pieganīt
pieganīt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | pieganu | pieganām | pieganīju | pieganījām | pieganīšu | pieganīsim |
| 2. pers. | piegani | pieganāt | pieganīji | pieganījāt | pieganīsi | pieganīsiet, pieganīsit |
| 3. pers. | piegana | pieganīja | pieganīs | |||
Pavēles izteiksme: piegani (vsk. 2. pers.), pieganiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: pieganot (tag.), pieganīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: pieganītu
Vajadzības izteiksme: jāpiegana
Ganot panākt, ka (lauksaimniecības dzīvnieki) pilnīgi paēd.
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- No rīta velns liek zirgus ganīt un nosaka, lai tā pieganot, ka vakarā visi smejas.
- No rīta velns liek govis ganīt un nosaka, lai tā pieganot, ka vakarā no treknuma lēktin lec.
- Pats šorīt saka, lai tā pieganot, ka vakarā visi smietos, un nu par to vēl dusmīgs."
- "Pats šorīt saka, lai tā pieganot, ka vakarā lēktin lec, un nu par to vēl dusmīgs."
- — Tā ka lai lopi būtu labi pieganīti.