dainot
dainot 2. konjugācijas darbības vārds; poētiska stilistiskā nokrāsa, transitīvs
LocīšanaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | dainoju | dainojam | dainoju | dainojām | dainošu | dainosim |
| 2. pers. | daino | dainojat | dainoji | dainojāt | dainosi | dainosiet, dainosit |
| 3. pers. | daino | dainoja | dainos | |||
Pavēles izteiksme: daino (vsk. 2. pers.), dainojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: dainojot (tag.), dainošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: dainotu
Vajadzības izteiksme: jādaino
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
- Viņa daino!
- Un tur jau viņa nāca, palēkdamās, dainodama, nēši pār pleciem, viegli kā putniņš cilpodama.
- Juris Bojārs, kuram, iespējams, uz vietas likās, ka viņš, tieši viņš izvedis Vairu saulītē, un šis Kāds nebija arī tas, par kuru « Vakara Ziņu» Aivars Tarvids kā allaž nīgri dainoja: « Vīķe - Freiberga amatu ieguva ne tālab, ka varas elite uzklausīja inteliģentu rekomendācijas un vēlējās apliecināt politisko tālredzību.
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.