uzlipināt
uzlipināt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | uzlipinu | uzlipinām | uzlipināju | uzlipinājām | uzlipināšu | uzlipināsim |
| 2. pers. | uzlipini | uzlipināt | uzlipināji | uzlipinājāt | uzlipināsi | uzlipināsiet, uzlipināsit |
| 3. pers. | uzlipina | uzlipināja | uzlipinās | |||
Pavēles izteiksme: uzlipini (vsk. 2. pers.), uzlipiniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: uzlipinot (tag.), uzlipināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: uzlipinātu
Vajadzības izteiksme: jāuzlipina
1.Lipinot piestiprināt (uz kā, kam).
2.apvidvārds Uzcelt, uzbūvēt.
Avoti: LLVV, ME
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Kad pirmo reizi noķērās līnis, bija jāuzlipina, kur to cept.
- Dieva Dēla vārdu viņa piesauca arī mēģinot uz kūku kastītes uzlipināt cenu zīmi.
- Tad uzrakstīju lietošanas pamācību un uzlipināju to uz pudeles.
- No rīta saimnieks atnāca mazliet klibodams, galvas pārsēja vietā bija uzlipināts liels plāksteris.
- Uzlipinu