putrot
putrot 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | putroju | putrojam | putroju | putrojām | putrošu | putrosim |
| 2. pers. | putro | putrojat | putroji | putrojāt | putrosi | putrosiet, putrosit |
| 3. pers. | putro | putroja | putros | |||
Pavēles izteiksme: putro (vsk. 2. pers.), putrojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: putrojot (tag.), putrošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: putrotu
Vajadzības izteiksme: jāputro
1.apvidvārds Ēst putru.
2.sarunvaloda Jaukt 1(7) – neprecīzi zinot, uztverot, samainīt (ko) ar citu.
3.sarunvaloda Ātri, neskaidri runāt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Saki, ko gribi, bet tu kaut ko briesmīgi putro!
- Mediji mums katru dienu, katru nedēļu putro galvas.
- Un neputrosim, nevajag manipulēt ar faktiem.
- R. Pelše pilnīgi deģenerējies, putro.
- - Tu kaut ko putro, - Eleonora cieši saknieba lūpas, - es vēl neesmu prātu izkūkojusi.