kvekšķināt
kvekšķināt 3. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda, intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | kvekšķinu | kvekšķinām | kvekšķināju | kvekšķinājām | kvekšķināšu | kvekšķināsim |
| 2. pers. | kvekšķini | kvekšķināt | kvekšķināji | kvekšķinājāt | kvekšķināsi | kvekšķināsiet, kvekšķināsit |
| 3. pers. | kvekšķina | kvekšķināja | kvekšķinās | |||
Pavēles izteiksme: kvekšķini (vsk. 2. pers.), kvekšķiniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: kvekšķinot (tag.), kvekšķināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: kvekšķinātu
Vajadzības izteiksme: jākvekšķina
1.Vairākkārt kvekšķēt.
2.transitīvs Ķircinot, kaitinot panākt, ka (suns) kvekšķ.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Daži arī ņaud vai kvekšķina, un bērni smejas un smejas.