dainot
dainot 2. konjugācijas darbības vārds; poētiska stilistiskā nokrāsa, transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | dainoju | dainojam | dainoju | dainojām | dainošu | dainosim |
| 2. pers. | daino | dainojat | dainoji | dainojāt | dainosi | dainosiet, dainosit |
| 3. pers. | daino | dainoja | dainos | |||
Pavēles izteiksme: daino (vsk. 2. pers.), dainojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: dainojot (tag.), dainošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: dainotu
Vajadzības izteiksme: jādaino
1.Dziedāt, skandēt.
1.1.intransitīvs
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Visa saime nāca kopā un dainoja, dainoja.
- Drīzāk dzied, trallina, skandē, ziņģē vai daino, bet ne runā.
- Toreiz, kad vēl satikās ar ārpuscilpas cilvēkiem, viņa nedainoja, bet runāja līdzībās.
- Būs interesanti paklausīties, ko dainos " Himenaja" prezidents, kas pat nenojauš par šo dokumentu.
- Un tur jau viņa nāca, palēkdamās, dainodama, nēši pār pleciem, viegli kā putniņš cilpodama.