piesmērēt
piesmērēt 2. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda, transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | piesmērēju | piesmērējam | piesmērēju | piesmērējām | piesmērēšu | piesmērēsim |
| 2. pers. | piesmērē | piesmērējat | piesmērēji | piesmērējāt | piesmērēsi | piesmērēsiet, piesmērēsit |
| 3. pers. | piesmērē | piesmērēja | piesmērēs | |||
Pavēles izteiksme: piesmērē (vsk. 2. pers.), piesmērējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: piesmērējot (tag.), piesmērēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: piesmērētu
Vajadzības izteiksme: jāpiesmērē
1.Ļoti notraipīt, padarīt ļoti netīru.
2.apvidvārds Ziežot, triepjot (valkanu vielu, ziedi), piepildīt (ar to).
Avoti: LLVV, ViV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Gaiss piesmērēts ar brūni melniem sodrējiem.
- Dusmās par traucētu miegu un piesmērēto skapi tēvs tik ļoti meiteni sitis, ka salauzis viņai roku.
- ar mīlu kā tušu piesmērētām acīm
- Kāds mazliet iesilis vīrs kopā ar draugu tērzēja pie iecirkņa un iznākušo uzrunāja ar vārdiem: " Tomēr piesmērēji pasi?
- Savu bijušo frontes biedru Arvīdu Griguli Vera Kacena raksturo nesaudzīgi: “ Pretīgi tomēr ir redzēt tādu partijai piesmērējušos cilvēku, kāds ir Grigulis.