kollektīvs2
kollektīvs vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; novecojis
LocīšanaLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | kollektīvs | kollektīvi |
| Ģen. | kollektīva | kollektīvu |
| Dat. | kollektīvam | kollektīviem |
| Akuz. | kollektīvu | kollektīvus |
| Lok. | kollektīvā | kollektīvos |
Kopējām interesēm apvienota personu grupa.
Saistītās nozīmes
Saistītās nozīmes
Sinonīmi
kolektīvs1 — Cilvēku grupa, ko saista kopīga darbība, kontaktu pastāvīgums, kopīgs uzdevums (parasti vienā un tajā pašā uzņēmumā, iestādē).
Hiperonīmi
grupa2 — Vairāki cilvēki, kurus apvieno kas kopīgs (piemēram, darbs, intereses, mērķi); kāda cilvēku kopuma, organizācijas u. tml. sīkāka nodaļa.
Avoti: KV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Svarīgāko dzīves jautājumu izlemšanu viņš deleģē kollektīvam, kopienai, valstij, prezidentam.
- Pirmkārt, tie ir dažādie uzskati par cilvēka lomu sabiedrībā, jo krievvalodīgo sabiedrības daļa pārsvarā ir orientēta uz kollektīvu kā galveno cilvēka dzīves problēmu risinātāju un atbildīgo.
- Līdz ar to sabiedrībā, kas centrēta uz individu, notiek ievērojami lielāka cilvēku noslāņošanās, ar ko ietekmē cilvēka spējas, aktīvitāti pretstatā austrumu tipa sabiedrībai, kuŗā pastāv nolīdzināšana starp cilvēkiem, veidojot personības vietā kollektīvu vai vienkārši runājot – baru.
- Autoru kollektīvs “ Chansons des trouvères”
- tās nav reālas personas , bet pārspīlēti cildināti un ideālizēti kollektīvi tipi