Rudens versija 2025
412 004 šķirkļi
uztrīt
uztrīt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
 
Tagadne
Pagātne
Nākotne
 Vsk.Dsk.Vsk.Dsk.Vsk.Dsk.
1. pers.uztrinuuztrinamuztrinuuztrināmuztrīšuuztrīsim
2. pers.uztrinuztrinatuztriniuztrinātuztrīsiuztrīsiet, uztrīsit
3. pers.uztrinuztrinauztrīs
Pavēles izteiksme: uztrin (vsk. 2. pers.), uztriniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: uztrinot (tag.), uztrīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: uztrītu
Vajadzības izteiksme: jāuztrin
Asinot panākt, ka (darbarīks, kam ir asmens) iegūst vēlamo asumu; uzasināt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
  • Es dzirdu, kā Maikls vannojas, es uztrinu Mārgaritas nažus.
  • Palūk, skolotājs jau kādus pāris mēnešus nav vīžojis mani uztrīt.
  • Visupirms kārtīgi uztrina garo maizes nazi, kas stāvēja ķēķī uz plaukta.
  • Taču indes uztrītie prāti drīz vien atskārš nicinājumu, un atskan dzēlīgi smiekli.
  • Uzbudināmas būtnes, izaicinošas un asas kā uztrītas.