sakaķēt
sakaķēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs; joma: etnogrāfijaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | sakaķēju | sakaķējam | sakaķēju | sakaķējām | sakaķēšu | sakaķēsim |
| 2. pers. | sakaķē | sakaķējat | sakaķēji | sakaķējāt | sakaķēsi | sakaķēsiet, sakaķēsit |
| 3. pers. | sakaķē | sakaķēja | sakaķēs | |||
Pavēles izteiksme: sakaķē (vsk. 2. pers.), sakaķējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: sakaķējot (tag.), sakaķēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: sakaķētu
Vajadzības izteiksme: jāsakaķē
Kaķējot sagatavot (ko) lielākā daudzumā; kaķējot sagatavot (kā lielāku daudzumu).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Guļkoki stūros sakaķēti ar iecirtumu apmēram ¼ baļķa resnumā.