knifēt
knifēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | knifēju | knifējam | knifēju | knifējām | knifēšu | knifēsim |
| 2. pers. | knifē | knifējat | knifēji | knifējāt | knifēsi | knifēsiet, knifēsit |
| 3. pers. | knifē | knifēja | knifēs | |||
Pavēles izteiksme: knifē (vsk. 2. pers.), knifējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: knifējot (tag.), knifēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: knifētu
Vajadzības izteiksme: jāknifē
Gatavot (parūku), ar īpašu adatu iestiprinot (tās) pamatnē katru matu atsevišķi; ar īpašu adatu iestiprināt (katru matu atsevišķi) parūkas pamatnē.
Avoti: LLVV