atburt
atburt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | atburu | atburam | atbūru | atbūrām | atburšu | atbursim |
| 2. pers. | atbur | atburat | atbūri | atbūrāt | atbursi | atbursiet, atbursit |
| 3. pers. | atbur | atbūra | atburs | |||
Pavēles izteiksme: atbur (vsk. 2. pers.), atburiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: atburot (tag.), atburšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: atburtu
Vajadzības izteiksme: jāatbur
1.Ar burvībām, buršanu panākt, ka (kāds) ierodas.
1.1.Ar burvībām, buršanu atjaunot (agrāko stāvokli).
2.Ar burvībām, buršanu atņemt.
3.Ar burvībām, buršanu atvērt.
4.Glābt (apburto), likvidējot būrumu; likvidēt (būrumu).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Atraisīja sastingumu, atbūra atpakaļ par to, kas īstenībā biju.
- – Atburiet, lūdzu, atpakaļ!
- otrā krupi, lai garlaicības māktas mamzeles papūlas atburt eksotisku mīļāko!
- Man blakus kāda maza Elīza sirsnīgi raudāja par Jaunāko Princi, kam viens spārns palika neatburts.
- Bet apburtība, kas jāatbur?