sakakāt
sakakāt 2. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda, intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | sakakāju | sakakājam | sakakāju | sakakājām | sakakāšu | sakakāsim |
| 2. pers. | sakakā | sakakājat | sakakāji | sakakājāt | sakakāsi | sakakāsiet, sakakāsit |
| 3. pers. | sakakā | sakakāja | sakakās | |||
Pavēles izteiksme: sakakā (vsk. 2. pers.), sakakājiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: sakakājot (tag.), sakakāšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: sakakātu
Vajadzības izteiksme: jāsakakā
Izkārnoties notraipīt, piemēslot.
Avoti: MLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Arī tajos reģionos tie ir sakakājuši vairāku metru biezu mēslu kārtu.
- Jāber silē, lai viņas to nesamīca un nesakakā.
- Sadurstījušies rētaini, līdzīgi mušu sakakātu logu stikliem, abi baudas vergi skatījās atnācējā kā vīzijā.
- Atrada sev laktiņu skapjaugšā un sakakāja, līdz ar to, Kundziņa darba mapes.
- Vakars sākās ar kārtējo haļavu - negaršīgu alu, bet vienalga pāris aliņus iedzērām, tāpēc nākamās dienas rīts bija grūts ne tikai tāpēc, ka bija nenormāli karsti, bet arī tāpēc, ka bija arī neliela slāpe ( lai piedod man rūķīši, bet nu bija nedaudz sakakājuši mutē).