putrot
Lietojuma biežums :
putrot 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs
Locīšana
1.apvidvārds Ēst putru.
2.sarunvaloda Jaukt 1(7) — neprecīzi zinot, uztverot, samainīt (ko) ar citu.
3.sarunvaloda Ātri, neskaidri runāt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri