pieklauvēt
pieklauvēt 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | pieklauvēju | pieklauvējam | pieklauvēju | pieklauvējām | pieklauvēšu | pieklauvēsim |
| 2. pers. | pieklauvē | pieklauvējat | pieklauvēji | pieklauvējāt | pieklauvēsi | pieklauvēsiet, pieklauvēsit |
| 3. pers. | pieklauvē | pieklauvēja | pieklauvēs | |||
Pavēles izteiksme: pieklauvē (vsk. 2. pers.), pieklauvējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: pieklauvējot (tag.), pieklauvēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: pieklauvētu
Vajadzības izteiksme: jāpieklauvē
Piesist (piemēram, pie durvīm, loga, sienas), lai, radot troksni, signalizētu.
Stabili vārdu savienojumiPieklauvēt pie durvīm. Pieklauvēt pie sirdsapziņas; pieklauvēt pie sirds.
- Pieklauvēt pie durvīm idioma — būt klāt, iestāties (piemēram, par notikumiem, arī laikposmu)
- Pieklauvēt pie sirdsapziņas; pieklauvēt pie sirds idioma — atgādināt (kādam) par savu esamību
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Katru nakti viņi baidās, ka kāds pieklauvēs pie viņu durvīm.
- Tad viņi uzgāja vienu stāvu uz augšu, pieklauvēja pie durvīm,
- nevar būt pārliecināta, ka no rīta pie durvīm kāds nepieklauvēs,
- Labu brīdi Aleksis klausījās, tad rūpīgi pieklauvēja ar pirkstu kauliņiem.
- Brīdi viņš stāv, gatavojas klauvēt, tad tomēr pieklauvē.