atmurmināt
atmurmināt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | atmurminu | atmurminām | atmurmināju | atmurminājām | atmurmināšu | atmurmināsim |
| 2. pers. | atmurmini | atmurmināt | atmurmināji | atmurminājāt | atmurmināsi | atmurmināsiet, atmurmināsit |
| 3. pers. | atmurmina | atmurmināja | atmurminās | |||
Pavēles izteiksme: atmurmini (vsk. 2. pers.), atmurminiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: atmurminot (tag.), atmurmināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: atmurminātu
Vajadzības izteiksme: jāatmurmina
Murminot atbildēt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- “Nemaz nezinu,” Margrieta nedroši atmurmināja.
- Greisa kaut ko atmurmināja no tālās sapņu valstības.
- Divas izbijušās sievu sejas paraujas uz augšu, augumi atliecas, lūpas kaut ko atmurmina.
- Jānim Straubergam kādreiz tieši noprasīja , kur šāda vai tāda liecība atrodama , viņš piemiedza actiņas un atmurmināja Archīvā
- atmurminās : " Normāli" liidz beidzot ar probleemu uzkrāšanu sevī.