājis teodolīts.
- leonotis Leonotes.
- māteru leonote leonotu suga ("Leonotis leonurus").
- pilnēt Lepoties, lielīties, greznoties.
- godāties Lepoties; arī greznoties.
- krāsainie lētie alkoholiskie dzērieni, kuriem bieži vien ir noteikta krāsa.
- lēkans Lētticīgs, naivs, tāds, kas ātri notic cita teiktajam vai solītajam.
- Durbes-Vārtājas senleja lēzens, līkumots, ledāja kušanas ūdeņu veidots pazeminājums Rietumkursas augstienē starp Cīravu un Mazkalētiem, ziemeļu daļā ir Durbes noteces ieleja, dienvidu daļā tās turpinājums - terasētā Vārtājas noteces ieleja.
- zemkalnājs Lēzenu kalnu un kalnu grēdu reljefs, kam raksturīgas noapaļotas virsotnes, nav augstumjoslojuma; sastopams mērenu tektonisko pacēlumu zonā, plašu kalnāju perifērijā, kur notiek intensīva erozija.
- libanotis Libanotis montana - kalnu briežsaknes "Seseli libanotis" nosaukuma sinonīms.
- Rozula Lībiešu apdzīvots novads 13. gs., minēts Indriķa hronikā ("Rosula") 1223. g. notikumu aprakstā.
- viesulis lībiešu mitoloģijā - būtne, kas rodas, ļaunajiem gariem cīnoties vai skrienoties.
- licences darbības zona licencē noteikta teritorija, kurā ir tiesīgs darboties konkrētais energoapgādes komersants un enerģijas lietotājs.
- lūvēšana Lidaparāta (kuģa, automobiļa, tanka u. c. transportlīdzekļa) garenass nelielas leņķiskas novirzes uz abām pusēm no noteiktā kustības virziena.
- kabrēšana Lidaparāta kustība vertikālajā plaknē ap horizontālo šķērsasi, palielinot uzplūdes leņķi (lidaparāta priekšgals paceļas uz augšu attiecībā pret vietējo horizontu).
- rokas vadība lidaparāta vadības paņēmiens, kad lidojuma režīma maiņa notiek, pilotam iedarbojoties uz vadības ierīcēm.
- gaisakuģis lidaparāts, ko atmosfērā notur mijiedarbība ar gaisu, ja tā nav mijiedarbība ar gaisu, kas reflektēta no zemes vai ūdens virsmas.
- gaisa kuģis lidaparāts, ko atmosfēra notur mijiedarbība ar gaisu, ja tā nav mijiedarbība ar gaisu, kas reflektēts no zemes vai ūdens virsmas.
- sekotājlidaparāts Lidaparāts, kura uzdevums ir sekot kādam noteiktam lidojošam objektam un uzraudzīt to.
- navigrāfs lidaparātu aviācijas ierīce noietā ceļa, vēja ātruma un aparāta kustības, ceļa noteikšanai.
- aizlidināties Lidināties prom; lidinoties nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- aizlidināt Lidinot attālināt; lidināt tā, ka nonāk (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- ielidināt Lidinot ievirzīt (kur iekšā).
- pārlidināt Lidinot pārvirzīt (pāri kam, pār ko).
- salidināt Lidinot savirzīt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
- nolidināt Lidinot virzīt un pabeigt virzīt lejā, zemē, gar (ko).
- uzlidināt Lidinot, arī metot uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); lidinot, arī metot uzvirzīt uz kādas vietas.
- aplidināties Lidinoties apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
- atlidināties Lidinoties atkļūt šurp; lidinoties atkļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- aizlidināties Lidinoties attālināties.
- ielidināties Lidinoties ievirzīties (kur iekšā).
- izlidināties Lidinoties izvirzīties.
- salaisties Lidinoties savirzīties (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par viegliem priekšmetiem.
- salidināties Lidinoties savirzīties (kopā, kādā kopumā, veidojuma, arī kur).
- uzlidināties Lidinoties uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par putniem, kukaiņiem; lidinoties uzvirzīties uz kādas vietas.
- nolidināties Lidinoties virzīties un pabeigt virzīties lejā, zemē, nost, gar (ko) - parasti par putniem, kukaiņiem.
- laisties Lidinoties virzīties, krist (par viegliem priekšmetiem).
- rezerves lidlauks lidlauks, kurā gaisakuģiem nosēsties gadījumos, kad nav iespējams vai nav mērķtiecīgi turpināt lidojumu līdz plānotās nosēšanās lidlaukam.
- grīzte Lidmašīnas krišana, savienota ar tās griešanos ap vertikāli.
- aklā nolaišanās lidmašīnas piezemēšanās nepietiekamas redzamības apstākļos, kad nolaišanās notiek ar lidmašīnas un lidostas elektronisko instrumentu palīdzību.
- centroplāns Lidmašīnas spārna vidējā daļa, kura centrālajā daļā savienota ar fizelāžu un kuras galos piestiprināti spārna gali.
- lidmašīnas peldspēja lidmašīnas spēja peldēt ūdenī noteiktu laiku, iegrimstot līdz ūdenslīnijai.
- aplidot Lidojot nolaisties (vairākās vietās) vai pabūt (virs vairākām vietām); lidojot kavēties (pie kā) noteiktā nolūkā.
- uzņemt augstumu lidojot pacelties noteiktā augstumā.
- pielidot Lidojot pievienoties.
- lidus Lidojot, lidinoties.
- augstuma uzņemšana lidojuma posms, kurā ievērojami palielinās augstums; var notikt ar maksimālo vertikālo vai ekonomisko ātrumu.
- lidparks Lidostas rajons - plānots rajons ar lidostu centrā, galvenokārt uzņēmumiem (birojiem, laboratorijām, rūpnīcām u. tml.), kam ir svarīgi ātri sakari ar ārpasauli.
- atspārnošana Lidspārnu atdalīšana no priedes, egles un lapegles sēklām (jo tie traucē sēklu sēšanu un apgrūtina glabāšanu); dabā spārns nokrīt, kad samitrinās; čiekurkaltēs izmanto mehāniskus atspārnotājus.
- Silajāņu pagasta teritorija līdz 1949. gadam Silajāņu pagasta teritorija bija ievērojami lielāka, un 1990. g. atjaunojot pagastus, šīs teritorijas centrālajā daļā nodibināja tagadējo Silajāņu pagastu, rietumu daļā nodibināja Riebiņu pagastu, kam pievienota arī daļa no bijušā Preiļu pagasta, bet bijušā Silajāņu pagasta dienvidaustrumu daļā nodibināja Feimaņu pagastu (no 2009. g. Rēzeknes novadā), kam pievienota neliela platība no bijušā Maltas un Ružinas pagasta.
- līdz kaut kurienei līdz kādai, tieši nenoteiktai vietai.
- klāt Līdzās, ļoti tuvu (kam, pie kā) atrasties; līdzās, ļoti tuvu norisināties, notikt.
- dalība Līdzdarbošanās (kādā notikumā, pasākumā); iesaistīšanās, ieinteresētība, piedalīšanās (kur); līdzdalība.
- pelnu vanna līdzeklis cīņai ar putnu spalvgraužiem - koka kaste ar blīvu dibenu, kurā 15-20 cm biezā slānī ieber sausu smilšu un koka pelnu maisījumu (vienam spainim maisījuma vēlams pievienot 200 g sēra pulvera).
- mērs līdzeklis, ar kuru reproducē noteiktu fizikāla lieluma vērtību.
- dekoagulants Līdzeklis, kas kavē asins sarecēšanu, samazinot recinošo vielu (koagulantu vai prokoagulantu) daudzumu.
- spridzināšanas ietaise līdzeklis, kas nodrošina sprādzienu noteiktā vietā un laikā vai konkrētas iedarbības rezultātā (uzspridzināšanas līdzekļi, lādiņi un palaišanas ierīces — detonatori).
- holecistagogs Līdzeklis, kas veicina žultspūšļa iztukšošanos, ierosinot tā muskuļu kontrakcijas vai Odi sfinktera atslābumu.
- ierocis Līdzeklis, ko izmanto, lai ievainotu vai nogalinātu cilvēkus vai dzīvniekus vai lai sagrautu celtnes, ierīces.
- neirotropie līdzekļi līdzekļi, kas iedarbojas uz noteiktu nervu sistēmas elementu darbību (nomāc vai ierosina).
- papildlīdzeklis Līdzekļi, ko, piemēram, izmanto, piešķir papildus paredzētajiem, plānotajiem līdzekļiem.
- kompozicionālā anafora līdzīgu motīvu atkārtojums noteiktu daiļdarba posmu sākumā.
- konverģence Līdzīgu pazīmju rašanās (neradnieciskiem organismiem), kad notiek (to) pielāgošanās līdzīgiem eksistences apstākļiem.
- jahtu klase līdzīgu, pēc īpašiem noteikumiem būvētu jahtu kopums; klasi piešķir jahtu apmērīšanas organizācija.
- izlīdzināt Līdzinot izveidot gludu; panākt, ka izveidojas gluds, līdzens.
- nolaicīt Līdzinot noglāstīt.
- izlīdzināt Līdzinot panākt, ka izzūd (nelīdzenums, kroka u. tml.); būt par cēloni tam, ka izzūd (nelīdzenums, kroka u. tml.).
- eksplozīvs slēdzenis līdzskanis, kuru izrunājot saspiestais gaiss, vājinoties spriegumam šķēršļa veidošanās vietā, pēkšņā slēguma pārrāvumā ar eksplozijai līdzīgu troksni izlaužas ārā.
- paralēlas ierosmes dzinējs līdzstrāvas d., kura ierosmes tinums savienots paralēli ar enkura tinumu.
- paralēlas ierosmes ģenerators līdzstrāvas ģenerators, kura ierosmes tinums savienots paralēli ar enkuru.
- paliecināt Liecinot apstiprināt, parasti tiesā.
- izliecināt Liecinot pavēstīt, apliecināt.
- saliekt Liecot izveidot (ko) noteiktā formā.
- laigoties Liegties, taisnoties.
- noputināšana Liekās bronzas notīrīšana iespiedumam.
- epaktas Liekās dienas, ko dabū, salīdzinot 2 nevienādus laika sprīžus, īpaši tās apmēram 11 dienas, par kurām saules gads lielāks nekā mēness gads.
- akcidencijas Lieki (neplānoti) ienākumi; nejauši papildienākumi, nelieli darbi.
- izlikt Liekot (ko) noteiktā kārtībā, apklāt, pārklāt (parasti grīdu, sienas); liekot (ko) teiktā kārtībā, izveidot.
- izmēģināt Liekot veikt kādu uzdevumu, attiecīgi nodarbinot, pārbaudīt (parasti cilvēku, viņa spēju piemērotību kādam uzdevumam).
- uzlikt Liekot, maucot, sienot u. tml. novietot (ko, piemēram, cepuri, apaušus, apsēju) virsū (uz ķermeņa, tā daļas).
- uzlikt Liekot, piestiprinot (ko) virsū (uz kā, kam), izveidot (piemēram, segumu).
- aizturēt Liekot, veidojot šķēršļus, noturēt uz vietas (piemēram, sniegu), aizkavēt virzīšanos.
- bloks Liela celtne, arī celtņu komplekss; telpu komplekss (piemēram, uzņēmumā, iestādē), kurās veic kādu vienotu darba procesu.
- šķira Liela cilvēku grupa (sociālā pamatgrupa), kam ir vēsturiski noteikta vieta sabiedriskās ražošanas sistēmā.
- kolektors liela diametra cauruļvads, kurā no pievienotiem mazāka diametra cauruļvadiem ieplūst šķidrums vai gāze (piemēram, pilsētas kanalizācijas galvenā novadcaurule).
- Naba Lielā Nabes ezera noteka uz Ventu Kuldīgas novada Padures pagastā.
- izleja Liela noteka, izlietne.
- zona liela okeāna daļa ar noteiktiem dabiskiem apstākļiem (dziļumu, apgaismojumu, augiem, dzīvniekiem).
- verdēt Lielā pulkā, drūzmā kustēties kādā noteiktā virzienā.
- EXPO Liela starptautiska izstāde, kas notiek reizi četros gados.
- Kizi Lielais Kizi - ezers Krievijā, Habarovskas novadā, Sihotealina ziemeļu daļā 5,6 m vjl., platība - 280 kvadrātkilometru, dziļums - 3-4 m, rietumu daļā savienots ar Amūru.
- Greitsoltleiks Lielais Sālsezers - relikts beznotekezers Lielā Baseina kalnienē, ASV.
- Amadeus lielākā datorizētā tūrisma informācijas un rezervēšanas sistēma Eiropā, ko 1987. gadā izveidoja Eiropas lidsabiedrības "SAS", "Lufthansa", "Air France" un "Iberia", tā ir savienota ar Ziemeļamerikas rezervēšanas sistēmām "Worldspan" un "Sistem One", kā arī ar Āzijas sistēmu "Abacus", nodrošina pieeju: lidsabiedrību lidojumiem, sēdvietu piedāvājumam, biļešu izsniegšanai, viesnīcu numuru rezervēšanai, automobiļu nomai vairākās pasaules valstīs.
- Kaspijas jūra lielākā iekškontinentālā beznotekūdenstilpe, atrodas Āzijā, pie Eiropas robežas, apskalo Kazastānas, Turkmenistānas, Irānas, Azerbaidžānas un Krievijas krastus, platība - 376000 kvadrātkilometru, garums - 1200 km, vidējais platums - 325 km, lielākais dziļums - 1025 m, \~50 salu ar kopējo platību 350 kvadrātkilometru, pasaulē lielākais ezers pēc tilpuma - 78200 kubikkilometru.
- datu saspiešana lielāka informācijas daudzuma ierakstīšana noteiktas ietilpības atmiņā, izmantojot dažādus datu organizēšanas vai kodēšanas paņēmienus.
- vidusokeāniskā grēda lielākā lineārā Zemes garozas virsmas nepārtrauktu pacēlumu josla, kas Pasaules okeānā veido vienotu sistēmu, radusies kādreizējās iekškontinentālā rifta sistēmas attīstības gaitā.
- Drini Lielākā upe Albānijā, vaidojas satekot Drini i Zi un Drini Barda, garums kopā ar Drini i Zi - 281 km, Lejtecā sadalās, dienvidu atzars ietek Adrijas jūras Drini līcī, ziemeļu atzars - Škodras ezera notekā Bunā.
- Eira ezers lielākais beznoteksāļezers Austrālijā (angļu val. "Lake Eyre"), atrodas kontinenta tuksnešainajā dienvidu daļā, tektoniskā depresijā 15 m zjl., platība - 8000-15000 kvadrātkilometru, lielākais dziļums - 5,7 m, sastāv no 2 daļām - Ziemeļeira ezera un Dienvideira ezera, ko savieno Goidera kanāls.
- Tobas ezers lielākais ezers Indonēzijā ("Toba"), Sumatras salas Bataka plato tektoniskajā ieplakā 911 m vjl., platība - \~1300 kvadrātkilometru, dziļums - līdz 529 m, kalnaina sala (Samosira, 640 kvadrātkilometru), notece pa Asahanas upi uz Malakas šaurumu.
- iniciālis Lielāks, parasti arī izgreznots vai zīmējumā ietverts, vārda pirmais burts (iespieddarba nodaļas vai rindkopas sākumā).
- tjūtors Lielbritānijā - augstskolas mācībspēks, kas ir noteiktu studentu konsultants un padomdevējs.
- Anglija Lielbritānijas salas dienvidu un vidus daļa (ziemeļu daļu aizņem Skotija un dienvidrietumu - Velsa), Lielbritānijas un Ziemeļīrijas apvienotās karalistes daļa, administratīvais centrs - Londona, platība - 130395 kvadrātkilometri, 54446000 iedzīvotāju (2008. g.).
- Lielbritānija Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste - valsts Eiropas ziemeļrietumos, Britu salās (angļu val. "Great Britan"), galvaspilsēta - Londona, administratīvais iedalījums - 4 karalistes daļas, robežojas ar Īriju, Atlantijas okeānu un Ziemeļjūru.
- Londona Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes galvaspilsēta (angļu valodā "London"), atrodas Anglijas dienvidaustrumos, Temzas krastos, 8173000 iedzīvotāju (2011. g.).
- lielgabalnostate Lielgabala tēmēšanas iekārtu nostate, uz kā tiek izšauts noteikts šāvienu skaits.
- Īdaladha Lieli musulmaņu svētki, kas notiek vienlaikus ar svētceļnieku upurēšanas ceremonijām Minā pie Mekas.
- antigēns Lielmolekulāra viela (proteīns vai proteīna un polisaharīda komplekss), kas, parenterāli ievadīta organismā, spēj ierosināt specifisku globulīnu - antivielu veidošanos un savienoties ar tām.
- polinukleotīdi Lielmolekulāri organiski savienojumi, kas sastāv no lineāri izvietotiem, noteiktā secībā sakārtotiem nukleotīdu atlikumiem, kurus sasaista fosfāta grupa.
- vērpete Liels (ka, piemēram, parādību, norišu) daudzums bez noteiktas kārtības, secības.
- gūzma Liels daudzums (priekšmetu), kas novietoti, sablīvēti cieši vienkopus bez noteiktas kārtības.
- masīvs Liels nenoteiktas formas reljefa pacēlums vai klinšu blāķis.
- Slāņu svīta liels nogulumiežu slāņu komplekss, kas ir veidojies noteiktā ģeoloģiskā laikposmā; slāņkopa.
- slāņkopa Liels nogulumiežu slāņu komplekss, kas ir veidojies noteiktā ģeoloģiskā laikposmā; slāņu svīta.
- kombināts Liels ražošanas uzņēmums, kurā apvienotas vairākas tehnoloģiski saistītas ražotnes vai kurā administratīvi apvienoti vienas un tās pašas nozares uzņēmumi.
- ūdens liels šīs vielas daudzums, kopums, liela šīs vielas masa (parasti ūdenstilpē, kādā noteiktā vidē).
- relatīvistiskā fizika lielu ātrumu fizika, kuras pamatā ir speciālā relativitātes teorija, kas iedibina korektus fizikālo notikumu apraksta principus telpā un laikā; tās jomas ir relatīvistiskā mehānika un relatīvistiskā elektrodinamika; robežgadījumā, kad kustības ātrumi v ir daudz mazāki par gaismas ātrumu c.
- alarmisms Lielu grūtību un draudīgu seku pareģošana sakarā ar noteiktiem procesiem sabiedrībā.
- zāle Lielu izmēru telpa ar noteiktām funkcijām (piemēram, reprezentatīviem, svētku pasākumiem).
- invariants lieluma vai matemātiska objekta īpašība, kas nemainās izpildot noteiktu pārveidojumu.
- galīgs lielums lielums, kas atrodas noteiktās robežās.
- oksidēšanas pakāpe lielums, kas norāda kādam atomam atņemto vai pievienoto elektronu skaitu.
- izplešanās koeficients lielums, kas rāda ķermeņa garuma, virsmas vai tilpuma maiņu, temperatūrai paaugstinoties par vienu grādu.
- radioaktīvā starojuma avota aktivitāte lielums, kas raksturo laika periodā notiekošo sabrukšanas aktu skaitu; mērvienība SI mērvienību sistēmā bekerels (Bq).
- jumta slīpums lielums, ko izsaka grādos vai ar spāres apakšējās skaldnes augstuma attiecību pret horizontālo attālumu starp kori un spāres balstīšanas vietu pie dzegas; katram jumta seguma materiālam ir noteikts minimālais jumta slīpums.
- dīgšanas enerģija (arī spars, ātrums) lielums, ko raksturo izdīgušo sēklu skaits dīgtspējas noteikšanas laika pirmajā pusē.
- parametrs lielums, kura dažādās skaitliskās vērtības dod iespēju izvēlēties kādu noteiktu elementu (objektu) no dotās elementu (objektu) kopas.
- ielīst Lienot (pa ko šauru), ievirzīties (kur iekšā).
- izlīst Lienot (pa ko šauru), izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- izlīst Lienot (pa ko šauru), izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- aplīst Lienot apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
- atlīst Lienot atkļūt šurp (par rāpuļiem, tārpiem, arī par kukaiņiem); lienot, rāpojot atkļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- aizlīst Lienot attālināties (par rāpuļiem, tārpiem, arī par kukaiņiem).
- ielīst Lienot ievirzīties (kur iekšā) - par rāpuļiem, tārpiem, arī par kukaiņiem.
- izlīst Lienot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) - par rāpuļiem, tārpiem, arī par kukaiņiem.
- izlīst Lienot izvirzīties cauri (kam), caur (ko) - par rāpuļiem, tārpiem, arī par kukaiņiem.
- pārlīst Lienot pārvietoties (uz kurieni, pie kā, kur).
- pārlīst Lienot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- palīst Lienot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.); līst nelielu attālumu, neilgu laiku.
- palīst Lienot pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā.
- pielīst Lienot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk) - par rāpuļiem, tārpiem, arī par kukaiņiem.
- salīst Lienot savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem dzīvniekiem; ielīst (kur).
- uzlīst Lienot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par dzīvniekiem; lienot uzvirzīties uz kādas vietas.
- nolīst Lienot veikt (visu attālumu, ceļa gabalu).
- nolīst Lienot virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko).
- atlīst Lienot, pieplokot ar ķermeni pie zemes, atkļūt šurp; lienot, pieplokot ar ķermeni pie zemes, atkļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- aizlīst Lienot, pieplokot ar ķermeni pie zemes, attālināties (piemēram, par cilvēku); lienot, pieplokot ar ķermeni pie zemes, nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- ielīst Lienot, pieplokot ar ķermeni pie zemes, ievirzīties (kur iekšā).
- izlīst Lienot, pieplokot ar ķermeni pie zemes, izvirzīties.
- pielīst Lienot, pieplokot ar ķermeni pie zemes, pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- aizlīst Lienot, spraucoties garām (kam, gar ko), nokļūt (aiz kā, kam priekšā u. tml.), arī noslēpties (aiz kā).
- līšus Lienot.
- Liepsala Liepsalas ezers - atrodas Teiču purva dienvidu daļā, Atašienes pagastā, 111,3 m vjl., platība - 35,4 ha, garums - 840 m, lielākais platums - 670 m, lielākais dziļums - 7,5 m, distrofs, bez noteces.
- apdedzināt Liesmās, augstā temperatūrā ievainot vai sāpīgi sakairināt.
- sadedzināt Liesmās, augstā temperatūrā savainot (ķermeņa daļu).
- fenomens lieta (priekšmets, būtne, īpašība, stāvoklis, attieksme, notikums utt.), kāda tā parādās mūsu sajūtās un uztvērumos.
- priekšmets Lieta, ko izmanto noteiktai vajadzībai (piemēram, sadzīvē, saimniecībā).
- nekustama lieta lieta, ko nevar pārvietot neizmainot tās fizisko būtību.
- lietojumsistēma Lietišķā programma vai programmu kopums, ar ko var risināt noteiktas klases uzdevumus.
- hiroprakse Lietišķās neirofizioloģiskās diagnostikas zinātne, ko balsta teorija, ka veselība un slimība ir dzīvības procesi, kas atkarīgi no nervu sistēmas darbības; ķīmisks, fizikāls un mehānisks nervu sistēmas kairinātājs var izraisīt slimību, atveseļošanās atkarīga no nervu sistēmas darbības; diagnostika ir šo kairinošo faktoru noteikšana, bet ārstēšana ir to likvidēšana ar vissaudzējošāko metodi.
- intervālskala Lietišķās psiholoģijas vērtību skala, kas saistīta ar noteiktām mērvienībām un neļauj noteikt mērījumu vērtību atšķirības.
- svompati Lieto (parasti atkārtojumā), atdarinot skriešanu, lēkšanu.
- vompati Lieto (parasti atkārtojumā), atdarinot zirga lēkšošanu.
- saita Lieto (parasti atkārtojumā), mudinot (govis) iet kūtī, savā vietā.
- budūc Lieto (parasti sarunā ar bērniem), ģērbjot un mudinot bāzt rokas piedurknēs.
- budūcs Lieto (parasti sarunā ar bērniem), ģērbjot un mudinot bāzt rokas piedurknēs.
- budūks Lieto (parasti sarunā ar bērniem), ģērbjot un mudinot bāzt rokas piedurknēs.
- šuku Lieto aicinot kumeļu pie sevis.
- tlir Lieto atdarinot kādu nenoteiktu, grabošu, čīkstošu skaņu, kas rodas, piemēram, paverot vecas durvis.
- taukš Lieto atdarinot kādu paklusu skaņu, kas var rasties, piemēram, strauji nostiepjot pirms tam vaļīgu virvi.
- čagu Lieto atdarinot klusu soļu skaņas.
- pakts lieto atdarinot pēkšņas darbības, kritiena skaņu.
- pēks Lieto atdarinot pīles pēkšķēšanu.
- pluiks Lieto atdarinot šāviena skaņu.
- klibklab Lieto atdarinot zirga soļu skaņas.
- dūpa Lieto atkārtojumā atdarinot zābaku soļu klaudzoņu.
- zū Lieto atkārtojumā iemidzinot bērnu.
- diks Lieto atkārtojumā mierinot aitu.
- šuk Lieto atkārtojumā pielabinot kumeļu.
- klišu Lieto atkārtojumā un savienojumā ar "lumzu, lumzu" atdarinot vecu ratu riteņu braucot radītas skaņas.
- žū Lieto atkārtojumā, kā iemidzinot bērnu.
- tī Lieto atkārtojumā, ķircinoties.
- luļļu Lieto atkārtojumos iemidzinot mazu bērnu.
- lullu Lieto atkārtojumos, iemidzinot mazu bērnu.
- absorbcijas lēca lieto brillēm acu pasargāšanai no noteikta garuma stariem.
- šust Lieto dzenot projām suni.
- stratigrāfiskās metodes lieto iežu vecuma noteikšanai, nogulumu sadalīšanai stratigrāfiskās vienībās un to korelācijai.
- bļekšķēt Lieto lai atdarinātu nenoteiktas skaņas, kādas rodas, piemēram, mīcoties pa māliem.
- maitmuguris Lieto lamu vārda nozīmē: slikts, nekārtīgs, nevīžīgs, nenoteikts cilvēks.
- čaviņas-pļaviņas lieto sasveicinoties un atvadoties.
- čau Lieto sasveicinoties un atvadoties.
- čaviņā Lieto sasveicinoties un atvadoties.
- čaviņki Lieto sasveicinoties un atvadoties.
- čiu Lieto sasveicinoties un atvadoties.
- veseli Lieto sasveicinoties vai atsveicinoties.
- zuzo Lieto savienojumā "zuzu, zuzo" šūpojot, iemidzinot bērnu.
- zuzu Lieto savienojumā "zuzu, zuzo" šūpojot, iemidzinot bērnu.
- lir Lieto šķindošas skaņas atdarināšanai, piemēram, saskandinot glāzītes.
- epā Lieto, aicinot, mudinot celt (ko) kur augšā.
- blaks Lieto, atdarinot kritiena troksni, blaks!
- babāc Lieto, atdarinot padobju kritiena troksni.
- baks Lieto, atdarinot viegla sitiena troksni.
- da- Lieto, darinot verbus ar pabeigtas darbības nozīmi.
- vuc Lieto, dzenot aitas.
- turr Lieto, dzenot cūkas no ganībām.
- us Lieto, dzenot cūkas.
- ūš Lieto, dzenot cūkas.
- čuču Lieto, iemidzinot bērnu.
- tpru Lieto, labinot govi.
- tpruš Lieto, labinot govi.
- Vai tam! lieto, lai (kādu) brīdinātu, ka (tam) notiks kas nevēlams.
- boū Lieto, lai atdarinātu (saniknota) dzīvnieka maurošanu.
- bū Lieto, lai atdarinātu (saniknota) dzīvnieka maurošanu.
- dip Lieto, lai atdarinātu soļu troksni (kas rodas, kādam ātri ejot, skrienot); arī lai atdarinātu kādu pulsējošu procesu.
- dipada Lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas skrienot (parasti dzīvniekiem).
- pļorkš Lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, brienot (arī ko velkot) pa ūdeni.
- tuk Lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, kādam klauvējot, klaudzinot.
- bom Lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, sitot ar vāli, rībinot bungas u. tml.
- kudī-ka-ka Lieto, lai atdarinātu vistas balss skaņas, tai bailēs kladzinot.
- laime Lieto, lai izteiktu apmierinājumu par kādu faktu, kas ir vai nav noticis.
- Še roka! lieto, lai izteiktu savu piekrišanu (kā norisei), savu apņemšanos (ko) darīt, (kam) pievienoties.
- Lai iet! lieto, lai izteiktu savu piekrišanu kā norisei, apņemšanos ko darīt, kam pievienoties.
- Labs ir! lieto, lai izteiktu savu pieļāvumu kā norisei, apņemšanos ko darīt, kam pievienoties.
- tā Lieto, lai norādītu uz (kā) aptuvenību, nenoteiktību.
- šajā sakarā (arī sakarībā) lieto, lai norādītu uz kā sakaru ar iepriekšējo izteikumu, notikumu, darbību u. tml.
- tikpat Lieto, lai norādītu uz ko tādu, kas noteikti ir, būs, notiks.
- tā Lieto, lai noradītu, ka (kas) ir padarīts, paveikts, noticis.
- salīdzinājums Lieto, lai norādītu, ka (kas) tiek pamatots saistībā ar ko citu; salīdzinot (2).
- vien Lieto, lai norādītu, ka daudzums, apjoms u. tml. ir noteikts, nav palielināms.
- ik Lieto, lai norādītu, ka kas atrodas, notiek katrā nosauktajā vietā, telpas daļā vai pēc katras nosauktās telpas daļas, katra nosauktā attāluma.
- ik Lieto, lai norādītu, ka kas notiek katrā nosauktajā laika posmā vai pēc katra nosauktā laika posma.
- vien Lieto, lai norādītu, ka kas notiek, eksistē, ko dara tikai kādā veidā.
- āre Lieto, lai pamudinātu pievērst uzmanību (kādam notikumam, domai u. tml.).
- laikam Lieto, lai pastiprinātu izteikuma saturu, mazinot šaubas.
- tā Lieto, lai pastiprinātu vārda nozīmi, izteikumam piešķirtu pamatojuma, noteiktības nokrāsu.
- taču Lieto, lai pastiprinātu vārda vai izteikuma nozīmi, parasti, mazinot šaubas.
- tomēr Lieto, lai pastiprinātu vārda vai izteikuma nozīmi, vienlaikus piešķirot tam noteiktu pretstata vai pieļāvuma nokrāsu.
- nezin Lieto, lai piešķirtu izteikumam (parasti jautājumam) nenoteiktības, neziņas nokrāsu.
- diezin Lieto, lai piešķirtu izteikumam nenoteiktības nokrāsu.
- kazi Lieto, lai piešķirtu izteikumam nenoteiktības nokrāsu.
- kazin Lieto, lai piešķirtu izteikumam nenoteiktības nokrāsu.
- kaut vai lieto, lai piešķirtu vārda nozīmei vai izteikumam nenoteiktības, pieļāvuma nokrāsu.
- kaut Lieto, lai piešķirtu vārda nozīmei vai izteikumam nenoteiktības, pieļāvuma nokrāsu.
- lai Lieto, lai piešķirtu vārda vai izteikuma nozīmei nenoteiktības, šaubu nokrāsu.
- sazin Lieto, lai piešķirtu vārdam nenoteiktības nokrāsu; diezin (2).
- kana Lieto, lai piešķirtu vārdam nenoteiktības nokrāsu; diezin.
- diezin Lieto, lai piešķirtu vārdam nenoteiktības nokrāsu.
- nezin Lieto, lai piešķirtu vārdam nenoteiktības, neziņas nokrāsu.
- vai Lieto, lai piešķirtu vārdam, izteikumam nenoteiktības nokrāsu.
- bidta Lieto, lai piešķirtu vārdam, izteikumam nenoteiktības, šķietamības niansi.
- raugi Lieto, lai pievērstu kāda uzmanību notikušajam, teiktajam, rakstītajam.
- ejū Lieto, modinot kādu, arī pievēršot kāda uzmanību.
- opsā Lieto, mudinot (ko) darīt.
- šā Lieto, mudinot klusēt vai apklust, arī izpaužot pārsteigumu.
- zic Lieto, mudinot, mācot suni tupēt uz pakaļkājām.
- šitis Lieto, pastiprinot norādījujmu uz noteiktu, arī iepriekš minētu dzīvu būtni, priekšmetu parādību; tieši šis.
- šitenāds Lieto, pastiprinot norādījumu uz dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības noteiktu, arī iepriekš minētu īpašību, pazīmi.
- štāds Lieto, pastiprinot norādījumu uz dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības noteiktu, arī iepriekš minētu īpašību, pazīmi.
- tāte Lieto, pastiprinot norādījumu uz noteiktu darbības veikšanas, norises veidu, stāvokļa pazīmi.
- tātepat Lieto, pastiprinot norādījumu uz noteiktu darbības veikšanas, norises veidu, stāvokļa pazīmi.
- štā Lieto, pastiprinot norādījumu uz noteiktu, arī iepriekš minētu darbības veikšanas, norises veidu, stāvokļa pazīmi.
- štā Lieto, pastiprinot norādījumu uz noteiktu, arī iepriekš minētu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību.
- štas Lieto, pastiprinot norādījumu uz noteiktu, arī iepriekš minētu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību.
- štaste Lieto, pastiprinot norādījumu uz noteiktu, arī iepriekš minētu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību.
- taste Lieto, pastiprinot norādījumu uz noteiktu, arī iepriekš minētu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību.
- tāte Lieto, pastiprinot norādījumu uz noteiktu, arī iepriekš minētu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību.
- šekpat Lieto, pastiprinot norādījumu uz tuvāku, noteiktu vietu; šeit pat.
- šektepat Lieto, pastiprinot norādījumu uz tuvāku, noteiktu vietu; šeit pat.
- šektepatēm Lieto, pastiprinot norādījumu uz tuvāku, noteiktu vietu; šeit pat.
- štepat Lieto, pastiprinot norādījumu uz tuvāku, noteiktu vietu; šeit pat.
- šekte Lieto, pastiprinot norādījumu uz tuvāku, noteiktu vietu; šeit.
- šek te lieto, pastiprinot norādījumu uz tuvāku, noteiktu vietu.
- ompadi Lieto, rotaļājoties ar bērnu un atdarinot, piemēram, jāšanu, lēkšanu.
- vompadi Lieto, rotaļājoties ar bērnu un atdarinot, piemēram, jāšanu, lēkšanu.
- čaviņa Lieto, sasveicinoties ar sievieti un atvadoties no sievietes.
- heijā Lieto, uzsākot strauju kustību (piemēram, braucienu) vai aicinot traukties kam līdzi.
- heisā Lieto, uzsākot strauju kustību (piemēram, braucienu) vai aicinot traukties kam līdzi.
- hops Lieto, uzsākot vai pamudinot (kādu) sākt strauju, parasti augšup vērstu, darbību.
- hop Lieto, uzsākot vai pamudinot (kādu) uzsākt strauju darbību, parasti augšup.
- datu bāzes pārvaldības sistēma lietojumprogrammatūra, kas organizē datus datu bāzē, nodrošinot to uzglabāšanu, izguvi, drošību un integritāti, kā arī parasti veic izdrukājamo pārskatu formatizēšanu, kā arī eksportu uz un importu no citām lietojumprogrammām, izmantojot datņu standartformātus.
- lietojumpakotne Lietojumprogrammu sistēma, ar kurām var risināt noteiktas klases uzdevumus; šādi parasti apvieno bieži izmantojamas problēmorientētas lietojumprogrammas.
- integrētā programmatūra lietojumprogrammu sistēma, kas nodrošina lietotājiem vienotu piekļuvi tās komponentiem un iespēju brīvi pāriet no vienas lietojumprogrammas uz otru.
- tīkla ievadizvades pamatsistēma lietojumprogrammu un operētājsistēmu (t. sk. _MS-DOS_, _OS/2_ un dažu _UNIX_ versiju) sadarbības procedūru kopums, kas lokālajam tīklam pievienotajiem personālajiem datoriem nodrošina iespēju izmantot tīkla resursus.
- termiņlietošana Lietošana, kam ir noteikts termiņš; terminēta lietošana.
- lietotāja autentifikācija lietotāja atpazīšanas process, kura gaitā noskaidro, vai lietotājs ir pilnvarots izmantot datus, programmas vai ierīces, kā arī noteiktus sistēmas darbības režīmus.
- kopējā lietotāju piekļuves arhitektūra lietotāja un datora dialoga organizēšanas vadlīnijas, kas ir viena no trim firmas _IBM_ izstrādātām sistēmu lietojumu arhitektūras sastāvdaļām, kura nodrošina vienotu lietotāju piekļuvi datu apstrādes sistēmai.
- pieejas tiesības lietotāju tiesības datu apstrādes sistēmā glabātu noteiktu programmu un datu sankcionētai izmantošanai.
- eļļas reģenerācija lietotas ziežeļļas ekspluatācijas īpašību atjaunošana; mehāniskos piemaisījumus un ūdeni atdala nostādinot, filtrējot vai centrifugējot, metāla daļiņas atdala ar magnētiem.
- pazemes notece lietusūdens un sniega kušanas ūdeņu notecēšana jūrās un reljefa pazeminājumos pa augsnes un iežu slāņiem.
- virszemes notece lietusūdens un sniega kušanas ūdeņu notecēšana jūrās un reljefa pazeminājumos pa zemes virsu.
- notekūdens Lietusūdens, kas notek no kādas platības.
- Baltijas asambleja Lietuvas pārbūves kustības "Sajūdis" Seima, Igaunijas Tautas frontes Pilnvaroto padomes un Latvijas Tautas frontes Domes locekļu tikšanās; pirmā notika Tallinā 1989. g. 13.-14. maijā, otrā - Jūrmalā 1990. g. 16. jūnijā.
- Saules kauja lietuviešu un Zobenbrāļu ordeņa kauja 1236. g. 22. septembrī, kurā katrā pusē bija līdz 5000 vīru, norisa purvainā vietā, kas ierobežoja bruņinieku kavalērijas iespējas un lietuvieši uzvarēja; vairākums vēsturnieku uzskata, ka tā notikusi netālu no Šauļiem, Lietuvā, bet pēc dažu vēsturnieku domām pie Vecsaules Čāpānu mājām Bauskas novadā.
- īpašvārds lietvārds, ar ko apzīmē vienu no līdzīgiem kādā noteiktā grupā; onīms.
- sugasvārds Lietvārds, ar ko apzīmē visus līdzīgos kādā noteiktā grupā; sugas vārds.
- sugas vārds lietvārds, ar ko apzīmē visus līdzīgos kādā noteiktā grupā; sugasvārds.
- lieta Lietvedībā - dokumentu un citu materiālu kopums par noteiktu jautājumu.
- pielīgt Līgstot (pie kāda), vienoties, ka saņems (ko) papildus.
- nolīgt Līgstot vienoties (ko veikt, darīt); līgstot vienoties par paveikto, padarīto dot (noteiktu atlīdzību).
- pielīgt Līgstot vienoties par (kā, piemēram, tiesību) piešķiršanu (kādam).
- pārderēties Līgt vēlreiz; atjaunot (darba līgumu).
- stipulējums Līguma noteikums, noruna; stipulācija.
- angažements Līgums ar mākslinieku vai mākslinieku kolektīvu par uzstāšanos noteiktas reizes vai noteiktu laiku; attiecīga saistība, nosacījumi.
- taimčarters Līgums par kuģa iznomāšanu uz noteiktu laiku.
- koncesija Līgums par valstij vai municipālām iestādēm piederošu saimniecisku objektu (piemēram, uzņēmumu, zemes gabalu, derīgo izrakteņu) nodošanu juridiskai personai (koncesionāram), kas to apsaimnieko, ievērodama līguma noteikumus.
- spēles līgums līgums, ar ko peļņu vienai un zaudējumu otrai dara atkarīgu no nezināma nākamā notikuma.
- aizpirkums Līgums, ar ko viena puse apsolīja otrai pārdot noteiktā laikā kustamu vai nekustamu mantu.
- komisijas līgums līgums, ar ko viena puse uztic otrai kādu kustamu lietu pārdošanai par zināmu cenu ar nosacījumu, lai saņēmējs pēc zināma laika, bet, ja laiks nav noteikts, pēc īpašnieka pieprasījuma vai nu samaksā minēto cenu, vai atdod pašu lietu.
- standartlīgums Līgums, kas paredzēts noteiktam mērķim un noformēts pēc iepriekš izstrādāta parauga.
- kontingentu līgums līgums, kas valstij garantē noteikta preču daudzuma eksporta, importa vai tranzīta iespēju.
- fiksēta maksājuma apjoma līgums līgums, kurā iekļauta pircēja un pārdevēja vienošanās, ka gadījumā, ja pircējs nevēlas saņemt visu līgumā noteikto preces apjomu, tas maksā par visu līgumā noteikto preces apjomu.
- aģenta līgums līgums, saskaņā ar kuru, viena persona (principāls) uzdod citai (aģentam) veikt dažādas juridiskas darbības, ņemot vērā līgumā noteiktās pušu tiesības un pienākumus, aģenta pilnvaru apjomu u. c.
- darbuzņēmuma līgums līgumsaistības, ar ko viena no pusēm apņemas izpildīt otrai kādu darbu par noteiktu samaksu.
- vispārējo izmaksu pieskaitījumu likme likme, pēc kuras vispārējās izmaksas pieskaita produkcijas vai pakalpojuma veida (vienības, grupas) tiešajām izmaksām, lai noteiktu tā pilnu pašizmaksu.
- konhoīda Līkne, ko iegūst no kādas citas uzdotas līknes, pamazinot vai palielinot tās radiusvektoru par konstantu lielumu.
- punktēt Likt (aiz nots, pauzes zīmes) punktu vai divus punktus.
- nolikt Likt (kādam) atrasties (kur, piem., noteiktu pienākumu veikšanai).
- jaukt Likt (kopā ar ko), pievienot (kam klāt).
- izvietot Likt (kur) novietoties, atrasties noteiktā kārtībā, panākt, ka novietojas, atrodas noteiktā kārtībā (daudzi cilvēki, dzīvnieki).
- atstāt pēc stundām likt (skolēnam) pēc mācību stundu beigšanās palikt skolā, dodot šai laikā noteiktus uzdevumus.
- aizkūdīt Likt aiziet, dabūt prom, padzenot, sakūdot.
- ievietot Likt apmesties (arestētajiem kādā noteiktā telpā).
- izkārtot Likt izvietoties, nostāties (cilvēkiem) noteiktā kārtībā, veidā.
- nostādīt Likt kādu laiku atrasties (kur) un veikt noteiktu uzdevumu (parasti sargāt, novērot).
- attecināt Likt notecēt.
- attupināt Likt notupties.
- disciplinēt Likt pakļauties disciplīnai 2; pieradināt pie noteiktas kārtības.
- iekasēt Likt samaksāt un saņemt (naudas summu, kas parasti noteikta kādās saistībās).
- servēt Likt uz galda (ēdienreizei) paredzēto, novietojot uz galda noteiktā kārtībā traukus un ēdienus.
- pārbaudīt Likt uzrādīt (dokumentu) un noteikt (tā) derīgumu.
- pastaigināt Likt, arī ļaut pastaigāt, pastaigāties (uzmanot, vedot pie rokas u. tml.).
- kārtot Likt, izvietot (priekšmetus) noteiktā veidā, kārtībā.
- litavāt Likt, izvietot (priekšmetus) noteiktā veidā, kārtībā.
- kasēt Likt, lai maksā, un saņemt (naudas summu, kas parasti noteikta kādās saistībās).
- laicīt Likt, noteikt.
- kravāt Likt, novietot vienkopus, noteiktā vietā.
- blokot Likt, spīlēt (zābaku stulmos) blokus; taisnot, gludināt (zābaku stulmus), iespīlējot tajos apdarinātus koka gabalus.
- liktajs Likteņa noteiktā kārtība.
- aklamācija likuma (lēmuma) pieņemšanas princips; Senajā Romā imperators varēja kādam uzdot nolasīt viņa likumu Senātā, tādā gadījumā balsojums nenotika, likumu pieņēma, ņemot vērā imperatora vēlēšanos un senatoru bezierunu piekrišanu tam, ka šī likuma pieņemšana nāks par labu impērijai.
- pierakstīties Likumā (piem. Padomju Savienībā) paredzētajā kārtībā reģistrēties noteiktā dzīvesvietā, iegūstot likumā noteiktās tiesības.
- norma Likuma formulēts noteikums, arī tradicionāli izveidojies noteikums, princips, uzskats, kas regulē cilvēku attiecības sabiedrībā.
- atsavināšanas ierosinājums likumā minētās personas iesniegums, kurš normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā noformēts un reģistrēts attiecīgajā valsts vai pašvaldības institūcijā un uz kuru pamatojoties valsts vai pašvaldības institūcija var uzsākt valsts vai pašvaldības nekustamā īpašuma atsavināšanu.
- tiesvedība Likumā noteikta civillietu un krimināllietu izskatīšanas kārtība.
- aizgādnība Likumā noteikta forma personas un tiesību aizsardzībai, ko nodibina tiesa tikai pār pilngadīgajiem, atzīstot tos par rīcības nespējīgiem sakarā ar gara slimību vai plānprātību, kā arī sakarā ar izlaidīgu vai izšķērdīgu dzīvi, ar alkohola vai narkotiku pārmērīgu lietošanu, ja šāda rīcība draud novest šādas personas vai viņu ģimenes trūkumā vai nabadzībā.
- aizbildnība Likumā noteikta forma rīcības nespējīga pilsoņa (bērna vai garīgi slima cilvēka) personisko un mantisko tiesību aizsardzībai.
- paziņošana likumā noteikta iestādes un privātpersonas publiski tiesiskajās attiecībās savlaicīga, kvalitatīva un privātpersonas tiesībām un likumiskajām interesēm atbilstoša dokumentu un informācijas nodošana adresātam.
- kriminālprocess Likumā noteikta izmeklēšanas institūciju, prokuratūras un tiesas darbību sistēma krimināllietu izmeklēšanā un iztiesāšanā.
- tiesas rajons likumā noteikta kādas zemāka posma tiesas darbības teritorija.
- tiesas piesēdētājs likumā noteiktā kārtībā ievēlēti tautas pārstāvji, kurus aicina piedalīties lietu koleģiālā izskatīšanā pirmās instances tiesā.
- mantojuma apsardzība likumā noteikta kārtība mantojuma saglabāšanai līdz mantinieku apstiprināšanai.
- norakstīt Likumā noteiktā kārtībā nodot (kādam apgādībā, audzināšanā).
- laulība Likumā noteiktā kārtībā noslēgta vīrieša un sievietes savienība, kas veido ģimeni un rada viņiem attiecīgas tiesības un pienākumus.
- prasība Likumā noteiktā kārtībā pausta vēlēšanās tiesai, tiesas procesā, lai sāktos kādas darbības, lai ko iegūtu.
- norakstīt Likumā noteiktā kārtībā piešķirt (kādam) tiesības (uz savu īpašumu).
- pārvaldīt Likuma noteiktā kārtībā vadīt (valsts, administratīva apgabala u. tml.) darbību.
- sūdzēt Likumā noteiktā kārtībā vērsties (pie tiesas) ar prasību civillietā vai ar sūdzību krimināllietā (pret kādu).
- muitošana Likumā noteiktā kārtība, kādā precēm tiek piemērota noteikta muitas procedūra.
- izziņas iestāde likuma noteikta pirmstiesas izmeklēšanas iestāde, kura ir tiesīga izlemt jautājumu par krimināllietas ierosināšanu un veikt tajā izziņu, t. i., izmeklēt šo lietu līdz brīdim, kad ir noskaidrota noziegumu izdarījusī persona un savākti pietiekami pierādījumi, lai lietu varētu nodot prokuroram apsūdzības celšanai un kriminālvajāšanas uzsākšanai.
- rīcībspēja Likuma noteikta spēja veikt juridiskas darbības un atbildība par savu rīcību.
- izrakstīt Likumā noteiktā veidā nokārtot (kāda) aiziešanu (no dzīvesvietas, ārstniecības iestādes).
- izrakstīties Likumā noteiktā veidā nokārtot savu aiziešanu (no dzīvesvietas, ārstniecības iestādes).
- izarakstīties Likumā noteiktā veidā nokārtot savu aiziešanu no dzīvesvietas, ārstniecības iestādes.
- dzēst sodāmību likumā noteiktajā kārtībā atzīt sodāmību par spēkā neesošu.
- operatīvā darbība likumā noteiktajā kārtībā un ar likumu īpaši pilnvarotu valsts institūciju amatpersonu atklātas un slepenas tiesiskas darbības, kuru mērķis ir aizsargāt personu dzīvību un veselību, tiesības un brīvības, godu, cieņu un īpašumu; nodrošināt Satversmi, valsts iekārtu, valstisko neatkarību un teritoriālo neaizskaramību, valsts aizsardzības,ekonomisko, zinātnisko un tehnisko potenciālu un valsts noslēpumus pret ārējiem un iekšējiem apdraudējumiem.
- kasācijas sūdzība likuma noteiktajā termiņā iesniegta pārsūdzība augstākstāvošai tiesai.
- kasācijas protests likuma noteiktajā termiņā iesniegta pārsūdzība augstākstāvošai tiesai.
- normālais darba laiks likumā noteikts darba nedēļas ilgums. Dažādās pasaules valstīs tas ir atšķirīgs. Latvijas Republikā normālais darba laiks ir noteikts 40 stundas nedēļā.
- rīcībnespēja Likuma noteikts stāvoklis, kad persona ir rīcības nespējīga.
- pilngadība Likumā noteikts vecums, ko sasniedzot, pilsonis iegūst pilnu civilo rīcībspēju, politiskās tiesības un kļūst atbildīgs par savu pilsoņa pienākumu pildīšanu.
- izdienas pensija likumā paredzēta naudas izmaksa, ko piešķir to profesiju darbiniekiem, kuru darbs pēc noteikta laika nostrādāšanas un noteikta vecum sasniegšanas ir saistīts ar profesionālo iemaņu zudumu vai īpašību bīstamību.
- pierakstīt Likumā paredzētajā kārtībā reģistrēt (kādu) noteiktā dzīvesvietā, piešķirot likumā noteiktās tiesības.
- pamats Likumā paredzēts fakts, apstāklis, arī noteikums, dokuments, kas ļauj sākt, arī regulē juridiskas darbības.
- garantija Likumā vai līgumā noteikta saistība uzņemties atbildību, ja kas netiek veikts vai tiek veikts nepareizi.
- brēke Likuma vai noteikuma pārkāpums un sods par to, kas bija paredzēts Livonijas likumos un dažu Rīgas amatnieku apvienību statūtos.
- likumdošana likuma vai tā grozījumu sagatavošana, apspriešana un pieņemšana noteiktā valsts institūcijā.
- formalitāte Likuma vai tradīcijas noteiktās kārtības ārējā forma.
- vecāku vara likumdošanā noteiktas vecāku tiesības un pienākumi bērnu audzināšanā līdz bērnu pilngadības sasniegšanai.
- aplikšana Likumdošanā noteiktu valsts institūciju darbību sistēma, saistību uzlikšana, kas izpaužas kā valsts budžetā ieskaitāmo nodokļu, nodevu maksājumu aprēķināšanā par precēm, īpašumiem, pakalpojumiem u. c. un kuri tiek iekasēti likumdošanā noteiktajā kārtībā.
- civilprocesa kodekss likumdošanas akts, kurā noteiktā kārtībā sakopotas civilprocesuālo tiesību normas un kurš nosaka civillietu izskatīšanas un tiesas spriedumu izpildes kārtību.
- kriminālkodekss Likumdošanas akts, kurā noteiktā sistēmā sagrupētas tiesību normas, kas nosaka, kādas darbības ir kvalificējamas par noziegumiem un kādi sodi piemērojami noziegumus izdarījušām personām.
- darba kodekss likumdošanas akts, kurā noteiktā sistēmā sakopotas darba tiesību normas.
- agrārlikumi Likumi, kas noteica Romas publisko zemju sadalīšanas un lietošanas kārtību 486.-111. g. p. m. ē.
- legālservitūti Likumiski servitūti, agrāk ieviesies nepareizs apzīmējums īpašuma aprobežojumiem, kas vēlāk atmests, jo ar likumā noteiktu īpašuma aprobežojumu nevar nodibināties servitūts kā civila tiesība.
- īpašs nodokļu režīms likumos noteiktais nodokļu režīms, kas paredz īpašu nodokļu atlaižu piemērošanu, īpašu kārtību pamatlīdzekļu nolietojuma norakstīšanai vai īpašu kritēriju noteikšanu atbrīvojumam no nodokļa maksāšanas, vai arī visu minēto nosacījumu vienlaicīgu piemērošanu.
- juridiskie fakti likumos paredzētie pilnīgi reālie notikumi un darbības, kas patiešām ir notikušas (vai bezdarbības), kas kļūst par pamatu konkrētām tiesiskām attiecībām, izmaiņām tajās vai to izbeigšanai.
- enerģijas saglabāšanās likums likums, kas izsaka, ka atsevišķi enerģijas veidi var pārvērsties cits citā stingri noteiktos samēros, bet visas enerģijas pārveidības kopējais enerģijas daudzums nemainās.
- kreisās rokas likums likums, pēc kura noteicams virziens spēkam, kas darbojas uz vadītāju magnētiskajā laukā, ja pa to plūst elektriskā strāva: ja kreiso roku novieto tā, ka izstieptie pirksti norāda strāvas virzienu un magnētiskā lauka intensitātes līnijas ieiet delnā, tad atliektais īkšķis norāda vadītājam pieliktā spēka virzienu.
- Heizenberga nenoteiktības likumsakarības kvantu (mikroobjektu) fizikā, kas saista vienlaicīgas elementārdaļiņas (piemēram, elektrona) vietas un impulsa vai enerģijas un procesa ilguma noteikšanas iespējamo precizitāti.
- gāzu likumi likumsakarības, kas saista gāzes stāvokli noteicošos parametrus (tilpumu, spiedienu, temperatūru u. c.).
- civilkodekss Likumu krājums, kurā noteiktā sistēmā sagrupētas tiesību normas, kas regulē mantiskās un personiskās nemantiskās attiecības starp valsts, kooperatīvām un sabiedriskām organizācijām, kā arī starp pilsoņiem.
- pārkāpšana Likumu, noteikumu vai ierobežojumu neievērošana.
- ekshumācija Līķa izrakšana tiesas medicīnas ekspertu izmeklēšanai, ietver līķa apskati, kurai jānotiek saskaņā ar tās nosacījumiem.
- salīmēt Līmējot savienot.
- lote Līmeņrādis, namdara un galdnieka instruments horizontāles noteikšanai.
- spiedienaugstums hidrotehniskās būvēs līmeņu starpība bjefos vai garuma vienībās izteikts ūdens staba spiediens uz noteiktā dziļumā esošu konstrukciju.
- pēdmērs Lineāls cilvēka kājas pēdas mērīšanai, lai noteiktu apavu izmēru.
- pārvades funkcija lineāras stacionāras sistēmas reakcija uz delta funkcijas iedarbību ar sākuma stāvokļa nulles noteikumiem.
- iedevums Lingvistiskā informācija, kas tiek sniegta valodas apguvējam noteikta mācību uzdevuma veikšanai un valodas lietošanas prasmes apguvei un pilnveidei; viss, kas veido mācību saturu.
- runas etiķete lingvistiskās (verbālās un neverbālās) uzvedības noteikumu, normu kopums, kas jāievēro cilvēku saskarsmē noteiktā sabiedrībā.
- vecuma līnija līnija demogrāfiskajā tīkliņā, kura norāda uz indivīda konkrēto vecumu demogrāfiskā notikuma iestāšanās momentā (parasti šo līniju grafiskajā attēlā neiezīmē).
- spektrāllīnija Līnija spektrā, kas atbilst atsevišķai svārstībai ar noteiktu frekvenci (viļņa garumu).
- lināt Linot.
- smigu ķīlis linotipa burtu saliekamās un rindu lejamās mašīnas slēdzenis.
- linogrāfs Linotipa veida amerikāņu burtu saliekamāmašīna ar vairākām burtu magazīnām.
- leinoteips Linotips.
- linotipija Linotips.
- blaugzna Linu spaļi, kas kulstot neiet laukā (blaugznoti lini).
- blaugzne Linu spaļi, kas kulstot neiet laukā (blaugznoti lini).
- kalbināt Lipināt, vienot.
- nolipināt Lipinot (ko) virsū, pārklāt (visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
- ielipināt Lipinot iestiprināt (kur iekšā).
- izlipinēt Lipinot izklāt ar ko.
- izlipinēt Lipinot izlietot.
- pielipināt Lipinot piestiprināt (pie kā, kam klāt).
- uzlipināt Lipinot piestiprināt (uz kā, kam).
- salipināt Lipinot salabot; lipinot izveidot.
- salipināt Lipinot savienot.
- piķināt Lipinot taisīt.
- aplipināt Lipinot virsū, apklāt.
- salipt Līpot sasaistīties, savienoties.
- salipties Līpot sasaistīties, savienoties.
- franču balāde lirisks dzejolis, kas sastāv no trim astoņrindēm un vienas četrrindes ar noteiktu atskaņu kārtību un atkārtotām rindām.
- eposs Liroepikas paveids - varoņpoēma, kas vēstī par svarīgiem notikumiem tautas dzīvē; šī liroepikas paveida daiļdarbs.
- poēma Liroepikas žanrs, kam raksturīgs dzejisks vēstījums par svarīgiem, izšķirošiem notikumiem tautas, kādas sociālas grupas vai atsevišķa cilvēka dzīvē; šī žanra daiļdarbs.
- balāde Liroepikas žanrs, kam raksturīgs kāda varoņdarba, traģiska vai fantastiska notikuma attēlojums, spraiga darbība, dramatisks vēstījums; šī žanra daiļdarbs.
- aizlīst Līst prom; lienot nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- mērlīste Līste (no tērauda, koka vai plastmasas) ar mērvienību iedaļām attāluma mērīšanai, diagonāles noteikšanai, taisnu līniju aizzīmēšanai.
- salīt Līstot, arī plūstot savienoties.
- dzeni Lisu tautas cilts, dzīvo Ķīnas dienvidrietumu daļā, Nudzjanas ielejā un kaimiņrajonos Birmā, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, rakstība latīņu alfabētā, gk. animistiski ticējumi.
- lami Lisu tautas cilts, dzīvo Ķīnas dienvidrietumu daļā, Nudzjanas ielejā un kaimiņrajonos Birmā, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, rakstība latīņu alfabētā, gk. animistiski ticējumi.
- lani Lisu tautas cilts, dzīvo Ķīnas dienvidrietumu daļā, Nudzjanas ielejā un kaimiņrajonos Birmā, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, rakstība latīņu alfabētā, gk. animistiski ticējumi.
- liņi Lisu tautas cilts, dzīvo Ķīnas dienvidrietumu daļā, Nudzjanas ielejā un kaimiņrajonos Birmā, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, rakstība latīņu alfabētā, gk. animistiski ticējumi.
- nevi Lisu tautas cilts, dzīvo Ķīnas dienvidrietumu daļā, Nudzjanas ielejā un kaimiņrajonos Birmā, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, rakstība latīņu alfabētā, gk. animistiski ticējumi.
- nopi Lisu tautas cilts, dzīvo Ķīnas dienvidrietumu daļā, Nudzjanas ielejā un kaimiņrajonos Birmā, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, rakstība latīņu alfabētā, gk. animistiski ticējumi.
- pjani Lisu tautas cilts, dzīvo Ķīnas dienvidrietumu daļā, Nudzjanas ielejā un kaimiņrajonos Birmā, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, rakstība latīņu alfabētā, gk. animistiski ticējumi.
- šoni Lisu tautas cilts, dzīvo Ķīnas dienvidrietumu daļā, Nudzjanas ielejā un kaimiņrajonos Birmā, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, rakstība latīņu alfabētā, gk. animistiski ticējumi.
- vopi Lisu tautas cilts, dzīvo Ķīnas dienvidrietumu daļā, Nudzjanas ielejā un kaimiņrajonos Birmā, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, rakstība latīņu alfabētā, gk. animistiski ticējumi.
- fantastika literāri darbi, kuros notikumi, parādības aprakstītas pārdabiskā veidā, gk. apspēlējot zinātnes vēl neizpētītās parādības.
- atstāsts Literārs (kāda notikuma, fakta u. tml.) attēlojums.
- hronika Literārs darbs, kurā dokumentāli attēloti vēsturiski notikumi.
- kaujaslauks Literatūrā lietots tādas vietas apzīmējums, kur notiek militāra sadursme, izmantojot ieročus.
- Znūteņmuiža Līvānu novada Sutru pagasta apdzīvotās vietas "Znotiņi" bijušais nosaukums.
- znotinieši Līvānu novada Sutru pagasta apdzīvotās vietas "Znotiņi" iedzīvotāji.
- Znūteņi Līvānu novada Sutru pagasta apdzīvotās vietas "Znotiņi" nosaukuma variants.
- Vartberges Hermaņa hronika Livonijas 13.-14. gadsimta vēstures avots, sarakstīta 14. gs. 70. gados latīņu valodā, aprakstīti notikumi Livonijā un tās kaimiņzemēs (gk. Lietuvā) no 12. gs. 2. puses līdz 1378. g., izmantoti gan Livonijas ordeņa arhīva dokumenti, gan vairākas 13.-14. gs. hronikas.
- Pasvales līgumi Livonijas ordeņa, Rīgas arhibīskapa un Polijas-Lietuvas karaļa līgumi, noslēgti 1557. g. septembrī Pasvalē, Lietuvā, kas ietvēra arī vienošanos par sadarbību ar Krieviju, tomēr Krievijas cars Ivans IV Bargais ignorēja šo noteikumu, apvainoja Livoniju pamiera laušanā un izmantoja to kā vienu no ieganstiem, lai sāktu Livonijas karu.
- finanšu līzings līzinga veids, kreditēšana; līzinga objekts līzinga līgumā noteiktā termiņa beigās pāriet līzinga ņēmēja īpašumā - tas ir līzings ar izpirkuma tiesībām.
- abori Lobi (2) grupas cilts, dzīvo kalnos Bramaputras izliekuma apvidū, Tibetas dienvidaustrumos, Indijas ziemeļaustrumos (Arunāčalas Pradēšas un Asamas štatā) un Butānas austrumos, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, antropoloģiskā ziņā - mongoloīdi, stipras ģints iekārtas paliekas, vietējie tradicionālie cilšu kulti.
- aki Lobi (2) grupas cilts, dzīvo kalnos Bramaputras izliekuma apvidū, Tibetas dienvidaustrumos, Indijas ziemeļaustrumos (Arunāčalas Pradēšas un Asamas štatā) un Butānas austrumos, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, antropoloģiskā ziņā - mongoloīdi, stipras ģints iekārtas paliekas, vietējie tradicionālie cilšu kulti.
- dafli Lobi (2) grupas cilts, dzīvo kalnos Bramaputras izliekuma apvidū, Tibetas dienvidaustrumos, Indijas ziemeļaustrumos (Arunāčalas Pradēšas un Asamas štatā) un Butānas austrumos, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, antropoloģiskā ziņā - mongoloīdi, stipras ģints iekārtas paliekas, vietējie tradicionālie cilšu kulti.
- miri Lobi (2) grupas cilts, dzīvo kalnos Bramaputras izliekuma apvidū, Tibetas dienvidaustrumos, Indijas ziemeļaustrumos (Arunāčalas Pradēšas un Asamas štatā) un Butānas austrumos, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, antropoloģiskā ziņā - mongoloīdi, stipras ģints iekārtas paliekas, vietējie tradicionālie cilšu kulti.
- mišmi Lobi (2) grupas cilts, dzīvo kalnos Bramaputras izliekuma apvidū, Tibetas dienvidaustrumos, Indijas ziemeļaustrumos (Arunāčalas Pradēšas un Asamas štatā) un Butānas austrumos, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, antropoloģiskā ziņā - mongoloīdi, stipras ģints iekārtas paliekas, vietējie tradicionālie cilšu kulti.
- apatani Lobi (2) grupas cilts, dzīvo kalnos Bramaputras izliekuma apvidū, Tibetas dienvidaustrumos, Indijas ziemeļaustrumos (Arunāčalas Pradēšas un Asamas štatā) un Butānas austrumos, valoda pieder pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, antropoloģiskā ziņā - mongoloīdi, stipras ģints iekārtas paliekas, vietējie tradicionālie cilšu kulti.
- obdormīcija Locekļa notirpšana, kas rodas pēc spiediena uz jušanas nervu.
- picikato Lociņinstrumentu spēles paņēmiens, kur skaņu rada, stīgu strinkšķinot ar pirkstu; skaņdarbs, tā daļa, kas rakstīta atskaņošanai ar šādu spēles paņēmienu.
- pinnēt Locīt, savienot.
- artrometrija Locītavas kustību apjoma noteikšana.
- klanīties Locīties uz priekšu, piemēram, sveicinot, godinot.
- salodēt Lodējot savienot; lodējot salabot.
- falekijs Logaēdisks pantmērs, vienpadsmitzilbnieks, kurā īsās zilbes starp garajām izki noteiktā kārtībā, izņemot pēdējo zilbi, kas varēja būt kā īsa, tā gara; nosaukums no sengrieķu Aleksandrijas laikmeta dzejnieka Falekija vārda.
- primārais logs logs, kurā notiek galvenā mijiedarbība starp lietotāju un lietojumprogrammu.
- deontiskā loģika loģikas nozare, kas aplūko izteicienus, kuri izsaka normatīvās darbības noteicošos jēdzienus, pienākumu, pamudinājumu, aizliegumu, atļauju utt.
- servisa piekļuves punkts loģiska adrese, kas dod iespēju sistēmai noteikt datu pārsūtīšanas maršrutu starp attālām ierīcēm, izmantojot piemērotus sakaru līdzekļus.
- fizikālisms Loģiskā pozitīvisma koncepcija, kas mēģināja izveidot visām zinātnēm vienotu valodu uz fizikas valodas pamata.
- kombinacionālā shēma loģiskā shēma, kurai izejas signālus noteiktā laika momentā nosaka ieejas signālu kombinācija tajā pat laika momentā.
- skatījums loģiska tabula (apakšshēma) relāciju datu bāzu pārvaldības sistēmā, kurā īslaicīgi var apvienot vienu vai vairākas datnes, lai tās varētu attēlot displeja ekrānā, drukāt un no tām saņemt kādu informāciju
- integrēta valsts informācijas sistēma loģiska valsts informācijas sistēmu apvienība, kuras ietvaros vienotā informācijas laukā tiek uzturēti atsevišķu valsts informācijas sistēmu dati.
- programmu pakotne loģiski radniecīgu programmu moduļu apvienojums, kuri visi piedalās noteikta uzdevuma izpildē.
- skatuviskā darbība loģiski vienots, mērķtiecīgs psihofiziskās darbības process - viena no galvenajām aktiermākslas izpausmēm, līdzeklis mākslinieciska tēla radīšanai.
- savāces maršruts loka maršruta paveids, kad kravas (pasažieru) uzņemšana notiek vairākos punktos, bet piegāde (izkraušana, pasažieru izlaišana) - vienā.
- izdales maršruts loka maršruta paveids, kad kravas (pasažieru) uzņemšana notiek vienā punktā, bet piegāde (izkraušana, pasažieru izlaišana) - vairākos.
- jauktais maršruts loka maršruts ar svārsta maršruta elementiem, kurā kravas (pasažieru) uzņemšana un piegāde vairākos punktos notiek, braucot galvenokārt vienā virzienā pa noslēgtu trases kontūru, bet dažos tā posmos braucot atkārtoti pa vienu trasi starp diviem vai vairākiem punktiem uz priekšu un atpakaļ.
- cilpa Lokālā tīkla konfigurācija, ko veido gredzenā savienoti mezgli.
- platformneatkarība Lokālā tīkla spēja strādāt, ja tīklam pievienoti savstarpēji nesaderīgi datori.
- virtuālais lokālais tīkls lokālais tīkls, kurā ieslēgtie datori funkcionē tā, it kā tie būtu pievienoti vienam vadam, lai gan faktiski tie atrodas dažādos tīkla segmentos.
- platjoslas lokālais tīkls lokālais tīkls, kurā pārsūtāmos datus kodē, multipleksē un pārraida, izmantojot modulētas nesējfrekvences, un kuros pārraide var notikt vienlaikus pa vairākiem kanāliem.
- koplietojamās vides lokālais tīkls lokālais tīkls, kurā visi mezgli savienoti ar kopīgu pārraides vidi, piemēram, līniju vai kabeli.
- liecamība Lokāmība, cietu ķermeņu īpašība, ka to atsevišķo daļu pirmatnējo savienojuma virzienu var mainīt, neiznīcinot to kopsakaru.
- magnētiskā lente lokanas lentes veida magnētiskais informācijas nesējs, kura darba slāni ieraksta procesā magnetizē, veidojot ieraksta celiņus; lieto audiomagnetofonos un videomagnetofonos, kinotehnikā, skaitļošanas tehnikā u. c.
- vīle Lokot, gludinot u. tml. izveidots svītrveida izcilnis, ieloce (apģērbā, audumā).
- siet Lokot, tinot (kā) galus, stūrus u. tml., veidojot tajos, piemēram, mezglus, cilpas, panākt, ka (tam) rodas savstarpējs saistījums; savstarpēji lokot, tinot (kā galus, stūrus u. tml.), veidojot (tajos), piemēram, mezglus, cilpas, panākt, ka (tiem) rodas savstarpējs saistījums.
- kokšķiedru plātnes lokšņu materiāls, ko izgatavo, presējot karstajās presēs koksnes masu, kurai pievienotas pildvielas, sintētiskie sveķi un dažādas antiseptiskas, antipirēnas, hidrofobas u. c. piedevas; lieto kā apšuves un siltumizolācijas materiālu.
- ūdeņainā barība lopbarībai izmantojami pārtikas rūpniecības blakusprodukti ar lielu ūdens daudzumu, kas pievienots pārstrādes procesā (šķiedenis, drabiņas, kartupeļu gremzdi, cukurbiešu graizījumi).
- pastorālisms Lopkopība kā noteicošais saimniekošanas un dzīves veids.
- Losglasjaresa Losglasjaresas nacionālais parks ("Parque Nacional Los Glaciares") atrodas Patagonijas Andos, Argentīnā, platība - 6000 kvadrātkilometru, dibināts 1937. g., augstkalnu reljefs līdz 3600 m vjl., ledāji, notofāgu meži.
- Ločupe Lošupe, Būšnieku ezera noteka.
- Lošupīte Lošupe, Būšnieku ezera noteka.
- izlozēt Lozējot noteikt (loterijas laimestu sadali).
- izlozēt Lozējot noteikt (piemēram, starta kārtību, kārtējo pretinieku).
- izloze Lozējot veikta (piemēram, starta kārtības, kārtējo pretinieku) noteikšana.
- Ludzupīte Ludza ezera noteka uz Stāmerienas ezeru Gulbenes novada Stāmerienas pagastā.
- Ludza Ludzupīte, Ludza ezera noteka.
- Ludze Ludzupīte, Ludza ezera noteka.
- traģikomēdija Luga, kurā apvienoti traģēdijas un komēdijas elementi; attiecīgais drāmas žanrs.
- bukināt Lūpas kustinot, pie sevis klusi, neskaidri runāt.
- nolupināt Lupinot atdalīt (apvalku, parasti čaumalu, mizu).
- nolupināt Lupinot atdalīt (kam) virskārtu, parasti čaumalu, mizu; nolobīt.
- atlupināt Lupinot atdalīt, noņemt (parasti kā virskārtu); lupinot atbrīvot (no kā).
- izlupināt Lupinot izņemt (piemēram, augli, kodolu no apvalka).
- uzlaupīt Lupinot ļaut uzkrist.
- ielupināt Lupinot, plucinot ievietot.
- leonote Lūpziežu dzimtas ģints ("Leonotis").
- aizčubināt Lutinot gādīgi pavadīt.
- ielutināt Lutinot ieradināt (kādā veidā rīkoties, izturēties).
- izlutināt Lutinot padarīt (kādu) pārāk prasīgu, izvēlīgu.
- cilvēks Ļaudis, nenoteikts vīriešu un sieviešu kopums.
- MHS gēntests ļaundabīgā hipertermijas gēna lokalizācijas metode stresjutības noteikšanai.
- rukņāties Ļaunoties, kurnēt.
- laist Ļaut (kādam) doties, arī virzīties (noteiktā virzienā, uz noteiktu vietu).
- uzņemt Ļaut (kādam) iekāpt un novietoties (transportlīdzeklī); būt tādam, kurā var iekāpt un novietoties (noteikts skaits pasažieru) - par transportlīdzekli.
- pieļaut ļaut (kam) notikt, nenovērst (to).
- izlaist Ļaut (parasti lutinot, nepareizi audzinot), ka kļūst slinks, nevīžīgs, arī bezkaunīgs.
- notilkāties Ļaut notecēt siekalām.
- aptecināt Ļaut vai panākt, ka aptek, aplīst (ar ko); notecināt.
- pieņemt Ļaut, lai (apmeklētājs) ierodas (parasti paredzētajā laikā, noteiktā nolūkā).
- piejemt Ļaut, lai apmeklētājs noteiktā laikā ierodas medicīniskā iestādē, un sniegt viņam medicīnisku palīdzību.
- piejemt Ļaut, lai apmeklētājs noteiktā nolūkā, parasti oficiāli, paredzētajā laikā ierodas, uzklausīt viņu.
- Dienvidķīnas tīģeris ļoti apdraudēta tīģeru pasuga, kopš 1983. g. brīvā dabā nav redzēti, pasuga atjaunota no 70 nebrīvē dzīvojošiem īpatņiem.
- apjoņot Ļoti ātri ejot, skrienot, braucot, pabūt (vairākās vai visās vietās), apmeklēt (daudzus vai visus).
- nodrēbt Ļoti ātri skrienot, nokļūt.
- sacerēties Ļoti cerēt, paļauties (uz ko tādu, kas vēlāk nenotiek, neīstenojas u. tml.).
- nodiktēt Ļoti kategoriski pavēlēt (ko), arī stingri noteikt (ko).
- kā ercens ļoti labi, bez rūpēm, ērti; noteikti.
- antipātija Ļoti liela nepatika, noturīga nelabvēlīga emocionāla attieksme; pretstats: simpātija.
- sīkais remonts ļoti maza apjoma atsevišķi remontdarbi sīku defektu novēršanai, kas parasti tas ir neplānoti, pēkšņi nepieciešams remonts: sīku virsbūves nobrāzumu krāsas atjaunošana, aizdedzes sveču tīrīšana un kontaktu atstarpes regulēšana u. tml.
- brīnums ļoti neparasts, ārkārtējs notikums, parādība
- kā kūtspakaļa ļoti netīrs, notraipīts, notraipījies; nekārtīgs.
- kā spelstiķis ļoti netīrs, stipri notraipījies.
- trieciens Ļoti nevēlama (kā, piemēram, apstākļu, notikuma) iedarbība, ietekme.
- apgalvošana Ļoti noteikta, kategoriska domas, sprieduma izteikšana.
- kā pēc grāmatas ļoti noteikti; kā vajadzīgs, kā paredzēts.
- kategorisks Ļoti noteikts, stingrs, nelokāms (savās prasībās, uzskatos) - par cilvēku.
- kā dubļu mūrnieks ļoti notraipījies, netīrs.
- piesmērēt Ļoti notraipīt, padarīt ļoti netīru.
- pietriept Ļoti notraipīt, padarīt ļoti netīru.
- piezieķēt Ļoti notraipīt, padarīt ļoti netīru.
- sīksts Ļoti noturīgs, nemainīgs nelabvēlīgos apstākļos (par psihi, raksturu, personību, to īpašībām).
- apokalipse Ļoti nozīmīgs, kā arī liktenīgs un šausminošs notikums, kas līdzīgs Apokalipses pravietojumiem.
- izjoņot caur smadzenēm ļoti pēkšņi rasties un ļoti ātri nomainīt citai citu (par domām); ļoti pēkšņi, strauji uz īsu brīdi secīgi atjaunoties apziņā (par pārdzīvoto, notikušo).
- minutā Ļoti precīzi, noteiktā laikā.
- ķengāt Ļoti rupji, aizskaroši apvainot, apmelot (kādu); paļāt, pulgot.
- zili melns ļoti sadusmots, saniknots, nespējīgs valdīt pār sevi.
- putekļi ļoti sīkas noteiktu cietvielu daļiņas
- norībināt Ļoti skaļā balsī noteikt, pateikt; ļoti skaļā balsī norunāt.
- nograut Ļoti skaļā spēcīgā, dobjā balsī noteikt, pateikt.
- notaurēt Ļoti skaļi noteikt, pateikt.
- leģendārs Ļoti slavens, izcils (piemēram, par cilvēkiem, īpašībām, notikumiem).
- klāpšeniski Ļoti steigties, gandrīz skrienot un klūpot.
- klāpšeniskis Ļoti steigties, gandrīz skrienot un klūpot.
- nokaitināt Ļoti stipri satraukt, uzbudināt, saniknot (dzīvnieku).
- mutuļains Ļoti straujš, spraigs (par notikumiem, norisēm).
- assai Ļoti; pastiprina apzīmējumu, kam tas pievienots.
- sfairometrija Mācība par apļa vai lodes lieluma noteikšanu.
- tribometrija Mācība par ārējās berzes spēka un koeficienta mērīšanas metodēm, arī par berzei pakļauto virsmu nodiluma noteikšanas paņēmieniem; attiecīgā mērīšana, noteikšana.
- sensitometrija Mācība par gaismjutīgo materiālu fotogrāfisko īpašību mērīšanu un to struktūras noteikšanu.
- kolorimetrija Mācība par krāsas kvantitatīvās un kvalitatīvās noteikšanas un raksturošanas sistēmām.
- tipoloģija Mācība par noslēpumaimu sakaru starp Vecas Derības izteikumiem un vēlākajiem notikumiem, kas aprakstīti tikai Jaunajā Derībā; tipika.
- tipika Mācība par noslēpumaimu sakaru starp Vecas Derības izteikumiem un vēlākajiem notikumiem, kas aprakstīti tikai Jaunajā Derībā; tipoloģija (3).
- hipometrija Mācība par zirga mērīšanu, dažādu mēru savstarpējām attiecībām, kas noteic zirga īpašības, darba spējas utt.
- determinisms mācība, ka ikviens notikums ir kāda dabas likuma darbības piemērs vai ka jebkuram notikumam ir vismaz viens cēlonis.
- kondicionisms Mācība, ka pasaules parādībām un notikumiem nav nekādu īstu, radošu cēloņu, bet ir tikai nosacījumi; kondicionālisms.
- kondicionālisms Mācība, ka pasaules parādībām un notikumiem nav nekādu īstu, radošu cēloņu, bet ir tikai nosacījumi.
- monogēnisms Mācība, ka visa tagadējā cilvēce ir vienota, pieder pie vienas sugas - Homo sapiens.
- teleoloģija Mācība, pēc kuras dabā viss ir mērķtiecīgs un jebkurš attīstības process ir iepriekš noteiktu mērķu īstenošana.
- pantoloģisms Mācība, pēc kuras viss, kas ir īsts, ir saprātīgs un īstenība pati ir saprāta noteikta, tādējādi saprāts ir patiesi īstais (absolūtais).
- studija Mācību iestāde, noteikts mācību pasākums, kurā apgūst (piemēram, skatuves mākslas, tēlotājas mākslas) meistarības pamatus un kurš parasti ir saistīts ar kādu teātri, mākslinieka darbnīcu.
- klase Mācību posma daļa (parasti vispārizglītojošā skolā), kurā skolēni viena mācību gada laikā apgūst noteiktu programmu; skolēnu grupa, kas apgūst šo programmu.
- mācībplāns Mācību priekšmetu noteikšana un to sadalījums un sakārtojums skolās pa atsevišķām klasēm un mācību stundām.
- mācībstunda Mācību stunda - laika sprīdis (parasti 45 vai 30 minūtes), kad notiek atsevišķa nodarbība mācību iestādē.
- akadēmiskā stunda mācību stundai vai lekcijai noteiktais laiks - parasti 45 minūtes.
- brīvlaiks Mācību un nodarbību pārtraukums (mācību iestādēs) pēc noteikta mācību posma.
- dresēt Mācīt (dzīvniekus), lai (tie) veiktu noteiktas darbības; mācīt (dzīvniekus), lai (tie) reaģētu uz noteiktu kairinātāju.
- gatavot Mācīt (kādu, piemēram, profesijas iegūšanai); mācīt, trenēt (kādu, piemēram, noteikta uzdevuma veikšanai).
- viesmācītājs Mācītājs, kas ieradies no citurienes un notur dievkalpojumu citā draudzē.
- aizvadīt Mācot, audzinot sagatavot (līdz zināmai pakāpei).
- izdzīt Mācot, audzinot, parasti ar bardzību, izskaust (cilvēkā kādu, parasti nevēlamu, īpašību).
- ievirzīt Mācot, vadot panākt, ka (cilvēks) sāk apgūt (noteiktu darbu, noteiktus uzdevumus).
- bazifikācija Magmatisko un metamorfisko iežu ķīmiskā un mineraloģiskā sastāva pārmaiņas, kas rodas, tiem bagātinoties ar Mg, Fe, kā arī ar Ti, P, Mn, Ca, un vienlaikus samazinoties Si un Na daudzumam.
- magnetokaloriskais efekts magnētiķa temperatūras izmaiņa, adiabatiski izrnainot tam pielikto magnētisko lauku.
- vēbers Magnētiskās indukcijas plūsmas mērvienība SI sistēmā; magnētiskā plūsma ir 1 Wb, ja, tai vienmērīgi samazinoties līdz nullei, ar to saistītajā vienvijuma elektriskajā vadītājā, kura pretestība ir 1 oms, inducējas 1 C elektrības, kas iziet caur vada šķērsgriezumu.
- polaritāte Magnetizēta vai elektrizēta ķermeņa spēja polos izpaust noteiktas īpašības ar lielāku intensitāti nekā citos punktos.
- teurģija Maģijas veids, pārdabiska spēja grozīt notikumu gaitu, ietekmējot dievu un garu gribu.
- CSMA/CA tīkls maģistrāles tīkls, kurā izmantota CSMA/CA metode, lai īstenotu kādas tā stacijas piekļuvi kopīgajai pārraides videi.
- CSMA/CD tīkls maģistrāles tīkls, kurā izmantota CSMA/CD metode, lai īstenotu kādas tā stacijas piekļuvi kopīgajai pārraides videi.
- nodūdot Maigi, mīlīgi (parasti intīmi) noteikt, pateikt.
- parametrs mainīgais, kam noteikta dokumenta apstrādes programmas instrukcijā uzdots pastāvīgs lielums.
- karodziņš Mainīgais, kura vērtība norāda, ka sasniegts kāds noteikts iekārtas stāvoklis vai izpildīts programmas nosacījums.
- likteņvējš Mainīgi, no cilvēka gribas neatkarīgi, apstākļi, notikumi, to kopums, kas ietekmē, nosaka (piemēram, cilvēka, tautas) dzīvi.
- vējš Mainīgi, no cilvēka neatkarīgi notikumi, apstākļi (sabiedrībā).
- mutabilitāte Mainīgums, nepastāvība (piemēram, organismiem, vielām); organisma genotipam vai atsevišķam gēnam raksturīgais mutāciju biežums.
- svārstība Mainīgums, nepastāvība, nevienmērība, arī nenoteiktība (piemēram, parādībai, norisei, stāvoklim).
- vērst Mainīt (kā) kustības virzienu, stāvokli tā, ka (tam) rodas noteiktas, arī citādas attiecības (pret kādu vietu, priekšmetu, punktu u. tml.).
- vērsties Mainīt savu kustības virzienu, stāvokli tā, ka tam rodas noteiktas, arī citādas attiecības (pret kādu vietu, priekšmetu, punktu u. tml.).
- pārsvērt Mainot (ķermeņa) stāvokli, panākt, ka (tas) novirzās no kāda stāvokļa citā virzienā.
- nokļūt Mainot apstākļus, mainoties apstākļiem, sākt atrasties (kādā stāvoklī).
- iemainīt Mainot atdot (pret ko).
- atmainīt Mainot atgūt savā īpašumā (ko iepriekš apmainītu).
- pārsvērties Mainot domas, uzskatus, atbalstīt (kādu citu, cita viedokli).
- kreicēt Mainot halzes kursā cieši pie vēja, ar buru peldlīdzekli pa zigzagveida līniju pārvietoties uz vēja (virsvēja) pusi; kreicēt pret vēju.
- iemainīt Mainot iegūt (par ko, arī pret ko).
- sagriezties Mainot iepriekšējo virzienu, stāvokli, sākt, parasti pēkšņi, virzīties (uz citu pusi), arī ieņemt (citu stāvokli) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- griezties Mainot iepriekšējo virzienu, stāvokli, virzīties (uz citu pusi).
- laboties Mainot kādas rakstura, personības, psihes īpašības, censties kļūt labākam nekā iepriekš.
- rūzēt Mainot krāsu kļūt brūnganam.
- iesagriezties Mainot kustības virzienu, ieiet, iebraukt kur sānis.
- iegriezties Mainot kustības virzienu, ieiet; iebraukt (ceļā, mājās u. tml.).
- piegriezties Mainot kustības virzienu, pieiet, piebraukt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- uzgriezties Mainot kustības virzienu, uzvirzīties uz kādas vietas (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- taisīt Mainot muskuļu stāvokli, panākt, ka (sejai, tās daļām, arī balsij) rodas noteikta izteiksme.
- pārsēsties Mainot sēdvietu, pārvietoties (uz kurieni, pie kā, kur).
- regulēt Mainot sistēmas, iekārtas, elementus u. tml.
- pārsvērties Mainot stāvokli, svērties pāri (kam), pār (ko).
- aizsedlot Mainot vietu (posteni), pārcelties kaut kur citur.
- nonākt Mainoties apstākļiem, nokļūt, atrasties (kāda rīcībā, kādā stāvoklī) - piemēram, par priekšmetiem.
- nonākt Mainoties apstākļiem, nokļūt, atrasties (kādā stāvoklī, kādās attiecībās).
- pāriet Mainoties apstākļiem, nonākt cita īpašumā, rīcībā.
- pāriet Mainoties apstākļiem, spēku samēram, tikt iegūtam, pārņemtam (par varu, iniciatīvu u. tml.).
- pārsvērties Mainoties iegūt citādu, parasti pretēju, saturu (par domām, jūtām).
- iegriezties Mainoties izveidoties (par apstākļiem, stāvokli).
- iegriezties Mainoties izveidoties, iestāties (par laika apstākļiem).
- pārvērsties Mainoties kādiem apstākļiem, mainot darbības jomu u. tml., iegūt citu stāvokli sabiedrībā, kļūt par citas darbības nozares pārstāvi.
- uzlaboties mainoties kļūt labākam, piemēram, saulainākam, siltākam u. tml. (par laika apstākļiem)
- pārmaiņus Mainoties vienam (cilvēkam, cilvēku grupai) ar otru, arī citam ar citu.
- pārmijus Mainoties vienam ar otru, citam ar citu; arī pārmaiņus.
- pārmīšus Mainoties vienam ar otru, citam ar citu; arī pārmaiņus.
- fizikāla maiņzvaigzne maiņzvaigzne, kuras spožums mainās zvaigznē notiekošo procesu rezultātā.
- ļammāt Maisīt kopā (bez noteikta samēra, attiecībām biezā masā), arī šķaidīt, spiest u. tml. (biezā masā).
- ļemmāt Maisīt kopā (bez noteikta samēra, attiecībām biezā masā), arī šķaidīt, spiest u. tml. (biezā masā).
- močkāt Maisīt, jaukt (ko kopā, piemēram, bez noteikta samēra un attiecībām, arī sliktas kvalitātes produktus u. tml.), mīcīt.
- koļļāt Maisīt, jaukt (ko kopā, piemēram, bez noteikta samēra, arī sliktas kvalitātes vielas u. tml.).
- moļļāt Maisīt, jaukt (ko kopā, piemēram, bez noteikta samēra, arī sliktas kvalitātes vielas u. tml.).
- mistrot Maisīt, jaukt, apvienot (parasti juceklīgi, ko atšķirīgu).
- modifikators maisītāja veids, kurā notiek polimēru nepārtraukta maisīšana, savietošana un pildīšana.
- samaisīt Maisot pārmainīt, parasti pilnīgi (kā, parasti vielas, masas) stāvokli; maisot savienot (piemēram, vielas).
- iekuļināt Maisot pievienot (kādam šķidrumam).
- piemaisīt Maisot pievienot (pie kā, kam klāt).
- piekulināt Maisot pievienot, piekult.
- piekuļināt Maisot pievienot, piekult.
- pēcrūgšana Maizes cepšanas procesa sastāvdaļa, kad gatavo mīklu pēc sadalīšanas gabalos uz laiku atstāj rūgšanai lai atjaunotos struktūra un mīkla piesātinātos ar ogļskābo gāzi.
- kliedzējpīle mājās audzēta meža pīle vai speciālas šķirnes pīle, ko izmanto savvaļas pīļu pievilināšanai, piesienot netālu no mednieka slēpņa, medījot pīles uz gaidi.
- redeles Mājdzīvnieku (parasti zirgu, aitu) barības galds siena, āboliņa u. tml. ievietošanai, kas veidots, savstarpēji slīpi sasaistot vai pie sienas slīpi piestiprinot taisnstūrveida koka rāmjus ar tapu šķērsiem.
- ierobežotā ēdināšana mājdzīvnieku ēdināšanas sistēma, pēc kuras noteiktā laikā ierobežo (samazina vai pārtrauc) barības vai barības enerģijas uzņemšanu; izmanto darba un barības ekonomijas nolūkā, zvērkopībā, jaunputnu augšanas ierobežošanai.
- tigidiks mājdzīvnieku troksnis, skrienot pa māju, parasti to saka par kaķiem.
- mājputnu produktivitāte mājputnu spēja noteiktā laika periodā (mēnesī, gadā, izmantošanas periodā) ražot zināmu olu un gaļas daudzumu; produktinvitāti raksturo dējība, dzīvmasas pieaugums, barības izlietojums 10 olu vai 1 kg dzīvmasas pieauguma iegūšanai.
- eksportolas Mājputnu, gk. vistu olas, kas atbilst noteikta labuma prasībām un noder izvešanai uz ārzemēm.
- polimēranaloģiskās reakcijas makromolekulu funkcionālo grupu ķīmiskās reakcijas ar mazmolekulāru vielu funkcionālajām grupām, kuru rezultātā mainās polimēra elementārvienību ķīmiskais sastāvs, nemainot galvenās virknes formu un garumu; šādas reakcijas izmanto polimēru ķīmiskai modificēšanai, jaunu polimēru un kopolimēru iegūšanai.
- abonentmaksa Maksa par abonēšanu uz noteiktu termiņu; abonēšanas maksa.
- alga maksa, atlīdzība par darbu (pēc noteiktas likmes vai līguma).
- terminētie maksājumi maksājumi, kam ir noteikts termiņš.
- atlīdzība maksājums no valsts vai pašvaldības budžeta, kas sedz zemes īpašnieka neiegūto mantisko labumu, kuru zemes īpašnieks nevar iegūt īpaši aizsargājamo dabas teritoriju un mikroliegumu aizsardzību un izmantošanu regulējošos normatīvajos aktos noteikto saimnieciskās darbības ierobežojumu dēļ.
- termiņmaksājums Maksājums, kam ir noteikts termiņš; terminēts maksājums.
- autorizācija Maksājumu kartes pārbaude pirms katras norēķinu procedūras, lai noteiktu tās derīgumu un maksātspēju.
- akcepts Maksātāja piekrišana veikt pārvedu vekseļa (tratas) apmaksu vekselī noteiktajā termiņā.
- reorganizācijas pasākumi maksātnespējas process, tai skaitā sanācija, kā arī citas tiesiska rakstura darbības, kas varētu ietekmēt trešo personu tiesības un kas tiek veiktas, lai saglabātu vai atjaunotu kredītiestādes, tai skaitā tās filiāles, maksātspēju.
- bankrots Maksātnespējas stāvokļa risinājums: maksātnespējīgas komercsabiedrības likvidācija un kreditoru prasījumu apmierināšana no līdzekļiem, kas iegūti likvidācijas procesā, atsavinot parādnieka mantu likumā noteiktā kārtībā.
- bankrotētājs Maksātnespējīgs parādnieks, kas par tādu atzīts likumā noteiktajā kārtībā; bankrotējušais.
- nestspēja Maksimālā slodze, ko var noturēt (piemēram, konstrukcijas, mašīnas) elements, tā virsma.
- kredītlimits Maksimālā summa, ko aizdevējs ir gatavs aizdot noteiktam aizņēmējam uz abpusēji pieņemtiem noteikumiem.
- cirsmas platums maksimālais pieļaujamais izcirtuma platums kailciršu saimniecībā, kas atkarīgs no meža augšanas apstākļiem, un jāregulē tālab, lai pēc mātesaudzes nociršanas sekmīgi notiktu meža dabiskā atjaunošanās un izcirtumi nepārpurvotos; pieņemts, ka slapjās kūdras augsnēs tas ir 50 m, bet pārējās platībās — 100 m.
- robežstiprība maksimālais spriegums, ko materiāls iztur nesagrūstot; to pārsniedzot, notiek materiāla sagrūšana.
- izturības robežspriegums maksimālais spriegums, kurā notiek materiāla sagraušana.
- svērtspēja Maksimālais svars, ko spēj uzrādīt noteikti svari.
- žanrs Mākslas darba formas kategorija ar vēsturiski izveidotām, noteiktām raksturīgām pazīmēm.
- kompozīcija Mākslas darbs (parasti skatuves mākslā), kurā apvienoti (daiļdarba, skaņdarba) fragmenti.
- deja mākslas darbs ar noteiktu kustību kompozīciju, tempu, dinamiku; attiecīgo kustību kopums
- kollāža Mākslas paveids, kurā uz pamatnes apvienoti dažādi priekšmeti vai materiālu motīvi, iespaidu radīšanai; kolāža.
- biennāle Mākslas sarīkojums (festivāls, izstāde), kas regulāri notiek ik pēc 2 gadiem.
- deja mākslas veids, kura galvenie izteiksmes līdzekļi ir noteiktā secībā izkārtotas ķermeņa kustības attiecīgas mūzikas pavadījumā.
- ikonogrāfija Mākslas zinātnē - stingri noteikta zināmas personas vai sižetiskas ainas attēlošanas sistēma.
- monumentālā māksla mākslas, parasti tēlniecības un glezniecības, darbu kopums, kas pozitīvi apliecina lielas idejas, svarīgus notikumus, parādības.
- masveida izlase mākslīgā izlase, kurā īpatņus novērtē pēc fenotipa un pavairošanai izvēlas vairākus labākos.
- individuālā izlase mākslīgā izlase, kurā īpatņus novērtē pēc pēcnācējiem, resp. pēc individuālā genotipa.
- valorizācija Mākslīga preces cenas paaugstināšana (parasti samazinot šās preces ražošanu).
- solārijs Mākslīgās sauļošanās ierīce; telpas, kur notiek mākslīgās sauļošanās procedūras.
- pupinizēt Mākslīgi palielināt induktivitāti (elektriskajā kabelī), ieslēdzot (tajā) pēc noteikta attāluma induktivitātes spoles.
- sagāznis Mākslīgs prettanku šķērslis, ko veido mežos, nozāģējot kokus 0,8-1,2 m augstumā, tā lai stumbrs būtu savienots ar celmu.
- ansamblis Mākslinieciski apvienots, saliedēts izpildītāju kolektīvs.
- akvarelists Mākslinieks - akvareļu gleznotājs.
- muralists Mākslinieks - sienu gleznotājs.
- daiļinieks Mākslinieks (piemēram, gleznotājs, tēlnieks).
- daiļradis Mākslinieks (rakstnieks, retāk komponists, gleznotājs).
- stilists Mākslinieks, kas apzināti izmanto kāda noteikta stila līdzekļus; mākslinieks, kam ir izkopts savs individuālais stils.
- nogrudzināt Māksloti, arī koķeti smejot (parasti tīksmē, apmierinājumā), noteikt, pateikt.
- drāmas terapija mākslu terapijas veids, kurā izmanto drāmas un teātra elementus (piemēram, lomu spēles, stāstus, pasakas, metaforas, sapņus, maskas, grimu, rekvizītus, lelles, fotogrāfijas, video), lai atjaunotu un sekmētu cilvēka emocionālo, kognitīvo, fizisko un sociālo labbūtību.
- svariņš Makšķeres detaļa āķa iegremdēšanai un noturēšanai vajadzīgajā ūdenstilpes dziļumā.
- dežavū Maldīgas atmiņas, maldi; pirmo reizi notiekošā uztvere kā jau reiz redzēta.
- krāpt Maldinot (melojot, izliekoties u. tml.) mānīt kādu.
- blodīt Maldīties, nezinot ceļu.
- blāķis Malkas, dēļu krāvums pēc noteiktas mērvienības, parasti pēc kubikmetriem.
- iejavs Malta iesala un ūdens sajaukums noteiktā attiecībā alus pagatavošanai.
- piemalt Maļot pievienot (pie kā, kam klāt).
- aizmalt Maļot savainot.
- masikta Mandaistu sakramentāla maltīte, ko notur cilvēka nāves brīdī, lai tam palīdzētu dvēseles pestīšanā.
- mandu Mandu valodas - Kongo-Kordofanas valodu saimes Nigēras-Kongo atzara valodu grupa, kas iedalās 4 grupās (bobofingu, austrumu, dienvidrietumu un ziemeļu grupa), kas apvieno 13 apakšgrupas, ģenealoģiskā piederība neskaidra, izplatīta Āfrikas R daļā (no Nigērijas līdz), izteikti analītiskas valodas, morfoloģiskie līdzekļi ierobežoti, liela nozīme sintaksei, stingri noteikta vārdu kārta.
- manevru reiss manevru vagonu sastāva (ar lokomotīvi) pārvietošanās no viena ceļa uz citu, mainot kustības virzienu.
- satvērējs manipulatora vai robota darba elements, kas nodrošina priekšmetu paņemšanu un noturēšanu noteiktā stāvoklī.
- atkrāpt Mānot dabūt nost.
- iešukstīt Mānot iemainīt, iemānīt.
- iemānīt Mānot, pierunājot panākt, ka paņem (ko).
- atkrāpt Mānoties atņemt.
- izmānēties Mānoties izkļūt (no nepatīkamas situācijas).
- izmānīties Mānoties izkļūt no nepatīkamas situācijas.
- iešmugulēties Mānoties, blēdoties iekļūt (kur, kādā vietā).
- iešmugulēt Mānoties, blēdoties panākt, ka paņem, nopērk (piemēram, sliktas kvalitātes preci).
- pārspokot mānoties, muļķīgi, bezjēdzīgi pārveidot.
- Kaltaša-Ekva Mansu (Krievija, Tjumeņas apgabals) mitoloģijā - zemes dieviete, augstākā dieva Numi-Torema sieva un māsa, kas noteica cilvēku likteņus un pirmajiem cilvēkiem dāvāja dvēseli.
- vafļonaja Manta, ko lietojis pazemotais notiesātais.
- piesavināšanās Mantas nolaupīšanas veids - kādas personas prettiesiska rīkošanās ar svešu mantu, kura viņai bijusi uzticēta noteiktam nolūkam un atradusies tās pārziņā, kā ar savu.
- pārdošana par brīvu cenu mantas pārdošana par atsavinātāja noteiktu cenu, kas nav zemāka par nosacīto cenu.
- iepriekšēji saņemtā pievienojums mantojuma atstājēja pārdzīvojušā laulātā un viņa lejupējo pienākums, ja viņi grib mantot no mirušā, pievienot pie mantojuma masas visu to, ko viņi dabūjuši no mantojuma atstājēja, tam dzīvam esot.
- neatraidāmie mantinieki mantojuma atstājēja pārdzīvojušais laulātais un lejupējie, bet, ja lejupējo nav, tad arī tuvākās pakāpes augšupējie, kas manto likumā noteikto neatņemamo daļu neatkarīgi no mantojuma atstājēja pēdējās gribas rīkojumā izteiktajiem novēlējumiem vai dāvinājumiem, viņam dzīvam esot.
- mantojuma obligātā daļa mantojuma daļa, kuru mantojuma atstājējs nevar ar testamentu atņemt noteiktai likumīgo mantinieku kategorijai.
- testamentārā mantošana mantošanas kārtība, kas noteikta ar mantojuma atstājēja likumā paredzētajā kārtībā taisītu testamentu.
- intestātkodicils Mantošanas kārtības likumi un noteikumi, gadījumiem, kad nav atstāts testaments.
- iezīmētā mārīte mārīšu dzimtas suga ("Semiadalia notata").
- sinhromārketings Mārketings, ko lieto laika posmos, kad noteiktas preces ražošanas apjoms var pārsniegt tirgus vajadzības, vai otrādi - maksātspējīgais pieprasījums var ievērojami pārsniegt konkrētās preces ražošanas iespējas.
- tuvākais aktīvais iepriekšējais kaimiņš marķiergredzena tīkla stacija, kas atrodas pirms noteiktās stacijas. Kad tīkls raida bāksignāls, tuvākais aktīvais iepriekšējais kaimiņš iniciē bāksignāla atcelšanu.
- tuvākais aktīvais sekojošais kaimiņš marķiergredzena tīkla stacija, kas seko aiz noteiktas stacijas.
- dirhams Marokas un Apvienoto Arābu Emirātu naudas vienība.
- dirhēms Marokas un Apvienoto Arābu Emirātu naudas vienība.
- maršrutēšana Maršruta noteikšanas metode datu pārraides tīklā.
- pirmā atvērtā īsākā ceļa protokols maršrutēšanas protokols, kam, salīdzinājumā ar protokolu _RIP_, parasti dod priekšroku lielākos autonomos tīklos, jo šis protokols pārsūtīšanu veic tikai tad, ja ir kas mainīts, un tas ļauj pārsūtīt tikai to maršrutēšanas tabulas daļu, ko skārušas notikušās izmaiņas.
- posma stāvokļa maršrutēšanas protokols maršrutēšanas protokols, kas ļauj maršrutētājiem apmainīties ar informāciju par citu tīklu sasniedzamību, kā arī par to sasniegšanas kvalitatīvajiem novērtējumiem (piemēram, lēkumu skaitu, pārraides ātrumu, trafika blīvumu un citiem tīkla izstrādātāja noteiktajiem raksturojumiem) un cenu.
- ārējās vārtejas protokols maršrutēšanas protokols, kas nosaka kā savienotie datoru tīkli ziņo viens otram par to savstarpējo pieejamību.
- svārsta maršruts maršruts, kurā kravas (pasažieru) uzņemšana un piegāde notiek, braucot pa vienu trasi uz priekšu un atpakaļ. Krava vai pasažieri var tikt pārvadāti vienā vai abos virzienos, kā tas notiek, piemēram, vairumā pilsētas autobusu maršrutu.
- loka maršruts maršruts, kurā kravas (pasažieru) uzņemšana un piegāde vairākos punktos notiek, braucot vienā virzienā pa noslēgtu trases kontūru.
- papjēmašē Masa (dažādiem izstrādājumiem), kura sastāv no šķiedraina materiāla, kam pievienotas līmvielas, krāsvielas, pildvielas; papīra masa.
- papīra masa masa (dažādiem izstrādājumiem), kura sastāv no šķiedraina materiāla, kam pievienotas līmvielas, krāsvielas, pildvielas.
- mārka Masas aprēķina vienība, pēc kuras kaļams noteikts monētu daudzums, kas ļāva izgatavot monētas ar noteiktu tīrmetāla saturu.
- bose Masas mērvienība \~45 mārciņas (~19 kg), lietoja 16. gs. Lejaskurzemē medus daudzuma noteikšanai; boze.
- demaskēšana maskēšanās noteikumu neievērošana, kuras dēļ pretinieks var atklāt karaspēka izvietojumu, uguns sistēmu u. c.
- falsifikācija maskēta atkāpšanās no solītās preču (gk. pārtikas produktu) kvalitātes (piemēram, lietojot citas izejvielas, mainot proporcijas u. tml., taču visumā saglabājot ražojuma izskatu).
- īssaiets Masu informācijas līdzekļu (preses, radio, televīzijas) pārstāvju sanāksme, kas noris nelielā laikposmā un kurā ar valdības pilnvarotajiem tiek apspriests kāds noteikts jautājums vai iegūtas kādas ziņas.
- stirpotājs Mašīna cukurbiešu izkraušanai no transportlīdzekļiem, notīrīšanai no zemes un lapām un atkritumu iekraušanai atpakaļ transportlīdzeklī; sastāv no piekabināmās daļas, ar kuru bietes no autotransporta padod uzkarināmajai daļai, kas tās notīra un nokrauj stirpā.
- motors Mašīna, kas noteikta veida enerģiju (piemēram, siltuma enerģiju) pārvērš mehāniskajā enerģijā un izvada to ar rotējošu vārpstu.
- dzinējs mašīna, kas noteikta veida enerģiju pārvērš mehāniskajā enerģijā.
- papīrmašīna Mašīna, uz kuras notiek papīra veidošana, presēšana, žāvēšana, kalandrēšana u. c. procesi.
- izdilums mašīnas detaļu materiāla nolietojums, kad kontaktā strādājošām detaļām berzes rezultātā izmainījušies iekšējie izmēri, arī tilpums un masa; raksturīgs, piemēram, ir cilindra vai gultņa iekšējās virsmas izdilums, palielinoties izmērā un mainot formu.
- defektu noteikšana mašīnas elementu (detaļu) tehniskā stāvokļa noteikšana defektu atklāšanai, mērot, sverot un/vai vērtējot vizuāli, kā rezultātā nosaka detaļu derīguma pakāpi turpmākai lietošanai, sadalot detaļas trīs grupās: turpmākai lietošanai derīgās, atjaunojamās un nederīgās; defektēšana.
- darbspēja Mašīnas spēja veikt noteiktas funkcijas, tehniskajiem raksturotājiem paliekot normas robežās; raksturo sistēmas drošumu.
- bloķēšana Mašīnas vai aparāta daļu fiksēšana noteiktā stāvoklī, lai palielinātos darbības drošums un apkalpes drošība.
- bloķēties Mašīnas vai aparāta daļu fiksēšanās noteiktā stāvoklī.
- tehniskais drošums mašīnas, agregāta, mezgla vai detaļas drošums (darbdrošums), kas noteikts izgatavotājrūpnīcas izmēģinājumos, objektam darbojoties ar tehnoloģiskajām normām noteiktos standartrežīmos. To sauc arī par nominālo drošumu.
- tehniskais stāvoklis mašīnas, agregāta, mezgla vai detaļas drošums (darbdrošums), kas noteikts izgatavotājrūpnīcas izmēģinājumos, objektam darbojoties ar tehnoloģiskajām normām noteiktos standartrežīmos. To sauc arī par nominālo drošumu.
- izmantošanas drošums mašīnas, agregāta, mezgla vai detaļas drošums (darbdrošums), kas noteikts reālos ekspluatācijas apstākļos, ņemot vērā uz objektu iedarbīgo iekšējo un ārējo faktoru kopumu; šo faktoru kopums saistīts ar reālajiem spēkratu darbības režīmiem, apkalpošanas apstākļiem, klimatiskām un ģeografiskām ekspluatācijas īpatnībām.
- darbdrošums mašīnas, agregāta, mezgla vai detaļas īpašību kopums, kas raksturo iespēju pildīt uzdotās funkcijas, saglabājot savus ekspluatācijas rādītājus noteiktās robežās; šo īpašību kopumā ietilpst darbības bezatteiksme, ilgizturība, saglabājamība, atjaunojamība u. c. īpašības.
- drošums mašīnas, agregāta, mezgla vai detaļas īpašību kopums, kas raksturo iespēju pildīt uzdotās funkcijas, saglabājot savus ekspluatācijas rādītājus noteiktās robežās; šo īpašību kopumā ietilpst darbības bezatteiksme, ilgizturība, saglabājamība, atjaunojamība u. c. īpašības.
- ilgizturība mašīnas, agregāta, mezgla vai detaļas spēja ilgstoši saglabāt darbspēju noteiktos apstākļos un ievērojot noteikto tehnisko apkalpošanu; spēkratiem izšķir absolūto un relatīvo ilgizturību.
- ilgmūžīgums mašīnas, agregāta, mezgla vai detaļas spēja ilgstoši saglabāt darbspēju noteiktos apstākļos un ievērojot noteikto tehnisko apkalpošanu; spēkratiem izšķir absolūto un relatīvo ilgmūžīgumu.
- makrodefinīcija mašīnkomandu, makrokomandu un asamblera komandu secība, kas izveidota pēc makrovalodas noteikumiem kā jauna makrokomanda.
- kvadrātkods mašīnlasāms kvadrātisks laukums, kas sastāv no daudziem divkrāsu neliela izmēra kvadrātiņiem, kuru izvietojums ietver noteiktu informāciju.
- agregatēšana Mašīnu agregāta komplektēšana noteiktam darbam, piem., traktoru ar arklu sauc par aršanas agregātu, traktoru ar sējmašīnu - par sējas agregātu u. tml.; laukkopībā galvenokārt lieto mobilos (kas pārvietojas pa lauku), bet lopkopībā - stacionāros agregātus.
- loķis Mašīnu būvniecībā ierīce punktu, virsmu vai ķermeņu virzīšanai pa noteiktu ceļu, bieži taisnlīnijas kustības ieturēšanai.
- topoloģija Matemātikas nozare, kurā pēta ar nepārtrauktību saistītās matemātisko objektu īpašības, vispārinot ģeometriskos priekšstatus (piem., figūru īpašības, kas paliek invariantas pret nepārtrauktu deformāciju).
- funkcionālanalīze Matemātikas nozare, kurā pēta operatoru īpašības abstraktās funkciju telpās, vispārinot matemātiskās analīzes faktus.
- izteiksme Matemātikas simboli, kas savienoti ar matemātisko darbību zīmēm.
- referencvirsma Matemātiska virsma, uz kuras horizontālajā uzmērīšanā noteiktā koordinātu sistēmā nosaka punktu stāvokli, tās veids, samēri un stāvoklis jāizvēlas tā, lai attiecīgajā teritorijā tā pēc iespējas precīzāk piekļautos ģeoīda virsmai.
- izrēķināmība Matemātiskās loģikas jēdziens, kas matemātuskos terminos raksturo iespēju ar algoritmu noteikt funkcijas vērtību.
- faktoranalīze Matemātiskās statistikas metode noteiktu neizmērāmu faktoru analizēšanai; izmanto psiholoģijā, inteliģences izpētē, ekonomikā, socioloģijā.
- regresijas analīze matemātiskās statistikas metode regresijas noteikšanai, izmantojot statistisku eksperimentu rezultātus.
- izoperimetrisks uzdevums matemātisks uzdevums atrast starp visām noteiktās klases līknēm, kurām vienāds perimetrs, tādu līkni, kurai kāds no tās atkarīgajiem lielumiem ir ar vislielāko (vai vismazāko) iespējamo vērtību.
- formula Matemātisku simbolu kopa; divas matemātiskas izteiksmes, kas savienotas ar vienādības zīmi.
- veidojamība Materiāla īpašība ārēju spēku iedarbībā pieņemt kādu noteiktu formu un to saglabāt pēc šo spēku darbības izbeigšanās.
- termohroisms Materiāla īpašība būt caurspīdīgam pret siltumstarojumu ar noteiktu viļņu garumu, bet citus absorbēt vai mainīt.
- salizturība Materiāla spēja izturēt daudzkārtēju sasaldēšanu un atkausēšanu bez sairšanas un stiprības ievērojamas samazināšanas pazīmēm; salizturību nosaka ar sasalšanas un atkušanas ciklu skaitu, kuros process noticis bez redzamiem materiāla bojājumiem.
- sarkannoturība Materiāla spēja saglabāt cietību un stigrību līdz noteikta augstuma temperatūrai.
- sarkanlūstamība Materiāla trausla sagrūšana noteiktā augstā temperatūrā.
- plastiskās izejvielas materiāli (māli, kaolīni, bentonīti), kas ārējas mehāniskas iedarbības rezultātā pieņem noteiktu formu un saglabā to pēc iedarbības izbeigšanās.
- sociālo grupu vērtības materiālie objekti un idejas, kas vieno un motivē kopīgai darbībai, savstarpējām attiecībām relatīvi noturīgu cilvēku kopu.
- bāze Materiālie resursi, priekšnoteikumi, kas nepieciešami kādam pasākumam, darbībai.
- pamatkapitāls materiālie un naudas resursi, kas nepieciešami uzņēmējsabiedrības darbības uzsākšanai un tās statūtos noteikto mērķu sasniegšanai, kuru veido visu sabiedrības dalībnieku daļu vērtības kopsumma (izlaisto akciju nominālvērtību kopsumma).
- atsauces materiāls materiāls (viela) vai substance, kurai vienas īpašības vai vairāku īpašību vērtības ir pietiekami viendabīgas un labi konstatējamas, lai lietotu mērīšanas līdzekļu kalibrēšanai, mērīšanas metožu novērtēšanai vai materiālu vērtību noteikšanai.
- mērvienības etalons materiāls mērs, mērīšanas līdzeklis, atsauces materiāls (mēra vai mērierīču komplekta pirmais paraugs) vai mērīšanas sistēma, kas paredzēta mērvienības lieluma noteikšanai, realizēšanai, saglabāšanai vai reproducēšanai.
- azbestšīferis Materiāls, kas sastāv no sacietējušas sablīvētas portlandcementa javas ar tajā ietvertām, sīki un vienmērīgi sadalītām, noteiktos virzienos orientētām azbesta šķiedrām; mākslīgais šīferis.
- mākslīgais šīferis materiāls, kas sastāv no sacietējušas sablīvētas portlandcementa javas ar tajā ietvertām, sīki un vienmērīgi sadalītām, noteiktos virzienos orientētām azbesta šķiedrām.
- kaļķi Materiāls, ko iegūst, apdedzinot kaļķakmeni vai apdedzinātu kaļķakmeni veldzējot ar ūdeni.
- apdedzinātie kaļķi materiāls, ko iegūst, apdedzinot kaļķakmeni; gk. kalcija oksīds (CaO).
- klinkers materiāls, ko iegūst, līdz saķepšanai apdedzinot izejvielu (piemēram, kaļķakmens un māla) maisījumu, kuru samaļot kopā ar piedevām (ģipsi, pucolāniem, metalurģiskajiem sārņiem u. c.) vai bez tām, iegūst cementu.
- tiešās materiālu izmaksas materiālu izmaksas, kas tieši saistītas ar noteiktu izmaksu nesēju (kalkulācijas objektu).
- termodefektoskopija Materiālu sastāva un struktūras netieša noteikšana pēc to termiskajiem raksturlielumiem.
- presēšana Materiālu spiedapstrāde, kuras laikā pārveido materiāla formu, to sablīvē, mainot fizikālās un mehāniskās īpašības.
- penetrometrija Materiālu, vielu konsistences noteikšana, mērīšana.
- telpa Matērijas eksistēšanas galvenā forma (vienotībā ar laiku), kas raksturo objektu izplatību, to mijiedarbību.
- Leonotis leonurus māteru leonote.
- māšu mirstība mātes nāves gadījumu biežums grūtniecības vai bērna dzimšanas komplikācijās noteiktā iedzīvotāju kopumā.
- matriarchāts Matriarhāts - mātes, sievietes valdīšanas veids, iekārta, kurā māte ir noteicēja.
- samaukt Maucot vienu otram, citu citam virsū, savienot; šādā veidā izgatavot (ko).
- topektomija Maza un specifiska laukuma atdalīšana no frontālās garozas; lieto noteiktu epilepsijas formu un psihisku traucējumu ārstēšanai.
- vokabulārs Maza vārdnīciņa, arī vārdu saraksts, kas pievienots hrestomātijai vai kādai mācību grāmatas nodaļai.
- mazie Mazā zāle (teātrī); aktieri, izrādes, kas notiek mazajā zālē.
- Sovānu upe Mazā Zurzu ezera noteka uz Pildas ezeru Ņukšu pagastā.
- cuketo Maza, apaļa cepurīte, ko valkā noteikti Romas katoļu baznīcas garīdznieki; krāsa atkarīga no hierarhijas pakāpes: pāvests valkā baltu, kardināli - sarkanu, bīskapi - violetu, pārējie - melnu.
- separātisms Mazākumtautību kustība par atdalīšanos no vienotas valsts un savas patstāvīgas valsts, autonoma apgabala u. tml. nodibināšanu.
- Rietumāzija Mazāzijas, Arābijas un Sinaja pussalas, tām tuvākās salas un teritorijas 7,5 mlj km2 platībā; pārsvarā kalni un plakankalnes, lielas teritorijas aizņem tuksneši, pustuksneši un sausās stepes, plaši beznoteces apgabali; Priekšāzija.
- Baurupe Mazezera noteka uz Riebezeru Limbažu pagastā; Baurupīte.
- vanna Mazgāšanās, iegremdējoties šādā traukā, tilpe; arī ārstnieciska pelde, iegremdējoties šādā traukā, tilpe (ar ūdenim pievienotiem ārstnieciskiem līdzekļiem).
- bādāt Mazgāt (vannā, pirtī); peldināt; vannot.
- bādēt Mazgāt (vannā, pirtī); peldināt; vannot.
- vannēt Mazgāt vannā, arī citā traukā; vannot.
- bādāties Mazgāties (vannā, pirtī); peldēties; vannoties.
- vannēties Mazgāties vannā, arī citā traukā; vannoties.
- dumas Mazkrievu tautas dziesmas par vēsturiskiem notikumiem vai sadzīves parādībām.
- pieēnot Mazliet apēnot, pasargāt no saules staru tiešas iedarbības.
- paskaistināt Mazliet izdaiļot, izgreznot.
- pietēlot Mazliet izlikties; mazliet notēlot (kādu psihisku, parasti emocionālu, stāvokli).
- kniksēt Mazliet locīt celi vai ceļus, piemēram, sveicinot, pateicoties (parasti par mazām meitenēm).
- grozīties Mazliet mainoties, būt aptuvenam (parasti par skaitu, mēru).
- paticēt Mazliet noticēt.
- pavirīt Mazliet noticēt.
- aptīrīt Mazliet notīrīt (visapkārt, vispāri).
- paziest Mazliet notraipīt.
- pagraudāt Mazliet notraukt.
- ietvīkt Mazliet notvīkt.
- pakniksēt Mazliet palocīt celi vai ceļus, piemēram, sveicinot, pateicoties (parasti par mazām meitenēm).
- pielabot Mazliet papildinot, pārveidojot u. tml., uzlabot (piemēram, tekstu, mākslas darbu).
- laikus mazliet pirms noteiktā, paredzētā laika.
- aizvaiņot Mazliet sabojāt, ievainot, aizskart.
- paslieties Mazliet, daļēji iztaisnot savu augumu, ķermeni.
- paslieties Mazliet, daļēji iztaisnoties, pastiepties (par augumu, ķermeni).
- dipleidoskops Mazs astronomisks instruments vietējā laika tuvīnai noteikšanai.
- kremajēri Mazs robains stienītis, kas dažādos instrumentos savienots ar grozāmu zobratu kādas ietaises daļas, piem., rādītāja virzīšanai.
- mikrotonometrs Mazs tonometrs skābekļa un oglekļa dioksīda parciālā spiediena noteikšanai arteriālajās asinīs.
- znotēns Mazs, niecīgs znots.
- ķēbainis Mazs, notašķījies bērns.
- dur Mažora skaņkārtas nosaukums burtu notācijā.
- harmoniskais mažors mažora skaņkārtas paveids, kas radies, dabiskajam mažoram pazeminot 6. pakāpi.
- melodiskais mažors mažora skaņkārtas paveids, kas radies, dabiskajam mažoram pazeminot 6. un 7. pakāpi.
- dūrs Mažors (alfabētiskajā burtu notācijā).
- skapis Mēbele, kuras virsmu veido sešas savienotas plāksnes, kurai ir durvis un kura ir paredzēta dažādu priekšmetu (piemēram, drēbju, trauku, grāmatu) uzglabāšanai.
- dzīvojamo telpu mēbeles mēbeles dzīvojamām telpām ar apvienotām funkcijām (virtuves, guļamistabas u. c.).
- mēbeļu komplekts mēbeļu izstrādājumu grupa ar plašiem sastāva variantiem, kas apvienoti savā starpā ar arhitektoniski māksliniecisko (stilistisko) mērķi, paredzēta telpas funkcionālo zonu aprīkošanai.
- mēbeļu iekārta mēbeļu izstrādājumu grupa, kas apvienota pēc mākslinieciski stilistiskām un konstruktīvām pazīmēm, paredzēta telpas noteiktas funkcionālas zonas aprīkošanai.
- iekārta Mēbeļu komplekts, kas paredzēts (noteiktai) telpai; mēbeļu kopums, kas atrodas, ko izmanto (kādā telpā); mēbeļu kopums un citi telpas priekšmeti, kas atrodas, ko izmanto (kādā telpā).
- individuālās medības medības, kurās katrs mednieks darbojas atsevišķi; izšķir medības uz gaidi, medības pievilinot, piezogoties, medības ar medību suni, ar medību rīkiem, no laivas.
- nelikumīgas medības medības, kuru laikā netiek ievērotas Medību likuma, Medību noteikumu vai citu medību normatīvo aktu prasības.
- medību uzraudzība medību likuma, medību noteikumu un citu normatīvo aktu ievērošanas kontrole, ko veic Valsts mežu dienests.
- medību termiņi medību noteikumos minēto vietējo un caurceļojošo putnu un zīdītāju medīšanas laiks; bioloģisku un ētisku apsvērumu dēļ medības nav atļautas dzīvnieku grūsnības perioda otrajā pusē, mazuļu dzimšanas un audzēšanas sākumposmā; kažokādu dzīvnieku medības pielāgotas gadalaikam, kad tiem ir izveidojies ziemas apmatojums; visu gadu atļauts medīt tos dzīvniekus, kas konkrētajā ekoloģiskajā situācijā uzskatāmi par kaitīgiem.
- drošības noteikumi medībās medību noteikumu nodaļa, kas reglamentē mednieku un dzinēju rīcību medībās, un ir izstrādāti, izmantojot ilgstošā pieredzē uzkrājušos informāciju; tā kā medībās vienlaikus piedalās daudz cilvēku un tiek lietoti šaujamieroči, rodas paaugstināta bīstamība gan medību dalībniekiem, gan citiem tuvumā esošajiem cilvēkiem.
- veselības aprūpe mājās medicīniska aprūpe, kas ietver noteiktu veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanu cilvēkam viņa dzīvesvietā.
- ātrā (medicīniskā) palīdzība medicīniska organizācija, kuras uzdevums ir sniegt steidzamu medicīnisko palīdzību pēkšņas saslimšanas un nelaimes gadījumos notikuma vietā, kā arī nogādāt slimo, nelaimes gadījumā cietušo uz slimnīcu; medicīnas darbinieku brigāde, kas veic šādus uzdevumus.
- verapamils Medikaments, kalcija antagonists, kavē kalcija piesaisti no šūnu iekšējām rezervēm, mazinot gludās muskulatūras ierosināmību un kontraktilitāti.
- dozimetrija Medikamentu devas kvantitatīva noteikšana.
- lencējs Mednieks vai nemednieks, kurš apseko noteiktu teritoriju nolūkā konstatēt medījamā dzīvnieka atrašanās vietu.
- medību vadītājs mednieks, kas atbild par pareizu medību norisi un medību noteikumu ievērošanu.
- ienesums Medus, ko bites saražo noteiktā periodā.
- megahrons Megacikls - Zemes tektoniskās attīstības posms, kurā notikušas ļoti būtiskas Zemes tektoniskās struktūras, it īpaši ģeosinklinālo sistēmu pārmaiņas.
- Stounhendža Megalītu monuments Solsberijas līdzenumā Anglijā; iespējams, bijusī svētnīca saules pielūgšanai vai vieta, kur ir ticis noteikts zemkopības un astroloģiskais kalendārs.
- megers Megommetrs, pārnesama ierīce lielas elektriskās pretestības (līdz 10 000 megomu) mērīšanai; to lieto sakaru tehnikā izolācijas pretestības noteikšanai.
- utopisms Mēģinājums, centieni īstenot kādu no utopijām (1).
- samēģināt Mēģinot panākt, ka (kas, parasti izpildītai mākslā) noris saskaņoti.
- izmēģināt Mēģinot sagatavot (parasti skatuves uzveduma, kinofilmas daļu).
- sakabe mehāniska iekārta ritošā sastāva sakabināšanai vilcienā un noteikta attāluma ieturēšanai starp tā vienībām, garenspēku novadīšanai no vienas vienības uz otru, to mīkstināšanai un triecienspēku amortizācijai kustības laikā, apstājoties, iekustoties un manevrējot.
- pianola Mehāniska ierīce, kas iedarbina klavieru taustiņus ar caurumotiem papīra veltņiem; klavieres, kam ir pievienota šādu veltņu ierīce.
- krāsošana Mehāniski un fizikālķīmiski procesi, ar ko iegūst noturīgu materiālu krāsojumu.
- skarificēt Mehāniski vai ķīmiski ievainot apvalku (sēklai), lai veicinātu (tās) dīgšanu.
- aerofons Mehānisks megafons - ierīce cilvēka balss pastiprināšanai un koncentrēšanai noteiktā virzienā.
- ierīce mehānisks vai elektronisks darba līdzeklis kāda noteikta uzdevuma veikšanai.
- atdalītājs Mehānisms (ietaise) detaļu vai sagatavju atdalīšanai no plūsmas pa vienai vai noteiktā komplektā.
- sprūds Mehānisms šaujamierocī, kuru iedarbinot ar mēlīti, notiek šāviens.
- autentifikācijas apmaiņa mehānisms, kas, izmantojot informācijas apmaiņu, ļauj noteikt datoru tīkla aktīvo elementu autentiskumu.
- nelaidena ieslēgšana mehānismu vadības process, ko raksturo krasi nevienmērīga darbības attīstība; spēkratiem ieskrienoties, sajūga nelaidena ieslēgšana notiek ar vibrācijām, rāvieniem un grūdieniem, kas rada gaitas raustīšanos.
- laidena ieslēgšana mehānismu vadības process, ko raksturo vienmērīga, pakāpeniska darbības attīstība; spēkratiem ieskrienoties, sajūga laidena ieslēgšana notiek bez vibrācijām, rāvieniem un grūdieniem, un tas dod iespēju kustību uzsākt vienmērīgi.
- mehāniskā terapija mehanoterapija.
- meitasvīrs Meitas vīrs; znots.
- introzīcija Meiteņu apgraizīšanas veids dažās Austrālijas ciltīs, varmācīgi ar roku vai akmens nazi atplēšot un paplašinot meitenes maksti un pēc tam veicot piespiedu dzimumaktu ar vairākiem vīriešiem.
- kahlua Meksikāņu kafijas liķieris (26,5%), kam pievienotas dažādas zālītes un vaniļa.
- MASP Meksikas Apvienotā sociālistiskā partija.
- Mehiko Meksikas galvaspilsēta ("Mexico"), atrodas Meksikas kalnienē, Teskoko beznoteces ieplakā 2240 m vjl., kopā ar priekšpilsētām veido federālo distriktu, platība - 1485 kvadrātkilometri, 8841916 iedzīvotāji (2009. g.).
- MXN Meksikas peso; Meksikas Savienoto Valstu valūtas kods, sīknauda - sentavo.
- Meksika Meksikas Savienotās Valstis - valsts Ziemeļamerikas dienvidos ("México"), platība - 1953162 kvadrātkilometri, 112468850 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Mehiko, administratīvais iedalījums - 31 pavalsts un 1 federāls distrikts, ziemeļos robežojas ar ASV, dienvidos - ar Belizu un Gvatemalu, austrumu krastus apskalo Karību jūra un Meksikas līcis, rietumu - Klusais okeāns.
- Mēķes ezers Mēķes ezers - atradās Piejūras zemienē, Nīcas pagastā, 0,7 m vjl., platība - \~50 ha, nosusināts 1960. gadu sākumā, izbūvējot Mēķes polderi, notekupe Tosele (33 km) saīsināta līdz 10 km.
- pamatskaņa Melismos - melodijas skaņa, kam ir pievienota cita skaņa (citas skaņas).
- sprauklis Melnās vietas nolaidīgi iespiestā loksnē vai arī merkantilā iespiedumdarbā starp burtiem, vārdiem vai rindām, kas rodas pavirši izslēgtā salikumā, mašīnai tricinoties vai izslēdzējiem paceļoties; mašīnas salikumā melnās smalkās līnijas starp burtiem rodas, strādājot ar vecām, nolietotām matricām.
- melnoties Melnot (1).
- melnoties Melnot (2).
- milnēt Melnot.
- Filipsa melnule melnuļu suga ("Melanotus phillipsii").
- piebalss Melodija, kas polifoniskā skaņdarbā tiek pievienota pamatmelodijai.
- nodziedāt Melodiski skanot, virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), pār (ko) - parasti par lodēm.
- uzmelst Melojot apvainot, inkriminēt.
- izmeloties Melojot izkļūt no nevēlamas situācijas; melojot attaisnoties.
- piemelot Melojot pievienot (iepriekš teiktajam, zināmajam u. tml.).
- piemelst Melšot pievienot (iepriekš teiktajam, zināmajam u. tml.).
- zalkšpieņi Mēļziedaino kurvjziežu ģints ("Helminthia"), sūrpieņiem līdzīgi augi, bet vīkallapas divās rindās, stāvus uz augšu, ziedpamats bārkstains, spilvu vainadziņi nenokrīt, ar plūksnotām spilvītēm, Latvijā tikai "Helminthia echoides", kas sastopama ļoti reti.
- memoratīvs memoriāls īpašvārds - vārds vai nosaukums, kas dots par godu kāda cilvēka, notikuma, vietas u. tml. piemiņai.
- epakta Mēness vecums no neomenijas (jaunās Mēness fāzes), skaitot par izejas punktu noteiktu dienu gadā.
- minima Mensūrālās notācijas mūzikas pierakstā apzīmēja tagadējo pusnoti.
- paukkomāns Mensūru kārtības noteikumi.
- dismetrija Mēra trūkums kustībās kā telpas, tā laika ziņā: kustības ir pārmērīgas, apstājas pārāk vēlu, notiek rāvieniem, ar pārliecīgu ātrumu; smadzenīšu bojājuma simptoms.
- mērījumu vienotība mērāmo lielumu izteikšana likumā noteiktajās mērvienībās ar nosacījumu, ka mērījumu rezultātu vērtības reproducētas no nacionālajiem vai starptautiskajiem mērvienību etaloniem un rezultātu kļūda zināma ar novērtētu nenoteiktību.
- emanometrs Mēraparāts radona satura noteikšanai atmosfērā.
- tiešās darbības mēraparāts mēraparāts, kas pārveido mērāmo lielumu, nesalīdzinot to ar zināmu lielumu (piemēram, termometrs, ampērmetrs).
- ampērvoltmetrs Mēraparāts, kurā apvienoti ampērmetrs un voltmetrs.
- piemērcēt Mērcējot pievienot (pie kā, kam klāt).
- atmērcēt Mērcējot, mitrinot dabūt nost (ko pielipušu).
- atmērcēt Mērcējot, mitrinot padarīt mīkstu, mīkstāku; atmiekšķēt.
- mērplāksnītes Mēri garuma vai leņķa noteikšanai.
- rezolvometrs Mēriekārta fotomateriālu izšķirtspējas noteikšanai.
- atgāzu analizators Mēriekārta spēkratu atgāzu vai izplūdes gāzu koncentrācijas mērīšanai, kas parasti ļauj noteikt HC, CO, CO~2~ un O~2~ sastāvu un dīzeļmotoriem - arī dūmainību. To izmanto kā diagnostikas, tā regulēšanas vajadzībām, var izmantot arī motora griešanās frekvences un eļļas temperatūras mērīšanai.
- justēšana mēriekārtu pārbaude un noregulēšana atbilstoši tehniskajiem noteikumiem.
- alkometrs Mērierīce promiļu noteikšanai organismā.
- piemērīt Mērījot pievienot (kam klāt).
- samērīt Mērījot sadalīt (noteiktās daļās, attiecībās).
- ģeodēziskie mērījumi mērījumi, ko veic dabā, lai noteiktu Zemes virsmas punktu savstarpējo stāvokli.
- netiešie mērījumi mērījumi, kuros fizikālā lieluma vērtību nosaka pēc citu lielumu mērījumu rezultātiem, izmantojot noteiktas likumsakarības starp šiem lielumiem.
- menzūra Mērījumu kopums mūzikas instrumenta elementu apjoma un novietojuma noteikšanai.
- bīdinstrumenti Mērinstrumenti detaļu lineāro izmēru noteikšanai vai pārnešanai ar divu pārbīdāmu mērskalu palīdzību.
- iekšmērs Mērinstruments caurumu, rievu u. tml. iekšējo izmēru noteikšanai.
- līmeņrādis Mērinstruments horizontāla un vertikāla virziena noteikšanai.
- anemometrs Mērinstruments vēja, gāzu un šķidruma plūsmu ātruma un virziena noteikšanai.
- mēri Mērīšanas līdzekļi, kas atveido noteiktas vērtības fizikālos lielumus.
- mēroga mērpārveidotājs mērīšanas pārveidotājs, kas maina mērāmo lielumu noteiktu reižu skaitu.
- mērķēšana Mērķplānošana - tirgzinības termins: ražotāju vai tirgotāju centieni noteiktai cilvēku grupai pārdot noteiktas preces, veicot pircēju loka izpēti un nodrošinot atbilstošu reklāmu.
- sociālā atveseļošana mērķtiecīga darbība, organizēts process, kura rezultātā pastāvošā sociālās sistēma mainās pati, izmainot arī sociālo vidi.
- ortoģenēze Mērķtiecīga evolūcija noteiktā virzienā, kuru nosaka iekšēji faktori.
- vaisļošana Mērķtiecīga pavairošana, radot pēcnācējus ar noteiktām īpašībām.
- lemšana Mērķtiecīga rīcība, lai panāktu, ka kaut kas notiek vēlamajā, vajadzīgajā veidā.
- runas akts mērķtiecīga runas darbība, kas tiek veikta saskaņā ar noteiktā sabiedrībā nostiprinātām saziņas normām un ko veido viens izteikums vai arī izteikumu kopums - teksts.
- metode sociālajā darbā mērķtiecīga, plānota, sistēmiska un teorētiski pamatota profesionāla darbība vai to kopums, ko izmanto visos sociālā darba prakses līmeņos (mikrolīmenī, mezolīmenī, makrolīmenī).
- darbvieta Mērķtiecīgi iekārtota telpas daļa noteikta darba (operācijas) veikšanai.
- virzīt Mērķtiecīgi ietekmēt (apstākļus, notikumu attīstību, kā rīcību, darbību u. tml.).
- darbs ar grupu mērķtiecīgi organizēts psihosociāls un izglītojošs process, kura fokusā ir personas attīstība grupas dalībnieku sociālās mijiedarbības procesā, kas notiek dažādās situācijās un grupās (piemēram, ģimene, organizācija, draugu grupa, klubi, reliģiskās draudzes, vecāku grupas).
- lemt Mērķtiecīgi rīkojoties, panākt, ka (kas) notiek vēlamajā, vajadzīgajā veidā.
- zonēt Mērķtiecīgi sadalīt teritoriju, telpu noteiktās funkcionālās zonās (parasti pilsētbūvnieciskā plānojumā).
- izaudzināt Mērķtiecīgi veidojot, audzinot, panākt, ka izveidojas.
- reminiscences grupa mērķtiecīgi veidota cilvēku grupa, kuras dalībnieki dalās atmiņās, pagātnes stāstos, dzīves notikumos, kas var ietvert pozitīvas, kā arī sāpīgas, pretrunīgas un sērošanas atmiņas.
- manīties Mērķtiecīgi virzīties (ejot, skrienot) - par cilvēkiem; veikli virzīties prom, nost (no kā), veikli virzīties (kur).
- rezistīvie mērpārveidotāji mērpārveidotāji, kuros mērāmais lielums, iedarbojoties uz pārveidotāju, maina rezistora pretestību; vienkāršākie ir reostata mērpārveidotāji, kuros pretestība mainās, mainoties reostata slīdkontakta stāvoklim.
- kaile Mērvienība attāluma noteikšanai no jūras krasta.
- kailis Mērvienība attāluma noteikšanai no jūras krasta.
- metriskā mērvienību sistēma mērvienību sistēma, kuras pamatvienības ir metrs un kilograms un kurā atvasinātās mērvienības iegūst, reizinot vai dalot pamatvienību ar skaitli 10 kādā pakāpē.
- netiešie mēsli mēsli, kuru sastāvdaļas augi neizmanto par barības vielām, bet kuri uzlabo augsnes īpašības, palielinot tās auglību.
- lokālais mēslojums mēslojums (minerālmēsli), kas noteiktā dziļumā lentveidā vai ligzdveidā iestrādāti augsnē noteiktā attālumā no kultūraugu sēklām.
- aizēnot Mest ēnu (uz ko); apēnot.
- stikla griesti metafora, ar ko apzīmē neredzamus šķēršļus, kas kavē sieviešu, noteiktu rasu un etnisko grupu cilvēku iespējas nokļūt vadošajos amatos valdībā, organizācijā vai industrijā, lai gan viņu kompetences līmenis ir līdzvērtīgs vai pat augstāks nekā tiem, kuri ieņem vadošos amatus.
- šmartiņš Metāla (tērauda) troses nodrošinājums pret atmosfēras kaitīgo iedarbību, ko panāk trosi ietaukojot vai nodarvojot un pēc tam aptinot ar buru audekla strēmeli.
- limbs Metāla gredzens ar skalu pagrieziena leņķa noteikšanai vai darbināmā elementa pārvietojumu noteikšanai.
- dziļrūdāmība Metāla īpašība norūdīties līdz noteiktam dziļumam; atkarīga no materiāla ķīmiskā sastāva, kritiskā rūdīšanas ātruma.
- nostiprinošais pārklājums metāla izstrādājumu nostiprināšanas paņēmiens – cietu, izturīgu materiāla kārtu uzklāj detaļas virsmai, veidojot pārklājumu, kas palielina virsmas nodilumizturību, kalpošanas ilgumu un dod iespēju kompensēt detaļas nodilumu un atjaunot sākotnējos izmērus.
- nosēdināšana Metāla spiedapstrādes operācija ar ko palielina sagataves šķērsgriezuma laukumu, vienlaikus samazinot tās augstumu; sēdināšana.
- metālgriešana Metālapstrādes process, kurā ar griešanu vai slīpēšanu iegūst noteiktas formas un izmēra metāla detaļas vai pusfabrikātus.
- alumīnija pulverkausējumi metālkeramisks materiāls, ko iegūst, sapresējot alumīnija vai alumīnija un silīcija sakausējuma pulveri, saķepinot un karsti deformējot.
- ferīts metālkeramisks materiāls, ko izgatavo, sapresējot un saķepinot dzelzs oksīda Fe~2~O~3~ un citu metālu oksīdu (ZnO, NiO un MgO) pulverus; tam piemīt liela elektriskā pretestība un magnētiskā caurlaidība; lieto elektrotehnikā, radiotehnikā, automātikā un telemehānikā.
- cietkausējums Metālkeramisks sakausējums, ko iegūst, sapresējot un saķepinot ļoti cietus un grūti kūstošus (volframa, titāna un tantala) karbīdu pulverus ar metālisku saistvielu - kobaltu; saglabā cietību un nodilumizturību līdz 800-1000 Celsija grādu temperatūrā.
- polimorfās pārvērtības metālu (cietā stāvoklī) kristāliskā režģa formu maiņa atkarībā no temperatūras; notiek karsēšanas-dzesēšanas procesā.
- novecināšana Metālu sakausējuma struktūras izmainīšana normālā vai paaugstinātā temperatūrā; pārsātinātā cietā šķīduma pārvērtības notiek pakāpeniski, un materiāls nocietinās, tā stiprība palielinās; n. samazina izstrādājuma iekšējos spriegumus, lai ekspluatācijas laikā nemainītos forma un izmēri.
- veidošana Metālu spiedapstrādes veids, kurā sagatavi lokāli deformē, mainot tās formu, bet nemainot materiāla biezumu.
- kordēt Metālu tehnikā apstrādāt darba rīku rokturus, padarot tos grubuļainus, vieglāk noturamus.
- imūnlimfoscintigrāfija Metastātiska audzēja scintigrāfiskā noteikšana limfmezglos, izmantojot radioaktīvi iezīmētas monoklonālas antivielas vai antivielu fragmentus, kas ir specifiski pret audzēja antigēniem.
- sprādziena meteorīta krāteris meteorīta krāteris, ko veido lielas masas meteorīts, ar lielu ātrumu ietriecoties debess ķermeņa virsmā; sadursmes brīdī meteorīta kinētiskā enerģija pāriet siltumā, notiek sprādziens, kurā liela daļa meteorīta iztvaiko, bet sprādziena vietā paliek sekls, apaļš krāteris.
- aeroloģiskais aparāts meteoroloģiskais aparāts gaisa fizikālā stāvokļa noteikšanai brīvā atmosfērā dažādos augustumos.
- meteoroloģiskais tīkls meteoroloģiskās stacijas un posteņi noteiktā teritorijā, kuri veic novērojumus ar vienāda tipa aparātiem pēc vienotas programmas, vāc un apkopo datus.
- heliantīns Metiloranžs - oranža krāsviela, ko izmanto kā jutīgu indikatoru šķīduma skābuma vai sārmainuma noteikšanai.
- aukstā metināšana metināšana, kurā savienojums izveidojas parastā temperatūrā, saskarsmes virsmu atomiem tuvinoties un saistoties ar atomu saitēm, ja plastiskus materiālus kopēji plastiski deformē.
- metināšana ar šķīdinātājiem metināšana, virsmas pirms to kontaktēšanas uzbriedinot šķīdinātājā.
- šveicēt Metināt; savienot, parasti kaļot.
- sametināt Metinot (tehnoloģiskā procesā), savienot (ko), parasti pilnīgi; metinot (tehnoloģiskā procesā), izveidot (savienojuma vietu), parasti pilnīgi.
- aizmetināt Metinot aizpildīt (plaisu, atvērumu, caurumu).
- iemetināt Metinot iestiprināt (kur iekšā).
- pametināt metinot pagarināt, paplašināt.
- piešveicēt Metinot piestiprināt (pie kā, kam klāt).
- piešveisēt Metinot piestiprināt (pie kā, kam klāt).
- uzmetināt Metinot piestiprināt (uz kā, kam).
- davirināt Metinot pievienot.
- pievirināt Metinot pievienot.
- iešveicēt Metinot, lodējot iestiprināt, piestiprināt.
- iešveisēt Metinot, lodējot iestiprināt, piestiprināt.
- dioptroskopija Metode acs refrakcijas noteikšanai ar oftalmoskopu.
- asins analīze metode asins ķīmiskā sastāva, grupas, asinsķermenīšu skaita u. c. noteikšanai; asinis tiek ņemtas no pirksta vai no vēnas.
- augošu koku atzarošana metode bezzarainas koksnes izaudzēšanai - augošam kokam līdz noteiktam augstumam (kad stumbra caurmērs krūšaugstumā sasniedz 14 cm) nozāģē vai nogriež apakšējos zarus, netraucējot koka augšanu.
- kampimetrija Metode centrālā redzes lauka defektu noteikšanai, lietojot kampimetru.
- dispersitātes analīze metode daļiņu vai poru lieluma un procentuālā sadalījuma noteikšanai; granulometriskā analīze.
- cistranstests Metode divu fenotipiski vienādu mutāciju alēliskuma noskaidrošanai; funkcionālais alēlisma tests.
- stereotaksija Metode elektrodu ievadīšanai noteiktos smadzeņu punktos.
- katatermometrija Metode gaisa atdzesējošās iedarbības noteikšanai; lieto cilvēkam vispatīkamākās siltuma sajūtas higiēnisko normu noteikšanai.
- auksanogrāfija Metode kāda mikroorganismu celma barotnes optimālā sastāva noteikšanai.
- kvantitatīvā analīze metode ķīmisko elementu, atomu grupu vai struktūrgrupu noteikšanai.
- radiooglekļa metode metode materiāla absolūtā vecuma noteikšanai pēc radiooglekļa satura šajā materiālā.
- akustiskā lokācija metode objekta atrašanās vietas noteikšanai ar skaņas viļņu palīdzību.
- kvalitatīvā analīze metode parauga ķīmisko elementu, atomu grupu vai struktūrgrupu noteikšanai.
- arteriometrija Metode pārmaiņu noteikšanai artēriju lūmenā.
- polikross Metode svešapputes augu līniju un šķirņu vispārīgās kombinatīvās spējas noteikšanai.
- potenciometrija Metode šķīduma skābuma, sārmainuma vai izšķīdinātas vielas koncentrācijas noteikšanai pēc elektroķīmiskā potenciāla mērījumiem.
- esteziometrija Metode taustes maņu jutīguma noteikšanai.
- BLUP modelis metode vaislas dzīvnieku ciltsvērtības noteikšanai, ko izstrādāja Hendersona skola Ziemeļamerikā (angļu "best linear unbiased prediction" - labākā lineārā nenobīdītā prognoze).
- parciālā metode Metode, ar ko pārbauda motoru, to darbinot ar daļēji atslēgtiem cilindriem uz stenda. Parciālo metodi lieto gadījumos, kad motora jauda pārsniedz bremzēšanas stenda jaudu. Četru un astoņu cilindru motoriem atslēdz pusi no cilindriem, sešu un divpadsmitcilindru motoriem - 2/3 cilindru. Pārbaudi atkārtojot, nosaka jaudu pēc kārtas visām cilidru grupām un aprēķina kopējo motora efektīvo jaudu.
- radioencefalogrāfija Metode, ar ko pētī injicētu iezīmētu radioaktīvo izotopu plūsmu caur smadzeņu asinsvadiem, noteicot to ar ārēju scintilācijas skaitītāju.
- grūtniecības tests metode, ar kuru jau pirms menstruāciju izbeigšanās var noteikt, ka iestājusies grūtniecība; metodē izmantots fakts, ka grūtniecības gadījumā placentā rodas noteikts hormons - progesterons, kas izdalās urīnā un asinīs.
- grafiskā metode metode, kas izteic skaitļus ar noteikta lieluma līnijām.
- dzīvesstāsta metode metode, kas tiek lietota sociālajā darbā ar cilvēkiem, kuri savā dzīvē ir pieredzējuši daudz pārmaiņu; tā palīdz strukturētā veidā noskaidrot un aprakstīt cilvēka dzīves notikumus un pieredzi.
- aptauja Metode, ko izmanto datoru tīklos, lai vadītu pieeju kopējai datu pārraides videi - centrālā stacija noteiktā kārtībā aptaujā datoru tīkla perifērijas stacijas.
- vērtības analīze metode, kura palīdz noskaidrot kas ir jādara, lai plānotos rezultātus varētu iegūt ar iespējami mazākām izmaksām, neapdraudot produkta kvalitāti, drošumu un konkurētspēju.
- zināšanu attēlošana metodoloģija, kas ir pamatā ekspertu sistēmu un zināšanu bāzu plānošanai un izmantošanai, kas raksturo noteiktu tēmu.
- piemest Metot pievienot (pie kā, kam klāt).
- psihodiagnostika Metožu kopums cilvēka individuālo psihisko īpašību noteikšanai.
- masspektrometrija Metožu kopums izotopu masas, masas skaitļu un relatīvās izplatības noteikšanai ar masspektrometru vai masspektrogrāfu.
- ultramikroanalīze metožu kopums ļoti mazu vielas daudzumu (10^-6^-10^-12^ g un 10^-3^-10^-6^ ml) kvalitatīvā un kvantitatīvā sastāva noteikšanai.
- akvametrija Metožu kopums ūdens kvantitatīvai noteikšanai neorganiskos un organiskos materiālos.
- papilduzsvars Metriskajā shēmā noteiktā pozīcijā paredzēts uzsvars, kas nav attiecīgā vārda zilbē pēc valodas likumiem.
- daļenieks Metrs toniskās vārsmošanas sistēmā, kur metriski neuzsvērto zilbju skaits starp uzsvērtajām nav stingri noteikts, bet mainās robežās no vienas līdz divām.
- labdabīgā mezenhimoma mezenhimoma, ko veido divi vai vairāki skaidri noteicami mezenhimāli elementi kopā ar fibrozajiem audiem.
- piekļuves mezgls mezgli uz piekļuves tīkla, kas nodrošina individuālam lietotājam piekļuvi tīklam; šādā mezglā individuālās piekļuves līnijas tiek apvienots padeves maģistrālē; šajos mezglos var veikt arī dažādu protokolu konversiju vai adaptāciju.
- šotmezgls Mezgls, kuru lieto sasienot divus galus, no kuriem viens ir iešpleisēta cilpa (arī ar kaušu vai gredzenu), kā arī divus stipri atšķirīga resnuma galus; to sienot, vaļējo galu no apakšas uz augšu izvelk caur pamatgala cilpu, apņem tai apkārt un pabāž zem slogotās vaļējā gala daļas.
- šotes mezgls mezgls, kuru lieto, sasienot divus galus, no kuriem viens ir iešpleisēta cilpa (arī ar kaušu vai gredzenu), kā arī divus atšķirīga resnuma galus.
- taisnais mezgls mezgls, kuru lieto, sasienot divus vienāda resnuma galus nelielas slodzes gadījumā.
- paraksiālā mezoderma mezoderma, kas novietojas gar notohordu un nervu cauruli.
- mezoblastēma Mezodermas šūnu sakopojums, kas pēc tam veido orgānu; mezoderma kā vienots veselums.
- purvaiņi meža edafiskā rinda, kurā apvienoti meža augšanas apstākļu tipi slapjās kūdraugsnēs, aizņem 12,0% Latvijas mežaudžu kopplatības, izveidojas ieplakās, palienēs, augsto vai pārejas purvu malās, kur uzkrājas virszemes ūdeņi vai izplūst gruntsūdens.
- purvainis meža edafiskā rinda, kurā apvienoti meža augšanas apstākļu tipi slapjās kūdraugsnēs, aizņem 12,0% Latvijas mežaudžu kopplatības, izveidojas ieplakās, palienēs, augsto vai pārejas purvu malās, kur uzkrājas virszemes ūdeņi vai izplūst gruntsūdens.
- slapjaiņi meža edafiskā rinda, kurā apvienoti meža augšanas apstākļu tipi slapjās minerālaugsnēs, aizņem 11,0% Latvijas mežaudžu kopplatības, izveidojas periodiski pārmitrās ieplakās.
- iestigošana Meža izmantošanai paredzētās platības norobežošana ar vizūrām, maikstēm vai krāsu, punktu virsotņu vietās iedzenot stabiņus, tos numurējot un ierokot cirsmas nosaukuma stabu.
- mistrotā kultūra meža kultūra, kurā ieaudzēti divu vai vairāku sugu koki, izvietojot tos noteiktā kārtībā atkarībā no sugu mežsaimnieciskajām īpatnībām; tās sastāvā var iekļaut tikai galvenās sugas, galveno sugu un palīgsugu vai arī galveno sugu, palīgsugu un krūmu sugu.
- mežpārkāpums Meža likumu pārkāpums, kas var izpausties kā: (1)nnelikumīga koku un krūmu ciršana (izrakšana) vai bojāšana; (2) meža ugunsdrošības noteikumu neievērošana; (3) meža iznīcināšana vai bojāšana, to dedzinot, applūdinot vai pārpurvojot; (4) meža zemju patvaļīga izmantošana; (5) meža augu un dzīvnieku un to mitekļu patvaļīga iznīcināšana, medību noteikumu pārkāpšana; (6) meža inženierbūvju, robežzīmju un norādījumu zīmju iznīcināšana vai bojāšana, kā arī citi likumos noteiktie pārkāpumi.
- vidulājs meža nogabals, kurā mežs atjaunojas vai arī tiek atjaunots gan no atvasēm, gan no sēklām; no atvasēm atjaunojušos kokus izcērt jaunākus, bet no sēklām izaugušos — lielākā vecumā; sastopami kā dižmeža, tā atvasāju koki.
- mineralizētā josla meža zemes josla, kas pilnīgi brīva (visu veģetācijas periodu) no zemsedzes un zemsegas seguma; tiek veidota, lai novērstu mežā uguns izplatīšanos un atvieglotu dzēšanas darbus, to ierīko ar dažādiem meža augsnes apstrādāšanas līdzekļiem (arkliem, kultivatoriem, frēzēm, diskecēšām, buldozeriem; arī augsni spridzinot) atkarībā no konkrētiem meža augšanas apstākļu tipiem, meža tipiem un mežaudžu uguns bīstamības klasēm.
- tapainis mežistrādes rokas darbarīks smagu apaļo kokmateriālu iekraušanai, sastāv no divbrusu korpusa ar urbumiem, noturkoka, 2 tapām, celšanas sviras un atbalsta kociņa.
- zildzeltanais mežķauķis mežķauķu suga ("Protonotaria citrea").
- nomēzt Mēžot notīrīt.
- taksācija mežsaimniecības nozare, kurā pēta un noskaidro metodes, ar kurām noteikt augošu, nocirstu un pārstrādātu koku dimensijas un tilpumu, koku un audžu vecumu, pieaugumu, krāju, augšanas gaitu un mežaudžu struktūras likumsakarības.
- meža tehniķis mežsaimniecības speciālists, kas apsargā noteiktu meža iecirkni, organizē un kontrolē meža kopšanu un darbu cirsmās.
- Klīves kanāls mežu meliorācijas sistēmu ūdeņu novadkanāls uz Lielupi Tīreļu līdzenumā, garums - 19 km, platums - līdz 15 m, dziļums - līdz 3 m, kritums - 5 m, ierīkots 19. gs. beigās, atjaunots ap 1930. g., vēlāk tīrīts, savāc ūdeņus sākot no Cenas tīreļa rietumu daļas, Cenas upes baseina augšdaļā.
- pieauguma mācība mežzinātnes disciplīna par kokaugu pieaugumu, kas izstrādā pieauguma klasifikāciju, pētī pieauguma struktūru, dinamiku, atkarību no vides, noteikšanas metodes un izmantošanas iespējas; galvenie virzieni ir atsevišķa koka pieauguma un kokaudzes pieauguma pētīšana.
- piemīcīt Mīcot pievienot (pie kā, kam klāt).
- nomīdīt Mīdot (ko), arī mīdoties (pa ko), notraipīt (to).
- nomīdīt Mīdot ievainot, arī nonāvēt.
- damīt Mīdot, minot (ar zirgiem), izkult.
- Velniņupīte Miegupītes labā krasta pieteka Mārsnēnu pagastā; Pienotavas grāvis; Velniņupe.
- furšetbankets Mielasts, kurā apkalpošana notiek pie bufetes veida galda un viesi ietur maltīti, stāvot kājās; uz bufetes veida galda ik pēc noteikta attāluma novieto šķīvjus, galda piederumus, glāzes un salvetes, galda vidū grupē dažādas aukstās uzkodas, sviestmaizes, augļus; šādu banketu izvēlas, ja paredzēta īslaicīga lietišķa tikšanās; viesmīlis parasti piedāvā dzērienus un seko, lai tiktu papildināti ēdieni; stāvbankets.
- stāvbankets Mielasts, kurā apkalpošana notiek pie bufetes veida galda un viesi ietur maltīti, stāvot kājās; uz bufetes veida galda ik pēc noteikta attāluma novieto šķīvjus, galda piederumus, glāzes un salvetes, galda vidū grupē dažādas aukstās uzkodas, sviestmaizes, augļus; viesmīlis parasti piedāvā dzērienus un seko, lai tiktu papildināti ēdieni.
- kokteiļbankets Mielasts, kurā viesu apkalpošana notiek pie bufetes galda, piedāvājot un pasniedzot viesiem dažādus alkoholiskos vai bezalkoholiskos kokteiļus, ko var novietot uz bufetes galda, kā arī piedāvāt viesiem, iznēsājot uz paplātes.
- sistēmiskais mielīts mielīts, kas skar noteiktas muguras smadzeņu sistēmas vai traktus.
- apaijāt Mierinot (bērnu) kādu laiku aijāt, šūpot.
- kūna Miesa, ķermenis; tāds, kam ir noteikta forma; kāpurs.
- kūnis Miesa, ķermenis; tāds, kam ir noteikta forma; kāpurs.
- kūns Miesa, ķermenis; tāds, kam ir noteikta forma; kāpurs.
- kondīcija Miesas stāvoklis (lauksaimniecības dzīvniekam) noteiktos ēdināšanas, turēšanas un ekspluatācijas apstākļos.
- rēbus Mīkla, kas sastāv no dažādu priekšmetu attēlojumiem pamīšus ar burtiem, notīm utt.
- aerotanks Mikrobioloģiska notekūdeņu attīrīšanas iekārta, kurā procesa norisei notiek intensīva aerācija.
- daļiņu polarizācija mikrodaļiņu magnētisko īpašmomentu - spinu - orientācija noteiktā virzienā.
- tēmēts mikrofons mikrofons, kas uztver tikai no kāda noteikta virziena nākošu skaņu.
- vienvirziena mikrofons mikrofons, kas uztver tikai no kāda noteikta virziena nākošu skaņu.
- mikromonofons Mikrofons, kura membrānai ir ļoti asa rezonanses spēja, kādēļ tas uztver tikai noteiktus tam pieskaņotus trokšņus.
- mikroklimatiskā rajonēšana mikroklimatisko rādītāju teritoriālais sadalījums, kurā uzsvērti mikroklimatisko atšķirību noteicošie faktori.
- integrālā mikroshēma mikrominiatūra elektroniska cietvielu ierīce, kurā lielā blīvumā kopīgā struktūrā apvienoti dažādi elementi (tranzistori, diodes, rezistori, kondensatori), kas nav atdalāmi un izmantojami atsevišķi.
- hemoglobinofils Mikroorganisms, kas labi aug barotnē, kurai pievienots hemoglobīns vai asinis.
- mikrobocenoze mikroorganismu kopums noteiktā teritorijā, vidē.
- reālrežīms Mikroprocesoru darba režīms, kurā katrai programmai ir noteikts izvietojums un tieša piekļuve servisiekārtām.
- klīniskā mikroskopija mikroskopa izmantošana klīniskās diagnozes noteikšanai.
- mikroincinerācija Mikroskopiska audu preparāta pārpelnošana, lai noteiktu tā neorganiskās sastāvdaļas.
- plaušu alveolas mikroskopiski maisiņi plaušās, kur elpošanas procesā notiek gāzu apmaiņa.
- mikropolariskops Mikroskops ar tam pievienotu polariskopu.
- lēpa Mīksta, neformīga, nenoteikta masa.
- siereklis Mīksta, staipīga masa, ko iegūst, biezpienu iedrupinot sakarsētā pienā.
- addolcendo Mīkstinot skaņu.
- raddolcendo Mīkstinot, nomierinot.
- moltons mīksts kokvilnas vai vilnas audums, vienā vai abās pusēs plūksnots.
- spaņolets Mīksts moltonam līdzīgs kokvilnas vai vilnas audums audekla vai kēpera sējumā, stipri uzplūksnots; lietoja blūzēm, ziemas tērpiem un tml.
- baika Mīksts, abās pusēs plūksnots kokvilnas audums.
- Love Parade mīlestības, brīvības un tehno mūzikas svētki, kas katru gadu (kopš 1989. g.) jūlijā notiek Berlīnē.
- Dūņupe Mīlgrāvis, Ķīšezera noteka uz Daugavu.
- aizkamāt Mīlinot, draiskuļojot nogurdināt.
- globālā ģeogrāfiskā referencsistēma militāra rakstura sakaru sistēma (GEOREF) uz Zemes esošu punktu un areālu noteikšanai un fiksēšanai (veidota uz 1:250000 un sīkākiem mērogiem); pasaules pozīciju referencsistēma, piemērojama topogrāfiskajām un navigācijas kartēm ar ģeogrāfisko koordinātu tīklu jebkurā projekcijā.
- pulcēšanās Militārajos reglamentos noteiktais ierindas vadīšanas signāls.
- landvērs Militāri formējumi Vācijas (1813.-1918. g.), Austrijas un Šveices (19. gs. un 20. gs. sāk.) armijās, veidojās no veca gadagājuma rezervistiem; 1935 Vācijā tika atjaunots, likvidēts 1945.
- civilie darbinieki militāro vienību civilpersonas, kas uz darba līguma pamata vienībās (apakšvienībās) veic noteiktu darbu (strādā) štata civilajos amatos saskaņā ar darba tiesiskās attiecības reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem.
- reliktie minerāli minerāli, kas, sākotnējā ieža uzbūvei un minerālsastāvam mainoties, ir saglabājušies nemainīgi.
- racionālā analīze mineraloģiskā sastāva noteikšana ar ķīmiskās analīzes metodēm.
- sanidīns minerāls, ortoklaza paveids, KAlSi~3~O~8~ ar NaAlSi~3~O~8~ piejaukumu (0 līdz 62%), kristalizējas monoklinā singonijā, veidojot caurredzamus bezkrāsas kristālus, izmanto iežu vecuma noteikšanai.
- skaldnība Minerālu spēja šķelties noteiktos virzienos; skaldība.
- skaldība Minerālu spēja šķelties noteiktos virzienos; skaldnība.
- mikrokontrolieris Miniatūrs mikrodators, kuram ir centrālais procesors, ievada un izvada porti, operatīvā atmiņa un parasti arī noteikts mašīnkomandu komplekts; tiek izmantots dažādu iekārtu kontrolei.
- miniators Miniatūru gleznotājs.
- aktivācijas enerģija minimālā enerģija, kas nepieciešama daļiņai (molekulai, atoma kodolam utt.), lai īstenotos noteikts process (ķīmiska reakcija, kodola dalīšanās, elektriskās strāvas vadīšana pusvadītājā u. c.).
- izteikums minimāla intonatīvi pabeigta saziņas vienība, kam var būt noteikts strukturāls paraugs, bet tas nav obligāts, un ko rakstos norobežo ar teikuma beigu pieturzīmi
- minimālā alga minimālais atalgojums, kas darba devējam jāmaksā darbiniekam (piemēram, par noteiktā laika posmā paveikto darbu).
- cirsmu piesliešanās laiks minimālais laiks gados (ieskaitot ciršanas gadu), pēc kura atļauts cirst izcirtumam blakusesošo cirsmu; tas parasti atbilst periodam, kad jaunais apmežojums sasniedzis Meža atjaunošanas noteikumu prasības.
- universālais pakalpojums minimālais noteiktas kvalitātes elektronisko sakaru pakalpojumu apjoms, kas par pieņemamu cenu pieejams visiem esošajiem un potenciālajiem lietotājiem neatkarīgi no to ģeogrāfiskās atrašanās vietas.
- aviācijas meteoroloģiskais minimums minimālie meteoroloģiskie apstākļi, kuros atļauts veikt gaisa kuģa pacelšanos un nosēšanos civilajos lidlaukos; tos raksturo vizuāli vai instrumentāli noteikta redzamība uz skrejceļa un mākoņu apakšējās robežas augstums.
- valsts budžeta ilgtermiņa saistību maksimāli pieļaujamais apjoms ministrijai vai citai centrālajai valsts iestādei gadskārtējā valsts budžeta likumā noteikto limitu ietvaros piešķirtā pilnvara noslēgt līgumus tādu valstiski nozīmīgu pasākumu, projektu vai starptautiski uzņemto saistību izpildes nodrošināšanai, kurus apmaksā saimnieciskajam gadam sekojošos turpmākajos saimnieciskajos gados.
- vispārīgie būvnoteikumi Ministru kabineta izdoti noteikumi, kas reglamentē būvniecības pamatnosacījumus, ciktāl tos nenosaka šis likums.
- valsts muzejs Ministru kabineta izveidota publiska aģentūra (iestāde) vai šīs publiskās aģentūras (iestādes) struktūrvienība, kuras valdījumā nodots muzeja krājums un kura īsteno Muzeju likumā noteiktās funkcijas.
- privatizācijas sertifikātu konts Ministru kabineta noteiktajās kredītiestādēs atvērts konts, kurā tiek fiksēti sertifikātu īpašniekam piederošie sertifikāti un operācijas ar tiem.
- moll Minora skaņkārtas (arī akorda) apzīmējums burtu notācijā.
- melodiskais minors minora skaņkārtas paveids, kas radies, dabiskajam minoram paaugstinot 6. un 7. pakāpi.
- harmoniskais minors minora skaņkārtas paveids, kas radies, dabiskajam minoram paaugstinot 7. pakāpi.
- lingvistiskā minoritāte minoritāte, kuras noteikšanā galvenais kritērijs ir valoda.
- molls Minors (alfabētiskajā burtu notācijā).
- aizmīties Minot (velosipēda pedāļus), aizbraukt.
- iemīt Minot iespiest (kur iekšā).
- aizmīt Minot ievainot.
- nomīt Minot nodzēst (uguni, ko degošu).
- nomīt Minot nospiest uz leju (piemēram, pedāli, paminu).
- piemīt Minot saplacināt, piespiest (pie kādas virsmas).
- izmīt Minot viscaur sablīvēt.
- uzmīt Minot, liekot soli, nejauši, arī negribēti uzlikt kāju virsū (kam asam, raupjam u. tml.), tā, parasti sāpīgi, skarot, ievainojot (kāju, pēdu).
- uzmīt Minot, liekot soli, uzlikt kāju, parasti nejauši, arī negribēti, virsū (cilvēkam vai dzīvniekam, tā ķermeņa daļai, arī priekšmetam).
- aizmīt Minot, mīdot aiztaisīt.
- piemīt Minot, mīdot saspiest, padarīt blīvāku.
- izpliekšt Minot, staigājot izveidot (taku, ceļu).
- izmīt Minot, staigājot padarīt viscaur bedrainu; minot, staigājot viscaur nodeldēt.
- izmīt Minot, staigājot padarīt viscaur negludu.
- nomīņāt Mīņājot (ko), arī mīņājoties (pa ko), notraipīt (to).
- nomīņāt Mīņājot ievainot, arī nonāvēt.
- aeronavigācijas bāka mirgojoša vai pastāvīgi degoša aeronavigācijas uguns uz Zemes; redzama no visiem virzieniem un kalpo noteikta punkta apzīmēšanai uz Zemes virsmas.
- izblisināt Mirkšķinot aizdzīt miegu.
- samirkšķināties Mirkšķinot sazināties.
- pārdzīvotības koeficients mirstības tabulas rādītājs, kuru aprēķina, dalot dzīvojošo skaitu noteiktā vecumā ar dzīvojošo skaitu iepriekšējā vecumā; to izmanto iedzīvotāju vecuma sastāva prognozēšanā.
- miršanas reģistrācija miršanas notikuma reģistrācija atbilstošā valsts iestādē.
- bēres Mirušā apbedīšana (parasti pēc noteiktām paražām un ar noteiktām ceremonijām).
- mirušo vidējais vecums mirušo personu vecuma aritmētiskais vidējais lielums noteiktā iedzīvotāju kopumā.
- zīdaiņu mirstības koeficients mirušo zīdaiņu skaita attiecība pret kopējo dzimušo skaitu noteiktā laika periodā; parasti izsaka ar mirušo zīdaiņu skaitu uz 1000 jaundzimušajiem.
- tompaks Misiņa paveids, vara sakausējums ar cinku (3-12%), dažreiz ar alvas piedevu; krāsa - no zeltaini dzeltenas līdz vara sarkanai; īpaši noturīgs pret koroziju, labs antifriktīvs materiāls.
- piemistrot Mistrojot pievienot (augu kopai augus).
- izmīt Mīt aužamo stāvu paminas tā, lai izveidotu (audumu ar noteiktu rakstu).
- grēkā krišana mītisks pirmatnējs cilvēces pārkāpums, kas noticis Ēdenē (1. Mozus, 3), kad Ādams un Ieva, pārkāpjot Dieva baušļus, zinātkāres dzīti ēda labā un ļaunā atzīšanas koka augļus un tika izdzīti no paradīzes un nolemti grūtai dzīvei un smagam darbam.
- amfiasters Mitozes ahromatiska figūra; sastāv no divām zvaigznēm, kas savienotas ar vārpstu.
- prometafāze Mitozes fāze, kas sākas ar kodola membrānas izzušanu; šūnas centrā vērojama zona ar palielinātu šķidruma daudzumu, kurā hromosomas kustas brīvi un noteiktā secībā ekvatora virzienā.
- atslapināt Mitrinot atlīmēt.
- samitrināt Mitrinot panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst, parasti ļoti, viscaur, mitrs.
- lāsumainā mizložņa mizložņu suga ("Salpornis spilonotus").
- mjaojao Mjaojao valodas - radniecīgu valodu grupa, kuras ģenealoģiskā piederība nav pilnībā noskaidrota, dažkārt pieskaita pie austroaziātu valodām, tipoloģiski līdzīgas citā dienvidaustrumu Āzijas valodām, maz palīgmorfēmu, stingri noteikta vārdu kārta un zilbes uzbūves likumības, bagātas toņu sistēmas.
- svārpsta likums mnemonisks likums elektriskās strāvas radītā magnētiskā lauka virziena noteikšanai: ja svārpstu, kam ir labā vītne, griež tā, lai svārpsta kustības virziens sakristu ar strāvas virzienu vadītājā, tad svārpsta roktura griešanās virziens sakrīt ar strāvas radītā magnētiska lauka indukcijas virzienu; labās skrūves likums.
- handsfrī Mobilā tālruņa lietošanas sistēma (brīvroku iekārta, no angļu "hands free"), kad saruna notiek, nevis turot tālruni rokā, bet ar austiņu un mikrofona palīdzību, neizmantojot rokas, kas ir svarīgi, piemēram, vadot automašīnu.
- viedtālrunis Mobilais telefons, kas papildināts ar datoram līdzīgu funkcionalitāti un kurā vēl ir ietverta fotokamera, e-pasts, plānotājs, iespēja uzstādīt trešās puses lietojumprogrammas; viedierīce.
- nonerrot Mocot, ņurcot u. tml. padarīt slimu (piemēram, dzīvnieku); arī savainot, sabojāt; nonarrāt.
- nonarrāt Mocot, ņurcot u. tml. padarīt slimu (piemēram, dzīvnieku); arī savainot, sabojāt.
- vārddarināšanas modelis modelis, pēc kura izvēlas un noteiktās semantiskās un sintaktiskās attieksmēs saista un izkārto vārdus, to celmus un afiksus, darinot jaunus vārdus atbilstoši konkrētas valodas vārddarināšanas tipiem.
- stohastiskie modeļi modeļi saistībā ar ierobežotu iedzīvotāju skaitu, kurā notiekošās izmaiņas laika gaitā ir ar noteiktu varbūtību.
- automātiska īpašību saskaņošana modema spēja noteikt un saskaņot ātrumu, kļūdu pārbaudi un datu saspiešanas metodi ar modemu, kas atrodas līnijas otrā galā.
- tiešsavienojuma modems modems, ko telefona līnijai pievieno, izmantojot speciālu savienotāju, nevis akustisko uzmavu.
- aleatorika Modernistisks virziens mūzikā; par noteicošo skaņdarba radīšanā un izpildīšanā izvirza nejaušu skaņu kombināciju principu.
- fenokopija Modifikācija, kura rodas, ārējai videi iedarbojoties uz gēna realizēšanos pazīmes attīstības procesā, un kura kopē pazīmes, kas raksturīgas citam genotipam vai atsevišķiem tā elementiem.
- modnīce Modiste, rotu šuvēja, izgreznotāja.
- modniece Modiste, rotu šuvēja, izgreznotāja.
- kohēzija Molekulārā mijiedarbība starp (cietas vai šķidras vielas) daļiņām, kuras rezultātā veidojas vienota sistēma.
- adhēzija Molekulāra saistība starp divu kontaktā esošu cietvielu vai šķidrumu saskarvirsmām; maksimālu adhēziju panāk, ķermeņus metinot, lodējot, līmējot.
- vesternblotings Molekulārbioloģijas metode, ko lieto proteīnantigēnu analīzei un noteikšanai; proteīni poliakrilamīda gela elektroforēzē tiek frakcionēti pēc lieluma, pārnesti uz nitrocelulozes membrānu vai speciāli apstrādātu papīru, tad tiek pievienotas antivielas, kas iezīmētas ar radioaktīvu vielu, enzīmu vai fluorescējošu krāsvielu.
- konformācija Molekulu forma telpā, kas veidojas atomu vai atomu grupu iekšējās pagriešanās, saišu deformāciju un citu deformāciju rezultātā, nemainot molekulu konfigurāciju.
- reālā ūnija monarhistisko valstu savienība, kurai ir kopēja naudas sistēma, kopēja armija, vienota pārvalde un ārpolitika.
- marko Monētas vērtības noteikšana pēc svara, nevis pēc nomināla.
- čini Mongoloīdu tauta Birmas rietumdaļā, Rakaina grēdas apvidū, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, saglabājušās patriarhālās ģints iekārtas paliekas, animistiskie ticējumi, daļa (~30%) - kristīgie (katoļi, baptisti).
- analogmonitors Monitors, kas ļauj attēlot neierobežotu noteiktas krāsas spilgtuma dizpazonu - no visspilgtākā līdz pilnīgai šīs krāsas izslēgšanai no attēla.
- multifrekvenču monitors monitors, kas piemērots darbam ar visiem kāda noteikta frekvenču diapazona signāliem un tādējādi rada iespēju izmantot dažādus videostandartus.
- monologruna Monologa formā veidota runa, kam raksturīga cenšanās plaši izvērst noteiktas tematikas stāstījumu gramatiski noformētās konstrukcijās, ar iestarpinājumiem, sižetiskās līnijas atkāpēm u. tml.
- kompaundi Monomēru, oligomēru vai polimēru kompozīcijas, kas paredzētas elektroaparatūras vai radioaparatūras strāvu vadošu shēmu un detaļu izolēšanai, tās piesūcinot vai aizlejot.
- puls Monopolapvienības forma, kurā tā dalībnieku peļņu ieskaita kopējā fondā un sadala iepriekš noteiktā proporcijā.
- karteļcena Monopolcenas veids, ko nosaka karteļa dalībnieki ar mērķi izkonkurēt sāncenšus tirgū, nodrošinot monopolpeļņu.
- kristietība monoteiska reliģija, kuras pamatā ir ticība Jēzum Kristum un kura radās Romas impērijā mūsu ēras 1. gadsimtā; kristiānisms.
- monoteists Monoteisma piekritējs.
- čaraža Monotona, vienmuļa dziesma.
- skaitīt Monotoni runāt (parasti vienu un to pašu).
- monotonisks Monotons (1).
- vienskanīgs Monotons, vienveidīgs (par skaņu).
- monotoniskums Monotonums.
- piemineklis Monumentālās mākslas darbs - arhitektonisks, skulpturāls veidojums (kāda cilvēka vai notikuma) atcerei.
- monumentālā tēlniecība monumentālās mākslas veids, kurā ietilpst memoriālās tēlniecības darbi, kas veltīti nozīmīgiem notikumiem, ievērojamām personām vai idejām, un tādi tēlniecības darbi, kas radīti konkrētai arhitektoniskai videi (ciļņi, skulptūras u. c.) un veido ar to vienotu ansambli.
- vitrāža Monumentālās un dekoratīvās mākslas veids - sižetiska vai ornamentāla kompozīcija no krāsaina, arī apgleznota stikla gabaliņiem, ko sastiprina ar svina, misiņa un citu materiālu stiegrojumu.
- epopeja Monumentāls sociāls romāns vai romānu cikls, kas atspoguļo tautas dzīvē nozīmīgu vēsturisku notikumu vai vēstures periodu.
- mest akmeni uz kādu, kādam morāli tiesāt, nosodīt, apvainot.
- Mordangas-Kāņu ezers Mordangas ezera un ar to savienotā Mežezera (Kāņu ezera) kopējs nosaukums, atrodas Talsu novada Ģibuļu pagastā, ietilpst ziemeļu grupā, 36,7 m vjl., kopējā platība - 78 ha, lielākais dziļums - 8,7 m; Sausmežu ezers.
- fūzija Morfēmu saplūšana, mainoties fonēmu sastāvam.
- demorfinizācija Morfīnisma ārstēšana, pakāpeniski samazinot morfija devas.
- ameboidisms Morfoloģiska vai funkcionāla līdzība amēbai, piem., amēbveida kustības, ko dažreiz novēro noteiktās nervu šūnās.
- biotips Morfoloģiski līdzīgu vienāda genotipa organismu grupa populācijā.
- noraidījums tiesībās motivēts lietas dalībnieku iebildums pret noteiktu personu piedalīšanos lietā, kuru izskata jurisdikcijas institūcija.
- cilindru izslēgšanas metode motora darbības noteikšanas metode bez speciālu stendu lietošanas, kad kādu no cilindriem slogo, citus izslēdzot (pārtraucot degvielas padevi vai aizdedzi) - cilindra jaudas noteikšanai, vai arī atslēdzot pēc kārtas pa cilindram - atteiču noteikšanai.
- nekustīgais eļļas uztvērējs motora karterī nekustīgi noteiktā augstumā nostiprināts eļļas uztvērējs.
- vārpstas iegriešanas metode motora pārbaudes metode, kurā izmanto inerci, kloķvārpstai strauji mainot griešanās ātrumu. Lietojot šo metodi, par motora efektīvo jaudu var spriest pēc kloķvārptas leņķiskā paātrinājuma, tai brīvi ieskrienoties. Kloķvārpstas brīvo ieskriešanos panāk, strauji līdz galam nospiežot akseleratora pedāli vai sviru, motoram ātri bez slodzes mainot apgriezienus no minimālajiem brīvgaitas līdz nomināliem.
- rotormotors Motors, kas noteikta veida enerģiju (piemēram, siltuma enerģiju) pārvērš mehāniskajā enerģijā ar rotora darbību.
- samudināt Mudinot panākt, ka (kāds) sāk ko darīt, rīkoties.
- uzlustināt Mudinot panākt, ka rodas prieks, vēlēšanās (ko darīt); uzmundrināt.
- izvazināt Mudinot, rosinot panākt, ka klaiņo līdzi (kādam), izstaigā (vairākas, daudzas vietas); izvadīt līdzi.
- izbūdzīt Mudinot, skubinot panākt rezultātu.
- samudžināt Mudžinot padarīt nekārtīgu, grūti atšķetināmu, iztaisnojamu (ko, piemēram, diegus, dzijas u. tml.); nekārtīgi savīstīt (piemēram, drānu).
- ramisekcija Muguras smadzeņu nervu savienotājzaru pārgriešana.
- nāss Mugurkaulnieku deguna dobuma ārējā atvere. Sauszemes mugurkaulniekiem caur nāsīm noris gaisa ieplūšana vai izplūšana; zivīm tās ir savienotas ar ožas orgāniem.
- gaisamaisi Mugurkaulnieku dzīvnieku dobumi, kas savienoti ar elpošanas ceļiem vai barības vadu un spēj piepildīties ar gaisu.
- apaļsuku hromosomas mugurkaulnieku un amfībiju olšūnās sastopamās gigantiskās hromosomas, kas veido hromomēru asi, no tās uz visām pusēm izplešascilpveida pavedienu pāri, kuros notiek intensīva ģenētiskās informācijas transkripcija.
- Osmāns bin Afans Muhameda znots, kurš 644. gadā kļuva par halīfu un valdīja līdz 656. gadam, kad sacelšanās laikā viņu nogalināja; viņa halifāta laikā tika radīta Korāna galīgā autoritatīvā versija.
- konvencionālā muita muita, kas noteikta ar līgumu starp valstīm un ir atvieglota salīdzinājumā ar vispārējā tarifa likmēm.
- agrārmuita Muitas noteikumi lauksaimniecības produkcijai.
- bukrieža Muižas kalpa riežas noteiktā laikā neapstrādātā un nenokoptā daļa.
- Bebrenes muiža muižas komplekss Bebrenes pagastā, tajā ietilpst muižas pils, dzirnavas (celtas 1836. g.), pārvaldnieka māja, vairākas saimniecības ēkas (klēts, ratnīca, noliktava u. c.) un parks; iepretī muižas ēkām atrodas Bebrenes Romas katoļu baznīca, kas kopā ar muižu veido vienotu arhitektonisku ansambli.
- muižas tiesības muižnieka izdoti privāti noteikumi muižas un zemnieku attiecību kārtošanai.
- galserīgs Muļķīgs, aplams, nenoteikts, svārstīgs.
- bezkontakta darbības uzspridzinātājs munīcijas uzspridzinātājs, kura komandas dators izstrādā komandu bez tieša kontakta ar mērķi tā tuvumā (noteiktā attālumā), savā darbībā izmantojot no no mērķa atstarotās vai izstarotās enerģijas.
- Unifikātu baznīca mūnisti - reliģiska sekta, ko 1954 nodibināja dienvidkorejietis Sun Mjung Mūns (dz. 1920), kopš 1972 darbojas ASV; mācībā apvienoti kristietības un daoisma priekšstati; lielu nozīmi piešķir laulības institūtam.
- tērga Murda sakustēšanās, zivīm ielienot.
- piemūrēt Mūrējot izveidot (ko), papildinot iepriekš uzcelto.
- čunča Mūrītis, gar krāsni mūrēts sols, kas krāsni kurinot sasilst.
- atmurmināt Murminot atbildēt.
- izbubināt Murminot izrunāt.
- izmurdēt Murminot izteikt.
- nomurmināt Murminot norunāt.
- nomurmināt Murminot noteikt, pateikt.
- izmurmināt Murminot pateikt, izrunāt; nomurmināt.
- samurmināties Murminot sazināties.
- atņurkstēt Murminot, neskaidri atbildēt.
- mormorando Murminot; čalojot, burbuļojot; šalcot.
- mormoroso Murminot; čalojot, burbuļojot; šalcot.
- starptautiskā Krišnas apziņas biedrība mūsdienu hinduistu bhakti kults, kas ir ļoti izplatīts Eiropā un Amerikā, ticīgie dzeltenās drānās un noskūtām galvām dzied mantru "Harē Krišna", kas ļauj viņiem sasniegt ekstātisku vienotību ar Dievu.
- aizmusināt Musinot, kūdot dabūt prom, aizmusināt, aizkūdīt.
- antagonisti Muskuļi, kas darbojas pretī kustībai un to ierobežo, piemēram, lai noturētu ķermeni noteiktā pozā.
- hidžra Musulmaņu ēras nosaukums, kurā gadu skaitīšana sākas ar šo notikumu.
- bairams Musulmaņu galvenie svētki (notiek divreiz gadā).
- hadīss Musulmaņu leģenda, kas balstās uz kādu notikumu Muhameda dzīvē vai uz viņa izteicienu.
- rakats Musulmaņu lūgšanu formulu cikls, ko norunā arābu valodā, izpildot noteiktas lūgšanu pozas un kustības.
- mutazilīti Musulmaņu teoloģijas racionālā virziena pārstāvji; kustība radās 8.-9. gs. Arābu kalifātā, tā atzina gribas brīvību, centās racionālo domu savienot ar Islāma principiem.
- nosacīti letālās mutācijas mutācijas, kas izraisa zigotas vai organisma bojāeju tikai noteiktos apstākļos.
- nullisomija Mutāciju izraisīts viena homologisko hromosomu pāra trūkums šūnā vai genotipā.
- auksotrofs Mutanta tipa mikroorganisma vai šūnu kultūra, kā attīstībai nepieciešamas noteiktas barības vielas (aminoskābes, vitamīni u. c.).
- sinhronais tulkojums mutisks tulkojums, kas notiek (gandrīz) vienlaikus ar tulkojamo runu.
- izsaukt Mutvārdos vai rakstveidā aicinot, panākt, ka ierodas (no kurienes).
- memoriālmuzejs Muzejs, kas ir veltīts kādam izcilam notikumam, ievērojamam cilvēkam vai ievērojamu cilvēku grupai.
- mordans Mūzikā īss trillers, kuru apzīmē nevis notīm, bet sevišķām zīmēm.
- salonmūzika Mūzika, ko neliels ansamblis atskaņo, piemēram, kafejnīcās, restorānos, kinoteātru foajē, repertuāru veidojot no visvieglāk uztveramiem, parasti saturā maznozīmīgiem, nopietnās mūzikas skaņdarbiem.
- scemando Mūzikā: izzūdot, pakāpeniski noklusinot.
- ritms Mūzikas elementu (piemēram, dažāda ilguma skaņu) noteikta secība; šādas secības sistēma, atkārtojums (skaņdarbā).
- transponējošie instrumenti mūzikas instrumenti (parasti pūšamie instrumenti), kuru partiju pieraksts notīs atšķiras no skanējuma.
- konduktstils Mūzikas izpildes stils 14. gs., kas lika vairākbalsīgā kompozīcijā visām balsīm vienāda ilguma notīs soļot no zilbes uz zilbi tekstā.
- koncertlekcija Mūzikas jautājumiem veltīta lekcija, kas parasti ir apvienota ar attiecīgo skaņdarbu vai to fragmentu izpildījumu.
- muzikālijas Mūzikas piederumi (parasti mūzikas instrumenti, skaņdarbu notis).
- alterācija Mūzikas skaņas paaugstinājums vai pazeminājums par pustoni vai toni, tās pakāpes nosaukumam nemainoties.
- semibrevis Mūzikas skaņu apzīmēšamas mensurālā notācijā tāda skaņa, kas atbilst veselai notij vēlākajā nošu pierakstā.
- crescendo Mūzikas termins - pakāpeniski pastiprinot skaņu.
- repertoārs Mūzikas vai dramatisku gabalu saraksts, kurus izrāda teātrī pa noteiktu laiku.
- amerikāņi Nācija, Amerikas Savienoto Valstu pamatiedzīvotāji; izveidojusies, saplūstot angļu, skotu, īru, franču, vāciešu un citu tautu ieceļotāju pēctečiem.
- pašpārvalde Nācijas tiesības patstāvīgi realizēt valsts varu ierobežotā kompetencē (valsts teritorijas daļās, kur pēc konstitūcijas ir noteiktas šādas tiesības); šo tiesību realizēšana tieši vai ar vēlētu institūciju starpniecību; autonomija.
- autonomija Nācijas tiesības valsts varas patstāvīgā realizēšanā (valsts teritorijas daļās, kur pēc konstitūcijas ir noteikta pašpārvalde).
- nacionālā valoda nācijas valoda, kas izveidojusies uz tautības valodas bāzes noteiktā vēsturiskā periodā līdz ar nācijas veidošanos.
- nācijas integritāte nācijas vienotība, veselums.
- NVV Nacionālā vienotības valdība (Igaunijā).
- iredenta Nacionālistiska kustība Itālijā 19. gs. beigās un 20. gs. sākumā; tā notika ar prasību pievienot Itālijai zemes, ko daļēji apdzīvoja itālieši, bet kas neietilpa Itālijas sastāvā pēc tās atkalapvienošanās.
- irredenta Nacionālistiska kustība Itālijā 19. gs. beigās un 20. gs. sākumā; tā notika ar prasību pievienot Itālijai zemes, ko daļēji apdzīvoja itālieši, bet kas neietilpa Itālijas sastāvā pēc tās atkalapvienošanās.
- Audriņu traģēdija nacistiskās vācu okupācijas varas īstenota civiliedzīvotāju iznīcināšanas akcija 1942. g. 2.-4. janvārī, kas tika īstenota kā sods par krievu karavīru slēpšanu un partizānu atbalstīšanu, tika apcietināti un nogalināti \~200 cilvēki, Audriņu ciemu nodedzināja.
- ienaglot Naglojot ievainot (piemēram, zirga kāju pie naga).
- karagūsteknis naidnieka militārpersona vai tam pielīdzināta persona, tātad kombatants, kas ir pretinieka sagūstīta un kas saskaņā ar Starptautisko konvenciju par apiešanos ar karagūstekņiem bauda noteiktu aizsardzību un humānu apiešanos.
- vietnieks Nākamais aiz augstākās amatpersonas, kas veic, parasti noteiktus, specializētus, atbilstīgas amatpersonas pienākumus.
- divinācija Nākotnes notikumu pareģošana, kaut kā izprašana vai izzināšana ar pārdabisku spēku, līdzekļu palīdzību.
- taseomantija Nākotnes pareģošana pēc tējas lapiņu, kafijas biezumu vai vīna nosēdumiem tases vai glāzes dibenā, kā arī pēc kafijas biezumu radītajiem rakstiem notekot gar apgāztas tasītes sienām.
- taseogrāfija Nākotnes pareģošana pēc tējas lapiņu, kafijas biezumu vai vīna nosēdumu veidotā zīmējuma tases vai glāzes dibenā, kā arī pēc kafijas biezumu radītajiem rakstiem notekot gar apgāztas tasītes sienām.
- Valpurģu nakts nakts no 30. aprīļa uz 1. maiju (vācu val. "Walpurgis Nacht"), vieni no populārākajiem un trakulīgākajiem pagānu svētkiem daudzu tautu kultūrā, tos svinēja par godu dabas atmodai un auglībai; pēc tautas ticējumiem Brokena kalnā (Vācijā) šajā naktī notiek burvju un raganu dzīres.
- naktssvecīte Naktssvece ("Oenothera").
- svecene Naktssvece ("Oenothera").
- smaršulītes Naktssveces ("Oenothera").
- divgadīgā naktssvece naktssveču suga ("Oenothera biennis").
- ciņu naktssvece naktssveču suga ("Oenothera caepitosa").
- Drumonda naktssvece naktssveču suga ("Oenothera drummondii").
- krūmveida naktssvece naktssveču suga ("Oenothera fruticosa").
- Misūri naktssvece naktssveču suga ("Oenothera missouriensis").
- ilggadīgā naktssvece naktssveču suga ("Oenothera perennis").
- sārtstublāja naktssvece naktssveču suga ("Oenothera rubricaulis"), kas Latvijā ir autohtona.
- krāšņā naktssvece naktssveču suga ("Oenothera speciosa").
- četršķautņu naktssvece naktssveču suga ("Oenothera tetragona").
- pritanejs Nams, kur grieķu padomes locekļi pritani noturēja savas sēdes.
- ciannātrijs Nātrija cianīds, indīga sāls, izmantoja galvanotehnikā, fotogrāfijā, kā arī zelta iegūšanai.
- sulfāta zaļais sārms nātrija sulfīda un nātrija karbonāta sakausējuma (ko iegūst, sadedzinot melno sārmu) šķīdums ūdenī.
- opodeldoks Nātrija vai kālija ziepju šķīdums spirtā, kam pievienots amonjaka šķīdums, kamparspirts, timiāna un rozmarīna eļļa; recekļveidīgs ierīvējams līdzeklis pret reimatismu.
- nodeva Nauda vai noteikts produktu daudzums, ko baznīca ņem no draudžu locekļiem.
- peregons Nauda, ko pārskaita uz cita notiesātā rēķina.
- finansēšana Naudas līdzekļu iedalīšana noteiktiem mērķiem.
- kases limits naudas līdzekļu summa, kas atrodas uzņēmuma kasē un ir noteikta ar bankas piekrišanu.
- naudas soda vienība naudas soda apmēru likumā vai pašvaldību saistošajos noteikumos izsaka naudas soda vienībās, kur viena naudas soda vienība ir pieci eiro; minimālais naudas sods fiziskajām un juridiskajām personām ir divas naudas soda vienības, maksimālais naudas sods fiziskajām personām ir 400 naudas soda vienību, bet juridiskajām personām – 4000 naudas soda vienību.
- kapitāls naudas summa (noteiktam nolūkam).
- budžets naudas summā izteikts (valsts, iestādes, uzņēmuma) ieņēmumu un izdevumu aprēķins noteiktam laika posmam.
- rokas nauda naudas summa, kas tiek iemaksāta, vienojoties par kādu darījumu un nodrošinot tā izpildīšanu; iemaksa.
- dzeramnauda Naudas summa, ko dod par pakalpojumiem pāri par oficiāli noteikto maksu; naudas summa, ko dod par kādu nelielu pakalpojumu.
- panzija Naudas summa, ko noteiktu vecumu sasniedzis, darba nespējīgs cilvēks saņem dzīvošanai; pensija.
- atpirkuma summa naudas summa, kuras lielums vai aprēķināšanas kārtība noteikta dzīvības apdrošināšanas līgumā un kuru izmaksā apdrošinājuma ņēmējam, ja pēc viņa iniciatīvas apdrošināšanas līgums tiek izbeigts pirms termiņa.
- uzcenojums Naudas summa, par kādu tiek izmainīta jeb paaugstināta produkta pārdošanas cena, pievienojot tai pievienotās vērtības nodokli un citas papildu izmaksas.
- eskrou Naudas summas deponēšana bankā uz citas personas vārda, lai tā varētu saņemt šo naudas summu tikai pēc noteiktu nosacījumu izpildes.
- depozītnoguldījums Naudas vai tās ekvivalentu noguldījums bankā, krājaizdevu sabiedrībā, lai uzglabātu, kā arī lai gūtu noteiktus procentus.
- dolārs Naudas vienība (Amerikas Savienotajās Valstīs, Kanādā, Austrālijā un citās valstīs); attiecīgā naudas zīme, monēta.
- skaidra nauda naudas zīme, naudas zīmju kopums – monētas, banknotes.
- likumīgais maksāšanas līdzeklis naudas zīmes, kuras saskaņā ar likumu ir obligātas pieņemšanai parādu dzēšanaidotās valsts teritorijā: banknotes, valsts kases (naudas) zīmes un maiņas nauda (sīknauda).
- dance macabre nāves deja, viduslaiku glezniecībā izplatīta alegorija, kurā atainota dzīvo un mirušo riņķa deja vai viņu gājiens pretim kapam.
- sektoruguns Navigācijas signāluguns, kas apstaro tikai noteiktu horizonta daļu vai maina krāsu atkarībā no sektora, kurā novērojama.
- aiznāvēt Nāvīgi ievainot.
- pārzobe Naža vai izkapts asmeņa sīks robojums, kas rodas nepareizi asinot.
- likt mierā (arī mieru) Neaizskart, neapvainot.
- nopukstēt Neapmierināti noteikt, pateikt.
- linu stiebriņi neapstrādāti garšķiedras lini, kas rāda produkcijas daudzumu – uzskaita atpogaļotu, izkaltētu, nemērcētu, mērcētu vai tilinātu linu stiebriņu ražu; kvalitāti noteic pēc kopējā un tehniskā garuma un vidējā linu stiebriņu diametra.
- notrulis Neass, notrulināts.
- slikti Neatbilstoši noteiktām prasībām (ko darīt, veikt, prast, atrasties kādā stāvoklī).
- pastatīt uz sava neatkāpties no saviem uzskatiem, censties būt noteicējam; nepiekāpties.
- drošības audits neatkarīga datoru tīkla funkcionēšanas novērošana un analīze, lai noteiktu izmantoto drošības līdzekļu pietiekamību, to atbilstību pieņemtajiem drošības noteikumiem un datu apstrādes procedūrām, kā arī lai konstatētu drošības pārkāpumus, izstrādātu ieteikumus drošības pārbaudes līdzekļu un drošības procedūru uzlabošanai.
- sertifikācija neatkarīgas trešās personas darbība, apliecinot, ka attiecīgais produkts, process vai pakalpojums atbilst attiecīgajā standartā vai citā normatīvajā aktā noteiktajām prasībām; apliecināšana ar sertifikātu (1).
- ekvivalences princips mehānikā un gravitācijas lauka teorijā neatkarīgi no elementārdaļiņu mijiedarbības veida un matērijas konkrētās struktūras jebkura ķermeņa gravitācijas spēku noteicošā gravitējošā masa un tās inerces mērs - inertā masa ir stingri proporcionālas (vienādas).
- tiepties Neatlaidīgi, nepiekāpīgi censties īstenot savas, parasti reālajos apstākļos nepamatotās, vēlēšanās, iegribas.
- vajāt Neatlaidīgi, sistemātiski sekot (cilvēkam), lai (to) notvertu, veiktu (pret to) drošības pasākumus u. tml.
- psihiskā veselība neatņemama un būtiska veselības sastāvdaļa, kas ir priekšnoteikums indivīda spējai īstenot savu potenciālu un pilnveidoties, veiksmīgi tikt galā ar ikdienas stresu un produktīvi strādāt, sniedzot ieguldījumu kopējās labklājības veicināšanā.
- adiagnostisks Neatšķirams, nenoteicams vai grūti pazīstams (medicīnā).
- nobastot Neattaisnoti neierasties (parasti skolā).
- proguls Neattaisnots darba kavējums.
- ņemt ļaunā (arī par ļaunu) nebūt mierā, nesamierināties (ar ko), arī apvainoties, dusmoties (par ko).
- kavēt Nebūt, neierasties, nepiedalīties darbā, mācībās u. tml. (noteiktu laiku).
- nokavēt Nebūt, neierasties, nepiedalīties darbā, mācībās, pasākumā u. tml. (noteiktu laiku).
- izkrist Nebūt, nenotikt (par ko plānotu, paredzētu).
- krist Nebūt, nenotikt (par ko plānotu, paredzētu).
- guaša Necaurspīdīga, blīva krāsa, ko iegūst, krāsu pigmentus šķīdinot ūdenī, kuram piejaukta augu līme un baltā krāsa.
- piefrizēt Nedaudz apgriezt, apcirpt, pielabojot (kā) formu, (ko) pielīdzinot.
- pietirpt Nedaudz, īsu brīdi tirpt, notirpt.
- dīceklis Nedēļas klaušu darbinieks, kas nebij sūtīts vaku grāmatas noteiktās gaitās.
- dīcenieks Nedēļas klaušu darbinieks, kas nebij sūtīts vaku grāmatas noteiktās gaitās.
- sabats Nedēļas septītā diena (sestdiena), kas Vecajā Derībā ir noteikta atpūtai.
- sacensība nedeterminēts stāvoklis, kas iestājas, kad divas datora instrukcijas tiek izpildītas vienlaicīgi un nav iespējams noteikt, kuras izpilde tiks pabeigta ātrāk.
- zīmju valoda nedzirdīgo sazināšanās veids - daļēji ar žestiem (katram žestam noteikta nozīme), ko izdara ar rokām, papildinot ar mainīgu sejas izteiksmi, daļēji ar rokām un pirkstiem, attēlojot alfabēta burtus.
- IANAL Neesmu jurists (bet ...) (angļu "I am not a lawyer (but ...)"; īsziņās).
- skopometrija Nefelometrijas veids, suspensijas optiskā blīvuma mērīšana, lai noteiktu nogulšņu daudzumu.
- svētdienas skola neformālas izglītības iestāde, kurā nodarbības notiek svētdienās, arī kādas dienas pēcpusdienā, vakarā.
- dubultstandarti neformāli noteikumi vai principi, kuri kādam cilvēkam, cilvēku grupai vai sabiedrības daļai tiek piemēroti pēc atšķirīgiem kritērijiem nekā citiem.
- laimēties Negadīties, nenotikt visnevēlamākajam kādu apstākļu, nejaušības dēļ; beigties bez nepatīkamām sekām.
- piemeklēt Negaidīti iestāties, notikt (par ko nevēlamu).
- iegadīties Negaidīti notikt, būt (parasti kādā laika posmā).
- iegadīties Negaidīti notikt, rast izpausmi; atgadīties; gadīties.
- atgadījums Negaidīts notikums.
- gadījums negaidīts, iepriekš neparedzēts notikums, arī nejaušība.
- cundurs Negaidīts, interesants notikums.
- nejaušība Negaidīts, neparedzēts gadījums, notikums; negaidīta, neparedzēta apstākļu sakritība, sagadīšanās.
- izgadīties Negaidot notikt, gadīties.
- telekonverters Negatīva (no -10 līdz -20 dioptriju) optiska sistēma, kas novietota starp fotoaparātu un fotoobjektīvu; palielina objektīva fokusa attālumu, samazinot tā gaismas un izšķiršanas spēju.
- vājināšana Negatīvā vai pozitīvā fotoattēla optiskā blīvuma samazināšana, apstrādājot vājinošā šķīdumā (vājinātajā) - metāliskais sudrabs, kas veido attēlu, daļēji vai pilnīgi pārvēršas šķīstošos savienojumos, kurus izskalo no fotoemulsijas, tā samazinot pārmērīgu pārgaismošanas vai pārattīstīšanas dēļ radušos optisko blīvumu, kontrastu un aizplīvurojumu un likvidējot atsevišķas attēla detaļas.
- klumbaks Neglīts nenoteikta veida priekšmets; kā nederīgs atlicis koka klucītis.
- netīrumi Negodīgums; negodīgs, apkaunojošs notikums.
- apgrozīt pirkstos negribot, vilcinoties, ar šaubām izdot, atdot vai izlietot (naudu).
- (ap)grozīt (naudu) rokās (arī pirkstos) negribot, vilcinoties, ar šaubām izdot, atdot vai izlietot (naudu).
- indiferents Neiedarbīgs; arī nenoteikts.
- piemirst Neiedomāties (ko izdarīt), piemēram, pārdzīvojuma, notikuma ietekmē; neviļus, negribēti neizdarīt (ko).
- svilināšana Neiestrādātu šķiedru galu un pūku atdalīšana, tās sadedzinot; drānas svilina iekārtās ar gāzes degļiem no vienas vai abām pusēm.
- nebēdāt Neievērot, izlikties nezinot.
- krist grēkā Neievērot, pārkāpt kādu noteikumu; rīkoties netikumīgi, nosodāmi; grēkot (2).
- grēkot Neievērot, pārkāpt kādu noteikumu; rīkoties netikumīgi, nosodāmi.
- uz (arī pie) sliekšņa neilgi pirms kāda laikposma, notikuma, stāvokļa sākuma, arī kāda laikposma, notikuma, stāvokļa sākumā.
- brīdis Neilgs laika posms noteiktos apstākļos.
- brītiņš Neilgs laika posms noteiktos apstākļos.
- mirklis Neilgs laikposms noteiktos apstākļos.
- pavaļoties Neilgu laiku būt bez noteikta darba, uzdevumiem.
- pabūt Neilgu laiku būt, atrasties, uzturēties (kur, kādā vietā); neilgu laiku būt (noteiktā vietā, noteiktos apstākļos) un nodarboties ar ko.
- pagrozīties Neilgu laiku, mazliet būt, darboties (noteiktā vidē, sabiedrībā).
- pacilāt Neilgu laiku, mazliet cilāt (ko), lai noteiktu, cik (tas) sver.
- pačūlāt Neilgu laiku, mazliet čūlāt (par ievainojumu, ievainotu ķermeņa daļu).
- pačūlot Neilgu laiku, mazliet čūlot (par ievainojumu, ievainotu ķermeņa daļu).
- padainot Neilgu laiku, mazliet dainot.
- pabozties Neilgu laiku, mazliet dusmoties, būt aizvainotam.
- pagleznot Neilgu laiku, mazliet gleznot.
- pagreznot Neilgu laiku, mazliet greznot.
- pagreznoties Neilgu laiku, mazliet greznoties.
- pamēģināt Neilgu laiku, mazliet lietojot, darbinot (ko), pārbaudīt (to).
- paļaunoties Neilgu laiku, mazliet ļaunoties.
- pagrēkot Neilgu laiku, mazliet neievērot, pārkāpt kādu noteikumu; neilgu laiku, mazliet rīkoties netikumīgi, nosodāmi.
- pasagražīties Neilgu laiku, mazliet niknoties.
- pajaukt Neilgu laiku, mazliet pārvietot, mainot iepriekšējo kārtību.
- paplānot Neilgu laiku, mazliet plānot.
- palaipot Neilgu laiku, mazliet rīkoties divkosīgi, iztapīgi, vairoties no noteiktas rīcības.
- parunāt Neilgu laiku, mazliet runāt (ar kādu), cenšoties sasniegt kādu rezultātu, vienoties par ko u. tml.
- uzturēties Neilgu, arī noteiktu laiku būt, atrasties (noteiktā vietā, arī vidē).
- stereotipisks priekšstats neinformētības un neizpratnes rezultātā izveidojies vienkāršots un samērā noturīgs priekšstats, piemēram, par kādu cilvēku, sociālo grupu vai parādību.
- premotoriskais neirons neirons, kas tieši nav saistīts ar muskuli, bet ir savienotājcentrs uzbudinājuma novadīšanai uz vairākiem motoriskiem neironiem.
- aukstie neitroni neitroni, kuru enerģija ir 0,0001-0,005 eV, tos parasti iegūst palēninot ātros neitronus.
- autoimūnā neitropēnija neitropēnija, ko izraisa antivielas pret neitrofilajiem leikocītiem; var notikt gan izolēti, gan saistībā ar citām autoimūnslimībām, kā arī sekundāri ļaundabīga procesa, infekcijas vai medikamentu nepanesības dēļ.
- laist Neizadot noteiktu valdziņu skaitu, veidot robu adījumā (piemēram, cimda īkšķa izadīšanai).
- ne cepts, ne vārīts neizdevies, pusceļā palicis; nenoteikts, svārstīgs; neievērojams.
- nokavēt Neizmantot kā veikšanai, izpildīšanai (īsto, visizdevīgāko, arī paredzēto, noteikto laiku, laikposmu).
- klustuk Neizpaužot skaļi; citiem nezinot.
- balta lappuse neizpētīts posms, arī notikums (piemēram, kā vēsturē).
- aizturēt Neizsniegt vai neizmaksāt noteiktā termiņā, atliekot izsniegšanu, izmaksu uz kādu laiku.
- nejaucība Nejauks notikums, gadījums; nejauka, negodīga rīcība.
- pagadīties Nejauši būt, notikt, gadīties.
- uzcirpties Nejauši ievainot aitu cirpšanas laikā.
- šumēties Nejauši paslīdot, pakrītot u. tml., gadīties, notikt (kam nevēlamam); gadīties kļūmei.
- pašumētis Nejauši paslīdot, pavirzīties tā, ka notiek kas nevēlams.
- pagadīt Nejauši sastapt (ļaut notikt).
- aizaplēsties Nejauši tikt ieplēstam, arī ievainotam.
- uzieties Nejauši, negaidīti ierasties (parasti uz kādu notikumu).
- negadījums Nejaušs notikums, kas, piemēram, apdraud (kāda) veselību, dzīvību, rada materiālus zaudējumus; arī nelaimes gadījums.
- kā (ar) aizvērtām (arī aizsietām) acīm (staigāt, dzīvot u. tml.) nekā neredzot, nepamanot (staigāt, dzīvot u. tml.).
- kā (ar) aizsietām (arī aizvērtām) acīm (staigāt, dzīvot u. tml.) nekā neredzot, nepamanot.
- ar aizsietām acīm nekā neredzot, nesaprotot, nepamanot, neievērojot.
- ar aizvērtām acīm nekā neredzot, nesaprotot, nepamanot, neievērojot.
- ar aizmiegtām acīm nekā neredzot, nesaprotot, nepamanot, neievērojot.
- promnēzija Nekad nebijušu notikumu vai lietu šķietama atcerēšanās.
- gabals nenokritīs (kādam) nekāda vaina nebūs, nekas ļauns nenotiks.
- nekādi Nekādā veidā; tā, ka nav labvēlīgu apstākļu, lai, piemēram, kas notiktu, ko paveiktu; nekā (1).
- nekā Nekādā veidā; tā, ka nav labvēlīgu apstākļu, lai, piemēram, kas notiktu, ko paveiktu; nekādi.
- pļammāt Nekārtīgi ēst (piemēram, čāpstinot muti, ilgi viļājot ēdienu pa muti u. tml.).
- pļemmāt Nekārtīgi ēst (piemēram, čāpstinot muti, ilgi viļājot ēdienu pa muti u. tml.).
- mīklmērkaķis Nekārtīgs, nevīžīgs, nenoteikts, slinks cilvēks; arī ākstīgs cilvēks (kas mēdz izmuļķot citus).
- nekāda nelaime (nebūs, nenotiks u. tml.) nekas briesmīgs, nekas ļauns (nebūs, nenotiks u. tml.).
- jods neraus (kādu) nekas ļauns nenotiks ar kādu.
- jupis neraus (kādu) nekas ļauns nenotiks ar kādu.
- lasīties Nekavējoties, nevilcinoties attālināties, iet, braukt (projām, no kurienes ārā, no kā nost u. tml.).
- vākties Nekavējoties, nevilcinoties attālināties, iet, braukt (prom, no kurienes ārā, no kā nost u. tml.).
- zemes vienības daļa Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrēta nomas vajadzībām noteikta zemes vienības teritorija, kas nav patstāvīgs nekustamā īpašuma objekts.
- nosacītā cena nekustamā īpašuma vērtība, kas noteikta atbilstoši Standartizācijas likumā paredzētajā kārtībā apstiprinātajiem Latvijas īpašuma vērtēšanas standartiem, vai kustamās mantas vērtība, kas noteikta, ņemot vērā tās atlikušo bilances vērtību pēc grāmatvedības uzskaites datiem.
- ķīlis Nekustīga vertikāla virsma (ar tai piestiprinātu stūri) lidaparāta noturēšanai horizontālā plaknē.
- aiztriekt Nelaipni likt, pavēlēt aiziet (uz kurieni, parasti noteiktā uzdevumā), aizsūtīt (pēc kā); arī padzīt.
- sliepnēšana Nelīdzenumu, plaisu u. c. negludumu aizziešana ar tepi, nolīdzinot virsmu pirms krāsošanas (ķitēšana, tepēšana).
- kapitulācija Nelīdztiesisks politisks līgums, ko kāda valsts uzspiež vājākai (puskoloniālai, atkarīgai) zemei, nodrošinot sev tiesības, privilēģijas un uzliekot otrai līgumslēdzējai pusei pienākumus.
- paraugs Neliela (kā, piemēram, vielas, masas) daļa kvalitātes, sastāva noteikšanai; neliela (kā) daļa, fragments identitātes noteikšanai.
- desiņa Neliela (noteiktas šķirnes) desa.
- Vudstoka Neliela apdzīvota vieta ASV ("Woodstock") uz ziemeļrietumiem no Ņujorkas, kuras tuvumā (Betelā) 1969. gada 15.-17. augustā notika viens no pasaulē visvairāk daudzinātiem rokfestivāliem, kas pulcēja ap 450000 rokmūzikas un hipijiskā dzīvesveida piekritēju no visas Amerikas.
- dziesma Neliela apjoma vokāls skaņdarbs, kurā muzikālais tēls apvienots ar poētisko; attiecīgais vokālās mūzikas žanrs.
- Strazdes pagasta teritorija neliela daļa pagasta pirmskara teritorijas tagad ir pievienota Laucienes pagastam, nedaudz mainījusies robeža ar Virbu pagastu.
- Robežnieku pagasta teritorija neliela daļa pirmskara Robežnieku pagasta teritorijas pievienota tagadējam Indras pagastam; līdz 1920. g. teritorija bija iekļauta Vitebskas guberņā.
- mikrotransfūzija Neliela daudzuma cita indivīda asiņu ievadīšana asinsritē; dažreiz tā notiek transplacentāri, kad nedaudz augļa asiņu nokļūst mātes asinsritē.
- papildtastatūra Neliela noteiktas nozīmes taustiņu grupa (piem., ciparu taustiņi), kas parasti novietota personālā datora tastatūras labajā pusē.
- luņķuviļķis Neliela plastmasas detaļa, ar ko jaunām precēm pievienota preču zīme.
- tērce Neliela ūdenstece (bez noteikti izveidotas gultnes), kas parasti rodas, tekot kūstoša sniega ūdenim; mitra, staigna ieplaka, pa kuru (parasti pavasaros vai lietus uzplūdienos) tek šāda ūdenstece.
- šlūces Nelielas ragavas baļķu transportēšanai, nostiprinot tievos galus uz tām.
- kniksis Neliels ceļa palocījums, piemēram, sveicinot, pateicoties.
- raudze Neliels daudzums kādas ārstnieciskas vielas, ko ievada organismā, lai noteiktu organisma reakciju uz šo vielu.
- pipirkšķis Neliels daudzums, tik, cik starp 3 pirkstiem var noturēt.
- invence Neliels divbalsīgs vai trīsbalsīgs skaņdarbs parasti ar noteiktu mākslinieciski tehnisku ideju.
- pioniergrāvis Neliels grāvis, kuru rok pirmo ūdeņainos purvos un staignās upju palienēs (lieko ūdeņu aizvadīšanai un noturīgāku grunts apstākļu radīšanai).
- boļa Neliels koka klucis, ko liek govīm uz ragiem, lai badoties neievainotu citas govis.
- mērogmaiņas lodziņš neliels lodziņš aktīvā loga virsrakstjoslas augšējā labajā stūrī; noklikšķinot peli šajā lodziņā, palielinās aktīvā loga izmēri un lietotājs var redzēt visu tā saturu; pēc atkārtotas peles noklikšķināšanas logs atgūst savu iepriekšējo lielumu.
- piknometrs neliels noteikta tilpuma trauks, ko izmanto, lai noteiktu šķidrumu un cietvielu īpatnējo masu vai blīvumu, nosverot šajā traukā iepildīto vielu.
- skatumeklētājs neliels optisks instruments, ar ko var aplūkot kadrā ietverto telpu atkarā no objektīva leņķa; kamerai pievienota optiska ierīce, ar ko var filmēšanas laikā redzēt kadrā ietverto telpu.
- kājslauka Neliels paklājs, režģis pie ieejasapavu notīrīšanai.
- signālkarodziņš Neliels pie kāta piestiprināms noteiktas krāsas (vai noteiktu krāsu) auduma gabals, kas paredzēts signalizēšanai.
- karodziņš Neliels pie kāta piestiprināms noteiktas krāsas (vai noteiktu krāsu) auduma gabals, piemēram, signalizācijai.
- kupella Neliels porozs trauciņš, šķelta kona veidā, ar puslodes veida iedobumu, ko lieto cēlmetālu kausējumu raudzes noteikšanai.
- tēlojums Neliels prozas daiļdarbs, kam sižetā nav ietverta ārēja darbība, notikumi.
- īsais stāsts neliels prozas darbs, kas parasti veltīts kādam atsevišķam notikumam.
- rīdziņa Neliels strauts, grāvis; neliela kanalizācijas noteka.
- kolimators Neliels tālskatis teleskopu vai citu instrumentu kolimācijas noteikšanai.
- piedēklis Neliels veidojums (pie kādas detaļas), kam ir noteiktas funkcijas.
- kameransamblis Neliels vienots (instrumentālistu, vokālistu) kolektīvs, kas izpilda kamermūziku; kamermūzikas ansamblis.
- trauciņš Neliels, noteiktām vajadzībām (parasti ēdiena piedevu, piemēram, garšvielu, ievietošanai) piemērots trauks.
- notriekt Nelietderīgi notērēt (naudu, mantu), parasti uzdzīvē.
- notriekt (arī nosist) naudu nelietderīgi notērēt naudu.
- nosist (arī notriekt) naudu nelietderīgi notērēt naudu.
- organizētā noziedzība nelikumīgi veiktas plānotas un vadītas darbības, ko īsteno noziedznieku grupas peļņas, kontroles un ietekmes gūšanai.
- mala Nelikumīgs (par darbību, nodarbošanos, kam nav nepieciešamās atļaujas, arī noteiktas kvalifikācijas).
- āizaturēties Nelokāmi palikt pie noteiktas cenas, ko pārdodot; nepazemināt (cenu).
- granītciets Nelokāms, stingrs, noteikts (par cilvēku, viņa raksturu).
- aizliegt neļaut (ko darīt); nepieļaut, ka (kas) notiek, tiek darīts, veicināts.
- apvaldīt Neļaut izvērsties (kādam), neļaut notikt (kam); savaldīt.
- gaiņāties Neļaut tuvoties, vēcinot ar rokām.
- gainīties Neļaut tuvoties, vēcinot ar rokām.
- pindzelēt Nemākulīgi gleznot.
- izļurkāt Nemākulīgi, nevērīgi, arī nepārtraukti darbinot, lietojot u. tml., padarīt nestabilu, ļodzīgu; izbojāt, sabojāt.
- aizšūties Nemanāmi pazust no kompānijas vai no notikuma vietas.
- izkust Nemanot paiet (par laiku).
- pagaist Nemanot paiet, aizritēt (par laikposmu).
- piemanīties Nemanot pievirzīties (kam klāt); piezagties, pielavīties.
- izkust Nemanot tikt izdotam (parasti par naudu).
- kust Nemanot, pakāpeniski tikt izdotam (parasti par naudu).
- insensibile Nemanot, pakāpeniski.
- nemanoti Nemanot.
- klimt Nemitīgi un bezjēdzīgi monotoni runāt.
- blasts Nenobriedis šūnas priekštecis, kam vēl nav radušās noteiktas šūnas pazīmes, piem., neiroblasts.
- frikcionālais bezdarbs nenodarbinātības īstermiņa periods, kurā nepieciešams darba vietas maiņas laiks noteiktas kvalifikācijas darbiniekiem.
- akromikrija Nenormāli mazi locekļi un galva, salīdzinot ar pārējo ķermeni; locekļu perifēro daļu samazināšanās.
- nanokormija Nenormāli mazs ķermenis, salīdzinot ar locekļiem.
- aoristija Nenosakāmība; pēc seno skeptiķu domām par lietu būtību nekā noteikta nevar zināt.
- indeterminābils Nenosakāms, nenoteicams.
- D-diena Nenosaukta diena, kurā tiek plānota kāda noteikta kaujas operācija.
- žacka Nenoteikta blīvuma (darvai līdzīga) masa.
- integrēšana Nenoteiktā integrāļa atrašana.
- maņirka Nenoteikta lieluma dzeramais trauks.
- zināmā mērā Nenoteiktā pakāpē, arī aptuveni.
- starp debesīm un zemi nenoteiktā vietā, stāvoklī.
- daudz Nenoteiktā, (samērā) lielā daudzumā.
- daudzi Nenoteiktā, (samērā) lielā skaitā.
- vairāki Nenoteiktā, (samērā) nelielā skaitā, kas pārsniedz divus.
- jebkad Nenoteiktā, nezināmā laikā, brīdī; vienalga, kad.
- jebkur Nenoteiktā, nezināmā vietā; vienalga, kur.
- pulku Nenoteiktā, samērā lielā skaitā, daudzumā; daudz.
- pulki Nenoteiktā, samērā lielā skaitā, daudzumā.
- nedaudz Nenoteiktā, samērā nelielā skaitā, daudzumā, apjomā.
- maz nenoteiktā, samērā nelielā skaitā, daudzumā.
- nedaudzi Nenoteiktā, samērā nelielā skaitā.
- dairas Nenoteiktas bailes, baiļu, nomāktības izjūta.
- murkšķītis Nenoteiktas formas neliels priekšmets.
- kangars Nenoteiktas izcelsmes pauguru rinda purvā.
- zvēdrains Nenoteiktas krāsas.
- murķis Nenoteiktas, netīras krāsas kucēns.
- murķītis Nenoteiktas, netīras krāsas kucēns.
- domīgs laiks nenoteikti laika apstākļi, kas sola pārmaiņas.
- virpināt Nenoteikti virzīt, grozīt (parasti pirkstos), piemēram, no vienas puses uz otru (parasti apaļas formas priekšmetu); arī ripināt.
- dandiski Nenoteikti, svārstīgi.
- indeciso Nenoteikti.
- irresoluto Nenoteikti.
- nekonsekvence Nenoteiktība, nemērķtiecība, arī svārstīgums (piemēram, spriedumos, rīcībā); konsekvences trūkums.
- dandas Nenoteiktība, svārstīgs stāvoklis.
- inkonsekvence Nenoteiktība, svārstīgums, pretrunīgums (rīcībā, spriedumos utt.); loģiska nepamatotība.
- dunda Nenoteiktība, šaubas.
- dundība Nenoteiktība, šaubas.
- dundības Nenoteiktība, šaubas.
- zvalnība Nenoteiktība.
- stiepjams Nenoteikts (jēdziens).
- jebkāds Nenoteikts (kādā grupā); vienalga, kāds.
- jebkurš Nenoteikts (no noteiktas cilvēku grupas); vienalga, kurš.
- jebkurš Nenoteikts (no noteiktas priekšmetu, parādību grupas); vienalga, kurš.
- loģeris Nenoteikts cilvēks, kas vienreiz sola darīt tā, otrreiz atkal citādi, bet nedara nekā.
- svaideklis Nenoteikts cilvēks.
- svārsteklis Nenoteikts cilvēks.
- ļaudis Nenoteikts cilvēku kopums; arī cilvēki.
- velce Nenoteikts daudzums.
- žņergoņa Nenoteikts troksnis.
- vairāki Nenoteikts, (samērā) neliels (parasti cilvēku) skaits, kas pārsniedz divus; arī nedaudzi (no visiem vai daudziem līdzīgiem); ne visi; daži (2).
- plūstošs Nenoteikts, arī mainīgs (par kā apveidu, virzību).
- neass Nenoteikts, izplūdis (par līnijām, formām).
- nekāds Nenoteikts, jebkāds, kaut kāds.
- infinīts Nenoteikts, neierobežots.
- čapte Nenoteikts, neliels daudzums; šķipsniņa.
- dažs Nenoteikts, neliels skaits; nedaudz.
- nekonsekvents Nenoteikts, nemērķtiecīgs, arī svārstīgs (piemēram, spriedumos, rīcībā).
- lepens Nenoteikts, nesaturīgs, bez mugurkaula.
- nekonkrēts Nenoteikts, neskaidrs.
- kāds nekāds Nenoteikts, nezināms, arī vēl neminēts (par dzīvu būtni, priekšmetu, parādību); kaut kāds.
- jelkas Nenoteikts, nezināms, neminēts priekšmets, parādība; vienalga, kas; jebkas.
- jebkas Nenoteikts, nezināms, neminēts priekšmets, parādība; vienalga, kas.
- kaut kāds Nenoteikts, nezināms, vēl neminēts (par dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, norisi).
- pulka nenoteikts, samērā liels daudzums; daudz.
- nedrošs Nenoteikts, saraustīts, arī nepilnīgs.
- inkonsekvents Nenoteikts, svārstīgs, pretrunīgs (rīcībā, spriedumos utt.); loģiski nepamatots; tāds, kas neizriet no kaut kā likumsakarīgi.
- gaunerīgs Nenoteikts, svārstīgs.
- šaustrīgs Nenoteikts, svārstīgs.
- ļetraks Nenoteikts, vāja rakstura cilvēks (kas nepilda solīto).
- plitars Nenoteikts, viegla rakstura cilvēks.
- šolderīgs Nenoteikts, vieglprātīgs.
- ne šāds, ne tāds nenoteikts; arī neievērojams, mazvērtīgs.
- šaudelīgs nenoteikts; tāds, kas kaut ko iesāk, bet nepabeidz.
- indefinīts Nenoteikts.
- šlenderīgs Nenoteikts.
- zvalns Nenoteikts.
- raboņa nenoteiktu trokšņu kopums.
- jukt Nenotikt (par iecerētu norisi, pasākumu), nerealizēties (par nodomu, ieceri u. tml.).
- pajukt Nenotikt (par iecerētu pasākumu, norisi), nerealizēties, netikt realizētam (par nodomu, ieceri u. tml.); izjukt (3).
- izjukt Nenotikt (par iecerētu pasākumu, norisi), nerealizēties, netikt realizētam (par nodomu, ieceri u. tml.).
- pašķīst Nenotikt (par iecerētu pasākumu, norisi); nerealizēties (par nodomu).
- aizkavēties Nenotikt paredzētajā laikā.
- izpalikt Nenotikt, nebūt (parasti par ko gaidītu, paredzētu).
- atvaļinājums Nenotikusi nodarbība.
- cūkas mezgls nenoturīgs savienojamais mezgls.
- cūkmezgls Nenoturīgs savienojamais mezgls.
- gaistošs Nenoturīgs, īslaicīgs, ātri zūdošs.
- labils Nenoturīgs, nestabils (par stāvokli, priekšmetu); pretstats: stabils.
- vārīgs Nenoturīgs, viegli pārtraucams (par darbību, stāvokli).
- slīdēt Nenoturoties, nespējot noturēties, arī netiekot noturētam kādā stāvoklī, virzīties pa (kā, parasti stāva, slīpa) virsmu lejup, arī nost (no tā).
- izraut no konteksta neņemt vērā apstākļu, notikumu, faktu kopumu, kas (ko) ietekmē.
- līgums Neoficiāla noruna, vienošanās (parasti starp atsevišķām personām) uz noteiktu laikposmu.
- sociālās normas neoficiāli reglamentējoši sabiedrības locekļiem kopīgi priekšstati par to, kāda rīcība attiecībās ar citiem cilvēkiem ir vai nav normāla (pretstatā likumos un noteikumos ierakstītajām normām - oficiālajai reglamentācijai).
- kontumācija Nepaklausība tiesas pavēlei ierasties noteiktā termiņā.
- atstāt Nepakļaut kādai iedarbībai (neiznīcinot, nelikvidējot).
- aizārdīties Nepamanot izārdīt par tālu.
- izgarēt Nepamanot nozust.
- neredzot Nepamanot, neievērojot.
- atskata sistemātiskā kļūda nepamatota pārliecība, ka notikušo notikumu varēja jau iepriekš prognozēt.
- diskriminācija nepamatoti atšķirīga attieksme; tiesību ierobežošana (noteiktām pilsoņu kategorijām vai atsevišķām valstīm pretstatā citiem pilsoņiem vai citām valstīm); no vispārējiem principiem un kārtības atšķirīga, pazemojoša izturēšanās.
- mudulis Neparasta izdarība vai notikums.
- titānisks Neparasti intensīvs, arī noturīgs (par psihisku stāvokli, psihes, rakstura, personības īpašībām).
- brīnumu lietas neparasti, neticami notikumi, fakti.
- tenkas Nepārbaudītas, bieži vien nepamatotas, nepatiesas ziņas, parasti par notikumiem, attiecībām sadzīvē; saruna, kurā izplatās šādas ziņas; arī baumas.
- starpgadījums Neparedzēts, parasti nevēlams, gadījums, notikums kādā darbībā, norisē.
- laiks Nepārtraukta eksistences un notikumu gaita likumsakarīgā secībā, ko raksturo pagātne, tagadne un nākotne kā veselums.
- pelikāns Nepārtrauktas pārtvaicēšanas trauks alķīmijā, kas sastāv no divām hermētiski slēgtām tvertnēm, kuras novietotas viena virs otras un savienotas ar caurulēm.
- grunts mehānika nepārtrauktas vides mehānikas nozare, kurā pēta grunts mehāniskās īpašības (spriegumu, deformāciju, grunts masīva stiprību un noturību, tās spiedienu uz norobežojošām konstrukcijām un pazemes būvēm) atkarībā no tās uzbūves un fizikālā stāvokļa.
- laiks Nepārtraukti mainīgs atmosfēras stāvoklis, kas veidojas zemes virsas tuvumā un kam attiecīgajā vietā un laikposmā raksturīgs noteiktu atmosfēras īpašību kopums.
- koaksiālā kabeļa sekcija nepārtraukts koaksiālā kabeļa gabals, kura galos pievienoti spraudņi.
- nepārvarama vara nepārvarams spēks; konkrētos apstākļos ārkārtējs, neparedzams un nenovēršams notikums (piem., dabas katastrofa - zemestrīce, plūdi; karadarbība), kas civiltiesībās var būt pamats atbrīvošanai no atbildības.
- piešūt lietu nepatiesi apvainot kādu nodarījumā, noziegumā.
- sagrozīt Nepatiesi, arī neprecīzi atspoguļot, izskaidrot (piemēram, faktus, notikumus, kāda teikto), parasti, lai kādu maldinātu.
- šķērma garša nepatīkama nenoteiktas garšas sajūta.
- haptodisforija Nepatīkama sajūta, pieskaroties noteiktiem priekšmetiem.
- autorasts nepatīkams autobrācējs, kurš neievēro satiksmes noteikumus un traucē satiksmi.
- nesmukums Nepatīkams notikums, nepatīkama situācija.
- jezga Nepatīkams notikums, situācija; ķeza.
- rūgts kumoss nepatīkams, arī aizvainojošs, pazemojošs pārdzīvojums, notikums.
- vērmeļu (arī darvas, rūgts) piliens nepatīkams, arī aizvainojošs, pazemojošs pārdzīvojums, notikums.
- rūgts kumoss (arī malks, piliens) nepatīkams, arī aizvainojošs, pazemojošs pārdzīvojums, notikums.
- šļura Nepatikšanas; negatīvi vērtējami notikumi.
- palikt kaunā nepaveikt ko vajadzīgu, nepaveikt atbilstoši noteiktām prasībām.
- novēlot Nepaveikt, nepadarīt (ko) īstajā, visizdevīgākajā, arī paredzētajā, noteiktajā laikā; nokavēt (2).
- nokavēt Nepaveikt, nepadarīt (ko) īstajā, visizdevīgākajā, arī paredzētajā, noteiktajā laikā.
- nokavēties Nepaveikt, nepadarīt īstajā, visizdevīgākajā, arī paredzētajā, noteiktajā laikā.
- daļa nepieciešamas (kādas sistēmas) sastāvdaļas, kam ir noteikta vieta, uzdevums (sistēmā).
- speciālās izglītības vajadzības nepieciešamība pēc atbilstošiem izglītības, sociālā atbalsta un rehabilitācijas pasākumiem, kas izglītojamiem ar iedzimtiem vai iegūtiem funkcionāliem traucējumiem dod iespēju atbilstoši savam veselības stāvoklim, spējām un attīstības līmenim piedalīties izglītības procesā un apgūt valsts izglītības standartos noteiktās prasības.
- sagatavošanās nepieciešamo zināšanu, iemaņu apgūšana (noteiktam uzdevumam, profesijai)
- inkompetence Nepiekritība kādai iestādei vai amata personai izlemt noteiktu jautājumu.
- inkompatibilitāte Nepielaižamība savienot vairākus amatus vai sabiedriskus uzdevumus.
- aizcirst (arī aizvērt) durvis Nepieļaut (kādam ko veikt, kam notikt u. tml.).
- tūļāties Nepietiekami ātri, vilcinoties, arī neveikli ko darīt, rīkoties.
- tūļoties Nepietiekami ātri, vilcinoties, arī neveikli ko darīt, rīkoties.
- norobežoties Nepievienoties (kam), neatzīt par pareizu (ko).
- noraidīt Nepievienoties teiktajam, atbildēt noliedzoši.
- uz savu galvu neprasot atļauju, padomu, arī nerēķinoties ar citiem (ko darīt, rīkoties).
- jaukt Neprecīzi zinot, uztverot, samainīt (ko) ar citu.
- sajaukt Neprecīzi zinot, uztverot, samainīt, aizstāt u. tml. (ko) ar citu.
- putrāt Neprotot, nepietiekami pārzinot (piemēram, darbu, uzdevumu), kļūdīties, jaukt (ko) vietām; putrot.
- trampings Neregulāra, nenoteiktu maršrutu kuģniecība.
- viesa privilēģijas nereģistrēta tīkla vai sistēmas pakalpojuma lietotāja tiesības un atļauja izmantot noteiktus pakalpojumus.
- pašierosmes svārstības nerimstošas svārstības, kas nelineārā disipatīvā sistēmā notiek bez periodiskas ārējas iedarbības.
- elektrodiagnostika Nerva vadītspējas vai muskuļa kontrakcijas spējas noteikšana ar elektrisko strāvu.
- detektors Nervu vienība, kas atbild tikai uz noteikta veida kairinājumu.
- sakausēties Nesaraujami, cieši savienoties (piemēram, par īpašībām, parādībām).
- apģērbties Nēsāt, valkāt (noteikta veida, labuma u. tml.) apģērbu, arī izvēlēties sev apģērbu; ģērbties.
- uzģērbties Nēsāt, valkāt (noteikta veida, labuma u. tml.) apģērbu.
- ģērbties Nēsāt, valkāt (piemēram, noteikta veida, kvalitātes) apģērbu, arī izvēlēties sev apģērbu.
- aprostosija Nesatricināmība; stoiķu mācībā laimīgas dzīves noteikums.
- pilna notikumu kopa nesavienojamu notikumu kopa, kurai pieder ikviens no sagaidāmajiem notikumiem.
- ekmnēzija Nesenu notikumu aizmiršana, saglabājot atmiņā tālākas pagātnes notikumus.
- nolurkšēt Neskaidri noteikt, nosacīt.
- nopurkšēt Neskaidri noteikt, pateikt.
- nopurkšķēt Neskaidri noteikt, pateikt.
- norūkt bārda, arī norūkt (arī noņurdēt) zem deguna (arī caur zobiem) neskaidri, īgni, negribīgi noteikt, pateikt.
- vagamente Neskaidri, miglaini; nenoteikti.
- nodūkt Neskaidri, murminot noteikt, pateikt.
- novulkšēt Neskaidri, nenoteikti izteikt.
- kā pa (vienu) miglu neskaidri, nenoteikti, nekonkrēti.
- kā pa vienu miglu neskaidri, nenoteikti, nekonkrēti.
- nobuldurēt Neskaidri, nesaprotami noteikt, pateikt, arī norunāt; nepareizi, kļūdaini noteikt, pateikt, arī norunāt.
- nomorkšēt Neskaidri, nesaprotami noteikt, pateikt.
- nomurkšēt Neskaidri, nesaprotami noteikt, pateikt.
- nomurkšķēt Neskaidri, nesaprotami noteikt, pateikt.
- noņurdēt Neskaidri, paklusu, parasti neapmierināti, noteikt, pateikt.
- šķērsums Neskaidrība, nenoteiktība.
- atēna Neskaidrs (pagātnes notikumu) tēls (atmiņā).
- miglains neskaidrs, nenoteikts, nekonkrēts (parasti par saturu, domām, priekšstatiem)
- koaglutinācija Nespecifiska eritrocītu aglutinācija vidē, kurā notiek precipitācijas process.
- astereognozija Nespēja ar tausti noteikt priekšmetu formas (galvas smadzeņu centrālās paura daivas bojājuma sekas).
- stereoanestēzija Nespēja noteikt priekšmetu formu vai lielumu ar tausti.
- baragnoze Nespēja noteikt vai sajust smagumu.
- ananastāzija Nespēja piecelties no sēdus stāvokļa aiz gribas trūkuma vai aiz sāpēm, kas savienotas ar bailēm.
- dzīves neizpratne nespēja, neprasme izprast apkārtējos notikumus, orientēties tajos.
- saļimt Nespējot noturēties stāvus, kļūt ļenganam un nokrist (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- slīkt Nespējot noturēties virs (parasti) ūdens, grimt un slāpstot iet bojā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- sabrukt Nespējot noturēties, parasti stāvus (aiz pārdzīvojuma, sāpēm u. tml.), nokrist, nogāzties (piemēram, pie zemes, uz ceļiem); saļimt.
- sašļukt Nespēt noturēties stāvus un bezspēkā noslīgt (par cilvēkiem vai dzīvniekiem); arī saļimt.
- ļimt Nespēt noturēties stāvus, kļūt ļenganam un krist (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- grimt Nespēt noturēties virs ūdens un iet bojā, slīkt.
- laist grožus no rokām (laukā, arī ārā) nespēt vairs būt par noteicēju, nespēt vairs vadīt.
- (iz)laist grožus no rokām (laukā, arī ārā) nespēt vairs būt par noteicēju, nespēt vairs vadīt.
- šķobīgs Nestabils, nenoturīgs (piemēram, par domu, uzskatu, attiecībām).
- drēģi Nestuves, ko darina no 2 kārtīm, iepinot starp tām kārklu klūdziņas.
- netaisnots Netaisnots teksts - tāds teksts, kura malas ir nelīdzenas, t. i., kuram nav taisnojuma.
- pievienotās vērtības nodoklis netiešais nodoklis, ko aprēķina no pārdoto preču vai pakalpojumu pievienotās vērtības, un kas ir noteikts procentos no pievienotās vērtības.
- palikt starp mums netikt izpaustam ārpus noteikta cilvēku kopuma.
- novēloties Netikt paveiktam, padarītam īstajā, visizdevīgākajā, arī paredzētajā, noteiktajā laikā; arī nokavēties (2).
- nokavēties Netikt paveiktam, padarītam īstajā, visizdevīgākajā, arī paredzētajā, noteiktajā laikā.
- atkrist Netikt veiktam; nenotikt.
- darmidons Netīrīgs notiesātais, var būt arī notiesātais, kuru izmanto kā pasīvo pederastu.
- muļļa Netīrīgs, arī notraipījies cilvēks.
- šļerpīgs Netīrīgs, notašķīts.
- ruize netīrs, notašķījies bērns.
- čoka Netīrs, notašķīts caurums.
- ķezains Netīrs, notašķīts.
- lasks Netīrs, notašķīts.
- netīrens Netīrs, notašķīts.
- noturlīts Netīrs, notašķīts.
- plekšīgs Netīrs, notašķīts.
- tepeklis Netīrs, notraipījies cilvēks.
- smečkis Netīrs, notraipījies; smečka.
- smekšis Netīrs, notraipījies; smečka.
- smeškis Netīrs, notraipījies; smečka.
- smečka Netīrs, notraipījies.
- žūlains Netīrs, notraipīts (piemēram, par apģērbu).
- melns Netīrs, notraipīts ar ko tumšu.
- sušķains Netīrs; notraipījies.
- lātrīna Netīrumu bedre; netīrumu noteka.
- specifiskā imunitāte neuzņēmība pret noteiktu slimības ierosinātāju vai pret noteiktu antigēnu.
- iedzimtā imunitāte neuzņēmība, kuras pamatā ir iedzimtas bioloģiskas īpašības, kas piemīt noteiktai dzīvnieku sugai vai cilvēkam.
- justicslepkavība Nevainīgi apsūdzētā notiesāšana uz nāvi.
- verbļuds Nevainīgi notiesātais.
- aplaušana Nevajadzīgo auga daļu iznīcināšana noteikta mērķa sasniegšanai.
- brāļošanās Nevardarbīgo cīņu dalībnieku draudzīga personīgā attieksme pret pretinieka karavīriem, policistiem un zemākajiem ierēdņiem, tai pašā laikā turpinot pretestību un tīši cenšoties pamudināt pretinieku uz neuzticamību savai vadībai.
- uzmākties Nevēlami izplatīties, iznīcinot (ko citu), traucējot (kam citam) - par parādībām dabā.
- skandāls Nevēlams (parasti piedauzīgs) notikums, kura dalībnieki izpelnās sabiedrības nosodījumu.
- pārlabošana Nevēlamu un negribētu valodas izteiksmes līdzekļu un formu aizstāšana ar vēlamiem, kas var notikt sinhroni runā vai asinhroni tekstā.
- ne čaka, ne graba nevienam nemanot.
- sintēze Neviendabīgu elementu saistījums noteiktā sistēmā, vienotā veselumā.
- sezonalitāte nevienmērīga demogrāfisko notikumu izkliede gada laikā atkarībā no sezonas.
- vēja brāzma nevienmērīga turbulentā gaisa plūsma atmosfērā; tās ātruma maksimālā vērtība slogojuma aprēķinam ir noteikta gaisakuģa stiprības normās.
- iepenterēt Nevienmērīgi tinot, ieveidot, ielaist dzijā (mezglojumu, krustojumu).
- lāsmojums Nevienmērīgs spīdums, kas rodas, priekšmetam atstarojot gaismu un mainoties tā krāsas toņiem; mainīgas nokrāsas spīdums.
- lāsojums Nevienmērīgs spīdums, kas rodas, priekšmetam atstarojot gaismu un mainoties tā krāsas toņiem; mainīgas nokrāsas spīdums.
- nevainīguma prezumpcija nevienu nevar uzskatīt par vainīgu nozieguma izdarīšanā un sodīt, kamēr viņa vaina nav pierādīta likumā noteiktajā kārtībā un atzīta ar likumīgā spēkā stājušos tiesas spriedumu.
- pārdurt Neviļus, negribēti ievainot ar ko smailu, asu (parasti kāļu, roku).
- iedurt Neviļus, negribēti ievirzīt (miesā, ķermenī ko asu, smailu) un ievainot; durot ievirzīt (miesā, ķermenī ko asu, smailu), lai nodarītu sāpes, ievainotu.
- nolaistīt Neviļus, negribēti izlaistot (ko), padarīt slapju, arī notraipīt (ar to).
- noliet Neviļus, negribēti izlejot (ko), padarīt slapju, arī notraipīt (ar to).
- uzraut Neviļus, negribēti pieļaut, ka saskarē ar ko asu (ķermeņa daļa) tiek ievainota.
- uzplēst Neviļus, negribēti pieļaut, ka saskarē ar ko asu (piemēram, ķermeņa daļa) tiek ievainota.
- nobārstīt Neviļus, negribēti pieļaut, ka, nobirstot (kam) izklaidus, tiek notraipīts (ar to).
- nobirdināt Neviļus, negribēti pieļaut, ka, vairākkārt nobirstot (kam), tiek notraipīts (ar to).
- nezkuriene Nezināma, nenoteikta vieta.
- identifikācija Nezināmas vielas vai materiāla dažādu īpašību noteikšana un salīdzināšana ar jau zināmo objektu tiem pašiem raksturojumiem un konstantēm.
- optimālais iedzīvotāju skaits nezinātniska koncepcija par noteiktas teritorijas iedzīvotāju skaitu, kas sekmē visaugstāko dzīves kvalitāti.
- uz zila gaisa nezinot, kas būs, kas sagaida.
- apmeloties Nezinot, nejauši pateikt nepatiesību.
- nezinīt Nezinot.
- paraaminohipūrskābe NH~2~C~6~H~4~COHNCH~2~COOH, skābe, ko lieto nieru kanāliņu ekskretoriskās funkcijas pārbaudei, noteicot šās vielas izdalīšanos ar urīnu pēc injekcijas vēnā.
- redereikeri Nīderlandē 14. un 15. gs. literatūras mīļotāji, kas bija apvienoti brālībās.
- niparko Niecīga iemesla pēc; bez noteikta iemesla.
- ekskretorā urogrāfija nieru un urīnceļu anatomiskā un funkcionālā stāvokļa noteikšana, ievadot vēnā kontrastvielu un sekojot tās izdalīšanai pēc 7 minūtēm, 15 minūtē un 20 minūtēm, dažreiz arī vēlāk; tādējādi iegūstot informāciju par nieru funkciju, piltuvju, bļodiņu un urīnceļu deformāciju, nosprostošanos utt.
- filioque Nīkajas - Konstantinopoles ticības apliecības pielikums, kas noteica, ka Svētais Gars iziet no Tēva un no Dēla; ortodoksā baznīca to noraidīja.
- urzakoties Niknoties.
- bronzīts Ninerāls, silikāts no augītu jeb piroksenu rindas, rombisks: retāk noteiktos kristālos, parasti graudainu agregātu veidā, dzeltenzaļš, brūngans.
- stellītes Nīšu stellītes - ierīce nīšu izgatavošanai (siešanai), statīve ar trim horizontālām kārtīm noteiktos attālumos.
- mikrosporīns No "Microsporon" ģints sēņu kultūras iegūts ekstrakts; lieto intrakutānai raudzei, lai noteiktu jutību pret mikrosporām.
- krustpakši No apaļbaļķiem guļbūves konstrukcijā celtas ēkas pakši, kur baļķi krusteniski savienoti tā, ka paliek apmēram 20-30 cm brīvi gali.
- ugunsbole No baltvīna boles gatavots dzēriens, ko gatavo dedzinot ar araku vai rumu piesūcinātu cukuru, ko pēc tam ieliek bolē^1^.
- apkārtējās vides faktori no cilvēka, sociālās grupas neatkarīgi, ārēji notikumi, sociālie apstākļi, kas ietekmē personas pašrealizācijas , socializācijas, sociālās funkcionēšanas mehānismu.
- vibrofons No dažāda garuma metāla plāksnītēm sastāvošs sitamais mūzikas instruments ar noteiktu skaņas augstumu.
- vēdeklis No dažāda materiāla veidots, parasti saliekams, apakšdaļā šaurāks, augšdaļā platāks priekšmets, kuru kustinot izraisa vēsuma sajūtu.
- piena ieraudzēšana no dažāda veida pienskābes baktērijām pagatavota ierauga pievienošana pienam, vājpienam, krējumam vai piena maisījumam noteiktā temperatūrā.
- bukumbārda No doņiem pīts bārdai līdzīgs priekšmets - maska, ko bērni pieliek pie zoda, atdarinot āžus un baidot citus bērnus.
- magnētiskā ķēde no feromagnētiskiem materiāliem veidota elektrotehniskas ierīces daļa magnētiskās plūsmas radīšanai, koncentrēšanai un virzīšanai noteiktā virzienā; ķēdē var būt arī nelielas gaisa spraugas, kurās dažkārt ievieto objektu, uz kuru jāiedarbojas magnētiskajam laukam; tām ir nelineārs raksturs.
- reakcijas norma no genotipa atkarīga specifiska pazīmes reakcija uz vides apstākļu maiņu, dažādos vides apstākļos iespējamā pazīmes mainības amplitūda.
- joslu grafiks no horizontālām un vertikālām joslām veidots grafiks, ko izmanto, lai salīdzinātu divas vai vairākas vērtības noteiktā laika momentā, piemēram, bankas procenta likmi atkarībā no depozīta.
- babisms No islāma atzarojusies jauna reliģija, virziens, kas 19. gs. 40.-50. gados radās Irānā, vērsās pret šaha varu un sludina visu Baznīcu un visu cilvēku vienotību.
- behaisms No islāma novirziena bābisma atzarojusies reliģija, kuras galvenais dogmats ir visu reliģiju un visu cilvēku vienotība, bet Dieva ētiskie centieni aptver visus cilvēkus.
- fokštaga ar gropi no izturīga nerūsoša materiāla izgatavota stingra fokštaga ar gropi buras priekšējam līķim; tā paredzēta arī rollfoka ierīcē, ar kuru buru ierīēvē, uztinot uz štagas.
- pārmelnot No jauna nomelnot.
- bārs No jūras sanešiem veidojies iegarens sēklis vai virsūdens grēda, kas stiepjas paralēli krasta līnijai vai ir ar krastu daļēji savienots.
- no kaut kurienes no kādas, tieši nenoteiktas vietas.
- kanēlis No kanēļkoka mizas iegūta garšviela ar noturīgu, stipru smaržu un īpatnēju garšu.
- kapele No kaulu pelniem sapresēts kausiņš, ko izmanto sudraba un zelta daudzuma noteikšanai sakausējumos.
- piroskops No keramiskas masas izgatavota nošķelta trijstūra piramīda ar noteiktu deformācijas temperatūru, ko izmanto temperatūras noteikšanai keramisko materiālu apdedzināšanas krāsnīs.
- tiesībpārņēmējs No līguma izrietošas saistības, ciktāl tās nav tīri personiskas, pāriet uz līdzēju mantiniekiem un tiesību pēcniekiem, ja vien likumā nav paredzēts noteikts izņēmums.
- Raņķu pagasta teritorija no pirmskara teritorijas pagastā palikusi tikai Ventas kreisā krasta teritorija, kurai pievienota neliela platība no bijušā Skrundas pagasta, bet labā krasta teritorija iekļauta tagadējā Skrundas pagastā, kā arī Vārmes pagastā un Saldus novada Zirņu pagastā.
- gaisa kastes no plāna alumīnija skārda vai cita nerūsoša blīva materiāla izgatavotas tilpnes, kas nodrošina peldlīdzekļa noturēšanos virs ūdens.
- organiskais stikls no polimetilmetakrilāta ražots caurspīdīgs, ciets, relatīvi viegls lokšņu materiāls; noturīgs pret atmosfēras, gaismas, ūdens un minerālskābju iedarbību, laika gaitā nedzeltē, nekļūst nespodrs.
- kvēlviela No sasmalcinātas koka ogles, darvas un nātrija sārma pagatavota masa, ko parasti formēja briketēs un pārogļoja baltkvēlē nepiekļūstot gaisam, pēc tam dedzinot tās neradīja dūmus, smakas un dzirksteles.
- datortīkls No savstarpēji savienotiem datu apstrādes mezgliem izveidots tīkls datu apmaiņai.
- diaklazes No tektoniskiem procesiem iežos radušies plaisājumi un plaisas, pa kurām bīdīšanās nav notikusi.
- kondensators no vadītājiem veidots elektrisko un elektronisko sistēmu elements ar noteiktu elektrisko kapacitāti.
- federācija no vairākām pavalstīm sastāvoša valsts, kurai ir vienota centrālā pārvalde, bruņotie spēki u.tml., vienlaikus saglabājot pavalstu relatīvu patstāvību.
- saistītā vārdu secība no vārdformu sintaktiskās funkcijas atkarīga noteikta, nemaināma vārdu secība teikumā.
- sēklu partija no viena noteikta koka, kokaudzes vai sēklu plantācijas ievāktais sēklu materiāls, kas apzīmēts ar atsevišķu numuru jeb kodu.
- papildu pasta pakalpojums no vispārējā pasta pakalpojuma nepārprotami atšķirams pakalpojums, kuru raksturo papildu pievienotā vērtība un kuram papildus ātrākai izņemšanai, transportēšanai un piegādei piemīt vēl viena vai vairākas šādas papildu pasta pakalpojuma pazīmes: korespondences pieņemšana tieši no sūtītāja; korespondences nogādāšana adresātam personiski vai tā pilnvarotam pārstāvim; piegādes nodrošināšana līdz noteiktam datumam; iespēja tranzīta laikā mainīt galamērķi un adresātu; piegādes fakta apliecināšana sūtītājam; individuāla pieeja klientam; pakalpojuma piedāvāšana atkarībā no prasībām.
- ortonitrofenilpropiolskābe NO2C6H4CC COOH, lieto alkaloīdu un glikozes noteikšanai urīnā.
- notecināt Noasināt, notrīt (piemēram, ar tecīlu).
- izglītības pakāpe nobeigts izglītības posms, kas ietver organizētu un secīgi īstenotu izglītības ieguvi.
- iemulēt Noberzt, norīvēt; berzējot ievainot.
- noslempēties Nobristies, notašķīties.
- aizbruģēt Nobruģēt līdz noteiktam punktam.
- sadzenēt nocirst kokam noteiktu daudzumu zaru.
- sektors Nodaļa (organizācijā, iestādē u. tml.) ar noteiktu specializāciju; atsevišķa kādas sabiedriskas sistēmas (piemēram, ražošanas, zinātnes, mākslas) daļa ar noteiktu specifiku.
- hronika Nodaļa (periodiskajos izdevumos), kurā ievieto ziņojumus, parasti par ikdienas dzīves notikumiem.
- papildnodarbība Nodarbība, kas notiek papildus iepriekš paredzētajām nodarbībām.
- rotaļnodarbība Nodarbība, kas notiek rotaļu formā.
- nereģistrētā nodarbinātība nodarbinātība, kas nav reģistrēta atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai un par kuru nav informētas attiecīgās valsts iestādes (piemēram, darba inspekcija, ieņēmumu dienests).
- uzticības persona nodarbināto ievēlēta persona, kura apmācīta Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un pārstāv nodarbināto intereses darba aizsardzībā.
- sociālā darba profesija nodarbošanās, ko raksturo noteikts zināšanu un prasmju kopums par to, kā uzlabot un attīstīt sociālo vidi, cilvēku dzīves apstākļus un pieejamību sociālajiem pakalpojumiem, kā iestāties par visu cilvēku labklājību, sociālo taisnīgumu un attīstīt sociālā darba resursus.
- postīt Nodarīt lielus zaudējumus (piemēram, bojājot, iznīcinot).
- aizdarvot Nodarvot līdz noteiktai vietai.
- paļaude Nodevu ievākšana Kijevas Krievzemē; vēlāk noteikta lieluma nodeva.
- Mārupes pagasts nodibināts 1925. g. pārdēvējot Bieriņu pagastu, pēc 2. pasaules kara teritorija palielinājusies četrkārtīgi, iekļaujot daļu bijušā Babītes pagasta (Mazcenas un Skultes apkaimi), bet neliela teritorija atdota Rīgai, pagasts atjaunots 1990. g., 2009. gadā pārveidots par atsevišķu novadu, bet 2021. g. iekļauts paplašinātajā Mārupes novadā.
- Kuldīgas novads nodibināts 2009. g. ietverot Kuldīgas pilsētu, Ēdoles, Gudenieku, Īvandes, Kabiles, Kurmāles, Laidu, Padures, Pelču, Rendas, Rumbas, Snēpeles, Turlavas un Vārmes pagastu, 2021. g. pievienoti Alsungas, Nīkrāces, Raņķu, Rudbāržu un Skrundas pagasti, kā arī Skrundas pilsēta, robežojas ar Ventspils, Talsu, Tukuma, Saldus un Dienvidkurzemes novadu.
- Talsu novads nodibināts 2009. g. ietverot Talsu un Valdemārpils pilsētu, Abavas, Ārlavas, Balgales, Ģibuļu, Īves, Ķūļciema, Laidzes, Laucienes, Lībagu, Lubes, Sabiles, Stendes, Strazdes, Valdgales, Vandzenes un Virbu pagastu, 2021. g. reformā pievienota Sabiles un Stendes pilsēta, kā arī Dundagas, Kolkas, Mērsraga un Rojas pagasts, robežojas ar Tukuma, Kuldīgas un Ventspils novadu, apskalo Baltijas jūra un Rīgas jūras līcis.
- Tukuma novads nodibināts 2009. g. ietverot Tukuma pilsētu, Degoles, Džūkstes, Irlavas, Jaunsātu, Lestenes, Pūres, Sēmes, Slampes, Tumes un Zentenes pagastu, 2021. g. reformā pievienota Kandavas pilsēta, kā arī Cēres, Engures, Kandavas, Lapmežciema, Matkules, Smārdes, Vānes, Viesatu, Zantes un Zemītes pagasts, robežojas ar Jūrmalas pilsētu, Mārupes, Jelgavas, Dobeles, Saldus, Kuldīgas un Talsu novadu, apskalo Rīgas jūras līcis.
- Ludzas novads nodibināts 2009. g., ietvēra Ludzas pilsētu, Briģu, Cirmas, Isnaudas, Istras, Nirzas, Ņukšu, Pildas, Pureņu un Rundēnu pagastu, 2021. g. pievienots Blontu, Ciblas, Goliševas, Lauderu, Līdumnieku, Malnavas, Mežvidu, Mērdzenes, Pasienes, Pušmucovas, Salnavas, Zaļesjes un Zvirgzdenes pagasts, robežojas ar Krāslavas, Rēzeknes un Balvu novadu, kā arī ar Krieviju.
- Smiltenes novads nodibināts 2009. g., sākotnēji ietvēra Smiltenes pilsētu un Bilskas, Blomes, Brantu, Grundzāles, Launkalnes, Smiltenes un Variņu pagastus, 2021. g. reformā pievienots Apes, Drustu, Gaujienas, Raunas, Trapenes un Virešu pagasts, robežojas ar Alūksnes, Gulbenes, Cēsu, Valmieras un Valkas novadu, kā arī ar Igauniju.
- Mērsraga novads nodibināts 2010. g. beigās atdaloties no Rojas novada un patstāvīgu darbu uzsāka 2011. g. janvārī, ietvēra tikai bijušo Mērsraga pagastu, robežojās ar Tukuma, Talsu un Rojas novadu, kā arī ar Rīgas jūras līci, 2021. g. atjaunots Mērsraga pagasts, kas iekļauts Talsu novadā.
- repartīcijas nodoklis nodoklis, kura kopsummu pēc noteikta principa sadala starp maksātājiem.
- nodokļu atlaide nodokļa dala, par kuru var samazināt aprēķināto nodokli, ja nodokļa maksātājs ir izpildījis konkrētā nodokļa likuma nosacījumus vai to paredz noteiktie kritēriji.
- nodokļa atlaide nodokļa daļa, par kuru var samazināt aprēķināto nodokli, ja nodokļa maksātājs ir izpildījis konkrētā nodokļa likuma nosacījumus vai to paredz likumā noteiktie kritēriji.
- robežlikme Nodokļa robežlikme - nodokļa likme, kas tiek noteikta uzņēmējam par papildu ienākumu daļu vai to pieaugumu (procentos).
- muitas maksājumi nodokļi un nodevas, ko likumos noteiktajā kārtībā iekasē muitas iestādes.
- kontingentēti nodokļi nodokļi, kuru kopējo summu noteic jau iepriekš un pēc tam sadala starp administratīvajām vienībām līdz pat nodokļu maksātājiem.
- novērošana Nodokļu administrācijas kontrole, kad pēc nodokļu maksātāja juridiskās adreses vai saimnieciskās darbības veikšanas vietas noteiktā laika posmā tiek fiksētas visas ar saimnieciskās darbības veikšanu saistītās darbības.
- tematiskā pārbaude nodokļu administrācijas pārbaude, kad tiek kontrolēta atsevišķu normatīvo aktu ievērošana, pārbaudīti atsevišķi grāmatvedības dokumenti, salīdzinot tos ar darījuma dalībnieku grāmatvedības informāciju, kā arī tiek veiktas citas pārbaudes, kuru rezultātā netiek noteikti papildu nodokļu maksājumi budžetā.
- nodokļu revīzija (audits) nodokļu administrācijas pārbaude, kad tiek kontrolēta viena vai vairāku nodokļu, nodokļu deklarācijas posteņu vai nodevu un citu valsts obligāto maksājumu aprēķināšanas, maksāšanas un ieskaitīšanas budžetā pareizība un atbilstība normatīvajiem aktiem noteiktā taksācijas periodā.
- apņemšanās Nodoms (ko noteikti grib realizēt); solījums sev, saistība.
- plāns Nodoms, iecere, to domās apsvērtā, noteiktā (kā) nākamā realizēšanas gaita.
- izsniegt Nodot noteiktam saņēmējam.
- izdripināt Nodrebēt, notrīcēt, izdārdināt.
- iekrampēties Nodrošināties (kādā telpā), nostiprinot ar krampi (parasti aizvērtas durvis); aizkrampēties.
- aizkrampēties Nodrošināties, nostiprinot ar krampi (parasti aizvērtas durvis).
- aizdrukāt Nodrukāt līdz noteiktai vietai.
- noplūznēt Nodzert, notriekt naudu.
- noplūžņot Nodzert, notriekt naudu.
- nodracīties Nodzīties, notrakoties.
- nodrakāties Nodzīties, notrakoties.
- sasniegšana nodzīvošana līdz noteiktam vecumam
- sadzīvāt Nodzīvot (kopā ar kādu) noteiktu laiku.
- sadzīvāt Nodzīvot (kur, kādā vietā) noteiktu (parasti ilgāku) laiku.
- sasniegt Nodzīvot (līdz noteiktam vecumam).
- noenkuroties ar heķenkuru noenkuroties ar pakaļgala enkuru - noturēties uz vietas ar enkuru, kas izmests no peldlīdzekļa pakaļgala.
- nokrimst Noēst (cietu, barību), ar zobiem drupinot, smalcinot; nograuzt.
- saraustīt gabalos nogalināt (parasti nāvessoda izpildē), raujot, stiepjot notiesātā ķermeni.
- uzbeigt Nogalināt ievainotu dzīvnieku.
- izsist Nogalināt vai ievainot (daudzus vai visus).
- (ie)grūst nazi (arī dunci) ribās nogalināt, arī (smagi) ievainot ar nazi (dunci).
- nostiepties Nogāzties guļus ar izstieptu, iztaisnotu augumu.
- nocirpt Nogriezt (piemēram, zaru galus, galotnes, zāli), lai nolīdzinot, saīsinot izveidotu vēlamo formu.
- termiņnoguldījums Noguldījums, kam ir noteikts termiņš; terminēts noguldījums.
- finanšu pakalpojumi noguldījumu un citu atmaksājamo līdzekļu piesaistīšana; kreditēšana, arī saskaņā ar finanšu līzinga noteikumiem; skaidras un bezskaidras naudas maksājumu veikšana; bezskaidras naudas maksāšanas līdzekļu (visu maksāšanas līdzekļu, izņemot banknotes un monētas jebkurā valūtā) izlaišana un apkalpošana; tirdzniecība savā vai klienta vārdā ar valūtu; uzticības operācijas (trasts); ieguldījumu pakalpojumu un ieguldījumu blakuspakalpojumu sniegšana; galvojumu un citu tādu saistību aktu izsniegšana, ar kuriem uzņemts pienākums atbildēt kreditoram par trešās personas parādu; vērtību glabāšana; konsultācijas klientiem finansiāla rakstura jautājumos; tādas informācijas sniegšana, kas saistīta ar klienta parādu saistību kārtošanu.
- melnie sārņi nogulsnes, kas rodas, nostādinot sulfāta zaļo atsārmu.
- precipitācija Nogulšņu izkrišana, kas notiek, ja šķīstošais antigens reaģē ar specifisku antivielu un izveido antigēna un antivielas kompleksu.
- nostiepties Nogulties ar izstieptu, iztaisnotu ķermeni.
- mēmie ieži nogulumieži, kas nesatur organismu atliekas, pēc kurām varētu noteikt to ģeoloģisko vecumu.
- fācija Nogulumu uzkrāšanās vide, kas atspoguļojas iežu īpatnībās; iežu petrogrāfisko un paleontoloģisko pazīmju kopums, kas raksturo nogulumu veidošanos noteiktos vides apstākļos.
- atdienēt Nokalpot (karadienestā paredzēto, noteikto laiku).
- noiet Nokalpot (noteiktas dienas).
- noformēt Nokārtot saskaņā ar noteikumiem, prasībām (darījumu, dokumentu u. tml.).
- noformēties Nokārtot saskaņā ar noteikumiem, prasībām savus darījumus, dokumentus u. tml.
- izšāberēt Nokasīt, notīrīt.
- aizkaut Nokaut (parasti slimu, ievainotu mājdzīvnieku pirms nobeigšanās).
- uzkaut Nokaut (sasirgušu, ievainotu dzīvnieku), iekams (tas) nav nobeidzies.
- kaļķošana Noklāšana ar kaļķu kārtu - augļu koku stumbru un skeletzaru apstrāde ar kaļķa šķidrumu pret saules apdegumiem, vienlaikus iznīcinot sūnas un ķērpjus.
- nolīstēt Noklāt ar līstēm (tās piestiprinot ar naglām).
- smorzando Noklusinot (balsi, skanējumu), izgaistot; palēninot (tempu); apslāpēti, dobji.
- sasniegšana nokļūšana (noteiktā vietā, pie noteikta priekšmeta u. tml.) pārvietošanās rezultātā
- notāpelēt Nokraut (parasti dēļus) noteiktās rindās, kārtās.
- uzkrist Nokrist (kam mestam, piemēram, spēles kauliņam) noteiktā stāvoklī.
- ombrometrs Nokrišņu daudzuma noteikšanas ierīce.
- sagūstīt Noķert, notvert (kādu, kas bēg, vairās).
- sagūstīt Noķert, notvert (parasti savvaļas, dzīvnieku).
- glisāde Nolaišanās profils, kas noteikts gaisakuģa vertikālajai vadīšanai, nolaižoties lidlaukā.
- apcūkot Nolamāt, nozākāt; noziest, notašķīt.
- nolekšēt Nolēkšķēt; notraipīties.
- nolešķēt Nolēkšķēt; notraipīties.
- nosacīt Nolemt un paziņot (ko); noteikt (2).
- likt uz balsošanu (retāk nobalsošanu) nolemt, ka (ko) izšķirs, noteiks balsojot.
- nepievienošanās Noliegta darbība, process --> pievienoties.
- nenoteicams Nolieguma divdabis --> noteikt.
- nenoteikts Nolieguma divdabis --> noteikt.
- nepievienojies Nolieguma divdabis --> pievienoties.
- nesavienojams Nolieguma divdabis --> savienot.
- nevainojams Nolieguma divdabis --> vainot.
- nokņubt Noliekties, notupties.
- aizdilt Nolietoties, nodilt, notievēt, kļūt mazākam, plānākam līdz zināmai robežai.
- pakalpojumu līmeņa vienošanās nolīgums, kas noslēgts starp pakalpojumu sniedzēju un lietotāju un kas nosaka pakalpojumu apjomu noteiktā laika vienībā. Tajā var būt uzrādīts pieejamais joslas platums, programmu un ekspromtvaicājumu atbildes laiks, kurā jāatrisina problēmas, kas saistītas ar tīkla vai konkrētu datoru kļūdām.
- pamatnolīgums Nolīgums, ko viena vai vairākas līgumslēdzējas iestādes un viens vai vairāki komersanti noslēdz ar mērķi paredzēt noteikumus līgumiem, kuru slēgšanas tiesības plānots piešķirt konkrētā laika posmā, jo īpaši attiecībā uz cenu un, attiecīgā gadījumā, uz paredzēto kvalitāti.
- licen Nolikt, noteikt; izmanto savienojumā ar "likt" formām darbības pastiprinājuma raksturošanai.
- licin Nolikt, noteikt; izmanto savienojumā ar "likt" formām darbības pastiprinājuma raksturošanai.
- nostatīt Nolikt, novietot noteiktā, parasti vertikālā, stāvoklī; nostādīt 1(3).
- nostādīt Nolikt, novietot noteiktā, parasti vertikālā, stāvoklī.
- pārsklandāt nomainīt, atjaunot sklandu žogu.
- pārņemt Nomainot kādu, sākt pildīt (kādus pienākumus); sākt veikt cita vietā (kādu darbību, funkcijas u. tml.).
- nomalietis Nomalnieks - tāds, kas dzīvo nomalē (piemēram, priekšpilsētas iedzīvotājs) vai atrodas sabiedriski zemākā statusā; nav notikumu, norišu centrā (piemēram, nelūgts kāzu viesis); attāls radinieks.
- nomalis Nomalnieks - tāds, kas dzīvo nomalē (piemēram, priekšpilsētas iedzīvotājs) vai atrodas sabiedriski zemākā statusā; nav notikumu, norišu centrā (piemēram, nelūgts kāzu viesis); attāls radinieks.
- atšmaukt Nomaukt, notīrīt (piemēram, mizu, ādu).
- ablūcija Nomazgāšana, šķīstīšana; miesas nošļakstīšana ar slapju drānu, vēlāk viegli nosusinoties.
- nozadzāt Nomazgāt, notīrīt, dabūt tīru.
- nošķīstīt Nomazgāt, notīrīt.
- nošķīstīties Nomazgāties, notīrīties.
- appļupt Nomelnot, apmelot.
- novaināt Nomelnot, apvainot.
- novainot Nomelnot, apvainot.
- kritināt Nomelnot, kritizēt.
- apķēzīt Nomelnot, pazemot ar vārdiem.
- apeskāt Nomelnot.
- pievīzēt Nomelnot.
- aplabt Nomierināties, apklust (sacīts par saniknotu cilvēku).
- calando Nomierinoties; klusāk un lēnāk topot.
- calmando Nomierinoties.
- lielais vīrs nomiruša burvja gars, kas ik pa laikam kaitē dzīvajiem, izlienot no zārka
- līzholderi Nomnieki Anglijā, kas uz neilgu laiku nomāja zemi no muižniekiem (lend-lordiem) ar ļoti grūtiem noteikumiem; nomas termiņš un noteikumi bija pilnīgi atkarīgi no zemes īpašnieka gribas; līzholderus bija vieglāk padzīt no zemes nekā zemi mantojumā saņēmušos nomniekus - koplholderus; liz-holderi radās 13. gs. beigās, vietām pastāvēja vēl 19. gs.
- nomāžināt Nomocīt nodarbinot nevērtīgā, bezjēdzīgā darbā.
- apzinātība Nomoda stāvoklis, kurā notiek pašrefleksija.
- ierašanās nonākšana (kur, pie kā) noteiktā nolūkā
- krist (kāda) tīklos nonākt (kāda) ietekmē, varā, nepamanot (tā) viltību, aprēķinu.
- ierasties Nonākt (kur, pie kā) noteiktā nolūkā.
- nobendēt Nonāvēt, parasti spīdzinot.
- pacelt cepuri noņemt cepuri sveicinot.
- izpelnīt Nopelnīt (parasti kādu noteiktu summu).
- izvainots Nopelts, nosmādēts, nepatiesi apvainots.
- noplukšēt Nopļāpāt, notērēt laiku.
- noplukšķēt Nopļāpāt, notērēt laiku.
- nopasakot Nopļāpāt, notērzēt.
- noterzāt Nopļāpāt, notērzēt.
- nomīcīties Nopūlēties, nomocīties, ejot, brienot pa dubļiem, dubļainu, dūksnainu vietu.
- noploņčkāties Nopūlēties, strādājot darbu, kas saistīts ar ūdeni; arī notraipīties, izmirkt, strādājot šādu darbu.
- appulgot Nopulgot, nomelnot ar ļaunām valodām.
- da Norāda (savienojumā ar dažiem verbiem) uz cilvēku saskarsmi kādā noteiktā situācijā.
- da Norāda (savienojumā ar nenoteiktajiem pronomeniem, dažiem adverbiem, numerāli "viens", substantīvu "reizē") uz nenoteiktu, nezināmu, arī vēl neminētu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, norisi.
- uz Norāda laiku, laikposmu, kad kas notiek, noris, pastāv.
- uz Norāda to, kura virspusē, kura virsmas tuvumā kas notiek, noris.
- starp Norāda uz (cilvēku) kopumu, kurā (kāds) atrodas, notiek kāda darbība, eksistē kāds stāvoklis.
- kas Norāda uz (dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības, norises) nenoteiktu, nezināmu, arī vēl neminētu pazīmi, īpašību, par kuru izteikts jautājums.
- par Norāda uz (dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības, norises) nenoteiktu, nezināmu, arī vēl neminētu pazīmi, īpašību, uz ko attiecināts jautājums.
- kāds Norāda uz (dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības, norises) nezināmu, nenoteiktu, arī vēl neminētu īpašību, pazīmi, par ko izteikts jautājums.
- tāds Norāda uz (dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības, norises) zināmu, noteiktu īpašību, pazīmi.
- šāds Norāda uz (dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības, norises) zināmu, noteiktu, arī jau minētu īpašību, pazīmi.
- kāds Norāda uz (īpašības, pazīmes) nenoteiktu pakāpi.
- tāds Norāda uz (kā) aptuvenību, nenoteiktību, arī pavājinājumu, nepilnīgu atbilsmi.
- tā Norāda uz (kā) nenoteiktību.
- starp Norāda uz (parasti viendabīgiem) objektiem, kuru kopumā, arī vidē (kāds, kas) virzās, virza, dara, (kas) notiek, norisinās.
- starp Norāda uz (telpas, teritorijas) vietu, objektu, kuru ierobežo divas citas (telpas, teritorijas) vietas, divi citi objekti un kurā (kas) atrodas, novietojas, tiek novietots, notiek kāda darbība, norisinās kāds process.
- zem Norāda uz aptuvenu, parasti tuvāku, laikposmu, kad notiek kāda darbība, norisinās process, eksistē kāds stāvoklis, parādība; pret (7); arī pie (11).
- pret Norāda uz aptuvenu, parasti tuvāku, laikposmu, kad notiek kāda darbība, norisinās process, eksistē kāds stāvoklis, parādība.
- te Norāda uz cilvēku kopu, vidi, kurā kāds atrodas, kas notiek.
- tepat Norāda uz cilvēku kopu, vidi, kurā kāds atrodas, kas notiek.
- starp Norāda uz darbībām, norisēm, ar kurām vienlaikus notiek cita darbība, cits process.
- uz- Norāda uz darbības virzību virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to), arī šādā veidā (kādam, kam) tiekot skartam, bojātam, ievainotam, arī iznīcinātam.
- iz Norāda uz darbības, procesa virzienu, kur, kādā virzienā notiek darbība.
- pirms Norāda uz darbību, norisi, stāvokli, kam vēl nesākoties, notiek cita darbība, norise, eksistē cits stāvoklis.
- priekš Norāda uz darbību, norisi, stāvokli, kam vēl nesākoties, notiek cita darbība, norise, eksistē cits stāvoklis.
- no Norāda uz darbību, notikumu, ar ko sākas kāda norise, stāvoklis.
- kopš Norāda uz darbību, notikumu, no kura ir pagājis zināms laiks, laikposms.
- starp Norāda uz divām darbībām, norisēm, stāvokļiem, parādībām, kuru starplaikā kas notiek, noris, eksistē kāds stāvoklis, parādība.
- šitenāds Norāda uz dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības noteiktu, arī iepriekš minētu īpašību.
- štāds Norāda uz dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības noteiktu, arī iepriekš minētu īpašību.
- kurš Norāda uz dzīvu būtni (no noteiktas grupas, daudzuma), par ko izteikts jautājums.
- priekš Norāda uz dzīvu būtni, kam par labu vai sliktu ko dara, kas notiek, ir paredzēts; norāda uz dzīvu būtni, kam (kas) ir piemērots, noderīgs.
- kāds Norāda uz kā (dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības, norises) nenoteiktu, nezināmu, arī vēl neminētu īpašību, pazīmi.
- viņš Norāda uz ko iepriekšēju, pagājušu (piemēram, laikposmu, notikumu).
- pa Norāda uz laikposmiem, kuros (ko) atkārtoti dara, kuros (kas) atkārtoti notiek, iestājas.
- pa Norāda uz laikposmu, kurā kas notiek, norisinās, pastāv.
- te Norāda uz laikposmu, laika momentu, kad kas sāk notikt, norisināties; pēkšņi.
- pirms tam norāda uz laikposmu, laika momentu, kas tuvojas, kad notiek kāda darbība, norise, eksistē kāds stāvoklis; norāda uz darbību, norisi, stāvokli, kam vēl nesākoties notiek cita darbība, norise, eksistē cits stāvoklis.
- priekš Norāda uz laikposmu, laika momentu, kas tuvojas, kad notiek kāda darbība, norise, eksistē kāds stāvoklis; pirms 2.
- pirms Norāda uz laikposmu, laika momentu, kas tuvojas, kad notiek kāda darbība, norise, eksistē kāds stāvoklis.
- pār Norāda uz laikposmu, pēc kura vai pirms kura kas notiek, eksistē.
- kopš Norāda uz laiku, kad (kas) ir norisinājies, noticis; pirms.
- līdz tam norāda uz laiku, kad beidzas kāda darbība, norise, stāvoklis; norāda uz notikumu, parādību, darbību, pirms kuras beidzas kāds cits notikums, parādība, darbība.
- kamēr norāda uz laiku, no kura kas notiek vai eksistē kāds stāvoklis; norāda uz laiku, kad kas notiek, ilgst kāds stāvoklis
- par Norāda uz laiku, pēc kura izbeigšanās kas notiek, iestājas, tiek darīts; pēc 2(1).
- tepatēm Norāda uz nenosauktu tuvāku vietu, kurā kas atrodas, notiek.
- tikkā Norāda uz nenoteiktu (dzīvu būtņu, priekšmetu, parādību) skaitu, daudzumu; tik, cik.
- štik Norāda uz nenoteiktu (dzīvu būtņu, priekšmetu, parādību) skaitu, daudzumu; tik.
- kurš Norāda uz nenoteiktu (priekšmeta, parādības, norises) kārtu, secību, pazīmi (starp līdzīgiem priekšmetiem, parādībām, norisēm).
- kurš Norāda uz nenoteiktu dzīvu būtni (parasti no noteiktas grupas).
- kāds Norāda uz nenoteiktu laika momentu.
- viens Norāda uz nenoteiktu laika momentu.
- kaut kas Norāda uz nenoteiktu parādību, kurai piemīt minētā pazīme.
- kāds Norāda uz nenoteiktu vietu.
- ne no šā, ne no tā, retāk ne aiz šā, ne aiz tā norāda uz nenoteiktu, arī neminētu cēloni, iemeslu.
- kāds Norāda uz nenoteiktu, nezināmu, arī vēl neminētu cilvēku, retāk dzīvnieku.
- kas Norāda uz nenoteiktu, nezināmu, arī vēl neminētu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, norisi (neattiecinot uz noteiktu grupu), par kuru izteikts jautājums.
- kas Norāda uz nenoteiktu, nezināmu, arī vēl neminētu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, norisi (no kādas dzīvu būtņu, priekšmetu, parādību, norišu grupas), par kuru izteikts jautājums.
- kas Norāda uz nenoteiktu, nezināmu, arī vēl neminētu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, norisi.
- kaut kas Norāda uz nenoteiktu, nezināmu, arī vēl neminētu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, norisi.
- kāds Norāda uz nenoteiktu, nezināmu, arī vēl neminētu parādību, priekšmetu.
- kur Norāda uz nezināmu, nenoteiktu, arī vēl neminētu (darbības) cēloni, iemeslu, kas parasti saistīts ar kādu vietas nojēgumu un par ko izteikts jautājums.
- kur Norada uz nezināmu, nenoteiktu, arī vēl neminētu (darbības) veidu, kas parasti saistīts ar kādu vietas nojēgumu un par ko izteikts jautājums.
- kur Norāda uz nezināmu, nenoteiktu, arī vēl neminētu (kā atrašanās, darbības) vietu, par ko izteikts jautājums.
- kur Norāda uz nezināmu, nenoteiktu, arī vēl neminētu (kā atrašanās, darbības) vietu.
- kādēļ Norāda uz nezināmu, nenoteiktu, arī vēl neminētu cēloni, iemeslu, par ko izteikts jautājums; kāpēc (1).
- kālab Norāda uz nezināmu, nenoteiktu, arī vēl neminētu cēloni, iemeslu, par ko izteikts jautājums; kāpēc (1).
- kāpēc Norāda uz nezināmu, nenoteiktu, arī vēl neminētu cēloni, iemeslu, par ko izteikts jautājums.
- kā Norāda uz nezināmu, nenoteiktu, arī vēl neminētu darbības cēloni, par ko izteikts jautājums; kāpēc.
- kā norāda uz nezināmu, nenoteiktu, arī vēl neminētu darbības veikšanas veidu, kvalitāti vai stāvokļa pazīmi
- kad Norāda uz nezināmu, nenoteiktu, arī vēl neminētu laiku, par ko izteikts jautājums.
- kad Norāda uz nezināmu, nenoteiktu, arī vēl neminētu laiku.
- kālab Norāda uz nezināmu, nenoteiktu, arī vēl neminētu nolūku, par ko izteikts jautājums; kādēļ (1).
- kāpēc Norāda uz nezināmu, nenoteiktu, arī vēl neminētu nolūku, par ko izteikts jautājums; kādēļ (1).
- kādēļ Norāda uz nezināmu, nenoteiktu, arī vēl neminētu nolūku, par ko izteikts jautājums.
- kuriene Norāda uz nezināmu, nenoteiktu, arī vēl neminētu vietu, kur sākas vai beidzas kāda virzība.
- kuriene Norāda uz nezināmu, nenoteiktu, arī vēl neminētu vietu, kurā sākas vai beidzas kāda virzība un par kuru izteikts jautājums.
- kurp Norāda uz nezināmu, nenoteiktu, arī vēl neminētu vietu, uz kuru kas virzās un par kuru izteikts jautājums.
- kuriene Norāda uz nezināmu, nenoteiktu, arī vēl neminētu virzības veidu, kas parasti saistīts ar kādu vietas nojēgumu un par ko izteikts jautājums.
- labad Norāda uz nolūku; norāda uz to, kādēļ, kā interesēs kas notiek vai tiek darīts.
- kurš Norāda uz noteiktu (atsevišķas dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības, norises) pazīmi (starp līdzīgām dzīvām būtnēm, priekšmetiem, parādībām, norisēm), par ko izteikts jautājums.
- viss Norāda uz noteiktu laiku, laika posmu, arī mūžu, mūža posmu no tā sākuma līdz beigām.
- kopš Norāda uz noteiktu laiku, laikposmu, no kura sākot norisinās darbība, ilgst kāds stāvoklis.
- iz Norāda uz noteiktu vecumu.
- tas viss retāk viss tas norāda uz noteiktu, arī iepriekš minētu (dzīvu būtņu, priekšmetu, parādību, norišu) pilnīgu kopumu; norāda uz (dzīvu būtņu, priekšmetu, parādību, norišu) pilnīgu kopumu, par kuru (tūlīt) kas tiks minēts.
- tas viss, retāk viss tas norāda uz noteiktu, arī iepriekš minētu (dzīvu būtņu, priekšmetu, parādību, norišu) pilnīgu kopumu; norāda uz (dzīvu būtņu, priekšmetu, parādību, norišu) pilnīgu kopumu, par kuru (tūlīt) kas tiks minēts.
- šis Norāda uz noteiktu, arī iepriekš minētu cilvēku, par ko ir runa; viņš.
- štā Norāda uz noteiktu, arī iepriekš minētu darbības veikšanas, norises veidu, stāvokļa pazīmi; šādi, šādā veidā.
- tas Norāda uz noteiktu, arī iepriekš minētu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, norisi, kas no runātāja, vērotāja viedokļa ir attālināta telpā vai laikā vai ieguvusi samērā augstu vispārinājuma pakāpi.
- šis Norāda uz noteiktu, arī iepriekš minētu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, norisi.
- šitis Norāda uz noteiktu, arī iepriekš minētu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību; šis.
- štā Norāda uz noteiktu, arī iepriekš minētu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību; šis.
- štas Norāda uz noteiktu, arī iepriekš minētu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību; šis.
- šis Norāda uz noteiktu, arī iepriekš minētu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību.
- tā Norāda uz noteiktu, arī iepriekš minētu stāvokļa pazīmi, kvalitāti, apstākļiem, situāciju, veidu u. tml., kādā (kāds) atradās, nokļūst, kādā (kas) atrodas, izveidojas.
- tad Norāda uz noteiktu, iepriekš minētu laikposmu, laika momentu.
- post- Norāda uz notikuma, parādības, stāvokļa secību laikā, telpā, attīstībā, darbībā.
- līdz Norāda uz notikumu, parādību, darbību, pirms kuras beidzas kāds cits notikums, parādība, darbība.
- abpus norāda uz objektu, kuram kaut kas eksistē, atrodas vai notiek vienā pusē un otrā pusē, abās pusēs.
- taipus Norāda uz objektu, salīdzinot ar kuru (kas) atrodas, noris tālāk no kā (piemēram, no skatītāja, vērotāja).
- šaipus Norāda uz objektu, salīdzinot ar kuru (kas) atrodas, noris tuvāk kam (piemēram, skatītājam, vērotājam).
- zem Norāda uz objektu, vietu, apakš kura vai zemāk par kuru kas atrodas, notiek, noris.
- zem Norāda uz objektu, vietu, lejpus kuras kas atrodas, notiek, noris; arī pie (1).
- pie Norāda uz personu, ar kuru (kāds) stājas noteiktās (parasti darba) attiecībās.
- pie Norāda uz personu, kuras tuvumā (kāds) uzturas, dzīvo, būdams ar to noteiktās attiecībās.
- viss Norāda uz priekšmetu, parādību, norisi, aptverot to kā veselumu, vienotu kopumu; norāda, ka (ķermenis, ķermeņa daļa, arī priekšmets, telpa) tiek ar ko aptverts, pārņemts u. tml. pilnīgi, viscaur.
- -pole Norāda uz saistību ar pilsētu, pilsētas daļu, ko raksturo noteiktas pazīmes.
- klāt Norāda uz stāvokli, kad (kāds) ir tur, kur kas notiek, norisinās; norāda uz stāvokli, kad (kāds) piedalās (kādā norisē, pasākumā), atrodas (kur, pie kā).
- priekšā Norāda uz stāvokli, kad (kas) atrodas tālāk par citiem (noteiktā attālumā) no kā.
- virsū Norāda uz stāvokli, kad (kas) atrodas, ir novietots (uz kā, kā virspusē, kam pāri); norāda, ka (kas) notiek, norisinās (uz kāda objekta, vietas).
- priekšā Norāda uz stāvokli, kad kas notiek, norisinās, tiek veikts kāda klātbūtnē.
- vairs Norāda uz stāvokli, kad kas var nenotikt, nepiepildīties (pēc kādas citas darbības, norises, kāda stāvokļa).
- klāt Norāda uz stāvokli, kad sākas (piemēram, notikums).
- labi ja norāda uz šaubu, nenoteiktības nokrāsu izteikumā.
- pa Norāda uz to (parasti vietu, priekšmetu), kur (kas) notiek, norisinās, tiek veikta kāda darbība.
- pret Norāda uz to (parasti vietu, priekšmetu), kura tuvumā, kuram pretī (kas) notiek, norisinās.
- pie Norāda uz to (vietu, priekšmetu), kam klāt vai kā tuvumā notiek darbība, noris process.
- pār Norāda uz to (vietu, priekšmetu), kura otrā malā, pusē kas notiek, atrodas.
- pēc Norāda uz to, ar kuru salīdzinot, raksturo kādas darbības vai pazīmes, īpašības izpausmes pakāpi.
- pa Norāda uz to, cik ilgā laikā kas notiek, norisinās, cik ilgu laiku kas pastāv.
- dēļ Norāda uz to, kā labā, kā interesēs kas notiek vai tiek darīts.
- pēc Norāda uz to, kā labā, kā interesēs kas notiek vai tiek darīts.
- labā norāda uz to, kādēļ, kā interesēs kas notiek vai tiek darīts; labad.
- iz Norāda uz to, kur, kādā vietā vai uz kā notiek, norisinās kāda darbība.
- no Norāda uz to, kura pazīmes ļauj ko secināt, noteikt; pēc.
- no Norāda uz to, kurš atrodas noteiktā attālumā un attiecībā pret kuru (kam) ir kāds stāvoklis telpā.
- pa Norāda uz to, pēc cik ilga laika kas notiek, iestājas, tiek darīts; pēc.
- pēc Norāda uz to, saskaņā ar ko, atbilstoši kam kas notiek, norisinās, ko dara.
- tālāk Norāda uz turpmāku, sekojošu darbību, kas parasti ir vērsta uz noteiktu objektu.
- šis (un) tas norāda uz vairākiem nenoteiktiem, arī neminētiem priekšmetiem, parādībām.
- līdz Norāda uz vietu, kura atrodas noteiktā attālumā no kā.
- pret Norāda uz vietu, objektu, pie kā, skarot to, notiek kāda darbība.
- apakš Norāda uz vietu, zem kuras vai zemāk par kuru kas atrodas, notiek vai virzās; zem.
- da Norāda uz virzienu, kur kas atrodas, kur kas norisinās, notiek.
- viss Norāda uz vispārinātu (piemēram, dažādu parādību, notikumu, apstākļu) kopumu.
- tā Norāda uz zināmu, noteiktu, arī iepriekš minētu darbības veikšanas veidu, paņēmienu, norises veidu, stāvokļa pazīmi.
- tādējādi Norāda uz zināmu, noteiktu, arī iepriekš minētu darbības veikšanas veidu, paņēmienu, norises veidu; tā 1 (1).
- tur Norāda uz, parasti iepriekš minētu, vietu, vidi, kur kas atrodas, notiek.
- nekad Norāda, ka (darbība, norise, stāvoklis) nenotiek nevienā brīdī, nevienā laikposmā.
- otrpus Norāda, ka (kas) atrodas, notiek otrā pusē, salīdzinot ar ko citu.
- vienpus Norāda, ka (kas) atrodas, notiek vienā pusē, salīdzinot ar ko citu.
- priekš Norāda, ka (kas) atrodas, notiek, ir novietots cilvēka acu priekšā, cilvēka priekšā.
- priekšā Norāda, ka (kas) atrodas, novietojas, virzās, notiek kā, piemēram, rindas, gājiena, grupas sākumā, priekšgalā, priekšpusē (skatoties no mugurpuses).
- priekšā Norāda, ka (kas) būs, notiks, eksistēs turpmākajā laikposmā, arī nākotnē.
- līdz Norāda, ka (kas) darbojas, norisinās, notiek, arī pastāv kopā, vienlaikus (ar ko).
- līdzi Norāda, ka (kas) darbojas, norisinās, notiek, arī pastāv kopā, vienlaikus (ar ko).
- pretī Norāda, ka (kas) jau iepriekš tiek virzīts, virzās uz ko; norāda, ka darbība aktīvi tiek vērsta uz noteiktu objektu, arī mērķi.
- zem Norāda, ka (kas) nesasniedz (kādu, piemēram, paredzēto, noteikto, vēlamo daudzumu, skaitu).
- pāri Norāda, ka (kas) notiek vienā laikā, kopā ar ko (parasti to pārspējot).
- priekšā Norāda, ka (kas) notiek, atrodas, novietojas, (ko) novieto pie (cilvēka, dzīvnieka) priekšējās puses, (tā) redzeslokā.
- tūliņ Norāda, ka (kas) notiek, norisinās, eksistē laikposmā, kas tieši seko iepriekšējam laikposmam.
- tūlīt Norāda, ka (kas) notiek, norisinās, eksistē laikposmā, kas tieši seko iepriekšējam laikposmam.
- tūliņ Norāda, ka (kas) notiek, norisinās, eksistē tieši pēc kādas citas darbības, norises, stāvokļa.
- tūlīt Norāda, ka (kas) notiek, norisinās, eksistē tieši pēc kādas citas darbības, norises, stāvokļa.
- tā Norāda, ka (kas) notiek, norisinās, tiek darīts bez īpaša iemesla, nolūka, nodoma, vajadzības; tāpat 1.
- tāpat Norāda, ka (kas) notiek, norisinās, tiek darīts bez īpaša iemesla, nolūka, nodoma, vajadzības.
- tāpat Norāda, ka (kas) notiek, tiek darīts bez īpašas gatavošanās, arī ne sevišķi rūpīgi; tā, kā parasti (ir darīts, noticis).
- virs Norāda, ka (kas) pārsniedz (kādu, piemēram, paredzēto, noteikto, vēlamo daudzumu, lielumu).
- sa- Norāda, ka (kas) tiek sasaistīts, savienots, sastiprināts.
- priekša Norāda, ka (ko) dara, (kas) tiek darīts pirms noteiktā laika, termiņa.
- tūlīt Norāda, ka (ko) darīs, ka (kas) notiks, eksistēs šajā pašā mirklī, brīdī, bez kavēšanās, vilcināšanās, arī visdrīzākajā laikā; tūliņ (1).
- tūliņ Norāda, ka (ko) darīs, ka (kas) notiks, eksistēs šajā pašā mirklī, brīdī, bez kavēšanās, vilcināšanās, arī visdrīzākajā laikā; tūlīt (1).
- reize norāda, ka attiecīgais skaitliskais lielums ir aprēķināts vai aprēķināms reizinot.
- ap Norāda, ka darbība ilgāku laiku vai atkārtoti notiek, norisinās kam apkārt vai pie kā.
- cik Norāda, ka darbība notiek ar iespējamo piepūli.
- sa- Norāda, ka darbība notiek ilgāku laiku, arī visu laikposmu; norāda, ka darbība notiek ilgāku laiku (līdz noteiktam brīdim).
- ap- Norāda, ka darbība notiek kādam par labu vai ļaunu.
- cauri Norāda, ka darbība notiek vai tiek veikta, aptverot visu attiecīgo objektu.
- reize Norāda, ka darbība, stāvoklis īstenojas noteiktos apstākļos, noteiktā laikposmā.
- sa- Norāda, ka darbības norisē (kāds) tiek savainots, arī zaudē dzīvību.
- sa- Norāda, ka darbības norisē ķermeņa daļa tiek savainota, kļūst sāpīga.
- klāt Norāda, ka darbības objekts tiek virzīts, saistīts (pie kā), vienots (ar ko).
- uz- Norāda, ka darbības rezultātā (kas) iegūst kādu kvalitāti, ka (ar ko) notiek kādas pārmaiņas.
- uz- Norāda, ka darbības rezultātā (kas) tiek sabojāts, saplēsts, arī ievainots.
- viens Norāda, ka kas (dzīva būtne, priekšmets, parādība, norise) ir nenoteikts, nezināms, arī vēl neminēts; kāds (4).
- kāds Norāda, ka kas (dzīva būtne, priekšmets, parādība, norise) ir nenoteikts, nezināms, arī vēl neminēts.
- ārpus Norāda, ka kas atrodas, eksistē, notiek bez sakara, bez saistības ar ko citu, neatkarīgi no kā.
- zem- Norāda, ka kas atrodas, noris, notiek zem salikteņa otrajā daļā nosauktā.
- iekšpus Norāda, ka kas atrodas, notiek (priekšmeta, telpas) iekšpusē.
- ārpus Norāda, ka kas atrodas, notiek citur (nevis tajā pašā vietā, telpā u. tml); norāda, ka kas virzās aiz kādas vietas, telpas u. tml. robežas.
- tikko Norāda, ka kas ir veikts, noticis tuvā pagājušā laikposmā, laika momentā.
- ārpus Norāda, ka kas nav saistīts ar noteiktiem apstākļiem, nosacījumiem vai norisi.
- uz Norāda, ka kas notiek laika secībā; arī pēc (3).
- ārpus Norāda, ka kas notiek papildus (noteiktajam, paredzētajam).
- ārpus Norāda, ka kas notiek pirms vai pēc kāda laika posma.
- prom norāda, ka kas notiek, noris tālu (no kā, no kurienes).
- projām Norāda, ka kas notiek, noris tālu (no kā, no kurienes).
- tikko Norāda, ka ko veic, kas notiek pēdējā brīdī, mirklī.
- vairs Norāda, ka kopš šī laika momenta, brīža, arī laikposma kāda darbība, process neturpināsies, nenotiks; arī turpmāk.
- iekams Norāda, ka palīgteikuma darbība notiek pēc virsteikuma darbības; pirms.
- pretī Norāda, ka pārvietošanās notiek virzienā uz kā kustīga vai nekustīga priekšējo daļu, pusi.
- virs- Norāda, ka salikteņa ogrā daļā nosauktais tiek pārsniegts virs pieņemtās vai plānotās normas.
- jeb- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā pazīme ir nenoteikta, vispārīga.
- iekš- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas vai notiek kur iekšā, kā iekšpusē.
- kino- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz kinofilmu veidošanu un demonstrēšanu; norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz kinoteātri.
- remont- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais dzīvnieks ir ataudzēts ganāmpulka vai noteiktas dzīvnieku kopas atjaunošanai un palielināšanai.
- vis- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir kopīgs, vienots (kādai teritorijai).
- jeb- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir nenoteikts, vispārīgs.
- retro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir vērsts uz pagājušo laikposmu, pagātni, ir saistīts ar pagātnes notikumu atspoguļojumu.
- kop- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir vienots telpā, atrodas tieši blakus.
- starp- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais notiek kādas darbības, norises laikā, parasti pārtraucot šo darbību, norisi.
- auto- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais notiek vai darbojas automātiski.
- kontakt- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais notiek, noris tiešā saskarē, saistījumā (ar ko).
- dziļum- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais tiek izmantots dziļuma noteikšanai.
- kontrol- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosaukto kontrolē vai tajā notiek kontrole.
- ap Norāda, kāda cēloņa dēļ darbība notiek; dēļ.
- uz Norāda, vērtējot, aprēķinot iegūto (kā), parasti aptuveno, vērtību.
- priekšraksts Norādījumi, noteikumi (kādai rīcībai, darbībai), ieteikums (kā, ko darīt).
- ordinario Norādījums atjaunot spēles resp. izpildījuma pamatveidu.
- atsaukties Norādīt (uz ko), nosaukt (faktus, argumentus u. tml.), lai ko pierādītu, apstiprinātu, attaisnotu.
- pravīt Norādīt, noteikt kārtību.
- artikuls Norādītājs vārds, ko lieto pie lietvārda noteiktu vai nenoteiktu nojēgumu (arī dzimtes, skaitļa, locījuma) atšķiršanai.
- gainīties Noraidoši atbildēt, ar žestiem pastiprinot noraidījumu; gaiņāties (2).
- atgaiņāties Noraidoši atbildēt, ar žestiem pastiprinot noraidījumu.
- atgainīties Noraidoši atbildēt, ar žestiem pastiprinot noraidījumu.
- gaiņāties Noraidoši atbildēt, ar žestiem pastiprinot noraidījumu.
- notraust Noraust (1), notraukt (1).
- novicēt Noraust, notraukt (ar vicu).
- notēmēt Noregulēt (piemēram, ierīci, iekārtu, parasti attiecībā pret kādu objektu.) noteiktas darbības, uzdevuma veikšanai.
- nostādīt Noregulēt (tehnisku iekārtu) noteiktas darbības veikšanai.
- uzgriezt staciju noregulēt radiouztvērēju noteiktas raidstacijas programmas uztveršanai.
- uzgriezt raidstaciju (arī staciju) noregulēt radiouztvērēju noteiktas raidstacijas programmas uztveršanai.
- bezskaidras naudas norēķini norēķini, kas tiek realizēti, pārskaitot noteiktu summu no maksātāja konta (bankā, krājkasē) maksājuma saņēmēja kontā; arī savstarpējo prasību ieskaites ceļā.
- attīstība norise (piem., dabā, sabiedrībā, personībā), kurā veidojas, rodas kvalitatīvas pārmaiņas, notiek pilnveidošanās.
- gaita Norise (piemēram, notikumam, pasākumam, darbībai, procesam).
- sanākt Norisēt, būt (kopā, vienlaicīgi) - par parādībām, darbībām, notikumiem.
- iziet Norisēt, notikt, arī iznākt (kā).
- iet Noritēt, notikt (piemēram, par parādībām, norisēm).
- norādes tiesību norma norma, kas norāda uz citu normatīvo aktu noteikumiem, kuru prasības ir jāizpilda.
- endogāmija Norma, saskaņā ar kuru laulības jāslēdz noteiktas (radinieku, lokālās vai statusa) grupas ietvaros.
- normēšana Normas noteikšana.
- vispārējā atļauja normatīvajos aktos elektronisko sakaru komersantiem noteiktās tiesības un prasības, kuras var ietvert specifiskus elektronisko sakaru nozares noteikumus un kuras var attiecināt uz visiem vai konkrētiem elektronisko sakaru tīklu vai elektronisko sakaru pakalpojumu veidiem.
- apbūves zemes normatīvajos aktos juridiski noteikta platība, kas nepieciešama ēku un būvju celtniecībai un uzturēšanai.
- revīzijas pakalpojums normatīvajos aktos noteiktā klienta gada pārskata, arī konsolidētā gada pārskata, pārbaude un revidenta ziņojuma sniegšana par tajā ietvertajiem finansu pārskatiem.
- normatīvo aktu darbība normatīvo aktu realizācija noteiktā laikā, noteiktā teritorijā (telpā) un attiecībā uz konkrētu (fizisko un juridisko) personu loku.
- defekti tiesībās normatīvo noteikumu pilnīgs vai daļējs trūkums, kuru nepieciešamību nosaka sabiedrības attīstība un praktisko lietu izlemšanas nepieciešamība, spēkā esošās likumdošanas pamatprincipi, tās politika un saturs, kas vērsti uz dzīves gadījumu noregulēšanu.
- normatīvs Normu kopums; dokuments, kurā noteiktā sistēmā ir sakopotas normas.
- tikumība Normu, principu un noteikumu sistēma, kas regulē cilvēka rīcību, izturēšanos sabiedrībā un attieksmē pret citiem cilvēkiem; cilvēka rīcības, izturēšanās atbilsme šādai sistēmai; arī morāle (1).
- platība Norobežota vieta, kur audzē (noteiktas sugas, ģints, šķirnes u. tml. augus vai to grupas).
- akvatorija Norobežots ūdensvirsas iecirknis normatīvu aktu, likuma, starptautiska līguma noteiktajā jūras, līča vai ostas rajonā; parasti jūras ostas ūdens daļa.
- dalīt darbu(s) norunāt vai noteikt, kas kuram jādara.
- sagamanīt Norunāt, vienoties (par ko).
- stipulēt Norunāt, vienoties, salīgt, slēgt līgumu.
- dobazaritsja Norunāt, vienoties.
- izvēles likumi nosacījumi kvantu fizikā, kas ļauj vai aizliedz kāda konkrēta mikroprocesa norisi - kvantu pārejas notikšanu, starojuma kvanta emisiju vai absorbciju u. tml.
- prioritāšu sistēma nosacījumu sistēma, pēc kuriem tiek noteiktas uzdevumu izpildes prioritātes.
- nožņacīt Nosacīt, noteikt.
- krasta līnija nosacīta robeža starp jūras, ezera, okeāna vai cita ūdensbaseina virsu un sauszemi, kas mainās, mainoties ūdensbaseina līmenim; par krasta līniju pieņem ilggadējo vidējo ūdenstilpes līmeni.
- probācija Nosacīti notiesāto un no cietumiem pēc soda izciešanas iznākušo cilvēku uzraudzība un sociālā rehabilitācija.
- Tuvie Austrumi nosacīts apzīmējums teritorijai Rietumāzijā un Āfrikas ziemeļaustrumos, ietver Apvienotos Arābu Emirātus, Bahreinu, Ēģipti, Iraku, Izraēlu, Jemenu, Jordāniju, Kataru, Kipru, Kuveitu, Libānu, Omānu, Saūda Arābiju, Sīriju, Sudānu, Turciju.
- smagsvars Nosacīts svars (sportā, transportā), kas pārsniedz noteikto smaguma robežu un ieskaitāms augstākajā svara kategorijā.
- drošības noteikumi nosaka zināmu kārtību, ierobežojumus un pat aizliegumus cilvēkiem, kuri pakļauti šiem noteikumiem.
- talka Nosaukums aicinātu kaimiņu kopdarbam lauku sētā, pie kam darbu beidzot saimnieks cienā dalībniekus ar dzērieniem, bet saimniece ar kuplu mielastu, kura laikā notiek apdziedāšanās un pēc tam viesīga sadzīve ar dejām un rotaļām.
- lukumoni Nosaukums etrusku valdniekiem, kas bij priekšgalā 12 Etrūrijas savienotām valstīm.
- nokupināt Nosildīt un nostādināt rūgušpienu, lai iegūtu biezpienu; sildot un nostādinot rūgušpienu, pagatavot (biezpienu).
- patraipīt Nosist, notriekt (kādu aprobežotu daudzumu).
- nodābt Nosist, notriekt.
- atskaņa Noskaņojums, arī sekas (pēc kāda notikuma).
- uzskrambāt Noskrāpēt, viegli ievainot.
- novīkšīt Noslaucīt, notīrīt.
- pārbaude, pieņemot darbā noslēdzot darba līgumu, var noteikt pārbaudi, lai noskaidrotu, vai darbinieks atbilst viņam uzticētā darba veikšanai; ja pārbaudes noteikšana nav norādīta darba līgumā, tas uzskatāms par noslēgtu bez pārbaudes.
- angažēt Noslēgt līgumu (ar mākslinieku vai mākslinieku kolektīvu) par uzstāšanos noteiktas reizes vai noteiktu laiku.
- kasta Noslēgta sabiedrības grupa (piemēram, Indijā), ko vieno noteikta nodarbošanās un priekšstats par kopēju izcelšanos.
- Kardisas miera līgums noslēgts 1661. g. 1. jūlijā starp Krieviju un Zviedriju, parakstīts Kardisas muižā (tagad Kerde, Igaunijā), uz ziemeļiem no Tartu, ar to tika izbeigts Krievijas-Zviedrijas karš un atjaunotas iepriekšējās valstu robežas, Zviedrija atguva Alūksni, Koknesi un Tērbatu un apņēmās neatbalstīt Poliju tās karā pret Krieviju.
- šors noslēgts beznoteces pazeminājums, sezonāli applūstoša solončaku ieplaka (Vidusāzijas tuksnesī); sors.
- fināls Noslēgums, beigu posms (darbībai, notikumam).
- nuajadas Noslīcināšanas, 1793.-94. g. Nantē izdarītā masu sodīšana konventa komisāra Karjē vadībā; ap 15000 par kontrrevolūciju aizdomās turētu personu notiesāja uz nāvi un sodu izpildīja noslīcinot Luārē.
- organotakse Nosliece elektīvi migrēt uz kādu noteiktu orgānu.
- nošmaulēties Noslienāties, notraipīties.
- nožīgot Noslinkot, notūļāties.
- nopīpēt Nosmēķēt (ko visu vai noteiktu tā daudzumu).
- nopīpot Nosmēķēt (ko visu vai noteiktu tā daudzumu).
- appļekāt Nosmērēt (uzminot ar netīrām kājām).
- noplančot Nosmērēt, notašķīt (apģērbu).
- nobļuzgāt Nosmērēt, notraipīt, aptašķīt.
- šmadarēt Nosmērēt, notraipīt, sasmuļļāt.
- apkūsāt Nosmērēties, notašķīties, kūsājot pāri vārīšanas laikā.
- apkūsēt Nosmērēties, notašķīties, kūsājot pāri vārīšanas laikā.
- cuļļāties Nosmērēties, notriepties.
- nošmurgāties Nosmērēties; notraipīties.
- apcūkāt Nosmulēt, notašķīt (sevišķi ar mēsliem).
- appļūtēt Nosmulēt, notašķīt, nocūkot.
- appļūtīt Nosmulēt, notašķīt, nocūkot.
- nošlidzināt Nosmulēt, notašķīt.
- sanižģināt Nosmulēt, notašķīt.
- apkrēpot Nosmulēt, notraipīt ar gļotām, krēpām.
- izmurdināt Nosmulēt, notraipīt norašķīt.
- izmurdinēt Nosmulēt, notraipīt norašķīt.
- izmurduļāt Nosmulēt, notraipīt norašķīt.
- apeskāt Nosmulēt, notraipīt, notašķīt.
- apķērnāt Nosmulēt, notraipīt, notašķīt.
- apķērnēt Nosmulēt, notraipīt, notašķīt.
- sasvīņāt Nosmulēt, notraipīt, notašķīt.
- sasvīnīt Nosmulēt, notraipīt, notašķīt.
- nomulīt Nosmulēt, notraipīt, padarīt netīru.
- apķirmināt Nosmulēt, notraipīt.
- apcūkāties Nosmulēties, notašķīties.
- apcūkoties Nosmulēties, notašķīties.
- noķolēties Nosmulēties, notraipīties.
- pārmest Nosodīt, vainot par ko (piemēram, par nepareizu rīcību, nevēlamu rakstura, personības īpašību).
- nokārnīt Nospodrināt, notīrīt.
- nolenkt Nospolēt, notīt.
- acta Nospriests, pārrunāts, noticis.
- konsolidēt Nostabilizēt, nostiprināt (parasti parādības sabiedrībā); apvienot, saliedēt.
- trimēt Nostādīt vēlamajā stāvoklī (rāju vai buru); izmainot smaguma centru, panākt (piemēram, jahtas) vēlamo stāvokli ūdenī.
- izolacionisms nostāja politikā, kas prasa atturēties no iejaukšanās vai līdzdalības ārvalstīs notiekošajos politiskajos procesos; izvairīšanās no saskarsmes ar ārpasauli.
- attieksmes inokulācija nostājas / attieksmes noturīguma pakāpeniska nostiprināšana.
- pastatīties Nostāties, iztaisnoties.
- centrēt Nostatīt, novietot noteiktā attiecībā pret centru.
- fiksācija Nostiprināšana noteiktā stāvoklī.
- iespreņģēt Nostiprināt iesienot.
- spreņģēt nostiprināt sienot, sprādzējot.
- uzlikt tākeliņu nostiprināt troses galu pret atiršanu, notinot to ar tākeldiegu.
- aizsitināt Nostiprināt, aptinot ap kaut ko.
- aizķīlēt Nostiprināt, iedzenot ķīli.
- norūdināt Nostiprināt, nocietināt, notvirtināt.
- nofiksēt Nostiprināt, noteikt.
- fiksēt Nostiprināt, novietot (noteiktā stāvoklī).
- uzsmidzināšana Nostiprinošo metālu pārklājumu veidošana, uzsmidzinot nostiprināmajai virsmai šķidru metālu.
- iekrampēt Nostiprinot ar krampi (aizvērtas durvis, aizvērtus vārtus u. tml.), atstāt (ko) iekšpusē.
- nosūnoties Nosūnot (1).
- nosūnāt Nosūnot (parasti par salmu jumtu).
- pārsusināt Nosusinot padarīt pārāk sausu.
- atsvilināt Nosvilināt; dedzinot atbrīvot (piemēram, nokautas cūkas ādu no sariem).
- dasaut Nošaut (ievainotu, slimu dzīvnieku).
- atšaut Nošaut, nomedīt (no dzīvnieku kopuma noteiktu skaitu kādas kvalitātes dzīvnieku).
- līga Nošu raksta grafiska zīme pusloka veidā, kas saista vienāda augstuma notis vai norāda, ka dažāda augstuma notis jāizpilda saistīti (_legato_).
- nošatslēga Nošu raksta zīme līnijkopas sākumā, kas norāda, kāda nots noteiktā vietā (uz vai starp līnijām un palīglīnijām) atrodas, mūsdienās parasti izmanto vijoles jeb Sol, basa jeb Fa un alta jeb Do atslēgu.
- apliecināšana Notariāla funkcija, ko savas kompetences robežās realizē zvērināti notāri, pagasttiesu, bāriņtiesu un konsulāro iestāžu pilnvarotas personas.
- uzraksts notariāls apliecinājums, ko izdara uz notariālā kārtībā taisītiem aktiem un citiem notariāli apliecināmiem dokumentiem, tā saturs ir atkarīgs no notariālā akta vai apliecinājuma rakstura un veida.
- appuņķot Notašķīt, notraipīt ar puņķiem.
- pēckāties notašķīties brienot pa smiltīm un ūdeni.
- appuņķoties Notašķīties, notraipīties ar puņķiem.
- nostrāvot Notecēt; tikt apslacītam ar šķidrumu, kas notekot veido svītras.
- nosulināt Notecināt sūkalas (parasti no biezpiena); pagatavot (biezpienu), ļaujot notecēt sūkalām.
- sūkaļāt notecināt sūkalas.
- konstitutīvs noteicošs; galvenais.
- pārbaudīt Noteikt (ar instrumentu, ierīci u. tml.) apstrādājamās detaļas, priekšmeta izmēru atbilstību vēlamajiem; noteikt (kā fizikālā lieluma) atbilstību kādām normām.
- orientēt Noteikt (kā) atrašanās vietas, pārvietošanās virziena attiecību pret ko (piemēram, punktu, priekšmetu) apkārtējā vidē; radīt (kam) noteiktu stāvokli attiecībā pret ko (piemēram, punktu, priekšmetu) apkārtējā vidē.
- izraut no konteksta noteikt (piemēram, vārda, teikuma) nozīmi, jēgu, neievērojot saistījumu ar rakstītu vai mutvārdu tekstu vai tā daļu.
- uzlikt Noteikt ar lēmumu, likumu (piemēram, nodevas, nomas maksu, darba apjomu, veicamo pienākumu); noteikt ar lēmumu, tiesas spriedumu (sodu, arestu).
- orientēties noteikt debespuses, savas atrašanās vietas, pārvietošanās virziena attiecību pret ko (piemēram, punktu, priekšmetu) apkārtējā vidē; radīt sev noteiktu stāvokli attiecībā pret ko (piemēram, punktu, priekšmetu) apkārtējā vidē.
- prioritizēt noteikt kaut ko par [prioritāru]{s:1643}
- maršrutēt noteikt maršrutu.
- nospraust ceļu noteikt mērķi, turpmāko darbības virzienu, dzīvesveidu.
- uzlikt muitu noteikt muitu.
- mest kauliņus (par kādu, kaut ko) noteikt, izšķirt kāda, kaut kā likteni, biežāk nelabvēlīgi.
- paredzēt Noteikt, nosacīt (ko) - par likumiem, noteikumiem u. tml.
- pielemt noteikt, paredzēt, ka realizējas (kāda no vairākām iespējām), ka (kas) notiek
- lemt Noteikt, paredzēt, ka realizējas (kāda no vairākām iespējām), ka (kas) notiek.
- atcelt Noteikt, paziņot, ka nenotiks (nodarbības, pasākums u. tml.).
- identificēt noteikt, pazīt; konstatēt (ko vai kādu pēc kādām raksturīgām pazīmēm).
- vienots vesels noteikta (cieši savstarpēji saistītu sastāvdaļu, elementu) sistēma, kopa, grupa.
- viens vesels noteikta (cieši savstarpēji saistītu sastāvdaļu, elementu) sistēma, kopa, grupa.
- noskaņa Noteikta (domu, jūtu) virzība, ievirze; noteiktu izjūtu, uzskatu, gribas procesu kopums; noskaņojums (2).
- noskaņojums Noteikta (domu, jūtu) virzība, ievirze; noteiktu izjūtu, uzskatu, gribas procesu kopums.
- kārtība Noteikta (dzīves, darba) organizācija (kur), uzvedības, darbības noteikumi (kur).
- daļa noteikta (piemēram, ceļa, dzelzceļa) josla, puse, noteikts posms.
- miršanas vieta noteikta administratīva teritorija, kurā mirušais reģistrēts; statistiskajās atskaitēs parasti tiek norādīta mirušās personas dzīves vieta.
- pašrisks Noteikta apdrošinājuma ņēmēja paša riska daļa (procentu vai naudas izteiksmē no apdrošinājuma summas), kuru saskaņā ar apdrošinājuma līguma noteikumiem, iestājoties apdrošināšanas gadījumam, sedz apdrošinātais.
- klātesošie iedzīvotāji noteiktā apdzīvotā vietā vai teritorijā uzskaites (visbiežāk tautas skaitīšanas) momentā faktiskais iedzīvotāju kopums.
- plāksne noteiktā aspektā.
- posms noteikta atsevišķa daļa (kāda pasākuma, piemēram, sacensību) norises secībā.
- finiera lente noteikta biezuma finieris, ko iegūst no viena finierkluča.
- drāztais finieris noteikta biezuma koksnes lokšņu materiāls, ko iegūst, drāžot brusu; lieto mēbeļu aplīmēšanai, kuras gatavotas no mazāk izskatīgas koksnes vai plātnēm; nažotais finieris.
- saplākšņa plātne noteikta biezuma slāņaina līmēta koksne, kas sastāv no savstarpēji salīmētām septiņām un vairāk lobītā finiera loksnēm, kurās koksnes šķiedrām blakus esošajās loksnēs ir noteikts virziens.
- starplika noteikta biezuma, platuma un garuma līste, ko lieto zāģmateriālu krautnēs vai kamerās, lai nodrošinātu žāvēšanas aģenta cirkulāciju krautnēs un žāvēšanas laikā nenotiktu materiālu deformācijas.
- marķieris noteikta bitu secība, ko pārraida viena lokālā tīkla stacija otrai, lai uzrādītu staciju, kurai ir tiesības sākt pārraidi.
- ielādējams fonts noteikta burtveidola fonts, kas glabājas diskatmiņā un ko pārsūta uz printera atmiņu tad, kad tas nepieciešams kāda dokumenta drukāšanai.
- burtstils noteikta burtveidola rakstzīmju izpildījuma veids, piemēram, treknraksts, slīpraksts.
- iekšējais fonts noteikta burtveidola rakstzīmju kopa, kas iebūvēta printera lasāmatmiņā.
- fonta lielums noteikta burtveidola rakstzīmju kopas punktu lielums.
- saskaņots informācijas pārraides ātrums noteikta caurlaidība, ko mēra bitos sekundē un kas garantēta kadru retranslēšanas pakalpojumiem.
- prix fixe noteikta cena, ko nevar nepaaugstināt, ne pazemināt.
- pasaule noteikta cilvēku darbības joma.
- pendērainis noteikta cimdu adīšanas raksta nosaukums.
- dzimumlomas identitāte noteikta dzimuma indivīda un pašapziņas vienība, kas balstās uz attiecīgās dzimumlomas prasībām.
- antroponimikons Noteikta etnosa vai noteikta autora lietoto personvārdu kopums.
- privatizācijas subjekts noteikta fiziska vai juridiska persona, kurai ir tiesības iegūt valsts vai pašvaldību īpašumu privatizācijas procesā.
- koksnes briketes noteiktā formā (ķieģeļa vai cilindra veidā) sapresētas koksnes daļiņas.
- akts noteiktā formā sastādīts oficiāls dokuments.
- valsts forma noteikta forma, kurā izpaužas valsts saturs, raksturo valsts varas organizāciju; izsaka to, kā šī vara ir organizēta un tiek realizēta.
- Fixum salarium noteikta gada alga.
- aizlieguma zona noteikta gaisa telpa virs valsts sauszemes vai ūdens teritorijas, kurā lidojumi ir aizliegti; valsts (atbilstoši 1944. g. Čikāgas konvencijai) var noteikt aizliegumu virs svarīgiem aizsardzības objektiem, vēsturiskiem pieminekļiem, liegumiem u. c.
- kontrolējama gaisa telpa noteikta gaisa telpa, kurā ir nodrošināta gaisa satiksmes vadība saskaņā ar vizuālo un instrumentālo lidojumu noteikumiem.
- gaisa satiksmes vadības gaisa telpa noteikta gaisa telpa, kurā veic konkrētus lidojumu veidus, ir noteikti lidojumu noteikumi (instrumentālie vai vizuālie) un gaisa satiksmes vadības apjoms.
- mērkoks Noteikta garuma iedaļās (parasti - 25 cm vai viena pēda) sadalīta un attiecīgi iekrāsota kārts dziļuma noteikšanai.
- nomērīts (arī nomērots) solis noteikta garuma solis.
- nomērots (arī nomērīts) solis noteikta garuma solis.
- koksnes milti noteikta granulometriskā sastāva koksnes daļiņas, iegūtas sausā mehāniskā sasmalcināšanā.
- iedzīvotāju vidējais vecums noteikta iedzīvotāju kopuma indivīdiem aprēķinātais vidējais gadu skaits.
- etniskais sastāvs noteikta iedzīvotāju kopuma sadalījums pēc etniskās piederības (tautības).
- formāts noteikta informācijas izkārtojuma struktūra, ko izmanto informācijas apstrādei, ierakstīšanai datu vidē, attēlošanai displeja ekrānā vai izdrukai.
- iegūšana noteikta izskata, formas, fizisko īpašību rašanās
- normatīvtehniskie dokumenti noteiktā kārtībā apstiprināti Latvijas Republikas (LR) Valsts standarti vai starptautisko standartizācijas organizāciju standarti, LR teritorijā par Valsts standartiem atzītie ārvalstu un atsevišķu firmu standarti, uzņēmumu standarti, būvnormatīvi, tehniskie apraksti (receptūra) un cita dokumentācija, kurā noteiktas prasības par apgrozībā laisto preču vai sniegto pakalpojumu drošumu un kvalitāti.
- izziņas izdarītājs noteiktā kārtībā iecelta amatpersona izziņas iestādē, kura veic likumā noteiktās procesuālās un operatīvās darbības, lai atklātu noziegumu un savāktu pierādījumus personas saukšanai pie kriminālatbildības.
- dzimstības tabulas noteiktā kārtībā izkārtota statistisko rādītāju sistēma par dzimstības intensitātes izmaiņām atkarībā no sieviešu vecuma.
- nodot Noteiktā kārtībā panākt, ka pārņem (piemēram, sardzi, dežūru); noteiktā kārtībā panākt, ka uzņemas atbildību (piemēram, par kādu kolektīvu, ražošanas iecirkni).
- noņemt no uzskaites noteiktā kārtībā pārtraukt (kāda) saistības ar (organizācijas, iestādes u. tml.) sastāva uzskaiti.
- noņemties no uzskaites noteiktā kārtībā pārtraukt savas saistības ar (organizācijas, iestādes u. tml.) sastāva uzskaiti.
- parāds Noteikta kārtība, noteikts priekšmetu sakārtojums.
- adreses lauks noteikta komandas vai ziņojuma daļa, kas satur adresi.
- dzimstības koeficients noteiktā laikā dzīvi dzimušo bērnu skaita attiecība pret vidējo iedzīvotāju skaitu noteiktā teritorijā. Parasti izsaka promilēs uz vienu kalendāro gadu.
- mirstības (vispārējais) koeficients noteiktā laikā mirušo skaita attiecība pret vidējo iedzīvotāju skaitu noteiktā teritorijā; parasti izteikts promilēs par vienu kalendāro gadu.
- arhīva datu bāze noteiktā laika momentā fiksēta datu bāzes kopija.
- ieilgums Noteikta laika notecējums, kas pie zināmiem priekšnoteikumiem nodibina īpašuma tiesības uz lietu, kura labā ticībā nepārtraukti valdīta šajā laikā.
- pieaugums noteiktā laika periodā izveidojies koka vai audzes augstuma, caurmēra, šķērslaukuma vai krājas palielinājums (kokam, audzei) vai samazinājums (audzei).
- laulību šķiršanas (vispārējais) koeficients noteiktā laikā šķirto laulību skaita attiecība pret vidējo iedzīvotāju skaitu; parasti izteikts promilēs par kalendāro gadu.
- jūras zona noteikta lieluma (platuma, garuma) jūras teritorijas daļa, ko parasti nosaka piekrastes valstis noteiktā nolūkā - drošības, ekonomiskās, politiskās utt. interesēs - ar savu likumu un saskaņā ar savām starptautiski tiesiskajām saistībām.
- tipfigūras etalona manekens noteikta lieluma tipfigūrai atbilstošo izmēru (parasti torsa) manekens, ko lieto ģērba antropometriskās atbilstības vizuālai pārbaudei, konstruējot modeļparaugu vai pārbaudot tiražētā ģērba piegulumu.
- vienplatuma fonts noteikta lieluma un stila rakstzīmju kopa, kas izdrukā neatkarīgi no katras rakstzīmes platuma aizņem vienāda horizontālā izmēra laukumu.
- bitkartēts fonts noteikta lieluma un stila rakstzīmju kopa, kurā katra rakstzīme aprakstīta kā unikāla bitkarte - punktu šablons; lai bitkartētu fontu attēlotu uz ekrāna vai izvadītu uz printera un ierakstītu datora vai printera atmiņā, jābūt saglabātam katras rakstzīmes pilnam attēlam.
- mērķfinansējums noteikta mērķa finansēšana.
- plāns noteiktā mērogā (1:10 000 un vairāk) samazināts apvidus horizontālās projekcijas attēls plaknē, ko sastāda pēc apvidus uzmērīšanas datiem.
- naudas sods noteikta naudas summa, kas administratīvi sodītajai personai jāmaksā par izdarītu administratīvo pārkāpumu.
- princips noteikta pārliecība, pamatnostādne, kas nosaka cilvēka, cilvēku grupas darbību, rīcību, nostāju (pret ko).
- atsavināmā josla noteikta platuma zemes josla, kas paredzēta dzelzceļa, šosejas u. tml. izbūvei.
- pārgarš līdzskanis noteiktā pozīcijā pagarināts garais līdzskanis.
- pārīss patskanis noteiktā pozīcijā saīsināts īsais patskanis.
- dienesta atzīme noteikta satura uzraksts, ko uz dokumenta oriģināla vai tā atvasinājuma izdara tā saņemšanas, izpildes vai nosūtīšanas procesā.
- piekļuves ceļš noteiktā secībā izkārtoti datu bāzes ieraksti, kas jāizskata lietojumprogrammai kādas operācijas izpildes gaitā.
- dejojums noteiktā secībā veiktas ķermeņa kustības attiecīgas mūzikas pavadījumā
- savu reizi Noteiktā situācijā, noteiktos apstākļos; savā reizē.
- savā reizē noteiktā situācijā, noteiktos apstākļos.
- orientēšana noteikta stāvokļa radīšana (kam) attiecībā pret ko (piemēram, punktu, priekšmetu) apkārtējā vidē.
- zona noteikta tiesiskā režīma teritorijas, sauszemes, ūdens, gaisa daļa, kas noteikta ar valsts likumu, piemēram, par robežas tiesisko režīmu vai starptautisku līgumu - pieguļošās zonas, demilitarizētās zonas u. tml.
- darba pūriņš noteikta tilpuma cilindrs (piem. 0,001 vai 0,02 kubikmetri) labības graudu īpatnējās masas noteikšanai.
- darba perioda paredzamais ilgums noteikta vecuma un dzimuma personu kopuma vidējais darba perioda ilgums pēc darba perioda tabulām.
- darba perioda tabulas noteikta vecuma vīriešu un sieviešu ekonomisko aktivitāti raksturojošu statistisko rādītāju sistēma.
- specializēt Noteiktā veidā organizēt darbību (kādā nozarē, specialitātē); organizēt (ko) noteikta mērķa sasniegšanai (kādā darbības nozarē).
- zvaigžņu pasaule noteikta veida zvaigžņu kopums.
- salaist Noteiktā veidā, parasti cieši, savienot (detaļas, elementus u. tml.).
- izmēģināšanas akts noteiktā veidlapā noformēts oficiāls dokuments, kas apraksta ar spēkratiem vai to agregātiem veiktos izmēģinājumus un/vai to rezultātus.
- testpunkts Noteikta vieta (punkts) iekārtā vai rutīnā, kurā tās testēšanas procesā jāparādās iepriekš noteiktam rezultātam, ja testējamā iekārta vai rutīna darbojas pareizi.
- augšanas apstākļi noteiktā vietā sastopamas dzīvo organismu un nedzīvās vides pašregulējošas sistēmas ar līdzīgu uzbūvi un dzīvības norisēm galveno koku sugu audžu augšanas gaitā un līdzīgu meža atjaunošanos pēc audzes nociršanas.
- punkts noteikta vieta, telpa, celtne, kas ir iekārtota kādam speciālam nolūkam; noteikta vieta, telpa, celtne, kur veic kādus speciālus darbus.
- vīrusa signatūra noteikta vīrusa mašīnas koda binārais šablons. Lai pārbaudītu, vai programmas un datnes nav inficētas, pretvīrusu programma tās salīdzina ar zināmo vīrusu signatūru datu bāzi.
- okeanogrāfiskais profils noteiktā virzienā izvietotas okeanogrāfiskās stacijas, kas atrodas uz kuģiem ar nemainīgu kursu.
- valdošais vējš noteikta virziena vējš, kas kādā apvidū pūš visbiežāk.
- pierobežas zona noteikta zemes platība gar valsts robežu, kurā var noteikt pierobežas režīmu, kas paredz īpašu iebraukšanas, atrašanās un saimniecisko darbu veikšanas kārtību šajā teritorijā.
- secība Noteikta, likumsakarīga kārtība, noteikts, likumsakarīgs veids, kādā (kas) seko viens otram, cits citam vai izriet viens no otra, cits no cita.
- profesionālā kvalifikācija noteiktai profesijai atbilstošas izglītības un profesionālās meistarības dokumentāri apstiprināts novērtējums.
- kariotips noteiktai sistemātiskai grupai raksturīgākais hromosomu komplekta morfoloģisko īpašību kopums.
- līgumstrādnieks Noteiktam darbam vai darba apjomam nolīgts darbinieks, kas veic savus pienākumus attiecīgajā uzņēmumā vai ārpus tā un saņem samaksu saskaņā ar līguma noteikumiem.
- veselais saprāts noteiktām domāšanas, izturēšanās normām atbilstošs saprāts
- mērķa grupa noteiktām pazīmēm un kritērijiem atbilstoša cilvēku grupa, uz kuru tiek vērsta: 1) sociālā politika un sociālo pakalpojumu sistēma; 2) sociālā darba makrolīmeņa un mezolīmeņa prakse; 3) izpēte.
- klientu mērķgrupa noteiktām pazīmēm/kritērijiem atbilstoša cilvēku grupa, uz kuru potenciāli tiks virzīta sociālā darba intervence vai arī uz kuru jau ir vērsts sociālais darbs konkrētā institūcijā vai organizācijā.
- gaisa kondicionēšana noteiktām prasībām atbilstošu gaisa parametru iegūšana un automātiska uzturēšana slēgtās telpās, izmantojot atbilstošu tehnisko līdzekļu kopumu – gaisa kondicionēšanas sistēmu.
- būvbirojs Noteiktam vai nenoteiktam laikam būvdarbu organizēšanas, vadības un uzraudzības vajadzībām iekārtotas telpas.
- zāļforma noteiktam zāļu līdzekļa ievadīšanas veidam atbilstoši sagatavots medikamenta veids (piemēram, ārīgi vai iekšķīgi lietojamas zāļformas); zāļu forma.
- sociālā darba funkcijas noteiktas aktivitātes un darbības, ko veic sociālais darbinieks, īstenojot konkrētus uzdevumus un pildot noteiktas lomas.
- iegūšana noteiktas attieksmes (pret sevi) panākšana, izraisīšana
- reālā virsma noteiktas detaļas virsma, kas veidojusies apstrādes procesā vai mainījusies ekspluatācijā un kuras izmēri nav noteikti ar pieļaujamo kļūdu.
- tautas dzīvais spēks noteiktas etniskas kopības (tautas) summārais dzīvīguma potenciāls.
- licences kartīte noteiktas formas dokuments, ko izsniedz pārvadātājam attiecībā uz katru autotransporta līdzekli un kas apliecina, ka pārvadātājs kā autotransporta līdzekļa īpašnieks vai turētājs ir noteikumos paredzētajā kārtībā saņēmis speciālo atļauju (licenci) komercpārvadājumu veikšanai.
- kases grāmata noteiktas formas grāmatvedības reģistrs skaidras naudas kustības uzskaitei.
- kinokameras protokols noteiktas formas kinokameras darbības dokumentējums attīstīšanas laboratorijas un montāžas vajadzībām.
- apskates akts noteiktas formas oficiāls dokuments, kurā apraksta spēkratu tehnisko stāvokli apskates laikā, un ko var izmantot kā juridisku dokumentu, kas apliecina, ka apskates laikā ir vai nav konstatēti kādi spēkratu bojājumi.
- skaņu ieraksts noteiktas formas skaņas nesēja materiāla fiksētā akustiskā informācija, ko iespējams reproducēt.
- ceļa zīmes noteiktas formas tāfeles ar uzrakstiem, kas informē kustības darbiniekus par vilciena atrašanās vietu un ceļa stāvokli un nepieprasa darbinieku noteiktu rīcību.
- finiera ielāps noteiktas formas un izmēra finiera nogrieznis, kas paredzēts finiera lokšņu saplākšņa un saplākšņa plātņu ārkārtu labošanai.
- tehnoloģiskās šķeldas noteiktas formas un izmēra koksnes daļiņas celulozes, kokskaidu un kokšķiedru plātņu, hidrolīzes produkcijas ražotnēm.
- taksācijas kartīte noteiktas formas veidlapa katra nogabala meža inventarizācijas datu atzīmēšanai.
- ceļa apzīmējumi noteiktas formas, izmēru un krāsas līnijas, uzraksti un norādes uz brauktuves vai uz ceļa aizsargbarjerām, ceļa apmalēm, pārvadu balstiem u. tml.
- horizontālie ceļa apzīmējumi noteiktas formas, izmēru un krāsas līnijas, uzraksti un norādes uz brauktuves.
- vertikālie ceļa apzīmējumi noteiktas formas, izmēru un krāsas līnijas, uzraksti un norādes uz ceļa aizsargbarjerām, ceļa apmalēm, pārvadu balstiem u. tml.
- ceļa zīmes noteiktas formas, krāsas un izmēru figūras uz autoceļiem un ielām, ar ko informē satiksmes dalībniekus par ceļa apstākļiem un satiksmes režīmu; galvenie ceļa zīmju veidi ir brīdinājuma, priekšrokas, aizlieguma, rīkojuma, informējošās norādījuma, servisa un papildu informācijas zīmes.
- mode Noteiktas gaumes, noteiktu paradumu, ieskatu kopums noteiktā laikposmā (kādā sadzīves, kultūras jomā, parasti apģērba, frizūras izvēlē, kosmētisko līdzekļu izmantojumā).
- finieru izejmateriāls noteiktas koku sugas un izmēru mežmateriāli (garkluči vai kluči) finiera lentes vai finierskaidas ražošanai lobot vai drāžot.
- redzamie signāli noteiktas krāsas luksofori, tāfeles, karodziņi, lukturi, diski, signālrādītāji un signālzīmes ar raksturīgu signalrādījumu skaitu un savstarpējo izvietojumu, signāluguņu degšanas režīmu un pārnesamo signāltāfeļu formu.
- darbaspēka potenciāls noteiktas kvalitātes darba daudzums, ko spēj veikt sabiedrība vai cilvēku grupa, ņemot vērā darbaspēka izglītību, zināšanas, kā arī sasniegto zinātnes un tehnikas attīstības pakāpi.
- dispersija noteiktas kvantitatīvas pazīmes daudzveidības rādītājs ganāmpulkā.
- summārais dzīvīguma potenciāls noteiktas populācijas indivīdu dzīvīguma potenciālu summa.
- konkrētās preces tirgus noteiktas preces tirgus, kurā ietverts arī to preču kopums, kuras var aizstāt šo noteikto preci konkrētajā ģeogrāfiskajā tirgū, ņemot vēra pieprasījuma un piedāvājuma aizstājamības faktoru, preču pazīmes un lietošanas īpašības.
- profesionālās vērtības noteiktas profesijas pārstāvju darbības ideāli, pēc kuriem tiek orientēta konkrētā rīcība.
- supervizors noteiktas profesionālās nozares speciālists, kurš papildus ir ieguvis supervizora kvalifikāciju un ir tiesīgs veikt supervīziju.
- centrs noteiktas sfēras institūcija.
- strukturāli semantiskais modelis noteiktas struktūras un semantikas vārddarinājums, ko aktīvi izmanto par paraugu citu līdzīgas struktūras un semantikas leksisko vienību darināšanai.
- grīdas gulsnis noteiktas šķērsgriezuma formas un izmēru zāģmateriāls, ko izmanto grīdas seguma (tīrās grīdas) balstīšanai.
- iedzīvotāju blīvums noteiktas teritorijas apdzīvotības biežums, ko parasti izsaka kā vidējo iedzīvotāju skaitu uz vienu km^2^.
- zemesgrāmatu akts noteiktas teritorijas nekustamā īpašuma uzskaites sākotnējās uzskaites dokuments, kurā ieraksta nekustamo īpašumu un atzīmē ar to saistītās tiesības.
- hidroloģiskā rajonēšana noteiktas zemes virsas platības (upju baseinu) iedalīšana apgabalos (rajonos) ar viendabīgu virszemes un pazemes ūdeņu hidroloģisko režīmu.
- izraut kaut (vai) no elles noteikti dabūt ko, pārvarot jebkādas grūtības.
- raut vai no elles laukā (arī ārā) noteikti dabūt ko, pārvarot jebkādas grūtības.
- izraut kaut vai no elles noteikti dabūt ko, pārvarot jebkādas grūtības.
- raut vai no elles laukā noteikti dabūt ko, pārvarot jebkādas grūtības.
- raut vai no elles ārā noteikti dabūt ko, pārvarot jebkādas grūtības.
- nekādā ziņā noteikti nē; nekādos apstākļos.
- noziedzīga nodarījuma stadijas noteikti noziedzīgās darbības attīstības posmi, kas kvalitatīvi atšķiras pēc bīstamās darbības rakstura un atspoguļo vainīgās personas nodoma realizācijas dažādas pakāpes.
- būt ar abām rokām, arī (ar) rokām un kājām pretim (arī pretī, pret) noteikti pretoties, nepiekrist.
- sociālā darbinieka attieksme noteikti uzskati, vērtējums, nostāja un atbilstoša izturēšanās pret klientu, kolēģiem un pašam pret sevi; tā ir saistīta ar sociālā darbinieka sevis apzināšanos sociālajā darbā, piederību profesijai un identificēšanos ar profesijas vērtībām.
- katrā ziņā noteikti, arī protams, bez šaubām.
- kā vīrs ar vīru noteikti, atklāti, vīrišķīgi.
- maksāt ragā (arī ciet) noteikti, katrā ziņā maksāt.
- kā likts noteikti, neapšaubāmi, katrā ziņā.
- kā štiks noteikti, precīzi, nekavējoties.
- par varas makti noteikti; obligāti; neraugoties uz šķēršļiem, izmantojot visus līdzekļus.
- ofic noteikti; tiešām; obligāti.
- uz galvošanu noteikti.
- fitoindikators noteiktiem ekoloģiskajiem apstākļiem raksturīgie augi (piemēram, niedrājs tuksnešainā apvidū norāda uz pazemes ūdeņiem, aukstuma vērmeles - uz volframa klātbūtni iežos).
- izlase noteiktiem vides apstākļiem vislabāk pielāgoto formu izdzīvošana, nodrošinot maksimālu dzīvotspējīgo pēcnācēju skaitu.
- naudas reforma noteiktos termiņos un noteiktā attiecībā veikta apgrozībā esošo naudaszīmju daļēja vai pilnīga apmaiņa pret jaunām naudaszīmēm.
- režīms Noteikts (kā) eksistences, norises, funkcionēšanas veids; noteikti (kā) eksistences, norises, funkcionēšanas apstākļi, nosacījumi.
- deva Noteikts (kādas vielas) daudzums (noteiktam nolūkam).
- koncentrācija Noteikts (vielas) daudzums (noteiktā maisījuma daudzumā, citā vielā vai vidē); kvantitatīvais samērs (piemēram, šķīdinājumam, sakausējumam).
- ietvars noteikts aspekts; realizēšanās robežas (darbības sfērai, zināšanu nozarei, mākslas darba veidam u.tml.).
- kvalificēts balsu vairākums noteikts balsu vairākums (piemēram, divas trešdaļas).
- manevrēšanas ceļš noteikts ceļš sauszemes lidlaukā, kas paredzēts gaisakuģu manevrēšanai un vienas lidlauka vietas savienošanai ar otru.
- demogrāfiskā situācija noteikts cilvēku populācijas attīstības stāvoklis, ko raksturo speciālu rādītāju komplekss; būtiska nozīme ir iedzīvotāju paaudžu nomaiņas intensitātei un demogrāfiskā struktūra (it īpaši iedzīvotāju vecuma, ģimenes, nodarbinātības) raksturojumam.
- šķelvinis noteikts daudzums šķidruma, kas izšļakstījās no trauka to pārvadājot.
- policijas stunda noteikts diennakts laiks (parasti karastāvokli), kad civiliedzīvotāji drīkst uzturēties ielās tikai ar īpašu atļauju; komandanta stunda.
- komandanta stunda noteikts diennakts laiks (parasti karastāvoklī), kad civiliedzīvotāji drīkst uzturēties ielās tikai ar īpašu atļauju.
- ģeosinklinālā sistēma noteikts ģeosinklinālā apgabala posms vai atzars, ko norobežo senākas konsolidētas struktūras.
- nostāja Noteikts izturēšanās veids (attieksmē pret ko), noteikta attieksme (pret ko); viedoklis (kādā jautājumā), kas nosaka rīcību, izturēšanos.
- infantilizācija noteikts izturēšanās veids: a) pret pieaugušo izturas kā pret bērnu vai viņu pielīdzina bērnam, piedēvējot tam agrīnās bērnības vecuma īpašības; b) attieksmē pret bērnu - var izpausties kā vecāku tieksme mazināt vai ignorēt sava bērna dabisko attīstību (psiholoģiskās, fiziskās un sociālās vecumposma attīstības īpatnības), noliedzot viņa autonomiju, neļaujot veidoties spējai uzņemties atbildību un pieņemt lēmumus, tādējādi padarot bērnu atkarīgu no sevis.
- sākuma stāvoklis noteikts ķermeņa stāvoklis, no kura sāk darbības (piemēram, vingrojumu); pamatstāvoklis.
- tautas skaitīšanas kritiskais moments noteikts laika moments, uz kuru tiek attiecināti visi tautas skaitīšanā iegūtie dati.
- kriminālprocesuālais termiņš noteikts laika periods vai moments, ar kura iestāšanos vai kura laikā personām, kas piedalās ziņojumu vai pieteikumu pārbaudē par noziegumu vai krimināllietas tiesvedībā, ir pienākums vai tiesības veikt noteiktas procesuālas darbības vai atturēties no tām.
- meklēšanas atslēga noteikts lauks ierakstā vai kolonnā, ko meklē datu bāzē, vai arī vērtība, kas ir atrodama dokumentā vai citā datu kopumā.
- plāns Noteikts mērogs, kādā uzņem filmējamo objektu kinokadrā: kinokadra uzņēmums noteikta mēroga robežās.
- summa noteikts naudas līdzekļu daudzums.
- konfigurācija noteikts planētas stāvoklis uz debess sfēras attiecībā pret Sauli; pēc planētas un Saules ekliptisko garumu starpības izšķir konjunkciju, maksimālo elongāciju un opozīciju.
- atrašanās vieta noteikts stāvoklis vai pozīcija lietām, personām, piemēram, nekustamā īpašuma atrašanās vieta.
- metējlādiņš Noteikts šaujampulvera daudzums, lai izmestu artilērijas šāviņu (mīnu, lodi) ar noteiktu sākumātrumu no ieroča stobra kanāla.
- izturēts Noteikts, nemainīgs, noturīgs (parasti par mākslas darbu, tā sastāvdaļām).
- mākslīgā perināšana noteiktu ārējo apstākļu nodrošināšana inkubatorā, kas nodrošina mazuļu attīstību olās un to izšķilšanos.
- iegūšana noteiktu attiecību izveidošana
- saskare Noteiktu attiecību kopums (cilvēkiem ar cilvēkiem, to grupām); noteiktu attiecību kopums (cilvēkiem ar kādām parādībām, notikumiem); arī saikne.
- spēle noteiktu darbību kopums, kam ir sacensības pazīmes un ar ko cenšas sasniegt vēlamo rezultātu, izmantojot prasmes, iemaņas, arī apstākļu nejaušu sakritību, gūt prieku, izklaidēties, arī iegūt laimestu.
- sociālā darbinieka profesionālās lomas noteiktu darbību un pienākumu kopums, kas tiek izraudzīts, īstenots un kombinēts kā viens no elementiem sociālā darbinieka mijiedarbībā ar indivīdu, grupu, kopienu.
- strādāšana noteiktu darbību veikšana, lai ko pārveidotu, radītu materiālas vai garīgas vērtības
- jaucējsumma noteiktu datu lauku summa, kurā ietverti lauki, ko aprēķinos parasti neizmanto, piemēram, konta numurs.
- meklēt un aizstāt noteiktu datu vai rakstzīmju secības atrašana un to aizstāšana ar citu datu kopu vai rakstzīmju secību visā dokumentā.
- atbilstības kritēriji noteiktu indikatoru, prasību kopums kādas mērķa grupas vai klientu mērķgrupas atlasei; sociālās aizsardzības sistēmā tādējādi nosaka, kas ir tiesīgs saņemt sociālos pabalstus vai pakalpojumus.
- lidlauka satiksmes zona noteiktu izmēru gaisa telpa, kas atrodas virs lidlaukam blakus esošās teritorijas un ir paredzēta lidlauka satiksmes drošības garantēšanai.
- bīstamā zona noteiktu izmēru gaisa telpa, kurā ir palielināta lidojumu bīstamība.
- proporcionālais fonts noteiktu izmēru rakstzīmju kopa, kurā katra rakstzīme aizņem dažāda platuma horizontālu telpu, piemēram burts "i" aizņem mazāku telpu nekā burts "m".
- konteiners Noteiktu izmēru un noteikta veida tilpne (kā) transportēšanai bez iesaiņojuma.
- sakvernēt noteiktu laiku gaidīt, nīkt.
- sagvelzt noteiktu laiku pavadīt pļāpājot.
- bandhā Noteiktu muskuļu grupu, visbiežāk sfinkteru sasprindzināšana jogas praksē, kas sekmē smalko enerģiju saglabāšanu, aizkavē sēklas noplūdi, paildzinot orgasmu.
- ambients noteiktu noskaņu izraisošs.
- veids noteiktu parādību, priekšmetu, organismu, procesu u. tml. kategorija, kam piemīt kopīgas īpašības, pazīmes.
- respekts Noteiktu principu, likumību u. tml. ievērošana rīcībā, darbībā, rīkošanās saskaņā ar tiem. R. pret dabas aizsardzības noteikumiem.
- mācīšanās noteiktu psihes, rakstura, personības īpašību veidošana, attīstīšana sevī
- psihodiagnoze Noteiktu psiholoģisku īpašību noteikšana, darbības un savstarpējo attiecību īpatnību uzskaite.
- seksuālās fantāzijas noteiktu seksuālu situāciju, paņēmienu vai seksa partneru iztēlošanās, ar kuriem abu dzimumu personas labprāt stātos mīlas sakaros.
- Kerra efekts noteiktu šķidrumu un gāzu īpašības iegūt dubultlauzošas vides īpašības, ja tos ievieto ārējā elektriskajā laukā.
- optiskā aktivitāte noteiktu šķīdumu un cietvielu spēja griezt lineāri polarizētas gaismas polarizācijas plakni; plaknes pagriešanas leņķis ir proporcionāls attālumam, kādā gaismas stars izplatās vielā, un šķīduma koncentrācijai, ja stars izplatās šķīdumā.
- teikuma sintaktiskā struktūra noteiktu teikuma locekļu funkcijās lietotu vārdformu vai predikatīvo vienību (teikuma daļu) savstarpējo sintaktisko sakaru kopums teikumā.
- karšu kolekcija noteiktu uzdevumu risināšanai atlasītu karšu kopums, piem., jūras navigācijas karšu kolekcija, ko veido pirms noteikta reisa.
- ziņojumapmaiņas protokols noteikumi, formāti un funkcijas, kas jāīsteno ziņojumapmaiņas procesā starp sistēmas komponentiem.
- gaisa kuģa ekspluatācijas instrukcija lidojuma veikšanai noteikumi, kas attiecas uz gaisa kuģa derīgumu lidojumiem un ietver ierobežojumus, kuri jāievēro, lai gaisa kuģis tiktu atzīts par derīgu lidojumiem, kā arī ietver instrukcijas un informāciju, kas nepieciešama gaisa kuģa apkalpei, lai garantētu gaisa kuģa drošu ekspluatāciju.
- loģiskais interfeiss noteikumi, kas nosaka divu funkcionālu bloku sadarbību, t. sk. signālu, ko pārsūta starp ierīcēm, identifikācija un šo iekārtu atbildes reakcija.
- atļauja noteikumi, kas saistīti ar kāda datoru tīkla vai vairāklietotāju sistēmas konta izmantošanu un kas nosaka, kādi datoru tīkla vai sistēmas resursi ir pieejami konta lietotājiem.
- kolinearitātes nosacījums noteikums, ka objekta punktam, projekcijas centram un ainas punktam jāatrodas uz vienas taisnes.
- komplanaritātes nosacījums noteikums, ka vektoriem, kas iet no projekcijas centriem uz objekta punktu un vektoram, kas savieno projekcijas centrus (bāzi), jāatrodas vienā plaknē.
- starptautiskā paraža noteikums, kas ir izveidojies tā ilgstošas piemērošanas rezultātā attiecībās visu vai dažu valstu starpā, bet kas nav nostiprināts starptautiskā līgumā.
- pierādīšanas pienākums noteikums, kas reglamentē civilprocesa, kriminālprocesa un administratīvā procesa dalībnieku pienākumus pamatot tādu apstākļu esamību, kuri ir būtiski un nepieciešami lietas izskatīšanai un izlemšanai atbilstoši patiesības principam.
- tehniskā norma noteikums, kas tiek veidotsattiecību regulācijai starp cilvēkiem un neapgarotiem priekšmetiem, parādībām procesiem (dabiskiem un mākslīgiem); tie ir noteikumi, kas reglamentē tehnoloģiskos procesus, dažādu tehnisku sistēmu ekspluatāciju, dabas priekšmetu apstrādi utt.
- regula noteikums, norma; (rīcības) likums.
- datu integritāte noteikumu kopums, kas datoru tīklos nodrošina datu saglabāšanu paredzētajai to izmantošanai, un ietver sevī gan spēju apstrādāt atteikumus, gan arī datu automātisku atjaunināšanu.
- marķiera nodošanas procedūra noteikumu kopums, kas lokālajā tīklā, kurā tiek pārraidīts marķieris, nosaka, kā stacija saņem, izmanto un nodod marķieri. Ar šīs procedūras starpniecību tiek novērsta situācija, kad vairākas stacijas var vienlaicīgi uzsāk pārraidi un izsaukt sadursmi.
- datu integritāte noteikumu kopums, kas nodrošina datu pareizības, nepretrunīguma un pilnības saglabāšanu (īpaši pēc datu atjaunināšanas vai dzēšanas).
- aptieku reglaments noteikumu kopums, kas regulē aptieku un aptiekāru darbību, Rīgā pirmais izdots 1636. g.
- datu posma vadība noteikumu kopums, ko izmanto, lai nodrošinātu sekmīgu informācijas apmaiņu starp datoru tīkla mezgliem.
- drošības politika noteikumu un paņēmienu kopums, kas nosaka datoru tīkla drošības īstenošanas procedūras un mehānismus.
- drošības politika noteikumu un procedūru kopums datu apstrādes sistēmās, kas nosaka informācijas izmantošanas drošību.
- lauka definīcija noteikumu, ko izmanto datu bāzes pārvaldības programma un kas norāda, kāda veida informāciju var ievadīt datu laukā.
- sekošana noteikumu, norāžu izpildīšana, veicot kādu darbību
- šķērsnoteka noteka, kas nodrošina ūdens ieplūdi grāvjos no ceļa seguma vai nosusinātām platībām.
- ots Noteka, pa kuru notek, piem., virca no kūts; izlietne virtuvē vai vannas istabā; vircas bedre pie kūts, pagraba ūdens notekas ārējais caurums.
- ūdensnotece Notekoša ūdens daudzums noteiktā laika vienībā.
- noteku ūdens notekūdens.
- notekūdeņu bioloģiskā attīrīšana notekūdeņos esošo organisko vielu bioķīmiska mineralizēšana ar mikroorganismiem, kas organiskās vielas izmanto barībai.
- apūdeņošanas lauki notekūdeņu tīrīšanas lauki, kurus ierīko pilsētu vai apdzīvotu vietu tuvumā, lai attīrītu notekūdeņus un mēslotos laukus izmantotu lauksaimniecības kultūru audzēšanai.
- Paramecium putrinum notekūdeņu tupelīte.
- nodzert Notērēt alkoholisku dzērienu lietošanai (visu naudu, mantu vai noteiktu tās daudzumu).
- noēst Notērēt ēšanai (visu naudu, retāk mantu vai noteiktu tās daudzumu).
- nopīpēt Notērēt smēķēšanai (visu naudu, mantu vai noteiktu tās daudzumu).
- nopīpot Notērēt smēķēšanai (visu naudu, mantu vai noteiktu tās daudzumu).
- fait accompli noticis fakts (pret ko nav jēgas iebilst un kur neko nevar izlabot).
- paternitātes brīvprātīga atzīšana notiek, bērna tēvam un mātei iesniedzot kopīgu pieteikumu dzimtsarakstu nodaļai, un uz tā pamata tiek izdarīts tēva ieraksts dzimšanas reģistrā.
- meža neatļauta ciršana notiek, ja kokus un krūmus mežā cērt patvaļīgi, neizņemot koku ciršanas biļeti vai nesaskaņojot ciršanu ar Valsts meža dienestu.
- pamatfondu atjaunināšana notiek, nomainot fiziski vai morāli nolietotos ražošanas līdzekļus (pamatfondus) ar jauniem; renovācija.
- satiesāt notiesāt
- parakstīt nāves spriedumu notiesāt uz nāvi.
- nosacīts spriedums notiesātā atbrīvošana no reālas soda izciešanas, ja pārbaudes laikā viņš nepārkāpj likumus.
- brīvības atņemšana notiesātā piespiedu izolācija no sabiedrības uz laiku, kas noteikts tiesas spriedumā.
- zatoržmačonnijs Notiesātais, kas ar pazemotu notiesāto dara kaut ko kopā.
- soda izciešana notiesātajam ar tiesas spriedumu noteiktā kriminālsoda izpildīšana.
- nosacīta atbrīvošana notiesātas personas izlaišana no cietuma pirms soda laika izciešanas ar pārbaudes laiku; atbrīvotā persona atrodas uzraudzībā.
- roba notiesāto formas tērps.
- broģaga Notiesāto uzruna sasveicinoties.
- pidarka notiesāto vasaras cepure; pieguļoša melna adīta cepure.
- Garozes kauja notika 1287. g. 26. martā pie Lielupes pietekas Garozes ("ad locum Grose"), kurā zemgaļi (~1400 vīru) ielenca krustnešu karaspēku (~500 vīru) un to sakāva.
- Ērģemes kauja notika 1560. g. 2. augustā Ērģemes pilstiesā pie Lugažu muižas, tajā 300 jātnieku liela Livonijas ordeņa karaspēka vienība cīnījās pret daļu (~12000 vīru) no Livonijā iebrukušā krievu karaspēka, kas livoniešus ielenca un sakāva, ordenis zaudēja \~130 kritušos, bet landmaršals, 11 komturi un120 bruņinieki tika saņemti gūstā.
- Laukstrādnieku jūlija ģenerālstreiks notika 1905. gada revolūcijas laikā, sākās pavasarī un jūlijā pārņēma lielu daļu Kurzemes un Zemgales (tur piedalījās \~30000 cilvēku), Vidzemē laukstrādnieki streikoja 17 muižās; streikotāji prasīja palielināt darba algu, saīsināt darbdienu līdz 10 stundām un uzlabot sadzīves apstākļus; laukstrādnieku prasības tika apmierinātas.
- Termidora apvērsums notika Francijā republikas 2. gada 9. termidorā (1794.27.-28. VII); gāza jakobīņu diktatūru.
- lībiešu pakļaušana notika krusta karu laikā 12. gs. beigās un 13. gs. sākumā, iekarotie lībiešu novadi 1207. g. tika sadalīti starp Rīgas bīskapiju un Zobenbrāļu ordeni - bīskaps saņēma 2/3, ordenis - 1/3 zemju.
- Latviešu etnogrāfiskā izstāde notika Rīgā 1896. g. un bija pirmais lielākais latviešu organizētais pasākums, kas iepazīstināja apmeklētājus ar latviešu tautas vēsturi un kultūru.
- sačūrāties notikt dzimumaktam.
- saiet grīstē notikt pretēji vēlamajam, sarežģīties.
- klāties Notikt, gadīties kādam notikumam (kādos apstākļos, kādu iemeslu dēļ).
- nākties notikt, gadīties.
- nošauties greizi (arī šķībi) notikt, norisēt kļūmīgi, nevēlami, tā, kā nav paredzēts.
- nosacītā varbūtība notikuma B varbūtība, pieņemot, ka notikumi A un B ir savstarpēji atkarīgi un ka notikums A jau ir noticis
- pārvērtēšanas idejas notikuma nozīmības pārvērtēšana.
- biežums notikuma realizēšanās reižu skaita attiecība pret visu izmēģinājuma skaitu varbūtību teorijā.
- Prāgas pavasaris notikumi Čehoslovakijā 1968. g. pavasarī un vasarā, kad Čehoslovākijas Komunistiskā partija, ko vadīja Aleksandrs Dubčeks, uzsāka no padomju ideoloģijas līnijas atšķirīgu reformu politiku un pārkārtojumus, kas tika varmācīgi apturēti ar padomju armijas ienākšanu valstī 1968. g. 21. augustā un augstāko amatpersonu nomaiņu.
- produkta dzīves cikls notikumi laikā, kas ietver izejvielu ieguvi un pārstrādi, produktu ražošanu, uzglabāšanu, realizāciju, patērēšanu un utilizāciju.
- nesavienojami notikumi notikumi, kas nevar notikt reizē, piemēram, derīgas un brāķa detaļas paņemšana no kastes ir nesavienojami notikumi.
- demogrāfiskais notikums notikums indivīda dzīvē, kas iespaido iedzīvotāju paaudžu nomaiņu, skaitu vai sastāvu.
- neiespējamais notikums notikums, kas dotajos apstākļos nav iespējams; tā varbūtība ir 0.
- testa iznākums notikums, kas novērojams testa iedarbības rezultātā testējamā objekta testpunktā (parasti izejā).
- drošais notikums notikums, kurš iestājas vienmēr un kura varbūtība ir 1.
- aviācijas nelaimes gadījums notikums, kurš saistīts ar gaisa kuģa izmantošanu no brīža, kad vismaz viena persona iekāpj gaisa kuģī ar nolūku veikt lidojumu, līdz brīdim, kad visas gaisa kuģī esošās personas ir to atstājušas, un kura laikā kāda no minētajām personām iegūst miesas bojājumus, kuru rezultātā iestājas nāve, vai smagus miesas bojājumus sakarā ar atrašanos šajā gaisa kuģī, sakarā ar tiešu saskari ar kādu gaisa kuģa daļu, arī daļu, kas atdalījusies no šā gaisa kuģa, tiešu reaktīvā dzinēja gāzes strūklas iedarbību; gaisa kuģis iegūst bojājumus vai tiek saārdīta tā konstrukcija un tā rezultātā: samazinās konstrukcijas izturība, pasliktinās gaisa kuģa tehniskie vai aerodinamiskie dati, nepieciešams liels remonts vai bojātā elementa nomainīšana, izņemot dzinēja darbības traucējumus vai tā bojājumus, kad bojāts tikai dzinējs, tā pārsegi vai palīgierīces vai bojāti tikai propelleri, plākšņu gali, antenas, riepas, bremžu ierīces, aptecētāji vai apšuvumā ir nelieli iespiedumi vai caursisti caurumi; gaisa kuģis pazūd bez vēsts vai nokļūst tādā vietā, kur tam piekļūt nav iespējams.
- protokola kļūda notikums, kuru kāds datu apstrādes vai datu pārraides sistēmas funkcionālais bloks - datu saņēmējs datu apmaiņas procesā uzskata par protokola pārkāpumu, ko izraisījis tā partneris - datu avots.
- nepatikšanas Notikums, notikumu kopums, kas sagādā daudz rūpju, raižu, uztraukuma.
- vēstures rats (arī ritenis) notikumu vēsturiska attīstība, vēsturiskās attīstības process.
- ķēdes reakcija notikumu virkne, kurā katrs iepriekšējais notikums izraisa nākamo
- satīrīties notīrīt sevi, apģērbu, sakopties (2).
- nokrāsot Notraipīt (ar krāsu, krāsainu vielu); notraipīt (par krāsu, krāsainu vielu).
- sleķēt notraipīt ar asinīm.
- nošmaulēt Notraipīt, notašķīt.
- norušķēt Notraipīt, notraipīties.
- nopļeckāt Notraipīt, padarīt netīru (ar ko apšļakstot, apķepinot u. tml.).
- sableķāt notraipīt.
- sasviķot notraipīties ar sveķiem.
- nošļamāties Notraipīties, notašķīties.
- nošļamparēties Notraipīties, notašķīties.
- nošļampāties Notraipīties, notašķīties.
- brucynōt notraukt, noberzt kokam lapas.
- sapērt notriekt, pieplacināt pie zemes, sagraut.
- nošmaravāt Notriept, notraipīt.
- nomazavāt Notriept; notraipīt.
- sasmečkāt Notriept; notraipīt.
- nots galviņa nots ovālā daļa.
- vesela nots nots, kas apzīmē relatīvi visilgāko skaņu.
- pusnots Nots, kuras ilgums atbilst veselas nots pusei.
- astotdaļnots Nots, kuras ilgums atbilst vienai veselas nots astotajai daļai.
- ceturtdaļnots Nots, kuras ilgums atbilst vienai veselas nots ceturtdaļai.
- sešdesmitčetrdaļnots Nots, kuras ilgums atbilst vienai veselas nots sešdesmit ceturtajai daļai.
- sešpadsmitdaļnots Nots, kuras ilgums atbilst vienai veselas nots sešpadsmitajai daļai.
- trīsdesmitdivdaļnots Nots, kuras ilgums atbilst vienai veselas nots trīsdesmit otrajai daļai.
- trīsdesmitotrdaļnots Nots, kuras ilgums atbilst vienai veselas nots trīsdesmit otrajai daļai.
- noturēt līdzsvaru noturēt ķermeni līdzsvarā.
- saturēt grožos noturēt stingrā paklausībā, stingri valdīt (pār ko).
- saturs noturība, stingrība.
- praids noturīga 6-12 īpatņu grupa lauvu populācijā (parasti ar vienu barvedi).
- sociālais institūts noturīga sociālā struktūra noteiktu sabiedrības funkciju veikšanai, piemēram, ģimene, reliģija, ekonomika, izglītības sistēma, veselības aizsardzības sistēma, valsts, armija.
- mazvērtības komplekss noturīgi zems pašnovērtējums, nostādņu un jūtu kopums (neapzināta vai daļēji apzināta pārliecība), atbilstoši kurai cilvēks uzskata sevi par sliktāku (dumjāku, neglītāku, vājāku, nespējīgāku) nekā citi.
- sistēmas struktūra noturīgs sistēmas elementu iekšējo saistījumu kopums, kas nodrošina sistēmas veselumu un pašidentitāti.
- konstitūcija noturīgu psihofizisku īpašību kopums, respektīvi, psihofizioloģiskā uzbūve.
- pārķert Notvert (ko, uz noteiktu mērķi virzītu, raidītu), pirms (tas) sasniedzis mērķi, adresātu; pārtvert (1).
- pārtvert Notvert (ko, uz noteiktu mērķi virzītu, raidītu), pirms (tas) sasniedzis mērķi, adresātu.
- pietvarstīt Notvert noteiktu daudzumu, savākt kopā.
- pārtvert Novadīt (ūdenstilpju noteces ūdeni) ar hidrotehniskām iekārtām, būvēm.
- Ķekavas novads novads Daugavas kreisajā krastā, 2009.-2021. g. ietvēra Baložu pilsētu, Daugmales un Ķekavas pagastus, 2021. g pievienots Baldones novads un Baldones pilsēta, robežojas ar Rīgas pilsētu, Salaspils, Ogres, Bauskas un Olaines novadu.
- Krāslavas novads novads Latvijas dienvidaustrumos, 2009.-2021. g. ietvēra Aulejas, Indras, Izvaltas, Kalniešu, Kaplavas, Kombuļu, Krāslavas, Piedrujas, Robežnieku, Skaistas un Ūdrīšu pagastus, kā arī Krāslavas pilsētu, 2021. g. pievienoti Andrupenes, Andzeļu, Asūnes, Bērziņu, Dagdas, Ezernieku, Grāveru, Kastuļinas, Konstantinovas, Ķepovas, Svariņu, Šķaunes un Šķeltovas pagasts, kā arī Dagdas pilsēta, robežojas ar Daugavpils, Preiļu, Rēzeknes un Ludzas novadu, kā arī ar Baltkrieviju.
- Ogres novads novads Vidzemē, 2009.-2021. g. ietvēra Ogres pilsētu, Krapes, Ķeipenes, Lauberes, Madlienas, Mazozolu, Meņģeles, Ogresgala, Suntažu un Taurupes pagastu, 2021. g. pievienotas Ikšķiles, Ķeguma un Lielvārdes pilsētas, kā arī Birzgales, Jumpravas, Lēdmanes, Lielvārdes, Rembates, Tīnūžu un Tomes pagasts, robežojas ar Siguldas, Cēsu, Madonas, Aizkraukles, Bauskas, Ķekavas, Salaspils un Ropažu novadu.
- Mārupes novads novads Vidzemē, nodibināts 2009. g. bijušā Marupes pagasta teritorijā, 2021. g. pievienots Babītes un Salas pagasts, robežojas ar Olaines, Jelgavas un Tukuma novadu, kā arī ar Jūrmalas un Rīgas pilsētu.
- Limbažu novads novads Vidzemes rietumu daļā, 2009.–2021. g. ietver daļu no bijušā Limbažu rajona teritorijas: Limbažu pilsētu un Katvaru, Limbažu, Pāles, Skultes, Umurgas, Vidridžu un Viļķenes pagastu, 2021. g. pievienots arī Ainažu, Alojas, Braslavas, Brīvzemnieku, Liepupes, Salacgrīvas un Staiceles pagasts; robežojas ar Valmieras, Cēsu, Siguldas un Saulkrastu novadu, kā arī ar Rīgas jūras līci un Igauniju.
- Saulkrastu novads novads Vidzemes rietumu daļā, pie Rīgas jūras līča, ietver Saulkrastu un Sējas (pievienots 2021. g. novadu reformā) pagastu un Saukrastu pilsētu, robežojas ar Limbažu, Siguldas un Ādažu novadu.
- piekopt Novākt un novietot noteiktā, paredzētā vietā.
- nopīnēt Novaldīt, noturēt (lopus) vienā vietā.
- novazāt Novalkāt, nolietot tā, ka kļūst ļoti netīrs, neizskatīgs; arī padarīt netīru, notraipīt.
- kumzaks Novalkāts, saplīsis, notraipīts apģerba gabals.
- stemēt Novazāt, notraipīt; kļūt netīram.
- rem Novecojusi starojuma dozas mērvienība bioloģiskās iedarbības noteikšanai (angļu "roentgen equivalent man"); aizstāta ar zīvertu.
- aperiodiskas svārstības novērojamas gadījumos, ja svārstību sistēmā ir lieli pretestības spēki un līdz ar to notiek intensīva svārstību enerģijas disipācija.
- nestandartizētā novērošana novērošana, kurā iepriekš netiek noteikts objekta elementu kopums, un novērotājam nav rīcības plāna.
- standartizētā novērošana novērošanas veids, kuru raksturo stingri noteikta procedūru secība un tiek veikta saskaņā ar iepriekš izstrādātu plānu.
- izlīdzināt Novērst (samēra, līdzsvara) traucējumu (piemēram, aizstājot ar ko citu, pastiprinot ar ko citu).
- remontēt Novēršot bojājumus, defektus, panākt, ka (kas, piemēram, parasti liels, aparāts, ietaise, iekārta, arī celtne, telpa, ceļš) kļūst atkal izmantošanai derīgs, atbilst noteiktām prasībām.
- ar normām pamatotā novērtēšana novērtēšana, lietojot testu ar standartizācijas izlasē noteiktām normām.
- izvērtēt Novērtēt (katru faktu, notikumu u. tml.) noteiktā kopsakarībā.
- nosvērt Novērtēt, arī noteikt (pēc kādām pazīmēm).
- vētēt Novērtēt, noteikt vērtību.
- elektrizācija novešana uzbudinātā stāvoklī, kaut kā noskaņošana noteiktā veidā (piemēram, skatītāju elektrizācija).
- pielūžņot Novietojot bez noteiktas kārtības, arī nenovācot (parasti bojātus, lietošanai nederīgus priekšmetus), padarīt (telpu, apkārtni) netīru, nekārtīgu.
- iesēsties Novietojoties, arī nokrītot sēdus, notraipīties.
- taisīt Novietojoties, tiekot novietotam, arī veidotam, radīt (noteiktu grupējumu, formu u. tml.); veidot ar savu ķermeni, tā daļām (noteiktu stāvokli, arī kustību kopumu).
- kombinēt Novietot (ko) noteiktā kārtībā, secībā.
- situēt Novietot (parasti attiecībā pret ko, noteiktā kopumā).
- nolikt Novietot (transportlīdzekli) noteikta vietā, noteiktos apstākļos.
- saslogot Novietot noteiktā veidā (ko) lielākā daudzumā un uzlikt (tam) slogu.
- izvietot Novietot priekšmetus, elementus noteiktā kārtībā, veidā.
- pārsiet Novietot un sienot nostiprināt pāri (kam), pār (ko).
- savietot Novietot, arī iekļaut (ko) lielākā daudzumā noteiktā sistēmā; radīt (kam) noteiktas attiecības vienam pret otru, citam pret citu.
- uzstādīt Novietot, arī pārvietot un nostiprināt (parasti ko apjomīgu, piemēram, pieminekli) paredzētajā atrašanās vietā; arī novietot noteiktā stāvoklī (kur, uz kā).
- uzlikt Novietot, nostiprināt (ko, piemēram, mehānisma dalu) noteiktā stāvokli virsū (uz kā, kam, arī kur); piestiprināt (ko) virsū (uz kā, kam, arī kur).
- uzstutēt Novietot, uzlikt noteiktā stāvoklī virsū (uz kā, kam, arī kur).
- izvietoties Novietoties (kur) noteiktā secībā, attālumā (par daudziem cilvēkiem, dzīvniekiem).
- izstiepties Novietoties guļus ar izstieptu, iztaisnotu ķermeni.
- izklīst Novietoties izklaidus (noteiktā kārtībā).
- kārtoties Novietoties noteiktā kārtībā; stāties ierindā.
- aptupties Novietoties tupus (par cilvēkiem); notupties.
- attupties Novietoties tupus; notupties (par cilvēku).
- sakārtoties Novietoties, izvietoties noteiktā kārtībā, veidā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem); sastāties ierindā.
- nogarināt Nozāģēt (dēļus, apaļkokus u. tml.) noteiktā garumā.
- nošķendēt Nozākāt, nosunīt, apkaunot, apgānīt.
- apzākāt Nozākāt, zākājot nomelnot.
- kriminālpārkāpums Noziedzīgs nodarījums, kuram, salīdzinot ar noziegumu, piemīt mazāka bīstamība, piemēram, miesas bojājums aiz neuzmanības, atstāšana bez palīdzības, negodīga konkurence, maldinoša reklāma u. c. nodarījumi.
- noziedznieka izdošana noziedznieka, kurš atrodas noteiktas valsts teritorijā, nodošana citai valstij pēc tās pieprasījuma, lai sauktu viņu pie kriminālatbildības vai spēkā esoša sprieduma izpildīšanai; ekstradīcija.
- bezpreģels Noziedznieku, notiesāto, arī policijas vai cietuma administrācijas nelikumīgas darbības.
- kvalificēts noziegums noziegums, kam ir likumā noteiktas pazīmes, kuras to raksturo par sabiedrībai sevišķi bīstamu.
- nosmērēt Noziest (1), notriept (2).
- nosmērēt Noziest (2), notriept (1).
- noķellēt Noziest (ar ko, parasti pavirši, nekārtīgi, lielā daudzumā); arī notraipīt.
- nopačkāt Noziest, notriept.
- nosmērēties Noziesties (1), notriepties (2).
- nosmērēties Noziesties (2), notriepties (1).
- noķellēties Noziesties (ar ko, parasti pavirši, nekārtīgi, lielā daudzumā), arī notraipīties.
- nopačkāties Noziesties, notriepties (parasti par bērniem).
- maģistrāle Nozīmīga plata iela, kas savieno pilsētas (vai pilsētas rajona) galvenās daļas un kam ir raksturīga noteikta transporta struktūra un intensitāte.
- epopeja Nozīmīgu notikumu virkne.
- nozvīnāt Nozvīņot - notīrīt zvīņas.
- dievgaldīns Nožogota vieta altāra priekšā, kur notiek šī ceremonija.
- neitrīno astronomija nukleārās astrofizikas nozare, kurā pēta kosmiskajos objektos notiekošos fizikālos procesus, kuros piedalās neitrīno, kā arī izveido kosmisko neitrīno reģistrācijas metodes.
- piekļuves kods numurs (bits vai biti), ko izmato kā prefiksu izsaucamajam numuram, lai varētu nodrošināt piekļuvi noteiktam telefona pakalpojumam.
- rangs numurs, ar ko apzīmē kādu no noteiktā veidā sakārtotām variantēm.
- fonta numurs numurs, ar kura palīdzību lietojumprogramma vai operētājsistēma identificē noteiktu fontu.
- samašot Ņemot mašu (noteiktu labības daudzumu samaksai par malšanu dzirnavās), iegūt, savākt.
- mašot Ņemt (noteiktu daudzumu labības) atlīdzībai par malšanu vai kulšanu.
- līgt ņemt kādu darbā uz noteiktu laiku, vienojoties par atalgojumu
- apļaunoties Ņemt ļaunā, apvainoties.
- līgt ņemt pie kāda darbu uz noteiktu laiku, vienojoties par atalgojumu
- apņirgt Ņirdzīgi izsmejot, vērsties pret kādu, apvainot kādu.
- noņirgt Ņirdzīgi noteikt, pateikt.
- noņirgāties Ņirgājoties noteikt, pateikt.
- vibrodiagnostika Objekta (mašīnas, mehānisma u. tml.) tehniskā stāvokļa noteikšana pēc vibrācijas un trokšņa, tos reģistrējot un apstrādājot ar īpašām ierīcēm.
- orientēt objekta (piemēram, kosmiska lidaparāta) kustību pavērst noteiktā virzienā.
- konformance Objekta atbilstība standartos noteiktajām prasībām.
- standartatbildība Objekta atbilstība standartos noteiktajām prasībām.
- skaņas lokācija objekta atrašanās vietas noteikšana, izmantojot tā radīto atstaroto skaņu.
- stereorentgenogrāfija Objekta fotografēšana ar rentgenstarojumu no divām vietām, kas atrodas noteiktā atstatumā viena no otras; attēlus apskatot ar īpašu aparātu, rodas šķietami telpiska aina.
- objekta infinitīvs objekta nenoteiksme.
- apofātisms Objekta raksturošana, lietojot negatīvus apgalvojumus, vai pašu objektu nepieminot, izmantojot valodas izteiksmes līdzekļu daudzveidību.
- apofāze Objekta raksturošana, lietojot negatīvus apgalvojumus, vai pašu objektu nepieminot, izmantojot valodas izteiksmes līdzekļu daudzveidību.
- konkrētais Objekta vienotība, veselums tā daudzpusīgajos sakaros un attiecībās.
- ilgstošais bezdarbs objektīva parādība, kad bezdarbnieks likumdošanā noteiktā laika periodā nevar atrast darbu.
- substance Objektīvā realitāte, matērija savu formu vienotībā; tas, kas ir pastāvīgs, nemainīgs (kādā parādībā, norisē u. tml.).
- objektīva apertūra objektīvam pievienota atvere, kas ierobežo objektīva uztverto gaismas plūsmu.
- kārta Objekts (celtniecības kompleksā), ko uzceļ atsevišķā, noteiktā celtniecības posmā.
- svētvieta Objekts, kulta, svētceļojuma vai apbedījumu vieta, kura noteiktā etnosā, reliģijā vai kultūrā ir izcelta starp pārējām vietām kā svēta.
- riska avots objekts, process, notikums, kas var radīt draudus videi, cilvēka dzīvībai, veselībai vai īpašumam.
- aktīvā lokācija objektu (mērķu) noteikšana pēc to atstarotajiem signāliem, kurus izstaro īpašas iekārtas.
- pasīvā lokācija objektu (mērķu) noteikšana pēc to izstarotajiem signāliem (piemēram, pēc skaņas, elektromagnētiskajiem viļņiem).
- radiolokācija Objektu atklāšana un atrašanās vietas noteikšana, izmantojot radioviļņu atstarošanas no tiem.
- radiotermolokācija Objektu atrašanās vietas noteikšana pēc to siltuma radiostarojuma.
- klasteris Objektu grupa ar noteiktu iezīmju kopu.
- klasters Objektu grupa ar noteiktu iezīmju kopu.
- termogrāfija Objektu infrasarkanā starojuma reģistrēšana, izmantojot siltumjutīgus materiālus; virsmas temperatūras noteikšana, piemēram, ar termovizoru.
- kārtošana Objektu kopas pārveide, grupēšana vai atlase pēc noteiktām pazīmēm.
- taksons Objektu kopums, kam ir noteiktas kopīgas pazīmes un kas atbilst noteiktai taksonomiskai kategorijai.
- optiskā lokācija objektu noteikšana pēc gaismas signāliem.
- sekvence Objektu sakārtojums atbilstoši pieņemtajiem noteikumiem; secība.
- valsts nodeva obligāts maksājums valsts budžetā (pamatbudžetā vai speciālajā budžetā) vai likumā "Par nodokļiem un nodevām" noteiktajos gadījumos pašvaldības budžetā kā atlīdzība par nodrošinājumu, ko valsts institūcijas devušas uzņēmējdarbībai, vai par sniegtajiem pakalpojumiem, kā arī likumos paredzētiem speciāliem mērķiem (ceļu, ostu un sakaru sistēmu uzturēšanai un attīstībai, iedzīvotāju un dabas ekoloģiskajai aizsargāšanai, teritorijas labiekārtošanai un citiem mērķiem).
- diploms Oficiāla apliecība par mācību iestādes beigšanu un noteiktas specialitātes iegūšanu.
- locija Oficiāla navigācijas informācija par kuģošanas apstākļiem, valsts noteikumiem teritoriālajos un iekšējos ūdeņos.
- familiārisms Oficiālā situācijā vai sarunā ar svešām vai oficiālām personām lietots pazemināta stila sarunvalodas vai vienkāršrunas vārds vai frāze, kas var būt iederīgi ģimenes vai tuvu paziņu un draugu saziņā, bet ne apstākļos, kad jāievēro noteiktas runas etiķetes prasības.
- valdības demisija oficiāla valdības (ministru kabineta, ministru padomes, ministru utt.) atkāpšanās, atteikšanās turpināt pildīt savas pilnvaras un pienākumus, notiek sakarā ar parlamenta darbības termiņa izbeigšanos vai kā politiskās atbildības veids.
- līgums Oficiāla vienošanās, saistības, darījumi (piemēram, starp valstīm, iestādēm, uzņēmumiem, organizācijām, personām) uz noteiktu laikposmu.
- ceremonija Oficiāla, svinīga (kādas darbības, akta u. tml.) norise; svinības pēc iepriekš noteiktas kārtības.
- rajonēt Oficiāli noteikt (jaunu šķirņu vai hibrīdu) audzēšanas rajonus (pēc šķirņu izmēģināšanas rezultātiem).
- tarificēt Oficiāli noteikt apjomu, vērtību (piemēram, maksai par pakalpojumiem, nodokļiem, darba algai).
- izsludināt Oficiāli noteikt; oficiāli noteikt un paziņot.
- pasludināt Oficiāli noteikt; oficiāli noteikt un paziņot.
- tarifs Oficiāli noteikts apjoms, vērtība (piemēram, maksai par pakalpojumiem, nodokļiem, darba algai).
- noslēgt Oficiāli vienoties (par ko); savstarpēji vienojoties, padarīt (ko) par spēkā esošu.
- slēgt Oficiāli, arī pēc tradicionāliem nosacījumiem vienoties (par ko), uzņemoties saistības, izveidojot noteiktas attiecības.
- protestēt Oficiāli, notariālā kārtībā paziņot, ka (vekselis) nav laikā samaksāts.
- proklamēt Oficiāli, svinīgi un atklāti paziņot sabiedrībai, piemēram, par valdības dibināšanu, kāda politiska notikuma vērtējumu.
- matrikula Oficiāls (piemēram, noteiktu personu, ienākumu, iemaksu) saraksts.
- karogs Oficiāls (valsts, organizācijas, karaspēka daļas u. tml.) simbols - pie kāta piestiprināma noteiktas krāsas (vai noteiktu krāsu) auduma gabala veidā (parasti ar attēlu, uzrakstu).
- vekseļa protests oficiāls notariālā kārtībā rakstīts paziņojums, ka vekselis nav laikā samaksāts.
- komunikē Oficiāls paziņojums par diplomātisku sarunu rezultātiem, par valstu savstarpējo vienošanos, par nozīmīgiem notikumiem valsts dzīvē.
- juridisks akts oficiāls rakstisks dokuments, kas rada noteiktu tiesisku stāvokļi, paredz zināmas tiesiskas sekas un ir virzīts uz sabiedrisko attiecību noregulēšanu.
- diplomātiskais akts oficiāls teksts, ko vienas valsts ārlietu institūcijas iesniedz vai nosūta citas valsts ārlietu institūcijām (piem., nota, memorands).
- protests Oficiāls, notariālā kārtībā rakstīts paziņojums par (vekseļa) nemaksāšanu laikā.
- proklamācija Oficiāls, svinīgs un atklāts paziņojums sabiedrībai, piemēram, par valdības dibināšanu, kāda politiska notikuma vērtējumu.
- reglaments Oficiālu noteikumu kopums, kas detalizēti nosaka valsts institūciju, iestāžu, organizāciju darbību.
- oftalmometroskops Oftalmoskops ar ierīci refrakcijas noteikšanai.
- karbonometrija Oglekļa dioksīda daudzuma noteikšana telpā vai izelpojamā gaisā.
- kapnogrāfija Oglekļa dioksīda koncentrācijas noteikšana izelpotajā gaisā ar kapnogrāfu; lieto elpināšanas efektivitātes vērtēšanai narkozes laikā vai akūtu elpošanas traucējumu gadījumā.
- perkarbonāti Ogļpārskābes, H2C2O6, sālis, ko iegūst vai nu apstrādājot karbonātu šķīdumus ar ūdeņraža peroksīdu, vai arī elektrolizējot karbonātu šķīdumus noteiktos apstākļos.
- Aviekste Ogres labā krasta pieteka Ogres novadā, Madlienas, Lauberes un Lielvārdes pagastā, vidustecē arī Lēdmanes un lejtecē Rembates pagasta robežupe, garums - 28 km, gandrīz visā garumā, izņemot lejteci, pārrakta un iztaisnota.
- cianopsīns Olbaltumviela acs tīklenes fotoreceptoros, kas absorbējot noteikta viļņa garuma elektromagnētisko starojumu maina savu ģeometrisko konfigurāciju.
- stefanote Oleandru dzimtas ģints ("Stephanotis").
- pertubācija Olvadu izpūšana, lai noteiktu vai atjaunotu caurlaidību.
- Omāna Omānas Sultanāts - valsts Āzijas dienvidrietumos ("ʻUmān"), Arābijas pussalas dienvidaustrumos, platība - 309500 km^2^, 3418000 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Maskata, administratīvais iedalījums - 5 mintakas un 4 muhāfazas, robežojas ar Jemenu, Sauda Arābiju un Apvienotajiem Arābu Emirātiem, apskalo Arābijas jūra un Omānas līcis.
- fistuloenterostomija Operācija, kad fistula savienota ar zarnu; fistula vienmērīgi iztukšojas zarnā.
- slēdzene Operācija, kas atļauj izmantot noteiktu resursu tikai vienam procesam.
- turnikē Operācijās dzīslu aizspiešanas rīks, tā ka asinis nedabū notecēt.
- zāģbaļķu sazāģēšana operāciju kopums, kuru izpildes gaitā no zāģbaļķiem iegūst noteikta izmēra un kvalitātes zāgmateriālus.
- izguve Operāciju, metožu un procedūru kopums, ko izmanto noteiktas tematikas datu atlasei no datu bāzēm vai datnēm.
- tīkla apkaime operētājsistēmas _Microsoaft Windows 95_ mape, kurā ir ar izmantojamo lokālo tīklu savienoto datoru, printeru un citu resursu saraksts.
- supervizors operētājsistēmas daļa, kas vada resursu izmantošanu un procedūru izpildi, nodrošinot nepārtrauktu procesora darbību secību un apstrādājot pārtraukumus.
- izpildlaika versija operētājsistēmas vai sistēmprogrammas vienkāršota versija, kas saistīta ar noteiktu lietojumprogrammu, kura bez šīm sistēmprogrammām nevar tikt izpildīta.
- opsonometrija Opsoniskā indeksa noteikšana.
- eksponometrija Optikas nozare, kurā pēta gaismas un apgaismojuma mērīšanas metodes, kā noteikt efektīvākās fotoaparāta slēdža un objektīva diafragmas kombinācijas optimālā fotomateriāla ekspozīcijas lieluma nodrošināšanai.
- eirooptimisms Optimistiska, pozitīvi orientēta attieksme pret Eiropas Savienību, tajā notiekošajiem procesiem, nākotnes perspektīvām un Latvijas (vai kādas citas valsts) dalību un progresīvu attīstību šajā organizācijā.
- zaru un robežu algoritms optimizācijas uzdevumu risināšanas ierobežotas pārlases algoritms, kurā optimumu mērķtiecīgi meklē iespējamo risinājumu telpā, secīgi dalot apakškopās iespējamo risinājumu kopu un veidojot apakškopu koku, ierobežojot tā zaru pārlasi, pārrēķinot robežvērtības.
- nefelometrs Optiska ierīce šķidruma duļķainības un dispersu sistēmu blīvuma noteikšanai; lieto arī baktēriju daudzuma noteikšanai suspensijā.
- turbidimetrs Optiska ierīce šķidrumā suspendētu vielu koncentrācijas noteikšanai.
- multipleksors Optiska ierīce, kas ļauj kombinēt attēlus no dažādiem avotiem vienotā signālu veidojošā kanālā.
- refrakcijas koeficients optiskā starojuma izplatīšanās ātrumu attiecība divās vidēs; tādās vidēs, kurās notiek arī gaismas absorbcija, refrakcijas koeficients ir komplekss lielums, kura imaginārā daļa ir absorbcijas konstante
- kronstikls optiskais stikls ar noteiktu gaismas laušanas koeficientu, kura sastāvā nav vai gandrīz nav svina oksīda (PbO); lieto optiskās ierīcēs (lēcās, spoguļos).
- saharimetrija Optiski aktīvu šķīdumu (gk. cukuru) koncentrācijas noteikšanas metode, kas balstās uz polarizācijas plaknes griešanas leņķa mērījumiem.
- teodolīts Optiski mehānisks instruments leņķu mērīšanai horizontālā un vertikālā plaknē, arī virziena noteikšanai.
- optiskā sistēma optisko detaļu (spoguļu, lēcu, optisko prizmu, rastru, gaismas vadu) noteikta kombinācija gaismas kūļa pārveidošanai; lieto priekšmeta attēla iegūšanai (fotoaparāta, mikroskopa, tālskata optiskās sistēmas), gaismas spektrālai sadalīšanai, gaismas enerģijas pārraidīšanai (spoguļus, lēcas, gaismas vadus) un gaismas kūļu struktūras pārveidošanai (diafragmas, rastrus).
- viļņmērs Optisks aparāts jūras viļņu augstuma, garuma, perioda, pārvietošanās ātruma un virziena noteikšanai.
- kiprēgelis Optisks ģeodēziskais instruments, ko lieto virziena grafiskai attēlošanai un noteikšanai.
- densimetrs Optisks instruments fotoplates, fotolentes, fotopapīra gaismasjutīgā slāņa melnojuma blīvuma noteikšanai.
- bikvarcs Optisks instruments polarizācijas plaknes noteikšanai, kas sastāv no divām kvarca pusripām.
- mikrointerferometrs Optisks instruments, kas sastāv no mikroskopa un interferometra un ir paredzēts līdzenu ārējo virsmu mikronegludumu noteikšanai un mērīšanai.
- kompozīts orderis orderis, kam raksturīgs galvenokārt kapitelis, kurā korintiešu kapiteļa shēmai pievienotas četras joniešu volūtas, kas balsta tās augšdaļu.
- ordovicijs Ordoviks - paleozoja otrais periods, kurā notika intensīvas tektoniskas kustības un parādījās pirmie mugurkaulnieki.
- elementanalīze Organiskā savienojuma ķīmisko elementu kvalitatīva pierādīšana un kvantitatīva noteikšana.
- plastifikatori organiskas un neorganiskas kompleksas vielas, ko pievieno keramiskajām masām un saistvielu jāvām veidojamības un plūstamības palielināšanai, nepalielinot ūdens daudzumu.
- bioloģiskā produktivitāte organiskās vielas (biomasas) pieaugums ekosistēmā noteiktā laika vienībā.
- autisms organiski noteikta psihiska (iedzimta) slimība bērnībā; izpaužas pašizolācijā no sociālas vides, slēgtas pasaules veidošanā, bieži vienmuļā, ilgstošā mehāniskā darbībā; ja nepielieto speciālu psihoterapiju, parasti attīstītās šizofrēnija
- Krebsa cikls organisko skābju fermentatīvu pārvērtību secīga virkne dzīvā organismā; šā cikla laikā notiek pāreja no anaerobiskās glikolīzes uz aerobisko elpošanu.
- ogļošanās Organisko vielu (kūdras) pārveidošanās par oglēm, palielinoties oglekļa un samazinoties skābekļa un ūdeņraža daudzumam.
- floroglucīns Organisks aromātiskās rindas savienojums, fenols, kas satur trīs OH grupas, ko izmanto koksnes masas piejaukuma noteikšanai papīrā.
- reflekss Organisma atbildes reakcija uz kairinājumu, kura realizējas ar centrālās nervu sistēmas starpniecību pa noteiktiem nervu ceļiem.
- somatiskā partenoģenēze organisma attīstībai sākoties, atjaunojas diploidālais hromosomu komplekts, vai arī mejozē nav notikusi reduktīvā dalīšanās.
- orgāns Organisma daļa ar noteiktu uzbūvi un noteiktām, specifiskām funkcijām.
- motivācija Organisma fizioloģisks stāvoklis, kas rosina veikt noteiktu darbību savu vajadzību apmierināšanai.
- ģenealoģiskā metode organisma normālo un patoloģisko pazīmju iedzimšanas pētīšanas metode, izsekojot tās tās noteiktās ģimenēs vairākās paaudzēs.
- alergometrija Organisma reaktīvā stāvokļa noteikšana pret kādu alergēnu.
- reģenerācija organisma spēja atjaunot zaudētos audus, orgānus vai ķermeņa daļas (piemēram, ķirzakai ataug atrautā aste).
- iedzimtība organisma spēja nodot pēcnācējiem savas sugas un individuālās pazīmes un attīstības īpatnības, kas ir ģenētiski noteiktas.
- anabioze Organisma stāvoklis, kurā līdz minimumam palēninās vielmaiņa un izbeidzas dzīvības izpausmes, un spēja atkal atjaunot dzīvības procesus.
- darbspēja Organisma, kā arī tā atsevišķu orgānu un sistēmu spēja izpildīt noteiktu, tiem raksturīgu funkciju, darbu.
- stenofāgi Organismi, kas pārtiek no noteiktu sugu augiem un dzīvniekiem.
- stenoedafiski organismi organismi, kas spēj dzīvot tikai kādā noteiktā gruntī.
- koporganisms Organisms, kas izveidojies, vairākiem atšķirīgiem organismiem saliedējoties vienotā bioloģiskā kopumā.
- savvaļas tips organisms, kura fenotips vai zināmas pazīmes atbilst attiecīgās sugas savvaļas pārstāvju vairuma pazīmēm.
- vecumposms Organismu dzīves posms, kas atbilst noteiktam vecumam.
- vecumgrupa Organismu grupa ar noteiktu vecumu.
- idioadaptācija Organismu mainīšanās to vēsturiskajā attīstībā, būtiski nemainoties kopējam organizācijas līmenim.
- fotoperiodisms Organismu reakcija uz noteiktu diennakts gaismas un tumsas perioda attiecību.
- morfometrija Organismu un to daļu izmēru noteikšana.
- elektrotropisms Organismu vai šūnu reaģēšana uz elektriskiem lādiņiem tuvojoties vai attālinoties; negatīvais e., šūnu tieksme virzīties nost no elektriski uzlādēta ķermeņa; pozitīvais e., šūnas tieksme tuvoties elektriski uzlādētam ķermenim.
- Edeka - savienība organizācija arodinterešu pārstāvēšanai un apvienoto kooperatīvu revīzijām.
- darbplūsma organizācijā plānota uzdevumu izpildes secība noteikta projekta īstenošanai
- konsultants investīciju jautājumos organizācija vai persona, kas par noteiktu maksu konsultē līdzekļu ieguldījumu jautājumos un palīdz pārvaldīt investētos līdzekļus.
- fonds organizācija, iestāde, kam ir tiesības rīkoties ar naudas līdzekļiem – vākt, ziedot, piešķirt tos noteiktam mērķim.
- partija Organizācija, kura pauž noteikta sabiedrības slāņa, šķiras vai sociālas grupas intereses, kurai ir sava darbības programma un kura noteiktu politisku mērķu sasniegšanai apvieno aktīvākos attiecīgā slāņa, šķiras vai grupas pārstāvjus.
- garantija organizācijas (uzņēmuma) galvojums, ka piegādātā produkcija, nodotā lieta vai izpildītais darbs līdz garantijas termiņa beigām atbildīs noteiktām kvalitātes prasībām, un apņemšanās bez atlīdzības novērst līdz šim termiņam konstatētos trūkumus vai arī nekvalitatīvo preci apmainīt.
- politiskās organizācijas organizācijas, kuras nodibina ne mazāk kā 200 Latvijas pilsoņi, lai, pamatojoties uz politisko mērķu kopību, veiktu politisko darbību, piedalītos vēlēšanu kampaņā, izvirzītu deputātu kandidātus, vadītu deputātu parlamentāro darbību un ar viņu starpniecību īstenotu savu programmu.
- kopienas organizācija organizatorisko pasākumu sistēma, lai palīdzētu indivīdiem, ģimenēm un grupām ar kopīgām interesēm vai dzīvojošām vienā ģeogrāfiskā vietā risināt sociālās problēmas un sasniegt sociālo labklājību plānotā kolektīvā darbībā.
- veidot Organizējot, dibinot panākt, ka rodas (organizatorisks veidojums).
- radīt Organizējot, dibinot panākt, ka veidojas (kolektīvs, noteikta cilvēku grupa u. tml.).
- izveidot Organizējot, nodibinot panākt, ka rodas (piemēram, kolektīvs, sabiedrisks institūts); būt par cēloni tam, ka rodas (kas) sabiedrībā.
- družīna Organizēta cilvēku grupa (kādam noteiktam uzdevumam); vienība, kopa.
- vienība Organizēta cilvēku grupa, kopa (kādam noteiktam uzdevumam), arī organizatoriski, administratīvi u. tml. saistīts, parasti vienas profesijas, cilvēku kopums (parasti kopā ar profesionālo uzdevumu veikšanai nepieciešamajiem līdzekļiem).
- solidaritātes streiks organizēta darba pārtraukšana vienā uzņēmumā (nozarē), lai izteiktu savu vienotību ar streikotājiem citos uzņēmumos (nozarēs) un tādējādi panāktu labvēlīgu rezultātu.
- gangsterisms Organizēta noziedzība, it sevišķi Amerikas Savienotajās Valstīs pēc Konstitūcijas 18. labojuma pieņemšanas (1919), kas iedibināja prohibīciju jeb "sauso likumu" - aizliegumu ražot un tirgot alkoholiskos dzērienus.
- pārrunas Organizēta savstarpēja domu apmaiņa (par noteiktu jautājumu kolektīvā, sanāksmē).
- kampaņa organizēta, sabiedrību ietekmējoša darbība, ko veic kādā noteiktā laikposmā.
- stihija organizētības, regulētības trūkums (par masu kustībām, lieliem vēsturiskiem notikumiem u. tml.); norises, kas nav atkarīgas no atsevišķu cilvēku gribas.
- pasāciens organizēts darbību, norišu kopums ar noteiktu programmu, kurā tiek iesaistīta plašāka sabiedrība; pasākums
- pasākums Organizēts darbību, norišu kopums ar noteiktu programmu, kurā tiek iesaistīta plašāka sabiedrība; sarīkojums.
- diena Organizēts, tematisks pasākums, kas notiek vairāku dienu garumā, var būt tradicionāls, ikgadējs.
- iešūnis Organoīds - šūnas daļa ar noteiktu uzbūvi, kas veic noteiktas funkcijas.
- organotropisks Organotrops - tāds, kas enerģiju iegūst no organiskām vielām.
- aparāts Orgānu kopums, kas veic kādu noteiktu funkciju organismā.
- orientācija Orientēšanās - sava stāvokļa noteikšana telpā; savas pozīcijas noteikšana politiskajā, ideoloģiskajā u. tml. sfērās; savas darbības virzīšana uz noteiktu mērķi.
- ambiofonija Oriģinālpriekšnesuma optimālu klausīšanās apstākļu veidošanas sistēma koncertzālēs u. c. telpās, mikrofonu signālus pastiprinot, formējot (mainot frekvenču līknes u. c. parametrus) un pievadot noteiktās vietās uzstādītiem skaļruņiem.
- skujiņa Ornamenta raksta elements - divas leņķī savienotas taisnas līnijas, arī detaļas.
- ortofotokarte Ortofotoattēls, kas atbilst noteiktai karšu lapu nomenklatūrai.
- korsete Ortopēdiska ierīce mugurkaula noturēšanai noteiktā stāvoklī vai tā deformācijas mazināšanai.
- Borkovskis Oskars Borkovskis - vācbaltu valsts darbinieks, jurists, cariskajā Krievijā bija izmeklēšanas tiesnesis, pēc 1919. g. aprīļa puča Liepājā bija tā sauktā "Borkovska kabineta" ministru prezidenta v. i., 1919. g. decembrī iecelts par prokuroru, 1923. g. notiesāts par piedalīšanos valsts apvērsumā.
- šmukstināt Ostīt, ošņāt (dzenot pēdas).
- seconda Otrā; otrais; četrrocīgajā klavieru spēlē apzīmējums notīs zemajai partijai.
- pluči Otrreizēja izejviela, ko iegūst, plucinot audumu.
- pēcizsole Otrreizēja izsole, kad tiek noteikta galīgā cena.
- ote Ots - noteka, rene, pa kuru notek ūdens, arī virca no kūts.
- odorimetrija Ožas stimulu noteikšana.
- ksenijas P paaudzes tēvauga genotipa dominantajiem gēniem atbilstošas segsēkļu hibrīdisko sēklu endospermas pazīmes.
- sprostspriegums P-n pārejai pielikts spriegums, kad avota pozitīvais pols savienots ar pusvadītāja n apgabalu; p-n pārejā veidojas sprostslānis, kas laiž cauri tikai mazākumnesējus, tāpēc strāva ir maza.
- atpilināt Pa pilienam notecināt.
- normālais paātrinājums paātrinājums, kas skaitliski ir vienāds ar ātruma pieauguma attiecību pret laika intervālu, kurā šī izmaiņa notikusi.
- suģestopedija Paātrināta apmācību sistēma, kas saistīta ar hipnotisku iedvesmošanu.
- ģeometriski degresīvā metode paātrinātās nolietojuma metodes variants; nolietojuma normu, kas noteikta atbilstoši lineārā nolietojuma formulai, palielina divas reizes, bet nolietojuma summu aprēķinano objekta atlikuma vērtības, kas ar katru nākamo gadu samazinās.
- incalzando Paātrinot kustību.
- spedente Paātrinot, pasteidzinot.
- ačelerando Paātrinot, sasteidzot.
- ambons Paaugstinājums agrīno kristiešu, katoļu un pareizticīgo baznīcās; uz tā notur vienu dievkalpojuma daļu un lasa sprediķus.
- trigonometriskā nivelēšana paaugstinājumu noteikšana ar slīpu vizūru no vienas instrumenta stāvvietas.
- komerccena Paaugstināta cena (precei, pakalpojumam), ko nosaka tirgotājs (parasti pastāvot paralēli arī valsts noteiktajai cenai).
- uzkāpt Paaugstināties (līdz noteiktai pakāpei) - parasti par temperatūru, spiedienu.
- uzkāpt Paaugstināties vai palielināties (līdz noteiktai pakāpei) - piemēram, par cenu, darba ražību.
- mikroalbuminūrija Paaugstināts albumīna līmenis urīnā, bet pārāk zems, lai to varētu noteikt ar parastām metodēm.
- apbīdēties Pabeigt bīdelēšanu (plānotā apjomā).
- periods Pabeigta, noteiktā formā izveidota muzikālā doma.
- ceanots Pabērzu dzimtas ģints ("Ceanothus"), ko mēdz saukt arī par Kalifornijas ceriņiem, 50-60 sugu.
- pašļokāt Pabradāt, ieminot, atstājot pēdas, sliedes.
- atsažaustīties Pabūt, ierasties vairākās vietās, parasti bez noteikta mērķa.
- dacelt Pacelt (līdz noteiktam augstumam).
- paugurs Pacelta ieapaļa vai nenoteikta apveida zemes virsas forma ar izteiktām nogāzēm un virsotni (retāk ar plakanu virsu), kas ievērojami (līdz 200 metriem) paceļas pāri apkārtnes pazeminājumiem (līdzenumiem, starppauguru ieplakām, ielejām).
- uzkāpt Pacelties (līdz noteiktam līmenim, vietai) - par šķidrumu, viļņiem, arī ūdenstilpi.
- apčubināt Paceļot vai ar plaukstām nolīdzinot, padarīt (guļas vietu) mīkstāku.
- čubināt Paceļot vai nolīdzinot ar rokām, darīt (piemēram, guļasvietu) mīkstāku.
- apmiglot Padarīt (acis) neskaidras, miglainas, mazinot redzes vai uztveres spēju.
- samākslot Padarīt (ko) īstenībai neatbilstošu, parasti (to) pārspīlējot, pārmērīgi izskaistinot.
- laidināt Padarīt (rūdītu tēraudu) vieglāk apstrādājamu, parasti sakarsējot (to) līdz noteiktai temperatūrai un ļaujot noteiktā veida atdzist.
- izgludināt Padarīt gludu (piemēram, drēbi, papīru), izlīdzinot, parasti ar rokām, rievas, grumbas u. tml; izlīdzināt, parasti ar rokām (rievas, grumbas u. tml.).
- piemēslot Padarīt ļoti netīru, ļoti notraipīt ar mēsliem (parasti par dzīvniekiem).
- nosiekalot Padarīt mitru, slapju, arī notraipīt ar siekalām.
- atstaukāt Padarīt neasu, notrulināt.
- atstūkāt Padarīt neasu, notrulināt.
- saduļķot Padarīt nenoteiktu, sliktu (piemēram, attiecības, noskaņojumu).
- aptraipīt Padarīt netīru (vietumis); notraipīt.
- novārtīt Padarīt netīru, arī notraipīt, parasti vārtot vai vārtoties pa zemi, nometot zemē.
- noziest Padarīt netīru, arī traipainu; notraipīt.
- lekšēt Padarīt netīru, nosmulēt, notraipīt.
- smuļāt padarīt netīru, notašķīt.
- saķockāt Padarīt netīru, notraipīt (ar ko šķidru, mīkstu).
- sazieķēt Padarīt netīru, notraipīt (parasti ar ko lipīgu).
- sableķot Padarīt netīru, notraipīt.
- sacūkāt Padarīt netīru, notraipīt.
- sašmulēt Padarīt netīru, notraipīt.
- sasmurgāt Padarīt netīru, notraipīt.
- sasmurkāt Padarīt netīru, notraipīt.
- piekoskāt Padarīt netīru, pieķepinot, piemēram, ar dubļiem, smiltīm.
- sašmullēt Padarīt netīru; notraipīt, savārtīt.
- sasmuļļāt Padarīt netīru; notraipīt; savārtīt.
- pārtaukot Padarīt pārāk taukainu; pievienot pārāk daudz taukvielu.
- bagātināt Padarīt pilnvērtīgāku (piemēram, attīrot, papildinot).
- sakodināt Padarīt sāpīgu, savainot ar kodīgām vielām.
- izdaiļoties Padarīt sevi daiļu (piemēram, ar rotas lietām); izrotāties, izgreznoties.
- nospīdināt Padarīt spīdīgu (parasti apģērbu), ilgstoši lietojot, arī notraipot ar ko taukainu.
- parādīt Padarīt uztveramu informāciju par noteiktu fizikālo lielumu (par mēraparātiem, mērierīcēm u. tml.).
- izsvītrot Padarīt, uzskatīt (ko) par nebijušu, nenotikušu; panākt, ka (kas) nenotiek.
- factum Padarītais, notikums.
- padunkāt Padauzīt ar dunkuru (dzenot zivis tīklā).
- padunkurēt Padauzīt ar dunkuru (dzenot zivis tīklā).
- Rudzātu pagasta teritorija padomju laika teritoriālajos pārkārtojumos daļa pirmskara pagasta teritorijas pievienota Rožupes pagastam, savukārt neliela daļa bijušā Turku pagasta teritorijas pievienota tagadējam Rudzātu pagastam.
- etalonsaimniecība Padomju lauksaimniecības ražošanas uzņēmums, kas pārstāvēja noteiktu saimniecību grupu ar aptuveni līdzīgiem ekoloģiskajiem apstākļiem, ražošanas un ekonomiskajiem rādītājiem.
- 14. jūnija deportācija padomju okupācijas varas īstenota masveidīga iedzīvotāju izvešana no Latvijas 1941. g. 14. jūnijā.
- Litenes traģēdija padomju okupācijas varas īstenota terora akcija 1940. g. 14. jūnija rītā, kad Litenes poligonā tika aplenkti un atbruņoti bijušie Latvijas armijas virsnieki un kareivji, visus, kas izrādīja pretestību nošāva (>30 cilvēku, bet spriežot pēc vairākām liecībām nogalināto skaits bijis daudz lielāks), \~430 cilvēku deportēja uz Krieviju.
- kinodirekcija Padomju Savienībā iestāde, kas organizēja un pārzināja kinofilmu demonstrēšanu noteiktā teritorijā (piemēram, rajonā).
- mesties (kāda) apkampienos padoties (kāda) ietekmei, apvienoties (ar kādu), pakļaujoties (tā) gribai
- pirmveiddobums Padziļinājums, kas sākotnēji izveidots velmēšanas veltnīša virsmā, lai iegūtu noteikta profila velmējumu.
- sakopt Paēdināt, padzirdināt, notīrīt (parasti mājdzīvniekus).
- balagāns Pagaidu celtne izrādēm (piemēram, tirgus laukumos); trupa, kas tajā uzstājas; izrāde, kas tajā notiek.
- vienība Pagaidu vai pastāvīgs karaspēka grupējums noteikta kaujas vai speciāla uzdevuma veikšanai.
- garām Pagājis (par laika posmu, notikumu).
- prolongēt Pagarināt, paildzināt, atlikt uz noteiktu laiku (kā, piemēram, līguma termiņu).
- pieķert Pagarinot kādai darbībai, rīcībai nepieciešamo laiku, papildus izmantot, pieņemt klāt (citu laikposmu).
- pieņemt Pagarinot kādai darbībai, rīcībai vajadzīgo laiku, papildus izmantot (citu laikposmu).
- Rumbas pagasta teritorija pagastā iekļauts viss pirmskara Kuldīgas pagasts, izņemot Ventas kreisā krasta daļu, kas iekļauta tagadējā Pelču pagastā, savukārt Rumbas pagastam pievienota neliela platība Abavas kreisajā krastā, kas atradās bijušajā Zlēku pagastā.
- Staiceles pagasta teritorija pagasta robežas gandrīz sakrīt ar pirmskara Rozēnu pagasta robežām, tikai neliela platība pievienota no bijušā Alojas pagasta.
- Rojas pagasta teritorija pagasta teritorija gandrīz pilnībā aptver pirmskara Lubezeres pagastu (bijušie nosaukumi: vāciski - Lubesern, krieviski - Lubezerskaja), kā arī pievienotas daļas no bijušā Dundagas, Nogales un Upesgrīvas pagasta teritorijas.
- Rembates pagasta teritorija pagasta teritorijai padomju laikā pievienotas daļas no bijušā Ogresgala un Suntažu pagasta, savukārt daļa no pirmskara Rembates pagasta teritorijas pievienota Lēdmanes pagastam.
- Sērenes pagasta teritorija pagasts atjaunots 1995. g., kad to atdalīja no Jaunjelgavas pilsētas lauku teritorijas, daļa no pirmskara Sērenes pagasta teritorijas ir pievienota tagadējam Daudzeses pagastam un Ķeguma novada Birzgales pagastam.
- Baltinavas pagasts pagasts Balvu novada dienvidaustrumos (2009.-2021. g. patstāvīgs novads), pirms 2. pasaules kara tā teritorija bija nedaudz mazāka, jo padomju gados daļa teritorijas pievienota tagadējam Briežuciema un Salnavas pagastam, savukārt daļa bijušā Tilžas pagasta platības iekļauta atjaunotajā Baltinavas pagastā; bijušais nosaukums krieviski — Baltinovskaja.
- Rugāju pagasts pagasts Balvu novadā, robežojas ar Kubulu, Balvu, Bērzkalnes, Vectilžas un Lazdukalna pagastu, kā arī ar Madonas un Gulbenes novadu; daļa pirmskara pagasta teritorijas iekļauta Lazdukalna un Vectilžas pagastā, bet pievienota neliela daļa no bijušā Balvu pagasta teritorijas.
- Vīksnas pagasts pagasts Balvu novadā, robežojas ar Žīguru, Susāju, Kupravas, Bērzkalnes un Kubulu pagastu, kā arī ar Alūksnes novadu; pagasts nodibināts 1936. g. pēc tā teritorijas atdalīšanas no Balvu pagasta, administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara Vīksnas pagasta rietumu mala pievienota tagadējam Kubulu pagastam, savukārt tagadējā Vīksnas pagastā iekļauta daļa bijušā Liepnas pagasta.
- Augšpils pagasts pagasts bijušajā Abrenes (Jaunlatgales) apriņķī, līdz 1925. g. saucās Višgorodas pagasts, 1944. g. pievienots Krievijai.
- Nītaures pagasts pagasts Cēsu novadā, robežojas ar Līgatnes, Amatas, Skujenes un Zaubes pagastu, kā arī ar Siguldas novadu; aizņem lielāko daļu no bijušā Ķēču pagasta un nelielu daļu no bijušā Zaubes pagasta, bet neliela daļa bijušās teritorijas pievienota Līgatnes pagastam; bijušie nosaukumi: vāciski — Nitau, krieviski — Nitauskaja.
- Bēnes pagasts pagasts Dobeles novadā, robežojas ar Ukru, Vītiņu, Vecauces, Īles, Naudītes, Penkules un Bukaišu pagastu; padomju laikā pagastam pievienota bijušā Sniķeres pagasta ziemeļu daļa; bijušie nosaukumi: vāciski - Behnen, krieviski - Benenskaja.
- Vaidavas pagasta teritorija pagasts izveidots 1894. gadā, padomju laika administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastam pievienota neliela daļa no bijušā Ķieģeļu pagasta.
- Laidu pagasts pagasts Kuldīgas novada dienvidu daļā, robežojas ar Turlavas un Snēpeles pagastu, kā arī ar Skrundas un Aizputes novadu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, gk. pirmskara Valtaiķu pagasta teritorijā, pievienota neliela daļa no bijušā Kazdangas un Turlavas pagasta.
- Babītes pagasts pagasts Mārupes novadā, kura teritorijā sākotnēji izveidojās Piņķu un Beberbeku pagasti, kas 1925. g. apvienoti ar tagadējo nosaukumu, pagasta administratīvais centrs Piņķos, robežojas ar Salas un Mārupes pagastu, Olaines un Jelgavas novadu, kā arī ar Jūrmalas un Rīgas pilsētu; bijušie nosaukumi: Piņķu pagasts, vāciski — Pinkenhof, krieviski — Pinkenskaja.
- Šķilbēnu pagasta teritorija pagasts nodibināts 1930. gadā un tā teritorijā iekļauta daļa Baltinavas un Viļakas pagasta, administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā bijušā Šķilbēnu pagasta rietumu daļa iekļauta tagadējā Lazdulejas pagastā, daļa teritorijas pievienota tagadējam Briežuciema un tagadējam Medņevas pagastam.
- Lūznavas pagasts pagasts Rēzeknes novadā, robežojas ar Čornajas, Mākoņkalna, Maltas, Silmalas un Ozolaines pagastu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, pirmskara Maltas pagasta ziemeļaustrumu daļā un pievienota neliela daļa no bijušā Rēznas pagasta teritorijas.
Citās vārdnīcās nav šķirkļa not..