atmurkšķēt
atmurkšķēt 3. konjugācijas darbības vārds; apvidvārdsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | atmurkšķu | atmurkšķam | atmurkšķēju | atmurkšķējām | atmurkšķēšu | atmurkšķēsim |
| 2. pers. | atmurkšķi | atmurkšķat | atmurkšķēji | atmurkšķējāt | atmurkšķēsi | atmurkšķēsiet, atmurkšķēsit |
| 3. pers. | atmurkšķ | atmurkšķēja | atmurkšķēs | |||
Pavēles izteiksme: atmurkšķi (vsk. 2. pers.), atmurkšķiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: atmurkšķot (tag.), atmurkšķēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: atmurkšķētu
Vajadzības izteiksme: jāatmurkšķ
Kurnot atbildēt (nedraudzīgi).
Avoti: EH
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- – Muldoņa, – klusām atmurkšķ Mihils.
- — Nevēsta jau, nevēsta, — atmurkšķēja vecais, izdzēris groku un uzkodis apkaltušu cepumu, — es arī teicu...
- Sieva jautā, kas par vainu, bet šis atmurkšķ: