uzdipināt
uzdipināt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | uzdipinu | uzdipinām | uzdipināju | uzdipinājām | uzdipināšu | uzdipināsim |
| 2. pers. | uzdipini | uzdipināt | uzdipināji | uzdipinājāt | uzdipināsi | uzdipināsiet, uzdipināsit |
| 3. pers. | uzdipina | uzdipināja | uzdipinās | |||
Pavēles izteiksme: uzdipini (vsk. 2. pers.), uzdipiniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: uzdipinot (tag.), uzdipināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: uzdipinātu
Vajadzības izteiksme: jāuzdipina
Dipinot uziet, uznākt, arī uzskriet.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Viegli uzdipinājis piekalnītē, Žanpjerī iegāja neiežogotā augļu dārzā.
- Pēc mirkļa Bille dzirdēja, kā Valtrauta uzdipina pa pagraba durvīm, aizblīkšķas logs, nogrāb lāpstiņa, kaut ko uzbrēc mammucis.
- Te manī ieskanas atmiņu vārdi, kas teikti par mazo sīcīti: lai jau izskrienas vēl, Rīgā jau nebūs kur. Un es palecos gaisā, ieskrienos un uzdipinu augstajā bērzā pie mājas stūra un rādu viņām savu brīvību.
- Un es palecos gaisā, ieskrienos un uzdipinu augstajā bērzā pie mājas stūra un rādu viņām savu brīvību.