pieklaudzināt
pieklaudzināt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | pieklaudzinu | pieklaudzinām | pieklaudzināju | pieklaudzinājām | pieklaudzināšu | pieklaudzināsim |
| 2. pers. | pieklaudzini | pieklaudzināt | pieklaudzināji | pieklaudzinājāt | pieklaudzināsi | pieklaudzināsiet, pieklaudzināsit |
| 3. pers. | pieklaudzina | pieklaudzināja | pieklaudzinās | |||
Pavēles izteiksme: pieklaudzini (vsk. 2. pers.), pieklaudziniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: pieklaudzinot (tag.), pieklaudzināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: pieklaudzinātu
Vajadzības izteiksme: jāpieklaudzina
1.Pieklauvēt.
2.Ar klaudzināšanu pavadīt (kādu norisi, darbību).
2.1.transitīvs Klaudzinot pavadīt (melodiju), padarīt uztveramāku (tās ritmu).
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Viņš nemaz negribēja aicināt Sērmūkšu dziļāk, bet tobrīd pie durvīm pieklaudzināja.
- Tuk, tuk, tuk, es pieklaudzināju pie mākoņa.
- Brīdi pirms vakariņām pie viņu istabiņas durvīm pieklaudzināja viesnīcas īpašnieks.
- Tā notika arī tagad, kad Jaspers bija klusītēm pieklaudzinājis.
- Daudz neprātodams, puisis uzskrēja uz lieveņa un skaļi pieklaudzināja.