daiņot
Lietojuma biežums :
daiņot 2. konjugācijas darbības vārds; novecojis, transitīvs
LocīšanaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | daiņoju | daiņojam | daiņoju | daiņojām | daiņošu | daiņosim |
2. pers. | daiņo | daiņojat | daiņoji | daiņojāt | daiņosi | daiņosiet, daiņosit |
3. pers. | daiņo | daiņoja | daiņos |
Pavēles izteiksme: daiņo (vsk. 2. pers.), daiņojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: daiņojot (tag.), daiņošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: daiņotu
Vajadzības izteiksme: jādaiņo
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tulkotājs vienlaikus ir arī savas dzimtās valodas nemitīgs dzīvinātājs, tik ikdienišķo latviešu valodu izspēlējot vilinoši pievilcīgu, ka tikai tā gribētum tālāk ikdienas labstundā daiņot.
- Dziesminieks daiņoja par sapni, ko redzējis, snaužot paēnā.
- Dainās daiņodama , deva katram savu vārdu , sen , sen jau ir aizvizmojis
- Ko Šillers , Gēte , Lesings cēli daiņojuši ,
- Bet kur priekš daudziem gadiem tas darbā zibēja spožs un vakarvējā līgo mežs sapņaini daiņojošs