Paplašinātā meklēšana

Meklējam rīt.

Atrasts vārdos (754):

Atrasts vārdu savienojumos (5):

Atrasts skaidrojumos (7726):

liberum veto _burtiski_ "brīvais veto" - no 16. gs. līdz 18. gs. beigām Polijas seimā pastāvējušās tiesības brīvi protestēt: viens seima loceklis, nepiekrizdams seima lēmumam, varēja to padarīt par spēkā neesošu.
dončiks _Donalda Daka_ košļājamās gumijas papīrītis.
sīrineica "būrītis" siera žāvēšanai ēkas galā.
sierinīca "Būrītis" siera žāvēšanai ēkas galā.
(pār)šaut (arī cirst) pār svītru (arī strīpu), arī (pār)šaut (arī cirst) pāri svītrai (arī strīpai) (iz)darīt ko, rīkoties bez mēra izjūtas
(sa)laist grīstē (iz)darīt tā, ka (kas) sarežģās, notiek pretēji vēlamajam
(no)slēpt (arī bāzt) (visus) galus ūdenī (iz)darīt tā, ka zūd pārkāpuma, nozieguma pēdas
(no)slēpt, arī bāzt (visus) galus ūdenī (iz)darīt tā, ka zūd pārkāpuma, nozieguma pēdas
nozvākšēt (Krītot) dobji noskanēt
aizkalināt (Ļaut) aizperēt olas un tādā veidā padarīt tās nelietojamas
(ne)piedurt (arī (ne)pielikt) pirkstu (arī pirkstiņu, retāk roku) (Ne)darīt ko
(ne)piedurt (arī (ne)pielikt) pirkstiņu (arī pirkstu, retāk roku) (Ne)darīt ko
(ne)piedurt (arī (ne)pielikt) roku (biežāk pirkstu, arī pirkstiņu) (Ne)darīt ko
(ne)doties pazīstamam (ne)darīt tā, lai kļūtu pazīstams citam (piemēram, nosaucot savu vārdu)
(ne)doties (arī (ne)laisties) pazīstamam (ne)darīt tā, lai kļūtu pazīstams kādam (piemēram, nosaucot savu vārdu)
(ne)piedurt (arī (ne)pielikt) pirkstu (arī pirkstiņu, retāk roku) (Ne)nodarīt ko ļaunu, (ne)kaitēt (kādam)
(ne)piedurt (arī (ne)pielikt) pirkstiņu (arī pirkstu, retāk roku) (Ne)nodarīt ko ļaunu, (ne)kaitēt (kādam)
(ne)piedurt (arī (ne)pielikt) roku (biežāk pirkstu, arī pirkstiņu) (Ne)nodarīt ko ļaunu, (ne)kaitēt (kādam)
(ne)dabūt dibenā (ne)spēt norīt
(no)ņemt mēru (no)mērīt (ko)
(pa)agra rīta stunda (pa)agrs rīts
(pie)kārt (arī likt) pie (lielā) zvana (pa)darīt zināmu daudziem (parasti ko nevēlamu)
Mosa skala 10 minerālu etalons minerālu cietības noteikšanai ar skrāpēšanas metodi (pieaugošas cietības secībā: 1 – talks, 2 – ģipsis, 3 – kalcīts, 4 – fluorīts, 5 – apatīts, 6 – ortoklazs (laukšpats), 7 – kvarcs, 8 – topāzs, 9 – korunds, 10 – dimants); cietību raksturo ar kārtas numuru skalā.
atcirte 10-15 m plata izcirtuma josla ziemeļu-dienvidu virzienā lielu, 35-45 gadus vecu egļu masīvu vidū, ko izcērt ar mērķi egļu audzes rietumu malu padarīt noturīgu pret vējgāzēm.
bironiāde 18. gs. 30. gados Krievijas imperatores Annas Ivanovnas favorīta E. J. Bīrona nodibināts režīms.
Parīzes konvencija 1883. gada 20. marta Parīzes konvencija par rūpnieciskā īpašuma aizsardzību (1967. gada 14. jūlijā Stokholmā pieņemtajā redakcijā, ar 1979. gada 28. septembrī izdarītajiem grozījumiem).
sēmipelagiāņi 5. g. s. Kasiāna dibināta sekta, kas mācīja, ka pirmdzimtais grēks cilvēka dabu nav tā samaitājis, lai tas vairs nespētu labu vēlēties un to darīt.
Zvarīte Abavas labā krasta pieteka Tukuma novada Pūres pagastā, garums - 6 km; Zvāre; Zvārīte
abdērītisms Abdērītu uzskats, ka cilvēce paliks tagadējā attīstības stāvoklī; vientiesība, muļķība
kontrapertūra Abscesā radīta papildatvere iepretim iepriekš izdarītam griezumam, kas atvieglina strutu atdalīšanos
orometrs Absolūtā augstuma mērītājs - barogrāfs vai aneroīds, ar kuru aptuveni noteic absolūto augstumu
Anatis ocellata acainā mārīte
lēca acs ābola sastāvdaļa - no garām, caurspīdīgām, bezkrāsainām šķiedrām sastāvošs, abpusēji izliekts ķermenis, kas atrodas stiklveida ķermeņa bedrītē aiz varavīksnenes
strace Acumirklis, brītiņš
dermatoartrīts Ādas slimība, kas saistīta ar artrītu
anemoskopija Aeromantijas nozare, pareģošana pēc vēju ātruma, virziena un skaņām, kā arī pētot, kādas formas nokrītot izveido gaisā pasviestu putekļu, smilšu vai graudu sauja
mazā tumsā (arī tumsiņā) agra rīta krēslā
mazā tumsiņā (arī tumsā) agra rīta krēslā
pusrīts Agra rīta stunda, laiks starp nakti un rītu, saukts arī par "gaiļa laiku"
agroties Agri sākt, darboties, rosīties jau agri no rīta
ķervelis Agrīna ēdamā sēne ar brūnganu, dziļi krokotu cepurīti; bisīte
svīta Agrs gaismas svīdums no rīta
paagra (rīta) stunda agrs rīts
agraine Agrs rīts
lūgt aicināt (kādu kur iet, ko darīt)
paaicināt aicināt (parasti īsi) un pabeigt aicināt (ko darīt, kur, kādā virzienā u. tml.)
uzaicināt aicināt un pabeigt aicināt (kādu kur ierasties, ko darīt u. tml.)
šķērsparalakse Ainas koordinātu y' starpība divās ainās mērītam objekta punktam
aiz gara laika aiz garlaicības (ko darīt)
apžēloties aiz līdzjūtības, žēluma izdarīt ko kāda labā; iežēloties
atbrīdināt Aizbaidīt prom, darīt uzmanīgu
aizmukt Aizbēgt, izvairīties, aiziet
atrunāties Aizbildinoties (ar ko), atteikties, izvairīties (no kā)
aizgausināt Aizdarīt
aizvērt Aizdarīt (acis, plakstus, lūpas, muti)
sasakņopēties Aizdarīt (ar āķi) savu apģērbu
aizlipināt Aizdarīt (ar ko lipīgu salipinot malas, galus u. tml.)
sasakņopkāties Aizdarīt (ar spiedpogu) savu apģērbu
aizvākot Aizdarīt (bišu šūnas) ar necaurlaidīgu vaska kārtiņu (nosedzot gatavo medu vai perus)
sakliņķēt Aizdarīt (durvis), nospiežot rokturi un sakabinot aizdares mehānisma daļas
korķēt Aizdarīt (ko) ar korķi
aizspundēt Aizdarīt (piemēram, durvis)
aizsprādzēties Aizdarīt (sava apģērba sprādzi, sprādzes)
saknopēt Aizdarīt (spiedpogu vai ar spiedpogu)
sakņopēt Aizdarīt (spiedpogu vai ar spiedpogu)
aizsprādzēt Aizdarīt (sprādzi)
aiztaisīt Aizdarīt (trauku, piemēram, ar vāku, aizbāžņi)
saut ciet aizdarīt ar aizbīdni
kņopēt Aizdarīt ar āķi (apģērbu)
bultēt Aizdarīt ar bultu (2); atdarīt (ko ar bultu (2) nostiprinātu)
sašpilkāt Aizdarīt ar drošības adatu
aizspruņģēt Aizdarīt ar nelielu kociņu, ieliekot to cilpā, pogcaurumā u. tml.
baltināt Aizdarīt ar pienu, krējumu
belēt Aizdarīt ar pienu, krējumu; darīt baltu pievienojot pienu, krējumu
aizkņopēt Aizdarīt ar spiedpogām
aizpulkāt Aizdarīt ar tapu (aizvērtas durvis)
pulkāt Aizdarīt ar tapu (durvis, vārtus); atdarīt, atvērt (durvis, vārtus), izņemot tapu
sapulkāt Aizdarīt ar tapu (parasti durvis, vārtus)
aizvākot Aizdarīt ar vāku vai vākam līdzīgu veidojumu
aizlepīt Aizdarīt ar zīmoglaku
aizšņorēt Aizdarīt ciet ar auklu, šņori
slēģēt Aizdarīt slēģus
knopēties Aizdarīt vai atdarīt (spiedpogas savam apģērbam); arī pogāties
knopēt Aizdarīt vai atdarīt (spiedpogu vai ar spiedpogu); arī pogāt
aizlipināt Aizdarīt, aizklāt (lipinot ko virsū)
aizlīmēt Aizdarīt, aizklāt (uzlīmējot ko virsū)
aizlīmēt Aizdarīt, aiztaisīt ar līmi (salīmējot malas, galus u. tml.)
aizsviest Aizdarīt, aizziest, apmetot (ar kādu pašķidru masu)
stienēt Aizdarīt, noslēgt ar stieni
krampēties Aizdarīt, nostiprinot ar krampi (aizvētu logu, durvis), parasti no iekšpuses
aizlakot Aizdarīt, pārklājot ar laku hermētiski noslēgt
aizsist Aizdarīt, piesitot, piestiprinot (ko priekšā)
piekliņķēt Aizdarīt, pievērt (durvis), nostiprinot (aizdares mehānismu) ar rokturi (kliņķi)
aiztaisīt Aizdarīt, sastiprināt kopā pogājot, sprādzējot u. tml.
aizķipt Aizdarīties, sakļauties, kam salīpot
aizlipt Aizdarīties, sakļauties, kam salīpot
balināts Aizdarīts ar pienu, krējumu
aizgaudot Aizgaudojot, pirms persona, kas dzird šīs gaudas, no rīta kaut ko ēdusi, šo personu iegrūst nelaimē, piesaukt tai nelaimi
aizkūleņot aiziet, aizskriet (nevienādā gaitā, krītot un ceļoties)
čaltiks Aizkaukāzā - neattīrīti rīsi
aizblīvēt Aizpildīt, aizbāzt (piem., plaisas, spraugas); aizpildot, aizbāžot (plaisas, spraugas), cieši aizdarīt
nopogāties Aizpogājot savam apģērbam visas pogas, cieši aizdarīt to
nopogāt Aizpogājot visas pogas, cieši aizdarīt (ko)
atgādinājums Aizrādījums atcerēties, ievērot, izdarīt (ko)
aizarīties Aizrīties
aizrīdināties Aizrīties, aizsērēt
antitoksīns Aizsargviela, ko organisms, izstrādā toksīnu ietekmē un kam piemīt spēja padarīt toksīnus nekaitīgus, saistīt, neitralizēt tos
aizplīvurot Aizsedzot (piemēram, ar miglu, dūmiem), padarīt vāji saskatāmu; aizmiglot
aiznaglot Aizsitot ar naglām, aizdarīt
noslēgt Aizslēdzot (piemēram, durvis, vārtus), padarīt nepieejamu (telpu)
ieslēgt Aizslēdzot (priekšmetu, telpu, aizžogojumu), padarīt (tajā ievietoto) nepieejamu citiem
vaļā Aizstājot verba priedēkli at-, norāda, ka darbības objekts tiek atdarīts, atvērts, atslēgts u. tml.
aizkritināt Aiztaisīt (vāku) tā, ka aizkrīt
sasprostīt Aiztaisīt, aizdarīt
piedurt nagus aiztikt, paņemt ko, sākt ko darīt
nosusināt Aizvadot ūdeni, padarīt izmantojamu kādam nolūkam (piemēram, purvu, ūdenstilpi)
aizvakarrīt Aizvakardienas rītā
aizvakarrīts Aizvakardienas rīts
aizkritnis Aizvars, kas pie noteiktiem nosacījumiem krītot ātri noslēdz kādu eju
aizslēģot Aizverot, aizliekot logam priekšā slēģus, aizdarīt (logu)
aizvāžāt Aizvērt, aizdarīt
pievērt Aizvērt, aizdarīt (acis, plakstiņus), parasti daļēji, nepilnīgi vai uz neilgu laiku
čīkāt Aizvērt, aizdarīt (durvis)
Kūliņu akmens akmens Jēkabpils novada Salas pagastā, garums — 5 m, platums — 4,5 m, augstums — 1,3 m, virszemes tilpums — \~15 kubikmetri, plakana, tīrīta virsa, dziļi iegrimis zemē
Līksnas meteorīts akmens meteorīts, kas 1820. g. 12. jūlijā nokritis Līksnas muižas laukā (tagadējā Upmalas pagastā), masa – \~16 kg, daļa (5213 g) glabājas Ukrainas Ģeoloģijas muzejā Kijivā
Neretas meteorīts akmens meteorīts, kas 1864. g. 12. aprīlī nokritis netālu no Neretas, atrasti 2 gabali, to masa - 5 kg un 4 kg, pētīts Tērbatas universitātē, galvenā masa (3301 g) glabājas Igaunijas Ģeoloģijas muzejā, mazāki paraugi - citās meteorītu kolekcijās
ahondrīts Akmens meteorīts, kas nesatur apaļus graudiņus - hondras
Biržu meteorīts akmens meteorīts, kas nokritis 1863. g. 2. jūnijā Biržu tuvumā, tagadējā Jēkabpils novada Salas pagastā, Bullīšu mežniecības teritorijā, masa - 5 kg; Bullīšu meteorīts
Baldones meteorīts akmens meteorīts, kas nokritis 1890. g. 10. aprīlī Baldones tuvumā, Stūru māju tīrumā, masa 5,8 kg, paraugi nosūtīti vairākām meteorītu kolekcijām, divi paraugi (25,5 un 10,9 g) glabājas Rīgas kolekcijā; Misas meteorīts
hondrīts Akmens meteorīts, kura iekšienē ir mazi apaļi minerāli
litotrītija Akmens sadrupināšana urīnpūsli ar litotrītu
tolmeja Akmeņlauzīšu dzimtas ģints ("Tolmiea"), blīvi, ātraudzīgi un mazprasīgi zemsedzes augi ar neuzkrītošiem ziediem
arpedžo Akorda skaņu izpildījums nevis vienlaicīgi, bet lauzti, kāpjošā vai krītošā secībā
arpeggio akorda skaņu izpildīšana nevis vienlaicīgi, bet lauzti, kāpjošā vai krītošā secībā
fonika Akorda, arī intervāla vai klastera skaņkrāsa, ko uztveram neatkarīgi no funkcionālās nozīmes skaņkārttonālajā sistēmā, bet gan no sastāva, dubultojumiem vai to trūkuma, tembra un tembra mikstūru kolorīta, šaurā vai plašā salikuma utt.
žauga Ākstīgs, pārlieku uzkrītoši ģērbies cilvēks
žaugāties Ākstīties, pārlieku uzkrītoši ģērbties
špoks Āksts; ērms; pārāk uzkrītoši ģērbies cilvēks
pretoties Aktīvi darboties pretī (varmācīgai darbībai, rīcībai); atvairīt, atsist (piemēram, pretinieka uzbrukumu)
nolīst kaktā aktīvi nepiedalīties (kur); vairīties no citiem
embolisks nefrīts akūtā glomerulonefrīta fokāla forma, parasti kopā ar subakūtu endokardītu; pazīmes: hematūrija ar vai bez proteinūrijas, parasti bez nieru mazspējas
mukoenterīts Akūts katarāls enterīts
aubāde Alba - rīta dziesma, liriskās dzejas žanrs, ko kultivēja franču trubadūri
smalkgraudainais aleirīts aleirīts ar graudu izmēriem 0,025-0,01 mm
vidējgraudainais aleirīts aleirīts ar graudu izmēriem 0,05-0,025 mm
rupjgraudainais aleirīts aleirīts ar graudu izmēriem 0,1-0,05 mm
mālainais aleirīts aleirīts ar māla piejaukumiem
smilšainais aleirīts aleirīts ar smilšu piejaukumiem
vizlainais aleirīts aleirīts ar vizlas piejaukumiem
kalorizācija Alitēšana - tērauda un čuguna izstrādājumu virskārtas piesātināšana ar alumīniju, lai padarītu tos karstumizturīgus
apklemsēt Alkatīgi aprīt, nosukāt
mickāt Ālkatīgi ēst, rīt
pentaftalsveķi Alkīdsveķi, kuru iegūšanai galvenās izejvielas ir ftalskābes anhidrīds un četrvērtīgs alifatiskais spirts pentaeritrīts; lieto laku un krāsu materiālu ražošanā
autopilots Alkohola vai narkotisko vielu izraisīts smaga reibuma stāvoklis, kura laikā izdarīto darītājs pats vēlāk neatceras
brenkūzis Alkoholisku dzērienu (parasti alus, degvīna) darītava
alusdarītava Alus darītava
alvirtuve Alus darītava
patstāvīga mazā alus darītava alus darītava, kura ir juridiski un saimnieciski neatkarīga no citām alus darītavām un izmanto telpas, kas atrodas atsevišķi no citu alus darītavu telpām, un kurās saražotā alus apjoms nepārsniedz 50 tūkstošus hektolitru gadā
brūzis Alus darītava; spirta dedzinātava
palu alūvijs aluviālie nogulumi, kas veidojušies palu darbības rezultātā un parasti ir gk. smalka smilts un aleirīti
izmeklētājs amatpersona pirmstiesas izmeklēšanas iestādē, kura ir tiesīga pieņemt procesuālus lēmumus un veikt procesuālas darbības un kuras pienākums ir likumā noteiktā kārtībā izdarīt pirmstiesas izmeklēšanu šai iestādei piekritīgās krimināllietās
revidents Amatpersona, kas pilnvarota izdarīt revīziju (1)
amatļaunprātība Amatpersonas izdarīts noziedzīgs nodarījums, kas paveikts ļaunprātīgā nolūkā
hamamelidaceae Ambras koki, divdīgļlapju augu dzimta "Rosales" rindā, koki un krūmi ar pamīšus sakārtotām lapām un neuzkrītošiem ziediem vārpās vai galviņās, ar balzamsveķiem koksnē un mizā
betmens Amerikāņu komiksu detektīvseriāls; sikspārnis (sikspārņa maskā tērpies izveicīgs cilvēks), kurš aizstāv tos, kam tiek darīts pāri, radījis Bobs Keins (attēls) un Bils Fingers (teksts) 1939. g.
baltās apkaklītes amerikāņu socioloģijā radies garīgā darba darītāju (algotu darbinieku) apzīmējums
lytoceratidae Ammonītu (gliemju) dzimta ar spirālē saritinātu, bet gludu čaulu ar šķērslīnijām, parādās jura sākumā un izmirst krīta beigās
perisphinctes Ammonītu 2 "Stephanoceratidae" dzimtas ģints, čaula ar iežmaugiem, ieejas caurums ar garām sānu ausīm, 300 sugas juras un krīta formācijās, sevišķi dogerā un malmā
progresējošā pigmentdermatoze angiopātiskās purpuras paveids: mazi, brūngansārti punktveida plankumiņi, pārsvarā lielā apakšstilba kaula apvidū, arī uz pēdas dorsālās virsmas, paceles bedrītē un augšstilba apvidū; pēc dažiem mēnešiem izsitumi izzūd
plumpudings Anglijā tradicionāls Ziemassvētku ēdiens - audumā vārīts pudiņš no miltiem, olām, nieru taukiem, rozīnēm, garšvielām u. c., ko pasniedz ar rumu; cepts pudiņš (sacepums), kam liktas klāt rozīnes
atcelt atsaukšanu anulēt izdarīto atsaukšanas operāciju
atsaukt Anulēt pēdējo izdarīto rediģēšanas operāciju
Paplakas svīta apakškarbona Turnē stāva nogulumu slāņkopa Latvijas dienvidrietumu stūrī, stratotipiskais apvidus ir Paplakas apkaimē, kur izdarīti vairāki urbumi
jermolka Apaļa cepurīte, ko valkā ebreju vīrieši, galvenokārt ortodoksālie jūdi; kipa; banīte
bubļička Apaļa filca cepurīte
flagštoka galviņa apaļa koka cepurīte ar skritulīti vai diviem caurumiņiem flaglīnei
kūzuleņš apaļkoka strazdu būrītis
sprits Apaļkoks četrstūrainas šprīttakelētas buras veidošanai un saturēšanai
šprītbomis Apaļkoks četrstūrainas šprīttakelētas buras veidošanai un saturēšanai, tas iet no buras halzstūra pie masta pa diagonāli uz buras augšējo brīvo stūri
apalot Apaļot, darīt apaļu
pundurplanēta Apaļš debess ķermenis, kas riņķo ap Sauli, bet nav pietiekami liels, lai tā gravitācijas spēks spētu attīrīt orbītu no mazākiem objektiem
meteoroloģiskie aparāti aparāti un ierīces meteoroloģisko elementu mērīšanai un reģistrēšanai; tie ir dažāda veida meteoroloģiskie termometri un termogrāfi, psihrometri, higrogrāfi, barometri, anemometri, anemogrāfi, vējrāži, lietusmēri, pluviogrāfi, aktinometri, sniegmēri, redzamības mērītāji u. c.
hipnokinematogrāfs aparāts miega stāvoklī izdarīto kustību reģistrācijai
sajakarēt apaugļot, padarīt grūtu
noskumēt Apbēdināt, darīt raizes
aizbēdināt Apbēdināt, darīt raizes, likt bēdāties
apšņurkāt Apbružāt; padarīt neizskatīgu, netīru u. tml.
bloks Apdarināts koka gabals, ko iespīlē zābaku stulmos, lai tos iztaisnotu, padarītu gludus
apgarēt Apdarīt
apdienēt Apdarīt (virkni darbu)
apsakopties Apdarīt mājas darbus
dasadarīties Apdarīt mājas darbus
apkrāmēties Apdarīt mājas un saimniecības darbus
aproīdāties Apdarīt mājas un saimniecības darbus
aprūķēt Apdarīt, aprūpēt
apdares klājuma izturība apdarītās virsmas spēja pretoties apkārtējās vides iedarbībai un ekspluatācijas slodzēm
nelaimes gadījums darbā apdrošinātās personas veselībai nodarītais kaitējums vai personas nāve, ja to cēlonis ir vienas darbadienas (maiņas) laikā noticis ārkārtējs notikums, kas radies, pildot darba pienākumus, kā arī rīkojoties, lai glābtu jebkuru personu vai īpašumu un novērstu tiem draudošās briesmas
apdūkt Apdullināt, darīt kurlu
aptrakot Apdullināt, samulsināt, padarīt biklu
apkurlināt Apdullināt; padarīt kurlu
atpeizēt Apēst (par cilvēkiem), aprīt (par dzīvniekiem)
aizņurcīt Apēst, aprīt
apbricēt Apēst, aprīt
noķidēt Apēst, aprīt
saklesēt Apēst, aprīt
saklest Apēst, aprīt
saņukāt Apēst, aprīt
zomēt Apēst, aprīt
apgraulēt Apēst, aprīt, nolocīt, nosukāt
apgumzāt Apēst, aprīt, nosukāt
apkašāt Apēst, aprīt, nosukāt
apknietēt Apēst, aprīt, nosukāt
ieēst Apēst, norīt reizē ar barību (ko barībai nederīgu)
fots Apgaismojuma mērvienība CGS sistēmā; 1 ph = 10000 lx - apgaismojums, ko rada 1 lūmenu liela gaismas plūsma, vienmērīgi krītot uz 1 kvadrātcentimetru lielu laukumu
lukss apgaismojuma mērvienība starptautiskajā mērvienību sistēmā, lx - apgaismojums, ko dod vienu lūmenu liela gaismas plūsma, vienmērīgi krītot uz vienu kvadrātmetru lielu laukumu
sāngaisma Apgaismojums, kas krīt no sāniem
grūtot Apgrūtināt, padarīt grūtāku
iesajemties Apgūt, iemācīties ko darīt, veikt
pārkritums apģērba gabala auduma, materiāla brīvs, nepieguļošs, uz leju krītošs novietojums virs apģērba gabala pieguļošās daļas
appuišot Apkalpot (kādu, kas pats ir spējīgs visu padarīt)
piemūriņš Apkārt krāsnij izbūvēts mūrītis
piemūrītis Apkārt krāsnij izbūvēts mūrītis; piemūriņš
apkaunēt Apkaunot, nodarīt kaunu; nolamāt
kontoru zaģelaķ apkrāpt; izdarīt noziegumu
rotavīruss Apļveida vīrusu ģints; tiek pārnesti fekāli orālā ceļā un izraisa akūtu gastroenterītu un caureju bērniem, pusaudžiem, kā arī daudzām dzīvnieku sugām; Rota vīruss
gudrināt Apmācīt, darīt gudru
mākots Apmācīts; tāds, kas prot (ko darīt)
nomelšāt Apmelot, stāstīt melus; melojot izvairīties
siet Apņemot ar auklu, stiepli u. tml un veidojot tajā, piemēram, mezglus, tinumus, padarīt ciešu vai ciešāku, stingru vai stingrāku (kā kopumu)
derināt Apņemties kaut ko izdarīt
pasajemties Apņemties ko izdarīt
apsajemties Apņemties, apsolīties ko veikt, izdarīt
ņemties Apņemties, uzņemties (veikt kādu uzdevumu, pienākumu), būt ar mieru (ko darīt)
apkvellēt Applaucēt, apvārīt
žvarks Apraksta skaņu, kāda rodas metāla priekšmetam nokrītot uz cieta pamata
žvaks Apraksta skaņu, kas rodas daudz sīkiem metāla priekšmetiem vienlaicīgi nokrītot (izbirstot) uz cieta pamata
pļauks Apraksta skaņu, kas rodas kaut kam mīkstam vai slapjam krītot
nokrītēt Aprakstīt, nosmērēt, noklāt ar krītu
nogurgt Aprīt
aplupīt Aprīt (par ēdienu)
izķauzt Aprīt jebkuru biezu putru (no trauka)
apkamsāt Aprīt ļoti izsalkušam
izklest Aprīt, izēst (parasti par cūkām)
nosnāt Aprīt, noēst
apklepsīt Aprīt, nosukāt
apklesēt Aprīt, nosukāt
apkluit Aprīt, nosukāt
institucionālā aprūpe aprūpes veids; indivīda sociālās drošības un tiesību realizācijas mehānisms, ko uzņemas valsts, pašvaldības vai sabiedriskās organizācijas, kas nodrošina visnepieciešamākos dzīves un attīstības apstākļus (patversmes, bērnunami, pansionāti) personām, kas to nevar izdarīt saviem spēkiem un kam nav apgādnieku (bāreņiem, vientuļiem pensionāriem)
atskalot Apskalojot atsegt, padarīt vaļēju, redzamu
piemiekšēt Apslapināt, padarīt valgu
apmuļināt Apsmulēt, darīt darbu nekārtīgi, bez pienācīgas rūpības
aizgānīt Apsmulēt, notraipīt, piemēslot, darīt netīru
apsmurgāt Apsmulēt, padarīt netīru ar deguna gļotām
piesolīt Apsolīt (ko paveikt, izdarīt)
džaubties Apsolīt kaut ko darīt
pamīt Apspiest (kādu); nodarīt pāri (kādam)
šaust Apspiest, mākt, darīt pāri
šaustīt Apspiest, mākt, darīt pāri
alibi Apstāklis, kas pierāda apsūdzētā, aizdomās turētā nevainību: viņa atrašanos citā vietā tai laikā, kad izdarīts noziegums
vilkt jūgu apstākļu spiestam, darīt ko grūtu, smagu; pildīt nepatīkamu pienākumu
apmērīšanas komisija apstiprināta mērītāju grupa, kas pirms regates pārbauda jahtu (kā korpusa, tā arī takelējuma) atbilstību pastāvošajiem noteikumiem
lāgot Apstrādājot (piemēram, detaļu), padarīt (to) ģeometriski pareizu
apapaļot Apstrādājot padarīt apaļu
uzirdināt Apstrādāt (augsni, zemes platību), lai (to) padarītu, parasti pilnīgi, arī no virspuses, irdenu
pulēt Apstrādāt (kā) virsmu, lai padarītu to spoguļgludu
veltnēt Apstrādāt (ko) ar veltni (1), lai padarītu (to), piemēram, blīvu, gludu, veidotu (tam) noteiktu formu; arī velt (2)
irdināt Apstrādāt (parasti augsni), lai (to) padarītu irdenu
kārst Apstrādāt (vilnu, kokvilnu u. tml.) ar kārstuvi vai īpašu mašīnu, lai izlīdzinātu šķiedru un attīrītu (to) no piemaisījumiem un īsajām šķiedrām
rušināties Apstrādāt augsni (kādā platībā) ar kādu rīku vai rokām, lai padarītu to irdenu
šķiedes Apšķīdušas novārītas kartupeļu šķēles vai kartupeļu biezputra ar nepilnīgi izšķīdušiem kartupeļiem
appļupt Apšļakstināt, padarīt slapju
šļidzināt Aptašķīt, apsmulēt; slikti notīrīt
kalendula Aptieku kliņģerītes (lat. "calendula"), viengadīgs lakstaugs kurvjziežu dzimtā, darbīgā viela - kalendulīns; tautas līdzeklis pret aizcietējumiem, dzelteno kaiti, vemšanu, limfmezglu tuberkulozi, vēzi
pārsējs Aptinams, apliekams, uzliekams materiāls, ko izmanto brūču, ķermeņa daļu ārstēšanā, to aizsargāšanai no saskares ar ārējo vidi; pārsējums, kas izdarīts ar šādu materiālu
apsatirities Aptīrīties
inaktivēt Apturēt aktivitāti; padarīt neaktīvu
attapt Aptvert (kas darāms), arī pagūt (ko izdarīt)
lēkt uz auguma apvainot, arī darīt pāri
uzlēkt uz auguma apvainot, arī darīt pāri
novaldīt Apvaldīt (cilvēku), neļaujot (tam) ko darīt, izturēties kā
apraibīt Apvārdot, ar burvju vārdiem padarīt dziedinošu, ārstējošu
saraibīt Apvārdot, ar burvju vārdiem padarīt dziedinošu, ārstējošu
apvirt Apvārīt, virmot, tecēt, apšļakstīt
virtenis Apvārīts gaļas pīrādziņš
bāze Apvidū precīzi izmērīta taisna līnija, pēc kuras, izdarot triangulāciju, nosaka citu līniju garumu un aprēķina punktu koordinātas
aerofotouzņēmums Apvidus fotouzņēmums, kas izdarīts no lidaparāta
(ar) kopējiem (retāk kopu) spēkiem apvienojot spēkus, zināšanas, kolektīvi, grupā (darīt)
satuvināt Apvienot, padarīt (ko) mazāk atšķirīgu
apkrampēt Apzagt, aptīrīt
apkrāmēt Apzagt, aptīrīt, apmuļķot, apkrāpt
zvauks Apzīmē skaņu, kas rodas krītot kādam smagam priekšmetam
zvaukš Apzīmē skaņu, kas rodas krītot kādam smagam priekšmetam; zvauks
gals Apzīmē tādu stāvokli, kad (cilvēks) ir pabeidzis (ko darīt)
gals Apzīmē tādu stāvokli, kad tiek paveikts, padarīts nepieciešamais (kur, kādā darbā, darba veidā, nozarē); apzīmē lādu stāvokli, kad tiek panākts pozitīvs rezultāts, atrisinājums
zvemperis apzīmējums kādam, kurš ir pārāk jauns, lai darītu visu, kas ir atļauts pieaugušajiem
naktscipari Apzīmējums nakts laika (no plkst. 6 vakarā līdz 6 rītā) minūšu cipariem, ko lietoja vilcienu sarakstos un kalendāros
dalība Apzināta noziedzīga darbība, kurā tīšu noziedzīgu nodarījumu kopīgi, to apzinoties, tieši izdarījuša divas vai vairākas personas, t. i., grupā, tāpēc katra no viņām ir noziedzīga nodarījuma dalībnieks, līdzizdarītājs
līdzizdarīšana apzināta noziedzīga darbība, kurā tīšu noziedzīgu nodarījumu kopīgi, to apzinoties, tieši izdarījuša divas vai vairākas personas, t. i., grupā, tāpēc katra no viņām ir noziedzīga nodarījuma dalībnieks, līdzizdarītājs; dalība
bezdarbība Apzināta personas gribai atbilstoša pasīva uzvedība, kas izpaudusies noteiktu tiesisku pienākumu nepildīšanā, kā rezultātā izdarīts Krimināllikumā paredzēts apdraudējums ar likumā aizsargātām interesēm vai tiesībām
atriebība Apzināta rīcība (pret kādu), lai atmaksātu (tam par viņa izdarīto ļaunprātību, sagādātajām ciešanām u. tml.)
atriebt Apzināti izdarīt (ko), atmaksājot (kādam par viņa ļaunprātību, sagādātajām ciešanām u. tml.)
atriebties Apzināti izdarīt (ko), atmaksājot (kādam par viņa ļaunprātību, sagādātajām ciešanām u. tml.)
apstulbot acis apzināti maldināt, neļaut saskatīt patiesību; padarīt nespējīgu pareizi novērtēt, izprast u. tml.
nobīdīt pie malas (arī malā) apzināti neievērot (kādu), nedot vairs iespējas ko darīt, kur piedalīties
spīts Apzināti nepiekāpīga izturēšanās, rīcība, kas krasi atšķiras no (kāda) vēlēšanās, norādījumiem, uzskatiem un kura mērķis parasti ir (tam) kaitēt, nodarīt ko nevēlamu; spītība (1)
pāriet Apzināti pārmainīt, padarīt citādu nekā iepriekš (savas darbības, rīcības veidu); pārtraukt iepriekšējo (darbību, rīcību) un sākt darīt ko citu
spītēt Apzināti, nepiekāpīgi izturēties, rīkoties krasi atšķirīgi no (kāda) vēlēšanās, norādījumiem, uzskatiem, parasti, lai (tam) kaitētu, nodarītu ko nevēlamu
ar nodomu apzināti, tīši (ko darīt, veikt)
iegriezt Apzināti, tīši nodarīt ko ļaunu
neslavas celšana apzinātu nepatiesu otru personu apkaunojošu izdomājumu izplatīšana iespiestā vai citādā veidā pavairotā sacerējumā, kā arī mutvārdiem, ja tā izdarīta publiski
stulbot Apžilbināt, apdullināt, apstulbināt, padarīt muļķīgu
apgunīt Apžilbināt, darīt aklu
segt ar aktīvu rīcību padarīt iespējamu, nodrošināt (kāda cilvēku kopuma) darbību, parasti bruņotā cīņā
uzgriezts sitiens ar apļveida kustību izdarīts sitiens
kaitējums ar apzinātu vai neapzinātu rīcību, izturēšanos nodarīts ļaunums kādam vai kaut kam
avizēt ar avizo paziņot klientam par grāmatvedības operācijām, kas izdarītas viņa kontā
iebarot ar barību pielabināt, padarīt rāmu, drošu, arī paklausīgu (dzīvnieku)
ieēdināt ar barību pielabināt, padarīt rāmu, drošu, arī paklausīgu (dzīvnieku); iebarot (2)
aizdobīt ar bedrītēm novilkt robežu
nosašaravāties ar bēršanu tikt notīrītam
nosacīta pirmstermiņa atbrīvošana ar brīvības atņemšanu vai arestu notiesātu personu, ja viņa ar savu uzvedību ir pierādījusi labošanos un iespēju robežās atlīdzinājusi ar noziedzīgo nodarījumu nodarīto materiālo zaudējumu, tiesa var atbrīvot no tālākas soda izciešanas, ja notiesātais izcietis Kriminālkodeksā noteikto daļu no tiesas piespriestā soda
acains ar daudzām sīkām bedrītēm, iedobumiem (parasti par kartupeļiem)
enterogramma ar enterogrāfu izdarīts zarnu kustību pieraksts
palocīt galvu ar galvas kustību pasveicināt; ar galvas kustību izpaust pozitīvu atbildi, pievienošanos (kam), apsolīt (ko); ar galvas mājienu izpaust paskubinājumu, uzmundrinājumu (kādam ko darīt)
locīt galvu ar galvas kustību paust pozitīvu atbildi, pievienošanos (kam), solīt ko; ar galvas mājienu paust paskubinājumu, uzmundrinājumu (kādam ko darīt)
nosukāt ar grābekli notīrīt siena, salmu u. tml. vezumu visapkārt, lai vaļīgie stiebri braucot pa ceļu neizbārstītos
piegrūst ar grūdienu pievērt, aizdarīt
maracīt ar grūtībām kaut ko darīt
nogumzīt ar grūtībām norīt (lielu kumosu)
glumstīties ar grūtībām norīt, gribēt vemt
kulties ar grūtībām veikt (piemēram, kādu uzdevumu), ar grūtībām darīt (ko nepatīkamu, nepiemērotu u. tml.)
īkšķot ar īkšķi kaut ko mērīt
sukāt ar īpašu rīku atdalīt pogaļas (parasti liniem), tīrīt no piemaisījuma un līdzināt (linus, kaņepājus u. tml.)
novirzīšanās no kursa ar īstā kursa līniju nesakrītoša peldlīdzekļa pārvietošanās pa ūdens virsmu, ko izraisa drifte, straume, viļņi, kompasa vai stūrētāja kļūdas
pušķot ar izrotājumiem, dekoratīviem elementiem darīt (ko) skaistu, krāšņu, arī svinīgu; arī rotāt
maskēt ar kādiem līdzekļiem slēpt, darīt grūtāk pamanāmu (ko, piemēram, cilvēka izskatā)
izknotēties ar knābi knosīt spalvas, lai attīrītu (par putnu)
izknosīties ar knābi knosīt spalvas, lai tās attīrītu (par putnu)
knūbāties ar knābi tīrīt (savas spalvas) - par putniem
knūbāt ar knābi tīrīt (spalvas) - par putniem; knābāt
knozāties ar knābi tīrīt apspalvojumu
knierēties ar knābi tīrīt spalvas
kosīties ar knābi tīrīt spalvas
pluzināties ar knābi tīrīt spalvas
knopēties ar knābi tīrīt, sakārtot spalvas, knosīties
knuzināt ar knābi tīrīt, šķirstīt (spalvas) - par putniem
knusināties ar knābi tīrīt, šķirstīt savas spalvas (par putniem)
knuzināties ar knābi tīrīt, šķirstīt savas spalvas (par putniem); knusināties
čeģelīties ar kosmētiskiem līdzekļiem censties darīt sevi skaistāku
nokristīt ar kristības ceremoniju padarīt (kādu) par noteiktas konfesijas piederīgo
uzkrītot ar krītu nokrāsot, nosmērēt
uzkrītot ar krītu uzrakstīt
aizkvēpināt ar kvēpināšanu atvairīt
aizkvēpināt ar kvēpināšanu padarīt necaurredzamu vai vāji caurredzamu
labināt ar laipnību, labvēlību, arī iztapību censties panākt, ka (parasti bērns vai dzīvnieks) klausa, nepretojas, kļūst padevīgs; ar laipnību pierunāt (kādu ko darīt)
atšķūrēties ar lāpstu attīrīt, nomest, nostumt malā
izskruķēt ar lāpstu iztīrīt, izslaucīt
atsprāgt ar lielu sparu, strauji atvērties, atdarīties
grandīt ar lielu troksni kaut ko darīt
etiķešu papīrs ar līmi pārklāts papīrs, dažreiz arī krītpapīrs, ko lieto etiķešu iespiešanai
atšaut ar lodi, šāviņu sadragāt, atraut, padarīt nespējīgu darboties (ķermeņa daļu)
medziņš ar maizi un medu vārīts dzēriens
aizmaskēt ar masku aizklāt, aizsegt (lai padarītu nepazīstamu, mainītu izskatu)
aizmaskot ar masku aizklāt, aizsegt (lai padarītu nepazīstamu, mainītu izskatu)
izārstēt ar medicīniskiem līdzekļiem padarīt pilnīgi veselu (orgānu, ķermeņa daļu u. tml.)
ārstēt ar medicīniskiem līdzekļiem, paņēmieniem darīt veselu (orgānu, organisma daļu u. tml.)
karsēknis ar miltiem uztumēts vārīts piens
piekaķēt ar namdara darbarīku - kaķi - ievelkot svītru (apaļbaļķī) un izveidojot rievu, pielīdzināt, padarīt (to) būvei piemērotu
iedīdīt ar neatlaidību, arī stingrību, bardzību iemācīt (kādu cilvēku ko darīt) vai izmācīt (kādu cilvēku par ko)
izmučīt ar nepatiku (ko) izdarīt
indemnitāte ar parlamenta aktu apstiprināta valdības un tās locekļu atbrīvošana no atbildības par rīcību, kurai bija vajadzīgs parlamenta atbalsts, kā arī par tādu darbību, kas izdarīta īpašos apstākļos
noteikti ar pārliecību, nešauboties, arī nenovirzoties, neapstājoties (ko darīt)
garšīgi ar patiku, baudu (ko darīt, parasti smieties, šķaudīt)
neapnicis ar patiku, interesi, bez apnikuma (parasti ilgstoši ko darīt)
bullīšputra ar pienu savārīts jaunpiens
steļķe ar pienu vārīta kartupeļu piezputra
piemāguļot ar pirkstiem ēdienu piešmurgāt, padarīt neēdamu (par bērniem)
immūnizēt ar potēšanu padarīt organismu neuzņēmīgu
atkratīt ar pūlēm atvairīt (piemēram, nepatīkamas domas, jūtas)
atkleberēt ar pūlēm kaut ko izdarīt
izjēgties ar pūlēm padarīt
nagažāties ar pūlēm, grūtībām (ko) darīt, rīkoties, kārtoties
nagažoties ar pūlēm, grūtībām (ko) darīt, rīkoties, kārtoties
nopūšļot ar pūšļošanu censties novērst, atvairīt, slimību, ļaunumu, dziedināt cilvēku, dzīvnieku
kaksāputra ar putraimiem vārīta tauku putra
apsvētīt ar reliģisku rituālu padarīt (ko) svētu, piešķirt (kam) svētību (pēc ticīgo priekšstatiem)
nosvētīt ar reliģisku rituālu padarīt (ko) svētu, piešķirt (kam) svētību (pēc ticīgo priekšstatiem); apsvētīt
noriebt ar riebšanu censties novērst, atvairīt slimību, ļaunumu, dziedināt cilvēku, dzīvnieku
norocīt ar rokām kaut ko darīt, padarīt
solāreļļa ar sārmu attīrīta naftas pārtvaices frakcija, ko izmanto, piemēram, par dīzeļdegvielu
ienest ar savu ierašanos padarīt (ko) sajūtamu, uztveramu (kur)
sabrūvēt ar savu izturēšanos, rīcību, runu izdarīt, izraisīt (ko nevēlamu)
parādīt ar savu izturēšanos, rīcību, runu izpaust un padarīt uztveramu (piemēram, psihisku stāvokli, attieksmi); izrādīt (2)
izrādīt ar savu izturēšanos, rīcību, runu izpaust, padarīt uztveramu (piemēram, psihisku stāvokli, attieksmi)
nerrot ar savu izturēšanos, rīcību, runu nodarīt (kādam) pārestību
iedrošināt ar savu izturēšanos, rīcību, runu padarīt drošu, izraisīt drošības izjūtu, drosmi; būt par cēloni tam, ka kļūst drošs, rodas drošības izjūta, drosme
nojaukt visus tiltus (aiz sevis) ar savu izturēšanos, rīcību, runu padarīt neiespējamu atgriešanos (kur); uz visiem laikiem pārtraukt sakarus (ar ko)
nodedzināt (arī nojaukt) visus tiltus aiz sevis ar savu izturēšanos, rīcību, runu padarīt neiespējamu atgriešanos (kur); uz visiem laikiem pārtraukt sakarus ar ko
sadedzināt (arī nodedzināt, nojaukt) visus tiltus (aiz sevis) ar savu izturēšanos, rīcību, runu padarīt neiespējamu atgriešanos (kur); uz visiem laikiem pārtraukt sakarus ar ko
rādīt ar savu izturēšanos, rīcību, runu paust, darīt uztveramu (psihisku stāvokli, attieksmi)
sariebt ar savu izturēšanos, rīcību, runu sagādāt (kādam) lielas nepatikšanas, nodarīt ko, parasti ļoti, ļaunu
rotāt ar savu klātbūtni, eksistenci piešķirt (kam) lielāku vērtību, nozīmīgumu, darīt (ko) izcilu, skaistu
apēnot ar savu pārākumu padarīt (ko) mazāk ievērojamu, manāmu, nomākt; aizēnot, aptumšot
kaitēt ar savu rīcību, izturēšanos izraisīt ko nevēlamu, nodarīt ļaunu; būt par cēloni tam, ka izraisās kas nevēlams
narrāt ar savu rīcību, izturēšanos nodarīt (kādam) pārestību; nerrot; muļķot
pasist gar zemi ar sitienu vai grūdienu panākt, būt par cēloni, ka (kāds) nogāžas, nokrīt zemē
atsist ar sitienu vai sitieniem atdarīt, dabūt vaļā (ko aiznaglotu, sastiprinātu)
atsist ar sitienu, triecienu padarīt jutīgu, sāpīgu (ķermeņa daļu, orgānu); ar sitienu, triecienu ievainot
saskrotēt ar skrošu šāvienu padarīt caurumainu, arī sabojāt, parasti pilnīgi; ar skrošu šāvienu savainot
nuņķi ar smalkiem putraimiem kopā savārītas iekšas
sērt ar smiltīm pienest, piegulsnēt, sērēt, sērīt
raut vaļā ar sparu sākt kaut ko darīt
aizspert ar spērienu aizdarīt, aizgrūst
gūstīties ar steigu, skubu kaut ko darīt
ieurdīt ar stingrību, noteiktību iemācīt (kādu ko darīt)
ķelnēt ar stīviem locekļiem kaut ko darīt
ātri ar straujām kustībām (ko darīt, veikt); strauji, straujā tempā (notikt, norisēt)
žigli ar straujām kustībām, arī īsā laika posmā (ko darīt, veikt); strauji, straujā tempā, arī īsā laika posmā (notikt, norisināties)
notraukt ar strauju (rokas) kustību novirzīt (no kā nost) tā, ka nokrīt, nobirst zemē; ar strauju, (rokas) kustību novirzīt (no kā nost) tā, ka nokrīt, nobirst (kur, uz kā u. tml.)
nosviest ar strauju kustību atbrīvoties (no tā, kas ir uz ķermeņa) tā, ka (tas) nokrīt zemē (par dzīvniekiem)
nomest ar strauju kustību atbrīvoties (no tā, kas ir uz ķermeņa) tā, ka (tas) nokrīt zemē (par dzīvniekiem); noraut, nomaukt (priekšmetu no ķermeņa) tā, ka (tas) nokrīt zemē
notraukt ar strauju kustību notīrīt, atbrīvot no kā nevēlama (kā virsmu)
strīķpūrs ar strīķkoku nomērīts pūrs
skalot ar šķidrumu, tā strūklu tīrīt, arī atbrīvot no kā nevēlama (orgānu, ķermeņa dobumu u. tml.)
atspert ar trieciena sparu atdarīt vaļā
attriekt ar triecienu atvērt, atdarīt
notriekt ar triecienu novirzīt (nost no kurienes, kur u. tml.); ar triecienu novirzīt (nost no kurienes), ļaujot, arī panākot, ka nokrīt zemē
sabungot ar vāli dauzot padarīt gludu, mīkstu
pārlauzt ar mēli muguru otram ar vārdiem (runāšanu) nodarīt otram nelabojamu ļaunumu
atvārdoties ar vārdiem atvairīt
apvārdot ar vārdošanu novērst, atvairīt (slimību, ļaunumu), dziedināt (cilvēku, dzīvnieku)
terorizēt ar varmācīgām darbībām biedēt, vajāt, izdarīt kaitējumu, iznīcināt
rullēt ar veltni līdzināt, darīt blīvu, gludu; veltnēt
norullēt ar veltni padarīt blīvu, līdzenu, gludu
sarullēt ar veltni padarīt, parasti viscaur, gludu, blīvu
kūkšņāties ar visu ķermeni pēc kaut kā tiekties; salīkušam (kaut ko) neveikli darīt
praktēties ar visu spēku kaut ko darīt
knotēt ar zobiem vai knābi tīrīt savu apspalvojumu
Ornithogalum arabicum Arābijas baltstarīte
erektors Ārēji uzliekama protēze, kas ļauj izdarīt dzimumaktu vīrieša erekcijas traucējumu gadījumā
rīt arī ir diena arī rīt vēl ir laiks (ko paveikt), viss nav jāpadara šodien
radītājcēlonis Aristoteļa filozofijā - viens no četriem lietu cēloņiem; atbildīgais darītājs; nepieciešamais apstāklis
gornapštikneri armēņu ticējumos - mirušo citticībnieku, pašnāvnieku, ļaundaru gari, kas parādās zoomorfiskā veidolā (kā kaķis, suns, vilks, ēzelis), stāv uz ceļiem (it īpaši pie kapsētām), baida garāmgājējus, naktīs klīst arī ap mājām, bet rītausmā atgriežas savos kapos
aizart Arot aizdarīt, aizbērt (ciet)
kārpināt Ārstēt zirgu, tīrīt zirga muti, purnu
Calendula officinale ārstniecības kliņģerīte
madakna Ārstniecības kliņģerīte
kleņģere Ārstniecības kliņģerīte ("Calendula officinalis")
kleņģerene Ārstniecības kliņģerīte ("Calendula officinalis")
kliņģelīte Ārstniecības kliņģerīte ("Calendula officinalis")
kliņģere Ārstniecības kliņģerīte ("Calendula officinalis")
kliņģerene Ārstniecības kliņģerīte ("Calendula officinalis")
kliņģeres Ārstniecības kliņģerīte ("Calendula officinalis")
kliņģeriņi Ārstniecības kliņģerīte ("Calendula officinalis")
kliņģeris Ārstniecības kliņģerīte ("Calendula officinalis")
kliņģeris Ārstniecības kliņģerīte ("Calendula officinalis")
kliņģerīši Ārstniecības kliņģerīte ("Calendula officinalis")
kliņģerīts Ārstniecības kliņģerīte ("Calendula officinalis")
kliņģernīca Ārstniecības kliņģerīte ("Calendula officinalis")
kliņģerpuķe Ārstniecības kliņģerīte ("Calendula officinalis")
kliņģerpuķīte Ārstniecības kliņģerīte ("Calendula officinalis")
kreņģeliņi Ārstniecības kliņģerīte ("Calendula officinalis")
kreņģelītes Ārstniecības kliņģerīte ("Calendula officinalis")
kriņģele Ārstniecības kliņģerīte ("Calendula officinalis")
kriņģelene Ārstniecības kliņģerīte ("Calendula officinalis")
kriņģeliņi Ārstniecības kliņģerīte ("Calendula officinalis")
kriņģelis Ārstniecības kliņģerīte ("Calendula officinalis")
kriņģelīte Ārstniecības kliņģerīte ("Calendula officinalis")
kriņģelītes Ārstniecības kliņģerīte ("Calendula officinalis")
kriņģelītis Ārstniecības kliņģerīte ("Calendula officinalis")
kriņģeļpuķe Ārstniecības kliņģerīte ("Calendula officinalis")
kringliņi Ārstniecības kliņģerīte ("Calendula officinalis")
maganeņa Ārstniecības kliņģerīte ("Calendula officinalis")
magatka Ārstniecības kliņģerīte ("Calendula officinalis")
magatkeņa Ārstniecības kliņģerīte ("Calendula officinalis")
magatkiņas Ārstniecības kliņģerīte ("Calendula officinalis")
magotka Ārstniecības kliņģerīte ("Calendula officinalis")
magotkis Ārstniecības kliņģerīte ("Calendula officinalis")
medatkas Ārstniecības kliņģerīte ("Calendula officinalis")
modogņa Ārstniecības kliņģerīte ("Calendula officinalis")
modokna Ārstniecības kliņģerīte ("Calendula officinalis")
modukna Ārstniecības kliņģerīte ("Calendula officinalis")
modukne Ārstniecības kliņģerīte ("Calendula officinalis")
moduknes Ārstniecības kliņģerīte ("Calendula officinalis")
moduktas Ārstniecības kliņģerīte ("Calendula officinalis")
mogatka Ārstniecības kliņģerīte ("Calendula officinalis")
nagodka Ārstniecības kliņģerīte ("Calendula officinalis")
riņģelis Ārstniecības kliņģerīte ("Calendula officinalis")
rozītes Ārstniecības kliņģerīte ("Calendula officinalis")
frīlansers Ārštata darbinieks, kas strādā ārpus biroja un atalgojumu saņem atkarībā no padarītā; līgumstrādnieks
gonartroze Artrītiska ceļa locītavas slimība, kas radusies traumas vai deģenerācijas dēļ
cīkste Artrīts
miroņkauls Artrīts, špats (parasti zirgiem)
veļakauls Artrīts, špats (parasti zirgiem); miroņkauls
roketsalāti Arugula - sējas pazvērīte ("Eruca sativa")
ārvalstu ieguldījumi ārvalstu ieguldītāju izdarītie finanšu un mantiskie ieguldījumi Latvijas Uzņēmumu reģistrā reģistrētajos uzņēmumos
Asaru ezers Asarītis Ģibuļu pagastā
Asaru ezers Asarītis Ropažu novadā
Asarīšu ezers Asarītis, ezers Ģibuļu pagastā
Asaru ezers Asarītis, ezers Ģibuļu pagastā
kuesta Asimetriska grēda ar gandrīz nesaposmotu līdzenu vienu nogāzi un klinšainu stāvu otru nogāzi, kas veidojusies denudācijas un erozijas ietekmē, dažādas cietības iežu slāņiem lēzeni krītot vienā virzienā
izslīmēt Asināt, trīt
uzasināt Asinot padarīt smailu
aiztecināt Asinot padarīt trulu
uzasināt Asinot panākt, ka (darbarīks, kam ir asmens) iegūst vēlamo asumu; uztrīt
rumpucis Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases kaussēņu rindas dzimta ("Helvellaceae"), pie kuras pieder sēnes ar krokotām, viļņainām vai šūnainām cepurītēm un parasti ar dobumu cepurītē un kātiņā, Latvijā konstatētas 4 ģintis, 14 sugu
kaussēne Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases rinda ("Pezizales"), augļķermeņi kausveidīgi, bieži spilgtā krāsā, ar kātiņu un cepurīti
oktants astronomisks instruments, ko senāk lietoja, lai izmērītu leņķiskos attālumus starp debess ķermeņiem
otmazka Atbalsts, palīdzība, lai izvairītos no aizturēšanas vai atbildības
izlīdzināšanas aprēķins atbilstoši likuma noteikumiem izdarīts aprēķins, lai noteiktu pašvaldību ieņēmumu un valsts budžeta dotācijas pārdali saimnieciskajā gadā
labi Atbilstoši noteiktām prasībām (ko darīt, veikt, prast, atrasties kādā stāvoklī)
atkailināt Atbrīvot no apģērba, padarīt kailu (ķermeni vai tā daļu); neapsegt pilnīgi (ķermeni vai tā daļu) - par apģērbu
atpelnot Atbrīvot, attīrīt no pelniem
šļaugot Atbrīvot, padarīt vaļīgāku
atgalēties Atbrīvoties, atvairīties
atatsaukt Atcelt atsaukšanu - anulēt izdarīto atsaukšanas operāciju
atrīt Atdabūt atpakaļ mutē (norīto)
sasukāt Atdalīt pogaļas un tīrīt linus no piemaisījumiem
attīrīt Atdalot nevajadzīgus, nevēlamus piemaisījumus, padarīt tīru (vielu); veicināt nevajadzīgu, nevēlamu piemaisījumu atdalīšanos (no kādas vielas)
drāzt Atdalot skaidas (piemēram, ar nazi), padarīt (ko) tievāku, īsāku, smailāku, gludāku
tāmuļot Atdarināt, pakaļdarīt
veiglot Atdarināt, pakaļdarīt
attaisīt Atdarīt (acis, muti)
atvērt Atdarīt (acis, muti)
atkliņķēt Atdarīt (durvis), nospiežot (uz leju) roktura mēlīti, kliņķi
korķēt Atdarīt (ko aizkorķētu)
krampēt Atdarīt (ko ar krampi nostiprinātu)
izknopēties Atdarīt (spiedpogas savam apģerbam)
pakloģināt Atdarīt ar kloģi aiztaisītas durvis
slēģot atdarīt slēģus
atslēģot Atdarīt slēģus
kliņķēt Atdarīt vai aizdarīt (durvis) ar kliņķi
atspēlēties Atdarīt, atriebties
attaisīt Atdarīt, parasti ar kādu rīku (ko cieši aizdarītu, aiznaglotu, aizkorķētu u. tml.)
gandarīt Atdarīt, parasti ar ļaunu (piemēram, nodarītu pārestību)
uzlupt Atdarīties
atkroķēties Atdarīties, atskrūvēties u. tml.
nolīdzināt Atdot (parādu), atlīdzināt (piemēram, zaudējumu); izpildīt ko nokavētu, neizdarītu
ļūļa Ateju tīrītājs
sibis Ateju tīrītājs
zelta vedējs ateju tīrītājs; asenizators
atvairīties Atgaiņājoties izvairīties; neļaut tuvoties, piekļūt
pozitīva atgriezeniskā saite atgriezeniskā saite, kurā izejas signāla fāze sakrīt ar ieejas signāla fāzi; iegūst lielāku pastiprinājuma koeficientu, bet pasliktinās iekārtas darbības kvalitatīvie rādītāji - palielinās signāla kropļojumi, pasliktinās darba stabilitāte, dažreiz var ierosināties pašsvārstības; pastiprinātājos lieto reti; izmanto sinusoidālu un nesinusoidālu signālu ģeneratoros
atgriezeniskais formants atgriezenisko darbības vārdu vai atgriezenisko lietvārdu darināšanā un gramatisko formu veidošanā izmantotais līdzeklis - afikss vai vietniekvārds, kas sākotnēji norādījis, ka darbība vēršas atpakaļ uz darītāju
uzjaunināt Atjaunot, padarīt jaunāku
jaunināt Atjaunot, pajaunināt, padarīt jaunāku
atgriezties atkal pievērsties kaut kam, atsākt darīt kaut ko
nostiprināt Atkārtojot, ar vingrinājumiem padarīt (zināšanas, iemaņas, prasmi) noturīgas, viegli izmantojamas
nodaudzināt Atkārtot, slavināt, atvairīt baumas
raskrutka Atkārtota sodāmība par izdarīto cietumā, saņemot jaunu sodu
šmaudzīt atkārtoti aizrīties
iešaust atkārtoti perot, padarīt bailīgu
pārtērpināt zirgu atkārtoti tīrīt zirgam muti
nobāzīt Atkārtoti, vairākos paņēmienos bāžot, aizdarīt, nosprostot
nodot Atklāt (cilvēku, kas vēlas palikt nemanāms, nezināms); padarīt (ko) nojaušamu, noprotamu
(iz)celt gaismā (retāk dienas gaismā, arī dienasgaismā) atklāt, (pa)darīt zināmu
rakt augšā Atklāt, darīt zināmu
celt gaismā (kaut ko) atklāt, darīt zināmu (parasti ko tādu, kas ticis slēpts)
izvilkt gaismā atklāt, darīt zināmu (parasti, ko tādu, kas ticis slēpts)
aptīrīšana atkritumu, netīrumu u. tml. aizvākšana (parasti organizēta); darbība --> aptīrīt (1)
nepalikt parādā Atlīdzināt, atdarīt ar labu
nepalikt parādā Atlīdzināt, atdarīt ar ļaunu; atriebties
atlīdzīt Atlīdzināt, atmaksāt, atdarīt
atsitināt Atlocīt; padarīt apģērbu vaļīgāku
atvēle Atļauja (ko darīt)
atbrīvojums Atļauja nepildīt kādus pienākumus, saistības, kaut ko nedarīt
concedo Atļauju, piekrītu
palaist Atļaut (kādam) piedalīties, iesaistīties (kādā darbībā, pasākumā), atļaut (kādam) ko darīt
atvēlēt Atļaut (ko darīt)
izbrīvēt Atļaut (ko darīt)
palaist vieglāk atļaut (ko) darīt pavirši, rīkoties brīvi
atbrīvot atļaut nepildīt (kādus pienākumus, saistības), nedarīt (ko); pārtraukt darba attiecības (ar darba ņēmēju)
atbrīvēt Atļaut, atvēlēt, padarīt brīvu, pieejamu
tiesisks darījums atļautā kārtā izdarīta darbība tiesisku attiecību nodibināšanai, grozīšanai vai izbeigšanai
iedrīkstēties Atļauties (ko darīt)
saulsardzene Atmateņu dzimtas ģints ("Lepiota"), lapiņu sēne ar zvīņainu cepurīti un pagaru kātiņu, ap kuru atrodas gredzeni, >50 sugu, Latvijā konstatēts 10 sugu
lapiņsēne Atmateņu rindas dzimta, sēne, kurai cepurītes apakšpusē starveidā ir izvietotas plātnītes, kur veidojas sporas; pēc jaunākā sistemātiskā iedalījuma sadalīta atmateņu dzimtā (Latvijā 38 sugas, vērtīgas ēdamās sēnes) un mušmiru dzimtā (Latvijā 14 sugu, gk. indīgas sēnes)
bārkstmale Atmateņu rindas tīmekleņu dzimtas sēņu ģints ("Hebeloma"), sēņu cepurīte dzeltenpelēka līdz sarkanbrūna, lipīga, reizēm zvīņaina, ar ieritinātu, it kā aizlauztu malu, Latvijā konstatētas 9 sugas
šķiedrgalvīte Atmateņu rindas tīmekleņu dzimtas sēņu ģints ("Inocybe"), Latvijā konstatētas 28 sugas, sēne (parasti neēdama) ar dzeltenbrūnu, šķiedrainu cepurīti
atmērēt Atmērīt
atmērot Atmērīt
mikrometeorītu erozija atmosfēras neieskautu planētu, pavadoņu un asteroīdu virsmas lēna erozija, ko rada mikrometeorītu triecieni pret to virsmu; rezultātā veidojas regolīts
atkrist Atmuguriski krītot, pēkšņi nonākt sēdus vai guļus stāvoklī; pēkšņi atsēsties, atgulties (nespēkā, nogurumā)
atspraidīt Atplest, iespraužot kaut ko pa vidu, padarīt platāku
atplūskāt Atplūskāt labību - attīrīt (atberzt) graudus no pelavām un piemaisījumiem
otium post negotium atpūta pēc padarītā darba
atrauja Atraujas darīt - kaitēt
ņaidzīt ātri (kaut ko) darīt
traukties kājās ātri celties, parasti, lai sāktu ko darīt
švailēt ātri darīt
švilīt ātri darīt
drisnīt ātri darīt (kaut ko)
guldzīt ātri ēst, rīt lielus kumosus
iemočīt ātri izdarīt (ko)
pārķerstīt ātri kaut ko darīt (piemēram, slaucīt)
nogumžāt ātri norīt
nelikt lūgties ātri piekrist (ko darīt)
gumžāt ātri rīt
krausēt ātri rīt
mesties ātri sākt (ko darīt); ātri doties (ko darīt)
raust ātri skriet; darīt kaut ko ar ātrām kustībām
verdēt ātri un enerģiski kaut ko darīt
dripelēt ātri un neapdomīgi kaut ko darīt
žeperēt ātri un neapdomīgi kaut ko darīt
pļorkāt ātri un pavirši darīt (kādu darbu)
sapļuderēt ātri un pavirši padarīt (kādu darbu)
derbelēt ātri un slikti kaut ko darīt
traukties ātri virzīties (par cilvēkiem); ātri, steigā doties, arī steigties (ko darīt)
traukt ātri virzīties (par cilvēkiem); ātri, steigā doties, arī steigties (ko darīt); traukties
sturbuļot Ātri, bet neapdomīgi kaut ko darīt
sturbuļoties Ātri, bet neapdomīgi kaut ko darīt
lingāt Ātri, ļoti veikli kaut ko darīt
krešāties Ātri, neapdomīgi kaut ko darīt
strebulēt Ātri, neapdomīgi, arī pavirši, steigā (ko) darīt
sturbulēt Ātri, neapdomīgi, arī pavirši, steigā (ko) darīt
sarīt Ātri, negausīgi apēst, arī ierīt (ko) lielākā daudzumā; ātri, negausīgi apēst, arī ierīt (kā lielāku daudzumu)
pažvidzināt Ātri, neilgu laiku, darīt (ko)
pārķarstīt Ātri, pavirši izdarīt
skolderēt Ātri, steidzīgi kaut ko darīt
steigšus Ātri, steidzoties, arī steigā (ko darīt, veikt)
nodrēbt Ātri, steigā padarīt, paveikt
žurbīt Ātri, steigšus kaut ko darīt
pazust ātri, strauji tikt ieņemtam (mutē), tikt norītam (par ko ēdamu)
izolīties Ātri, veikli paveikt, izdarīt (ko); izrīkoties, izkārtoties (piemēram, ar saimniecības darbiem)
atkosties Atriebties, atdarīt (parasti, pasakot ko dzēlīgu)
atgremot Atrīt (barību) no acekņa atpakaļ mutē un pamatīgi sakošļāt (par pārnadžiem)
pārgremāt Atrīt un pilnīgi sakošļāt (parasti par govīm)
atrijas Atrīta (parasti daļēji sagremota) barība ar ko daži dzīvnieki baro savus mazuļus
Cepurītes salas apmetne atrodas Alūksnes ezera salā Cepurītē, atrastas bezripas (apmestās, gludās) un ripas keramikas lauskas, māla tīģeļa, lejamās formas fragmenti, bijusi apdzīvota 1. gt. - 2. gt. sākumā
Zamečkas pilskalns atrodas Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā, ir 18 m augsts, savrups paugurs, postīts ar 1. pasaules kara ierakumiem, plakums — \~200 x 150 m, stāvās nogāzes mākslīgi padarītas vēl stāvākas, bijis apdzīvots līdz \~1.-2. gs.
Puncuļovas pilskalns atrodas Baltinavas novadā, paugurs starp Puncuļovas ezeru un upi, nogāzes mākslīgi padarītas stāvākas, plakums - 70 x 25 m, pēc dažu vēsturnieku domām šeit bijis "Ābelenes" novada centrs; Obeļevas pilskalns
Slaidēnu pilskalns un apmetne atrodas Birzgales pagastā starp Slaidēnu un Pilskalnu mājām, Daugavas kreisajā krastā, ir reljefa pacēlums ko norobežo Daugava un strauta grava, plakums - 70 x 50 m, nogāžu augšdaļa mākslīgi padarīta stāvāka un izveidotas līdz 6 m platas terases, bijis apdzīvots līdz \~10. gs.; pilskalna dienvidu un dienvidrietumu pakājē konstatēta apmetnes vieta (~100 x 150 m) ar 0,5 m biezu kultūrslāni
Ķetu pilskalns atrodas Dzērbenes pagastā pie Ķetu mājām, līdz 15 m augsts paugurs, kura nogāzes mākslīgi padarītas stāvākas, plakums - ovāls 65 x 45 m, bijis apdzīvots līdz \~10 gs.
Saterlendas ūdenskritums atrodas Jaunzēlandes Dienvidsalas dienvidrietumos (angļu val. "Sutherland Falls"), augstums - 580 m, krīt šaurā strūklā no Kvila ezera
Stanovišķu pilskalns atrodas Kastuļinas pagasta Stanovišku ciemā, ir garena, \~20 m augsta paugura augstākā daļa, plakums - \~50 x 30 m, nogāzes augšdaļā mākslīgi padarītas stāvākas, rietumu nogāze nocietināta ar grāvi un valni, bijis apdzīvots līdz \~12. gs.
Šnepstu pilskalns atrodas Preiļu novada Rušonas pagasta Šnepstu ciemā, Preiļu-Aglonas ceļa kreisajā pusē, \~19 m augsts paugurs, tā nogāzes mākslīgi padarītas stāvākas, , plakums 80 x 60 m, atrastās senlietas liecina, ka bijis apdzīvots no vēlā bronzas laikmeta līdz vēlajam dzelzs laikmetam
Šņepstu pilskalns atrodas Rušonas pagasta Šņepstu ciemā, ir savrups, \~19 m augsts paugurs, plakums - 80 x 60 m, rietumu un ziemeļu nogāzes mākslīgi padarītas stāvākas, postīts, izmantojot lauksaimniecības vajadzībām, rokot granti un ar mantu racēju rakumiem, bijis apdzīvots līdz 12. gs.
Skosu pilskalns atrodas Saukas pagastā, \~250 m uz dienvidiem no Skosu mājām, ir savrups, 15 m augsts, ziemeļu un dienvidu ir dabiski stāvas, lēzenākās mākslīgi padarītas stāvākas, bijis apdzīvots līdz \~12. gs.
Gīsbahas ūdenskritums atrodas Šveices vidienē ("Giessbach"), viens no augstākajiem (300 m) Eiropā, krīt 7 pakāpēs no Bernes Alpu kraujas Gīsbahas upītē pie ietekas Briencas ezerā (Reinas baseins)
Talsu pilskalns un senpilsēta atrodas Talsu ezera dienvidaustrumu krastā, ir \~30 m augsts paugurs, kura nogāžu augšdaļa mākslīgi padarīta stāvāka, plakums \~60 x 50 m, aptuveni 6 m zem plakuma līmeņa pilskalnu apliec terase, kas ziemeļu pusē pāriet \~80 m garā un 30 m platā priekšpils vietā
Nogales muiža atrodas Talsu novada Ārlavas pagastā, kompleksā ietilpst pils, dārznieka māja, kalpu māja, alus darītava, krogs, 2 staļļi un parks ar dīķi, pils celta ap 1874. g. neorenesanses stilā, 20. gs. 80. gados pils restaurēta
Spingu pilskalns atrodas Vaiņodes pagastā, ir \~15 m augsts paugurs, ko apliec upīte un purvājs, nogāzes mākslīgi padarītas stāvākas, plakums - 45 x 35 m, datējums nav zināms
nosegt Atrodoties priekšā, pāri, virsū (kam), padarīt (to) nesaskatāmu
traucēt atrodoties, pārvietojoties kaut kur, apgrūtināt, arī padarīt neiespējamu darbību vai stāvokli; arī būt neiederīgam kaut kur
atkaut Atsitot (pret ko), padarīt neasu
pulšķēt Atskanēt skaņai, kāda rodas kaut kam iekrītot ūdenī
blūšķēt Atskanēt troksnim, kāds rodas, kad kaut kas liels un smags iekrīt ūdenī
spalvot atspalvot, attīrīt no spalvām
palaisties Atstāt (ko nedarītu), atteikties (no kā nodomāta); piekāpties, padoties, arī pakļauties
lidojuma absolūtais augstums attālums pa vertikāli no gaisakuģa līdz vidējam jūras līmenim; nosaka ar barometrisko augstuma mērītāju, zinot atmosfēras spiedienu virs jūras līmeņa
ģeodēziskā bāze attālums starp diviem apvidū fiksētiem punktiem, kas izmērīts ar augstu precizitāti un tiek izmantots triangulācijas līniju garuma noteikšanā
izmanīties Attapīgi, veikli rīkojoties, pagūt vai spēt (ko izdarīt)
pamanīties attapīgi, veikli rīkojoties, pagūt vai spēt (ko izdarīt); [izmanīties]{s:1543}
āķīgs Attapīgs, atjautīgs, arī viltīgs; tāds, kas ir spējīgs sagādāt dažādus pārsteigumus, izdarīt ko negaidītu, veikli izmantojot situāciju, faktus (par cilvēku)
liegties Atteikties (ko darīt)
ķirģināt Atteikties darīt to, kas solīts
atstarošanās Attiecība starp starojuma plūsmu, ko virsma atstaro, un plūsmu, kura uz šo virsmu krīt
Zemes albedo attiecība starp Zemes atstaroto enerģijas daudzumu un visu no Saules uz Zemi krītošās staru enerģijas daudzumu
varas attiecības attiecības, kurās vienai personai (grupai) ir sociāli noteicoša vara pār otru, un pirmā spēj likt otrai personai (grupai) darīt to, ko tā vēlas
spert soļus attiecīgi rīkoties, attiecīgi darīt ko, arī izmantot attiecīgus līdzekļus
nožēla Attieksme, kam raksturīga žēluma izjūta un ko izraisa neapmierinātība (par ko izdarītu, notikušu)
atpost Attīrīt
sakulstīt attīrīt (linus, lielāku daudzumu)
boldarēt Attīrīt kartupeļus no smiltīm
izspaļot Attīrīt linus no spaļiem
izskulbīt Attīrīt no (sīkākiem) zariem (stumbru, resnākos zarus); izcirst, nocirst (sīkākos) zarus
izšķīnot Attīrīt no krūmiem
noskaidrot Attīrīt no piemaisījumiem, padarīt caurspīdīgāku
atputekļot Attīrīt no putekļiem
atsēnalot Attīrīt no sēnalām (graudus)
sagrūbāt attīrīt no sēnalām un noapaļot miežu graudus
nosūnot Attīrīt no sūnām
saplānīt Attīrīt no zāles kādu vietu ūdenstilpē
izmatot Attīrīt sviestu no dažādiem netīrumiem, piemēram, matiem, spalviņām
matot Attīrīt sviestu no dažādiem netīrumiem, piemēram, matiem, spalviņām
nogrūbāt attīrīt un noapaļot miežu graudus
filtrventilācija Attīrīta gaisa pievade ar ventilatoriem caur filtrēšanas iekārtām
sukvilna Attīrīta un izsukāta vilna, kas nav apstrādāta ķemmašīnā
nomēsloties Attīrīties
iztīrīties Attīrīties (2)
atkrāsoties Attīrīties no krāsām
kailāda Attīrīts ādas pusfabrikāts, pamatāda, ko iegūst jēlādu sagatavošanas procesos
brucelergīns Attīrīts brucellu kultūras nukleoproteīnu komplekss, kom lieto ādas raudzēm brucelozes diagnostikā
vindele Attīrīts medus
vindelis Attīrīts medus
ģerbumi Attīrīts meža gabals
PPD Attīrīts proteīna atvasinājums (angļu "purified protein derivative")
kristālcukurs Attīrīts smalkais cukurs ar izteiktu kristālisku struktūru
pārasināt Attrīt (2)
neiejaukšanās Atturēšanās ko darīt, lai ietekmētu (kā, piemēram, norisi, darbību)
neuzbāzīgs Atturīgs; tāds, kas neuzplijas; tāds, kas nav uzkrītošs
atdzīt Atvairīt (domas, atmiņas u. tml.)
aiztraukt Atvairīt (domas, jūtas), atbrīvoties (no tām)
aiztriekt Atvairīt (domas, jūtas), atbrīvoties (no tām); aizdzīt
aiztrenkt Atvairīt (domas)
atbīdīt Atvairīt (domas), atlikt (ko) uz vēlāku laiku
izkulties (cauri) sveikā atvairīt (ko nepatīkamu), izkļūt (no grūta stāvokļa)
atgaiņāt Atvairīt (piemēram, atmiņas, miegu)
atgainīt Atvairīt (piemēram, atmiņas, miegu)
atgaiņāties Atvairīt (uzbrucēju)
apdūmot Atvairīt, arī apdullināt ar dūmiem
atsargāt Atvairīt, nelaist (ko) klāt
atsakauties Atvairīties, atgaiņāties (no dzīvniekiem)
zibināt zobus atverot un aizverot muti (runājot, smejoties u. tml.), padarīt redzamus zobus
uzvāzt Atvērt, atdarīt, attaisīt
atkaut Atvilt, padarīt neuzticīgu
sapūst Atvirzīt virs kādas vietas mākoņus, no kuriem izkrīt (lietus, sniegs, krusa) - par vēju
piekrītot Atzīmēt ar krītu (piemēram, piefiksēt uz parādu dēļa)
nokoļīties Atzīties izdarītajā
noskaldīt Atzīties izdarītajā
skaldīties Atzīties izdarītajā
koļīties Atzīties izdarītajā noziegumā
kolotsja Atzīties izdarītajā noziegumā
putnactens audekls, kuru aužot veidojas reljefs raksts ar bedrītēm
satinēšana Auduma, papīra, ādas u. c. materiālu apstrāde ar veltņiem, lai tā virsmu padarītu gludu un spožu
vidējais koks audzes vērtējuma rādītājs, ko izsaka ar novērtētās audzes aprēķinātajām vai uzmērītajām vidējām dimensijām - augstumu, caurmēru un tilpumu
epitīmija Audzinošs sods; grēciniekam liek darīt tādus dievbijīgus darbus, kas viņam atgādinātu viņa grēcīgos ieradumus un palīdzētu atradināties no tiem
kranioklāzija Augļa galvaskausa sadragāšana ar kranioklastu, lai dzemdības padarītu iespējamas
atveroņi Augļi, kas nogatavojoties atveras, augļa segai pārdaloties, pārplīstot, vai vāciņam nokrītot
atsveķošanas brūce augošos skujkokos (priedē, eglē, ciedrā) secīgi izdarītu ievainojumu (atsveķošanas sānteku) kopa
Kinabals Augstākais kalnu masīvs Austrummalaizijā, Kalimantānas salas ziemeļos, Krokera grēdā, augstums - 4101 m, granīti un granodiorīti, nogāzes saposmotas
kumacejvēzis Augstāko vēžu kārta ("Cumacea"), ķermeņa garums parasti - <1 cm, reti - līdz 3,5 cm, gk. jūrās, dažas sugas saldūdeņos, dzīvo ierakušās mīkstā gruntī, reizēm naktī peld, ēd detrītu un apauguma mikroorganismus, \~600 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga, kas samērā reti sastopama jūrā Kurzemes piekrastē; kumaceja
triple-double Augsts basketbolista rezultativitātes radītājs vienā spēlē: iegūti vismaz 10 punkti, izdarītas vismaz 10 rezultatīvas piespēles un izcīnītas vismaz 10 atlēkušās bumbas, respektīvi, trijos aktivitāšu veidos sportista rezultativitāte izsakāma ar divciparu skaitli
augstumrādītājs Augstummērītājs
Jonišķu svīta augšdevona Famenas stāva stratigrāfiskā vienība Latvijas dienvidrietumu daļā, biezums - 8-14 m, veido zaļganpelēki, plankumaini, viļņoti lēcveida dolomīta slāņi, kas mijas ar organogēni detrītiskas struktūras dolomītiem
Skaistkalnes ģipšakmens atradne augšdevona Salaspils svītas ģipšakmens iegula Bauskas novada Skaistkalnes un Bārbeles pagastā, platība - 143,7 ha, derīgā slāņkopa (ģipšakmens, dolomītģipsis, dolomīts, domerīts, māls) 11,8-13,6 m bieza, tā ieguļ zem pazemes ūdeņu līmeņa, segkārta 8,6-19,2 m bieza, netiek izmantota
cenomāns Augšējā krīta apakšējais nodalījums, sastāv no smiltīm un merģeļainiem kaļķiem
senons Augšējās krīta formācijas nodalījums ar bieziem baltā krīta nogulumiem Dānijā un Ziemeļvācijā, bet citur arī kaļķakmeņiem, merģeļiem, smilšakmeņiem u. c. iežiem
laterītaugsnes Augšņu grupa, kam profilā ir laterīta horizonts
Pirgu horizonts augšordovika stratigrāfiskā vienība Austrumeiropas platformas ziemeļrietumu daļā, Latvijas teritorijā biezums - 3,4-85 m, nodalīta Ziemeļigaunijā, stratotipiskā reģionā Pirgu upes baseinā sastāv no 48 m bieziem pelēkiem aļģu vai mālainiem un detrītiskiem kaļķakmeņiem
līķtrose augu vai sintētiskās šķiedras trose (parasti - trīsgrīstu), ko piešuj pie buras malām, lai padarītu tās izturīgākas
ginks augu valsts sēklaugu apakšvalsts kailsēkļu nodalījuma klase ("Ginkgoopsida"), cēlusies no sēklpapardēm, atliekas atrastas perma nogulumos līdz krīta periodam
murdīt Auklējot darīt pāri (parastī mīļdzīvniekam)
lūlināt Auklēt, šūpot; lutināt; darīt skaistu
lullot Auklēt, šūpot; lutināt; darīt skaistu
rasols Aukstais ēdiens - salāti, kas gatavoti no vārītas vai ceptas gaļas, vārītiem dārzeņiem (piemēram, kartupeļiem, bietēm), olām un skābētiem vai marinētiem gurķiem, pievienojot krējumu vai krējumu ar majonēzi un garšvielas
ausēt Ausīt - ar koka karoti smeļot un lejot atpakaļ, dzesēt, lai nepārvārītu ēdienu
austra Ausma, rīta blāzma
šust Aust (par rīta gaismu)
sviesties Aust (par rīta gaismu)
svīst Aust (par rīta gaismu); sākties, iestāties (par rītu, dienu)
austersēne Austeru sānause ("Pleurotus ostreatus") - lapiņu sēne ar brūngani pelēcīgu cepurīti un īsu, tievu kātiņu
Ausma Austra - rītausmas dieviete senlatviešu mitoloģijā
subsolans Austrenis, rītenis
Austrs Austriņš, rīta zvaigzne
orientālisms Austrumniecisks kolorīts
adorācija Austrumnieku paradums godināt valdniekus kā dievus, krītot viņu priekšā ceļos
rītinieks Autobuss, kas kursē no rītiem
dvorņiks Automašīnas logu tīrītāji
sikometrs Automātisks papīra mitruma mērītājs, kura darbība pamatojas uz papīra dielektriskās konstantes izmaiņām (no 2,0-3,5 sausam papīram un līdz 81,7 ūdenim)
eksponometrs Autonoma vai fotoaparātā iebūvēta ierīce atstarota, krītoša vai impulsa apgaismojuma mērīšanai, lai noteiktu optimālos eksponēšanas parametrus (eksponēšanas ilgumu un objektīva diafragmas lielumu)
sildeit ķeiseli auzu miltu ķīseli vārīt
salsifija Auzu sakne - divgadīgs kurvjziežu dzimtas augs, saknes lieto pārtikā kā piedevu zupām, pīrāgu pildījumam un vārītas kā ziedu kāpostus
kaļķošanas līdzekļi avotkaļķi, dedzinātais kaļķakmens, dedzinātie dolomīta milti, filtrkaļķis (lauku, dārza platībām), krīts (pakaišu kūdras skābuma neitralizācijai segtajās platībās)
azbodiatomīts Azbozurīts
azbotrepels Azbozurīts
Harmonya axiridis Āzijas mārīte
atbadīt Badot (ko), padarīt neasu (rīku, ar ko bada)
izbagarēt Bagarējot viscaur padziļināt, iztīrīt
miltaiņš Bagāts ar cieti un vārītā veidā irdens (par kartupeļiem)
bīdīt Baidīt, padarīt tramīgu
bīdināt Baidīt; biedināt, darīt uzmanīgu
didināt Baidīties, neuzdrīkstēties kaut ko darīt vai uzsākt; vienam otru velti gaidīt
beirītis Bairītis, Bavārijas alus šķirne (parasti pudelēs)
atbakstīt Bakstot (ko), padarīt neasu (to, ar ko baksta)
izbakstīt Bakstot iztīrīt
izbakstīt Bakstot padarīt viscaur caurumainu
izkrepināt Bakstot tīrīt
krepināt Bakstot tīrīt
aturbināt Bakstot, rakņājot atdarīt
aizbakstīt Bakstot, spiežot (ko iekšā), aizdarīt (spraugu, caurumu); izlabot (ko), aizpildot spraugu, caurumu
Misas meteorīts Baldones meteorīts
baltināt Balsināt - padarīt baltu, tīru (sienu, griestus, parasti ar krītu, kaļķiem)
baltēt Balsināt, darīt baltu
izbalsināt Balsinot padarīt viscaur baltu, tīru
balsošana pa pastu balss nodošana ar pasta starpniecību, ko var izdarīt zināmu laiku pirms vēlēšanu dienas, kā arī vēlēšanu dienā
glotogrāfija Balss saišu kustību pierakste elpošanas un runāšanas laikā; parasti tiek mērīti kustību ģenerētie elektriskie potenciāli
atpakaļgaitas lukturītis baltas gaismas lukturītis, kas automātiski ieslēdzas, transportlīdzeklim braucot atpakaļgaitā
hloramīns B balts, kristālisks pulveris, šķīst ūdenī; lieto roku dezinfekcijai, arī iprīta neitralizēšanai, ja tas nokļuvis uz ādas
ornithogalum Baltstarītes
iebalzamēt Balzamējot padarīt (miruša cilvēka vai beigta dzīvnieka ķermeni) ilgi saglabājamu
tekošais rēķins banku operācijas forma ar beztermiņa ieguldījumu - klients (ieguldītājs) var noņemt naudu no rēķina pēc savas vajadzības vai izdarīt papildieguldījumus
mīkstbarība Barība (mājputniem), ko gatavo no miltiem ar pienu, piena sūkalām, gaļas buljonu vai ūdeni, piejaucot vārītus kartupeļus, sasmalcinātu sulīgo barību, zaļbarību, dzīvnieku valsts barību
sibarīds Baudkārs cilvēks, izvirtulis; sibarīts
cepurīšu sēnes bazīdiju sēņu rindas morfoloģiska grupa ("Agaricales"), kurā iekļauto sēņu augļķermeņiem ir cepurīte un kātiņš, kā arī mīksta, gaļīga (nevis sīksta, koksnaina) konsistence, 8 rindas un 17 dzimtas; galvenās ir beku, bērzlapju un lapiņsēņu dzimtas, to augļķermeņi diezgan lieli, gaļīgi, ātri sapūst
spilīts Bāzisks paleotipa iezis, kas veidojies no bazalta sastāva lavas zemūdens izvirdumos; galvenie minerāli: albīts, hlorīts; zaļganpelēks
baidēties Bažīties, uztraukties, šaubīties; uzmanīties, censties izvairīties (no kā nevēlama)
aizbāzīt Bāžot (ko) piepildīt, aizdarīt
aizbāzt Bāžot (ko), piepildīt, aizdarīt vai aizsprostot
dobīte Bedrīte (2)
dobulītis Bedrīte (2)
iedobe Bedrīte (vaigos, zodā)
iedobīte Bedrīte (vaigos, zodā)
pienaka Bedrīte govs pavēderē piena vēnā
grebļa Bedrīte uz grebļaina ceļs
philtrum Bedrīte virslūpas vidū
iedobele Bedrīte, iedobīte
krustu bedrītes bedrītēm līdzīgi padziļinājumi jostasvietas skriemeļu apovidū, sevišķi sievietēm
botrijas Bedrītes vai rievas dažu lenteņu galvgalā, ar kurām tie piesūcas pie saimniekorganisma
šmugāt Bēgt, izvairīties
bēgt kā no uguns bēgt, izvairīties no kā nepatīkama
bokstēt Bēguļot; vairīties; slapstīties
atstāt Beigt (ko darīt, kam nodoties u. tml.)
lācīši Beku dzimtas ģints ("Leccinum"), sēņu augļķermeņi lieli, cepurītes diametrs - 3-30 cm, 22 sugas, Latvijā konstatētas 9 sugas, pie kurām pieder arī apšubekas un bērzubekas
sviestbeka Beku dzimtas ģints ("Suillus syn. Ixocomus"), ēdama beka ar dzeltenbrūnu cepurīti, dzeltenu mīkstumu un stingru kātu, 41 suga, Latvijā konstatētas 7 sugas
žultsbeka beku dzimtas ģints ("Tylopilus"), 19 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga, sēne (beka) ar brūnu cepurīti, baltu vai viegli sārtu mīkstumu un ļoti rūgtu garšu
samtbeka Beku dzimtas ģints ("Xerocomus"), ēdama sēne ar brūngandzeltenu samtainu cepurīti, 19 sugu, Latvijā konstatētas 8 sugas
parastā sviestbeka beku dzimtas sviestbeku ģints suga ("Suillus luteus"), priežu mikorizas ēdama sēne ar dzeltenbrūnu cepurīti, dzeltenu mīkstumu un stingru kātu; sviestbeka, arī sviesta beka
apšu beka beku suga ("Boletus rufus"), ēdama sēne ar iesarkanu cepurīti
beļašs Belašs – eļļā vārīts pīrāgs ar maltas gaļas pildījumu
hauli Berberu sieviešu tērps no brīvi krītoša auduma, apjozts ar jostu un uz pleca sasprausts ar sprādzi
bēriņš Bērītis
ārlaulības bērns bērns, ko likums neatzīst par oficiālā laulībā dzimušu; bērns, kas piedzimis nekad laulībā nesastāvējušai sievietei vai kas dzimis pēc 306 dienām, skaitot no mātes vīra nāves vai laulības šķiršanas, vai tās atzīšanas par neesošu, vai arī, ja izdarītais ieraksts par bērna tēvu ir anulēts
aizberzēt Berzējot aizvērt, aizdarīt
izrīvēt Berzējot iztīrīt
izberzēt Berzējot iztīrīt, izslaucīt (parasti acis)
noberzēt Berzējot notīrīt, nospodrināt, arī nogludināt (priekšmeta) virsmu, ārpusi
nobružģāt Berzējot padarīt netīru
izbraucīt Berzējot, braukot padarīt mīkstāku vai līdzenāku
apbrucināt Berzējot, skalojot daļēji notīrīt, nolobīt (mizu), piemēram, jaunajiem kartupeļiem
apbružāt Berzējot, skalojot daļēji notīrīt, nomazgāt
krimilde Bērzlapju dzimtas pienaiņu ģints 6 sugu grupa, ēdamas sēnes ar pelēcīgi brūnu cepurīti un baltu kātu
rudmiese bērzlapju dzimtas pienaiņu ģints divas sugas, ēdamas lapiņu sēnes ar dažādu toņu oranžkrāsas cepurīti, kam ir iezaļganas, koncentriskas svītras
cūcene Bērzlapju dzimtas pienaiņu ģints suga ("Lactarius necator syn. Lactarius turpis"), sēne ar tumšu, zaļganbrūnu cepurīti
saldūksne Bērzlapju dzimtas pienaiņu ģints suga ("Lactarius resimus"), ēdama sēne ar baltu cepurīti un resnu, baltu kātiņu
parastais vilnītis bērzlapju dzimtas pienaiņu ģints suga ("Lactarius torminosus"), ēdama sēne ar rozā cepurīti un kātiņu
šrubēt Berzt, tīrīt
šrubīt Berzt, tīrīt
dzīvucis Bērzu šampanietis - dzēriens, pa vidu starp alu, sidru un šampanieti: novecējušā alū ieliek no mizas daļēji attīrītu bērza zariņu, patur minūtes piecpadsmit vai nedaudz ilgāk, pa bērza zaru nāk putodams alus ārā, kad beidzot putot, iznāk viegls, šampanietim līdzīgs dzēriens
atberzt Beržot dabūt nost, attīrīt; noberzt
izšaravāt Beržot izmazgāt, iztīrīt
izberzt Beržot iztīrīt (parasti no iekšpuses)
nošaravāt Beržot nomazgāt, notīrīt
noberzt Beržot notīrīt, nospodrināt (priekšmeta) virsmu, ārpusi
paberzt Beržot patīrīt, paspodrināt
saberzt Beržot sasmalcināt; beržot padarīt viendabīgu, arī mīkstu
pārberzt beržot tīrīt, mazgāt u. tml. visu (kā) virsmu; beržot tīrīt, mazgāt u. tml. visu (kā) virsmu vēlreiz, no jauna
attrīt Beržot vai nemākulīgi trinot padarīt neasu
aizbetonēt Betonējot aizdarīt; betonējot padarīt nepieejamu
vieglu roku bez apdomāšanās, arī nežēlojot mantu, naudu (ko darīt)
adendrītisks bez dendrītiem: noteiktas nervu šūnas spinālajos ganglijos
āpseļ āpseļiem bez domāšanas, kaut ko pavirši darīt
ar gariem zobiem bez intereses, ar nepatiku (ko darīt)
tāpatēm bez īpašas gatavošanās, piepūles, arī ne sevišķi rūpīgi; tā kā parasti (darīts, noticis)
zilā (arī tukšā) gaisā bez jēgas, bez mērķa, arī bez rezultāta (piemēram, ko darīt)
tukšā (arī zilā) gaisā bez jēgas, bez mērķa, arī bez rezultāta (piemēram, ko darīt)
nevilkt laiku garumā bez kavēšanās, iespējami ātrāk (ko darīt, veikt)
(ar) gariem zobiem bez spraiguma, negribīgi (ko darīt)
pamanīties bez tīša nolūka paralēli citām darbībām paspēt izdarīt ko neveiklu
salangane Bezdelīgas Āzijas dienvidrītos, kuras savas ligzdas izklāj ar smalku zāli un tās apsiekalā; šīs ligzdas Ķīnā ēd kā lielu gardumu
apbezdēt Bezdot padarīt smirdīgu
nobezdēt Bezdot padarīt smirdošu
raut (arī zagt) aci (arī acis) no pieres ārā (arī laukā) Bezizejā darīt neiespējamo
džakāties Bezjēdzīi kaut kur atrasties un it kā kaut ko darīt
dimetīlamīns Bezkrāsaina gāze ar ammonjaka smaku, atrodama siļķu sālījumā un netīrītā koka etiķī, kā arī rodas zivīm pūstot; iegūst no techniskā trimetīlamīna, vai vārot p-nitrosodimetīlanilīnu kopā ar sārmu
bazariķ Bezmērķīga pļāpāšana, tīšs skandāls, lai novērstu uzmanību no tā laikā izdarītā nozieguma
bizinēt Bezmērķīgi, arī steigā (ko) darīt
aizklupinēt Bezpalīdzīgi aiziet (vairākkārt krītot)
šķūrēt Bīdīt, arī līdzināt, tīrīt, parasti ar šķūri
vērt Bīdīt, celt, griezt u. tml. (piemēram, vāku, aizkaru, arī mēbeles, durvis) tā, lai (tie) nonāktu vēlamajā stāvoklī (piemēram, lai attiecīgā aile būtu vaļā vai ciet); šādā veidā padarīt (piemēram, priekšmeta, telpas) iekšieni vaļēju vai slēgtu
aizbīdīt Bīdot aizdarīt, aizvērt; bīdīt ciet
Subcoccinella vigintiquatuorpunctata biešu mārīte
biekiezis Biezi savārīts ēdiens
zirņu biezputra biezi savārīts zirņu ēdiens
bieķīze Biezi savārīts, negaršīgs ēdiens
tumēt Biezināt (šķidrumu), padarīt (to) tumīgu
acs Biezputrā iespiesta bedrīte aizdara ielikšanai
atvārīt Biezu vai sāļu ēdienu, pielejot ūdeni, vārīt otrreiz
apdeldēt Bieži atkārtojot, padarīt neinteresantu
nodrāzt Bieži lietojot, padarīt (piemēram, vārdu, izteicienu) parastu, apnīkstošu
nodeldēt Bieži lietojot, padarīt (piemēram, vārdu, izteicienu) parastu, apnīkstošu; nodrāzt 1(3)
vazāt Bieži pieminēt (kādu) sarunās, avīžu rakstos (parasti nosodot, saistībā ar ko kompromitējošu); pārāk bieži lietojot (ko), padarīt (to) parastu, apnīkstošu
iedauzīt Bieži sitot, iebaidīt, padarīt tramīgu
turēt maku vaļā bieži, arī ilgstoši izdarīt maksājumus
purināt Bieži, strauji kustināt (koku, krūmu, to zarus), cenšoties, piemēram, panākt, lai nokrīt augļi
bijanos Biju bijanos - atbilde uz jautājumu "Kur tu biji?", lai ar humoru izvairītos no konkrētas atbildes
iebikstīt Bikstot padarīt bailīgu, tramīgu (dzīvnieku)
biķerīši Biķerītis
duplets Biljarda spēlē - bumbas trāpījums citai bumbai, kura, atsitusies pret apmali un atripojusi no tās nost, iekrīt makā
goniometrs biomehānikā - ierīce, ar ko mērīt leņķus, kas rodas locītavās, cilvēkam kustoties
piebārstīt Birstot, krītot (kam) lielākā daudzumā, tikt pilnīgi vai daļēji pārklātam (ar to)
kriminālnodarījums Bīstams ar nodomu vai aiz neuzmanības izdarīts nodarījums (darbība vai bezdarbība), kurš paredzēts Krimināllikumā un par kura izdarīšanu draud kriminālsods; noziedzīgs nodarījums
bizmaniņa Bizmārīte
jādelēties Blandīties, klīsta pa pasauli; nedarbus darīt
atbala Blāzma, atsarkums (pie debess); bāla, sarkanīga rīta vai vakara gaisma
kaķoties Blēņoties, niekoties, drusku ko padarīt
izblietēt Blietējot padarīt pilnīgi blīvu, izlīdzināt
pieblietēt Blietējot saplacināt, padarīt blīvu, līdzenu
bendēt Bojāt, padarīt nederīgu lietošanai (piemēram, ierīci, darba rīku)
dīrāt Bojāt, plēst; darīt pāri
čakarēt Bojāt; traumēt; darīt pāri
neiroborelioze Borelioze, kas izraisa nervu sistēmas traucējumus; visbiežāk izpaužas ar meningītu, kraniālo neirītu vai radikulopātiju, var arī kombinēties
pappus Botānikā kurvjziežu un baldirānu dzimtas augiem pūkainas, sausas kausiņa atliekas pie augļiem krītamā širmja veidā, izplatīšanās līdzekļi šiem augiem
sabradāt Bradājot (pa ko, pāri kam), padarīt (to), parasti ļoti, viscaur, slapju, netīru
nopļekāt Bradājot notraipīt, padarīt netīru
nopļekatāt Bradājot notraipīt, padarīt netīru; nobradāt, nomīdīt; nopļekāt
salāčot Bradājot notraipīt, padarīt slapju, netīru
izbradāt Bradājot padarīt nelīdzenu, grumbuļainu
pļencēt bradāt pa ūdeni turp un atpakaļ vai darīt tur kaut ko citu
brāļamreize Brāļa kārta, reize (ko darīt, ko saņemt u. tml.)
brālimreize Brāļa kārta, reize (ko darīt, ko saņemt u. tml.); brāļamreize
pākšņi Brandži - svaigi, ar pākstīm novārīti zirņi vai pupas
bļorrāt Braucot pa slapju, dubļainu ceļu, bojāt (to), darīt grambainu, (iešanai, braukšanai) grūti izmantojamu
izbļorrāt Braucot pa slapju, dumbrainu ceļu, padarīt (to) viscaur dubļainu, nelīdzenu; izdangāt
moļļāt Braucot, piemēram, pa slapju, dubļainu ceļu, vietu, darīt nelietojamu, bojāt (ceļu, vietu)
muļļāt Braucot, piemēram, pa slapju, dubļainu ceļu, vietu, darīt nelietojamu, bojāt (ceļu, vietu)
izbraukāt Braukājot padarīt nelīdzenu (parasti ceļu)
nobraucīt Braukot (gar ko, pa ko), notīrīt
kvasija Brazīlijā un Austrumāzijā sastopams koks, kura koksne satur indes kvasīnu un kvasolu, ko izmanto farmācijā, medicīnā un augu aizsardzībā; Surinamas kvasijas mizu agrāk lietoja alus darītavās apiņu vietā, arī pret cērmēm, citiem tārpiem un slimībām
sabrist Brienot (pa ko, pāri kam), padarīt (to), parasti ļoti, viscaur, slapju, netīru
breitiņš Brītiņš
brītīns Brītiņš
brīvais Brīvās krišanas paātrinājums - paātrinājums, ko iegūst ķermenis, krītot uz Zemi no neliela augstuma bezgaisa telpā
vaļīns Brīvi krītošs (par apģērbu)
pļurzaks Brīvi krītošs apģērbs
plastisks Brīvi krītošs, arī vijīgs (parasti par tērpu, audumu)
vaļīgs Brīvi krītošs, nepieguļošs (par apģērbu); tāds, kas pēc lieluma un formas pilnīgi nepiegul kājām (par apaviem)
spēles mērītājs brīvkustības mērītājs
svinīgs solījums brīvprātīga apņemšanās izdarīt kaut ko tādu, ko neparedz sabiedrības vai reliģiskās organizācijas prasības
samarieši Brīvprātīga organizācija, kas palīdz tiem, kas nonākuši izmisumā vai grib izdarīt pašnāvību
mielags Brokastis agri no rīta, pirms darba uzsākšanas; arī uz darbu līdzi ņemamais ēdiens
sakaut Bruņotā sadursmē padarīt (pretinieku) nespējīgu turpināt cīņu
nobružāt Bružājot, nevērīgi lietojot, padarīt ļoti neizskatīgu
pabružāt Bružājot, nevērīgi lietojot, padarīt neizskatīgāku
sabalansēts budžets budžets, kurā izdevumi precīzi sakrīt ar ieņēmumiem
frikadeles Buljonā vārītas maltas gaļas lodītes
Buļi Buļu iezis - krauja Braslas labajā krastā, \~2,5 km augšpus ietekas Gaujā, Krimuldas novada Krimuldas pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, to veido augšdevona Gaujas svītas sarkanīgie smilšakmeņi; augšgalā krauja sastāv no 2 pakāpēm: apakšējā ir 12-15 m augsta, vertikāla siena, augšējā - lēzenāka, 3-10 m augsta; lejasgalā izrobotās sienas augstums - 8-10 m; 2-4 m virs ūdenslīmeņa ir slīpslāņotu smilšakmeņu kārtas ar fosforītu un fosfātu mālu oļiem un bruņuzivju fosīlijām; piekājē izveidojies \~5 m augsts divpakāpju ūdenskritums
killēšana Buras pakaļējās malas drebēšana, ja bura nostādīta tā, ka tās virziens gandrīz sakrīt ar vēja virzienu
govs halze burāšanas manevrs, stiprā laikā burājot pie vēja, lai pārietu uz otru halzi, jahtas priekšgalu negriež pret vēju, bet, strauji nokrītot no kursa, vējam pagriež heķi, notiek halzēšana, un, turpinot griešanos, uzņem vajadzīgo kursu
pļikstēt Burbuļot, pliukšķēt lietus pilieniem krītot peļķē
bļorkstēt Burbuļot, radīt burbuļošanai līdzīgu troksni, arī troksni, kāds rodas vairākiem priekšmetiem iekrītot ūdenī
bubelēt Burties un šo to darīt
salikšana Burtu komplektēšana vārdos, rindās un lappusēs; var izdarīt ar rokām (mūsdienās reti), no 19. gs. b. - ar rindu liešanas mašīnām (linotipiem), tagad gk. ar fotosalikumu, tekstu ierakstot datora atmiņā un ar datoru vadot salikšanas mašīnu, vai izdrukājot uz caurspīdīgas pamatnes, no kuras izgatavo iespiedformu
šprīttakelējums Buru peldlīdzekļa virsklāja aprīkojuma veids, kad jahtai ir četrstūraina bura, bet nav gafeles, lai bura nesaplaktu, tai pa diagonāli iet šprītbomis
fordevinds Burukuģa kurss, kas sakrīt ar vēja virzienu
iedaris Burvis, kas citiem var nodarīt ļaunu
neredzene Burvju cepure, kas padarītu neredzamu
izburzīt Burzot padarīt viscaur mīkstāku, arī tīrāku
saburzāt burzot padarīt, parasti viscaur, negludu
saburžināt burzot padarīt, parasti viscaur, negludu
saburzīt Burzot padarīt, parasti viscaur, negludu
stāvēt (kāda) varā būt (kāda) varā (piemēram, ko darīt)
pacelties spārnos būt apņēmības pilnam ko darīt; sākt aktīvi darboties
sacelties spārnos būt apņēmības pilnam ko darīt; sākt aktīvi darboties
celties kā spārnos būt apņēmības pilnam ko darīt; sākt aktīvi darboties
jemties būt ar mieru darīt (ko), solīties darīt (ko)
drīkstēt būt ar tiesībām (ko darīt); būt tādam, kam ir atļauts
kā uz sēkļa izmests būt bezizejas stāvoklī, neziņā, ko darīt, kā rīkoties
pērties kā pa pirti būt dažādu rūpju nomāktam, tik tikko spēt izdarīt vajadzīgo
būt uz strīpas būt gatavam, spējīgam ko darīt
izadoties būt iespējai ko izdarīt, paveikt; norisināties tā, kā iecerēts
būt (kāda) spēkos (retāk spēkā) būt iespējai, līdzekļiem (ko darīt, veikt)
izdoties būt iespējamam kaut ko izdarīt, paveikt; būt iespējai kaut ko izdarīt
atmaksāties būt izdevīgi (kam ko darīt)
nezināt, kur likties būt nemierīgam, satrauktam, nespēt nomierināties un nezināt, ko darīt, uz kurieni iet
taustīties kā pa tumsu būt neziņā, šaubīties par to, kā kaut kas darāms, apjēdzams; darīt ko bez panākumiem
domāt būt nolūkam, nodomam, gribēt, arī paredzēt, gatavoties (ko darīt)
turēties būt novietotam, atrasties (kur) tā, ka nekrīt, negāžas, paliek vēlamajā vietā (parasti par priekšmetiem)
attaisnot būt par apstākli, faktoru, kas pieļauj ko darīt
rosināt būt par cēloni tam, ka (kādam) rodas griba, vēlēšanās, slieksme (ko darīt)
kārdināt būt par cēloni tam, ka (kādam) rodas spēcīga tieksme, vēlēšanās (pēc kā, ko darīt)
likt būt par cēloni tam, ka (kāds) ir spiests, izjūt nepieciešamību (ko darīt, kā rīkoties)
urdīt būt par cēloni tam, ka (kāds) izjūt neatlaidīgu vēlēšanos, nepieciešamību (ko darīt, veikt)
iegāzt būt par cēloni tam, ka (kas) gāžas un iekrīt (kur iekšā)
nopūst būt par cēloni tam, ka (kas) novirzās (nost no kā) tā, ka nokrīt zemē, būt par cēloni tam, ka (kas) novirzās (nost no kā) un nokrīt (kur, uz kā u. tml.) - parasti par vēju
sasist būt par cēloni tam, ka (kas) tiek saplēsts, parasti pilnīgi, sabojāts, padarīts nelietojams
sadauzīt būt par cēloni tam, ka (kas) tiek, parasti pilnīgi, saplēsts, sabojāts, padarīts nelietojams
izgāzt būt par cēloni tam, ka izkrīt (no kurienes, kur u. tml.)
liegt būt par cēloni tam, ka nav iespējams (ko darīt)
ļaut būt par cēloni tam, ka rodas iespēja, labvēlīgi apstākļi (piemēram, ko darīt, izpaust)
piekaisīt būt par cēloni tam, ka, birstot, krītot (kam) lielākā daudzuma, tiek (kas) pilnīgi vai daļēji pārklāts (ar to)
dzēst būt par cēloni, ka (kas) kļūst nesaskatāms vai grūti saskatāms, padarīt (ko) nesaskatāmu vai grūti saskatāmu
kavēt būt par cēloni, kas traucē (kādu ko darīt), rada šķēršļus (kādam viņa darbībā)
mēgt būt parastam, vispārpieņemtam (ko darīt)
gulēt uz ausīm būt pasīvam, nedarīt vajadzīgo
turēt rokas klēpī būt pasīvam, neko nedarīt, lai kaut ko sasniegtu (biežāk nolieguma teikumos)
nostundēt būt punktuālam, saskaņot laiku lai kaut ko darītu vienlaicīgi
dabūt būt spiestam (ko darīt, izjust)
paspēt būt tādā stāvoklī, kad ir iespējams (ko izdarīt) pirms kādas citas, tūlīt sekojošas darbības
durstīt būt tādai sāpju sajūtai, it kā kāds izdarītu atkārtotus sīkus dūrienus ar ko asu
dziedināt būt tādam, kam ir spēja darīt veselu, novērst slimību (par ārstniecības līdzekļiem, to īpašībām)
tiekties būt tādam, kam ir tieksme (piemēram, ko darīt, sasniegt, iegūt, izmantot), izjust nepieciešamību (pēc kā)
svārstīties būt tādam, kas atrodas svārstībā (1); būt tādam, kas spēj izdarīt svārstības
varēt būt tādam, kuram ir fiziska vai psihiska īpašība, šādu īpašību kopums, arī darbības, stāvokļa ievirze, kas rada iespēju ko darīt, veikt, arī uztvert ko, reaģēt uz ko (par dzīvām būtnēm); arī spēt (1), prast
spēt būt tādam, kuram ir psihiska vai fiziska īpašība, šādu īpašību kopums, kas rada iespēju ko darīt, veikt, arī uztvert ko, reaģēt uz ko (par cilvēkiem); arī varēt (1)
nobirdināt būt tādam, no kā atdalās un nokrīt (augu daļas) - par augiem
nobirt būt tādam, no kā atdalās un nokrīt (parasti visas lapas, arī visi ziedi, augļi) - par augiem
nomest būt tādam, no kā, mainoties apspalvojumam, apmatojumam, ragiem, ādai, atdalās (vecās spalvas, apmatojums, ragi, āda); būt tādam, kam (parasti lapkritī) nokrīt (lapas)
mest būt tādam, no kā, mainoties apspalvojumam, apmatojumam, ragiem, ādai, atdalās vecās spalvas, mati, ragi, āda; būt tādam, kam (parasti lapkritī) nokrīt lapas
pilēt būt tādam, no kura (kas) atdalās un krīt, tek pa pilieniem
lāsēt būt tādam, no kura pil, krīt ūdens lāses, pilieni (piemēram, par jumtu)
lāsot būt tādam, no kura pil, krīt ūdens lāses, pilieni (piemēram, par jumtu)
atlikt būt tikai vienai iespējai (ko darīt)
piesargāties būt uzmanīgam, lai izvairītos no kaut kā nevēlama
uzmanīties būt uzmanīgam, piesardzīgam, lai izvairītos (no kā nevēlama)
sulfasalazīns C11H12N4O3S, antibakteriāls sulfonamīda atvasinājums; lieto viegla vai vidēji smaga čūlainā kolīta, kā arī reimatoīdā artrīta ārstēšanā
oksifenbutazons C19H20N2O3, fenilbutazona atvasinājums ar tam līdzīgu toksiskumu, pretiekaisuma, pretsāpju un pretdrudža darbību; lieto artrīta, podagras un līdzīgu slimību ārstēšanā
reskripts Cariskajā Krievijā - vispārējai zināšanai publicēta cara vēstule pavalstniekam, kurā tika izteikta pateicība par izdarītiem pakalpojumiem, paziņots par apbalvošanu utt.
caurlaidības koeficients cauri videi izgājušās starojuma plūsmas attiecība pret starojuma plūsmu, kas krīt uz vides virsmas
mikrocaurulītes Caurītes - šūnas balsta struktūras; veido arī dalīšanās vārpstu, skropstiņas, viciņas un centriolas
mikrotubuļi Caurītes - šūnas balsta struktūras; veido arī dalīšanās vārpstu, skropstiņas, viciņas un centriolas
celīnu tīrīt celīnu notīrīt
blamēt Celt neslavu, publiski darīt (kam) kaunu
blamierēt Celt neslavu, publiski darīt (kam) kaunu; apvainot; niecināt
okluzivpesārijs Celuloīda, cietas gumijas vai sudraba aizsargcepurīte dzemdes noslēgšanai (pret grūtniecību)
iekšējā situācija ceļi, grāvji, trases instrumentāli uzmērīto nogabalu robežās
genufleksija Ceļu locīšana, pielūgšana krītot ceļos
lūkot Censties (ko darīt, īstenot)
raudzīt Censties (ko darīt, īstenot); mēģināt
vairīties Censties atvairīt (parasti nepatīkamas, domas, izjūtas u. tml.)
gaiņāt Censties atvairīt (piemēram, domas, jūtas, nogurumu)
gainīt Censties atvairīt (piemēram, domas, jūtas, nogurumu); gaiņāt (3)
gaiņāties Censties atvairīties (piemēram, no domām, jūtām, noguruma)
gainīties Censties atvairīties (piemēram, no domām, jūtām, noguruma); gaiņāties (3)
kapīties Censties atvairīties, tikt vaļā
griezt ceļu (kādam) censties izvairīties no nesaskaņām, sadursmēm ar kādu, piekāpties, paklausīt (biežāk nolieguma teikumos)
maldīties kā pa tumsu censties ko izdarīt, paveikt bez pietiekamām zināšanām, bieži kļūdoties
piršļāt Censties ļoti ātri (ko) darīt, veikt
rosināt Censties padarīt (kādu) rosīgu, aktīvu; censties panākt, ka sākas (darbība, rīcība)
kārdināt Censties panākt ar savu izturēšanos, rīcību, runu, ka (kādam) rodas spēcīga tieksme, vēlēšanās (pēc kā, ko darīt)
vairīties Censties panākt, ka (kas) nav jāveic, jādara; censties (parasti ko nevēlamu) nedarīt
pacensties Censties tā, ka kļūst iespējams (ko izdarīt, sasniegt)
kratīties vaļā censties tikt vaļā, atbrīvoties, arī izvairīties
lūkāt Censties, mēģināt (ko darīt)
mēģināt Censties, pūlēties (ko izdarīt, sasniegt kādu mērķi)
mēģinājums cenšanās ko izdarīt, sasniegt kādu mērķi
mēģināšana cenšanās, pūlēšanās (ko izdarīt, sasniegt kādu mērķi)
likt pie sirds cenšoties ietekmēt (kādu), lūgt, pieteikt (ko izdarīt, ievērot u. tml.)
eskeipisms Centieni aizbēgt, izvairīties no nepatīkamā, mēģinājumi izstumt to no apziņas, piesātinot apziņu ar patīkamo
Kecalkoatls Centrālamerikas indiāņu mitoloģijā - viena no trīs galvenajām dievībām - dievs - pasaules, cilvēku un kultūru radītājs, stihiju pavēlnieks, rīta zvaigznes, dvīņu dievs, priesteru un zināšanu aizbildnis
hidroklons Centrbēdzes tipa papīrmasas attīrītājs; lieto galvenokārt makulatūras masas attīrīšanai no metāliskiem piemaisījumiem
apcept Cepot padarīt brūnu, arī apgrauzdēt (no virspuses, no visām pusēm)
apbrūnināt Cepot, grauzdējot padarīt no virspuses brūnu (piemēram, gaļu, maizi); kausējot padarīt brūnu (piemēram, sviestu)
kamere Ceptas vai vārītas gaļas āda
svīdene Cepums no rudzu miltiem, taukos vārīts un krāsnī cepts
svīdenis Cepums no rudzu miltiem, taukos vārīts un krāsnī cepts
svīdiņš Cepums no rudzu miltiem, taukos vārīts un krāsnī cepts
brilīte Cepurīte
Cepurīte Cepurītes ezers - atrodas Valkas novada Zvārtavas pagastā, platība - 9,3 ha
minerālvaski Ceresīns - rafinēts ozokerīts, balta, cieta mikrokristāliska masa, lieto sveču rūpniecībā, ziedēm, bišu vasku vietā
atbelzt Cērtot (sitot) padarīt neasu
atcirst Cērtot padarīt (ko) vaļēju
izcirst Cērtot padarīt klaju, brīvu, bez kokiem
atcirst Cērtot padarīt neasu (darba rīku, kam ir asmens)
atbuinīt Cērtot padarīt neasu; atcirst
izkantēt Cērtot padarīt, izveidot stūrainu
mezozojs ceturtā ēra zemes ģeoloģiskajā vēsturē - posms starp paleozoju un kainozoju, pirms \~230-67 miljoniem gadu, iedalās 3 periodos: triass, jura, krīts; mezozoja ēra
metiletilketons CH3COCH2CH3, butanons, šķidrums ar ētera smaržu, atrodams netīrītā metīlalkoholā, lieto kā šķīdinātāju, izmanto arī šmpūnos, matu kondicionētājos, nagu lakā un smaržās, var kairināt acis, ādu un gļotādas, var izraisīt CNS deprasiju, galvassāpes, dermatītu, var būt toksisks aknām un nervu sistēmai
izonitrili Ciānūdeņražskābes atvasinājumi, nitrītu struktūrizomēri; izocianīdi
izocianīdi Ciānūdeņražskābes atvasinājumi, nitrītu struktūrizomēri; izonitrili
platināt Cienāt, pielaidīgu darīt
bolero veste cieša, līdz pakrūtei saīsināta veste, ko valkā neaizdarītu
noslēgt cieši aizdarīt; būt tādam, kas atrodas (kā atverei) cieši priekšā, virsū
aizslēgt cieši aizvērt, aizdarīt (piemēram, acis, lūpas)
digestors cieši noslēdzams katls, kur lielā karstumā var izvārīt vaļējos katlos neizvārāmas vielas
iedurt cieši pieskarties (kādam ar ko asu, smailu), lai nodarītu sāpes
sasprandzēt cieši savelkot, aizdarīt (jostu, siksnu) ar sprādzi
saspraņģēt cieši savelkot, aizdarīt (jostu, siksnu); sajozt (kādu ķermeņa daļu)
slīpēšana Cieta materiāla, piem., stikla, virsmas apstrāde ar abrazīvu, lai noņemtu virskārtu vai padarītu virsmu mikronelīdzenu; parasti slīpē, lietojot dažāda smalkuma pulverus (korundu, karborundu, smiltis), ko padod uz slīpējamās virsmas pastas vai ūdens suspensijas veidā
servelāde cieti kūpinātas vārītas desas šķirne ar sīkiem speķa gabaliņiem
dūrometrs Cietības mērītājs - aparāts dažādu materiālu cietības noteikšanai
sārtā cietpiepe cietpiepju suga ("Phellinus viticola"), augļķermeņi nelieli, parasti ar izteiktu cepurīti, brūngani, aug uz maz sadalītām nelielām skujkoku kritalām (nelieliem stumbriem, lieliem zariem) mitros, ēnainos mežos
apdedzināšana Cietu materiālu un izstrādājumu pakāpeniska uzkarsēšana un izturēšana augstā temperatūrā, lai tie iegūtu vajadzīgās īpašības (piemēram, cietību, stiprību) un attīrītos no piemaisījumiem
cik (tik) uziet Cik gribas, cik vēlas (piemēram, ko darīt)
līdz galam (atdarīt, atvērta) (vaļā) cik iespējams plaši, pavisam plaši (atdarīt, atvērt u. tml.)
ko nagi nes cik vien ir spēka, cik ātri vien spēj (ko darīt)
no visa spēka cik vien spēka (ko darīt, veikt)
visā spēkā cik vien spēka (ko darīt, veikt)
dzīvnieku vairošanās cikls sākas ar riestu, tam seko grūsnības periods, mazuļu dzimšana, to audzēšana; daudzām dzīvnieku sugām riests sakrīt ar atļautajiem medību termiņiem, tā stirnāžus un staltbriežu buļļus medī riesta laikā, kad dzīvnieki kļūst neuzmanīgi vai arī vieglāk atklājami
cilijas Ciliārā ķermeņa smalkas matveidīgas skropstiņas, kam piemīt spēja izdarīt kustības tikai vienā noteiktā plaknē, ļoti ātri saliecoties uz vienu pusi un daudz lēnāk atgriežoties sākotnējā stāvoklī
ortropsija cilvēka acs spēja redzēt labāk rītausmā vai krēslā nekā spilgtā saules gaismā
homunkuls cilvēka miesas auglis; pundurītis
oleandrisms cilvēka vai dzīvnieku saindēšanās ar oleandru, kas satur sirds glikozīdus; raksturīgās pazīmes ir gastroenterīts ar vemšanu un caureju, paātrināta sirdsdarbība un elpošana, dažreiz beidzas letāli
makrokefali Cilvēki ar visai lielām galvām, kuri esot dzīvojuši ziemeļrītos no Melnās jūras
palaidnis cilvēks (parasti bērns), kas izdara vai mēdz izdarīt (parasti nelielus) pārkāpumus, neievēro uzvedības normas; arī nebēdnis, nerātnis
nedarbnieks cilvēks (parasti bērns), kas mēdz darīt nedarbus
ienaidnieks cilvēks, ar ko ir naidīgas attiecības; cilvēks, kas cenšas (kādam) kaitēt, darīt ļaunu
pogainis cilvēks, kam drēbes ar (daudzām uzkrītošām) pogām
kuprainis cilvēks, kam ir kupris (1); kuprītis
garnadzis cilvēks, kam piemīt tieksme izdarīt sīkas zādzības; sīks zaglis
zombijs cilvēks, kas ar savu pasivitāti, rakstura trūkumu un mehānisku uzvedību atgādina šādu atdzīvinātu mironi; arī cilvēks, kas ar narkotikām, hipnozi u. tml. metodēm padarīts par citu gribas aklu izpildītāju
sifilofobiķis cilvēks, kas bailēs saslimt ar sifilisu pārspīlēti tiecas izvairīties no pieskaršanās citiem cilvēkiem
rīta cilvēks cilvēks, kas ceļas laicīgi un aktīvi darbojas no rīta
piršlis cilvēks, kas cenšas ļoti ātri visu padarīt
mākoņu stūmējs cilvēks, kas daudz un gudri runā par augstām lietām, bet pamet nepadarītus savus dienišķos darbus
šausmonis cilvēks, kas ir izdarījis vai spēj izdarīt ko šausmīgu
briesmonis cilvēks, kas izdarījis vai spēj izdarīt ko briesmīgu, arī nežēlīgu; necilvēks
necilvēks cilvēks, kas izturas, rīkojas necilvēcīgi; cilvēks, kas izdarījis vai spēj izdarīt ko briesmīgu, nežēlīgu; briesmonis (3)
mazgātājs cilvēks, kas mazgā; darītājs no [mazgāt]{s:331}
gramstīklis cilvēks, kas mēdz izdarīt sīkas zādzības
rīta putns cilvēks, kas mēdz no rītiem agri celties
soloha cilvēks, kas neko nevar kārtīgi izdarīt
nepratējs cilvēks, kas neprot (ko darīt)
šņauknāsis cilvēks, kas pauž, izrāda nepatiku pret netīru darbu, mēdz izvairīties no darba
piekritējs cilvēks, kas piekrīt (piemēram, kādam viedoklim, uzskatam, kāda darbībai), aizstāv, atbalsta (to)
glumīzers cilvēks, kas prot veikli izvairīties (no atbildības, pienākuma izpildes u. tml.)
krītonis cilvēks, kas slimo ar epilepsiju jeb krītamo kaiti
herētiķis cilvēks, kas sludina ticības uzskatus, kuri nesakrīt ar oficiālās baznīcas doktrīnu; maldu mācības skolotājs; ķeceris
brīnumdaris cilvēks, kas spēj darīt brīnumus
brīnumdarītājs cilvēks, kas spēj darīt brīnumus
tīrītājs cilvēks, kas tīra, mēdz tīrīt
maiseklis cilvēks, kas traucē, kavē (kādam) ko darīt
transpersona cilvēks, kura subjektīvā dzimumidentitātes izjūta nesakrīt ar bioloģisko dzimumu
dublieris cilvēks, kurš vienlaikus dara to pašu, ko dara kāds cits; aizstājējs, palīgs, rezervists (galvenajam darītājam)
atkauties Cīnoties, ar kaujām atvairīties (no kā)
laikspiedols Ciparparaksts, kas fiksē dokumenta saturu laikā, lai viegli varētu atklāt jebkuru pēc tam izdarītu dokumenta izmaiņu
Cirīša ezers Cirītis, ezers Mārkalnes pagastā
Cīrīša ezers Cirītis, ezers Mārkalnes pagastā
sila cīrulis cīruļu suga ("Lullula arborea"), dziedātājputns, mazāks par lauka cīruli, spārni apaļi ar melnbaltām malām, aste īsa, tās spalvu gali balti, kājas dzeltenbrūnas, ligzdo bedrītē uz zemes zem zāļu cera nelielā, bet biezā augājā, Latvijā sastopams bieži
iesaistīšana Cita cilvēka pamudināšana izdarīt kādu kopēju darbību
viņurīt Citu rītu
līdzdalība Civilprocesā - vairāku prasītāju un (vai) atbildētāju piedalīšanās vienā kopīgā civillietā; krimināltiesībās - apzināta noziedzīga darbība, kurā persona (līdzdalībnieks) kopīgi ar citu personu (izdarītāju) piedalījušies tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, bet pati nav bijusi nodarījuma tiešā izdarītāja
griešanās tiesā civilprocesuāla darbība, kas izdarīta nolūkā panākt tiesvedības ierosināšanu civillietā, lai tiesas ceļā aizstāvētu aizskartās un apstrīdētās tiesības vai ar likumu aizsargātas intereses
uzdevums civiltiesisks līgums, pēc kura viena puse (pilnvarnieks) apņemas otras puses (pilnvaras devēja) vārdā un uz tās rēķina izpildīt noteiktas juridiskas darbības (piemēram, pārvaldīt, nopirkt mantu, izdarīt maksājumus)
cībari Cūku bēru ēdiens, kas tiek pagatavots no mazajiem gabaliņiem, kas cūkas sadalot kur nekur atkrīt, kā cīpslām, nierēm, aknām utt., ko visu saliek katliņā un grauzdē jeb vāra, pie kam izkusušos taukus nosmeļ un atlikušos sausumus ēd ar maizi vai kartupeļiem
ievārījums Cukura sīrupā savārīti augļi vai ogas, kas paredzēti ilgstošai uzglabāšanai
kovellīns CuS, minerāls zilā krāsā, bieži kā sekundārs veidojums uz halkopirīta
čavarot Čavarīt
Ornithogalum umbellatum čemurainā baltstarīte
vairsīpoliņu baltstarīte čemurainā baltstarīte
salnas čemurpūkaine čemurpūkaiņu ģints suga ("Lyophyllum fumosum"), ar pelēkbrūnu cepurīti
četrīši Četrītis
rikši Četrkājaiņu, gk. zirgu, gaita, kas saistīta ar lielu enerģijas patēriņu; šajā gaitā diagonālo kāju pāru kustību stāvokļi sakrīt vai gandrīz sakrīt, tāpēc uz katra soļa dzirdami tikai divi nagu uzsitieni pret zemi
taliss Četrstūraina bārkstaina šalle, ko rīta lūgšanu laikā valkā ebreju vīrieši
šprītbura Četrstūraina bura, kurai no halzstūra, kas nostiprināts pie masta, pa diagonāli uz augšējo brīvo buras stūri iet īpašs apaļkoks - šprītbomis jeb šprīts
šļopances Čības, rītakurpes
šļopanci Čības, rītakurpes
Bārtavas līdzenums dabas apvidus Piejūras zemienē, Latvijas dienvidrietumu daļā, aizņem 5-20 km platu un vairāk nekā 70 km garu Baltijas jūras piekrastes joslu, ziemeļos robežojas ar Piemares līdzenumu, dienvidos robeža nosacīti sakrīt ar Latvijas un Lietuvas robežu
Indzera ezera salas dabas liegums, atrodas Alūksnes novada Alsviķu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1926. g., kopplatība - 6,3 ha, liegumā 3 Indzera salas: Stradu sala (platība - 3,1 ha), Liepu sala (2,6 ha) un Cepurīte (0,6 ha)
arsēna rūdas dabiskas minerālvielas ar palielinātu (vismaz 2%) arsēna daudzumu; var izmantot arsēna ieguvei, galvenie rūdu minerāli ir arsenopirīts, auripigments, realgārs
alvas rūdas dabiskas minerālvielas, ko var izmantot alvas ieguvei; galvenais rūdu minerāls ir kasiterīts
cinka rūdas dabiskas minerālvielas, ko var izmantot cinka iegūšanai, galvenais rūdu minerāls ir sfalerīts
sēra rūdas dabiskas minerālvielas, no kurām var iegūt sēru, galvenie minerāli – tīrradņa sērs, ģipsis, anhidrīts, pirīts
bitumi dabiskas organiskas vielas, kas šķīst organiskajos šķīdinātājos (ozokerīts, nafta, asfalts, gudrons u. c.), arī augu un dzīvnieku atlieku sadalīšanās produkti, kas sastāv no ogļūdeņražiem un to atvasinājumiem
patvēruma vietas dzīvniekiem dabiskas vai mākslīgi veidotas vietas, kur meža dzīvnieki var netraucēti uzturēties; tās nepieciešamas normālu dzīvības funkciju veikšanai — ligzdošanai, mazuļu dzemdēšanai un audzēšanai, kā arī lai izvairītos no plēsējiem
šķīst Dalīties, jukt (piemēram, tiekot vārītam)
aizsērt daļēji piepildot (ar smiltīm, akmeņiem u. tml.), padarīt seklu (upi, ezeru u. tml.)
piepost daļēji sakārtot un satīrīt
pārskruķēt Daļēji, arī ne visai rūpīgi nokasīt, notīrīt ar rīku
pusjēls Daļēji, nepilnīgi izcepts, izvārīts, iekonservēts u. tml. (par pārtikas produktiem)
pusmīksts Daļēji, nepilnīgi izvārīts, izcepts, izsautēts (par pārtikas produktiem)
puspadarīts Daļēji, nepilnīgi padarīts
lakstināt Dancināt; likt kādam kaut ko ar varu darīt
piedangāt Dangājot padarīt ļoti netīru
izdangāt Dangājot padarīt viscaur bedrainu, nelīdzenu (piemēram, ceļu); dangājot radīt, izveidot (kur bedres, iedobumus u. tml.)
dantonisti Dantona piekritēji franču lielās revolūcijas laikā, pēc žirondistu gāšanas mēģināja darīt galu teroram, bet paši 1794. g. aprīlī tika nonāvēti uz ešafota
darbarokas Darba darītāji
publisks patapinājums darba oriģināla, izpildījuma fiksācijas, fonogrammas vai filmas vai to kopiju izmantotāja darbība, ar kuras palīdzību autortiesību vai blakustiesību objekts ar sabiedrībai pieejamu iestāžu starpniecību uz ierobežotu laiku tiek padarīts pieejams neierobežotam personu lokam bez mērķa gūt tiešu vai netiešu ekonomisku vai komerciālu labumu
nostrādāt Darba procesā pilnīgi izmantot, arī padarīt nederīgu turpmākai izmantošanai
aptīrīšana darbība --> aptīrīt (2)
atvēršana darbība --> atvērt; padarīt pieejamu
padarīšana darbība --> padarīt
kaitniecība darbība vai bezdarbība, kas vērsta uz naudas sistēmas, rūpniecības, transporta, lauksaimniecības, tirdzniecības un citu tautsaimniecības nozaru, kā arī iestāžu un organizāciju darbības graušanu nolūkā vājināt valsti, ja šis nodarījums izdarīts, izmantojot uzņēmumus, organizācijas vai iestādes vai darbojoties pretim normālam tā darbam
senioru ļaunprātīga izmantošana darbība vai bezdarbība, kuras rezultātā, izmantojot uzticēšanos, vecākam cilvēkam tiek nodarīts kaitējums vai sagādātas ciešanas
nepieciešamā aizstāvēšanās darbība, kas izdarīta, aizsargājot Latvijas Republikas intereses, sabiedrības intereses, savas vai citas personas tiesības vai aizsargājot personu pret pēkšņu uzbrukumu vai pret šāda uzbrukuma draudiem tādā veidā, ka uzbrucējam tiek nodarīts kaitējums, ja turklāt nav pārkāptas nepieciešamās aizstāvēšanās robežas
galējā nepieciešamība darbība, kas izdarīta, lai novērstu kaitējumu, kas draud valsts interesēm, sev vai citām personām un viņu tiesībām, ja šo kaitējumu konkrētos apstākļos nav bijis iespējams novērst ar citiem līdzekļiem un ja nodarītais kaitējums ir mazāks nekā novērstais
prettiesiska darbība darbība, kas nesakrīt ar tiesību normu prasībām, neatbilst tiesiskiem priekšstatiem, var nodarīt zaudējumus, ir atzīstama par pārkāpumu un sodāma
apskate darbība, ko veic kriminālprocesā un civilprocesā izziņas izdarītājs, prokurors, tiesnesis vai tiesa, lai atklātu nozieguma pēdas, atklātu citus lietiskos pienākumus, iegūtu informāciju par apstākļiem un objektiem, kam ir nozīme nozieguma atklāšanā
pašneitralizēšana darbība, lai padarītu mīnas palaišanas ierīci par darboties nespējīgu pēc iepriekš noteikta laika posma, izmantojot ierīci, kas ir neatņemama mīnas sastāvdaļa
attīrīšana darbība, process --> attīrīt
atvārīšana darbība, process --> atvārīt (1)
humanizācija darbība, process, kurā kaut kas tiek padarīts cilvēkam piemērotāks, pieejamāks, humānāks
glābšana darbība, process, lai novērstu kā (piemēram, cilvēka, dzīvnieka, materiālu vērtību) bojāeju, nelaimes gadījumu, lai izvairītos no kā nevēlama
uzlabošanās Darbības produkta vai procesa progresīvas pārmaiņas, kas izdarītas vairāk vai mazāk mērķtiecīgi un/vai apzināti
absolūtais laiks darbības vārda laika formas nozīme attiecībā pret runas momentu, piemēram, tagadne sakrīt ar runas momentu
subjekta nenoteiksme darbības vārda nenoteiksmes forma, kas teikumā nosauc darbību, ko veic ar teikuma priekšmetu izteikts darītājs
objekta nenoteiksme darbības vārda nenoteiksmes forma, kas teikumā nosauc darbību, kuru veic ar papildinātāju izteikts darītājs
pēdīgais Darbības, norises rezultātā; pēc visa līdz šim teiktā, redzētā, dzirdētā, darītā
kaledulīns Darbīgā viela aptieku kliņģerītēs - tautas līdzeklis pret aizcietējumiem, dzelteno kaiti, vemšanu, limfmezglu tuberkulozi, vēzi
materiālā atbildība darbinieka civiltiesiskā atbildība ir viņa pienākums atlīdzināt zaudējumus, kas, izpildot darba pienākumus, viņa vainas (prettiesiskas darbības vai bezdarbības) dēļ nodarīti darba devējam; darbinieks atbild vienīgi par darba devēja tagadējās mantas samazinājumu, bet neatbild par sagaidāmās peļņas samazinājumu
svārstbraucēji Darbinieki, kas katru dienu no rīta un vakarā pārvietojas starp māju un darbavietu, tā radot slodzes stundas
veseris Darbmašīna, kuras darbības pamatā ir kustīgas krītošās daļas enerģijas pārvēršana deformācijas darbā; šādas darbmašīnas krītošā daļa
pamēgt Darboties, darīt
piņķēties Darboties, pūlēties (parasti ar ko sīku, arī sarežģītu, kura veikšanai nepieciešama pacietība); neveikli darīt (ko)
agrot Darboties, rosīties jau agri no rīta
kruķīt ģelas darboties; darīt (biežāk ko neatļautu, nelikumīgu)
kruķīt Darboties; darīt (parasti ko neatļautu, nelikumīgu)
melnais darbs Darbs (parasti grūts, nepatīkams), kas nepieciešams, lai radītu priekšnoteikumus cita darba darītāja panākumiem
kačāt Darīt
močīt Darīt
šišāt Darīt
veitēt Darīt
blēņoties darīt (arī teikt) ko bez nopietnības vai nozīmes; niekoties; darīt ko sliktu, nepatīkamu
vainu darīt darīt (kādam) ko ļaunu; kaitēt
krudīt darīt (kādam) pāri
jautrināt darīt (kādu) jautru
nest laimi darīt (kādu) laimīgu
nest nelaimi darīt (kādu) nelaimīgu; sagādāt (kādam) bēdas, ciešanas, arī nepatikšanas
vābaļot darīt (kaut ko) bez prieka
kauties darīt (ko grūti paveicamu, arī nepatīkamu)
žvidzināt darīt (ko) ātri
pušķot darīt (ko) daudzveidīgāku, bagātāku (piemēram, ar kādām sastāvdaļām)
ēnot darīt (ko) ēnainu (1)
košināt darīt (ko) košu, skaistu
maut darīt (ko) ļoti intensīvi
lažot darīt (ko) nekvalitatīvi
salest darīt (ko) no viena, un no otra gala, lai vidū satiktos
vēstīt darīt (ko) zināmu mutvārdiem; ziņot, stāstīt
ziņot darīt (ko) zināmu priekšniekam par dienesta jautājumiem pēc reglamentā noteiktas formas
izmēģināt darīt (ko), lai noskaidrotu (piemēram, kādu apstākli, iespēju)
mēģināt darīt (ko), lietot (ko), cenšoties noskaidrot, pārbaudīt (piemēram, kādu apstākli, iespēju)
šeptēt darīt (ko), nodarboties (ar ko); veikli, izmanīgi rīkoties, darboties
dūmināties darīt (ko), radot daudz dūmu, pieļaujot, ka izplūst (kur) dūmi
spert soli darīt (ko), rīkoties (kā)
godu izglābt darīt (ko), rīkoties, lai novērstu apstākļus, situāciju, kas kaitē kāda godam, labajai slavai
strādāt darīt (parasti ko nevēlamu, arī negaidītu)
pārdarīt darīt (parasti ko pietiekami labi nepadarītu) vēlreiz, no jauna
uzbrūvēt darīt alu
asināt darīt asu (darba rīku, kam ir asmens); trīt
atkalēties darīt atgūtnēm, ar sevišķu prieku un steigu
junnēt darīt atklātībā zināmu; izbārt, nosunīt, aiz muguras runāt par kādu sliktu
marķēt darīt atšķirīgu ar kādu zīmi; iezīmēt (2)
gausīt darīt bagātīgu, pietiekamu, svētīt
balinēt darīt baltu, maigu, tīru; spodrināt, tīrīt
iebailēt darīt bažīgu
dakalēties darīt blēņas, būt nerātnam
blēžot darīt blēņas, muļķoties
rūmēt darīt brīvu, neaizņemtu; atbrīvot (piemēram, telpu, laukumu)
pužināt darīt čauganu, irdenu; arī bužināt
daiļot darīt daiļu, patīkamu
gāzt kalnus darīt darbu, kas prasa lielu fizisku spēku; veikt ko lielu, nozīmīgu
plēsties darīt daudz, arī visu iespējamo, lai ko panāktu, sasniegtu
kārt pie lielā zvana darīt daudziem zināmu (_parasti_ ko peļamu, nosodāmu, nevēlamu)
ročkāties darīt dažādus nenozīmīgus darbus
apdrošināt darīt drosmīgu
miekšēt darīt dubļainu, staignu (parasti par lietu)
miekšķēt darīt dubļainu, staignu (parasti par lietu)
duļķot darīt duļķainu (šķidrumu); maisot neļaut (kam) nogulsnēties (šķidrumā)
nogražot darīt ēverģēlības
lēkt no jumta uz ecēšām darīt gandrīz vai neiespējamo, rīkoties neapdomīgi
družināt darīt gludāku, līdzenāku (koku)
gurdināt darīt gurdenu, vārgu, nespēcīgu
ildzināt darīt ilgāku; paildzināt
celt akmeni uz akmens darīt jebkuru citu darbu, tikai ne to kas tiek darīts, vai jādara
rakt bedri (kādam) darīt kādam ļaunu, sagādāt nepatikšanas, apzināti kaitēt
darboties darīt kādu darbu (ilgāku laiku), būt aizņemtam, nodarboties (ar ko)
nodarboties darīt kādu darbu; nodoties kādam darbam, pasākumam
kārināt darīt kārīgu
kaunot darīt kaunu, kaunināt
mīzt pret vēju darīt kaut ko ačgārni ar sliktām sekām
neskatīties atpakaļ darīt kaut ko apņēmīgi, nešaubīgi
ķeimurot darīt kaut ko nepareizi
plustinēt darīt kaut ko neritmiski, haotiski, nemākulīgi
patapt darīt kaut ko nesteidzoties, lēnām
kraistīt darīt kaut ko pavirši
debitēt darīt kaut ko pirmoreiz
ziegt darīt kaut ko pretlikumīgu, noziedzīgu
zapadlo darīt kaut ko sliktu
vaļīt darīt kaut ko steidzīgi un pavirši, virspusēji
piržļāt darīt kaut ko steigā, un rezultātā izdarīt nepareizi, sajaukt
pavirši darīt kaut ko virspusīgi, neiedziļinoties būtībā, nepilnīgi, neprecīzi, nekārtīgi
bērt caurā maisā darīt kaut ko, darboties veltīgi, negūstot nekādus rezultātus, panākumus
ēst ar ēšanu darīt ko (parasti lasīt) ļoti aizrautīgi
cīnīties darīt ko ar grūtībām; iet, pārvietoties ar grūtībām
svīst darīt ko ar ļoti lielu fizisku vai garīgu piepūli
izaicināt likteni darīt ko ar ļoti lielu risku; riskēt, parasti vieglprātīgi, ar savu dzīvību
steigties darīt ko ātri, arī tūlīt, nekavējoties; censties izdarīt, cik iespējams ātrāk
aumoņām darīt ko bez sajēgas, bez apziņas kontroles, lielā ātrumā
aumoņiem darīt ko bez sajēgas, bez apziņas kontroles, lielā ātrumā
ielikt (visu) sirdi (arī (visus) spēkus), arī ielikt (visu) sevi darīt ko dedzīgi, aizrautīgi
ielikt (arī atdot) (visu) sirdi (arī visus spēkus) darīt ko dedzīgi, aizrautīgi, ar visu savu būtni
muļļāt darīt ko gausi, neveikli, niekoties
muļļāties darīt ko gausi, neveikli, parasti neveiksmīgi
karsēt galvu darīt ko grūtu, ar uztraukumiem saistītu; uzbudināties
darīties darīt ko ilgāku laiku; darboties (ar ko)
ķēmoties darīt ko lieku, nevajadzīgu; darīt ko aplamu, bezjēdzīgu
skriet ar izkārtu mēli darīt ko lielā steigā, laika trūkumā, pāri saviem spēkiem
norīt dzīvu vardi darīt ko ļoti nepatīkamu
kankaroties darīt ko mazsvarīgu, tādu, kas traucē kavē (svarīgāku darbu)
ķēmoties darīt ko muļķīgu, arī neglīti jocīgu; muļķoties, ākstīties
lēkt pār ilksi darīt ko negaidītu, nepieņemamu
ķēpāties darīt ko nemākulīgi, lēni, arī nekārtīgi; vilcināties ko veikt, darīt
grābstīties pa tukšu darīt ko nevajadzīgu, lieku
pisties darīt ko neveikli, kavējoties
atjādelēt darīt ko nezajadzīgu, bezjēdzīgu
staigāt uz galvas darīt ko pārgalvīgu
stāvēt kaut vai uz galvas darīt ko pārgalvīgu
staigāt uz rokām darīt ko pārgalvīgu, neiespējamu
iet parasto(s) ceļu(s) darīt ko pierastā, ierastā veidā
iet slidenu ceļu darīt ko tādu, kam var būt nevēlamas sekas, rīkoties nosodāmi
līdzināt ceļu (kādam) darīt ko tādu, kas palīdz sasniegt vēlamo; novērst kavēkļus, veicināt
bruģēt ceļu (kādam, kaut kam) darīt ko tādu, kas palīdz sasniegt vēlamo; veicināt
mudžināties darīt ko, darboties, kustēties, parasti lēni, neveikli, arī nemērķtiecīgi
čubināties darīt ko, darboties, kustēties, radot čabošu troksni
šaut (arī cirst) pār svītru (arī strīpu), arī šaut (arī cirst) pāri svītrai (arī strīpai) darīt ko, rīkoties bez mēra izjūtas
kropļot darīt kroplu (1)
kropļot darīt kroplu (2)
kropļot darīt kroplu (3)
labdarīt darīt labu citam un vispār darīt labu
sacīlināt darīt lepnu, uzpūtīgu, augstprātīgu
pakaļdarīt darīt līdzīgi (kam citam)
rakt kapu darīt ļaunu (parasti citam)
rakt kapu (kādam, kaut kam) darīt ļaunu, apzināti kaitēt
maidzināt darīt maigāku
apmiegot darīt miegainu
bašķoties darīt muļķības
āzoties darīt muļķības, būt nerātnam
bļederēt darīt muļķības, darīt nevajadzīgas lietas
blēņoties darīt nedarbus, blēņas (parasti par bērniem)
izbuldurēties darīt nedarbus, kārtīgi izdauzīties, traki muļķoties
pušierēt darīt neglītu, neizskatīgu
krumpāt darīt negludu, burzīt
jaukt darīt nekārtīgu (priekšmetu kopu, vietu, kur ir vairāki priekšmeti), izvietojot izklaidus, izsvaidot u. tml. atsevišķus priekšmetus; kliedēt (ko tādu, kas atrodas vienkopus)
jūdīt darīt nemierīgu
bašoties darīt neprātības
krist uz nerviem darīt nervozu, arī neiecietīgu, satraukt, kaitināt
miglot darīt neskaidru (piemēram, apziņu, prātu)
murdināt darīt netīru (šķidrumu); duļķot (ūdeni)
peckoties darīt netīru darbu, smuļļāt
cūkāt darīt netīru, notraipīt
vārtīt darīt netīru, parasti, vāļājot pa zemi, netīru virsmu, pieļaut, ka kļūst netīrs, ļaujot vairākkārt skart zemi, netīru virsmu
leskāt darīt netīru, traipīt (parasti staigājot pa slapju, dubļainu vietu)
loskāt darīt netīru, traipīt (parasti staigājot pa slapju, dubļainu vietu)
šmullēt darīt netīru; traipīt
ķeskāt darīt netīru; traipīt, ziest
ķockāt darīt netīru; traipīt, ziest
niknot darīt niknu
palaidņoties darīt palaidnības, arī blēņoties, draiskuļoties
abužāt darīt pāri
apbužāt darīt pāri
apkrāmēt darīt pāri
noraudzīt darīt pāri
ēdināt darīt pāri (kādam)
pieskarties darīt pāri (kādam)
lēkt uz auguma (kādam) darīt pāri, apvainot, aizskart kāda intereses
abižot darīt pāri; kaitēt
kārties darīt pašnāvību pakaroties
iepazīstināt darīt pazīstamu (ar kādu, citu ar citu)
nest darīt pieejamu, izplatīt (piemēram, kāda ideju, uzskatu)
pļekstināt darīt plakanu plikšķinot; arī plikšķināt
plāt darīt plānāku, placināt; darot plānāku, placinot, veidot (ko)
jundēt darīt plaši zināmu
popularizēt darīt plaši zināmu, pazīstamu, iepazīstināt daudzus
apriebināt darīt pretīgu, derdzīgu
īdzināt darīt pretīgu, rūgtu
aizpriecināt darīt priecīgu
apremināt darīt remdenu
apretināt darīt retāku, izretināt (stādījumu vai sējumu), izraujot no tā nedaudz eksemplāru
atraisīt mēli kādam darīt runīgu, rosināt uz runāšanu
balināties darīt sevi baltu, tīru
smērēties darīt sevi netīru
smaržoties darīt sevi smaržīgu vai smaržīgāku (parasti ar parfimērijas līdzekļiem)
vargaņiķ darīt slēptus darbus
maiņāt darīt smagu darbu
grūtināt darīt smagu, apkraut
ķēmot darīt smieklīgu; muļķot
mērkaķot darīt smieklīgu; muļķot
mopsēt darīt smieklīgu; muļķot, izjokot
atspirdzināt darīt spirgtu (aizdzenot nogurumu, dodot jaunus spēkus, uzlabojot garastāvokli)
gārbāt darīt steidzamu darbu
nīt darīt sviestu ķērnē
badēties darīt šo un to, parasti (ko) ne visai nozīmīgu, rezultatīvu; rīkoties, darboties (ar ko, ap ko)
badīties darīt šo un to, parasti (ko) ne visai nozīmīgu, rezultatīvu; rīkoties, darboties (ar ko, ap ko)
laist grīstē darīt tā, ka (kas) sarežģās, notiek pretēji vēlamajam
ieildzināt darīt tā, ka ieilgst (piemēram, kāda norise), ļaut ieilgt; būt par cēloni tam, ka ieilgst
slēpt (arī bāzt) (visus) galus ūdenī darīt tā, ka zūd pārkāpuma, nozieguma pēdas
izpirkt grēkus darīt tā, lai izlabotu (iepriekšējo darbību, izturēšanos)
mazgāt darīt tīru ar ūdeni un citiem līdzekļiem un paņēmieniem
izdarīt darīt un pabeigt darīt
padarīt darīt un pabeigt darīt; arī izdarīt (1)
vieglināt darīt vieglāku vai vieglu (piemēram, darbu, kādu norisi, arī dzīvi)
dublēt darīt vienu un to pašu vai ko līdzīgu (par cilvēkiem)
atdot savu dvēseli darīt visu iespējamo; uzupurēties
gatavoties darīt visu nepieciešamo (kādas darbības norisei, pasākuma veikšanai); iecerēt, paredzēt (ko darīt)
taisīties darīt visu nepieciešamo (kādas darbības norisei, pasākuma veikšanai); iecerēt, paredzēt (ko darīt); arī gatavoties (1)
posties darīt visu nepieciešamo (kādas darbības, norises, pasākuma) veikšanai; iecerēt, paredzēt (ko darīt); gatavoties (1)
taisīties darīt visu nepieciešamo, lai dotos (uz kādu vietu, kādā virzienā, kam līdzi u. tml.)
taisīties darīt visu nepieciešamo, lai kļūtu (par ko), iegūtu (kādas īpašības)
staigāt (kā) pa diegu darīt visu, ko cits vēlas, pakļauties pilnīgi tā varai, gribai
staigāt (kā) pa diegu (arī diedziņu), arī staigāt (kāda priekšā) uz pakaļkājām darīt visu, ko kāds vēlas, pakļauties pilnīgi tā varai, gribai
rādīt (ko) no labās puses darīt zināmas, uzsvērt (kā) labās īpašības
rādīt (ko) no sliktās puses darīt zināmas, uzsvērt (kā) sliktās īpašības
jodzināt darīt zināmu
izziņot darīt zināmu (daudziem vai visiem, parasti pasākumu, kurā jāpiedalās)
ziņot darīt zināmu (faktu, vēsti, ziņu, ziņu kopumu), parasti mutvārdos vai rakstveidā
paust darīt zināmu (ideju, pārdzīvojumu u. tml.) mākslas darbā, tā sastāvdaļās
pieteikt karu darīt zināmu (kādam), ka (pret to) ir naidīgs noskaņojums, nostāties opozīcijā (pret kādu)
teikties darīt zināmu (kādu faktu, domu u. tml.), parasti runājot; sacīties (1)
sacīties darīt zināmu (kādu faktu, domu u. tml.), parasti runājot; teikties (1)
stāstīt darīt zināmu (ko) mutvārdiem
stāstīt darīt zināmu (ko) rakstveidā; attēlot, parasti episkā, daiļdarbā
paust darīt zināmu (ko), piemēram, rakstā, vēstulē
klajā darīt zināmu (ko); kļūt zināmam
nākt klajā darīt zināmu (ko); kļūt zināmam
sludināt darīt zināmu (piemēram, kādu ziņu, faktu) mutvārdos vai rakstveidā, parasti publiski
izplatīt darīt zināmu (piemēram, ziņu, vēsti), iepazīstināt (piemēram, ar uzskatiem)
kārt (arī likt) pie (lielā) zvana darīt zināmu daudziem (parasti ko nevēlamu)
likt (arī kārt) pie (lielā) zvana darīt zināmu daudziem (parasti ko nevēlamu)
likt trumpi galdā darīt zināmu ko ļoti svarīgu, lai mainītu sarunas, norises u. tml. gaitu
mest (arī sviest, likt) trumpi galdā darīt zināmu ko ļoti svarīgu, lai mainītu sarunas, norises u. tml. gaitu
atklāt sevi darīt zināmu savu atrašanās vietu (parasti nejauši, negribot)
atvērt testamentu darīt zināmu testamenta saturu
izspožināt darīt zināmu un novērst
nest darīt zināmu, atgādāt (piemēram, kādu vēsti, ziņu)
atsegt darīt zināmu, izpaust, arī iztirzāt (kļūdas, trūkumus)
paudēt darīt zināmu, izsludināt
atsaukt darīt zināmu, ka (kas) ir lieks, nevajadzīgs; arī atteikties (no kā)
vēstīt darīt zināmu, paust (ko) rakstveidā
laist darīt zināmu, ziņot; arī izplatīt (piemēram, baumas, tenkas)
uzrādīt darīt zināmus (datus, ziņas u. tml.)
dalīties darīt zināmus citiem (piemēram, savus pārdzīvojumus, domas), kopīgi pārdzīvot (piemēram, priekus, bēdas)
niekoties Darīt, arī runāt ko nenopietni, bez vajadzības, bez noteikta mērķa; blēņoties (2)
klausīt Darīt, izturēties pēc (kāda) gribas, padoma, norādījumiem; darīt, izturēties (pēc kāda pavēles, rīkojuma u. tml.)
klapatāt Darīt, kārtot (ko) ar pūlēm, grūtībām
klapatot Darīt, kārtot (ko) ar pūlēm, grūtībām
likt Darīt, rīkoties tā, ka (kāds) nonāk kādā stāvoklī
turēt (doto, arī savu) vārdu darīt, rīkoties tā, kā solīts
turēt doto vārdu darīt, rīkoties tā, kā solīts
klausīties Darīt, rīkoties, izturēties pēc (kāda) padoma; klausīt (1)
ģelaķ Darīt, taisīt
muķīt darīt, veidot
mudžināt Darīt, veidot (ko) neskaidru, juceklīgu
piepūlēties Darīt, veikt ko ar piepūli
doin Darīt; dari (angļu "doing"; īsziņās)
ergatīvs Darītāja locījums valodās (piem., gruzīnu), kuras šķir aktīvā darītāja (pārejoša verba subjekta) un pasīvā darītāja (pārejoša verba objekta un nepārejoša verba subjekta) locījumu
nomen agentis darītājlietvārds
makaris Darītājs
apsēklotājs darītājs --> apsēklot
ārdītājs darītājs --> ārdīt
attēlotājs darītājs --> attēlot
baidētājs darītājs --> baidīt
baidītājs darītājs --> baidīt
cēlējs darītājs --> celt
cepējs darītājs --> cept
cirtējs darītājs --> cirst
dalītājs darītājs --> dalīt
dīdītājs darītājs --> dīdīt
dīrātājs darītājs --> dīrāt
devējs darītājs --> dot
drupinātājs darītājs --> drupināt
dublētājs darītājs --> dublēt
dūrējs darītājs --> durt
grābējs darītājs --> grābt
grāvējs darītājs --> graut 1
grauzējs darītājs --> grauzt
grebējs darītājs --> grebt
griezējs darītājs --> griezt 2
grozītājs darītājs --> grozīt
grūdējs darītājs --> grūst
gubotājs darītājs --> gubot
iebraucējs darītājs --> iebraukt
iegaismotājs darītājs --> iegaismot
iekarotājs darītājs --> iekarot
iekrāvējs darītājs --> iekraut
iemetējs darītājs --> iemest
ienācējs darītājs --> ienākt
ierādītājs darītājs --> ierādīt
ierāvējs darītājs --> ieraut
iestādītājs darītājs --> iestādīt
irdinātājs darītājs --> irdināt
izcēlājs darītājs --> izcelt
izcirtējs darītājs --> izcirst
izgudrotājs darītājs --> izgudrot
izkaisītājs darītājs --> izkaisīt
izkliedētājs darītājs --> izkliedēt
izkrāvējs darītājs --> izkraut
izlēcējs darītājs --> izlēkt
izlīdzinātājs darītājs --> izlīdzināt
izlīdzējs darītājs --> izlīgt
izlicējs darītājs --> izlikt
izmēģinātājs darītājs --> izmēģināt
izmeklētājs darītājs --> izmeklēt
izmetējs darītājs --> izmest
iznēsātājs darītājs --> iznēsāt
iznīcinātājs darītājs --> iznīcināt
izpūtējs darītājs --> izpūst
izsaucējs darītājs --> izsaukt
izspiedējs darītājs --> izspiest
izsūcējs darītājs --> izsūkt
izsviedējs darītājs --> izsviest
izšķīrējs darītājs --> izšķirt
izteicējs darītājs --> izteikt
izvadītājs darītājs --> izvadīt
jaucējs darītājs --> jaukt
kairinātājs darītājs --> kairināt
kapātājs darītājs --> kapāt
kāpelētājs darītājs --> kāpelēt
kāpinātājs darītājs --> kāpināt
kāpējs darītājs --> kāpt
kārējs darītājs --> kārt, pakārt
kaucējs darītājs --> kaukt
kāvējs darītājs --> kaut
klabinātājs darītājs --> klabināt
klauvētājs darītājs --> klauvēt
klejotājs darītājs --> klejot
klusētājs darītājs --> klusēt
klusinātājs darītājs --> klusināt
kniedētājs darītājs --> kniedēt
kodinātājs darītājs --> kodināt 1 (1)
kompostieris darītājs --> kompostrēt
kompostrētājs darītājs --> kompostrēt
kondicionētājs darītājs --> kondicionēt
kopētājs darītājs --> kopēt
kopējs darītājs --> kopt
krāsotājs darītājs --> krāsot
kratītājs darītājs --> kratīt
krāvējs darītājs --> kraut
kritizētājs darītājs --> kritizēt
kulstītājs darītājs --> kulstīt
kurinātājs darītājs --> kurināt
kūrējs darītājs --> kurt
ķērājs darītājs --> ķert
ķērējs darītājs --> ķert
lāpītājs darītājs --> lāpīt
lasītājs darītājs --> lasīt
lauzējs darītājs --> lauzt
lēkšotājs darītājs --> lēkšot; auļotājs
lēcējs darītājs --> lēkt
liecējs darītājs --> liekt
lējējs darītājs --> liet
lietētājs darītājs --> lietēt
licējs darītājs --> likt 1
lingotājs darītājs --> lingot
līdējs darītājs --> līst
lobītājs darītājs --> lobīt
locītājs darītājs --> locīt 1
maisītājs darītājs --> maisīt
māvējs darītājs --> maut
mazinātājs darītājs --> mazināt
meklētājs darītājs --> meklēt
mērītājs darītājs --> mērīt
mērotājs darītājs --> mērot
metējs darītājs --> mest
mēzējs darītājs --> mēzt
mīdītājs darītājs --> mīdīt
miecētājs darītājs --> miecēt
mīkstinātājs darītājs --> mīkstināt
mīlētājs darītājs --> mīlēt
mīņātājs darītājs --> mīņāt; mīdītājs
minējs darītājs --> mīt
mijējs darītājs --> mīt (2)
modelētājs darītājs --> modelēt
mulčētājs darītājs --> mulčēt
murrātājs darītājs --> murrāt
nēsātājs darītājs --> nēsāt
nesējs darītājs --> nest
nirējs darītājs --> nirt
nodevējs darītājs --> nodot
noņēmējs darītājs --> noņemt
novācējs darītājs --> novākt
ņēmējs darītājs --> ņemt
oksidētājs darītājs --> oksidēt
paātrinātājs darītājs --> paātrināt
pacēlējs darītājs --> pacelt
padevējs darītājs --> padot
padziļinātājs darītājs --> padziļināt
pagarinātājs darītājs --> pagarināt
palaidējs darītājs --> palaist
palēninātājs darītājs --> palēnināt
papildinātājs darītājs --> papildināt
pārcēlējs darītājs --> pārcelt
pārrakstītājs darītājs --> pārrakstīt
pārslēdzējs darītājs --> pārslēgt
pārtraucējs darītājs --> pārtraukt
pārtvērējs darītājs --> pārtvert
pastiprinātājs darītājs --> pastiprināt
pavadītājs darītājs --> pavadīt
pavedējs darītājs --> pavest
pazinējs darītājs --> pazīt
peldētājs darītājs --> peldēt
pelnītājs darītājs --> pelnīt
perētājs darītājs --> perēt
perforētājs darītājs --> perforēt
pērējs darītājs --> pērt
pestītājs darītājs --> pestīt (2)
piedzīvotājs darītājs --> piedzīvot
piegriezējs darītājs --> piegriezt 2
piekritējs darītājs --> piekrist 3
pielīdējs darītājs --> pielīst
piesēdētājs darītājs --> piesēdēt
piespiedējs darītājs --> piespiest
pildītājs darītājs --> pildīt
pilinātājs darītājs --> pilināt
pinējs darītājs --> pīt
planētājs darītājs --> planēt 2
plēsējs darītājs --> plēst
prasītājs darītājs --> prasīt
preparētājs darītājs --> preparēt
purpinātājs darītājs --> purpināt
putotājs darītājs --> putot
putrotājs darītājs --> putrot
rabātājs darītājs --> rabāt
rādītājs darītājs --> rādīt
raidītājs darītājs --> raidīt
rakstītājs darītājs --> rakstīt
raksturotājs darītājs --> raksturot
racējs darītājs --> rakt
rausējs darītājs --> raust
rāvējs darītājs --> raut
ravētājs darītājs --> ravēt
reducētājs darītājs --> reducēt
regulētājs darītājs --> regulēt (1)
reizinātājs darītājs --> reizināt
remontētājs darītājs --> remontēt
retinātājs darītājs --> retināt
rikšotājs darītājs --> rikšot
rosinātājs darītājs --> rosināt
rubrikators darītājs --> rubricēt
rūcējs darītājs --> rūkt
runātājs darītājs --> runāt
rušinātājs darītājs --> rušināt
sacerētājs darītājs --> sacerēt
sacītājs darītājs --> sacīt
sadalītājs darītājs --> sadalīt
saiņotājs darītājs --> saiņot
saņēmējs darītājs --> saņemt
satvērējs darītājs --> satvert(1)
saucējs darītājs --> saukt
savācējs darītājs --> savākt
savienotājs darītājs --> savienot
savilcējs darītājs --> savilkt
sērotājs darītājs --> sērot 1
sērotājs darītājs --> sērot 2
sējējs darītājs --> sēt
sējējs darītājs --> siet
signalizētājs darītājs --> signalizēt
sijātājs darītājs --> sijāt
sildītājs darītājs --> sildīt
sirotājs darītājs --> sirot
sitējs darītājs --> sist
skaitītājs darītājs --> skaitīt
skaitļotājs darītājs --> skaitļot
skalotājs darītājs --> skalot
slāpētājs darītājs --> slāpēt
slaucējs darītājs --> slaukt
slēdzējs darītājs --> slēgt
slidotājs darītājs --> slidot
sludinātājs darītājs --> sludināt
smalcinātājs darītājs --> smalcināt
smēlējs darītājs --> smelt
smidzinātājs darītājs --> smidzināt
smējējs darītājs --> smieties
soļotājs darītājs --> soļot
spīdzinātājs darītājs --> spīdzināt; mocītājs
spiedējs darītājs --> spiest
spodrinātājs darītājs --> spodrināt
spolētājs darītājs --> spolēt
spridzinātājs darītājs --> spridzināt
spriegotājs darītājs --> spriegot
spriedējs darītājs --> spriest
sprīžotājs darītājs --> sprīžot
staigātājs darītājs --> staigāt
stīgotājs darītājs --> stīgot
strēbējs darītājs --> strēbt
strīdinieks darītājs --> strīdēties; cilvēks, kas bieži strīdas
strīdnieks darītājs --> strīdēties; cilvēks, kas bieži strīdas
stūmējs darītājs --> stumt
sūcējs darītājs --> sūkt
svērējs darītājs --> svērt
šāvējs darītājs --> šaut
šķīdinātājs darītājs --> šķīdināt
šķirotājs darītājs --> šķirot
šķirstītājs darītājs --> šķirstīt
šķīvotājs darītājs --> šķīvot
taurētājs darītājs --> taurēt
tecinātājs darītājs --> tecināt 1
teicējs darītājs --> teikt
tēlotājs darītājs --> tēlot
tēsējs darītājs --> tēst
tinējs darītājs --> tīt
turētājs darītājs --> turēt
tvērējs darītājs --> tvert
urbējs darītājs --> urbt
uzņēmējs darītājs --> uzņemt
uzsitējs darītājs --> uzsist
uztvērējs darītājs --> uztvert (1)
vadātājs darītājs --> vadāt
vagotājs darītājs --> vagot
vajātājs darītājs --> vajāt
valdītājs darītājs --> valdīt
vālotājs darītājs --> vālot
vārdotājs darītājs --> vārdot (2)
vārītājs darītājs --> vārīt
vaskotājs darītājs --> vaskot
veidotājs darītājs --> veidot
vēmējs darītājs --> vemt
vērpējs darītājs --> vērpt
vērtētājs darītājs --> vērtēt
vēstītājs darītājs --> vēstīt
vilcējs darītājs --> vilkt
virpotājs darītājs --> virpot
vizitētājs darītājs --> vizitēt
voltižētājs darītājs --> voltižēt
ziemotājs darītājs --> ziemot
zilinātājs darītājs --> zilināt
žāvētājs darītājs --> žāvēt
žņaudzējs darītājs --> žņaugt
agenss Darītājs; semantiskā loma - aktīvs, parasti ar gribu un apziņu apveltīts situācijas dalībnieks, darbības veicējs, viens no subjekta veidiem, ko parasti izsaka ar teikuma priekšmetu
saskanības noteikšana datu apstrādes operācija, kuras gaitā tiek pārbaudītas divas datnes, lai noteiktu, vai tajās nav sakrītošu ierakstu un vai nav nepieciešams atmest bojātus (nederīgus) ierakstus
bāze datu bāze - savstarpēji saistītu informacionālu objektu tematisks kopums, kas ar speciālas pārvaldības sistēmas starpniecību organizēts tā, lai nodrošinātu ērtu informācijas izguvi, izdarītu tās atlasi un kārtošanu
turpvērstais kanāls datu pārraides kanāls, kurā datu pārraides virziens sakrīt ar lietotāja informācijas pārsūtīšanas virzienu
noēst matus no galvas daudz apēdot, padarīt nabagu, izputināt
(no)ēst matus no galvas daudz apēdot, padarīt nabagu, izputināt
apbārt daudz barot, iebaidīt (darīt bailīgu)
nobezdēties daudz bezdot padarīt smirdīgu
kņausēt daudz ēst, rīt
trolīt daudz ēst, rīt
gūļāt daudz gulēt, snaust, gorīties, staipīties
sadrillēt daudz lietojot padarīt neasu
izdrillēt daudz lietojot, padarīt plānu, ļodzīgu; izdeldēt, izļodzīt
pieraudāt daudz raudot, padarīt slapju (ko)
piekladzināt daudz runājot (parasti vienu un to pašu, arī ko nevajadzīgu, lieku), padarīt (to) zināmu (daudziem kādā vietā, apkārtnē u. tml.)
atmīt daudz staigājot, padarīt sāpīgas (kājas, nagus); atspaidīt
sastrādāt daudz strādājot, padarīt (rokas), parasti cietas, raupjas, tulznainas
dicelēt daudz un nevajadzīgi nodarbināt kādu ar sīkiem darbiem un vienmēr izrādīt neapmierinātību par padarīto
žūrināt daudz vārīt
atveķēt Daudzkārt sitot padarīt neasu
meteorītu lietus daudzu meteorītu kopums, kas vienlaicīgi nokrīt uz planētas
izklapēt Dauzot iztīrīt
izplītēt Dauzot iztīrīt (no putekļiem)
izpleitēt Dauzot iztīrīt (piemēram segu, mēteli)
izdauzīt Dauzot iztīrīt (priekšmetu)
izklopēt Dauzot iztīrīt; dauzot izdabūt (no kā, piemēram, putekļus)
paupēt Dauzot padarīt mīkstāku (piemēram, ābolu)
izdauzīt Dauzot padarīt viscaur mīkstu vai mīkstāku
izdauzīt Dauzot padarīt viscaur plānāku, asāku; dauzot izveidot vēlamā formā
izdauzīt Dauzot sašķelt, sabojāt (tā, ka izbirst, izkrīt)
nopekstēt dauzot tīrīt
sastaukāt dauzot, kaļot padarīt platāku un plānāku
staukāt Dauzot, kaļot padarīt platāku un plānāku
sadauzīt Dauzot, plēšot, arī neuzmanīgi, nevīžīgi rīkojoties, parasti pilnīgi, sabojāt, padarīt nelietojamu; neviļus, negribēti pieļaut, ka (kas) ar sitienu tiek, parasti pilnīgi, sabojāts, padarīts nelietojams
pseidoadisonisms Dažādas ģenēzes (piem., pielonefrīta, dažu medikamentu lietošanas radīti) nātrija reabsorbcijas traucējumi nieru kanāliņos ar sekundāru virsnieru mazspēju: nogurums, nespēks, reibonis, bezsamaņa, anoreksija, vemšana, muskuļu krampji, hipotonija, psihiski traucējumi, kolapss, komatozs stāvoklis
lipoīdā nefroze dažādas izcelsmes (biežāk hroniska glomerulonefrīta gadījumā) nefrotiskā sindroma izpausmes: ģeneralizēta tūska; izteikta proteinūrija, cilindrūrija
grūtniecības novēršana dažādu līdzekļu izmantošana, lai izvairītos no grūtniecības
nutritīvā melalģija dažādu patoloģiju (aknu slimības, nodozais periarterīts, cukura diabēts, nepilnvērtīgs uzturs, B grupas vitamīnu deficīts, pārmērīga alkohola lietošana) izpausme: karstuma sajūta abās pēdās, parasti sākas naktī gultas siltumā; pašsajūta uzlabojas, atvēsinot kājas ārpus segas vai arī iemērcot tās aukstā ūdenī; pēdas muskulatūra saspriegta, novēro pēdu svīšanu
nagvals Dažos apvidos par nagvaliem sauc dzīvniekus, par kuriem pārvērtušies cilvēki, kas vēlējušies nodarīt ļaunu
hloritizācija dažu krāsaino minerālu (amfibolu, piroksēnu, biotīta, epidota) vai iežu amorfās bāzes aizvietošanās ar hlorītu
maksts dažu kukaiņu kāpuru (piemēram, maksteņu) īpašs aizsargapvalks, kas veidots no augu daļām, detrīta, smilšu graudiem
dažlabrīt dažu labu rītu
dažurīt dažu rītu
Kasiopeja debess ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Cassiopeia", saīsinājums "Cas"), kura piecas spožākās zvaigznes veido uzkrītošo "debess W", Latvijā novērojams visu gadu, spožākās zvaigznes - Šedirs (α) un Kafs (β), kā arī Ksora (δ) un Segins (ε)
Savitara Debesu dievs vēdiskajā mitoloģijā, viens no dievietes Aditi dēliem - solāra dievība, kas rītos modina visu pasauli un dievus, viņš atved nakti un naktsmieru, dod gaismu, rāda ūdeņiem ceļu, dod cilvēkiem bagātību, laimi, spēku un ilgu mūžu
rauties Dedzīgi vēlēties nokļūt (kur), darīt (ko); tiekties (pie kā, uz kurieni u. tml.)
sirsnīgs Dedzīgi, aizrautīgi; arī intensīvi, enerģiski (ko darīt)
ar abām rokām dedzīgi, ļoti intensīvi (darīt ko)
sparoties Dedzīgi, neatlaidīgi darīt, rīkoties; dedzīgi, neatlaidīgi gatavoties ko darīt, rīkoties
izdedzināt Dedzinot izdezinficēt, padarīt tīru
albihtols Degakmens sveķu tīrīta, viegla eļļa; nešķīst ūdenī, šķīst hloroformā, benzolā
brendīnmeistars Degvīna darītājs
brendvīnmeistars Degvīna darītājs
brankūzis Degvīna tecinātava, alus darītava
deideru Deideru deideriem - klūpot, krītot; streipuļu streipuļiem
drapērija Dekoratīvs aizsegums, norobežojums (parasti veidots no smaga, brīvās krokās krītoša auduma)
dēlamreize Dēla reize (ko darīt)
delikvents Delikta izdarītājs
Austriņa dem. --> Austra 2 - rītausmas dieviete
krītiņš dem. --> krīts (2)
rītiņš dem. --> rīts
neiroceptors Dendrīta terminālais veidojums, kas saņem impulsus no atbilstošā neirona
aksodendrīts Dendrīts, kas atiet no nervu šūnas aksona
cīsiņi Desu izstrādājums - no liesas gaļas izgatavotas tievas desiņas, kuras parasti lieto vārītā veidā
montanīns Dezinfekcijas līdzeklis alus darītavās, silicija fluorūdeņraža skābe
parafrenīts Diafragmai pieguļošo audu iekaisums; arī diafragmāls pleirīts vai peritonīts
doplerultrasonogrāfija Diagnostikas metode, kurā izmanto no kustīgiem objektiem atstarotās ultraskaņas frekvences pārmaiņas salīdzinājumā ar izstaroto ultraskaņu; frekvences pārmaiņas ir atkarīgas no kustīgā objekta ātruma, tāpēc, balstoties uz doplera efektu, to var izmērīt
gravis diakritiska zīme ( ` ), ko latviešu tradicionālajā fonētiskajā transkripcijā lieto krītošās zilbes intonācijas apzīmēšanai virs burta
kīzelgurs Diatomeju zeme, irdena, miltaina vai krītam līdzīga masa baltā, iedzeltenā vai iepelēkā krāsā, sastāv no kramainām diatomeju čaulām
parīt Dienā pēc rītdienas
parītā Dienā pēc rītdienas
parītu Dienā pēc rītdienas
parīts Diena pēc rītdienas; parītdiena
parītdiena Diena pēc rītdienas; parīts
rītdien Dienā pēc šodienas; rīt 2
rītapuse Dienas daļa starp rītu un pusdienu
kukuļņemšana dienesta ļaunprātība, kas izpaužas materiāla vai citāda labuma (kukuļa) pieņemšanā jebkādā veidā, ko izdarījusi valsts amatpersona personīgi vai caur starpnieku par kādas darbības izdarīšanu vai neizdarīšanu kukuļdevēja interesēs, ko amatpersonai vajadzēja vai tā varēja izdarīt, izmantojot savu dienesta stāvokli
baraka Dievišķā svētība, ko bērni pārmanto no vecākiem; spēja darīt brīnumus, var būt arī iegūta svētceļojumā
piedimdināt Dimdinot pavadīt (melodiju), padarīt uztveramāku (tās ritmu)
Dira Dīrīte, Lisiņas pieteka
Dīza Dīrīte, Lisiņas pieteka
Dīze Dīrīte, Lisiņas pieteka
Murmasta Dīrīte, Lisiņas pieteka
Murmastiena Dīrīte, Lisiņas pieteka
Murmastiene Dīrīte, Lisiņas pieteka
Murmosta Dīrīte, Lisiņas pieteka
Grāna grāvis Dīrītes kreisā krasta pieteka Murmastienes pagastā; Grana
aizrīdamies divd. --> aizrīties
darāms divd. --> darīt
tīrīts divd. --> tīrīt
trinams divd. --> trīt
vārāms divd. --> vārīt
vārīts divd. --> vārīt; verdošs
absolūtais datīvs divdabja teiciens, kuru veido nelokāmais divdabis ar _-ot_ un lietvārds vai vietniekvārds datīvā, kas nosauc ar divdabi izteiktās darbības darītāju
dikrotija Divkāršs pulsa sitiens, kas atbilst vienai sirds sistolei; novērojams drudzī un pēc amilnitrīta ieelpošanas
Adalia bipuncata divpunktu mārīte
kontakta plankums divu ķermeņu kontakta atstātās pēdas, ko izmanto, piemēram, pārbaudot sazobes pareizību ar speciāli iekrāsotiem zobratu zobiem (par krāsu kontakta plankuma radīšanai izmanto šķidru cinka baltumu, mīniju, krītu u. tml.; par sazobes pareizību liecina uz zobu flankām atstāto kontakta plankumu lielums, forma un novietojums)
gumīts Divu minerālu - kirīta un sodīta slēpti kristālisks maisījums, kas veidojas kā gaiši sarkans, oranžs un dzeltens apsarmojums vai garoziņa, sairstot uraninitam
Ornithogalum magnum dižā baltstarīte
blunkšēt Dobji noskanēt (par troksni, kas rodas kādam smagam priekšmetam iekrītot ūdenī)
slēpts attēls dobspiedē iespiests attēls, kas kļūst redzams, dokumentu pagriežot un aplūkojot slīpā krītošā gaismā
dajoš Dod! Gādā! Sāc (ko darīt)!
norīkot Dodot oficiālu rīkojumu, likt (kādam ko darīt)
izrīkot Dodot rīkojumus, likt (kādam) ko darīt, darboties
izrīkot Dodot rīkojumus, panākt, ka (kas) tiek izdarīts
rūsas doks doks, kurā ievietotos peldlīdzekļus var sagāzt uz sāniem, lai notīrītu vai nokrāsotu to zemūdens daļu
licence dokumentāri apstiprināta atļauja (ko darīt), piemēram, medīt
padoms Doma, kā ko darīt, rīcības plāns
nodoms Domās apsvērts lēmums, apņemšanās (parasti ko darīt, veikt); arī iecere
kukuļāt dot (parasti amatpersonai) naudu vai materiālas vērtības, lai (tā) darītu ko devēja interesēs
pilnvarot dot (personai, organizācijai u. tml.) oficiālas tiesības, oficiālu atļauju (ko darīt); izdot pilnvaru
atļaut dot atļauju, piešķirt tiesības (ko darīt)
atļaut dot iespēju (kādam ko darīt), neiebilst (pret ko)
ļaut dot iespēju (kādam ko darīt), netraucēt, arī neierobežot (ko darīt)
pilnvarot dot neoficiālas tiesības, neoficiālu atļauju (ko darīt)
ieteikt dot padomu, ierosināt (ko darīt)
ievēlēt dot padomu, ierosināt (ko darīt); [ieteikt]{s:2380}
iesacīt dot padomu, ierosināt (ko darīt); ieteikt (1)
sankcionēt dot piekrišanu, atļauju (piemēram, izdarīt kratīšanu, arestēt personu)
piekrist dot pozitīvu atbildi, radot iespēju kam notikt, norisināties, būt ar mieru ko darīt
apsolīt dot solījumu (ko paveikt, izdarīt)
apsolīties dot solījumu, apsolīt (ko veikt, darīt)
parādīt dot vai ļaut apskatīt, skatoties iepazīt (ko); rādot padarīt (ko) redzamu, saskatāmu
iet Doties (uz kurieni), ierasties (parasti regulāri, lai ko darītu, ar ko nodarbotos u. tml.); arī strādāt (par ko)
nākt Doties šurp, ierasties (lai ko darītu, ar ko nodarbotos, ieņemtu kādu amatu u. tml.)
rēgoties draiskoties, darīt blēņas
uzdrāzt Drāžot padarīt smailu (parasti zīmuli); uzasināt
nodrāzt Drāžot padarīt smailu; drāžot piešķirt vēlamo formu
nostrupināt Drāžot, cērtot u. tml., padarīt strupu
digitālā druka drukas veids, kurā informācija no datora tiek novadīta uz iespiedmašīnu un uzreiz nonāk uz papīra līdzīgi tam, kā tas notiek, lietojot printeri; katrs novilkums tiek veidots no jauna, tādēļ tajā ir iespējams izdarīt izmaiņas
kramstīt Drupināt, saēst; darīt sāpes
kramtāt Drupināt, saēst; darīt sāpes
kramtīt Drupināt, saēst; darīt sāpes
krimtelēt Drupināt, saēst; darīt sāpes
krimtīt Drupināt, saēst; darīt sāpes
izdrupināt Drupinot padarīt viscaur robainu, caurumainu
čoriņš Dūmvads, mūrītis
čoža Dūmvads, mūrītis drēbju kaltēšanai; iere
atdurt Durot padarīt neasu
atdukurēt Durot, durstot padarīt neasu
iedurt Durot, skarot, arī saskaroties (ar ko smailu, asu), neviļus, negribēti ievainot, radīt sāpes; durot, skarot (ar ko smailu, asu), ievainot, nodarīt sāpes
atdurstīt Durstot padarīt neasu
izdurstīt Durstot padarīt viscaur caurumainu
atbadīt Durstot, spiežot padarīt sāpīgu, arī ievainot (kājas pēdu)
eutīmija Dvēseles miers un līdzsvars, Dēmokrīta filozofijā katras darbības mērķis un īstā svētlaimība
Ēosa Dzejā - rīta blāzma, rītausma
čekans Dzelzs āmurītis metāla kalšanai
alfa dzelzs dzelzs polimorfā forma, kuras kristāliskais režģis ir telpiski centrēts kubs, kas var izšķīdināt nelielu oglekļa daudzumu; alfa dzelzs struktūru sauc par ferītu; tīrā dzelzī alfa kristāliskais režģis saglabājas līdz 910 °C
siderolīts Dzelzsakmens meteorīts; sastāv no silikātiem un niķeļ-dzelzs
Borkes bataljons Dzelzsdivīzijas vienība, kuras komandieris bija fon Borke, 1919. g. piedalījās kaujās ar Sarkano armiju Kurzemē, 1919. g. 3. martā Saldus novadā pie Airītēm pārpratuma dēļ notikušajā apšaudē starp šo vienību un Latviešu atsevišķo (Kalpaka) bataljonu krita Latvijas Pagaidu valdības Bruņoto spēku komandieris pulkvedis O. Kalpaks
metrotromboflebīts Dzemdes vēnu iekaisums un tromboze, parasti kā pēcdzemdību metroendometrīta komplikācija
raugeņa Dzēriens vai ēdiens, ko gatavo ieskābinot rudzu miltus, citreiz pievienojot arī speķi ar sīpoliem, vārītas pupas (skābajam variantam), žāvētus ābolus, cukuru, medu, kvasu (saldajam variantam)
skābums dzēriens, kas pagatavots no rudzu miltiem un ūdens; Latgalē - zupa no kartupeļiem un maizes mīklas; Kurzemē - vārītu sūkalu nogulsnes
bērzu šampanietis dzēriens, pa vidu starp alu, sidru un šampanieti: novecējušā alū ieliek no mizas daļēji attīrītu bērza zariņu, patur minūtes piecpadsmit vai nedaudz ilgāk, pa bērza zaru nāk putodams alus ārā, kad beidzot putot, iznāk viegls, šampanietim līdzīgs dzēriens; dzīvucis
tukšot Dzerot, ēdot padarīt (trauku) tukšu
štukass Dzeršanai attīrīts tehniskais (aviācijas) spirts
klempt Dzert (par dzīvniekiem), aizgūtnēm ēst, rīt
pļūtīt Dzērumā izstāstīt par izdarīto noziegumu
pārdzesēt Dzesējot padarīt pārāk aukstu
izdzesēt Dzesējot padarīt pilnīgi, viscaur aukstu
pārdzesināt Dzesinot padarīt pārāk aukstu; pārdzesēt (1)
izdzesināt Dzesinot padarīt pilnīgi, viscaur vēsu, aukstu; izdzesēt
priecas pilieni dzidra šķidruma pilieni, ko rīta agrumā izdala jaunu vīriešu erotisku sapņu eriģētais dzimumloceklis, pirms notikusi ejakulācija
kastrāts Dziedātājs, kam bērna gados izdarīta kastrācija, lai viņam saglabātos augsta balss
lielmutes zutis dziļjūras zivs (_Eurypharynx pelecanoides_), kas var norīt par sevi lielāku medījumu, tai ir milzīga mute un vēders, kas var izspīlēties, daudz reižu pārsniedzot savu normālo lielumu
labiālais miksadenīts dziļš lūpu gļotādas iekaisums; siekalu dziedzeru pietūkums, spēcīga siekalu izdalīšanas ēšanas un runāšanas laikā, reflektoriski atvirzīta apakšlūpa (lai izvairītos no saskares ar zobiem un augšlūpu)
sirds aicinājums dziļu jūtu izraisīta tieksme, vēlēšanās (ko darīt)
cacoethes dziņa darīt ko neieteicamu
plepēt Dzirdami vārīties
plepināt Dzirdami vārīties
plepinēt Dzirdami vārīties
aizkukot dzirdēt dzeguzes kūkošanu no rīta pirms ēšanas, kas māņticīgajam vēsta par nelaimi
burats Dzirnavu mašīna, kurā uz sietiem tiek tīrīti graudi un šķirots malums
forsēt Dzīt lietas uz priekšu; uzspiest kaut ko darīt
naglot Dzīt naglas (parasti pazolēs, papēžos), lai padarītu (tos) izturīgākus
triekt pie joda dzīt projām; atvairīt
vaikāt Dzīt, dzenāt nost, atvairīt
nepacietība Dzīvnieku izturēšanās, kurā izpaužas spēcīga slieksme kustēties, darīt ko
klabis Dzīvnieku slazda paveids - iegarena kaste, kuras ieeja aizkrīt, kad dzīvnieks sasniedz ēsmu
sēdēt uz mūrīša dzīvot bezdarbībā, neko nedarīt
biga Džūkstē un Lestenē ēdiens no sadrupinātas, uzvārītas maizes, kam pieliek sāli un taukus
eidoss E. Huserla fenomenoloģijā - "tīra būtība", attīrītais veidols, ideāls domas (apziņas) objekts, būtība atšķirībā no apziņas fakta
bērzu beka ēdama beka ar tumšbrūnu cepurīti, tievu kātiņu
santene Ēdama sēne "Boletus subtomentosus"; ēdama stobriņsēne olīvzaļu vai tumši brūnu samtainu cepurīti, dzelteniem stobriņiem cepurītes apakšpusē un gaiši dzeltenbrūnu kāju, pareti sastopama skuju koku un jauktos mežos
aunu beka ēdama sēne ar mazu, brūni blāvu cepurīti
pabrokastis Ēdienreize pirms īstajām brokastīm (ap pulksten pieciem, sešiem no rīta)
pusbrokastis Ēdienreize pirms īstajām brokastīm (ap pulksten pieciem, sešiem no rīta)
zirņu pikas ēdiens - no vārītu, sagrūstu zirņu (arī pupu), kartupeļu un taukvielu masas veidotas lodītes
žuljēns Ēdiens - sīki sagrieztas gaļas, zivju vai sēņu un dažādu piedevu (piemēram, krējuma, siera, garšvielu) cepta vai vārīta masa (parasti kā siltais priekšēdiens)
sudrabbisīte ēdiens no maizes ar cukuru, kas aplieti ar vārītu ūdeni; bigūzis
spudiķi Ēdiens no smalkos gabaliņos sagrieztas govs gaļas, kas vārīta kopā ar iekšām
ruņģene Ēdiens no vārītām cūku iekšām un kājām
plaušu sēnes ēdiens no vārītām plaušām
pītenes Ēdiens no vārītiem un grūstiem zirņiem ar sīpoliem un kaņepēm
brokastis Ēdiens rīta ēdienreizei
brokasts Ēdiens rīta ēdienreizei
skulduris Ēdiens, biezputra ar vārītu cūkas asti un kājām
abēdas Ēdiens, kas ir gatavots no tikko kauta dzīvnieka, parasti cūkas, gaļas, piemēram, kāpostu zupa, trekna gaļa, vārītas aknas, ko ēd ar treknu gaļu; cūku bēres; apbēdas
salāti Ēdiens, kas ir gatavots, parasti no svaigiem vai vārītiem dārzeņiem, gaļas, zivīm, un kam ir pievienota mērce, etiķis, eļļa
murcavka Ēdiens, kas pagatavots no pienā iedrupinātas maizes un vārītiem kartupeļiem
suflē Ēdiens, ko gatavo no sasmalcinātas, saputotā olas baltumā ceptas vai vārītas gaļas, zivs, dārzeņiem
aizrīt Ēdot (kāri, negausīgi), strauji norīt
rimstīties Ēdot aizrīties
mizāt Ēdot, parasti ko skābu, darīt (zobus) jūtīgus
nomizot Ēdot, parasti ko skābu, padarīt jutīgus, sāpīgus (zobus)
Nuta ēģiptiešu mitoloģijā - debesu dieviete, kuras ķermeni pārklāj zvaigznes; katru vakaru viņa aprij sauli un katru rītu no jauna dzemdē to
Menketa Ēģiptiešu mitoloģijā - dieviete, alus darītāju aizgādne, bija saistīta ar mirušo kultu
Hepri Ēģiptiešu mitoloģijā - saules dievs, rīta saule, demiurgs, kas iemiesojās skarabejā
Trientalis europaea Eiropas septiņstarīte
bezbēnis Eiropas septiņstarīte ("Trientalis europaea")
bezbēnīte Eiropas septiņstarīte ("Trientalis europaea")
bezbērnīte Eiropas septiņstarīte ("Trientalis europaea")
mēlītes Eiropas septiņstarīte ("Trientalis europaea")
zvaigznīte Eiropas septiņstarīte ("Trientalis europaea")
bērzpuķīte Eiropas septiņstarīte ("Trientalis europaea"), saukta arī par trīskrāsaino vijolīti
septiņzvaigznīte Eiropas septiņstarīte ("Trientalis europaea"); mežos un krūmājos bieži sastopams augs, 5-20 cm garumā, kailu kātu par stublāju, mazām apakšlapām, smalkzobotām, bezkātainām (sēdošām) augšlapām, baltiem, pamatnē dzelteniem ziediem
atsabadīties Ejot pa ko cietu, asu, nelīdzenu, padarīt sāpīgu (ķermeņa daļu, parasti kāju pēdas)
atmīdīt Ejot, mīdoties padarīt sāpīgas (kājas)
depolarizators Ekrāns, aiz kura krītošā polarizētā gaisma kļūst nepolarizēta
kārtula ekspertsistēmās - priekšraksts, ko izmanto, lai pārbaudītu attiecīgā objekta darbības priekšnosacījumus, prognozētu tā darbību noteiktā situācijā un izdarītu attiecīgus secinājumus
sausais elektrofiltrs elektriskais sēra dioksīda gāzes attīrītājs, kas sastāv no divdaļīgas kameras, kuras sienas izliktas ar ķieģeļiem; katra daļa ir patstāvīgs elektrofiltrs; temperatūra ne zemāka par 250 °C
dinods Elektrods fotoelektronu daudzkāršotājos un dažās elektronu lampās, ar kura palīdzību sekundārie elektroni emisijas rezultātā palielina uz tā krītošās elektronu plūsmas intensitāti
rietumu elongācija elongācija, kas veidojas, kad debess ķermenis redzams rītos
belašs Eļļā vārīts pīrāgs ar maltas gaļas pildījumu; beļašs
pernica Eļļa, ar ko piesūcina koku vai drēbi, lai padarītu ūdens necaurlaidīgu
vilinājums emocionāls stāvoklis - patika, interese, vēlēšanās, tieksme (piemēram, ko darīt, sasniegt, iegūt, izmantot)
endoperiarterīts Endoarterīts kopā ar periarterītu
endotelioangiīts Endotēlija sistēmas saslimšana, līdzīga "lupus erythematosus", ar drudzi, artrītu, pleirītu un perikardītu
endotelioangīts Endotēlija sistēmas slimība, līdzīga sarkanajai vilkēdei, ar drudzi, artrītu, pleirītu un perikardītu
serdeņatmiņa Energoneatkarīga atmiņa, kur kā atmiņas elementus izmanto toroidālus ferīta serdeņus
vicot Enerģiski darīt
valcīt Enerģiski kaut ko darīt
ķerties (kam) klāt enerģiski sākt (ko darīt), enerģiski sākt darboties (ap ko)
enkuriņš Enkurītis - neliela, apmēram 2-10 litru tilpuma muca
enkurs Enkurītis - neliela, apmēram 2-10 litru tilpuma muca
ieēnot Ēnojot (3) padarīt kontrastaināku
ķitelis Ērts mājas virsvalks, rītsvārki
iekare Ērts un drošs cilvēka piestiprināšanās līdzeklis pie virvēm kāpjot kalnos un pārvarot šķēšļus; to apliek ap kāpēja vidukli, kāju augšdaļu un krūtīm un ar karabīni piestiprina pie virves; tā nodrošina kāpēja ērtu un drošu karāšanos pie virves sēdus stāvoklī; kāpējam pēkšņi krītot no klints, iekare mazina iespēju gūt traumu
zaņķēties Ēst (kā lops), rīt
knapierēt ēst, rīt
čaunāt Ēst, rīt
kauķēt Ēst, rīt
ķaulēt Ēst, rīt
ļept Ēst, rīt
skrotēt Ēst, rīt
smecēt Ēst, rīt
smeltēt Ēst, rīt
klept Ēst, rīt, klepsēt
krīts Estampa tehnikas paņēmiens, kurā izmanto litogrāfijas krītu
Tēzana etrusku mitoloģijā - rītausmas dieviete, kuras vārds saglabājies uz trim etrusku spoguļiem un uz mūmijas apbedīšanas plīvura, tika attēlota kā jauna, pievilcīga sieviete
halogēnieži Evaporīti - hemogēni nogulumieži, kas veidojas ūdens baseinos sausa un silta klimata apstākļos, iztvaikošanai pārsniedzot ūdens pieplūdi
glaubersāls evaporītu minerāls, nātrija sulfāta kristālhidrāts Na~2~SO~4~·10H~2~O; izgulsnējas sāļezeros, seklos jūras līčos un karstajos avotos; to lieto medicīnā, rūpniecībā; mirabilīts
apēvelēt Ēvelējot (visapkārt, no virspuses), padarīt gludu
noēvelēt Ēvelējot padarīt līdzenu, gludu (kā) virsmu
atēvelēt Ēvelējot padarīt neasu (ēveli)
Pēterīša ezers ezers Cēsu novada Stalbes pagastā, platība - 3,1 ha; Pēterīšu ezers; Pēterītis; Teterita ezers
Kugru ezers ezers Gulbenes novada Lejasciema pagastā, platība - 1,4 ha; Kugres ezers; Kugrītis
Svētais ezers ezers Gulbenes pilsētā, Emzes (Marijas) parka dienvidu daļā (Spārītes parkā)
Asaru ezers ezers Gulbenes pilsētā, Spārītes parkā
Kugres ezers ezers Jēkabpils novada Salas pagastā, platība 4,6 ha; Kugrītes ezers
Asareits ezers Ludzas novada Ņukšu pagastā, platība - 3,2 ha; Asarīšu ezers; Asarītis
Asarīšu ezers ezers Madonas novada Mārcienas pagastā, platība - 3 ha; Asarītis; Rubenis; Rubeņu ezers
Aldaru ezers ezers Smiltenes novada Drustu pagastā, platība mazāka par 1 ha; Alusdarītavas ezers
Bācītes ezers ezers Smiltenes novada Launkalnes pagasta dienvidrietumu daļā, platība - 1,6 ha; Bārītes ezers; Bērzes ezers
Bērzu ezers ezers Valkas novada Ērģemes pagastā, platība — 15,8 ha, garums — 760 m, platums — 290 m, lielākais dziļums — 7,5-8 m; Ārītes ezers; Bērzezers; Pilsmuižas ezers
išvarakoti Ezoterismā avatāra zemākais paveids, kas ierodas uz Zemes, lai darītu labu cilvēkiem
paņčatapass Ezoterismā ļoti nopietns un grūts pārbaudījums, kurā cilvēkam nekustīgi ļoti stingrā lotosa pozā jāsēž no rītausmas līdz pēdējai vakara gaismai
reģistrācija Faktu vai parādību pierakstīšana, ko veic, lai izdarītu uzskaiti vai lai kādam faktam piešķirtu likumisku spēku (piem., laulības reģistrācija)
papaīns Ferments, ko satur papajas augļu sula un ko izmanto pārtikas rūpniecībā un kulinārijā, lai cietu gaļu padarītu mīkstāku
ilgtermiņa saistību izmaksas fiksēto izmaksu daļa, ko veido pamatlīdzekļu nolietojums, nomas maksa sakarā ar ilgtermiņa nomas līgumu u. c. lēnas aprites, parasti liela apmēra izmaksas, no kurām nevar izvairīties
siltuma un peloīdu terapija fizioterapijas veids, kurā izmanto dažādas no 38–55 °C sasildītas vielas ar ārstnieciskām īpašībām: dūņas, parafīnu, ozokerītu, mālus, naftalīnu, smiltis; ar tām pārklāj visu organismu vai izmanto aplikāciju veidā uz slimās ķermeņa daļas, ievada arī dobumos – vagīnā, resnajā zarnā
civilprasītājs Fiziska vai juridiska persona, kam ar noziegumu nodarītti materiāli zaudējumi un kas uz šā pamata pieteikusi civilprasību un ar lēmumu krimināllietā par tādu atzīta
civilprasītājs krimināllietā fiziska vai juridiska persona, kurai nozieguma rezultātā nodarīti zaudējumi un kura uz šī pamata pieteikusi civilprasību un ar lēmumu krimināllietā atzīta par civilprasītāju
rītarosme Fizisku vingrinājumu kopums, kurus izpilda no rīta
Vogsfjords fjords Norvēģijas ziemeļrietumos, Trumses filkē, starp Hinnejas un Grītejas salu rietumos un kontinentālo daļu ar salām austrumos
Andfjords fjords Norvēģijas ziemeļu daļā (_Andfjorden_), Vesterolu salās, starp Annejas salu rietumos un Senjas un Grītejas salu austrumos
plūsmas līnija fluīda plūsmas līnija, kam pieskare katrā punktā sakrīt ar attiecīgās fluīda daļiņas ātruma vektoru
minimālais pāris fonētikā - vārdu pāris, kurā atšķiras tikai viens segments vienā un tajā pašā pozīcijā, bet pārējiem segmentiem sakrīt arī to secība
Frenela formulas formulas, kas optikā apraksta gaismas intensitātes izmaiņas, tai atstarojoties vai tiekot lauztai uz divu vižu robežvirsmas; intensitāte ir atkarīga no krītošās gaismas polarizācijas, krišanas leņķa un vielas laušanas koeficienta
pārformulēšana Formulējuma mainīšana; tulkošanā - vienā valodā paustās domas izteikšana citā valodā atšķirīgā veidā, mainot vārdus, vārdu secību, teikumu kārtību u. c., piemēram lai padarītu mērķvalodas tekstu vieglāk saprotamu, dabiskāku
pteranodons Fosila lidojoša ķirzaka, kas krīta periodā dzīvojusi Ziemeļamerikā; tās spārnu plētums sasniedzis 8 m; žokļi bez zobiem
ihtiodonti Fosili zivju zobi, senatnē uzskatīti par čūsku mēlēm, kas nokritušas no debesīm, lietoti arī kā amuleti (pret krītamo kaiti)
kirīgramma Fotogrāfisks uzņēmums, kas izdarīts, iedarbojoties ar rādija emanāciju
minjons Francijas vēsturē - karaļa Anrī III favorīts
līdzfrēzēšana Frēzēšana, kurā frēzes rotācijas kustības virziens sakrīt ar apstrādājamā ķermeņa kustības virzienu
virsgabarīta krava gabalkrava, kuras gabarītizmēri pārsniedz noteiktus, ar kravas platformu saistītus, normatīvus lielumus (autotransportam parasti: augstums - 4 m, platums - 2,5 m, garums aiz pakaļējā borta (pārkare) - 2 m)
atticināt gādāt, darīt, lai noderētu, būtu tieši laikā
Ņūtona ābols gadījums, nejaušība, kas cilvēku uzvedina uz kādas problēmas risinājumu, palīdz atrisināt grūtu uzdevumu, veikt izgudrojumu vai atklājumu; saistīts ar nostāstu, ka doma par gravitācijas likumu Izakam Ņūtonam iešāvusies prātā, sēžot zem ābeles un vērojot, kā nokrīt ābols
palaimēties Gadīties, notikt (vienu reizi) kam vēlamam; paveikties, izdoties (ko izdarīt, iegūt), parasti labvēlīgu apstākļu, nejaušības dēļ
zaurolofs Gadrozauru dzimtas krīta perioda dinozaurs ar stipri attīstītu galvaskausa harpūnveida seksti; skeleti atrasti Ziemeļamerikā un Mongolijā
slēpt (arī turēt) dūri (arī dūres) kabatā (arī kabatās) gaidīt izdevīgu brīdi, lai (kādam) izdarītu ko ļaunu, atriebtos u. tml.
turēt (arī slēpt) dūri (arī dūres) kabatā (arī kabatās) gaidīt izdevīgu brīdi, lai (kādam) izdarītu ko ļaunu, atriebtos u. tml.
turēt dūri kabatā gaidīt izdevīgu brīdi, lai kādam atriebtos, nodarītu ko ļaunu
sekstainā gailene gaileņu ģints sēņu suga ("Cantharellus infundibuliformis"), ko dēvē arī par gaiļa seksti, Latvijā sastopama mitros lapkoku un skujkoku mežos skābā augsnē rudenī lielās grupās; kātiņš un cepurīte dzeltenbrūni
ķikarainis Gaiļa epitets tautas dziesmās; ķigurītis
gaisa reģenerācija gaisa attīrīšana no pārmērīga ogļskābās gāzes daudzuma un papildināšana ar zudumā gājušā skābekļa daudzumu, lai gaisu atkal padarītu elpošanai derīgu
ģipša saistvielas gaisā cietējošas saistvielas, ko izgatavo no ģipšakmens (CaSO~4~·2H~2~O) vai anhidrīta (CaSO~4~)
aviodzinēja gaisa patēriņš gaisa daudzums, kas ieplūst dzinējā noteiktā laika vienībā; viens no parametriem, kas nosaka reaktīvā dzinēja gabarītus
gaišie elfi gaisa gari - skaisti, mazi, apmēram vienu collu gari cilvēciņi ar ziedu cepurītēm galvā, kas mēdz dejot mēness gaismā, un viņu mūzika apbur klausītājus
aerofors Gaisa pievadītājs; bojāta gaisa tīrītājs, atjaunotājs; aparāts gaisa ievadīšanai plaušās asfiksijas gadījumos
gaisa ātrums gaisakuģa ātrums attiecībā pret gaisa masu; gaisa ātruma virziens parasti sakrīt ar gaisakuģa garenvirziena asi, un to mēra ar aerospidometru
Doplera mērītājs gaisakuģa ceļa ātruma un nonesuma leņķa mērītājs – aeronavigācijas autonomā sistēma, kurā, izmantojot no zemes virsmas atstaroto elektromagnētisko staru doplera frekvences nobīdi gaisakuģa kustības ietekmē, var aprēķināt gaisakuģa ceļa ātrumu un nonesuma leņķi; sastāv no raidītāja(iem), uztvērēja(iem), vairākstaru virzienantenas, skaitļotāja un indikatora
orpēšana Gaisakuģa kustība horizontālā plaknē virzienā, kas nesakrīt ar garenasi, piem., lidmašīnas pārvietošanās ar dažādu dzinēju vilci, planiera pārvietošanās, ja to velk utt.
rezonanses izmēģinājumi gaisakuģa un tā daļu darbspējas izmēģinājumi, kad tiek ierosinātas un mērītas vibrācijas ar nolūku noteikt pašsvārstību raksturlielumu; kalpo aprēķina dinamiskās shēmas precizēšanai, lai nodrošinātos pret bīstamām svārstībām lidojumā (baftinga, flatera)
aeronavigācijas komplekss gaisakuģu tehnisko līdzekļu kopums, ar kuriem automātiski nosaka gaisakuģu atrašanās vietu, izmantojot noietā ceļa aprēķināšanas un stāvokļu līniju metodes, kā arī izstrādā vadības signālus, lai nodrošinātu gaisakuģu virzību pa noteikto maršrutu; sastāv no aeronavigācijas parametru mērītājiem, signālu kompleksās apstrādes ierīces (datora), displeja un vadības pults
reflekss gaismas atstarojums, atspīdums, atspulgs (uz kā virsmas); krāsas nianse, kas rodas, uz priekšmeta krītot gaismai, kura atstarota no kā virsmas
optiskais filtrs gaismas filtrs, kas paredzēts uz tā krītoša optiska starojuma spektra vienas vai vairāku sastāvdaļu vai pat apgabalu selektīvai izdalīšanai vai nomākšanai (izgriešanai)
gabarītlukturis Gaismas ķermenis (viens no vairākiem), kas norāda (transportlīdzekļa) gabarītus
Snelliusa likums gaismas laušanas likums, kas nosaka, kā gaismas stars tiks lauzts uz robežvirsmas starp divām vidēm; sin i/sin i'=n'/n (i ir gaismas krišanas leņķis, i' – gaismas laušanas leņķis, n – tās vides laušanas koeficients, no kuras gaisma krīt, n' – tās vides laušanas koeficients, kurā gaisma tiek lauzta)
meteors gaismas parādība, kas rodas, sīkam debess ķermenim ievirzoties planētas atmosfērā; krītošā zvaigzne
apgaismojums Gaismas plūsma, kas krīt uz virsmas laukuma vienību
Brjūstera leņķis gaismas stara krišanas leņķis, ja, gaismai krītot uz caurspīdīgu vidi, kuras laušanas koeficients ir n, atstarotā gaisma ir lineāri polarizēta; Brjūstera leņķis á=arctan n
pamattonis Gaismēnas un kolorīta uzbūves pamatelements; vispārējās nokrāsas galvenā īpašība
pienācīgā gaita gaita, kas, ejot ar vēja pilnām burām, ļauj izdarīt jebkuru nepieciešamo manevru
karstlīme Galdnieku līmes veids, ko lieto vārītu
apvārdzināt Galīgi novārdzināt, padarīt nespēcīgu
apvārgt Galīgi novārdzināt, padarīt nespēcīgu
banīte Galvvidu nosedzoša cepurīte, ko valkā ebreju vīrieši; jermolka
kapele Gaļas zupa, kurai pievienoti atdzisuši vārīti kartupeļi
atlīdzināt Gandarīt
atmaksāt Gandarīt (kādam par viņa darbību, attieksmi ar attiecīgu darbību, attieksmi)
atriebt Gandarīt (kādu par viņam nodarīto ļaunprātību, sagādātajām ciešanām u. tml.), apzināti izdarot (ko), lai atmaksātu (tam, kas nodarījis ko ļaunu, sagādājis ciešanas u. tml.)
gana darīts gandarīts
rīta ganījiens ganu gaitas rīta cēlienā līdz pusdienlaikam
garengriezums Gareniskā virzienā izdarīts griezums
inteliģence Garīgā darba darītāju kopums; sociāla grupa, ko veido cilvēki, kuru profesija ir garīgais darbs
rīkošanās gatavošanās (kam), taisīšanās (ko darīt)
kompostēt Gatavot (ko) kompostam, padarīt (ko) par kompostu
boģažiķ Gatavot, vārīt
rīkoties Gatavoties (kam), iecerēt, paredzēt (ko darīt)
dzirties Gatavoties (ko darīt)
grasīties Gatavoties (ko darīt)
rosīties Gatavoties (ko darīt); rīkoties, lai veiktu (kādu darbību)
plānot Gatavoties (ko) darīt, veikt, domās apsverot (tā) norisi; domās apsvērt (ko), lai (to) īstenotu
vēzīties Gatavoties kaut ko darīt
rindāties Gatavoties, kārtoties (ko darīt)
akatns Gatavs ko darīt, pakalpīgs
lēkans Gatavs, gribīgs ko darīt
lēkatns Gatavs, gribīgs ko darīt
tūžāties Gausi, tūļīgi (ko) darīt, rīkoties; tūļāties
stuļčuks gavēņa laika ēdiens, piestā sagrūsti novārīti šķēlēs sagriezti auksti kartupeļi ar linsēklu eļļu
biogāze gāze, ko iegūst no biomasas vai bioloģiski noārdāmas atkritumu frakcijas un ko var attīrīt līdz tādai kvalitātei, lai izmantotu kā degvielu vai koksnes gāzģeneratora gāzi
reometrs Gāzes patēriņa mērītājs, ar ko gāzes caurplūdumu noteic pēc spiediena krituma plūsmā izveidotajā sašaurinājumā (stikla caurulītē iekausētā diafragmā, sprauslā)
izgāzt Gāžot izdabūt (no kurienes, kur u. tml., daudz, ko smagu); gāžot panākt, ka (cilvēks) izkrīt (no kurienes, kur u. tml.)
iegāzt Gāžot panākt, ka iekrīt (kur iekšā)
atgāzt Gāžot, strauji grūžot, panākt, ka (cilvēks) atkrīt (atpakaļ)
ghī Gī - kausēšanas procesā attīrīts sviests indiešu gaumē
izglaudīt Glaudot padarīt viscaur gludu; izglaust (1)
ķemmēt Glaust, arī tīrīt ar ķemmi (dzīvnieku, tā apmatojumu)
sukāt Glaust, arī tīrīt ar suku, ķemmi (dzīvnieku, tā apmatojumu)
apglaust Glaužot (visapkārt vai vietumis), padarīt (ko) gludāku
izglaust Glaužot padarīt viscaur gludu; glaužot viscaur izlīdzināt
saglaust Glaužot padarīt, parasti viscaur, gludu, sakārtot (parasti matus)
krīts Glezniecības tehnika, kurā izmanto krāsainos krītiņus (pasteļkrāsas); pasteļtehnika
kolorists Gleznotājs, kura darbos galvenais ieceres realizēšanas līdzeklis ir kolorīts
exogyra Gliemeņu ģints "Ostreidae" dzimtā, sastopama juras un krīta formāciju nogulumos, Latvijā un Lietuvā 2 sugas vidējā Kelovejas stāvā
pectunculus Gliemju ģints ar biezu, ovālu čaulu, trijstūrainu ligāmenta (saites) lauku un rindā stāvošiem zobiem; no krīta līdz tagadnei
Lycos globālā tīmekļa meklētājprogramma un direktorijs, kas ļauj izdarīt meklēšanu pa visu tekstu, gan pēc noteiktām kategorijām izveidotās un direktorijā norādītajās tīmekļa vietnēs un veidot atskaites par atlasīto informāciju
regmaglipti Gludas rievas meteorīta virsmā, kas rodas, meteorītam ar lielu ātrumu lidojot cauri Zemes atmosfērai, sakarstot un kūstot
plicināt Gludināt, padarīt gludu
aizgludināt Gludinot, līdzinot aizpildīt (nelielus iedobumus, bedrītes u. tml.)
apgodīt Godāt, cienīt, kopt, visapkārt radīt kārtību, tīrīt, slaucīt
pēc labākās sirdsapziņas godīgi, cik labi vien spēj (ko darīt)
pēc (labākās, arī vislabākās) sirdsapziņas, arī ar vislabāko sirdsapziņu godīgi, cik labi vien spēj (ko darīt)
pulksteņgolfs golfa spēle, kurā bedrītes izvietotas pa apli
drepelēt Gorīties
murzāties Gorīties
sluncināties Gorīties
žorīties Gorīties
kļaustīties Gorīties, grozīties, locīties
gurņāties Gorīties, staipīties
izžorīties Gorīties, staipīties
šlaukāties Gorīties, staipīties
svaigstīties Gorīties, staipīties
žļogāties Gorīties, staipīties
lamstīties Gorīties, staipīties, slinkot
kraipīties Gorīties, šķobīties
gūrnāt Gorīties, tālumā kustēties
nogrābt Grābjot (ar grābekli), notīrīt
grābāties Grābstīties pa citu kabatām, lai ko piesavinātos; izdarīt sīku zādzību
nogrābstīt Grābstot notīrīt
mīkstā laka grafikas iespiedtehnika; oforta paveids, tā novilkums atgādina krīta zīmējumu, pazīstama kopš 17. gs., plašāk - kopš 19. gs. 2. p.
izgraizīt Graizot padarīt (ko) viscaur robainu, caurumainu u. tml.
drīksnāt Grāmatrūpniecībā izdarīt iegriezumus papē vai kartonā, lai panāktu vieglāku un tīrāku locījumu
mundīt Grambāt, padarīt nelīdzenu
jersīnijas Gramnegatīvu, fakultatīvi anaerobisku nūjiņveida vai ovālu baktēriju ģints; ietver mikroorganismus, kas izraisa buboņu mēri, u. c. sugas, kas izraisa gastroenterītu un mezenteriālo limfadenītu
Grana Grāna grāvis, Dīrītes pieteka
cystoderma Graudcepurītes
izgrauzt Graužot padarīt (ko) viscaur caurumainu, robainu u. tml.
izkrimst Graužot, skrubinot padarīt (ko) viscaur caurumainu, robainu u. tml.
mērcēt Gremdēt, likt (ko), parasti šķidrā, vielā, lai pievienotu (tam) šo vielu, padarītu (to) slapju
iegremot Gremojot norīt
peņuārs Grezns sieviešu rīta tērps, kas šūts no viegla auduma
WAN2 Gribēt (darīt kaut ko; angļu "want to"; īsziņās)
kūsnot Gribēt kaut ko izdarīt, bet pagurt, atkal sākt un atkal piekust
kūsnīties Gribēt kaut ko izdarīt, bet pagurt, atkal sākt un atkal piekust; kūsnot
labpatikt Gribēt, iedomāt (ko darīt) pēc sava prāta
vīžāt Gribēt, vēlēties (ko darīt, strādāt)
Melanips grieķu mitoloģijā - Areja un Trītona meitas Tritijas dēls, kurš nodibinājis pilsētu Ahajā, ko nosaucis mātes vārdā par Tritiju
Fēnikss grieķu mitoloģijā - boiotiešu valdnieka Amintora dēls, kurš tiek padarīts akls, vēlāk audzina Ahileju un kopā ar to piedalās Trojas karā
Hione grieķu mitoloģijā - Boreja un Orītijas meita, atēniešu valdnieka Erehteja mazmeita, kas dzemdēja Poseidonam dēlu
Teja Grieķu mitoloģijā - debesu dieva Urāna un zemes dievietes Gajas meita, saules dieva Hēlija, rītausmas dievietes Ēosas un mēness dievietes Selēnas māte
Augejs grieķu mitoloģijā - dieva Hēlija dēls, Elīdas valdnieks, kuram piederēja milzīgi tēva dāvināti lopu bari, kuru vairākus gadus netīrītos staļļus izmēza Hērakls
Īkarijs grieķu mitoloģijā - dzīvoja Atikā, Maratonas tuvumā, no Dionīsa iemācījies darīt vīnu, aiznesa ganiem ādas maisu ar vīnu, kas dzērumā viņu nogalināja un apraka līķi
Trītons grieķu mitoloģijā - jūras dievs ar cilvēka rumpi un zivs asti, jūras dieva Poseidona un skaistās nereīdas Amfitrītes dēls, mīt jūras dzelmē zelta mājā
Poseidons grieķu mitoloģijā - jūras dievs, Krona un Rejas dēls, Zeva, Dēmetras, Hēras, Aīda un Hestijas brālis, Amfitrītes vīrs
meliādas Grieķu mitoloģijā - ošu nimfas, kas piedzima, Krona izkastrētā Urāna asinīm nokrītot uz Zemes - Gajas
Kanake grieķu mitoloģijā - pēc cita varianta, viņa iemīlējusies savā brālī Makarejā un stājusies ar viņu noziedzīgos sakaros; Aiols nogalinājis bērnu, kas bija piedzimis šajos sakaros, bet meitai licis izdarīt pašnāvību
Ēosa grieķu mitoloģijā - rīta blāzmas dieviete, titāna Hiperīona un titanīdas Tejas meita, Hēlija un Selēnas māsa, kas kopā ar Astraju radīja vējus: Boreju, Notu unZefīru, kā arī zvaigznes; atbilst seno romiešu Aurorai
Memnons Grieķu mitoloģijā - rītausmas dievietes Ēosas dēls, Etiopijas valdnieks, Trojas kara varonis, kas pārņēma trojiešu karaspēka vadību pēc Hektora nāves
Nots Grieķu mitoloģijā - rītausmas dievietes Ēosas un Astraja dēls, dienvidu vēja personifikācija, kas nesa mitrumu un miglu
Kalliroja grieķu mitoloģijā - upes nimfa, Aheloja meita, Alkmaiona sieva, Akarnāna un Amfotera māte, kura pēc Alkaimona nāves izlūdzās Zevam padarīt viņas mazgadīgos dēlus tūlīt pieaugušus, kuri pēc tam atriebās par tēvu un nogalināja Fēgeju, viņa sievu un bērnus
Borejs grieķu mitoloģijā - ziemeļvēja dievs, titanīdu Astrejas (zvaigžņotās debess) un Ēosas (rītausmas) dēls, Zefira un Nota brālis, tiek attēlots kā varens dievs ar spārniem un gariem matiem
nožēlošana Griešanās pie Dieva sirdsapziņas pārmetumos par kādreiz izdarīto
vērķēt Griezt (izaugumus zirga nagā), tīrīt (zirga nagu kaļot)
koksnes garengriezums griezums koksnes šķiedru virzienā, kas sakrīt ar galveno mehānisko un vadošo elementu garenasi
atgriezt Griežot (to, kam ir vītnes), padarīt vaļīgāku, attaisīt vaļā
atgriezt Griežot padarīt neasu
aizagriezties Griežot tikt aizdarītam
nošķeterēt Griežot uz pretējo pusi, padarīt mazāk grodu (dziju)
aizklunkurot Grīļīgā gaitā, klūpot, krītot aiziet
kreņģelēt Grozot vārdus izvairīties no atbildes
kukšāt Grūti, ar pūlēm, nogurdinoši ko darīt
kuksēt Grūti, ar pūlēm, nogurdinoši ko darīt
kuksēties Grūti, ar pūlēm, nogurdinoši ko darīt
sacivi Gruzīnu ēdiens no vārītas putna gaļas asā mērcē
iegrūst Grūžot ievirzīt (kur iekšā); grūžot panākt, ka iekrīt (kur iekšā)
nogrūst Grūžot panākt, ka nokrīt, nogāžas lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.)
sagulēt Guļot (uz kā), lietojot (ko) gulēšanai, sablīvēt, saburzīt, padarīt nekārtīgu, arī netīru (to)
iegulēt Guļot (vienā un tajā pašā vietā), padarīt (to) ērtu gulēšanai
nogulēt Guļot netīrā vietā, padarīt netīru (savu ķermeni, tā daļas) - par dzīvniekiem
sagulēt Guļot saburzīt, padarīt nekārtīgu, neizskatīgu (savu apģērbu, matus); guļot pieļaut, ka (kas, parasti seja) kļūst neizskatīgs, ka (tajā) rodas iespiedumi
sagumzāt Gumzot padarīt, parasti viscaur, negludu; saburzīt; saņurcīt
sagumzīt Gumzot padarīt, parasti viscaur, negludu; saburzīt; saņurcīt
dabūt Gūt iespēju, izdevību (ko darīt)
Vizuļu iezis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Amatas kreisajā krastā 700 m lejpus Melturu tilta, Drabešu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, garums - 150 m, augstums - līdz 30 m, kraujas augšpusē Pļaviņu svītas plaisainie dolomīti, apakšā - Amatas svītas gaišie smilšakmeņi, ko lielākoties aizsedz dolomīta nobiras, no dolomītu spraugām šļācas vairāki spēcīgi, krītoši avoti, kas ziemā veido līdz 7 m augstus leduskritumus
Viesulēnu slāņi ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Gaujas kreisajā krastā, Inčukalna pagastā, netālu no "Viesulēnu" mājām, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., kraujas apakšā virs ūdenslīmeņa terases cokolā atsedzas slāņkopa, kurā mijas smilšainu aleirītu un maz sadalījušos hipnu sūnu kārtas, kas atbilst 3. virspalu terases alūvija vecupju fācijas nogulumiem, vecums \~11200 gadu
Ramatas lielakmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Valmieras novada Ramatas pagastā, Ramatas kreisajā krastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība — 0,01 ha, garums — 5,9 m, platums — 3,8 m, augstums — 3,3 m, apkārtmērs — 17,4 m, virszemes tilpums — \~35 kubikmetri, ir noapaļojies, pelēks gneisveida granodiorīts
Vaives lejteces ieži ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas \~200 m augšpus Vaives ietekas Raunā, Priekuļu novada Priekuļu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamā platība - 2,74 ha, ir 40 m gara un 18 m augsta, gandrīz vertikāla siena, ko veido slīpslāņoti Gaujas svītas smilšakmeņi ar aleirolīa oļu, fosforītu un zivju kaulu ieslēgumiem
Dampeļu atsegums ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Ventspils dienvidu nomalē, Ventas kreisajā krastā, 300 m lejpus Dampeļu mājām, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., 1,4 km garā un 3 m augstā kraujā atsedzas Ancilus ezera Ventspils lagūnā veidojušies zilganpelēki māli un aleirīti, virs kuriem ieguļ dažus centimetrus biezs sapropeļa slānis; atsegumā redzamas zemes slāņu veidošanās likumsakarības
inversors Ģeometrijā - aparāts, kas ļauj ar lodīšu mehānisma palīdzību izdarīt inversiju - attēlot riņķa iekšpusi par ārpusi un otrādi
tauvēties Ģērēt (ādu), padarīt mīkstu
vācināt Ģermanizēt, pārvācot, padarīt par vācieti
augsttemperatūras saistvielas ģipša saistvielu grupa, kuru termiskās apstrādes temperatūra sasniedz līdz 1100 °C, kā anhidrītcements, klona ģipsis (lēni saistās un cietē)
stāvviļņu jūra haotiska un stāva jūras viļņošanās, ja viļņu virziens nesakrīt ar vēja virzienu vai arī ja vēja virziens strauji mainās un ir perpendikulārs straumes virzienam
timusķermenītis Hasala dziedzerītis - atrodas embriju un jaunu dzīvnieku timusdziedzera dziedzerepitēlija daiviņu centrā
heliakālais Heliakālais lēkts - zvaigznes vai cita debess spīdekļa pirmā parādīšanās rītausmā pēc neredzamības perioda (spīdekļu heliakālo lēktu novērojumi bija izplatīti Senās Babilonijas un Senās Ēģiptes astronomijā)
Aruna Hetu (vēst. Anatolijas līdzenums, Turcija) mitoloģijā - jūras dievs; pazemes valstība, kurp saule aiziet naktī, bet rītā no jūras debesu augstumos paceļas saules dievs
pirolīts Hidroizolācijas materiāls, kura sastāvā ir oleīns vai stearīns, kālija hidroksīds, nātrija silikāta ūdens šķīdums, smalki samalts krīts un ūdens
gailene Himēnija sēņu klases afilloforu rindas dzimta ("Cantharellaceae"), ēdamā sēne ar dzeltenu cepurīti un kātiņu; pasaulē 4 ģintis, 100 sugu; Latvijā 3 ģintis, 7 sugas
piepjusēnes himēnijsēņu grupa, kurā apvienotas vairākas rindas un dzimtas, kas attīstās kā saprotrofi uz nedzīvas koksnes, dažreiz arī kā parazīti uz dzīvas koksnes, izraisot tās trupi; augļķermeņi, ko ikdienā mēdz saukt par piepēm, var būt klājeniski, nagveidīgi, cepurveidīgi, spilvenveidīgi, kokveidīgi, pakavveidīgi, ar kātiņu cepurītes malā vai centrā, pēc konsistences tie var būt kokaini, korķaini, gaļīgi (it īpaši svaigi), ādaini
telefora Himēnijsēņu klases afilloforu rindas dzimta ("Telephoraceae"), sēņu augļķermeņi klājeniski, ar gludu vai adatveidīgu himenoforu, ragveidīgi zaroti, var sastāvēt no kātiņa un cepurītes, 18 ģinšu, 200 sugu, Latvijā konstatētas 9 ģintis, 21 suga
dižadatene Himēnijsēņu klases afiloforu rindas dzimta ("Hericiaceae"), sēņu augļķermeņi klājeniski, ar kātiņu un cepurīti vai koraļļveidīgi, himenofors adatveidīgs, Latvijā 2 ģintis, 2 sugas
dižsardzene Himēnijsēņu klases atmateņu rindas atmateņu dzimtas ģints ("Macrolepiota"), augļķermeņi gaļīgi, lieli; uz kātiņa kustīgs gredzentiņš, cepurīte ar lipīgām zvīņām, 11 sugu, Latvijā konstatētas 6 sugas
jumtene Himēnijsēņu klases atmateņu rindas dzimta ("Pluteaceae"), sēnes cepurīte atgādina vairogu - tā ir simetriska, plati zvanveidīga, izplesta, izliekta ar pauguru, aug uz kritalām, celmiem, meža zemsegā, dārzos, komposta kaudzēs, zālājos, siltumnīcās, 2 ģintis, 65 sugas, Latvijā 2 ģintis, 15 sugas
skaistgalve Himēnijsēņu klases atmateņu rindas pūkaiņu dzimtas ģints ("Calocybe"), sēņu augļķermeņi parasti ir balti un lieli, cepurīte nedaudz izliekta, vēlāk plakana, aug uz prauliem, meža zemsegā, retāk augsnē, 13 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas
piltuvene Himēnijsēņu klases atmateņu rindas pūkaiņu dzimtas ģints ("Clitocybe"), ēdama sēne ar krāsainu piltuvveida cepurīti, \~250 sugu; Latvijā konstatēta 31 suga
ziemene Himēnijsēņu klases atmateņu rindas pūkaiņu dzimtas ģints ("Flammulina"), vērdiņsēnēm līdzīgas sēnes, augļķermeņiem garš izstiepts kātiņš, gļotaina cepurīte, jauniem augļķermeņiem lapiņas pieaugušas pie kātiņa, 2 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
čigānene Himēnijsēņu klases atmateņu rindas tīmekleņu dzimtas ģints ("Rozites"), 1 suga, ēdama sēne ar dzeltenīgi baltu cepurīti un plēvainu gredzenu ap kātu
zvīņene Himēnijsēņu klases atmateņu sēņu rindas virpainīšu dzimtas ģints ("Pholiota"), dzeltenbrūnas sēnes, bieži ar zvīņainu cepurīti un kātiņu, uz kura skaidri saskatāms gredzens, aug uz trūdošiem kokiem, ugunskuru vietās, \~30 sugu
zeltkāte Himēnijsēņu klases beku rindas dzimta ("Gomphidiaceae"), ēdama lapiņu sēne ar gaļīgu, gļotainu cepurīti, kas sākumā ar gļotainu plīvuru pievienota dzeltenam kātam, bet vēlāk plīvurs nozūd, atstājot uz kāta gļotainu gredzenu, 2 ģintis, 15 sugu, Latvijā konstatētas abas ģintis
mietene Himēnijsēņu klases beku rindas dzimta ("Paxillaceae"), saprofītiska sēne ar piltuvveida cepurīti, kurai parasti ir ieritināta mala, un ar nolaidenām lapiņām, 4 ģintis, 30 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 4 sugas
tumšbeka Himēnijsēņu klases beku rindas zvīņbeku dzimtas ģints ("Porphyrellus"), sēnes cepurīte un kātiņš tumši pelēkbrūni, sporas tumšbrūnas, Latvijā konstatēta 1 suga
zvīņbeka Himēnijsēņu klases cepurīšu sēņu rindas dzimta ("Strobilomycetaceae"), augļķermeņi ar cepurīti un kātiņu, gk. subtropos un tropos. 4 ģintis, 60 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 2 sugas
mušmirsēnes Himēnijsēņu klases dzimta ("Amanitaceae"), augļķermeņi gaļīgi, lieli (cepurītes diametrs - līdz 15 cm, kātiņa garums - līdz 25 cm), ar plīvuru, sporas veidojas uz lapiņām, \~150 sugu, Latvijā konstatēts 13 sugu
piepjsēnes Himēnijsēņu klases dzimta ("Polyporaceae"), augļķermeņi nagveidīgi ar cepurīti un kātiņu, plakani, pakavveidīgi, spilvenveidīgi, klājeniski, vairākums noārda koksni; Latvijā 42 ģintis, 90 sugas
pūkaiņsēnes Himēnijsēņu klases dzimta, augļķermeņu cepurītes koniskas, piltuvveidīgas, plakanas, 0,3-40 cm diametrā, Latvijā konstatēts 160 sugu
biezlapīte Himēnijsēņu klases gliemezeņu dzimtas ģints ("Camarophyllus"), Latvijā konstatētas 3 sugas, augļķermeņi neuzkrītošā krāsā, sīksti, nespīdīgi, parasti sausi, cepurīte dažāda lieluma, gļotaina
aitupiepe himēnijsēņu klases piepju dzimtas ģints (“Albatrellus”), Latvijā konstatētas 2 sugas, kurām raksturīgas kopā saaugušas neregulāras formas augļķermeņu cepurītes, gar kātiņu nolaidens, balts, vēlāk dzeltenīgs poru slānis un gaļīgs trausls mīkstums
aplocene Himēnijsēņu klases pūkaiņu dzimtas ģints ("Lepista syn. Rhodopaxillus"), 19 sugas, Latvijā konstatētas 8 sugas, augļķermeņi lieli, biezi, stingri, cepurīte bālgana, zilgana, violeta, pelēka, dzeltenbrūna vai sarkanbrūna
šamozīts Hlorītu grupas minerāls ar lielu dzelzs saturu; nogulumu dzelzsrūda
pennīns Hlorītu grupas minerāls, parasti zaļā krāsā, ķīmiski sastāv no 2-4 molekulām amezīta un 3-6 molekulām serpentīna, kristalizējas moniklīnā singonijā
klīnohlors Hlorītu paveids, vizlām līdzīgi minerāli
ūdenslīnija Horizontālas, ar mierīga ūdens virsu sakrītošos plaknes un ūdens transportlīdzekļa korpusa šķēluma līnija, kuras augstums sakrīt ar transportlīdzekļa iegrimi un ir atkarīgs no ūdensizspaida; šādas līnijas apzīmējums uz transportlīdzekļa korpusa
paratuberkulozes mikobaktērija hroniska enterīta ierosinātājs liellopiem; cilvēkam nav patogēns
arsēnisms Hroniska saindēšanās ar arsēnu: kuņģa un zarnu darbības traucējumi, elpošanas orgānu iekaisums, perifēriski neirīti
dentobronhīts Hronisks bronhīts izteiktas dentālas infekcijas gadījumā: ilgstošs klepus, no rīta - lēkmjveidīgs; hroniska dentāla infekcija, parodontoze, limfātiski eksudatīva diatēze
krāteris Ieapaļš padziļinājums (zemes virsmā), ko rada, piemēram, meteorīti, sprādzieni
apbaidīt Iebaidīt, biedējot padarīt tramīgu, bailīgu
ietramdīt Iebaidīt, padarīt bailīgu, nedrošu (cilvēku)
Sodzeris Iecavas kreisā krasta pieteka Salgales pagastā; Sodcere; Sodzere; Sodzeres strauts; Sodzerīte
kategorizēt Iedalīt kategorijās; padarīt par kategoriju
dobule Iedobums, bedrīte
sagudrot Iedomāties, nodomāt, iecerēt (piemēram, ko darīt, veikt); arī sadomāt (1)
atļauties iedrošināties (pateikt, darīt, rīkoties)
atsasmelīties Iedrošināties ko darīt
atsavažīties Iedrošināties ko darīt
aizdzīt Iedzenot vai iesitot (ko), aizdarīt
smēķēt Ieelpot tabakas, arī citu narkotisku vielu dūmus, piemēram, no cigaretes, pīpes; darīt to regulāri
iešutināt Ieēst, ierīt
iepatikties Iegribēties, iedomāties (ko darīt)
burtumetis Iegriezumu izdarītājs burtu kokos – norēķinu veicējs
pelikometrs Iegurņa mērītājs, rīks iegurņa izmērīšanai
nitrozodimetīlanilīns Iegūst dimetīlanilīnu sālsskābes šķīdumā apstrādājot ar nātrija nitrītu, oranži dzelteni kristāli
iemanīties iegūt prasmi, spēju (ko darīt), parasti vingrinoties, ilgāku laiku veicot attiecīgo darbu, uzdevumu u. tml.
norudēties iegūt rudens krāsas, krītošās lapas
interferometrs Iekārta, kurā izmanto interferenci, lai mērītu gaismas viļņa garumu, mehānisku nobīdi, vielas laušanas koeficientu vai kādu citu fizikālu lielumu
iekārtošana Iekārtošana darbā - starpniecības funkcija, pasākumi, kurus veic nodarbinātības Valsts dienests vai citas institūcijas, kuras saņēmušas attiecīgu atļauju, licenci, lai palīdzētu darba spējīgām personām atrast darbu un iekārtoties tajā, ja viņām to neizdodas izdarīt patstāvīgi
iešlīherēties Iekļauties (kādā vidē, parasti neuzkrītoši)
iešlīherēties Iekļūt (neuzkrītoši, nepamanīti)
papeldēties Iekrītot ūdeni, samērcēties
izpeldēties Iekrītot ūdenī, samērcēties
izplunčāties Iekrītot ūdenī, samērcēties, izpeldēties (pret savu gribu)
ieblokot Ielikt, iespīlēt blokus (zābaku stulmos, lai tos iztaisnotu, padarītu gludus)
izmācīt Iemācīt (ko darīt)
damācīt Iemācīt (ko) veikt, darīt, rīkoties u. tml.
ierādīt Iemācīt (strādāt), parādīt (kā darīt)
piešauties iemācīties, kā kaut ko darīt
apcelēt Iemantot (kāda) simpātijas (noskaņot labvēlīgi, darīt vēlīgu)
iemērēt Iemērīt
iemērot Iemērīt
iedomāt Ienākt prātā izdarīt ko patīkamu (kādam) un paveikt to
dzert Ieņemt mutē un norīt (šķidrumu)
iedzert Ieņemt mutē un norīt reizē ar šķidrumu (zāles tablešu, pulveru u. tml. veidā)
ēst Ieņemt mutē, parasti sakošļāt un norīt, barību
salustināt Iepriecināt, uzjautrināt; iepriecinot, uzmundrinot pamudināt (ko darīt)
predisponēt Iepriekš noteikt, nolemt; iepriekš padarīt uzņēmīgu (pret kādu slimību)
aizstrāzdāt Iepriekš padarīt
brīdināt Iepriekš ziņot (par ko draudošu, nepatīkamu); norādīt uz iespējamu nelaimi, nepatikšanām u. tml.; darīt piesardzīgu, uzmanīgu, atturēt (no kā)
pečki-lavočki Iepriekšēja noruna (izdarīt noziegumu, bēgt u. tml.)
vakarrīt Iepriekšējās, pagājušās dienas rītā
vakarrīts Iepriekšējās, pagājušās dienas rīts
iedricināt Iepurināt; panākt, ka purinot iekrīt (kur)
reģistrēt Ierakstīt (ko) noteiktas formas veidlapā, grāmatā u. tml., lai izdarītu (tā) uzskaiti vai piešķirtu (tam) likumīgu spēku
iemodēties Ierast, iesākt (ko lietot, darīt)
astrokompass ierīce gaisakuģa ģeogrāfiskā kursa noteikšanai, izmantojot debess spīdekļu peilējumus un ievērojot Zemes griešanos un vietas koordinātas; sastāv no debess spīdekļa kursa virziena mērītāja, skaitļotāja un indikatora
gruntscaurule ierīce grunts parauga iegūšanai no ūdenstilpes gultnes - tērauda caurule, kas ieiet gruntī sava svara, krītošā svara sitiena, vibrācijas vai citas darbības rezultātā; iegūst 20-30 m garu paraugu 2,5-20 cm diametrā
mēlīte ierīce šaujamierocī, ar kuru iedarbina sprūda mehānismu, lai izdarītu šāvienu
Venturi caurule ierīce šķidruma vai gāzes plūsmas ātruma vai caurplūduma noteikšanai pēc izmērīta spiediena krituma
starojuma uztvērējs ierīce, ar ko iespējams konstatēt un izmērīt elektromagnētisko starojumu; to novieto teleskopa fokālajā plaknē; astronomijā kā uztvērēju izmanto bolometru, dzirksteļkameru, fotoelektronu daudzkāršotāju, fotoplati, lādiņa saites matricu, proporcionālo skaitītāju, radiometru, scintilāciju skaitītāju u. c.
volumetrs ierīce, ar ko nosaka porainu ķermeņu, kā arī trauku tilpumu; lieto gadījumos, kad ir grūti vai arī nav iespējams izmērīt tilpumu, nosverot šķidrumu, ar ko trauks pildīts
žiroazimuts ierīce, kas paredzēta, lai saglabātu izvēlāto azimuta virzienu, pēc kura sākumā bija noorientēta tā galvenā ass, kā arī lai izmērītu objekta pagriezienu leņķus ap vertikālo asi
gabarīta vārti ierīce, kas sastāv no rāmja, iekšpusē atbilstoši iekraušanas gabarīta kontūrai uz šarnīriem nostiprinātas plāksnītes atklātā ritošā sastāvā iekrautas kravas gabarīta pārbaudei
skrembleris ierīce, kas transformē signālus vai kodē raidītāja nosūtāmo ziņojumu kodē tā, lai padarītu to nesaprotamu radiouztvērējam, kam nav attiecīgās dešifrēšanas ierīces
sarīties Ierit, arī ieelpot (ko) lielākā daudzumā; ierīt, arī ieelpot (kā lielāku daudzumu)
pečurka ierīte, niša krāsns ārpusē sērkociņu u. c. sīku priekšmetu novietošanai vai žāvēšanai
pečurkeņa ierīte, niša krāsns ārpusē sērkociņu u. c. sīku priekšmetu novietošanai vai žāvēšanai
priekšlikums Ierosinājums, ieteikums (ko darīt), kas parasti balstās uz apsvērumu par kā iespējamību, varbūtību
ievedināt Ierosināt, pamudināt (kādu ko darīt)
pavest Ierosināt, pamudināt darīt (ko nevēlamu); pavedināt (1)
izaicinājums ierosme izdarīt, paveikt ko (parasti jaunu, arī grūtu); grūtības
sasasākties iesākt (ko darīt) - par vairākiem, daudziem
iemuļļāt iesākt (ko darīt), bet nepabeigt
ietaisīties iesākt (ko darīt); sagatavoties (ko darīt)
iecūkāt iesākt (ko) darīt (parasti slikti, nemākulīgi) un nepabeigt
ieķēzīt iesākt (ko) darīt (parasti slikti, nemākulīgi) un nepabeigt
iedarīt iesākt darīt, bet nepabeigt
pieķerties iesākt darīt, veikt (ko)
iemēģināt roku iesākt ko darīt; pārbaudīt savu veiksmi
iesataisīties iesākt ko nepārtraukti, ilgstoši darīt
iesavirties iesākt vārīties
uzaust Iesākties, iestāties (par rītu, dienu); kļūt gaišam pēc saullēkta (par gaismu)
šušērne Iesala darītava
Gagea erubescens iesārtā zeltstarīte
pieslēgties Ieslēdzot attiecīgu sakaru sistēmu, padarīt (ko) uztveramu
pazemotais Ieslodzītais, ar ko izdarīts vardarbīgs pederastijas akts un kurš tāpēc kļuvis par zemākās kategorijas ieslodzīto
karstā spraudnēšana iespēja datora darbības laikā ar spraudņiem tam pievienot vai no tā atvienot ierīces tā, ka operētājsistēma automātiski uztver izdarītās pārmaiņas
glābiņš Iespēja izvairīties (piemēram, no kā uzmākšanās), būt netraucētam
riska novērtēšana iespējamības prognozēšana, kad klientam vai citai personai varētu tikt nodarīts kaitējums
izdungāt Iespiest, iedauzīt; padarīt bedrainu, izdangāt
rīkojums Iestādes, tās vadītāja izdots dokuments, kurā ietverts obligāti izpildāms norādījums, pavēle (ko darīt, kā rīkoties)
augsnes sasalums iestājas, kad temperatūra nokrīt zem 0 °C un ūdens sacementē augsnes daļiņas; sasluma dziļums atkarīgs no sala intensitātes un ilguma, no augsnes mitruma, siltumietilpības, no augu segas, bet it īpaši no sniega segas; mitra augsne sasalst seklāk nekā sausa, jo, ūdenim sasalstot, izdalās siltums, kas aizkavē dziļāku augsnes sasalšanu
unilaterālisms Iestāšanās par vienpusēju kodolatbruņošanos - par to, lai kāda valsts iznīcinātu savus kodolieročus, negaidot, kamēr citas valstis piekrīt vienlaikus darīt tāpat
ataust Iestāties, iesākties (par rītu, dienu); sākt aust (par gaismu)
iemēslot Iestrādāt mēslojumu (augsnē); mēslojot padarīt auglīgāku (augsni)
iešpricēt Iešļircināt; izdarīt injekciju
iestiķēt Iešūt, ielikt (vidū, starpā), lai padarītu garāku, platāku
ieņemt Iešūt, parasti, lai padarītu šaurāku
iet savu ceļu iet savās ikdienas gaitās, darīt, kas parasti darāms
mērot Iet, braukt (kādu gabalu, attālumu); mērīt (2)
sapederināt Ieteicot, uzmundrinot u. tml. pamudināt (ko darīt); sakūdīt
dasvātāt Ieteikt darīt, rīkoties kādā veidā
pārliecināt Ietekmēt (kādu) tā, ka (tas) piekrīt izteiktajai domai, izteiktajam viedoklim u. tml.
ieturiņa Ieterīte
pārblīvēt Ietverot, iekļaujot (kur) pārāk liela apjoma, laikietilpīgas sastāvdaļas, padarīt (to) grūti realizējamu
pārslogot Ietverot, iekļaujot (kur) pārāk liela apjoma, laikietilpīgas sastāvdaļas, padarīt (to) grūti realizējamu; arī pārblīvēt
apaugļot Ievadot vīrišķo dzimumšūnu, padarīt sievišķo organismu par jauna organisma dīgļa nesēju, veidotāju; padarīt grūsnu (dzīvnieku mātīti)
izsist no ierindas Ievainojot vai nogalinot padarīt kaujai nespējīgu
ievirt Ievārīt (parasti ievārījumu)
zaurcevaķ Ievārīt čefīru
Svarīte Ievednes kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Jaunannas pagastā, augštece Malienas pagastā, garums - 12 km; Svārīte
ierievot Ieveidot (kādā virsmā rievu); padarīt (ko) rievainu
ietīrīties Ievingrināties tīrīt
nodrātēt Ieziest ar vasku vai piķi lai padarītu stīvu
iesmirdināt Ieziežot ar smirdošu vielu, padarīt smirdošu
Semiadalia notata iezīmētā mārīte
Igvasu Igvasu ūdenskritums - atrodas Igvasu, 26 km no ietekas Paranā, uz Brazīlijas un Argentīnas robežas, ūdens pa 2 vertikālām bazalta kāplēm (36 un 33 m) starp klinšu salām krīt 72 m dziļā aizā, veidojot 21 lielu un 254 mazus ūdenskritumus
paralēle Ikviena no līnijām, kuras atrodas vienā un tai pašā plaknē un starp kurām ir nemainīgs attālums un nav kopēju punktu, arī ikviena no līnijām, kuras savstarpēji sakrīt
dubls Ikviens kāda kadra uzņēmums, kas izdarīts, neapstādinot kameru
bēgļu gaitas ilgāka prombūtne no pastāvīgās dzīvesvietas, lai izvairītos no kara darbības, dabas katastrofas, epidēmijas
izjaukties ilgāku laiku (parasti ar pūlēm, grūtībām) ko darīt, veikt
nokulties ilgāku laiku ar grūtībām darīt (ko nepatīkamu, nepiemērotu)
aizbļaut ilgāku laiku bļaujot, padarīt (uz laiku) nedzirdīgas (ausis)
knosīt ilgāku laiku darīt (ko sīku, darbietilpīgu, arī sarežģītu u. tml.); knibināt
knozīt ilgāku laiku darīt (ko sīku, darbietilpīgu, arī sarežģītu u. tml.); knibināt
sēdēt ilgāku laiku darīt (ko), nodarboties (ar ko), atrodoties šādā stāvoklī
knosāties ilgāku laiku darīt (ko), parasti bez steigas, laiski, tūļīgi
knūzāties ilgāku laiku darīt (ko), parasti bez steigas, laiski, tūļīgi
izķibelēties ilgāku laiku darīt ko sarežģītu, arī grūtu, nepatīkamu
klapatāties ilgāku laiku darīt, kārtot (ko) ar pūlēm, grūtībām
klapatoties ilgāku laiku darīt, kārtot (ko) ar pūlēm, grūtībām
nosaklapatēties ilgāku laiku darīt, kārtot ar pūlēm, grūtībām
klapatēties ilgāku laiku darīt, kārtot ko ar pūlēm, grūtībām
sapirināties ilgāku laiku kustoties, purinoties tīrīt sevi (parasti smiltīs) - par dzīvniekiem
vecsudrabs ilgāku laiku lietots sudrabs, sudraba priekšmets; sudrabs, kura virsma ir mākslīgi padarīta tumšāka
sačuinīties ilgāku laiku nepārtraukti (pavirši) tīrīt (spodrināt)
noslaukt ilgāku laiku pārlieku slaucot (piemēram, ālavu govi), novājināt, padarīt (to) mazproduktīvu
nozabelēties ilgāku laiku tūļāties, staipīties, gorīties
izjoksīties ilgāku laiku veikt, darīt (ko grūtu, arī nepatīkamu); izrīkoties, izkārtoties (piemēram, ar saimniecības darbiem)
izklapatāties ilgāku laiku, ar pūlēm, grūtībām darīt, kārtot (ko); izpūlēties, (ko) darot, kārtojot
nomuļļāties ilgāku laiku, arī visu laikposmu darīt ko gausi, neveikli, parasti neveiksmīgi
noķērnāties ilgāku laiku, arī visu laikposmu darīt ko nemākulīgi, arī nevajadzīgi; arī noķēpāties (3)
noķēpāties ilgāku laiku, arī visu laikposmu darīt ko nemākulīgi, lēni, arī nekārtīgi
sadarīt ilgāku laiku, arī visu laikposmu darīt; ilgāku laiku darīt (līdz noteiktam brīdim)
nocīnīties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz darboties, pārvarot grūtības, darīt ko ar grūtībām; nopūlēties
nogorīties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz gorīties
nodīdīt ilgāku laiku, arī visu laikposmu likt (kādam) atkārtoti ko darīt, veikt, atkārtoti mācīt (kādam) ko (parasti, līdz tas nogurst)
noilgoties ilgāku laiku, arī visu laikposmu ļoti ilgoties (ko sasniegt, iegūt, izdarīt u. tml.)
nobakstīties ilgāku laiku, arī visu laikposmu negribīgi strādāt, darīt (ko); ilgāku laiku, arī visu laikposmu veltīgi, nelietderīgi strādāt, darīt (ko)
nobraukt ilgāku laiku, daudz braucot (pa ko, pāri kam), padarīt (to) gludu, līdzenu, cietu
nobraukāt ilgāku laiku, daudz braukājot (pa ko, pāri kam), saplacināt, noblīvēt (to), arī padarīt gludu, līdzenu, cietu
izdarīties ilgāku laiku, daudz darīt (dažādā veidā, arī dažādus darbus)
izķīpāties ilgāku laiku, daudz darīt (ko) grūtu, darbietilpīgu; izpūlēties, izmocīties
izadarities ilgāku laiku, daudz darīt dažādus darbus
izblēņoties ilgāku laiku, daudz darīt nedarbus, blēņas (parasti par bērniem)
izgorīties ilgāku laiku, daudz gorīties
izčopāties ilgāku laiku, daudz lēni, gausi (ko) darīt; iztūļāties
nomīdīt ilgāku laiku, daudz mīdot (ko), arī mīdoties (pa ko), saplacināt, noblīvēt (to), arī padarīt gludu, līdzenu, cietu
nomīņāt ilgāku laiku, daudz mīņājot (ko), arī mīņājoties (pa ko), saplacināt, noblīvēt (to), arī padarīt gludu, līdzenu, cietu
atskust ilgāku laiku, daudz mizot (nevārītus kartupeļus)
izsmurgāties ilgāku laiku, daudz nemākulīgi, nesekmīgi (ko) darīt, rīkoties
noslidināt ilgāku laiku, daudz skarot, padarīt gludu
noslaucīt ilgāku laiku, daudz slaukot (ar ko), padarīt (to) nederīgu, nelietojamu
noslidināt ilgāku laiku, daudz slīdot, slidinoties, arī ejot (pa ko, pāri kam), padarīt slidenu (to)
nostaigāt ilgāku laiku, daudz staigājot (pa ko, pāri kam), padarīt (to) gludu, līdzenu, cietu
nošļūkāt ilgāku laiku, daudz šļūkājot pa (ko), pāri (kam), padarīt (to) gludu, cietu
notekāt ilgāku laiku, daudz tekājot pa (ko), pāri (kam), padarīt (to) gludu, līdzenu, cietu
novalkāt ilgāku laiku, daudz valkājot, padarīt neizskatīgu, neizturīgu, arī nederīgu (apģērbu, apavus)
izčammāties ilgāku laiku, daudz, tūļīgi, neveikli (ko) darīt; iztūļāties
izčommāties ilgāku laiku, daudz, tūļīgi, neveikli (ko) darīt; iztūļāties
izvicoties ilgāku laiku, intensīvi ko darīt
noslaukt ilgāku laiku, pārlieku daudz tērēt (kā līdzekļus); ilgāku laiku pārlieku daudz tērējot (kā) līdzekļus, padarīt (to) nabadzīgu
žurināt Ilgi cept vai vārīt (kādu nelielu daudzumu)
sažulināties ilgi kaut ko vārīt vai ap kaut ko nodarboties
izdeldēt Ilgi lietojot, padarīt plānu, nestipru, arī cauru, robainu (piemēram, apģērbu, priekšmetu)
nomuļināties Ilgi strādājot gandrīz neko nepadarīt
noduņīties Ilgi un neizveicīgi kaut ko darīt
apbružāt Ilgi vai nevērīgi lietojot, padarīt neizskatīgu
bļudzināt Ilgi vārīt ēdienu, ļaujot tam izšķīst un kļūt glumam
cieta ola ilgi vārīta ola
aiztaurēt Ilgi, apnicīgi taurējot, padarīt (uz laiku) nedzirdīgas (ausis)
bleive Ilgi, bez aizdara vārīta zupa
nevarēt vien beigt ilgi, bieži aizrautīgi, intensīvi darīt (ko)
tostīties Ilgi, gausi ko darīt; tūļāties
aizkliegt ausis ilgi, skaļi kliedzot, padarīt (uz laiku) nedzirdīgas (ausis)
aizkviekt ilgi, skaļi kviecot, padarīt (uz laiku) nedzirdīgas (ausis)
kvernēt Ilgstoši (parasti negribot) strādāt, darīt (vienmuļu darbu)
sabraukt Ilgstoši braucot, lietojot, sabojāt, parasti pilnīgi, arī padarīt nederīgu (parasti transportlīdzekli)
apvazāt Ilgstoši lietojot, padarīt netīru, aptraipīt, apdeldēt; nevīžīgi, neuzmanīgi lietojot, apnēsāt, apbružāt
bēguļot Ilgstoši vairīties (no kāda)
fu-žeņ Imperatora favorītes tituls Senajā Ķīnā; saskaņā ar tradīciju imperatoram bija 3 favorītes
impets Impulss izdarīt izvēli
puri Indiešu ēdiens: apaļi, plakani eļļā vai ghī (kausējot attīrīts sviests) vārīti plāceņi no kviešu miltiem; purī
čatnijs Indiešu ēdienu piedeva, ko gatavo no vārītiem vai svaigiem sasmalcinātiem augiem, augļiem, dārzeņiem un kas atkarībā no sastāvdaļām var būt skābs, sāļš, saldskābs, maigs vai ass
Ušase Indiešu mitoloģijā - Pradžāpati meita, rītausmas dieviete
velna beka indīga sēne ("Rubroboletus satanas") ar gaiši pelēku cepurīti, samērā resnu, olveidīgu kātu un sarkanīgu tīklojumu, vienīgā indīgā beka, Latvijā nav sastapta
antidesma Indijas koku ģints vilkpieņu dzimtā; tā no lūku šķiedrām vērpj dzijas, bet novārītas lapas ir pretinde čūsku kodumam
izvairīšanās Indivīda tendence izvairīties no viņam nepieņemamām sekām vai darbības
sociālā integrācija indivīdu, organizāciju vai valstu savstarpējo attiecību sakārtojums, kas ļauj izvairīties no konfliktiem
cepurieši Indrānu pagasta apdzīvotās vietas "Cepurītes" iedzīvotāji
cepurītieši Indrānu pagasta apdzīvotās vietas "Cepurītes" iedzīvotāji
reimatoīds Infekciozs artrīts, kas klīniskās gaitas vai simptomu ziņā atgādina reimatismu
bitu kartēšana informācijas attēlošanas metode displeja ekrānā, kur katram attēla elementam atbilst viens vai vairāki biti; vienkrāsas displejos bitu skaits, kas atbilst vienam attēla elementam, nosaka attēla toņu gradāciju; krāsu displejos vienam attēla elementam atbilstošais bitu skaits sakrīt ar attēla krāsu skaitu
klizeometrs Instruments, ar ko mērīt iegurņa ass nolieces leņķi pret mugurkaulu
intelektuālis Intelektuāla darba darītājs (piemēram, zinātnieks, konstruktors)
grazāt Intensīvi (ko) darīt
mizāt Intensīvi (ko) darīt
zēvelēt Intensīvi (ko) darīt
vālēt Intensīvi (ko) darīt (piemēram, pļaut, kult)
mizāt Intensīvi (ko) darīt, strādāt
rabāt Intensīvi (ko) darīt, strādāt
hujārīt intensīvi darīt (kaut ko), veikt darbības (ar kaut ko)
vārīt Intensīvi darīt (ko)
sasajemties Intensīvi sākt (ko darīt)
sapūlēt Intensīvi, arī ilgāku laiku ko darot, ļoti nogurdināt, novājināt, arī padarīt slimu (ķermeņa daļu)
brauks Interjekcija trokšņa apzīmēšanai, kas rodas kaut kam krītot vai lūztot
braukš Interjekcija trokšņa apzīmēšanai, kas rodas kaut kam krītot vai lūztot
švannīts Intersticiāls neirīts ar neirilemmas hipertrofiju
gabrodiorīts Intruzīvs iezis, pārejas forma starp gabro un diorītiem, sastāv no plagoklaziem (andezīna, labradora) un viena vai vairākiem krāsainajiem minerāliem (ragmāņa, piroksēniem), Latvijā veido laukakmeņus
osteorabdotoze Īpaša pārmantotās svītrainās osteopātijas forma (iespējams, autosomāli dominanta pārmantošana): slimība manifestējas bērnībā; pirmie simptomi atgādina reimatoīdo artrītu; locītavu iekaisuma subjektīvie un objektīvie simptomi ātri pāriet
matēt Īpaši apstrādājot, darīt nespodru, blāvu (parasti stikla, metāla priekšmeta virsmu)
jordāna īpaši ierīkota vieta ūdenstilpē (parasti āliņģis), kur kristiešu svētkos Kunga kristīšanas dienā tiek izdarīta rituāla ūdens svētīšanas ceremonija
centība īpašība, kas piemīt cilvēkam, kas nepadodas, tiecoties uz mērķi, pūlas (ko) sasniegt, izdarīt pēc iespējas labāk, vairāk, kārtīgāk
sinepju gāze iprīts
hronisku sāpju kontrole ir ilgstošu sāpju (vairāk nekā 3–6 mēnešus) kontroles un ārstēšanas process, kas saistīts ar pamata slimības simptomātiku, piemēram, artrīts, nervu bojājumi, mugurkaula problēmas, migrēna; izvērtējot fizisko sāpju cēloņus, nepieciešams noskaidrot arī cilvēka dzīvi ietekmējošos emocionālos un sociālos faktorus
kas kait (arī kaiš) (ko (ne)darīt), arī kas nekait (arī nekaiš) (ko darīt) ir labi (ko darīt)
kas vainas (ko (ne) darīt) ir labi (ko darīt)
pareizs pjafs ir tikai tad, ja zirgs katru diagonāli (piem., kreisā priekškāja un labā pakaļkāja) ar noteiktiem starpbrīžiem īsu laiciņu patur gaisā; priekškājas daļai no elkoņa līdz celim jābūt gandrīz horizontālā stāvoklī, bet no ceļa tai jākrīt stateniski uz leju, pakaļkājai jābūt saliektai lecamā locītavā, pie kam naga priekšdaļas apakšai jāatrodas otras pakaļkājas vēzīša augšdaļas augstumā; ja zirgs pakaļkājas cilā augstāk, tad rodas iespaids, it kā viņš kristu uz deguna, kādēļ gaita zaudē savu spožumu
ērdināt Irdināt, darīt brīvāku, vaļīgāku
izirdīt Irdināt, uzkult, padarīt vaļīgāku
izirdināt Irdinot padarīt pilnīgi irdenu (parasti augsni)
izkurņāt Irdinot, pārcilājot (zemi), izraujot nezāles, iztīrīt zemi; izravēt
piespiedu izlikšana īrnieka vai nomnieka izlikšana no telpām tiesas ceļā, ja viņam jāizvācas, bet viņš atsakās to darīt
viska Īskāta liekšķerīte
atspējošana īslaicīga aparatūras vai programmatūras funkcionēšanas pārtraukšana, lai padarītu tās izmantošanu neiespējamu
gāziennokrišņi Īslaicīgi, bet ļoti stipri nokrišņi, kas krīt no gubu lietusmākoņiem
Musulmaņu kalendārs islāma zemēs pieņemtais kalendārs, kura gadā ir 354 dienas, sadalītas 12 mēnešos, pārmaiņus ar 29 un 30 dienām, papildus, sākot ar 2. gadu. ik pēc 3 g. pēdējam mēnesim pieliek 1 papildus dienu; gada sākums un pārējie datumi pastāvīgi mainās attiecībā pret Gregora kalendāru un aptuveni atkārtojas 33 gados; nedēļā septiņas dienas un no tām svētī to, kurā notika Muhameda bēgšana, kas sakrīt ar piektdienu mūsu kalendārā; dienas sākumu skaita no Saules norietēšanas
gemula Īss, ērkšķveidīgs nervu šūnas dendrīta izaugums
nogorīties īsu brīdi gorīties un pabeigt gorīties
nopakšināties īsu brīdi radīt skaļas skaņas (piemēram, ūdens pilēm krītot ūdenī u. tml.)
uzplaucēt īsu brīdi sautēt, vārīt
uzplukt īsu brīdi vārīties
nozibināt īsu brīdi, vienu reizi padarīt redzamu, pamanāmu
nožibināt īsu brīdi, vienu reizi padarīt redzamu, pamanāmu
nožvibināt īsu brīdi, vienu reizi padarīt redzamu, pamanāmu
nepakustināt ne mazo pirkstiņu it neko nedarīt
nepakustināt ne pirkstu it neko nedarīt (kā labā, reti pret ko)
nepakustināt ne pirkstiņu it neko nedarīt (kā labā, reti pret ko)
neiemērkt ne pirkstu ūdenī it neko nedarīt, nestrādāt
sasolins Itālijā dabiskās netīrītās borskābes nosaukums
sasolits Itālijā dabiskās netīrītās borskābes nosaukums; sasolins
contrasto Itāļu literatūrā dzejolis dialoga formā, kur katrai personai piekrīt pa strofai vai sonetām; satur strīdu par kādu jautājumu
čabata Itāļu maize, ko cep no raudzētas mīklas, kas aizdarīta ar olīveļļu; kukulīša forma atgādina čību
izvitēt Izbalsināt, balsinot padarīt baltu
piebārstīt Izbārstot (ko) lielākā daudzumā, padarīt nekārtīgu, netīru (piemēram, grīdu)
izaust Izbeidzoties naktij, pilnīgi iestāties (par rītu, dienu, gaismu); ataust
izšrubīt Izberzt; iztīrīt
piebirdināt Izbirdinot (ko) lielākā daudzumā, padarīt nekārtīgu, netīru (piemēram, grīdu)
izkapāt Izbojāt, padarīt grumbuļainu (piemēram, ceļu, grīdu), vairākkārt skarot (to) - par pakaviem, asiem papēžiem u. tml.
izkapāt Izbojāt, padarīt robainu, caurumainu (ko), skarot (to), triecoties (pret to) - par lodēm
krītaka Izbūve aizsprostam pāri krītošo ūdeņu uztveršanai
sirds dobumu katetrizācija izdara, lai izmērītu spiedienu sirds dobumos un lielajos asinsvados sirds tuvumā, kā arī ievadītu kontrastvielu sirds dobumos, lai izmeklētu rentgenoloģiski
izdabāt Izdarīt
iztaisīt Izdarīt (2)
operēt Izdarīt (kā) ķirurģisku operāciju
perkutēt Izdarīt (kā) perkusiju, izmeklēt slimnieku ar piesitieniem
rentgenoskopēt Izdarīt (kā) rentgenoskopiju
rezecēt Izdarīt (kā) rezekciju
sekvestrēt Izdarīt (kā) sekvestru 2(1)
trepanēt Izdarīt (kā) trepanāciju
apkalpot Izdarīt (kādam) dažādus pakalpojumus (ko pasniedzot, atnesot, aiznesot u. tml.)
iespītēt Izdarīt (kādam) par spīti
dabūt gatavu Izdarīt (ko grūtu, bīstamu, pārdrošu)
nošancēt Izdarīt (ko izveicīgu, arī blēdīgu)
nolīferēt Izdarīt (ko nelegālu, neatļautu)
iečudīt Izdarīt (ko) jocīgu, smieklīgu
palaist Izdarīt (palaidnību, draiskulību u. tml.)
sastrādāt Izdarīt (parasti daudz nevēlama)
nostrādāt Izdarīt (parasti ko nevēlamu, arī negaidītu)
izstrādāt Izdarīt (parasti ko nevēlamu)
pastrādāt Izdarīt (parasti ko nevēlamu)
pieļaut Izdarīt (parasti ko nevēlamu), ļaut izveidoties (kam nevēlamam)
izmest Izdarīt (piemēram, granātas, šķēpa) metienu
izsviest Izdarīt (piemēram, granātas, šķēpa) metienu
davīt Izdarīt (uz kādu) spiedienu
izlēkāt Izdarīt (visu), kā cits vēlas
taisīt eņģelīšus izdarīt abortu
airēties Izdarīt airēšanai līdzīgas kustības (ar rokām vai kājām)
irties Izdarīt airēšanai līdzīgas kustības (ar rokām vai kājām)
analizēt Izdarīt analīzi (2); noteikt (vielas) sastāvu
apdūmot Izdarīt apdūmošanu, lai pasargātu no salnām (augļu kokus, ogulājus), lai iznīcinātu kaitēkļus u. tml.
trahnuķ Izdarīt ar kādu dzimumaktu
subtrahēt Izdarīt atņemšanu
noelpāt Izdarīt atsevišķu elpas vilcienu
noblēdīties Izdarīt blēdību
sakoklēt izdarīt daudzus stiprus sitienus
kūņoties Izdarīt dažādas (parasti haotiskas) kustības (ar rokām, kājām); ķepuroties
čakarēt Izdarīt dzimumaktu
hariķ Izdarīt dzimumaktu
hoļiķ Izdarīt dzimumaktu
otžarivaķ Izdarīt dzimumaktu
perepihnutsja Izdarīt dzimumaktu
pjaļiķ Izdarīt dzimumaktu
pomaratsja Izdarīt dzimumaktu
razmagņitsja Izdarīt dzimumaktu
škvoriķ Izdarīt dzimumaktu
šmonatsja Izdarīt dzimumaktu
švoriķ Izdarīt dzimumaktu
trahnutsja Izdarīt dzimumaktu
zaduķ Izdarīt dzimumaktu
žariķ Izdarīt dzimumaktu
pāroties Izdarīt dzimumaktu (par dzīvniekiem)
aplekt Izdarīt dzimumaktu (par dzīvnieku tēviņiem)
eksperimentēt Izdarīt eksperimentu (1)
virzīt Izdarīt gājienu (ar šaha figūru, dambretes kauliņu u. tml.)
ieduņķīt Izdarīt grūdienu (ar neasu priekšmetu)
murskuļoties Izdarīt haotiskas, spējas kustības, blīvēties
ieelpot Izdarīt ieelpu
immatrikulēt Izdarīt immartikulāciju, ierakstīt martikulā
immitēt Izdarīt immisiju
indosēt Izdarīt indosamentu
ingrosēt Izdarīt ingrosāciju, nodrošināt
sašpricēt Izdarīt injekciju; potēties
izelpot Izdarīt izelpu
atklāt Ameriku izdarīt jaunus atklājumus, pateikt ko jaunu (biežāk nolieguma teikumos)
bazarovaķ Izdarīt kabatzādzības tirgū
aizrūdināt Izdarīt kādam netaisnību (kaut ko sliktu)
izpuišot Izdarīt kādam pa prātam, apkalpot
samuļķoties Izdarīt kādu muļķību
izkastrēt Izdarīt kastrāciju
dobiķ Izdarīt kaut ko līdz galam
otmočiķ Izdarīt kaut ko nebijušu, negaidītu
noziegties izdarīt kaut ko pretlikumīgu, noziedzīgu
saķīmiķot Izdarīt kaut ko sarežģītā ceļā, neveiksmīgi un nepareizi
apiet Izdarīt ko aizmuguriski, kādam nezinot
pāriet Rubikonu izdarīt ko izšķirošu, negrozāmu
sasmērēties Izdarīt ko kādam, parasti morāles normām neatbilstošu, nosodāmu
krist kaunā izdarīt ko morāles normām neatbilstošu; tikt apkaunotam
nostrādāt (kādu) numuru izdarīt ko negaidītu, pārsteidzošu
izspēlēt numuru izdarīt ko negaidītu, pārsteidzošu
nogāzt podu(s) Izdarīt ko neparastu, īpatnēju
iebraukt grāvī izdarīt ko nepareizi, piedzīvot neveiksmi, kļūdīties
piedarīt Izdarīt ko nevēlamu
apgrēkoties Izdarīt ko reliģiskos priekšrakstos aizliegtu vai nosodāmu, morāles normām neatbilstošu
savārīt ziepes izdarīt ko tādu, kam var būt nepatīkamas sekas, pieļaut kļūdas, aplamības, sagādāt nepatikšanas
salaist dēlī (kaut ko) izdarīt ko tādu, kas neļauj panākt vēlamo
pāršaut pāri strīpai izdarīt ko, rīkoties bez mēra izjūtas
pāršaut pāri svītrai izdarīt ko, rīkoties bez mēra izjūtas
pāršaut pār strīpu izdarīt ko, rīkoties bez mēra izjūtas
pāršaut pār svītru izdarīt ko, rīkoties bez mēra izjūtas
pāršaut pāri pār strīpu izdarīt ko, rīkoties bez mēra izjūtas
pāršaut pāri pār svītru izdarīt ko, rīkoties bez mēra izjūtas
kolektivizēt Izdarīt kolektivizāciju
konvertēt Izdarīt konversiju (2)
runcāt izdarīt kopošanos
iztaisīt kantori izdarīt krāpšanu
izčūrāties izdarīt laicīgi; iztūļāties
iemaksāt Izdarīt maksājumu, nododot (kādu naudas summu) piekritīgajā iestādē; samaksāt daļu (no kādas summas)
izmanevrēt Izdarīt manevru
masēt Izdarīt masāžu (cilvēkam, tā ķermeņa daļai)
palocīt celi izdarīt nelielu reveransu (par bērniem)
štelpe Izdarīt nelikumīgu darījumu
čamāt Izdarīt nepareizi, sajaukt
iet Izdarīt noteiktas kustības (virzoties uz priekšu) - par kājām; veidoties (par soļiem)
ģelaķ pogodu izdarīt noziegumu
srabotaķ ģelo izdarīt noziegumu
rabotaķ Izdarīt noziegumu
zakontoriķ Izdarīt noziegumu
zaļepiķ Izdarīt noziegumu
zamasķiriķ Izdarīt noziegumu
ietrāpīt Izdarīt pa prāta (kādam)
ispasēt Izdarīt pa prātam, uzmanīt kaut ko
atpalīdzēt Izdarīt pakalpojumu pretī
izplencēties Izdarīt palaidnības
nogāzt podu(s) Izdarīt palaidnību, blēņas
nodarīt pāri izdarīt pārestību, apbēdinot, sagādājot ciešanas
apgrēkoties Izdarīt pārkāpumu
nogrēkoties Izdarīt pārkāpumu
pielikt sev roku izdarīt pašnāvību
pacelt roku pret savu dzīvību izdarīt pašnāvību
pacelt roku (pret sevi) izdarīt pašnāvību
pielikt roku (sev) izdarīt pašnāvību
pasadarīties Izdarīt pašnāvību
braukties nost izdarīt pašnāvību, metoties zem transportlīdzekļa
mest cilpu ap kaklu izdarīt pašnāvību, pakārties
pakārties Izdarīt pašnāvību, sažņaudzot kaklu pakārtā cilpā un zaudējot balstu zem kājām
likt punktu uz "i" izdarīt pēdējos precizējumus
(uz)likt punktu uz i izdarīt pēdējos precizējumus
izpotēt Izdarīt potēšanu (cilvēkiem vai dzīvniekiem)
izpreparēt Izdarīt preparēšanu
nākt pretuzbrukumā (arī prettriecienā) izdarīt pretuzbrukumu (prettriecienu) - par pretinieku
punktēt Izdarīt punkciju
reveransēt Izdarīt reveransu
izrevidēt Izdarīt revīziju
pārjemt Izdarīt revīziju
roķēt Izdarīt rokādi
roķēties Izdarīt rokādi
pavilkt svītru izdarīt secinājumu (par ko)
apsagrābāties Izdarīt sīku zādzību
uzšņaukt Izdarīt sitienu
uzventēt Izdarīt sitienu
skriet uz vietas izdarīt skriešanas kustības, atrodoties vienā un tai pašā vietā (parasti vingrojot)
uzelpot Izdarīt spēcīgu ieelpu un izelpu, pārejot sasprindzinājumam, uzbudinājumam u. tml.
presingot Izdarīt spiedienu, cieši sekot, mīt uz papēžiem
izspļaut Izdarīt spļāvienu
nospļauties Izdarīt spļāvienu
dancot Izdarīt straujas, lēkājošas kustības (par dzīvniekiem)
izšaut Izdarīt šāvienu
izdabāt Izdarīt tā, kā (kādam) patīk; iztapt, izpatikt
izjokot Izdarīt tā, ka (kāds) nonāk smieklīgā situācijā; apmānīt (kādu), radot pārliecību, ka (tas) nonāk nepatīkamā vai bīstamā stāvoklī
iegūt laiku izdarīt tā, ka atliek vairāk laika, nekā paredzēts (kādam nolūkam)
sagatavoties izdarīt visu nepieciešamo (kādas darbības, pasākuma veikšanai, kādai norisei)
apzagt Izdarīt zādzību
apzagties Izdarīt zādzību
smērēt (arī triept, traipīt u. tml.) nagus Izdarīt zādzību, piedalīties zādzībā
rokas smērēt Izdarīt zādzību, piedalīties zādzībā
rokas (arī nagus) smērēt Izdarīt zādzību, piedalīties zādzībā
traipīt (arī triept, smērēt u. tml.) nagus Izdarīt zādzību, piedalīties zādzībā
triept (arī smērēt, traipīt u. tml.) nagus Izdarīt zādzību, piedalīties zādzībā
izdirbt Izdarīt, izpildīt
atkārtot Izdarīt, izpildīt, pateikt vēlreiz vai vairākas reizes (paša vai kāda cita izdarīto, pateikto)
tencināt Izdarīt, izturēt
paklausīt izdarīt, izturēties pēc (kāda) gribas, pavēles, padoma, norādījumiem u. tml.
(no)nākt pie secinājuma izdarīt, izveidot secinājumu
nākt pie secinājuma (arī slēdziena) izdarīt, izveidot secinājumu (slēdzienu)
(no)nākt pie slēdziena izdarīt, izveidot slēdzienu
inscenēt Izdarīt, notēlot, sarīkot (ko), lai ar savu izturēšanos, rīcību maldinātu
izveikt Izdarīt, pabeigt
saspalot izdarīt, pabeigt (darbu)
palaist pirkstus Izdarīt, parasti sīku, zādzību
pārkost cietu riekstu izdarīt, pārvarēt ko grūtu
izkrāmēties Izdarīt, paveikt (dažādus saimniecības darbus)
pakalpot izdarīt, paveikt (ko, piemēram, pasniegt, aiznest, atvest), lai kādam palīdzētu
izroīdāties Izdarīt, paveikt (piemēram, saimniecības darbus)
izrīkoties Izdarīt, paveikt (piemēram, saimniecības darbus); izkārtoties
nomanīties Izdarīt, paveikt ar sevis apmānīšanu, pašapmānu
pārspēt (pašam) sevi izdarīt, paveikt ko ievērojami labāk, nekā parasti pats to spēj izdarīt, paveikt
apridāties Izdarīt, paveikt visu vajadzīgo
notaisīt Izdarīt, paveikt; arī izveidot
sašustīt Izdarīt, savaldīt
nomargot Izdarīt, tikt galā, savlaicīgi paspēt
izgājums izdarīts gājiens, pastaiga
izpakšināt Izdauzīt, izklapēt, iztīrīt
izdevība Izdevīgs gadījums, labvēlīgi, vēlami apstākļi (ko darīt)
palaimēties Izdoties izvairīties no kā nevēlama; negadīties, nenotikt kam nevēlamam, parasti labvēlīgu apstākļu, nejaušības dēļ
izķecēt Izēst, aprīt
nodarīties Izgatavot priekš sevis, padarīt
sapļikšināt Izgludināt, padarīt plakanu (ar rokām, kādu mīkstu masu)
izšķorīties Izgorīties, izstaipīties
nožarbināties Izgorīties, izstaipīties
izmundīt Izgrambāt, padarīt nelīdzenu
izverķēt Izgriezt un iztīrīt (zirga nagu pirms apkalšanas)
izdžakāt Izgriezt, padarīt lielāku, plašāku (par caurumu)
novārdoties Iziet vārdošanas procedūru, lai novērstu, atvairītu (slimību, ļaunumu), vai dziedinātu
destabilizēt izjaukt līdzsvaru, padarīt nestabilu; traucēt normālu darbību, funkcionēšanu
sašķērsīt Izjaukt nodomu, padarīt veltīgu
nogāzt podu izjokot kādu vai izdarīt ko neparastu un jocīgu
izšķīst Izjukt (piemēram, tiekot vārītam)
ilgoties izjust dziļu, parasti arī ilgstošu, vēlēšanos, tieksmi (ko izdarīt, sasniegt, iegūt u. tml); vēlēties, tiekties (pēc kā)
iežēloties Izjust līdzjūtību, žēlumu (pret kādu); aiz līdzjūtības, žēluma izdarīt (ko kāda labā); apžēloties
tīkot Izjust spēcīgu vēlēšanos (ko darīt, arī ko iegūt)
iekāroties Izjust spēcīgu vēlēšanos (ko darīt)
gribēt Izjust vajadzību (pēc kā); vēlēties, tiekties; arī iecerēt, gatavoties (ko darīt)
nožēlot Izjust, arī izpaust žēlumu, neapmierinātību (par ko izdarītu, notikušu)
priekšdzija izkārstas vilnas lente, kura ir padarīta mazliet grodāka un no kuras vērpj dziju
izbrīvēt Izkārtot tā, ka nav aizņemts; padarīt izmantojamu
izkrabināt Izkasīt, izskrāpēt, tīrīt (pīpi)
kavēt laiku izklaidēt (kādu), lai (viņam) nebūtu garlaicīgi; darīt (ko), lai (pašam) nebūtu garlaicīgi
diapazons izklājlapu programmās - viena šūna vai blakusesošu šūnu taisnstūrveida grupa; šūnu grupējums ļauj izdarīt zināmas operācijas, piemēram, formatēšanu, visai šūnu grupai
izdaiļot Izkopt, padarīt garīgi bagātāku
tērpums Izkopta pļava; no krūmiem iztīrīta meža pļava
izlopot Izkropļot, padarīt neglītu
apērmot Izkropļot, padarīt neglītu, notašķīt
izveidāt Izķidāt, iztīrīt
izstrēbt putru izlabot, novērst izdarīto aplamību, kļūdu; atbildēt par izdarīto aplamību, kļūdu
izstrēbt Izlabot, novērst izdarīto aplamību, kļūdu; atbildēt par izdarīto aplamību, kļūdu
pielaistīt Izlaistot (ko) lielākā daudzumā, padarīt slapju, arī netīru (grīdu, telpu)
izdrumslināt Izlasīt, iztīrīt (atkritumus)
izdrumstināt Izlasīt, iztīrīt (atritumus)
izšķipelēt Izlīdzināt, iztīrīt (ar lāpstu)
noluncīties Izlikties daudz strādājam, patiesībā gandrīz neko nepadarīt
taisīt nevainīgas acis izlikties neko nezinām par notikušo, izdarīto, izlikties, ka nav vainīgs
pasaprasīties Izlūgties atļauju ko darīt
atlūgties Izlūgties, lai atbrīvo (no kā); izlūgties, lai atļauj (ko nedarīt)
izglēvināt Izlutināt, padarīt gļēvu
izgļēvināt Izlutināt, padarīt gļēvu
iztaisīt no kāda lietas koku izmācīt par prasmīgu darba darītāju
iztaisīt no kāda lietaskoku izmācīt par prasmīgu darba darītāju
nomācīt Izmācīt, pieradināt darīt citādi nekā ierasts
novēršamās izmaksas izmaksas, no kurām var izvairīties attiecīga uzņēmuma vadības lēmuma vai darbības rezultātā
snīķerēties izmanīties, izlavīties, izdomāt un izdarīt ko niķīgu
atsāpināt Izmantojot pretsāpju medikamentus padarīt nejūtīgu sāpošo vietu vai mazināt sāpes
apiet likumu ar līkumu izmantot kādu likuma formulējuma neprecizitāti, arī citu likumu, lai nesodīts varētu izdarīt nelikumību
anorektālā manometrija izmeklēšanas metode, kuras laikā ar speciālu iekārtu tiek mērīts spiediens un tā izmaiņas taisnajā zarnā
uzmiekšēt Izmērcēt, padarīt mīkstu
uzmiekšķēt Izmērcēt, padarīt mīkstu
izmērēt Izmērīt
izmērot Izmērīt
izšņorēt Izmērīt
sašņorēt Izmērīt (ar mērauklu)
izdastot Izmērīt ar dastmēru
izmest Izmērīt attālumu (piemēram, ar soļiem)
lotēt Izmērīt dziļumu
izmērīties Izmērīt sev (piemēram, auguma garumu)
apmērīt Izmērīt visapkārt
izmērēties Izmērīties
augstuma līkne izmērīto koku augstuma grafisks attēls (līkne), kas izlīdzināts pēc mazāko kvadrātu metodes
virsgabarīts izmērs, kas pārsniedz noteiktos (standartizētos) gabarītus
5. Hērakla varoņdarbs Izmēza Elīdas valdnieka Augeja lopu stalli (nebija tīrīts 30 gadus)
theropoda Izmirusi dinozauru apakšrinda ar asiem dunča veida zobiem, rudimentarām priekšējām kājām un stiprām pakaļkājām, kas vienīgās kalpoja iešanai, ķenguru veida zauri, parādījās triasā un izmira krītā
amonīti Izmirusi galvkāju klases kamerčauļu apakšklases kārtas jūras gliemju grupa ("Ammonitida"), kas dzīvoja jūrā uz grunts no devona līdz krīta periodam, Latvijā atrasti Dienvidkurzemē juras nogulumos
pseudomonotis Izmirusi gliemju ģints "Aviculidae" dzimtā ar ieliektu kreiso un plakanu labo vāku, sastopama no devona līdz krītam, īpaši triasā, kur daudz kosmopolītisku formu un labas vadfosīlijas
bakulīti Izmirusi krīta laikmeta amonītu dzimtas gliemju ģints, čaula sākumā saritināta, vēlāk taisna, sadalīta kamerās, izeja aizklājas ar divdaļīgu aptichu
trīspaugurzobji Izmirusi pirmatnēju zīdītāju apakšklase juras perioda beigās un krīta periodā
zobputni Izmirusi putnu klases virskārta ("Odontornithes"), uz žokļiem bijuši daudzi sīki zobi, dzīvojuši krīta periodā, nav bijuši tieši mūsdienu putnu senči
mozazauri Izmiruši jūras rāpuļi ar garu ķermeni, īsām kājām un garu asti; tie dzīvoja un izmira krīta periodā
iznelgot Izmuļķot, par nelgu padarīt
izdzēst Iznīcināt, padarīt par nebijušu
triekt zemē Iznīcināt; arī pakļaut, padarīt padevīgu
notiesātā atbrīvošana no soda izņemot amnestijas vai apžēlošanas kārtībā, var izdarīt tikai tiesa likumā norādītajos gadījumos un kārtībā
padiecēt Izņemot dažus priekšmetus, mazliet iztukšot, padarīt brīvāku (telpu)
izķīckāt Izņemt un iztīrīt (zarnas nokautam dzīvniekam)
izkāmerēt Izņemt, izkravāt, iztīrīt
izolētājuzliktnis Izolācijas materiāla uzliktnis, kas paredzēts spriegumam pieslēgtu vai zemētu elektroietaises daļu nosegšanai, lai izvairītos no nejaušas personāla pieskaršanās šīm daļām
nolasīt Izpaust, padarīt zināmu ar mutvārdiem (parasti lekcijas, referāta u. tml. veidā)
izpilduzraksts Izpilddokuments, ko līdz 1993. g. septembrim izdeva valsts notariāta iestādes uz parāda dokumentu pamata, pēc kuriem piedziņu varēja izdarīt bezstrīda kārtībā
izpildraksts izpilddokuments, ko līdz 1993. gada 1. septembrim izdeva valsts notariāta iestādes uz parāda dokumentu pamata, pēc kuriem piedziņu varēja izdarīt bezstrīda kārtībā
izpuģot Izpost, iztīrīt
naktsklubs Izpriecu iestāde ar dažādām izklaidēm, dejošanu, vakariņām, koncertiem u. c., kas atvērta naktī līdz agram rītam
sakārdināt izraisīt (kādā), parasti ļoti, spēcīgu tieksmi, vēlēšanos (pēc kā, ko darīt)
spīdzināt izraisīt (kādam) fiziskas sāpes, psihiskas ciešanas vai draudēt ar tām, lai panāktu, ka (tas), piemēram, atzīstas, piekrīt veikt kādu uzdevumu, darbību
apvainot izraisīt apbēdinājumu, sarūgtinājumu, dusmas u. tml.; nodarīt pāri, stipri aizskart, pazemot, izturēties nievājoši
iedvesmot izraisīt iedvesmu (1) (radoša darba darītājam)
gulēt uz sirdsapziņas izraisīt nemieru, sirdsapziņas pārmetumus (par izdarītu noziegumu, pārkāpumu, arī par nepaveiktu darbu)
sadrošināties izraisīt sev, parasti pēkšņi, drosmi (ko darīt)
sadūšoties izraisīt sev, parasti pēkšņi, drosmi (ko darīt)
sasparoties izraisīt sev, parasti pēkšņi, sparu, gribu (parasti ko darīt)
izmokšķoties Izrauties, izvairīties
pierīkot Izrīkot, likt darīt
aizsacīties Izsacīties, ierunāties, izdarīt īsu piezīmi
izvirzīt Izsakot, ierosinot darīt zināmu (piemēram, domu, problēmu); likt paveikt, realizēt (piemēram, uzdevumu)
izakiravāties Izsargāties, izvairīties
sasper jods izsaucas, paužot nepatiku, neapmierinātību, pārsteigumu, apņemšanos ko darīt
vatalākš Izsauciens, ar kuru raksturo troksni, kāds dzirdams krītot kādam smagam priekšmetam
čuš Izsauciens, ko lieto, kad kāds pasākums neizdodas, kāds darbs tiek pamests pusdarīts
pļunkt Izsauksmes vārds tāda trokšņa atdarināšanai, kas rodas smagam priekšmetam iekrītot ūdenī
buč Izsauksmes vārds, ko lieto bērnam pakrītot
spinn Izsauksmes vārds, ko lieto lai mudinātu mārīti lidot
zasķekļiķ Izsist stiklu, izdarīt zādzību pa logu
izvērcināt Izsist, atvairīt (sitienus)
revidēt Izskatīt, pārskatīt (piemēram, teorijas, principus, mācību programmu, lēmumu), lai izdarītu grozījumus (tajos)
palādīties izskatīties jauki, padarīt sevi jaukāku
eliminēt Izslēgt; novērst; izdarīt elimināciju
iesmiet Izsmiet, padarīt kādu par apsmieklu, apsmiet
vakuumveidošana Izstrādājumu veidošana no termoplastiska polimērmateriāla plēvēm vai loksnēm, kuras atrodas superelastiskā stāvoklī, izmantojot spēku, kas rodas atmosfēras un retinājuma (50-85 kilopaskāli (kPa)) spiedienu starpības dēļ; v-u var kombinēt ar pneimoveidošanu; izmanto lielgabarīta plānsienu izstrādājumu (ledusskapju, aparātu korpusu, automobiļu detaļu u. c.) ražošanai
aizvārīt Izsutināt, vārīt, novārīt
piejaukt Izsvaidot, novietojot (ko) izklaidus, padarīt nekārtīgu (parasti telpu)
izknuzināt Izšķirstīt, iztīrīt (spalvas ar knābi) - par putniem, parasti vistām
atskrudzināt Iztaisnot sprogas, padarīt gludu
piedāvāt palīdzību izteikt gatavību darīt (ko) kāda labā, lai (kas) tiktu paveikts
atsacīties Izteikt nevēlēšanos, nebūt ar mieru (ko darīt, veikt); neuzņemties, arī vairs neizpildīt (piemēram, kādu darbu); atteikties
atteikties Izteikt nevēlēšanos, nebūt ar mieru (ko darīt, veikt); noraidīt, nepieņemt (piedāvājumu, priekšlikumu u. tml.); atsacīties
piedāvāt Izteikt priekšlikumu, gatavību darīt (ko) kāda labā
ierosināt Izteikt priekšlikumu; pamudināt, radīt vēlmi (ko darīt)
piedāvāties Izteikt vēlēšanos, arī gatavību (ko darīt)
novēlēt Izteikt vēlēšanos, arī likt izdarīt (ko)
pieteikties Izteikt vēlēšanos, būt ar mieru (ko darīt, veikt); arī piesolīties
noskandināt Izteikt, darīt zināmu
izskandināt Izteikt, izpaust, darīt zināmu (daudziem vai visiem)
vēlējums izteikums, ar kuru aicina vai liek (ko) darīt
ieteikums Izteikums, kas (neuzspiežot savu gribu) ierosina, ko darīt, kā rīkoties, izturēties; paveikta darbība, rezultāts --> [ieteikt]{s:2443}
neekvivalence Izteikumu algebras bināra operācija, kuras rezultāts ir 1 (patiess) tad un tikai tad, kad loģisko mainīgo x un y (pamatizteikumu) vērtības nesakrīt, t. i. viena no tām ir 1, bet otra 0
izskatīt Iztiesāt, izdarīt juridisku izmeklēšanu
izatīrīties Iztīrīt
izkaņģerēt Iztīrīt
izķēst Iztīrīt
izķīķēt Iztīrīt
izķīkot Iztīrīt
iztīkāt Iztīrīt
iztīrināt Iztīrīt
izšustīt Iztīrīt (piemēram, grīdu)
izknuzināties Iztīrīt (savu ādu, apspalvojumu ar knābi) - par putniem, parasti vistām
izvērķēt Iztīrīt (zirga nagu)
izķidāt Iztīrīt (zivis, putnus)
izbirstēt Iztīrīt ar suku
izvētīt Iztīrīt labību ar vēju
pārsatīrīties Iztīrīt lielāku daļu no kādas platības
izņemt traipu iztīrīt traipu
sakopt Iztīrīt un savest kārtībā (piemēram, telpas, celtni, apkārtni)
izčokurēt Iztīrīt, izbakstīt, izbikstīt
izpost Iztīrīt, izdaiļot
iztērpināt Iztīrīt, izkasīt, piemēram, nosēdumus, gļotas, parasti no kā iekšpuses
izknierēt Iztīrīt, izlasīt gružus, netīrumus
izlancīt Iztīrīt, izņemt, arī izēst, izlakt
izčingāt Iztīrīt, izslaucīt
izgraudot Iztīrīt, notīrīt
apkopt Iztīrīt, pārsiet (ievainojumus)
izroīdāt Iztīrīt, sakārtot (māju, saimniecību)
izspodrināt Iztīrīt; arī uzkopt
izpucēt Iztīrīt; nospodrināt
kārnījums Iztīrītas pļavas gabals; līdums
spēķes Iztīrīti dzīvnieku (parasti aitu, cūku, liellopu) iekšējie orgāni; ēdiens no šādiem sasmalcinātiem orgāniem (ar dažādām piedevām)
izķīckāties Iztīrīties
iztīrināties Iztīrīties
ieplēst Iztīrot (kādā vietā) krūmus, celmus, akmeņus u. tml., padarīt (to) lauksaimnieciski izmantojamu
izšulināt Iztrīt
atbrīvot iztukšot, padarīt brīvu, neaizņemtu (piem., telpu, trauku)
meklēt (sev) nāvi izturēties, darīt tā, ka draud nāve, bojāeja
meklēt (sev) kapu izturēties, darīt tā, ka draud nāve, bojāeja
meklēt (sev) nāvi (arī kapu, biežāk galu) izturēties, darīt tā, ka draud nāve, bojāeja
meklēt (sev) galu izturēties, darīt tā, ka draud nāve, bojāeja
likt Izturēties, rīkoties, runāt tā, ka (kāds) ir spiests (ko darīt), ar savu izturēšanos, rīcību, runu piespiest (kādu ko darīt)
iztapt Izturoties laipni, pazemīgi, arī liekulīgi, darīt tā, kā (kāds) vēlas, kā (kādam) patīk
gradēt Iztvaicēt, sabiezināt sāļu šķīdumus gaisa iedarbībā; gradēšanu izdara sāls vārītavās (gradētavās)
nolekt izvairīties
izlaicīties Izvairīties
izšmugulēties Izvairīties
izvaidīties Izvairīties
izvairāties Izvairīties
lancīties Izvairīties
lavīties Izvairīties
šmaugāt Izvairīties
atturēties Izvairīties (ko darīt, paust savu nostāju); izturēties pasīvi, izvairīgi (pret ko)
izlavierēt Izvairīties (no briesmām, nepatikšanām u. tml.)
izglābties Izvairīties (no briesmām, posta u. tml.), nenonākt (briesmās, postā u. tml.), arī izkļūt (no briesmām, posta u. tml.)
paglābties Izvairīties (no briesmām, posta u. tml.), nenonākt (briesmās, postā u. tml.), arī izkļūt (no briesmām, posta u. tml.)
enstelēties Izvairīties (no darba u. tml.)
izlocīties Izvairīties (no darba, pienākuma izpildes u. tml.)
atrauties Izvairīties (no darba, pienākuma u. tml.); nepiedalīties, norobežoties
noslapstīties Izvairīties (no darba)
izbēgt Izvairīties (no kā)
pagriezt ceļu Izvairīties (no kā)
izlocīties Izvairīties (no tiešas rīcības, atbildes u. tml.)
glābties Izvairīties (piemēram, no kā uzmākšanās)
otorvatsja Izvairīties no aizturēšanas
izkulties no valodām izvairīties no aprunāšanas
ženierēties Izvairīties no atbildes
slostīties izvairīties no darba
izšībēties Izvairīties no darba
lūsināties Izvairīties no darba
izagrozīties Izvairīties no kā, izkļūt no nevēlamas situācijas
izalocīties Izvairīties no kā, izkļūt no nevēlamas situācijas
iet ar līkumu apkārt izvairīties no kaut kā nepatīkama, nevēlēties saskarties, sastapties
soskočiķ Izvairīties no nepatikšanām
līperēties Izvairīties no otra, kad no tā kaut ko ir aizņēmies un negrib atdot
kruķīt Izvairīties no parādu nomaksas vai kādas darbības
izsprukt no pēriena izvairīties no pēriena
izšlīherēties Izvairīties no pienākuma
šūties vaļā izvairīties no pienākuma, situācijas vai personīgām attiecībām
mest līkumu apkārt Izvairīties no sastapšanās
izglābties Izvairīties vai atbrīvoties (no cilvēka, dzīvnieka, kas apdraud dzīvību)
paglābties Izvairīties vai atbrīvoties (no cilvēka, dzīvnieka, kas apdraud dzīvību)
izglābties Izvairīties vai atbrīvoties (no kaitīga, bīstama cilvēka, dzīvnieka)
izglābties Izvairīties vai atbrīvoties (no nepatīkama stāvokļa, cilvēka, no kā traucējoša)
lavēties Izvairīties, aizklīst
izsprukt no slazda izvairīties, arī izbēgi no nevēlamas, bīstamas situācijas, ko radījis kāds cits cilvēks
valbīties Izvairīties, izlocīties (no darīšanas)
šlīmerēties Izvairīties, izlocīties no darba
izvasīties Izvairīties, izrauties, izmukt, tikt cauri ar veselu ādu
izagriezties Izvairīties, izsargāties
naivīties Izvairīties, negribēt
aizvairīties Izvairīties, novērst, piesargāties; paturēt rezervē
atsarečīties Izvairīties, piemēram, no kāda ēdiena, dzēriena, negribēt to vairs
tergiversēt Izvairīties, vilcināties
izlīferēties Izvairīties; tikt cauri
izvirdināt Izvārīt
izvirināt Izvārīt
izvirt Izvārīt
savirt Izvārīt
davirt Izvārīt (ko) papildus
piebuzīt Izvārīt (negaršīgu ēdienu, parasti zupu)
ķuza Izvārīta un sasista ola
ķuze Izvārīta un sasista ola
aizsātināt Izvārītai putrai pieliet rūgušpienu, skābu krējumu
aizģērbt Izvārītai putrai pievienot piedevas; aizdarīt
grunči Izvārīti apgriezumi no žāvējamas cūkgaļas
kartupeļu šķīdnis izvārīti un sastampāti kartupeļi
masnāties Izveicīgi pasteigties kaut ko darīt
žiperēties Izveicīgi un ātri kaut ko darīt
noņaidzīt Izveicīgi, žigli kaut ko izdarīt
sasataisīties izveidot (pārus), lai varētu ko darīt, strādāt u. tml.
ietīrīties izveidot attīrītu vietu mežā vai pļavā
izglītot Izveidot, izkopt, padarīt glītu
pieskaņot Izveidot, padarīt atbilstošu (piemēram, kādiem apstākļiem), pielāgot (kāda mērķa sasniegšanai)
pielāgot Izvēlēties atbilstoši (kam), arī padarīt atbilstošu (kam), piemēram, pēc krāsas, arī formas
piemērot Izvēlēties atbilstoši (kam), arī padarīt atbilstošu (kam), piemēram, pēc krāsas, arī formas; pielāgot (2)
pagludināt Izvēloties atbilstošākus izteiksmes līdzekļus, palabot, padarīt precīzāku (valodu, stilu)
apvētīt Izvētīt (vējā iztīrīt) visu daudzumu
nomest Izvirzīt, arī panākt, ka izvirzās (no lidojoša lidaparāta) tā, ka nokrīt (kur, uz kā)
nosviest Izvirzīt, arī panākt, ka izvirzās (no lidojoša lidaparāta) tā, ka nokrīt (kur, uz kā)
uzrādīt Izzinot, konstatējot darīt zināmu (piemēram, faktu)
stiepšana izžāvēta, mitrināta pusfabrikāta apstrāde ar deformāciju, s-u, locīšanu, lai padarītu ādu mīkstu, elastīgu un palielinātu ādas laukumu; apavu apakšu ādai šī operācija nav nepieciešama
pieauguma tiesības ja kāds no vairākiem līdzmantiniekiem kaut kāda iemesla dēļ nevar vai negrib mantot, tad viņa atbrīvojusies daļa piekrīt pēc pieauguma tiesībām pārējiem līdzmantiniekiem
bēgšana uz ārzemēm ja persona atstāj savu valsti vai izbrauc no tās legālā vai nelegālā ceļā nolūkā izvairīties no kriminālvajāšanas par saviem politiskajiem uzskatiem vai politisko darbību un lūgt patvērumu citā valstī vai iegūt bēgļa statusu
sajādīt Jājot vai plosoties padarīt nelietojamu
Ame Udzume japāņu mitoloģijā — jauna, daiļa dieviete, iespējams rītausmas dieviete, kurai ir nozīmīga loma Amaterasu izvilināšanā no grotas
mudžināt Jaucot, griežot, vīstot u. tml., darīt nekārtīgu (piemēram, diegus, dzijas u. tml.)
žolkāt Jaukt šķidruma nogulsnes, lai šķidrumu padarītu neskaidru
kruķēt Jaukt, maisīt, bīdīt (ar kruķi); tīrīt (ko) nost (ar kādu rīku)
mīcīt Jaukt, spaidīt (kādu masu), lai padarītu (to), piemēram, viendabīgu, elastīgu
potļavāt jaukt; nekārtīgi darīt
plodēt Jauna koka kuģa korpusa apstrāde pēc koksnes izžūšanas un saplaisāšanas ar smalki saberztu priedes mizas pulveri aizpildot plaisas un piesūcinot, lai padarītu kuģa korpusu ūdens necaurlaidīgu
šautnieki Jaunieši, kas Lieldienu (vai Pūpolu svētdienas) rītā staigā apkārt pa mājām ar pūpoliem pērdami gulētājus un prasīdami olas
Kur tas rakstīts? jautā, ja kam nepiekrīt
publiskošana Jebkura darbība, ar kuru tieši vai ar attiecīgas tehniskas ierīces palīdzību darbs, izpildījums, fonogramma vai raidījums tiek padarīts pieejams sabiedrībai
granitoīds jebkuras izcelsmes iezis, kas pēc sastāva atbilst skābajiem vai vidēji skābajiem magmatiskajiem iežiem - granītiem, plagiogranītiem, granodiorītiem un to pārejas formām kvarcdiorītos
nevārīts Jēls, tāds, kas nav vārīts
pārinieks Jērs, kad aitai rodas pārītis
jodargirīts Jodirīts
jodīts Jodirīts
mopsēties Jokoties, zoboties, cenšoties padarīt (kādu) smieklīgu; muļķoties, arī ņirgāties
pseudojonons Jonona ieguves procesa neattīrīts starpprodukts, ko iegūst kondensējot citrālu ar acetonu barija hidroksila klātbūtnē
šaharits Jūdaistu rīta lūgšana
cadiks jūdu skolotājs vēlākajā hasīdu kustībā, kas ar svētumu un dievbijību izpelnījies Dieva labvēlību un kam piedēvē spēju darīt brīnumus
šēma Jūdu ticības apliecinājums, ko ikviens jūdu vīrietis skaita katru rītu un vakaru
malakučā Jūklī, citam pār citu krītot, kūleņojot
mērlīnija Jūras navigācijā - precīzi izmērīts un marķēts attālums, kas ļauj kuģim kalibrēt lagu
megalozaurs Juras perioda dinozauru grupas rāpulis 9 m garš un 1 tonnu smags, gaļēdājs; atliekas atrodamas juras un krīta nogulās
zauropodi Juras un krīta perioda četrkājaino (pēc pārvietošanās paņēmiena) augēdāju dinozauru grupa ar tāda paša tipa iegurni un ekstremitātēm kā vairākumam reptiļu
pliozaurs Juras un krīta perioda milzīgs, spēcīgs jūras rāpulis ar lielu galvu un samērā īsu kaklu
starptautiskā atbildība juridiskas sekas, kas iestājas starptautisko tiesību subjektam par izdarītajiem starptautisko tiesību pārkāpumiem (deliktiem) un starptautiskajiem noziegumiem
juridiskā fikcija juridisks paņēmiens īstenību formulēt tā, ka šis formulējums neatbilst īstenībai, vai pat tā, ka formulējumam ar īstenību nav nekā kopēja, lai vēlāk no šā formulējuma izdarītu nopietnus juridiskus slēdzienus; oficiāls, normatīvs atzinums, formulējums, kas neatbilst īstenībai, piemēram, atsevišķi panti konstitūcijās, kodeksos, noteikumos, kuriem īstenībā nav reālas formas un satura
jurīši Jurītis
vēlēties just vajadzību (pēc kā), gribēt (ko); just tieksmi (ko darīt)
ērzeliski Kā ērzelis (darīt)
reize kā vieta (rindā, secībā), kā kārta (ko darīt, rīkoties); kārta (2)
kabatas lampiņa kabatas laterna, kabatas lukturītis
batareika Kabatas lukturītis
baterija Kabatas lukturītis
mājas kārtībā Kādā kolektīvā, iestādē, uzņēmumā u. tml. (ko darīt), nevēršoties pie vadības, citas, parasti augstākas, iestādes u. tml.
torīt Kādā no pagājušo dienu rītiem
torītu Kādā no pagājušo dienu rītiem
tiesa kādā veidā (parasti salīdzinot) noteikts, izmērīts (kā) daudzums, daļa, vērtība
akcentējošā nosacītība kādas pazīmes pastiprināšana mākslas darbā, lai padarītu šo pazīmi īpaši izteiksmīgu un daiļrunīgu
uzkūdīšana kādas personas fiziska vai psihiska ietekmēšana, kas vērsta uz to, lai citā personā radītu apņemšanos izdarīt noziedzīgu nodarījumu vai piedalīties tajā
institucionalizēt kādas sabiedriski nozīmīgas funkcijas īstenošanu padarīt par institūtu (3, 4)
čepēsls kāds, kas grib otram pāri darīt
mirma kāds, kas nekā nevar ne izdarīt, ne izrunāt
gultuve kāds, kas no rīta ilgi guļ; arī kā lamuvārds
vīžņa kāds, kas vīžo ko darīt
ierosinātājs kāds, kurš izsaka priekšlikumu, pamudina kaut ko darīt
piršķa kāds, kurš neko nevar izdarīt un netur savus solījumus
plīstiķis kāds, kurš neprot darīt vai nevēlas darīt kaut ko saprātīgu
zibsenis kāds, kurš visu dara ļoti steigā; kāds, kurš steidzas jebko izdarīt, bet neko nesasniedz
parozīties kādu brīdi gorīties, staipīties
pakamarīt kādu brīdi pakamarīties
nošķorēt kādu brīdi paturēt uz uguns (katlu ar novārītiem kartupeļiem, lai iztvaikotu atlikusī ūdens daļa)
nokupināt kādu brīdi vārīt, apvirināt
stereotipizēt kādu darbību padarīt stereotipisku (1)
privatizēt kādu īpašumu padarīt par privātu (3); valsts vai sabiedrisku īpašumu pārņemt privātīpašumā
slēpties aiz kāda muguras kādu izmantojot, vairīties no atbildības, grūtībām
ņurīties kādu laiku ņurīt, griezt ar neasu nazi
kādurīt kādu rītu
citrīt kādu rītu; dažurīt
sapļupināt kādu šķidrumu tik ilgi vārīt, ka kļūst biezs
imediātizēt kādu Vācijas ķeizarvalsts pavalstnieku, kas līdz tam bija tieši pakļauts ķeizaram un impērijai, padarītpar netiešu kārtu vai pavalstnieku, nostādot srtarp viņu un ķeizaru kādu zemes kungu
pamērīt Kādu, parasti samērā neilgu, laiku mērīt
pamērīties Kādu, parasti samērā neilgu, laiku mērīties
abāds kaimiņiem aiznesta nevārīta gaļa "cūku bērēs"
kaitesvainas Kaites, slimības (parasti ne visai nopietnas, it īpaši gadījumos, kad kas jādara); arī iegansti (lai izvairītos no kāda darba)
appeisēt Kaitēt, nodarīt zaudējumus (lielā apmērā)
iebādēt Kaitēt; nodarīt ļaunu
errināt Kaitināt, kūdīt, padarīt ļaunu
šutināt Kaitināt, padarīt dusmīgu
obliterējošais trombangīts kāju obliterējošā endarterīta paveids: slimība sākas vidējos gados, noris ar recidīvu un remisiju miju
kaķusieri Kaķsierīte
kaķusierīte Kaķsierīte
kalams Kalāma - islāma sholastiskā teoloģija; noliedz cilvēka gribas brīvību, bet prasa viņa atbildību par izdarīto
braunmillerīts Kalcija alumoferīts 4CaO·Al~2~O~3~·Fe~2~O~3~, viens no cementa minerāliem
lāsakmens Kalcīta vai aragonīta veidojums, kas rodas no cieta, kalcija karbonātu saturoša ūdens, kad tas pilieniem krīt no alu griestiem vai sienām; stalaktīts
antiformīns Kālija vai nātrija hipohlorīta maisījums ar nātrija hidroksīdu; šķīdina organiskas vielas, piem., krēpas, gļotas, šūnas, ādu, matus un vairumu sīkbūtņu, izņemot tuberkulozes un liesas sērgas nūjiņas; lieto tuberkulozes mikobaktēriju atdalīšanai no krēpām un urīna
Magņitnajas kalns kalns Dienvidurālu austrumu nogāzē, Krievijas Čeļabinskas apgabalā, augstums - 610 m, granīti, profirīti un marmori, dzelzs rūdas atradnes
Ziestu kalns kalns Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē, Sausnējas pagastā, absolūtais augstums - 217 m vjl., relatīvais augstums - 45 m, virsotnē ir triangulācijas tornis, kurš iekļauts UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojumu sarakstā, kā viens no 34 Strūves meridiāna loka punktiem (uzmērīti 1816.-1855. g.)
izkalpot Kalpojot (pie kāda), izdarīt (tam) pa prātam, apmierināt (to)
izkalpāt Kalpojot pie kāda, izdarīt tam pa prātam
iekampties Kampjott, ķerot (ar muti) ierīt
atkapāt Kapājot padarīt neasu (darba rīku, kam ir asmens vai asa mala)
atkaplēt Kaplējot atvilkt nost, attīrīt
kara rētas kara radītais posts, nodarītie zaudējumi
karā (arī kara) sistās (arī cirstās) brūces kara radītais posts, nodarītie zaudējumi
dezertēšana Karaspēka daļas vai dienesta vietas patvaļīga atstāšana, kā arī karavīra neierašanās dienestā iecelšanas vai pārcelšanas gadījumā, pēc komandējuma, atvaļinājuma vai no ārstniecības iestādes, lai izvairītos no karadienesta
manevrs Karaspēka daļu organizēta pārvietošana kaujas uzdevuma sekmīgai veikšanai; karaspēka pārvietošana atbilstoši kaujas apstākļiem, lai, piemēram, izvairītos no pretinieka pārspēka
kārība Kāre (ko darīt)
kārums Kāre (piemēram, ko darīt)
grapēt Kāri ēst, rīt
kludzīt Kāri rīt, piem., biezputru
kļīmāt Kārīgi ēst, rīt
izlaupt Kārīgi izēst, izrīt
klemzēt Kārīgi, aizgūtnēm ēst, rīt
klemsēt Kārīgi, āizgūtnēm ēst, rīt
atgleijāt Karsējot padarīt mīkstu
uzvārīt Karsējot panākt, ka (kas, parasti šķidrums) sāk vārīties
kalcinēt Karsēt (krītu, sodu, sāļus, rūdas), lai atbrīvotu no gaistošām vielām (piemēram, ūdens, ogļskābās gāzes)
kvelds Karsts, novārīts
likt Kāršu spēlē - iemaksāt (kādu summu), izdarīt iemaksu (uz kādu kārti)
vidējā kārta kārta, kas norāda, ka darbība ir koncentrēta darītājā (subjektā); [medijs]{e:56835}
favorītisms Kārtība, kur visu nosaka mīluļi, favorīti
pagodīt Kārtīgi (darbu) padarīt
izšķibēt Kārtīgi uzrakt, iztīrīt
kartometrija Kartogrāfijas nozare, kas pētī paņēmienus, kā pēc kartes dotumiem mērīt un kvantitatīvi raksturot ģeogrāfiskus objektus
čubināt Kārtot, darīt kuplāku (piemēram, apģērbu, matus)
post Kārtot, tīrīt (piemēram, telpas, celtņu apkārtni)
riktēties Kārtoties, gatavoties (ko darīt, kādam pasākumam, norisei)
miltaini kartupeļi kartupeļi, kuri vārītā veidā ir irdeni
babka Kartupeļu sacepums ar gaļu; arī bieza taukos cepta nevārītu kartupeļu pankūka
kas pirmais brauc, tas pirmais maļ kas kaut ko sāk darīt ātrāk par citiem, tam tiek kāds labums
izskrabinēt Kasot iztīrīt, parasti no iekšpuses
nokasīt Kasot, skrāpējot (ko) nost, notīrīt
apkasīt Kasot, skrāpējot ko nost, notīrīt (no ārpuses vai visapkārt)
izkāst Kāšot padarīt tīru, atbrīvot no cietas vielas piejaukumiem (šķidrumu, šķidru masu)
mātūtīna Katoļiem rīta dievkalpojums
kalote Katoļu ordeņa garīdznieku un prelātu (sākot ar bīskapu) galvas sega mazas apaļas, galvvidū valkājamas cepurītes veidā
citodendrīts Katrs dendrīts, izņemot aksodendrītu; dendrīts, kas atzarojas tieši no šūnas
pārrītiem Katru otro rītu
pārrītu Katru otro rītu
pārrītus Katru otro rītu
muridi Kaukāzā muhamedāņu sekta (19. gadsmiteņa pirmā pusē), kas prasīja nerimstīgu cīņu ar neticīgajiem, bet sevišķi ar krieviem; sektas priekšgalā stāvēja slavenais Šamils, kuram krītot tā izira
sakaunēt kaunu darīt
infibulācija Kaunuma lūpu vai priekšādas saspraušana, lai padarītu neiespējamus dzimumsakarus (dažās pirmatnējās tautās)
inflbulācija Kaunuma lūpu vai priekšādas saspraušana, lai padarītu neiespējamus dzimumsakarus (dažās pirmatnējās tautās)
atkausēt Kausējot ledu, atsegt (ko), arī padarīt (ko) lietojamu
gī Kausēšanas procesā attīrīts sviests indiešu gaumē; ghī
usmaša kaut kas darīts ar iepriekšēju nodomu
uzmaša kaut kas darīts ar iepriekšēju nodomu
uzmašs kaut kas darīts ar iepriekšēju nodomu
uzmata kaut kas darīts ar iepriekšēju nodomu
Augeja staļļi kaut kas ļoti netīrs, nolaists; liela nekārtība (pēc Elīdas valdnieka Augeja milzīgajiem staļļiem, kas nav tīrīti vairākus gadus un ko Hērakls iztīra vienā dienā, uz tiem novadīdams upju ūdeņus)
vārījiens kaut kas uzvārīts, pagatavots
beidzenīte kaut kas, kas beidzot ir pabeigts, padarīts
fadi kaut kas, ko nedrīkst darīt, kas ir aizliegts, tabu Madagaskaras reliģijā
atbāvīt kaut ko atbalstīt vai nostiprināt (noķīlāt), lai nekrīt
skrebelēt kaut ko ātri un pavirši darīt
skrebelēties kaut ko ātri un pavirši darīt
vonckāt kaut ko ātri, enerģiski darīt
sapuģīt kaut ko darīt
sapuģot kaut ko darīt
vanckāt kaut ko darīt
spausties kaut ko darīt ar sparu, ar spēku, stiprumu
lupīt kaut ko darīt bez pārtraukuma, vienā laidā, vienā paņēmienā
reāli rullēt kaut ko darīt īpaši labi
tvāpuļot kaut ko darīt nesakarīgi, bez domāšanas
tumuļāt kaut ko darīt neveikli un lēnām
jēglot kaut ko darīt nevērīgi, neuzmanīgi un bez panākumiem; slaistīties
bīdelēt kaut ko darīt par ilgu, pārāk lēnām
sapiršļāt kaut ko darot steigā vai kļūdoties sajaukt, nepareizi izdarīt
torpedēt kaut ko izjaukt, padarīt darboties nespējīgu; graut
lēļot kaut ko lēnām darīt
nosliekot kaut ko lēnām darīt
cēbarāties kaut ko lēni un neveikli darīt
kuturņāt kaut ko lēnītēm darīt; lēnītēm kustēties
atturēties kaut ko nedarīt
ķēpt kaut ko nemākulīgi darīt, bojāt
noņorgāt kaut ko netīri, neglīti darīt
tumaļāties kaut ko neveikli darīt
tumuļoties kaut ko neveikli darīt
gumzāties kaut ko neveikli darīt, slinkot
pļūrīt kaut ko nevērīgi, neapdomīgi darīt
slapstīties aiz pakšiem kaut ko pa kluso darīt; izvairīties
aizsildīt kaut ko padarīt siltu, uzsildīt
ģaurēt kaut ko pavirši darīt
mērgļoties kaut ko pavisam ačgārni, nepareizi vai pat riebīgi darīt
kudīt kaut ko sliktu darīt vai runāt
nokrūdīt krūdu kaut ko sliktu nodarīt
perdelēt kaut ko steigšus darīt vai runāt
noķēpot kaut ko steigšus, pavirši darīt
vilcināt Kavēt (kādu ko darīt), radīt šķēršļus (kādam viņa darbībā)
Kivačs Kivača ūdenskritums - atrodas Kivača rezervāta teritorijā, Sunas upē, 27 km no ietekas Oņegas ezerā, ūdens pa kaskādēm krīt no 11 m augstuma
maskēt Klājot, liekot ko virsū, priekšā, darīt (ko) neieraugāmu; pārveidojot (kā) izskatu, darīt (to) neieraugāmu
špaktelēt Klāt uz (kā) virsmas plastisku masu, lai padarītu gludu šo virsmu; sliepnēt
sliepnēt Klāt uz (kā) virsmas plastisku masu, lai padarītu gludu šo virsmu; špaktelēt
pieklaudzināt Klaudzinot pavadīt (melodiju), padarīt uztveramāku (tās ritmu)
aizklaudzēt Klaudzot aizvērties, aizdarīties
aizkūlējs Klaušu darbinieks, kas rītos stājās nakts kūlēja vietā
kiļķeni Klimpas, ko gatavoja no miežu, kviešu, retāk rudzu miltiem, vārītiem ar pienu vai gaļu
kliceņi Klimpas, ko gatavoja no miežu, kviešu, retāk rudzu miltiem, vārītiem ar pienu vai gaļu; ķiļķēni
kločkas Klimpas, ko gatavoja no miežu, kviešu, retāk rudzu miltiem, vārītiem ar pienu vai gaļu; ķiļķēni
klučkas Klimpas, ko gatavoja no miežu, kviešu, retāk rudzu miltiem, vārītiem ar pienu vai gaļu; ķiļķēni
klinģerene Klinģerīte
dzeltenā kliņģerene kliņģereņu ģints sēņu suga ("Hydnum repandum"), cepurīte gaišdzeltena
sarkanā kliņģerene kliņģereņu suga ("Hydnum rufescens"), tās cepurīte oranža līdz ķieģeļsarkana
klinģere Kliņģerīte
klinģerīte Kliņģerīte
klinģernīca Kliņģerīte
calendula Kliņģerītes
riņģeles Kliņģerītes (puķes)
kloķvārpsta Kloķa-klaņa mehānisma vārpsta, kuras pamatgultņi sakrīt ar tās rotācijas asi un klana gultņu rotācijas asis ir no tās nobīdītas
atklupt Klūpot un krītot (streipuļojot) atskriet
deideru deideriski klūpot, krītot; streipuļu streipuļiem
Polinēsija Klusā okeāna salas ziemeļos un rītos no Austrālijas; Polinēzija
pašķiebties Kļūdaini, nepareizi (ko) izdarīt
kunkulēt kļūt kunkuļainam, padarīt kunkuļainu
pamiltināties kļūt mazliet miltainākam (par novārītiem sausiem kartupeļiem, tos kratot, valstot katlā)
atmīkšķēt kļūt mīkstam, padarīt mīkstu; tikt pārklātam ar dubļiem
pārkrist kļūt tādam, kam iekrīt ķermeņa daļas
uzvārīties kļūt tādam, kurā kas sāk vārīties (par trauku)
samazināties kļūt vai tikt padarītam par mazāku, vājāku, īsāku utt. nekā iepriekš
pārsavaiņāties kļūt vainīgam, izdarīt pārkāpumu
apgrabēt kļūt viscaur nolietotam, notrītam, nodeldētam
kļauties kļūt, tikt padarītam par (kā) sastāvdaļu, daļu
izknābāt Knābājot padarīt (ko) viscaur caurumainu, robainu u. tml.
ieknāpāt Knābājot uzlasīt un aprīt
izknābt Knābjot padarīt (ko) viscaur caurumainu, robainu u. tml.
izknibināt Knibinot padarīt (ko) viscaur caurumainu, robainu
izkniebt Kniebjot padarīt (ko) viscaur robainu, caurumainu
korēties Knosīties, gorīties
kanālkodēšana Kodēšana, kuru izpildot koda izvēle tiek izdarīta, vadoties pēc kanāla, nevis datu avota īpatnībām
Releja izkliede koherenta gaismas izkliede optiski neviendabīgā vidē, kurā daļiņu izmēri ir daudz mazāki par krītošās gaismas viļņu garumu
prauliks Koka dēlis ar diviem caurumiem, caur kuriem iever govs saiti, lai govs nevarētu aizrīties ar saiti
punculs kokā nostiprināts strazdu būrītis
puņģis kokā uzkārts bluķa bišu strops vai strazdu būrītis
koksnes neīstais kodols koksnes trupējuma sākumstadija, ko izraisa koksni bojātājas sēnes; sastopams bezkodola sugām ar neregulāru kodolveidošanos (eglei, bērzam, dižskābardim, kļavai u. c.) – tumši iekrāsota koksnes josla, kuras norobežojošā līnija ir izlocīta un nesakrīt ar gadskārtas riņķa līniju
nolaižamais kombinētais lodziņš kombinētā lodziņa paveids, kurā sarakstlodziņš ir apslēpts līdz brīdim, kad lietotājs veic noteiktu darbību, lai to padarītu redzamu
skonto Komercdarījumos - atlaide no preces cenas par labu pircējam, ja saskaņā ar pirkuma-pārdevuma līgumu samaksa izdarīta skaidrā naudā vai pirms termiņa
skonts Komercdarījumos - pircējam saskaņā ar pirkuma-pārdevuma līgumu dota atlaide no preces cenas, ja samaksa izdarīta skaidrā naudā vai pirms termiņa
pjero Komisks, dažkārt skumjš personāžs franču delartiskajā komēdijā; pantomīmas varonis ar baltu seju, baltā kreklā ar žabo un lielām pogām un smailu cepurīti
autoceļš Kompleksa inženierbūve ārpus pilsētas robežām transportlīdzekļu satiksmei ar noteiktu ātrumu, normatīvos paredzētajām slodzēm un gabarītiem (sauc arī par ceļu)
polimetāliskās rūdas kompleksas rūdas, ko var izmantot svina, cinka, vara, sudraba, zelta u. c. metālu ieguvei; sastāv galvenokārt no šo metālu sulfīdiem (sfalerīta, galenīta, halkopirīta u. c.)
žozefīne Konditorejas izstrādājums - lapu mīklas un vārītā krēma kūka ar dažādu veidu pildījumu un garnējumu; šīs kūkas gabaliņš
triholīts Konkrements, kas attīstījies ap matu (norīti mati, mati dermatomā)
pieaicinātais Konkrētā lietā neieinteresēta persona, ko prokurors, izmeklētājs vai izziņas izdarītājs pieaicina būt klāt apskatē, kratīšanā u. c. izmeklēšanas darbībās
atklāt Konstatēt un darīt citiem zināmu (ko slēptu); arī atmaskot
bifurkācijas konuss konusveida struktūra dendrīta zarošanās vietā
vilkt vienu valgu kopīgi darīt kaut ko (_biežāk_ pozitīvu), paust vienādus uzskatus
dalīt Kopīgi pārdzīvot (piemēram, priekus, bēdas), darīt zināmus citiem (piemēram, savus pārdzīvojumus, domas)
kopēšana Kopiju izgatavošana, lai dokumenta saturu padarītu pieejamu vienlaikus vairākām personām un saglabātu oriģinālu
iekopt Kopjot uzlabot, padarīt auglīgāku (zemi)
izkopt Kopjot, uzlabojot izveidot ļoti labu; kopjot padarīt skaistu
baraķ Kopoties, izdarīt dzimumaktu
kniebties Kopoties, izdarīt dzimumaktu
dihroīts kordierīts, metamorfos iežos sastopams minerāls
jolīts kordierīts, metamorfos iežos sastopams minerāls
etilmetakrilāts Kosmētikas sastāvdaļa (etilspirta un metakrilskābes esteris), biezinātājs, izmanto nagu lakās un mākslīgajos nagos, var radīt ādas kairinājumu, alerģiskas reakcijas, toksisks nervu sistēmai, ieteicams izvairīties no kontakta ar ādu
cerezīna vasks kosmētikas sastāvdaļa (trausls vasks, ko iegūst no ozocerīta minerāla), biezinātājs, antistatiķis, tiek izmantots aizsagkrēmos, matu kondicionētājos, krēmveida vaigu sārtuma līdzekļos, lūpu krāsās, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai kosmētikā, dažiem cilvēkiem var izraisīt pastiprinātu jutīgumu
pumeks Kosmētikas sastāvdaļa, abrazīvs tīrītājs, izmanto zobu pastās, roku tīrīšanas pastās, ādas tīrīšanas līdzekļos, tiek uzskatīts par nekaitīgu, var izraisīt sausas, jutīgas ādas kairinājumu
trihloretāns Kosmētikas sastāvdaļa, izmanto kosmētikas līdzekļos un nagu lakā, arī korektora šķīdumā, attaukotājos, līmē, traipu tīrītājos un mazgāšanas līdzekļos, var radīt spēcīgu gļotādas un acu kairinājumu, toksisks aknām, nervu un asisnsrites orgānu sistēmai
donalds Košļājamās gumijas iepakojuma papīrītis
doņiks Košļājamās gumijas iepakojuma papīrītis
daņčiks Košļājamās gumijas papīrītis
aizgremot Košļājot, gremojot norīt
knazerēt Kožot padarīt nemierīgu
knazierēt Kožot padarīt nemierīgu
lithistida Krama sūkļu kārta, masīvi dzīvnieki ļoti dažādā ārējā formā, no augšsilūra līdz mūsdienām, jurā un krītā izveidoja kaļķa slāņus
ngandžalangandžalas Krāpnieki Kimberlijas plato rietumdaļas (Austrālijā) aborigēnu mītos, kas klaiņo pa krūmājiem, cenšoties izdarīt ko sliktu
pastele Krāsaina krīta irbulis
krāsainais krīts krāsainais krītiņš
zīmējamais krīts Krāsainais krītiņš
pusdārgakmeņi Krāsaini, puscaurspīdīgi minerāli, kas izmantojami rotas lietu un māksliniecisku darinājumu izgatavošanai (piemēram, dzintars, lazurīts, malahīts, granāts, cirkons un topāzs)
krāsiņi Krāsainie krītiņi
pečbeņķis krāsns mūrītis
solis krāsns mūrītis
iere Krāsns mūrītis
ieris Krāsns mūrītis
krāsmūrītis Krāsns mūrītis
krāsnmūrītis Krāsns mūrītis
aizkrāsot Krāsojot padarīt necaurredzamu, necaurspīdīgu u. tml.; krāsojot aizsegt
rudināt krāsot, padarīt sarkanbrūnu
mērjūdze Krastā dabā nomērīts un nosprausts attālums noteiktā virzienā vienas jūras jūdzes garumā
karmīnskābe Krāsviela (sarkana), ko iegūst no kaltētu košeniļu ekstrakta, pārtikas piedeva E120 (dažās valstīs aizliegta), var izraisīt astmu, anafilaksi, siena drudzi, nātreni, cilvēkiem, kas ir jutīgi pret aspirīnu, vajadzētu izvairīties
coenagrion Krāšņspārītes
ķozuls Krātiņš, būrītis
nokratīt Kratot (ko), atdalīt (no tā) nost tā, ka nokrīt, nobirst zemē, kratot (ko), atdalīt (no tā) nost tā, ka nokrīt, nobirst (kur, uz kā u. tml.)
nokratīt Kratot (ko), novirzīt (no tā) nost tā, ka nokrīt, nobirst zemē; kratot (ko), novirzīt (no tā) nost tā, ka nokrīt, nobirst (kur, uz kā u. tml.)
atdricināt Kratot padarīt vaļīgu
izbužināt Kratot, purinot, spaidot padarīt mīkstu, elastīgu
izdindināt Kratot, tricinot panākt, ka nokrīt, nobirst
pamiltināt Kratot, valstot (katlu ar novārītiem sausiem kartupeļiem), padarīt (tos) mazliet miltainākus
miltināties Kratot, valstot kļūt miltainam, miltainākam (par novārītiem sausiem kartupeļiem)
atklaburēties Kratoties atdarīties (par skrūvēm, uzgriežņiem u. tml.)
bīstamā krava krava, kas pārvadāšanas, iekraušanas, izkraušanas vai uzglabāšanas procesā savu īpašību dēļ noteiktos apstākļos var izraisīt sprādzienu, ugunsgrēku vai nodarīt citus kaitējumus, apdraudēt cilvēku dzīvību, veselību, personas mantu vai vidi
kredītiestādes ļaunprātīgs bankrots kredītiestādes bankrots, kuram ir šādas pazīmes: kredītiestādes padomes, valdes priekšsēdētājs un locekļi, rīkotājdirektors ir slēpuši vai iznīcinājuši dokumentus, kuros ir informācija par kredītiestādi, vai kredītiestādes aktīvus, izvairījušies no piedalīšanas pārbaudēs vai apgrūtinājuši to veikšanu, vai uzrādījuši fiktīvas saistības lietas pilnīgi un objektīvu izskatīšanu; tas radies kredītiestādes padomes, valdes priekšsēdētāja vai locekļu, rīkotājdirektora tīšas darbības vai bezdarbības rezultātā un ar to nodarīts būtisks kaitējums citu personu likumīgajām tiesībām un interesēm
pakrēslums Krēsla, daļēja krēsla; rīta vai vakara krēsla
piezoņķēties Krietni saēsties, pierīties
doktordesa Krievijā un citās bijušajās padomju republikās populāra vārītu desu šķirne; tā ir sava veida zema tauku satura desa, tāpēc to uzskata par diētisku produktu
botvina Krievu nacionālais ēdiens, ko pagatavo no kvasa, vēžiem, gurķiem, cieti novārītām olām un skāba krējuma
sarafāns krievu sieviešu nacionālais apģērbs – gara, brīvi krītoša kleita, parasti bez piedurknēm, vai svārki ar lencēm, arī ar piešūtu ņiebura daļu
krutais Kriminālautoritāte, noziedznieks, kas savu mērķu sasniegšanai var izdarīt jebko
krutois Kriminālautoritāte, noziedznieks, kas savu mērķu sasniegšanai var izdarīt jebko
personiskais galvojums kriminālprocesā - rakstveida saistība, ar kuru zināmas personas galvo, ka aizdomās turētais vai apsūdzētais ieradīsies uz izziņas izdarītāja, izmeklētāja, prokurora vai tiesas aicinājumu
procesuāla darbība Kriminālprocesa likumā pieļauta darbība, ko īsteno izziņas izdarītājs, prokurors, tiesnesis un tiesa nolūkā atklāt noziedzīgus nodarījumus, noskaidrot vainīgos un piemērot likumu tā, lai nodarījuma izdarītāji tiktu taisnīgi sodīti, bet neviens nevainīgs netiktu saukts pie kriminālatbildības un notiesāts
kriminālprocesa virzītāji kriminālprocesuālās darbības subjekti, kam ir tiesības veikt kriminālprocesuālo darbību - izziņas iestāde, izziņas izdarītājs, prokurors, tiesnesis un tiesa
nosacīta notiesāšana krimināltiesībās nozīmē to, ka tiesa, piespriezdama brīvības atņemšanu, brīvības ierobežošanu, arestu vai naudas sodu, ievērojot izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu un radīto kaitējumu, vainīgā personību un citus lietas apstākļus, guvusi pārliecību, ka vainīgais, sodu reāli neizciešot, turpmāk uzvedīsies nevainojami, var sodu neizpildīt, ja tiesas noteiktajā pārbaudes laikā (uz laiku no sešiem mēnešiem līdz trim gadiem) notiesātais neizdarīs jaunu noziedzīgu nodarījumu, nepārkāps sabiedrisko kārtību un izpildīs tiesas uzliktos pienākumus
slēpšana Krimināltiesībās sabiedriski bīstama darbība, kas dod iespēju noziegumu izdarījušām personām izvairīties no atbildības; tā var izpausties noziedznieka, nozieguma izdarīšanas rīku un līdzdalībnieku, nozieguma pēdu vai noziedzīgā kārtā iegūtu priekšmetu tīšā noslēpšanā
piesaistība Krimināltiesībās, noziedzīga darbība, kas ir sakarā un seko kādam izdarītam noziegumam
mēģinājums krimināltiesībās, tīša darbība, kas tieši vērsta uz nozieguma izdarīšanu, bet noziegums nav izdarīts līdz galam no vainīgā gribas neatkarīgu iemeslu dēļ
iesaistīšana Krimināltiesiskā nozīmē - darbība nolūkā radīt citā personā vēlēšanos, tieksmi piedalīties noziedzīgā darbībā vai izdarīt patstāvīgu noziedzīgu nodarījumu
protagons Kristāliska masa, kas izkrīt alkoholiskiem smadzeņu audu ekstraktiem atdziestot; t. s. baltā substance
Ursula Kristietības mitoloģiskajā tradīcijā un leģendās - britu karaļa skaistā meita, kas, gribēdama izvairīties no laulības ar nemīlamu līgavaini, prasīja, lai tas gaida trīs gadus un turklāt pāriet kristietībā
huterīti Kristīga sekta, ko 1527. g. dibinājis anabaptistu līderis Jakobs Huters no Tiroles, aizceļoja uz Ziemeļameriku 19. gs. beigās, mūsdienās Kanādā un ASV pastāv gandrīz 500 huterītu koloniju
Lucifers kristīgajā tradīcijā — sātans, elles valdnieks; vārda izcelsme saistīta ar Vecās derības pareģojumu par Babilonas bojāeju, Babilonijas valdnieks tika saistīts ar pagānisko planētas Veneras dievu, kas iet bojā, nokrītot uz zemes nonākot ellē
neokoms Krīta formācijas nodalījums, kas aptver šādus apakšējā krīta stāvus: Valanžas, Otrīvas ("Hauterive"), Barēmas un Apta
triceratops Krīta perioda augēdājs dinozaurs, garums – 9 m, masa – 12 tonnas, dzīvnieka galvaskauss ar trim ragiem bija 2,5 m garš
tilozaurs Krīta perioda dinozaurs, viens no lielākajiem ūdenī dzivojošajiem rāpuļiem, garums - 15 m, pārtika no citiem rāpuļiem un haizivīm
eomaja Krīta perioda dzīvnieks, agrīnais zīdītājs, garums - 10 cm, dzīvojis pirms \~125 miljoniem gadu
tiranozaurs Krīta perioda gaļēdājs dinozaurs, garums - \~12 m, masa - 6-9 t, tam bija 30 cm gari zobi - vislielākie dinozauru vidū; dzīvojis Eirāzijā un Ziemeļamerikā
velociraptors Krīta perioda gaļēdājs dinozaurs, garums - 2 m, medījumu nogalināja ar pakaļkāju pusmēness formas nagiem
ihtiozaurs Krīta perioda sākumā izmirusi rāpuļu klases kārta ("Ichthyosauria"), jūras dzīvnieks ar garu zivjveidīgu ķermeni (garums - 1-13 m) un pleznveida ekstremitātēm
krīts krīta periods
krīta formācija krīta periods
kalcinācija Krīta, kaļķa, sodas, sāļu, rūdu karsēšana, ar ko tos atbrīvo no gaistošām vielām, piem., ūdens, ogļskābās gāzes; kalcinēšana
krītuļāt Krītaļāt
piekritene Krītamā kaite, epilepsija
piekritine Krītamā kaite, epilepsija
piekritinis Krītamā kaite, epilepsija
pasteļkrītiņš Krītiņa formā sapresēta pasteļkrāsa
dienaskrietiņš Krītiņš (ar ko vēžo dienā)
kriets Krītiņš (vēžu, zivju ķeramais rīks); krietiņš
kreitiņš Krītiņš vēžošanai
sniegpārsla Krītoša sniega sīka daļa - dažādas formas ledus kristālu sakopojums; sniega pārsla
sniega pārsla krītoša sniega sīka daļa - dažādas formas ledus kristālu sakopojums; sniegpārsla
pārsla Krītoša sniega sīka daļa - dažādas formas sniega kristālu veidojums
evorsijas katls krītoša ūdens trieciena, ūdens virpuļu un vērpešu veidota katlveidīga iedobe straumes gultnē
nestieptā intonācija krītošā vai lauztā zilbes intonācija (atšķirībā no stieptās intonācijas)
aizkritne Krītošas durvis uz pazemi: skatuves gremdētava; lūka, piemēram, peļu slazda aizvars
kritns Krītošs
lejupejošs Krītošs (par skaņām, arī balsi)
lejupkrītošs Krītošs (par skaņām, arī balsi)
lejupslīdošs Krītošs (par skaņām, arī balsi)
lāču trends krītošs trends
krišus Krītot
krītāt Krītot
piekrist Krītot (kam) lielākā daudzumā, tikt pilnīgi vai daļēji pārklātam (ar to) - par kādu virsmu
iekārties Krītot aizķerties (aiz kā) un palikt karājoties
iekritināt Krītot ievietot iekšā
iekrist Krītot ievirzīties (kur iekšā)
izkrist Krītot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.)
izkrist Krītot izvirzīties cauri (kam), caur (ko)
apkrist Krītot mainīt stāvokli, pēc kritiena nokļūt citā (pretējā) stāvoklī
aizkrist Krītot nokļūt (aiz kā)
apkrist Krītot nokļūt kam apakšā
atkrist Krītot nonākt (iepriekšējā vietā)
piekrist Krītot novietoties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk)
pārkrist Krītot novietoties pāri (kam), pār (ko)
pakrist Krītot pakļūt zem (kā), arī (kam) apakšā
piekrist Krītot papildināt (kā daudzumu)
pārkrist Krītot pārvirzīties (pāri kam, pār ko)
blīšķēties Krītot radīt troksni
zvapstēt Krītot radīt troksni
lauzt kaklu krītot sasisties, nosisties; iet bojā, neizturēt
piezemēties Krītot sasniegt zemi (par mestiem priekšmetiem)
nokrītot Krītot un pabeigt krītot
uzkrist Krītot uzvirzīties virsū (uz kā, kam) - par priekšmetiem
nokrist Krītot virzīties un pabeigt virzīties lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.) - par priekšmetiem
sakrist Krītot, arī gāžoties savirzīties (kopā, kādā kopumā, arī kur)
sasist Krītot, atsitot pret ko u. tml., savainot, padarīt sāpīgu (ķermeņa dalu)
sadauzīt Krītot, atsitot pret ko u. tml., savainot, padarīt sāpīgu (ķermeņa daļu)
sasadauzīties Krītot, atsitoties (pret ko), savainot sevi
sasasisties Krītot, atsitoties (pret ko), savainot sevi, padarīt sāpīgu (ķermeni, tā daļu)
sagrūst Krītot, atsitoties pret ko u. tml, radīt sastiepumu, sasitumu (parasti kājā, rokā), padarīt sāpīgu (to)
sadauzīties Krītot, atsitoties pret ko u. tml., savainot, padarīt sāpīgu ķermeni, tā dalu
sasisties Krītot, atsitoties pret ko u. tml., savainot, padarīt sāpīgu ķermeni, tā daļu
boncēt Krītot, atsitoties u. tml. radīt raksturīgu troksni (par ko lielu, smagu); atskanēt šādam troksnim
vantarot Krītot, klūpot steigties
kritnus Krītot, krišus
kritņus Krītot, krišus
sprēgāt Krītot, lidojot strauji, ar troksni atsisties (pret ko), skart (ko) - par sīkām vielas daļiņām, sīkiem priekšmetiem u. tml.
slacīt Krītot, rodoties (uz kā), arī virzoties (pa ko) ar sīkām lāsēm, padarīt (to) mitru, slapju (par šķidrumu, masu)
ievelties Krītot, veļoties lejup, ievirzīties (kur iekšā)
krīta papīrs krītpapīrs
krīte Krīts
penderis Krīts
skrīts Krīts
litogrāfijas krīts krīts, kura sastāvā ietilpst, piemēram, tauki, ziepes un kurš paredzēts litografēšanai uz graudota papīra, graudota litogrāfijas akmens, arī uz graudota cinka
pulverveida pildvielas krīts, talks, kaolīns, kvēpi, metālu pulveri, koka milti u. c. ar daļiņu lielumu līdz 500 mikrometriem
simte krīts^2^ (2)
krepēšana Krokotas struktūras veidošana papīram, lai padarītu to mīkstāku, palielinātu uzsūkšanas spēju un izstiepjamību (līdz pārtrūkšanai)
bigne Krūmi, aizaugušas, neiztīrītas vietas; biežņa
ķūči Kūču vakars - arī kūķu jeb ķūķu vakars - Ziemassvētku priekšvakars, kad tika vārīts un ēsts īpašs ēdiens: grūdenis jeb zīdenis ar cūkas ausi, saukts arī par kūķi vai ķūķi
gājiena uguņi kuģa uguņu un zīmju tehniskais izvietojums citu kuģu informēšanai par kuģa stāvokli, gabarītiem, virzienu manevrēšanas spējām un nodarbošanos
cikādīte kukaiņu klases cikāžu kārtas dzimta ("Cicadellidae"), sīkas un vidēji lielas cikādes (ķermeņa garums - 2-8 mm), kustīgas, spēj izdarīt tālus lēcienus, sastopamas gk. uz lakstaugiem, Latvijā konstatēts 170 sugu
kulstelēt Kulstīt (tīrīt) linus (ne sevišķi intensīvi)
Matkules baznīcas kalns kulta vieta Matkules pagastā, Imulas kreisajā krastā, \~16 m augsts paugurs, kura nogāzes mākslīgi padarītas stāvākas, plakums - \~20 x 40 m, domājams, ka bijusi tautas sapulču vieta, datējums nav zināms
Ruskuļu lielais akmens kultakmens Aglonas pagasta Ruskuļu ciemā, Ciriša ezera dienvidrietumu krastā, augstums - 2,1 m, garums - 3,8 m, platums - 2,2 m, tā virsā izveidotas 7 bedrītes (5 cm diametrā un 2,5 cm dziļas), sānos 2 bedrītes, pieskaitāms pie bedrīšakmeņiem, kas izplatīti visā Eiropā
pārvietojama linu kuļmašīna kuļmašīna linu kūļu atpogaļošanai, pogaļu jucekņa izberšanai un linsēklu attīrīšanai; galvenās darbīgās daļas ir iespīlētājtransportieris, atpogaļotājaparāts, jucekņa berze un tīrītava
čumpis Kuprītis
kubrītis Kuprītis
kūkucis Kuprītis, tāds, kas salīcis staigā
izkurināt Kurinot padarīt siltu (krāsni, pavardu); panākt, ka izkuras (parasti krāsns)
rudbekija Kurvjziežu dzimtas ģints ("Rudbeckia"), viengadīgs vai daudzgadīgs augs ar spirāliski sakārtotām lapām, parasti dzelteniem, mēlziediem un purpursarkaniem stobrziediem kurvītī, 15 sugu, Latvijā daudzas sugas un šķirnes audzē kā krāšņumaugus; saulcerīte
sinfāzās svārstības kustība sistēmā ar vairākām brīvības pakāpēm ap līdzsvara stāvokļiem, kurā vairākām harmoniskām sistēmām sakrīt fāzes
brīvās krišanas paātrinājums kustības paātrinājums, kuru bezgaisa telpā izraisa pievelkošā debess ķermeņa gravitācijas spēks uz brīvi krītošu ķermeni; uz Zemes normālais brīvās krišanas paātrinājums g=9,80665 m/s^2^; tā vērtību mazliet ietekmē vietas ģeogrāfiskais stāvoklis un Zemes rotācijas efekti (Rīgā g=9,815 m/s^2^)
pidelis kustīgs cilvēks, kas mīl apkārt staigājot vairīties no smagāka darba
samiltināt Kustinot, kratot katlu ar izvārītiem sausiem kartupeļiem, padarīt (tos) miltainus
aizkust Kūstot (kam), tikt (ar to) aizdarītam, piepildītam
ieluncināt Kustoties ievingrināt, padarīt lunkanu
pērties Kustoties, purinoties tīrīt sevi (parasti smiltīs) - par dzīvniekiem
perināties Kustoties, purinoties tīrīt sevi (parasti smiltīs) - par dzīvniekiem; pērties (2)
čunčulēt Kūtri, nevīžīgi un nekārtīgi kaut ko mazliet darīt
čunčulēties Kūtri, nevīžīgi un nekārtīgi kaut ko mazliet darīt; čunčulēt (2)
čunčuloties Kūtri, nevīžīgi un nekārtīgi kaut ko mazliet darīt; čunčulēt (2)
čunčuļoties Kūtri, nevīžīgi un nekārtīgi kaut ko mazliet darīt; čunčulēt (2)
atbilstības princips kvantu mehānikas postulāts: kvantu mehānikas rezultāti robežgadījumā (ja ir lieli kvantu skaitļi) vienmēr sakrīt ar klasiskās fizikas rezultātiem
riolītporfīrs Kvarcporfīrs - paleotipa efuzīvais iezis, porfīrstruktūra ar kvarca vai kvarca un laukšpata fenokristāliem, masīva vai poraina tekstūra; liparītporfīrs
kvaternijs Kvaternija-18 hektorīts - kosmētikas sastāvdaļa, viskozitātes regulētājs, izmanto ādas kopšanas līdzekļos, iedeguma želejās, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai kosmētikā
quirites Kvirīti
Brigita Ķeltu poēzijas, pravietojumu, mācīšanās un dziedniecības dieviete, Īrijas kristietībā viņa kļuva par Svēto Brigitu, kuras svētku diena sakrīt ar ķeltu pavasara svētku laiku
ceratozaurs Ķenguram līdzīga izmirusi, 4-5 m gara ķirzaka, īsām priekškājām un garu asti, dzīvoja apakšējā krīta periodā ZR Amerikā un D Āfrikā
absolūti melns ķermenis ķermenis, kas jebkurā temperatūrā absorbē visu uz to krītošo starojumu, bet tā emitētais starojums atkarīgs vienīgi no temperatūras
ģeoīds ķermenis, kura forma vistuvāk atbilst Zemes patiesajai formai; ģeoīda virsma sakrīt ar okeānu virsmu, ko iedomāti turpina zem sauszemes tā, lai jebkurā tās punktā vertikālā līnija būtu perpendikulāra ģeoīda virsmai
laitīšana Ķermeņa noberzēšana (rītos un vakaros) ar suku, frotējamo cimdu u. tml.
kāpināt Ķert (vēžus) ar krītiņiem
veidāt Ķidāt, tīrīt
ķīkot Ķidāt, tīrīt iekšas
ķīķāt Ķīķēt - ķidāt, tīrīt zivju iekšas
himčistka Ķīmiskā tīrītava
attīstīt Ķīmiski apstrādāt (apgaismotu negatīvu vai gaismasjutīgu papīru), lai padarītu fotouzņēmumu redzamu
pinbols Ķīniešu biljards; spēle, kuru spēlē uz īpaša galdiņa, kustinot dažādas sviras un tādējādi cenšoties panākt bumbiņas kustību vēlamā virzienā un tās ieripošanu "vērtīgākā" bedrītē
Kai-Minšou Ķīniešu mitoloģijā - milzīga auguma fantastisks dzīvnieks ar tīģera ķermeni un deviņām cilvēka galvām, kurš apsargāja deviņus vārtus un vēstīja par rītausmas iestāšanos
fenokristāli Labi izveidoti (idiomorfi) atsevišķi minerālu kristāli, kas ieslēgti porfīru un porfirītu smalkgraudainajā vai stiklveida pamatmasā
cepuri kuldams labi, bezrūpīgi (ko darīt, parasti dzīvot, ēst, dzert)
okay Labi, viss kārtībā; piekrītu
resgalis labie, rupjie labības graudi, kas, vētījot labību ar režģi, krīt pie durvīm
gūtmarjin Labrīt
labrītiņas Labrīt
lobreit Labrīt
morjin Labrīt
labprātība Labs garastāvoklis, gandarīts
lētins Labticīgs, gatavs, piekrītošs
kūmetrs Labuma mērītājs - radiomēraparāts, ko lieto svārstību kontūra, spoles un kondensatora labuma Q noteikšanai; Q-metrs
purva bērzubeka lācīšu ģints suga ("Leccinum holopus", syn. "Leccinum niveum"), bērzu mikorizas sēne, aug purvos vai mitros mežos, cepurīte parasti pelēkzaļgana
melnā bērzubeka lācīšu ģints suga ("Leccinum melaneum"), aug mitros mežos un zem bērziem, cepurīte melngana
ķēvpups Lāčpurnu dzimtas sēņu ģints ("Verpa"), agrīna ēdamā sēne ar brūnganu zvanveida vai konisku, mazliet krokotu cepurīti, 5 sugas, Latvijā sastopamas 2 sugas
salāgot Lāgojot (piemēram, detaļas, elementus), padarīt (to) saskares, savienojuma vietas atbilstošas vienu otrai
ķermelis Laika apstākļi (ziemas beigās), kad sniega pārslas nokrīt uz izmirkušas zemes un drīz atkal pazūd
astronomiskā krēsla laika intervāls no brīža, kad Saules centrs atrodas 12° zem horizonta, līdz brīdim, kad Saules centrs atrodas 18° zem horizonta (no rīta – otrādi)
nautiskā krēsla laika intervāls no brīža, kad Saules centrs atrodas 6° zem horizonta, līdz brīdim, kad Saules centrs atrodas 12° zem horizonta (no rīta – otrādi)
civilā krēsla laika intervāls no Saules rieta līdz brīdim, kad Saules centrs atrodas 6° zem horizonta (no rīta – otrādi)
bironāde laika posms un diplomātiskais režīms Krievijā carienes Annas Ivanovnas valdīšanas laikā (1730.-1740. g.), kad viens no viņas favorītiem bija E. J. fon Bīrons
priekšpusdiena Laikposms no rīta līdz pusdienai
nakts Laikposms no saules rieta līdz lēktam, no vakara līdz rītam
pārskata gads laikposms, kuru ir jāaptver gada pārskatam, kas parasti sakrīt ar kalendāro gadu un aptver 12 mēnešus
gaiļlaiks Laiks (naktī vai agrā rītā), kad dzied gaiļi
gaiļu laiks laiks (naktī vai agrā rītā), kad gailis mēdz dziedāt
gailis Laiks (naktī vai agrā rītā), kad gailis mēdz dziedāt
brokastlaiks Laiks (no rīta), kad parasti ēd brokastis
brokasta laiks laiks no rīta, kad parasti ēd brokastis
priekšrīts Laiks pirms rīta iestāšanās, pirms saules lēkta
pirmie (arī otrie, trešie) gaiļi laiks, kad gailis (naktī vai agrā rītā) mēdz dziedāt pirmo (otro, trešo) reizi
otrie gaiļi laiks, kad gailis naktī vai agrā rītā mēdz dziedāt otro reizi
pirmie gaiļi laiks, kad gailis naktī vai agrā rītā mēdz dziedāt pirmo reizi
trešie gaiļi laiks, kad gailis naktī vai agrā rītā mēdz dziedāt trešo reizi
tunlaiks Laiks, kamēr cūkgaļa tiek gatavota (cepta, vārīta)
izmalīties laimīgi izvairīties (no briesmām), sveikā tikt cauri
lūgšana laipna vēlēšanās, prasības izteikšana (kādam, lai tas ko dara, atļauj ko darīt, dod u.tml.)
lūgt Laipni izteikt vēlēšanos, prasību (kādam, lai tas ko dara, atļauj ko darīt, dod u.tml.)
aicināt Laipni, lūguma formā mudināt (kādu ko darīt); izteikt kādam vēlēšanos (lai tas ko dara); lūgt, saukt
lēnīties Laiskot; bez enerģijas, bez spara ko darīt
izlaistīt Laistot (šķidrumu), padarīt mitru vai slapju (piemēram, telpu)
nolaistīt Laistot padarīt mitru (augus, augsni); aplaistīt
aplaistīt Laistot padarīt mitru vai slapju; vairākkārt vai vairākos paņēmienos apliet
nokantēšana Laivas vai jahtas sagāšana uz sāniem, lai notīrītu zemūdens daļu no apaugumiem (aļģēm, gliemežiem)
mazgāties Laizot (vai citādi darbojoties) tīrīt sevi, sava ķermeņa daļas (par dzīvniekiem)
aizlaizīt Laizot darīt veselu, dziedēt
izlaizīt Laizot iztīrīt (kādu vietu, kādus netīrumus)
nolaizīt Laizot notīrīt
aplaizīt Laizot padarīt mitru; laizot notīrīt; nolaizīt
mazgāt Laizot tīrīt (ko) - par dzīvniekiem
nomazgāt Laizot, slaukot (ar ķepu), notīrīt (ķermeni, tā daļas) - par dzīvniekiem
nomazgāties Laizot, slaukot (ar ķepu), notīrīt sevi, sava ķermeņa daļas (par dzīvniekiem)
lamblioze Lambliju infestācija cilvēka divpadsmitpirkstu zarnā vai žultspūslī; lamblijas var būt hroniska enterīta un holecistīta cēlonis
kā (vecs) grezelis lamuvārda nozīmē saka par dīvaini, uzkrītoši (pārspīlēti ārišķīgi) ģērbušos cilvēku, arī par īgnu, dusmīgu cilvēku
sūrene Lapiņu sēne, pieder bērzlapju ģintij, sarkanu cepurīti, kas vēlāk kļūst gandrīz balta, un iesārtu kāju, nav ēdama
aizlāpīt Lāpot aizdarīt (piemēram, caurumu, plīsumu)
stādāmā lāpstiņa lāpstiņa bedrītes izrakšanai, stādot augus
augas dienas lasīt lasīt no rīta līdz vakaram katru dienu
lai mēle pielīp pie zoda lāsts, ko izsaka, lai kāds zaudētu spēju runāt, ja tiek darīts kas slikts
akcijons Latviešu kāzinieku rotaļa: gulētājiem nomauca apavus un otru rītu izsauca akcijonā, kur katrs saņēma atpakaļ savu pazudušo lietu
LADS Latvijas Alus darītāju savienība
Vidzeme Latvijas kultūrvēsturisks apgabals, izveidojās teritorijā, kur līdz 13. gs. dzīvoja latgaļi un lībieši, robežas galvenajos vilcienos sakrīt ar t. s. zviedru Vidzemes latviešu daļas robežām, ko dienvidos un dienvidaustrumos aptuveni norobežo Pededze, Aiviekste, Daugava, bet ietver arī joslu Daugavas kreisā krasta teritorijas aptuveni no Jaunjelgavas līdz Klapkalnciemam Rīgas līča rietumu krastā
Borkovska kabinets Latvijas pārvaldības institūcija 1919.25.IV-10.V, kas tika izveidota pēc Baltijas landesvēra 1919.16.IV izdarītā valsts apvērsuma, kas bija vērsts pret K. Ulmaņa vadīto Latvijas pagaidu valdību
deputātnieks Laukstrādnieks, kas samaksu par padarīto darbu saņem naturālijās (pārtikas produktos, malkā u. tml.) vai ļaujot izmantot zemi
morgens Laukuma mērvienība - aptuveni no 2600 līdz 3600 kvadrātmetriem (Vācijā un citās Rietumeiropas zemēs) vai 8600 kvadrātmetri (Dienvidāfrikā); sākotnēji apzīmēja zemes platību, ko viens arājs varēja uzart rīta cēlienā līdz pusdienai
izlauzīt Lauzot, arī ilgi lietojot, izkustināt no parastā stāvokļa, padarīt nelīdzenu
izlauzt Laužot radīt (kur, piemēram, robu); laužot padarīt robainu
radiālās reljefa formas ledāja glaciotektoniskās, akumulatīvās un erozijas procesu veidotās reljefa formas, kuru garenass sakrīt ar ledāja kustības virzienu
sniega kristāli ledus kristāli, kas veidojas, ūdens tvaikiem sublimējoties uz mākoņu un miglas sasalušajiem pilieniņiem un pēc tam izkrītot uz zemes
apliet Lejot (ko virsū), padarīt mitru (augsni ap augu)
aizliet Lejot aizpildīt, aizdarīt (ar masu, kas sacietē)
noliet Lejot padarīt mitru (augus, augsni); apliet
nošļampāt Lempīgi padarīt
čabināt lēnām (ko) darīt, gatavot
sipenēt lēnām bērt, birdināt kaut ko, bārstīt; berot, krītot gāžoties dobji skanēt, būkšķēt
siperēt lēnām bērt, birdināt kaut ko, bārstīt; berot, krītot gāžoties dobji skanēt, būkšķēt
sīpēt lēnām bērt, birdināt kaut ko, bārstīt; berot, krītot gāžoties dobji skanēt, būkšķēt
čabināties lēnām darboties, rīkoties (ko gatavojot, labojot u. tml.); lēni darīt
tuzināties lēnām darbu darīt, nespēt to pabeigt
vāžot lēnām darīt, neizveicīgi strādāt
vāžoties lēnām darīt; neveikli strādāt
mūrēt lēnām kaut ko darīt
timbāt lēnām kaut ko darīt
nosliet lēnām un bez sapratnes darīt darbu
čampāties lēnām un neveikli kaut ko darīt; pavirši izdarīt
čurināties lēnām uzkarsēt; īsu brīdi vārīt
žīrināt lēnām vārīt
virmināt lēnām vārīt (katlā uz vājas uguns)
pamurīt lēnām vārīt uz plīts katlā
samērgļāt Lēnām, ar lielām pūlēm kaut ko padarīt
tepčāties Lēnām, lempīgi kaut ko darīt
tušāties Lēnām, nesekmīgi kaut ko darīt, niekoties, vilcināties
čomīties Lēnām, vilcinoties, tūļājoties darīt
čokāties Lēni darīt (parasti ko nenozīmīgu)
šļaucīties Lēni staipīties, gorīties
pikšināt Lēni tipināt, kā veci cilvēki mēdz darīt
sutrāties lēni un neveikli iet, arī darīt
čibināties lēni, garlaikojoties ko darīt
pužināties lēni, gausi (ko) darīt, rīkoties (piemēram, ģērbjoties, kārtojot guļasvietu u. tml.)
čopāties lēni, gausi (ko) darīt, strādāt; tūļāties
ķollāties lēni, gausi (ko) darīt; rīkoties, darboties, veicot (sīkus) saimniecības darbus
čolkāties lēni, gausi (ko) darīt; rīkoties, kārtoties, veicot (sīkus) saimniecības darbus
čollāties lēni, gausi (ko) darīt; rīkoties, kārtoties, veicot (sīkus) saimniecības darbus
koļļāties lēni, gausi (ko) darīt; rīkoties, kārtoties, veicot (sīkus) saimniecības darbus
mīties lēni, gausi (ko) darīt; rīkoties, kārtoties, veicot (sīkus) saimniecības darbus
moļļāties lēni, gausi (ko) darīt; rīkoties, kārtoties, veicot (sīkus) saimniecības darbus
izknūzāties lēni, gausi (ko) izdarīt; iztūļāties
pačopāties lēni, gausi (ko) padarīt, pastrādāt
žilīt lēni, nemākulīgi trīt
žulināt lēni, nemākulīgi trīt
ļurkāties lēni, nemākulīgi, tūļīgi (ko) darīt
mudžināt lēni, nemērķtiecīgi veidot, gatavot (ko), darīt (ko)
vīšķīties lēni, neveikli darīt (ko)
tūcīties lēni, neveikli darīt (ko); tūļāties
čužināties lēni, neveikli ko darīt; tūļāties, vilcināties
tamzāties lēni, neveikli, tūļīgi rīkoties, darīt (ko)
tomzāties lēni, neveikli, tūļīgi rīkoties, darīt (ko)
tebināties lēni, nevīžīgi, nemākulīgi ko darīt
nokukšināt lēni, pamazām padarīt, paveikt
tenterēties lēni, tūļīgi (ko) darīt
čurkāties lēni, tūļīgi, arī ilgstoši (ko) darīt; lēni, tūļīgi darīt kaut ko tādu, kas izraisa čurkstēšanu (piemēram, slaukt)
čūčalāties lēni, tūļīgi, arī netīrīgi, nevīžīgi ko darīt
dairēties lēni, vilcinoties darboties, darīt (ko)
dairīties lēni, vilcinoties darboties, darīt (ko)
mērgļāt Lēnītēm, ar lielām pūlēm kaut ko darīt
pikņīties Lēnītēm, kaunoties vai pa jokam kaut ko darīt
stomēkls lēns cilvēks, kas neko nespēj izdarīt saprātīgā laikā
pieleņķis Leņķis, kam viena no malām sakrīt ar kāda daudzstūra malu
krišanas leņķis leņķis, ko veido stars, krītot uz robežvirsmu starp divām vidēm, un normāle, kas novilkta pret šo virsmu stara krišanas punktā
debetlēse Lēses veida paziņojums par klienta kontā izdarīto debetējumu
izlēvurot Lēverains, padarīt lēverainu
Atomaria lewisi Levisa pundurītis
instrumentālais lidojums lidojums, kura laikā gaisakuģa vadīšanai izmanto tikai aeronavigācijas parametru mērītāju rādījumus vai automātiskās lidojuma vadības sistēmas
atspārnošana Lidspārnu atdalīšana no priedes, egles un lapegles sēklām (jo tie traucē sēklu sēšanu un apgrūtina glabāšanu); dabā spārns nokrīt, kad samitrinās; čiekurkaltēs izmanto mehāniskus atspārnotājus
nošķīnot Līdumu attīrīt no saknēm
pusvārēm Līdz galam neizvārīts, pusvārīts
piespiešana Līdzeklis personas gribas ietekmēšanai ar draudiem vai vardarbību, lai viņa izdarītu vai atteiktos izdarīt kādu darbību piespiedēja interesēs
antiartrīts Līdzeklis pret artrītu
kontrasignēt Līdzparakstīt, izdarīt kontrasignāciju
aizliekt Liecot padarīt mazliet līku, mazliet ieliekt
Nidrīte Liedes kreisā krasta pieteka Madonas novada Indrānu pagastā, augštece Gulbenes novada Daukstu un Līgo pagastā, garums - 18 km, kritums - 13 m; Niedrīte
atlaigoties Liegties (ko darīt), negribēt
slēpt Liekot (ko) virsū, priekšā, atrodoties (kam) virsū, priekšā, darīt nesaskatāmu
aizlikt kāju priekšā liekot kāju ceļā (gājējam, skrējējam), panākt, ka krīt
lielpārslains Lielās pārslās krītošs
trapēt Lieliem kumosiem rīt
ietimbāt Lieliem malkiem,lieliem kumosiem ierīt dzērienu vai ēdienu
nolielīties Lielīties un pabeigt lielīties; lieloties apsolīties (ko darīt)
ar muti kalnus gāzt lielīties, apsolīt darīt lielus darbus, bet neko neizdarīt; daudz apsolīt, bet solījumus nepildīt
izlēkt Lielīties; negaidīti, uzkrītoši rīkoties
izlekties Lielīties; negaidīti, uzkrītoši rīkoties
Brežģa kalns lielpaugurs Vidzemes augstienē, uz rietumiem no Alauksta ezera, Taurenes pagastā, absolūtais augstums — 255,4 m vjl., relatīvais augstums — \~40 m, garums — 1 km, platums — līdz 450 m; plašs un lēzens, nepaceļas uzkrītoši pār apkārtni
lietus liels daudzums (kā, parasti sīka) birstoša, krītoša, lidojoša
katarakts liels ūdenskritums, kurā ūdens masas platā straumē krīt lejup no neliela augstuma
darba ražīgums lielums, ar kuru izsaka padarītā darba daudzumu laika vienībā (parasti stundā); darba daudzumu raksturo ar apstrādāto platību (ha/h), iegūtā produkta daudzumu (kg/h, t/h) vai kādu citu rādītāju
Baņķa grāvis Lielupes Majoru cilpas 1860. g. izdarītais pārrakums, ko upe neizmanto
civilatbildētājs Lietā personīgi ieinteresētais procesa dalībnieks, kas par tādu atzīts ar procesa virzītāja motivētu lēmumu; par civilatbildētāju var atzīt vecākus, aizbildņus, aizgādņus vai citas personas, kā arī uzņēmumus, iestādes un organizācijas, kuras saskaņā ar likumu ir materiāli atbildīgas par zaudējumu, kas nodarīts apsūdzētā noziedzīgas rīcības rezultāta dēļ
kriminālistiskā ekspertīze lietisko pierādījumu izpētes process, ko izdara saskaņā ar izziņas izdarītāja, prokurora vai tiesas lēmumu ekspertskrimināllietās un civillietās, izmatojot galvenokārt kriminālistiskās tehnikas un citu zinātņu izstrādātos paņēmienus un līdzekļus
suck me lieto kā atteikuma frāzi, ja kaut kam nepiekrīt un piekrist netaisās
pludunč lieto lai atdarinātu troksni, kāds rodas smagam priekšmetam iekrītot ūdenī
pač lieto lai raksturotu plunkšķi, kas rodas, kaut kam iekrītot ūdenī
uzmanība lieto mutvārdos, lai izteiktu aicinājumu, brīdinājumu sagatavoties kam, piemēram, ko veikt, darīt; arī rakstveidā, lai izteiktu aicinājumu pievērsties sekojošajam tekstam
jo lieto piekrītot
zliukš lieto, lai aprakstītu skaņu, kas rodas krītot kādam koka priekšmetam
klanks lieto, lai aprakstītu troksni, kas rodas šķidrumam krītot tukšā tilpumā
brakt lieto, lai atdarinātu asu brakšķošu troksni, kas rodas, kam lūstot, plīstot, krītot, arī atsitoties pret ko cietu, arī atkārtojumā vai savienojumā ar "brikt"
brākt lieto, lai atdarinātu asu brakšķošu troksni, kas rodas, kam lūstot, plīstot, krītot, arī atsitoties pret ko cietu, arī atkārtojumā vai savienojumā ar "brikt"
brāks lieto, lai atdarinātu asu, padobju troksni, kas rodas, kam lūstot, plaisājot, krītot
zlaukš lieto, lai atdarinātu īslaicīgu dobju troksni, kas rodas, kam palielam, pasmagam krītot, atsitoties pret ko
blāgs lieto, lai atdarinātu īslaicīgu troksni, kas rodas, kam krītot vai sitot pret ko cietu
plokš lieto, lai atdarinātu paklusu, dobju troksni, kas raksturīgs, piemēram, kam pasmagam, mīkstam krītot, saskaroties ar ko u. tml.
pakš lieto, lai atdarinātu paklusu, īslaicīgu troksni, kas rodas, piemēram, šķidruma lāsēm, arī nelieliem krītošiem priekšmetiem atsitoties pret ko; pak
paks lieto, lai atdarinātu paklusu, īslaicīgu troksni, kas rodas, piemēram, šķidruma lāsēm, arī nelieliem krītošiem priekšmetiem atsitoties pret ko; paks
pak lieto, lai atdarinātu paklusu, īslaicīgu troksni, kas rodas, piemēram, šķidruma lāsēm, arī nelieliem krītošiem priekšmetiem atsitoties pret ko; pakš
šmudauks lieto, lai atdarinātu pēkšņu troksni, kas rodas, piemēram, kam strauji krītot
plunks lieto, lai atdarinātu raksturīgu troksni, kas rodas, ja kas iekrīt, tiek strauji ievirzīts šķidrumā
plunkš lieto, lai atdarinātu raksturīgu troksni, kas rodas, ja kas iekrīt, tiek strauji ievirzīts šķidrumā
plunkšķ lieto, lai atdarinātu raksturīgu troksni, kas rodas, ja kas iekrīt, tiek strauji ievirzīts šķidrumā
blīkt lieto, lai atdarinātu spēcīgu, arī spalgu troksni, kas rodas, kam krītot vai atsitoties pret ko cietu
brāk lieto, lai atdarinātu troksni, kāds rodas, piemēram, krītot, gāžoties kādam priekšmetam
caps lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, kam klusu, viegli nokrītot, nolecot u. tml.
capst lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, kam klusu, viegli nokrītot, nolecot u. tml.
bradāc lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, kam pasmagam gāžoties, krītot, brūkot
marš lieto, lai izteiktu pavēli, pamudinājumu ko darīt (parasti iet, doties)
Še roka! lieto, lai izteiktu savu piekrišanu (kā norisei), savu apņemšanos (ko) darīt, (kam) pievienoties
Lai iet! lieto, lai izteiktu savu piekrišanu kā norisei, apņemšanos ko darīt, kam pievienoties
Labs ir! lieto, lai izteiktu savu pieļāvumu kā norisei, apņemšanos ko darīt, kam pievienoties
tā lieto, lai noradītu, ka (kas) ir padarīts, paveikts, noticis
nu lieto, lai pamudinātu sarunbiedru runāt, darīt ko
eu lieto, lai pievērstu uzmanību, pamudinātu ko darīt vai paustu negaidītu pārsteigumu, dusmas, izbrīnu
zlauks lieto, lai raksturotu troksni, kāds rodas kaut kam smagam nokrītot plakaniski
opsā lieto, mudinot (ko) darīt
atcērtāt Lietojot (parasti cērtot, pļaujot), padarīt neasu (asmeni, darbarīku ar asmeni)
dziedēt Lietojot ārstniecības līdzekļus, padarīt veselu (ķermeņa daļu)
nolietot Lietojot padarīt neizskatīgu, neizturīgu, arī nederīgu
savalkāt Lietojot padarīt, parasti ļoti, viscaur, netīru (parasti no auduma, ādas, virvēm gatavotu priekšmetu)
ielietāt Lietojot vai valkājot padarīt par ērti lietojamu vai valkājamu
izstaipīt Lietojot, valkājot padarīt garāku, arī vaļīgāku (piemēram, apģērbu, tā daļas)
izstīvēt Lietojot, valkājot padarīt garāku, vaļīgāku (piemēram, apģērbu, tā daļas)
iestaipīt Lietojot, valkājot padarīt pietiekami ērtu, arī vaļīgu (piemēram, apģērbu)
atmestļāvums Lietotāja iezīmēta kadra īpašība (parasti speciāls kadra galvenes bits), kas norāda, ka kadrs var tikt prioritāri atmests, lai izvairītos no pārblīves
ieguldījumu fonds lietu kopība, ko veido pret ieguldījumu apliecībām izdarītie ieguldījumi, kā arī darījumos ar ieguldījumu fonda mantu un uz tajā esošo tiesību pamata iegūtās lietas
pluviometrs Lietus nokrišņu daudzuma mērītājs
pārdzesēts lietus lietus, kas nesasalstot izkrīt cauri gaisa slānim, kura temperatūra ir zemāka par ūdens sasalšanas temperatūru, un, sasniedzot zemes virsmu, veido uz tās plānu ledus kārtiņu - atkalu
Vizūns Lietuviešu mitoloģijā - pūķis, kas aprij mirušos, kuri pēc nāves cenšas uzkāpt nepieejamā kalnā un nokrīt no tā
darītājvārds Lietvārds, kas apzīmē darītāju, darbības veicēju
mitres Līgavas kronis vai mežģīņu ceprīte plīvura vietā
nolīgt Līgstot vienoties (ko veikt, darīt); līgstot vienoties par paveikto, padarīto dot (noteiktu atlīdzību)
mandāts Līgums, ar kuru viena puse uzdod otrai izdarīt kādu darbību, ko tā uzņemas veikt bez atlīdzības
dienenieks Līgumstrādnieks, kas katru dienu saņem atalgojumu par šajā dienā padarīto
dzīšana likšana (kādam) ko darīt
dīdīt likt (kādam) atkārtoti ko darīt, veikt, atkārtoti mācīt (kādam) ko
dzīt likt (kādam) ko darīt
daspiest likt (kādam) ko darīt pret (tā) gribu
dastatīt likt (kādam) ko darīt pret (tā) gribu
piespiest (kādu) pie sienas likt (kādam) ko darīt pret (tā) gribu; padarīt (kādu) pretoties nespējīgu
spiest likt (kādam) ko darīt pret tā gribu, vēlmi
komandēt likt (kādam) ko darīt, darboties; rīkot
piespiest likt (kādam) ko darīt, izmantojot, piemēram, savu spēku, varu; panākt, ka (kāds) ko dara, pakļaujoties rīkotāja gribai
sadzīt likt (vairākiem, daudziem cilvēkiem) ierasties (kur, parasti, lai tie ko darītu)
sasūtīt likt (vairākiem, daudziem cilvēkiem) ierasties (kur, parasti, lai tie ko darītu)
saucināt likt baznīcā nosaukt, nolādēt; burvim atdarīt
uzdot likt darīt, veikt kaut ko (parasti obligāti, saistībā ar pienākumu)
nosūtīt likt doties (kur, uz kurieni); oficiāli likt doties (kādam ko darīt); arī norīkot (1)
izvārtināt likt izvārīties; panākt, ka izvārās
pasasūtīties likt kādam (kur) iet, ko izdarīt, paveikt
izkalpināt likt vairākkārt apkalpot sevi, darīt ko savā labā
vēlēt likt, arī aicināt (ko darīt)
statīt Likt, arī pavēlēt (kādam ko) darīt
rīkot Likt, parasti oficiāli (kādam) ko darīt, veikt, darboties, dot norādījumu
tiesības likumīga iespēja, brīvība ko darīt, rīkoties kādā veidā
dendrītu likvācija likvācija, kurā atšķiras dendrītu ķīmiskais sastāvs
garenslānis Līmētas slāņainās koksnes slānis, kura koksnes šķiedru virziens sakrīt ar loksnes vai līmētas slāņainās koksnes plātnes lielāko lineāro izmēru
pseidolimfoma Limfogranulomatozei līdzīga reakcija pēc dažu pretepilepsijas līdzekļu (piem., trimetīna, difenīna) lietošanas: neregulārs drudzis, multiformiska eritēma, ģeneralizēta limfmezglu palielināšanās, hepatosplenomegālija; intermitējošs artrīts ar dažādu locītavu pietūkumu
diametrāllīnija Līnija, kas iet peldlīdzekļa garenvirzienā un sakrīt ar tā diametrālo plakni
smetēt lipt, ķepēt, padarīt slidenu
rāt Līst (līdumu), uzplēst, sakārtot, tīrīt
post Līst, tīrīt līdumu, grāvi u. c.
zīmējamais krīts Litogrāfijas krīts
mizināt Lobīt (vārītas pupas)
atlobīt Lobot atdarīt vaļā
artrīts Locītavu iekaisums; vienas locītavas iekaisums ir monoartrīts, vairāku - poliartrīts
artroze Locītavu saslimšana, ko parasti izraisa vielmaiņas traucējumi, deģeneratīvas izmaiņas locītavās; distrofiskais artrīts
aizlodēt Lodējot aizdarīt (plaisu, spraugu)
rotīt Lokot (ko) pakāpeniski samērā šaurās joslās (uz augšu, arī uz leju), padarīt (to) īsāku vai garāku
aplakt Lokot apēst, lokot aprīt (šķidru ēdienu)
pielakt Lokot padarīt netīru (ēdienu, dzērienu)
jēms Lopbarības veids: ar pelavām savārīti milti
jēmas Lopu barība: ar pelavām savārīti milti; pretīgs sauss vai slapjš mistrs
pommade Lopu tauki, ar smaržainām vielām sajaukti, lietā ka ziedi matiem, lūpām, ādai (lai to padarītu mīkstāku) utt.
izložņāt Ložņājot izveidot, radīt ejas, caurumus; ložņājot padarīt irdenu
palūgt Lūgt (parasti īsi) un pabeigt lūgt (kādam, lai tas ko dara vai atļauj ko darīt)
lākturītis Lukturītis (2)
zempārsega lukturītis lukturītis, kas apgaismo motora telpu
gabarītu lukturītis lukturītis, kas novietots transportlīdzekļa priekšā, aizmugurē vai sānu daļā un rāda transportlīdzekļa gabarītus
drova Lupatas, avīzes, ko cietumnieki izmanto lai kamerā uzvārītu tēju
izlutināt Lutinot padarīt (kādu) pārāk prasīgu, izvēlīgu
riebša Ļauna darītājs
atbrīvošana Ļaušana nepildīt kādus pienākumus, saistības, kaut ko nedarīt
laist Ļaut (kādam) piedalīties, iesaistīties (kādā darbībā, pasākumā); ļaut (kādam) ko darīt, arī ļaut rīkoties, strādāt (ar ko)
dot Ļaut (ko darīt)
spricēties Ļaut, arī likt izdarīt sev medikamentu injekcijas (parasti vairākkārt)
zvalīt Ļaut, dot iespēju (ko darīt)
mazā gaismiņā ļoti agrā rītā, pirms nav kļuvis pilnīgi gaišs
ass kā nātre ļoti ass (parasti labi uztrīts nazis, izkapts, zāģis; retāk cilvēka raksturs)
stāvēt kaut vai uz galvas ļoti censties ko paveikt, sasniegt, darīt visu, kas iespējams
iztūļāties ļoti gausi sagatavoties un sākt (ko darīt)
bez (sava) gala ļoti ilgi, arī nepārtraukti, nebeidzami (ko darīt)
bez ļoti ilgi, daudz u. tml. (ko darīt), arī nepārtraukti, nebeidzami (ko darīt)
bez jēgas ļoti ilgi, daudz u. tml. (ko darīt), arī nepārtraukti, nebeidzami (ko darīt)
bez mēra ļoti ilgi, daudz, arī nepārtraukti, nebeidzami (ko darīt)
bēgt pa gabalu (no kāda, no kaut kā) ļoti izvairīties
smalkai ļoti labi (ko darīt)
pakņābt ļoti maz padarīt, paveikt
uzēsties ļoti neieredzēt (kādu) un censties kaitēt, darīt pāri (tam)
ieēsties ļoti neieredzēt (kādu) un censties kaitēt, darīt pāri (viņam)
sagandēt ļoti nelabvēlīgi, kaitīgi ietekmēt; padarīt ļoti nepievilcīgu, neizturamu, nepieņemamu
piesmērēt ļoti notraipīt, padarīt ļoti netīru
pietriept ļoti notraipīt, padarīt ļoti netīru
piezieķēt ļoti notraipīt, padarīt ļoti netīru
sakaltēt ļoti novājināt, padarīt ļoti kalsnu
kost sev pirkstos ļoti nožēlot izdarīto, būt izmisušam, dusmoties
kost (vai) pirkstos (arī pirkstā), retāk kost (vai) pirkstus (nost) ļoti nožēlot ko nepareizi veiktu, darītu
līdz pēdējai vīlītei ļoti pamatīgi (ko darīt); visaugstākajā pakāpē
hiperbolizēt ļoti pārspīlēt (tēlu, domu), lai padarītu emocionālāku, ietekmīgāku
saindēt ļoti pasliktināt, padarīt neizturamu (piemēram, apstākļus, attiecības); ļoti kaitīgi ietekmēt (cilvēku, tā psihi)
pamatīgi ļoti rūpīgi (ko darīt, veikt), tā, ka atbilst kādām prasībām
sagandēt ļoti sabojāt (veselību); padarīt slimu (ķermeņa daļu)
sabeigt ļoti sabojāt (veselību); padarīt slimu, ļoti novājināt (cilvēku vai dzīvnieku, tā ķermeņa daļu)
sabendēt ļoti sabojāt (veselību); padarīt slimu, ļoti novājināt (cilvēku vai dzīvnieku, tā ķermeņa daļu)
samocīt ļoti sapūlēt, padarīt sāpīgu (ķermeņa daļu)
aiznasāt ļoti savalkāt, padarīt netīru (parasti apģērba gabalu)
kāre ļoti spēcīga vēlēšanās, tieksme (piemēram, pēc kā, ko darīt); alkas; dziņa
skarbs ļoti spēcīgs (piemēram, par vētru, negaisu); tāds, kas var nodarīt postu
nežēlīgs ļoti spēcīgs, intensīvs, arī tāds, kas spēj nodarīt postu (par parādībām dabā)
bargs ļoti spēcīgs; tāds, kas var nodarīt postu (piemēram, par vētru, negaisu)
kliedzošs ļoti spilgts, intensīvs (par krāsām, to toņiem); ļoti uzkrītošs (parasti par apģērbu)
trakot ļoti spraigi, intensīvi, arī daudz ko darīt
izklīpāt ļoti steidzīgi izrīt
noknapināt ļoti taupot, skopojoties, nomērīt (ko pārāk maz, nepietiekami)
bēg kā vilks no uguns ļoti vairīties no kā
krutavāt ļoti veikli, veicīgi ko darīt
kārot ļoti vēlēties, gribēt iegūt, sasniegt (piemēram, kādu priekšmetu, stāvokli); izjust spēcīgu vēlēšanos (ko darīt)
kāroties ļoti vēlēties, gribēt iegūt; izjust spēcīgu vēlēšanos (ko darīt); arī alkt; kārot (2)
čušāt Ļti ilgi un lēnām vārīt
ļumdināt Ļumīgu, tauku padarīt, šļakstēt (līt) pāri
filantropīns Mācības un audzināšanas iestāde pēc Ruso idejām, atmetot sodus un stingrību un cenšoties mācīšanos padarīt patīkamu un vieglu
blatikatsja Mācīties kaut ko darīt
papildināt Mācoties, strādājot padarīt plašāku, vispusīgāku (ko, piemēram, savas zināšanas, pieredzi); panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, kāda zināšanas, pieredze) kļūst plašāks, vispusīgāks
ferimagnētiķis Magnētiskais materiāls (ferīts), kurā zem Kirī punkta ir ferimagnētiskais sakārtojums
maleficium Maģijas daļa ar paņēmieniem, kā darīt ļaunu cilvēkiem u. c. dzīviem un nedzīviem objektiem ar ļauno spēku palīdzību
buršana Maģiska darbošanās, lai iegūtu sev vai citam labumu, atvairītu no sevis vai uzsūtītu citam ļaunumu, balstās uz tautas ticējumiem
tomtras Mājas garu veids skandināvu folklorā, no tālienes atgādina bērneļus, bet sejas vecas un krunkainas, mēdz ģērbties ļoti silti sarkanās un zaļās krāsainās adītās zeķēs un cepurītēs, ar biezu kažoku
komunikācijas prasmes māka sazināšanos padarīt efektīvāku, nodot informāciju citiem cilvēkiem, klausīties, pārliecināt, orientēties cilvēkos un situācijās, izteikt atzinību vai kritiku
samaksa Maksa par padarīto darbu
kritiskais ātrums maksimālais pieļaujamais transportlīdzekļa kustības ātrums konkrētos ceļa apstākļos, kurā vadītājam ir iespējams saglabāt stabilu transportlīdzekļa kustību vai izvairīties no ceļu satiksmes negadījuma
klīrēties Māksloti kautrēties, arī vairīties
padiecēt Mantas vai naudas ziņā padarīt tukšāku
puspagrieziens Māņu manevrs (sacīkstēs), ko izpildot, jahta it kā gatavojas caurgriezienam (iešanai pār štagu), bet pēdējā brīdī atgriežas atpakaļ (atkrīt) iepriekšējā kursā
bābiņa Mārīte
bābīna Mārīte
bābiņš Mārīte
bizenīte Mārīte
bizmāriņa Mārīte
bizmarīte Mārīte
bizmārīte Mārīte
čīčiņa Mārīte
cīcītis Mārīte
dievgotiņa Mārīte
dievmeitiņa Mārīte
dievzirdziņš Mārīte
māreņa Mārīte
māriņa Mārīte
bizbizmārīte Mārīte - maza ieapaļa punktota vai plankumota vabole
božinka Mārīte (vabole)
bizmariņa Mārīte, bizmārīte
bujabesa Marseļas zivju zupa: ūdenī vai baltvīnā novārītas, ar ķiplokiem, pētersīļiem, safrānu u. c. garšvielām pagatavotas zivis
ķulduri Mārtiņdienas ēdiens, vārītas vistu un zosu kājas
māsaireize Māsas kārta, reize (ko darīt, saņemt u. tml.)
nomaskēt Maskējot padarīt (ko) neieraugāmu
kardmašīna Mašīna šķiedras kāršanai pirms vērpšanas, lai no tās attīrītu sīkās šķiedras un gružus
tachometris Mašīnai pierīkots ātruma mērītājs instruments; tahometrs
kārbu kartons mašīngludināts kartons, dažreiz kalandrēts, ko izmanto mazgabarīta taras izgatavošanai
involūcija Matemātiska transformācija, kas, divreiz pēc kārtas izdarīta, dod identisko transformāciju; kopas elementu savstarpējā atbilstība, kas saglabājas, šos elementus atkārtoti pārveidojot, piem., ass simetrija
plastikācija materiāla termiskā un (vai) mehāniskā apstrāde, lai padarītu to plastiskāku
absolūtā atbildība materiālās atbildības veids, kas balstās uz līgumisku saistību pilnīgi atlīdzināt nodarīto materiālo zaudējumu neatkarīgi no nodarītāja vainas, ja ir konstatēta cēloņsakarīga attiecība starp darbību (bezdarbību) un nodarītā zaudējuma faktu
vate Materiāls - irdena, no piemaisījumiem attīrīta šķiedru masa; šāda materiāla kopums, ko izmanto, piemēram, medicīnā, tekstilrūpniecībā, celtniecībā
vaska krītiņi materiāls zīmēšanai, kurā bez krīta un krāsas pigmenta piejaukts arī vasks
komerciālā uzpirkšana materiālu vērtību, mantiska vai citāda rakstura labumu nodošana personīgi vai ar starpniekiem nevalstiska uzņēmuma vai organizācijas atbildīgam darbiniekam vai šāda uzņēmuma vai organizācijas pilnvarotai tādai pašai personai, lai tā, izmantojot savas pilnvaras, izdarītu vai neizdarītu kādu darbību mantiska labuma devēja interesēs
māteireize Mātes kārta, reize (ko darīt, saņemt u. tml.)
alopekija Matu slimība, no kuras tie nelaikā izkrīt
Mauritānijas Islāma Republika Mauritānija, valsts pilnais nosaukums ("Al Jumhūriyyah al Islāmiyyah al Mūrītāniyyah")
Mauritānija Mauritānijas Islāma Republika - valsts Āfrikas ziemeļrietumos (arābu val. "Mūrītāniyā"), platība - 1030700 kvadrātkilometru, 3205060 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Nuakšota, administratīvais iedalījums - 12 vilāju un 1 galvaspilsētas apgabals, robežojas ar Rietumsahāru, Alžīriju, Mali un Senegālu, apskalo Atlantijas okeāns
kaveola Maza bedrīte, iedobums vai invaginācija, kas veidojas uz šūnas membrānas pinocitozes laikā; pēc tam tā slēdzas un šūnas citoplazmā veido pinosomu
kepi Maza cepurīte, kareivju cepure franču armijā
švīšala Maza gaismiņa agrā rītā
lampijons Maza lampiņa vai papīra lukturītis, ko lieto iluminācijai
Gagea minima mazā zeltstarīte
cuketo Maza, apaļa cepurīte, ko valkā noteikti Romas katoļu baznīcas garīdznieki; krāsa atkarīga no hierarhijas pakāpes: pāvests valkā baltu, kardināli - sarkanu, bīskapi - violetu, pārējie - melnu
toka Maza, pieguloša cepurīte, nēsājama zem īstās cepures; arī sevišķa sieviešu cepure
amatalus mazas darītavas alus, ko ražo mazā mērogā un ar tradicionālām metodēm
kurjatņiks Mazgabarīta dzīvoklis
miniatūrspuldze Mazgabarīta gaismas avots ar mazu starojuma jaudu un inerci, samērā ilgs darbmūžs, izmanto mikroapgaismojumam, kā arī indikācijai un signalizācijas ierīcēs
kamkoders Mazgabarīta kasešu videomagnetofons kopā ar videokameru
mehāniskais zirgs mazgabarīta, parasti kāpurķēžu transportlīdzeklis, ko vada cilvēks, ejot tam pa priekšu; paredzēts darbam kopšanas cirtēs, iekārušos koku novilkšanai, kokmateriālu pievilkšanai līdz tehnoloģiskajiem koridoriem, sēklinieku novākšanai, meža stādmateriālu ievešanai izcirtumos, vējgāžu izstrādei
uzmazgāt Mazgājot padarīt tīru (grīdu, klonu u. tml.); mazgājot grīdu, klonu u. tml., padarīt tīru (telpu)
nomazgāt Mazgājot padarīt tīru (kā) virsmu, ārpusi
izmazgāt Mazgājot padarīt tīru (parasti no iekšpuses)
izmazgāt Mazgājot padarīt viscaur tīru
piemazgāt Mazgājot, mazgājoties padarīt ļoti netīru (parasti ūdeni traukā, arī trauku ar ūdeni)
pieplanckāt Mazgājot, mazgājoties padarīt netīru (ūdeni)
piemurdināt Mazgājot, mazgājoties padarīt netīru (ūdeni); saduļķot (ūdeni ūdenstilpē)
piežampāt Mazgājot, mazgājoties, plunčājoties u. tml. padarīt netīru (ūdeni)
piežolgāt Mazgājot, mazgājoties, plunčājoties u. tml. padarīt netīru (ūdeni)
berzties Mazgāt, tīrīt sevi (cieši piespiežot un velkot gar ķermeni, piemēram, dvieli, suku)
šaravāties Mazgāties, tīrīties, piemēram, ar suku, dvieli
panākt vaļā mazliet atdarīties, atvērties; arī atirt, atraisīties
paāvīties mazliet aušāties, blēņoties, darīt nedarbus
aizbalināt mazliet balināt, darīt baltu
pačobīt mazliet darīt
paapaļināt mazliet noapaļot, padarīt apaļu
paapaļot mazliet noapaļot, padarīt apaļu
aptīrīt mazliet notīrīt (visapkārt, vispāri)
apvārīt mazliet pavārīt
apņurcīt mazliet saburzīt, padarīt negludu, arī netīru, neizskatīgu
pasakužināties mazliet sarosīties ko darīt, uzsākt
mīksta ola mazliet vārīta ola
pavērt mazliet, daļēji atdarīt (piemēram, acis, muti)
pataisīt mazliet, daļēji atdarīt (piemēram, acis, muti); pavērt (2)
papost mazliet, nedaudz tīrīt, uzpost
pašiverēt mazliet, neilgu laiku ātri, veikli (ko) darīt, rīkoties, darboties
pašiverēties mazliet, neilgu laiku ātri, veikli (ko) darīt, rīkoties, darboties
pačokāties mazliet, neilgu laiku darīt (parasti ne visai nozīmīgu darbu)
paknūzāties mazliet, neilgu laiku lēnām (ko) darīt, arī lēni, gausi rīkoties, darboties
pakrabināt mazliet, neilgu laiku palēnām (ko) darīt
pakribināt mazliet, neilgu laiku palēnām (ko) darīt
pakrubināt mazliet, neilgu laiku palēnām (ko) darīt
paķinkāt mazliet, neilgu laiku stampāt (vārītus kartupeļus, gatavojot kartupeļu biezputru - "ķinku")
pieslīpēt mazliet, vietumis slīpējot, padarīt (ko) asāku
gastrokamera mazs fotoaparāts, ko ievada kuņģī, lai izdarītu kuņģa iekšējās virsmas uzņēmumus
čunčis mazs silts mūrītis kur žāvēt zeķes un cimdus
pelmenis Mazs, ar gaļu pildīts neraudzētas mīklas veidojums, ko ēd, novārītu ūdenī, arī ceptu
piliens mazs, atsevišķs šķidruma veidojums, kas radies, krītošam, šļakstītam u. tml. šķidrumam sadaloties sīkās (parasti lodveida vai iegarenās) daļiņās vai kondensējoties tvaikiem (uz kā virsmas vai gaisā); šāds šķidruma veidojums, kas radies dziedzeru darbības rezultātā uz dzīvu būtņu, augu ķermeņa
briežpurns Medene - sēne ar zvīņainu, melni brūnu cepurīti
ripā Mednieku lietots ļoti precīza šāviena raksturojums gadījumā, kad dzīvnieks krīt uz vietas pēc ātra skrējiena un inerces ietekmē it kā vēl ripo
sasajemties Mēgt (ko darīt, parasti ko nevēlamu)
lūkot Mēģināt (ko darīt)
indēties Mēģināt izdarīt pašnāvību, lietojot indi
mesties ar galvu sienā mēģināt izdarīt, panākt ko neiespējamu
ar galvu sienā skriet mēģināt izdarīt, panākt ko neiespējamu
izmēģināt roku mēģināt ko darīt
promēt Mēģināt, censties (ko) darīt
sarkangalvīte Meitene ar sarkanu cepurīti pasakās
sarkanmicīte Meitene ar sarkanu cepurīti pasakās
izlusīties Meklēt paslēptuvi, izvairīties
izamelāties Melojot iegūt atļauju ko darīt
zalkšpieņi Mēļziedaino kurvjziežu ģints ("Helminthia"), sūrpieņiem līdzīgi augi, bet vīkallapas divās rindās, stāvus uz augšu, ziedpamats bārkstains, spilvu vainadziņi nenokrīt, ar plūksnotām spilvītēm, Latvijā tikai "Helminthia echoides", kas sastopama ļoti reti
MPGN Membranoproliferatīvais glomerulonefrīts (angļu "membranoproliferative glomerulonephritis")
miekšēt Mērcējot darīt mīkstu
miekšķēt Mērcējot darīt mīkstu
samiekšķēt Mērcējot padarīt mīkstu; arī dubļainu (lietū)
izmērcēt Mērcējot piesūcināt (parasti ar ūdeni); mērcējot padarīt mīkstāku, labāk lietojamu, apstrādājamu
atmērcēt Mērcējot, mitrinot padarīt mīkstu, mīkstāku; atmiekšķēt
samērēt Mērījot sadalīt; samērīt
lakšiķ Mērīt
mēret Mērīt
mērēt Mērīt
mērināt Mērīt
šņorēt Mērīt
mērot Mērīt (1)
kalibrēt Mērīt (kā) lielumu, pārbaudīt (kā) formu
ņemt mēru mērīt (ko)
planimetrēt Mērīt (ko) ar planimetru
spektrometrēt Mērīt (ko) ar spektrometru
hronometrēt Mērīt (procesa, norises) ilgumu
dastot Mērīt ar dastmēru
lagot Mērīt ar lagu
metroties Mērīt ar metra mēru
mērīties Mērīt sev (piemēram, auguma garumu)
izmērīt Mērīt un pabeigt mērīt
uzmērīt Mērīt un pabeigt mērīt (parasti celtni, telpu, teritoriju, platību)
nomērīt Mērīt un pabeigt mērīt, parasti (kā) garumu, tilpumu
pārmērīt Mērīt vēlreiz, no jauna
meirot Mērīt, mērot
mērotājs Mērītājs (2)
mērēties Mērīties
fotorezistoru mērpārveidotājs mērpārveidotājs, kura darbības pamatā ir fotorezistora pretestības atkarībā no gaismas plūsmas, kas krīt uz mērpārveidotāju
spriegummainis Mērtransformators augsta maiņsprieguma pārveidošanai spriegumā, ko var izmērīt ar standarta elektromēraparātiem
niķelēšana Metāla priekšmetu virsmas pārklāšana ar plānu niķeļa kārtiņu, lai tos pasargātu no korozijas un padarītu glītākus
vakuumkausēšana Metālu un sakausējumu kausēšana vakuumā, kas dod iespēju efektīvi attīrīt metālu no gāzēm (N2, H, O2), piemaisījumiem un nemetāliskajiem ieslēgumiem
ragiezis Metamorfs iezis, kas veidojies kontaktmetamorfisma procesos magmas un apkārtējo iežu saskares zonā; sastāv no kvarca, laukšpatiem, vizlas, andaluzīta, granātiem, siliraanīta, kordierīta
līzins Mētelis agram rītam
kapots Mētelis ar kapuci; gari vīriešu svārki ar šauru apkakli un atlokiem; rīta svārki
sprādziena meteorīta krāteris meteorīta krāteris, ko veido lielas masas meteorīts, ar lielu ātrumu ietriecoties debess ķermeņa virsmā; sadursmes brīdī meteorīta kinētiskā enerģija pāriet siltumā, notiek sprādziens, kurā liela daļa meteorīta iztvaiko, bet sprādziena vietā paliek sekls, apaļš krāteris
trieciena meteorīta krāteris meteorīta krāteris, ko veido vidējas masas meteorīts, ietriecoties debess ķermeņa virsmā un deformējot virsmas iežus; trieciena krāterim parasti ir piltuvveida forma; krāterī atrod meteorīta gabalus
impakts Meteorīta nokrišanas vieta
aerolīts Meteorīts
meteorolits Meteorīts
mezosiderīts Meteorīts
mikrometeorīts Meteorīts, kam ir ļoti maza masa
sekundārie meteorītu krāteri meteorītu krāteri, kas izveidojas, no sprādziena krātera izsviestajiem meteorīta gabaliem nokrītot atpakaļ uz debess ķermeņa virsmas
troilīts Meteorītu minerāls, dzelzs sulfīds
toksiskā methemoglobinēmija methemoglobinēmija, ko izraisa toksiskas vielas vai medikamenti, piem., nitrāti, nitrīti, sulfonamide anilīnkrāsvielas u. c.
ierakstu bloķēšana metode, ko izmanto dalītās datu apstrādes vai citās vairāklietotāju sistēmās un kas vienlaicīgi tikai vienam lietotājam ļauj izdarīt izmaiņas ierakstā
akūts metrīts metrīts, kura gadījumā daļa dzemdes gļotādas nekrotizējas un tiek izstumta
aizturstēks Mezgls, ar kuru tievāku trosi piesien resnākai gadījumā, ja tievākās troses slogojuma virziens apmēram sakrīt ar resnākās troses asi
mētru kūdrenis meža augšanas apstākļu tips nosusinātās kūdraugsnēs, aizņem 1,0% Latvijas mežaudžu kopplatības, izveidojas pēc niedrāja vai priedēm un bērziem apauguša pārejas purva nosusināšanas, augsne nabadzīga, skāba. Zemsega (detrīts) vidēji sadalījusies, skāba, veidojusies no koku, grīšļu, mētru, spilvu un sfagnu atliekām
platlapju kūdrenis meža augšanas apstākļu tips nosusinātās kūdraugsnēs, aizņem 3,0% Latvijas mežaudžu kopplatības; tas izveidojas pēc dumbrāja vai zemā purva nosusināšanas, augsne bagāta, vāji skāba, zemsega (detrīts) labi sadalījusies, veidojusies no lapkoku un grīšļu atliekām
mētru ārenis meža augšanas apstākļu tips nosusinātās minerālaugsnēs, kas aizņem 2,0% Latvijas mežaudžu kopplatības; izveidojas pēc slapjā mētrāja nosusināšanas, augsne nabadzīga, skāba; podzolēta un glejota smilts ar rūsakmens slāni; zemsega (detrīts) mēreni sadalījusies, skāba, veidojusies no koku, mētru un sfagnu atliekām
kursts Meža pudurītis
Gagea lutea meža zeltstarīte
dzirksteles Meža zeltstarīte ("Gagea lutea")
saulstarīte Meža zeltstarīte ("Gagea lutea")
zeltstarītes Meža zeltstarīte ("Gagea lutea")
zosusīpols Meža zeltstarīte ("Gagea lutea")
izmēzt Mēžot iztīrīt (piemēram, telpu)
nomēzt Mēžot notīrīt
uzmēzt Mēžot, slaukot padarīt tīru (piemēram, klonu); mēžot, slaukot, piemēram, klonu, padarīt tīru (telpu, laukumu u. tml.)
Klīves kanāls mežu meliorācijas sistēmu ūdeņu novadkanāls uz Lielupi Tīreļu līdzenumā, garums - 19 km, platums - līdz 15 m, dziļums - līdz 3 m, kritums - 5 m, ierīkots 19. gs. beigās, atjaunots ap 1930. g., vēlāk tīrīts, savāc ūdeņus sākot no Cenas tīreļa rietumu daļas, Cenas upes baseina augšdaļā
mīceklis Mīcītu vārītu kartupeļu, zirņu, pupu biezputra
mīceknis Mīcītu vārītu kartupeļu, zirņu, pupu biezputra
mīcene Mīcītu vārītu kartupeļu, zirņu, pupu biezputra
mīcenis Mīcītu vārītu kartupeļu, zirņu, pupu biezputra
nostakāt Mīcot vai mīdot padarīt stingrāku
piemīdīt Mīdot saspiest, padarīt blīvāku
izmīdīt Mīdot, arī mīdoties padarīt viscaur bedrainu; mīdot, arī mīdoties viscaur nodeldēt
izmīdīt Mīdot, arī mīdoties padarīt viscaur negludu
mirdināt Midzināt (par anestēzijas līdzekļiem); padarīt nejūtīgu (ar anestēzijas līdzekļiem)
snaudināt midzināt, padarīt miegainu
atmiecēt Miecējot padarīt mīkstāku, mīkstu
izmiekšēt Miekšējot, mērcējot padarīt pilnīgi mīkstu
atmiekšēt Miekšķējot, mērcējot padarīt mīkstu vai mīkstāku
atmiekšķēt Miekšķējot, mērcējot padarīt mīkstu vai mīkstāku
izmiekšķēt Miekšķējot, mērcējot padarīt pilnīgi mīkstu
žļidzināt Miekšķēt, padarīt mīkstāku, nekārtīgi mazgāt
mastirka Miesas bojājumu nodarīšana sev, lai izvairītos no kādiem pienākumiem
ļekainis Mīksta masa no sasmalcinātiem (vārītiem) kartupeļiem, ogām, sēnēm u. tml.
ļebnaks Mīkstčaulis; cilvēks, kam viss krīt no rokām
maša mīksts matracis, kas pasargā sportistu no sasišanās, krītot no sporta rīka vai lecot
vienas nakts sakars mīlas dēka vienas nakts garumā, kad divi cilvēki iepazīstas, kopā pavada nakti un nākamajā rītā izšķiras, nedodami nekādus solījumus un neuzņemdamies saistības
graut Militārā darbībā iznīcināt (pretinieku), nodarīt zaudējumus (pretiniekam)
goda tiesa militarizēta formējuma kolektīvā izveidota sabiedriska institūcija, kura pēc šī formējuma komandiera vai priekšnieka lēmuma var nodot izskatīšanai šā kolektīva biedra izdarīto disciplināro pārkāpumu vai nodarījumu, kas aizskar militārā formējuma godu, lai viņu ietekmētu sabiedriski
dzersis Miltu padzēriens (visbiežāk vārīts) govīm vai citiem mājlopiem
spinozaurs Milzīgs krīta perioda dinozaurs ar krokodila žokli, viens no vislielākajiem plēsoņām, kas jebkad dzīvojis uz Zemes (~8 t, >17 m garumā)
sferosiderīts Minerāla siderīta pasuga, kas veido sfēriskus agregātus
biolīti Minerāli un ieži, kas radušies organismu dzīvības procesu norises rezultātā, piem., kaļķakmens, akmeņogles, fosforīti
zoogēnie kalnu ieži minerāli un kalnu ieži, kas radušies organismu dzīvības procesu rezultātā, piemēram, ogles, kaļķakmens, fosforīti u. c.
rūdu minerāli minerāli, kas satur metalurģiski izdalāmus metālus, piemēram, magnetīts, halkopirīts, galenīts
dabiskie borāti minerāli, ortoborskābes polimēru sāļi, zināmi \~100, visvairāk izplatīti ir ašarīts, boracīts, boraks, hidroboracīts; šie sāļi veidojas sāļezeros, vulkāniskajos nogulumiežos
jadeīts Minerāls no ābolu līdz smaragdu zaļai krāsai, no malām caurspīdīgs, ārējā izskatā ļoti līdzīgs nefrītam, optiskās īpašībās un skaldnības veidā ļoti tuvs augītiem
žadeīts Minerāls no ābolu līdz smaragdu zaļai krāsai, no malām caurspīdīgs, ārējā izskatā ļoti līdzīgs nefrītam, optiskās īpašībās un skaldnības veidā ļoti tuvs augītiem; jadeīts
brannerīts Minerāls, kas satur titānu, urānu, toriju un itriju; no brannerīta iegūst urānu
kamasīts minerāls, kristāliskās dzelzs un niķeļa sajaukums; satur dzelzs meteorīti
piemīt Minot, mīdot saspiest, padarīt blīvāku
izmīt Minot, staigājot padarīt viscaur bedrainu; minot, staigājot viscaur nodeldēt
izmīt Minot, staigājot padarīt viscaur negludu
piemīņāt Miņājot saspiest, padarīt blīvāku; piemīdīt (1)
izmīņāt Mīņājot, arī mīņājoties padarīt viscaur bedrainu; mīņājot, arī mīņājoties viscaur nodeldēt
izmīņāt Mīņājot, arī mīņājoties padarīt viscaur negludu
virzienlukturītis Mirgojošs dzeltenas gaismas lukturītis, kas iedegas, ieslēdzot pagrieziena rādītāja sviru
pokomānija Mistiska sinkrētiska sekta Jamaikas salā, kas tic arī burvībām un tumšajiem gariem, kā arī obiamena - maga un burvja varenībai, kuram viņi pakļaujas, lai izvairītos no viņpasaules uzbrukumiem un noslēpumiem
Bhadra mitoloģisks senindiešu personāžs - skaistule, Somas meita un riši Utathjas sieva, viņu esot iekārojis Indra un sūtījis Nāradu viņu bildināt, pierunājot pamest vīru, bet atteikusies to darīt, tāpēc aizvesta ar varu
egļu astoņzobu mizgrauzis mizgraužu dzimtas suga ("Ips typographus"), vaboles ķermenis (garums 4,2—5,5 mm) īsi cilindrisks, tumšbrūns līdz melns, spīdīgs, klāts ar matiņiem, segspārnu ķerīte ar 4 konusveida zobiem katrā pusē; 3. zoba galotne pogveidīga; katrs zobs ir atsevišķi, tiem nav kopīgas pamatnes, ķerītes iekšpuse blāva, it kā ar ziepju plēvīti pārklāta
svārpsta likums mnemonisks likums elektriskās strāvas radītā magnētiskā lauka virziena noteikšanai: ja svārpstu, kam ir labā vītne, griež tā, lai svārpsta kustības virziens sakristu ar strāvas virzienu vadītājā, tad svārpsta roktura griešanās virziens sakrīt ar strāvas radītā magnētiska lauka indukcijas virzienu; labās skrūves likums
močīt Mocīt (ko); darīt pāri (kam)
nonarrāt Mocot, ņurcot u. tml. padarīt slimu (piemēram, dzīvnieku); arī savainot, sabojāt
nonerrot Mocot, ņurcot u. tml. padarīt slimu (piemēram, dzīvnieku); arī savainot, sabojāt; nonarrāt
demodulācija Modulācijai pretējs process - tāda signāla iegūšana no modulētas svārstības, ar kādu ir izdarīta modulācija
magnētdielektriķis Monolītā masā sapresēts feromagnētiska pulvera (permaloja, alsifera, ferīta) un dielektriskas saistvielas (sveķu, plastmasas, lakas) maisījums; lieto par magnētisku materiālu
kauna dēļ morāles normu, arī morālu jūtu dēļ (piemēram, ko darīt)
pitonomorfi Mozazauri - izmiruši jūras rāpuļi ar garu ķermeni, īsām kājām un garu asti, dzīvoja krīta periodā
aicināšana mudināšana (kādu ko darīt, kur doties) laipni, lūguma formā
gumdīt Mudināt (ko darīt); arī kūdīt
samudināt Mudinot panākt, ka (kāds) sāk ko darīt, rīkoties
uzlustināt Mudinot panākt, ka rodas prieks, vēlēšanās (ko darīt); uzmundrināt
samudžināt Mudžinot padarīt nekārtīgu, grūti atšķetināmu, iztaisnojamu (ko, piemēram, diegus, dzijas u. tml.); nekārtīgi savīstīt (piemēram, drānu)
fess Muhamedāņu galvassega: sarkana apaļa cepurīte ar pušķi
vigilārijs Mūks, kam rītos visi citi mūki jāaicina uz dievkalpojumu
panneirīts Multipls neirīts
pičkāt muļķot, mēģināt padarīt smieklīgu
blēņot Muļķoties, ērmoties, darīt nedarbus, blēņas
aizmūrēt Mūrējot aizdarīt, aizpildīt
jairis Mūrītis
vaseklītis Mūrītis
krāšbeņķis Mūrītis (2)
mūrelis Mūrītis (2)
pārds Mūrītis (2)
pusceplis mūrītis gar (māla) krāsns sāniem
pārts Mūrītis pie krāsns
done Mūrītis rijas krāsns sānos
čunča Mūrītis, gar krāsni mūrēts sols, kas krāsni kurinot sasilst
vesaklis Mūrītis, mūrēts krāsns sols
burties Murmināt, klusu sarunāties; darīt ko tādu, kas šķiet dīvains
knušināt Murmināt; pavirši strādāt; pavirši kaut ko darīt
hermeneitika Mūsdienu filozofiskā mācība par to, kā ar valodas līdzekļu palīdzību vai citādā veidā izskaidrojama (izprotama) cilvēka esamība, vēsture, kultūra un līdz kādai robežai te iespējams izvairīties no subjektivitātes
nostiprinātājs muskulis muskulis, kas fiksē kādu ķermeņa daļu, lai tās distālā daļa varētu izdarīt precīzākas kustības, piem., muskulis, kas fiksē plaukstas pamatu, ļaujot pirkstiem brīvi kustēties
melkīti Mūsu dienās - Bizantijas rīta kristieši (gan pareizticīgie, gan uniāti), kuri pieder Antiohijas, Jeruzalemes un Aleksandrijas patriarhātiem
stomodeums Mutes bedrīte, embrija pirmatnējais mutes dobums
ļurdzēt Mutuļot, vārīties
ļurdzīt Mutuļot, vārīties
ļurgt Mutuļot, vārīties
novārīties Mutuļot, vārīties, neauglīgi pļāpāt
jaunafgāņi Nacionāli patriotiskas kustības dalībnieki Afganistānā 20. gs. sākumā; to valdīšanas laikā (1919-29) tika izdarītas vairākas reformas, nostiprināta valsts neatkarība
naftas rindas kaustobiolīti nafta, asfalti, ozokerīts, arī dabasgāze
rītrīts Nākamais rīts
rītrītā Nākamajā rītā
rītrīt Nākamajā rītā; rīt no rīta
otrā rītā nākamās dienas rītā
aizaizparīta Nākošā diena aiz aizparītdienas
aizparītdiena Nākošā diena aiz parītdienas
citurīt Nākošajā rītā; citā rītā
naktsvidus Nakts vidus; laika posms starp pusnakti un agru rītu
naris Narītis - maza zālīte sīkām lapiņām un dzelteniem ziediem ar resnu sakni, kas aug sausās pļavās
ēteris narkozes vajadzībām īpaši attīrīts etilēteris - bezkrāsains, gaistošs šķidrums ar raksturīgu smaku; dietilēteris
kukulis Nauda vai materiāla vērtība, ko dod (parasti amatpersonai), lai (tā) darītu ko devēja interesēs
nominālā darba samaksa naudas summa, kas aprēķināta uzņēmumu, iestāžu, organizāciju darbiniekiem par padarīto darbu (nostrādāto laiku) pēc izstrādes izcenojumiem, tarifu likmēm vai pēc vidējās darba samaksas atbilstoši uzņēmumā, organizācijā pieņemtajām darb apmaksas sistēmām un formām
nāvēties Nāvēt sevi; darīt pašnāvību
škurmulis Ne cepts, ne vārīts, tāds, kam lietas neiet no rokas
likt mierā (arī mieru) Neaizskart, nedarīt nekā (ar kādu priekšmetu, ierīci u. tml.)
likt mierā (arī mieru) Neaizskart, nepieskarties, nedarīt pāri (kādam) fiziski (par cilvēkiem); neuzbrukt (kādam) par dzīvniekiem
nelikt rokas klāt neaiztikt, neaizskart; negribēt (ko) darīt, nesākt (ko) darīt
tieksme Neapzinātu vai nepietiekami apzinātu vajadzību izraisīta, sākumā galvenokārt ar emocijām saistīta, stipra vēlēšanās (piemēram, ko darīt, sasniegt, iegūt, izmantot)
slikti Neatbilstoši noteiktām prasībām (ko darīt, veikt, prast, atrasties kādā stāvoklī)
urbt Neatlaidīgi (kaut ko) darīt
lauzties Neatlaidīgi censties (piemēram, ko panākt, izdarīt)
urdīt Neatlaidīgi mudināt, skubināt (kādu ko darīt)
vārdot Neatlaidīgi runāt, lai pārliecinātu (kādu), parasti ko darīt, izturēties kādā veidā
noliegt Neatļaut, arī traucēt, kavēt (ko darīt); aizliegt
kūla Neattīrītas labības kaudze pēc kulšanas, kopā ar pelavām
čambains Neattīrīts (par graudiem), ar pelavu piejaukumu
griezt ceļu (kādam) nebaidīties, nevairīties ne no kā, uzbrukt vājākam, postīt visu, kam tiek klāt (nolieguma teikumos)
nebūt pirmoreiz ar pīpi uz jumta nebūt iesācējam, neprašam; nedarīt ko pirmo reizi
izgāzt podus necienīgi, netaktiski izrunāties, uzvesties, izdarīt ko nosodāmu
vādžoties Nedarīt savu darbu rūpīgi
pērties Nedarīt to, ko vajag, bet kaut ko citu
likties Nedarīt, nerīkoties tā, ka (kādam) atkārtoti jālūdz, jāsaka u. tml. (ko darīt)
apvirdas nedaudz apvārītas sēnes
putna kumoss nedaudz ēdamā, kas cilvēkam no rīta jāiebauda, lai kāds putns (parasti dzeguze) nepārsteigtu (neaizkūkotu) neēdušu; neliels kumoss
dzeguzes kumoss nedaudz ēdamā, kas cilvēkam no rīta jāiebauda, lai kāds putns (parasti dzeguze) nepārsteigtu (neaizkūkotu) neēdušu; neliels kumoss
aprimdināt nedaudz pasildīt; darīt remdenu
apvirināt nedaudz pavārīt
ieveldzēt nedaudz samitrināt, padarīt mitru, valgu
baranka nedaudz vārīts un pēc tam cepts baltmaizes mīklas izstrādājums, kam ir gredzena forma
pakūsāt Nedaudz, mazliet mutuļot, burbuļot, vārīties
piestrupēt Nedaudz, mazliet neasu padarīt
patērpināt Nedaudz, mazliet tīrīt
pietīrīt Nedaudz, mazliet tīrīt, spodrināt, izmēzt
pietīrīties Nedaudz, mazliet tīrīties
nobīdīt pie malas nedot iespēju ko darīt, kur piedalīties; neatzīt, neievērot
ziepene Neēdama lapiņu sēne ar pelēcīgu cepurīti, baltu mīkstumu, bālganām, arī zaļgandzeltenām lapiņām
alotriofāgija Neēdamu vielu, piem., zemes, krīta, ēšana
kautrēties Neērtuma izjūtas, mulsuma dēļ neuzdrošināties (ko darīt)
idiopātisks nefrīts nefrīts ar nezināmu, neizpētītu cēloni
hronisks nefrīts nefrīts ar saistaudu pavairošanos un sekretorisko audu atrofiju
fibrozs nefrīts nefrīts ar saistaudu proliferāciju stromā
produktīvais nefrīts nefrīts ar seroza eksudāta veidošanos un saistaudu hipertrofiju
fokāls nefrīts nefrīts, kad iekaisums skar tikai atsevišķus nieru stromas vai glomerulu rajonus; raksturīgs nieru insuficiences vispārējo simptomu trūkums
akūts nefrīts nefrīts, kam raksturīga proteinūrija un hematūrija bez edēmas un hipertonijas
arteriosklerotiskais nefrīts nefrīts, kas var attīstīties novecošanas gaitā, kad rodas hialīna pārmaiņas lielajās un mazajās arteriolās, vai arī hipertensijas gadījumā, kad rodas mazo arteriolu muskulatūras un hialīna pārmaiņas kamoliņos
eksperimentāls nefrīts nefrīts, ko rada, injicējot serumu, kurā ir antivielas pret dzīvnieka nieru proteīniem
difūzs nefrīts nefrīts, kurā bojāti nieru parenhimatozie audi un saistaudi
piedzimts nefrīts nefrīts, kura pazīmes novēro tūlīt pēc dzimšanas, piem., piedzimta sifilisa gadījumā
sagorīties negaidīti spēcīgi grozīties, gorīties šurpu turpu, stipri sagrīļoties
noveļas kā pupa negaidīti, viegli nokrīt
suslis Negaršīgs dzēriens; vārīts piens ar alu; silta kafija bez cukura; slikta pārtika
sagraulēt Negausīgi apēst, norīt
graulēt Negausīgi ēst, rīt ar platu muti
noskribelēt Neglīti aprakstīt (ar krītu)
čumulēt Neglīti kaut ko darīt; būt gausam, tūļīgam, neizdarīgam
neglige Negližē - viegli sieviešu rītasvārki
NGU Negonokokālais uretrīts (angļu "nongonococcal urethritis")
šņurkāties Negribīgi ēst; meklēt vainas, lai nedarītu (kaut ko)
pačegāt Negribīgi padarīt
bokstēties Negribīgi, slinki, mazrezultatīvi ko darīt; arī slaistīties, klaiņot apkārt
bokstīties Negribīgi, slinki, mazrezultatīvi ko darīt; arī slaistīties, klaoņot apkārt
novērzīgs Negribīgs, tāds, kas nevēlas ko darīt
iztieļāties Negribot un tūļājoties darīt darbu
piemirst Neiedomāties (ko izdarīt), piemēram, pārdzīvojuma, notikuma ietekmē; neviļus, negribēti neizdarīt (ko)
aizmirst neiedomāties, neattapt (ko veikt, darīt)
nerādīt ne savu acu kaut kur neierasties, izvairīties no sastapšanās, vairs nenākt
nerādīt (ne) acu (arī acis) neierasties, nenākt, izvairīties tikties
dot vaļu neierobežot (kādu), ļaut (kādam) darīt, ko grib
pasaklapatēties neilgu laiku, ar pūlēm, grūtībām ko darīt, palīdzēt (kādam)
pagaiņāt neilgu laiku, mazliet atvairīt (piemēram, domas, jūtas, nogurumu)
pagainīt neilgu laiku, mazliet atvairīt (piemēram, domas, jūtas, nogurumu)
pakauties neilgu laiku, mazliet darīt (ko grūti paveicamu, arī nepatīkamu); neilgu laiku, mazliet censties pārvarēt, nomākt (nevēlamu psihisku stāvokli)
pabakstīties neilgu laiku, mazliet darīt (ko) negribīgi, bez enerģijas
padarboties neilgu laiku, mazliet darīt kādu darbu, būt aizņemtam, nodarboties (ar ko)
pastīvēties neilgu laiku, mazliet darīt ko (parasti celt) ar piepūli
pacīnīties neilgu laiku, mazliet darīt ko ar grūtībām; paiet, pavirzīties ar grūtībām
paķēpāties neilgu laiku, mazliet darīt ko nemākulīgi, lēni, arī nekārtīgi
pasačupinēties neilgu laiku, mazliet darīt ko nenozīmīgu
paburties neilgu laiku, mazliet darīt ko sarežģītu, arī neparastu
padauzīt neilgu laiku, mazliet dauzīt (priekšmetu ar kādu rīku, arī priekšmetu pret ko), piemēram, lai attīrītu no kā
pagorīt neilgu laiku, mazliet gorīt
pagorīties neilgu laiku, mazliet gorīties
pakūņāties neilgu laiku, mazliet izdarīt dažādas (parasti haotiskas) kustības (ar rokām, kājām); paķepuroties
pakūņoties neilgu laiku, mazliet izdarīt dažādas (parasti haotiskas) kustības (ar rokām, kājām); paķepuroties
pamēģināt neilgu laiku, mazliet mēģināt (ko izdarīt, sasniegt)
paslīpēt neilgu laiku, mazliet pilnveidot, bagātināt, padarīt kvalitatīvāku
parīt neilgu laiku, mazliet rīt
patīrīt neilgu laiku, mazliet tīrīt
patrīt neilgu laiku, mazliet trīt
pavairīties neilgu laiku, mazliet vairīties
pavārīt neilgu laiku, mazliet vārīt
neurīts Neirīts
proliferatīvais neirīts neirīts ar saistaudu hiperplāziju, nervam pārvēršoties par sklerotisku auklu
descendējošais neirīts neirīts, kas izplatās virzienā no centra uz perifēriju
radioneirīts Neirīts, kas radies pēc rentgenstarojuma vai rādija starojuma iedarbības
alkohola neirīts neirīts, kas rodas hroniskā alkoholisma dēļ
toksiskais neirīts neirīts, kas rodas uz intoksikācijas pamata (piem., ar svinu, arsēnu, alkoholu)
ascendējošais neirīts neirīts, kas sākas nerva perifērijā un izplatās centrālajā virzienā
parenhimatozais neirīts neirīts, kas skar gk. mielīna apvalku un ass cilindru
septineirīts Neirīts, ko izraisa sepse
traumatisks neirīts neirīts, ko izraisa trauma
multipolārais neirons neirons, kam bez aksona ir arī daudz dendrītu
bipolārs neirons neirons, kam ir divi izaugumi - aksons un dendrīts
pseidounipolārais neirons neirons, kam ir viens izaugums, kurš nedaudz atstatus no n. ķermeņa sadalās dendrītā un aksonā
unipolārais neirons neirons, kam ir viens izaugums; cilvēkam tāds ir neiroblasts līdz dendrītu attīstības sākumam
angiopātiskā neiropātija neiropātija, ko izraisa to asinsvadu bojājums, kuri nodrošina nervu asinsapgādi; parasti sistēmiska dažādu slimību, piem., sarkanās vilkēdes, reimatoīdā artrīta, sklerodermijas u. c. komplikācija
atstāt Neizdarīt (ko vajadzīgu), neradīt, neizraisīt (vēlamo rezultātu)
pamest Neizdarīt (ko vajadzīgu), neradīt, neizraisīt (vēlamo rezultātu)
turēt (arī glabāt) (sveci) zem pūra neizpaust, nedarīt zināmas citiem savas zināšanas, māku
rādīties acīs (kādam) neizvairīties no sastapšanās, ierasties pie kāda; būt kāda tuvumā (_biežāk_ nolieguma teikumos)
sukstenēties neizveicīgi, tūļīgi kaut ko darīt
šumēties nejauši paslīdot, pakrītot u. tml., gadīties, notikt (kam nevēlamam); gadīties kļūmei
apbirzt nejauši tikt apbērtam, apkaisītam ar krītošām drupatām, drumslām
ierīties nejauši tikt ierītam
nelikt (ne) pirkstu klāt, arī nelikt rokas klāt nekā nedarīt (ar ko, kur)
nelikt rokas klāt, arī nelikt (ne) pirkstu klāt nekā nedarīt (ar ko, kur)
nekustināt ne pirksta (arī pirkstu) nekā nedarīt (piemēram, lai ko mainītu, panāktu)
nepacelt (arī nepacilāt, biežāk nepakustināt) ne (mazo) pirkstiņu (arī pirkstu) nekā nedarīt (piemēram, lai ko pārmainītu, lai kādam palīdzētu)
nepacilāt (arī nepacelt, biežāk nepakustināt) ne (mazo) pirkstiņu (arī pirkstu) nekā nedarīt (piemēram, lai ko pārmainītu, lai kādam palīdzētu)
nepakustināt (retāk nepacelt, nepacilāt) ne (mazo) pirkstiņu (arī pirkstu) nekā nedarīt (piemēram, lai ko pārmainītu, lai kādam palīdzētu)
nepakustināt (retāk nepacelt, nepacilāt) (ne) (mazo) pirkstiņu (arī (ne) pirkstu) nekā nedarīt (piemēram, lai ko pārmainītu, lai kādam palīdzētu)
nepakustināt (retāk nepacelt, nepacilāt) (ne) pirkstu (arī (mazo) pirkstiņu) nekā nedarīt (piemēram, lai ko pārmainītu, lai kādam palīdzētu)
skaitīt zbvirbuļus nekā nedarīt, nestrādāt, skatīties gaisā
durnēt Nekā nedarīt; arī klusēt
atlikt līdz grieķu kalendām nekad neizdarīt (jo grieķiem kalendu nebija)
nenoturēt ar striķiem nekādi nespēt aizkavēt kādu darīt nodomāto
nelauzt kaulus nekaitēt, nedarīt ļaunu (kādam)
izzambot Nekārtīgi apstrādāt, padarīt nelīdzenu
smurkāt Nekārtīgi ēdot (piemēram, šļakstot, rakņājot), padarīt nelietojamu (ēdienu)
apsmurgāt Nekārtīgi ēdot, sabojāt, padarīt nelietojamu (ēdienu)
pačabināties Nekārtīgi kaut ko izdarīt
saķaulāt Nekārtīgi padarīt (rokdarbu)
apvarzāt Nekārtīgi padarīt kādu darbu
jēmēkls Nekārtīgi padarīts darbs
pļurkāt Nekārtīgi, nemākulīgi (ko) darīt
pļurkāties Nekārtīgi, nemākulīgi (ko) darīt, rīkoties (ar ko, ap ko)
sapļurkāt Nekārtīgi, nemākulīgi rīkojoties, ko darot, sabojāt, padarīt nelietojamu
ļurbāties Nekārtīgi, nemākulīgi, tūļīgi (ko) darīt; ilgi, nemākulīgi darboties (ap ko)
cūkāties Nekārtīgi, nevīžīgi (ko) darīt; darot (ko) mazsvarīgu, nevajadzīgu, traucēt, kavēt (darāmo darbu)
nomoļļāt Nekārtīgi, nevīžīgi padarīt
dauzīt bumbieri neko nedarīt
tusovatsja Neko nedarīt
nepacelt ne smilgas neko nedarīt kā, kāda labā, nepalīdzēt kādam ne mazākā mērā
nepacelt ne salmiņa neko nedarīt, nestrādāt; laiskoties
nepacelt ne smilgas neko nedarīt, nestrādāt; slinkot
stāsnot Neko nedarīt, pavadīt laiku bezdarbībā
vāpsnāt Neko nedarīt; skatīties ar ieplēstām acīm
ļurrāt Nelāgi darīt
lodziņš neliela atvere sienā (parasti starp divām telpām vai telpas daļām), ko var arī aizdarīt
mobili stacionārā kokapstrādes iekārta neliela gabarīta viegla stacionārā darbmašīna, kura veidota uz rokas elektoinstrumentu bāzes vai kurai pašai ir nelielas jaudas elektropiedziņa
teftelis neliels apaļš vai iegarens vārītas, apceptas maltas gaļas veidojums, kas ir ēdams ar mērci
puļa neliels koka klucis ar izurbtu caurumu (ko uzmauc govij uz katra raga, lai tā badoties nenodarītu kaitējumu kādai citai govij)
dzeguskumāss neliels maizes (arī cita pārtikas produkta) gabals, ko pavasarī agri no rīta centās apēst, lai dzeguze neaizkūkotu
dzeguškumāss neliels maizes (arī cita pārtikas produkta) gabals, ko pavasarī agri no rīta centās apēst, lai dzeguze neaizkūkotu; dzeguskumāss
dzeguzes kumoss neliels uzkožamais no rīta, arī ēdēja atstāts kumoss uz šķīvja
mandele Neliels, ieapaļš hidrotermālo minerālu (ceolītu, hlorīta, opāla, halcedona, kvarca, kalcīta) veidojums efuzīvo iežu tukšumos
ģērbums Neliels, no meža attīrīts gabals; plēsums
mudzināties Nelielu, sīku darbu ilgi un sarežģīti darīt
aizliegt neļaut (ko darīt); nepieļaut, ka (kas) notiek, tiek darīts, veicināts
apcirpt spārnus neļaut kādam ko darīt; ierobežot kāda rīcību vai darbību
atturēt Neļaut, aizliegt (ko darīt), aizkavēt (kādu rīcību)
liegt Neļaut, arī traucēt, kavēt (ko darīt)
atraut Neļaut, kavēt darīt (ko) vai nodarboties (ar ko)
samocīt Nemākulības, paviršības u. tml. dēļ sabojāt, padarīt nekvalitatīvu, parasti pilnīgi (piemēram, produktu, augsni)
peksīt Nemākulīgi (ko) darīt, izmantojot tikai spēku
grezāt Nemākulīgi kaut ko darīt
grezāties Nemākulīgi kaut ko darīt
pinckāties Nemākulīgi, arī nevajadzīgi ko darīt
ķērnāties Nemākulīgi, arī nevajadzīgi ko darīt; arī ķēpāties (3)
sacūkāt Nemākulīgi, nekārtīgi rīkojoties, ko darot, sabojāt, padarīt nelietojamu
saļurbāt Nemākulīgi, nekārtīgi rīkojoties, ko darot, sabojāt, padarīt nelietojamu
saļurkāt Nemākulīgi, nekārtīgi rīkojoties, ko darot, sabojāt, padarīt nelietojamu
izļurkāt Nemākulīgi, nevērīgi, arī nepārtraukti darbinot, lietojot u. tml., padarīt nestabilu, ļodzīgu; izbojāt, sabojāt
sakleķerēt Nemākulīgi, pavirši (ko) padarīt (parasti samūrēt, uzmūrēt)
ļammāties Nemākulīgi, tūļīgi (ko) darīt
ļemmāties Nemākulīgi, tūļīgi (ko) darīt
trihīna Nematožu klases trihinellu ģints suga ("Trichinella spiralis"), veltņtārpi, kas parazitē zīdītājos; cilvēka organismā var nokļūt ar inficētu un nepietiekami izceptu vai izvārītu cūkas vai meža dzīvnieku gaļu, kāpuri iekļūst muskulatūrā un rada organisma saslimšanu ar trihinelozi, pret kuru nav efektīvu ārstniecības līdzekļu
nepielikt ne pirkstu nemaz nestrādāt, neko nedarīt, nepalīdzēt
urķēt Nemitīgi rīkot, mudināt (kādu ko darīt); urdīt
rūšrāceņi Nemizoti novārīti kartupeļi
neaizskart ne mata nenodarīt ne mazāko ļaunumu, neaiztikt
odontoms Nenormāls zoba dentīna uzaugums, kas ieplešas pulpas kambarītī, arī zobu saknes kanālītī un zoba saknes virspusē
loģeris Nenoteikts cilvēks, kas vienreiz sola darīt tā, otrreiz atkal citādi, bet nedara nekā
piegružot Nenovācot gružus, arī atkritumus, padarīt (telpu, apkārtni) netīru, nekārtīgu; arī piemētāt (1)
piedrazāt Nenovācot sīkus, parasti nederīgus, priekšmetus, drazas, padarīt (telpu, apkārtni) nekārtīgu, netīru; arī piemētāt
piedrazot Nenovācot sīkus, parasti nederīgus, priekšmetus, drazas, padarīt (telpu, apkārtni) nekārtīgu, netīru; arī piemētāt
pilnvara Neoficiālas tiesības (ko darīt)
vīžot Nepadoties slinkumam, nolaidībai, gribēt, arī spēt (ko darīt, paveikt)
ieķirmināt Nepareizi iesākt kaut ko darīt
sabļudīt Nepareizi izdarīt
nosaimniekot Nepareizi, neprasmīgi saimniekojot, padarīt mazvērtīgu, arī iznīcināt
bez galvas Nepareizi, nesaprātīgi, bez apdomās (ko darīt, rīkoties)
nepiedurt ne pirkstu nepārmācīt, nesodīt, pat nemēģināt to darīt
nodeivelēt Nepārtraukti lietojot padarīt nederīgu, nolietot
kā uzvilkts pulkstenis nepārtraukti, bez apstājas ko darīt
mānija Nepārvarama tieksme (ko darīt, kā izturēties)
fonomānija Nepārvarama tieksme izdarīt slepkavību
nepatapt Nepaspēt, laika trūkumā neizdarīt
nokavēt Nepaveikt, nepadarīt (ko) īstajā, visizdevīgākajā, arī paredzētajā, noteiktajā laikā
novēlot Nepaveikt, nepadarīt (ko) īstajā, visizdevīgākajā, arī paredzētajā, noteiktajā laikā; nokavēt (2)
nokavēties Nepaveikt, nepadarīt īstajā, visizdevīgākajā, arī paredzētajā, noteiktajā laikā
neziņošana Nepaziņošana kompetentām iestādēm vai to pārstāvjiem par noziegumiem, kas tiek gatavoti vai ir izdarīti
rīta solis nepieciešamie, no rīta veicamie mājas darbi
nepiedurt ne pirkstu nepiedalīties darbā, pat nemēģināt ko darīt
nepakustināt ne pirkstu nepiedalīties darbā; stāvēt dīkā, neko nedarīt
nepakustināt ne pirkstiņu nepiedalīties darbā; stāvēt dīkā, neko nedarīt
peizerēt Nepieklājīgi runāt vai darīt
izgubīt Nepiemēroti apģērbjot, padarīt jocīgu, smieklīgu
tūļāties Nepietiekami ātri, vilcinoties, arī neveikli ko darīt, rīkoties
tūļoties Nepietiekami ātri, vilcinoties, arī neveikli ko darīt, rīkoties
jēlums Nepietiekami izcepta, izvārīta daļa ēdiena
pajēls Nepilnīgi, daļēji izcepts, izvārīts u. tml.
dulbinēt Neprasmīgi darīt
uz savu galvu neprasot atļauju, padomu, arī nerēķinoties ar citiem (ko darīt, rīkoties)
glaudīt pret spalvu nerunāt, arī nedarīt (kādam) pa prātam; neizdabāt
vilcināties Nesākt, arī nesteigties (parasti ko darīt); vilcināt kā (parasti kādas darbības) iesākšanu
koridors salikumā nesamērīgi platas, vertikālas spraugas starp vārdiem salikumā, kas sakrīt vairākās rindās pēc kārtas
tāpiņot Nesaprātīgi, bez domāšanas kaut ko darīt
bakšķīties Nesekmīgi, nenopietni ko darīt, niekoties
bakšķoties Nesekmīgi, nenopietni ko darīt, niekoties
bakšoties Nesekmīgi, nenopietni ko darīt, niekoties
saraustīt Nesot, ceļot, darot ko smagu, sapūlēt, padarīt sāpīgu (ķermeņa daļu)
saraustīties Nesot, ceļot, darot ko smagu, sapūlēties, padarīt sāpīgu ķermeņa daļu
adiadochokinēze Nespēja ātri izdarīt secīgas antagonistiskas kustības, piem., pronāciju un supināciju, fleksiju un ekstensiju; novēro smadzenīšu slimībās
aglucija Nespēja rīt
afāgija Nespēja rīt sāpju dēļ
atteikties Nespēt (ko darīt, darboties – piem., par ķermeņa daļām)
mīlum nevarēt nespēt kaut ko darīt pietiekami mīļi
bakšīties Nesteidzīgi, pavirši, garlaikojoties ko darīt
ibuprofēns Nesteroidālais pretiekaisuma līdzeklis, kam ir mērena pretsāpju, pretiekaisuma pretdrudža darbība; lieto ārstējot neirītu, neiralģiju, artrītu, sasitumu, sastiepumu, pēcoperācijas sāpes, zobu sāpes, galvassāpes, paaugstinātu ķermeņa temperatūru akūta elpceļu iekaisuma (saaukstēšanās) sākumposmā
nepakustināt rokas nestrādāt, nekā nedarīt
vaiga sviedros netaupot spēkus, smagi (ko darīt); arī čakli (ko darīt)
(ar) sviedriem vaigā netaupot spēkus, smagi (ko darīt); arī čakli (ko darīt)
nokavēties Netikt paveiktam, padarītam īstajā, visizdevīgākajā, arī paredzētajā, noteiktajā laikā
novēloties Netikt paveiktam, padarītam īstajā, visizdevīgākajā, arī paredzētajā, noteiktajā laikā; arī nokavēties (2)
žļembāt Netīri un slikti darbu darīt
jēldroga Netīrīta droga, kurā atrodamas visas aktīvās sastāvdaļas
pitriņš Netīrītā sērskābe
nigrols Netīrītas minerāleļļas šķirne, ko iegūst naftas pārstrādē
ķulpis Netīrs, smirdošs trauks, kurā tiek tīrīta pīpe
savazāt Neuzmanīgi, nevīžīgi rīkojoties, padarīt, parasti ļoti, viscaur, netīru, neizskatīgu
gaidīt Neuzsākt (ko darīt), atturēties (no kādas darbības)
ņemt savu krustu uz pleciem nevairīties grūtību, ciešanu
samudžināt Nevajadzīgi sarežģīt, padarīt grūti uztveramu, izprotamu (sabiedrisku parādību, arī darbību, norisi u. tml.)
penka Nevārītas olas saturs
cēlumi Nevārītas teļa vai aitas iekšas, ķidas
dulburēt Neveiklā, grīļīgā gaitā (klūpot, krītot) iet, staigāt; streipuļot
glemināties Neveikli darīt kādu darbu
ķempēties Neveikli kaut ko darīt
kuknīties Neveikli kaut ko darīt
kūžņāties Neveikli kaut ko darīt
lorgāt Neveikli kaut ko darīt
žļurdzīties Neveikli kaut ko darīt (piemēram, kaut cūku)
kurļāties Neveikli kustoties kaut ko darīt
muļīt Neveikli un ilgstoši kaut ko darīt
ķeimuroties Neveikli un neefektīvi kaut ko darīt; tūļāties, vilcināties
tampāt Neveikli, ar lielu piepūli darīt
tampāties Neveikli, ar lielu piepūli darīt
tapāties Neveikli, ar lielu piepūli darīt
paklamburet Neveikli, klūpot un krītot, pastaigāt, pavazāties apkārt
žņurgāties Neveikli, lēnām darīt darbu
peķēt Neveikli, neizveicīgi kaut ko darīt
kā bez nagiem neveikli, nemākulīgi (darīt kaut ko)
kūņoties Neveikli, nemākulīgi, arī tūļīgi, gausi ko darīt
toškāties Neveikli, tūļīgi (ko) darīt, rīkoties; tūļāties
bīdeklis Neveikls cilvēks, kas baidās kaut ko darīt pēc savas iniciatīvas
luitars Neveikls cilvēks; arī nemākulīgs vai nekārtīgs (kāda darba) darītājs
apburzīt Nevērīgi valkājot, lietojot, padarīt negludu, neizskatīgu; mazliet saburzīt
strebuļoties Nevērīgi, steidzīgi kaut ko darīt
kūlenis Nevienādā gaitā, klūpot, krītot, parasti steigā (iet, skriet u. tml.)
bukuris Nevienādā gaitā, klūpot, krītot, parasti steigā (iet, skriet u. tml.); tenteriski
pakūleņot Nevienādā gaitā, krītot un ceļoties, pavirzīties
kūleņot Nevienādā gaitā, krītot un ceļoties, virzīties
kūleņoties Nevienādā gaitā, krītot un ceļoties, virzīties; kūleņot (2)
anizotropija Nevienāds dažādu auga orgānu stāvoklis viena un tā paša ārējā faktora ietekmē (piem., lapu horizontālais un stublāju vertikālais stāvoklis pret krītošo gaismu)
asinhrons Nevienlaicīgs, tāds, kas nesakrīt laikā, asinhronisks
asinhronisks Nevienlaicīgs, tāds, kas nesakrīt laikā, asinhrons
notriekt Neviļus, negribēti ar triecienu novirzīt (nost no kurienes), pieļaujot, ka nokrīt zemē (kur, uz kā u. tml.)
iedurt Neviļus, negribēti ievirzīt (miesā, ķermenī ko asu, smailu) un ievainot; durot ievirzīt (miesā, ķermenī ko asu, smailu), lai nodarītu sāpes, ievainotu
nomest Neviļus, negribēti izlaist no rokas un pieļaut, ka nokrīt
nosviest Neviļus, negribēti izlaist no rokas un pieļaut, ka nokrīt
nolaistīt Neviļus, negribēti izlaistot (ko), padarīt slapju, arī notraipīt (ar to)
noliet Neviļus, negribēti izlejot (ko), padarīt slapju, arī notraipīt (ar to)
nogrūst Neviļus, negribēti pagrūžot, pieļaut, ka nokrīt, nogāžas lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.)
izmest Neviļus, negribēti pieļaut, ka izkrīt
izsviest Neviļus, negribēti pieļaut, ka izkrīt; izmest (6)
nogāzt Neviļus, negribēti pieskaroties, pavirzot u. tml., būt par cēloni, pieļaut, ka (kas) nokrīt, no gāžas lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.)
iesprukt Neviļus, negribēti tikt izteiktam, izdarītam
pievazāt Nevīžīgi izmētājot, novietojot nepiemērotā vietā (dažādus priekšmetus), padarīt nekārtīgu, arī netīru (piemēram, telpu, apkārtni)
samuļļāt Nevīžīgi valkājot, lietojot, padarīt netīru
noploskāt Nevīžīgi valkājot, padarīt netīru, nolietot (apģērbu, apavus)
izglemzt Nevīžīgi, nemākulīgi izgatavot, izdarīt
bakstīties Nevīžīgi, nolaidīgi strādāt; negribīgi, bez enerģijas darīt (ko)
kā aitas bez gana neziņā, ko darīt; bez vadības
kā auns pie jauniem vārtiem neziņā, nesaprašanā, ko darīt, izbrīnā
naftionskābe NH~2~C~10~H~6~SO~2~OH, tās nātrija sāli lieto par hemostatisku līdzekli; agrāk lietota pret saindēšanos ar nitrītiem, arī - jodisma ārstēšanai
izniecava Nicināta persona vai arī tā, kas citus grib padarīt nicināmus
izniciņa Nicināta persona vai arī tā, kas citus grib padarīt nicināmus; izniecava
izniekala Nicināta persona vai arī tā, kas citus grib padarīt nicināmus; izniecava
izniekaļa Nicināta persona vai arī tā, kas citus grib padarīt nicināmus; izniecava
izniekule Nicināta persona vai arī tā, kas citus grib padarīt nicināmus; izniecava
izniekulis Nicināta persona vai arī tā, kas citus grib padarīt nicināmus; izniecava
izniekuls Nicināta persona vai arī tā, kas citus grib padarīt nicināmus; izniecava
iznikala Nicināta persona vai arī tā, kas citus grib padarīt nicināmus; izniecava
Niedrīte Nidrīte, Liedes pieteka Gulbenes un Madonas novadā
suskāties niekoties, kasīties, darīt kaut ko nenozīmīgu
naskoties Niekoties, nekā prātīga nedarīt
renālā malakoplakija nieru parehīmas infekcija, kas atgādina ksantogranulomatozu pielonefrītu; parasti attīstās sekundāri pēc urīnceļu infekcijas vai imūndeficīta
hromourinogrāfija Nieru slimību diagnostikas metode; tiek mērīta urīna krāsas intensitāte un laiks no krāsvielas injekcijas līdz tās atrašanai urīnā
atkauties Nikni atvairīties, atgaiņāties (no dzīvniekiem)
Niriņa ezers Nirītis, ezers Vērēmu pagastā
nitritūrija Nitrītu klātiene urīnā
no sākta (arī paša) gala no (paša) sākuma (ko darīt)
no paša (arī sākta) gala no (paša) sākuma (ko darīt)
no saules līdz saulei no agra rīta līdz vēlam vakaram
no tumsas līdz tumsai no agra rīta līdz vēlam vakaram
ķeķi no asinīm un miltiem vārītas klimpas
ķēķi no asinīm un miltiem vārītas klimpas; ķeķi
kristālmasa no attīrīta, iebiezināta cukura sīrupa vārīta pārsātinātas koncentrācijas masa, kurā, pievienojot kristalizācijas centrus (pūdercukuru), veidojas cukura kristāli
lantozīds no balastvielām attīrīts villainās uzpirkstītes lapu glikozīdu šķīdums 70% spirtā
birziens no bīdelētiem miltiem vārīta putra ar pienu
birzs no bīdelētiem miltiem vārīta putra ar pienu
birzums no bīdelētiem miltiem vārīta putra ar pienu
budžeta izpildītāji no budžeta finansētu institūciju vadītāji, kuri ar asignējumu pilnvaroti izdarīt budžeta izdevumus vai uzņemties īstermiņa saistības, vai arī tiesīgi uzņemties ilgtermiņa saistības attiecībā uz budžetu
rolāde no cūkgaļas (parasti cūkas galvas) gatavota vārīta, presēta rulete ar olu, dārzeņu vai citu produktu pildījumu; veltnis
piķis no darvas, vaska, taukiem, sēra un citām sastāvdaļām savārīts vielu maisījums, ko izmanto, piemēram, kāda materiāla stiprības palielināšanai, tā aizsargāšanai no mitruma
drokstis no degoša skala krītošas ogles
kūči no grūstiem kviešu graudiem vārīts ēdiens, ko parasti ēd Ziemassvētku priekšvakarā
kūķes no grūstiem kviešu graudiem vārīts ēdiens, ko parasti ēd Ziemassvētku priekšvakarā
kūce no grūstiem kviešu graudiem vārīts ēdiens, ko parasti ēd Ziemassvētku priekšvakarā; kūķes
kūķas no grūstiem kviešu graudiem vārīts ēdiens, ko parasti ēd Ziemassvētku priekšvakarā; kūķes
tarteletes no irdenas mīklas izcepti plācenīši, apkaisīti ar cukuru un aplikti ievārītiem augļiem
bukstinputra no kartupeļiem un putraimiem vārīta biezputra
bukstiņputra no kartupeļiem un putraimiem vārīta biezputra
trinīšputra no kartupeļiem un putraimiem vārīta biezputra
saute no lauku augiem (balandas, gārsas, nātres u. c.) vārīts ēdiens
sautes no lauku augiem (balandas, gārsas, nātres u. c.) vārīts ēdiens
sauts no lauku augiem (balandas, gārsas, nātres u. c.) vārīts vai krāsnī sautēts ēdiens
ķilāputra no maizes mīklas vārīta biezputra
ķile no maizes mīklas vārīta biezputra
ķilputra no maizes mīklas vārīta biezputra
kilāputra no maizes un mīklas vārīta biezputra
tīra vilna no mehāniskiem maisījumiem attīrīta un izmazgāta vilna
krupnieks no miežu putraimiem vārīta šķidra putra ar pienu vai gaļu
biga no miltiem un piena savārīta putriņa, ko ēda pie gaļas vai kartupeļiem
špaktele no minerālu (piemēram, krīta, ģipša) pulvera iegūta plastiska masa, ko izmanto apdarei sagatavojamu virsmu gludināšanai; šīs masas kārta, kas ir uzklāta uz kādas virsmas
kamas no neraudzētas kviešu miltu mīklas vārīti pīrādziņi, parasti ar gaļas pildījumu
trihobezoārs no norītiem matiem izveidojies konkrements kuņģī vai zarnas
pantags no olām, miltiem, gaļas gabaliņiem savārīts ēdiens
pretuguns josla no organiskām vielām attīrīta josla mežā vai meža malā ugunsgrēku ierobežošanai
baltais sviests no paniņām neatdalīts sviests, ko ēda kopā ar vārītiem kartupeļiem
dižais sviests no paniņām neatdalīts sviests, ko ēda kopā ar vārītiem kartupeļiem; baltais sviests
izkāpt ar kreiso kāju no gultas no paša rīta būt sliktā garastāvoklī, bez iemesla skaisties
gremoklis no priekškuņģa atrīta atgremojamā barība (atgremotājiem)
rītus no rīta
rīsniņš no rīta dzimis bērns
rītala no rīta dzimusi govs
rītaļa no rīta dzimusi govs
rītuļa no rīta dzimusi govs
iejavine no rūgušas maizes mīklas (iejavas) vārīta skāba kartupeļu zupa ar pienu
iejavs no rūgušas mīklas vārīta putra
EKW no rūpnīcas (angļu "ex works") - pārdevējs izpilda saistības piegādāt preces tad, kad tās padarītas pieejamas pircējam pārdevēja telpās (t. i. rūpnīcā, fabrikā, noliktavā u. c.)
EXW no rūpnīcas (angļu "ex works") - pārdevējs izpilda saistības piegādāt preces tad, kad tās padarītas pieejamas pircējam pārdevēja telpās (t. i. rūpnīcā, fabrikā, noliktavā u. c.)
grūdeņi no sēnalām attīrīti ieapaļi miežu graudi
musinama biezputra no smalkiem miltiem ar maziem speķa gabaliņiem vārīta bieza putra
meteorīts no starpplanētu telpas uz planētas nokritis meteora ķermenis, kas krītot atmosfērā nav pilnīgi sašķēlies
žagariņi no stingras mīklas veidoti, taukvielā vārīti cepumi, kas pēc vārīšanas atgādina žagaru nastiņu
no (pašas) mazas gaismiņas no tā brīža, kad sāk parādīties rīta gaisma
kolofonijs no terpentīna attīrīti priežu sveķi; lieto par plāksteru un ziežu sastāvdaļu
keitonijas no triasa beigām līdz krīta perioda sākumam izmirušu sēklpaparžu rinda
sklidonis no vārītiem rāceņiem izspiests un izvārīts kukulītis
zirņpika no vārītiem, samīcītiem zirņiem un piedevām izveidota neliela apaļa pika
knēdelis no vārītu kartupeļu masas vai mīklas pagatavota liela, parasti pildīta, klimpa
kapsīns no viengadīgās paprikas gatavots komplekss preparāts, ko lieto par kairinātāju līdzekli artrīta, neirīta, radikulīta, reimatisku slimību, pneimonijas gadījumā
apdeldēt no virspuses novalkāt, nolietot; lietojot padarīt neizskatīgu
meteorīta krāteris noapaļots padziļinājums planētas, tās pavadoņa vai asteroīda gruntī, kas radies, nokrītot lielam meteorītam
notecināt Noasināt, notrīt (piemēram, ar tecīlu)
noblaiskot Noblaiskot sēnes - izspiest ūdeni no vārītām sēnēm
pielaumēt Noburt, padarīt laumām 1(1) paklausīgu
aizcietināt Nocietināt, darīt cietu, aizsprostot, aizbarikādēt
norobīt Nocirst (ar neasu cirvi); ierobojot (ar grūtībām) nogriezt, nocirst; apgriežot padarīt īsāku
golts Nodalījums krīta formācijā
pleckāties Nodarboties ar sīkumiem, darīt vienkāršu darbu
apbežīt Nodarīt (kādam) pāri
apkrudīt Nodarīt (kādam) pāri
nokudīt Nodarīt (kaut ko sliktu)
aptērēt Nodarīt bojājumus; sabojāt (visapkārt, no vairākām pusēm)
izjāt Nodarīt kaitējumu (kādam)
apskādēt Nodarīt kaitējumu; sabojāt
apkaunot Nodarīt kaunu, negodu; arī pazemot
postīt Nodarīt lielus zaudējumus (kam), ļoti nevēlami iedarboties (uz ko) - par parādībām dabā, vidi, vielām u. tml.
postīt Nodarīt lielus zaudējumus (piemēram, bojājot, iznīcinot)
pestelēt Nodarīt ļaunu
gremdēt Nodarīt ļaunu, kaitēt (kādam)
(ie)griezt makā (robu) nodarīt materiālus zaudējumus
darīt gauži nodarīt pāri
atrubīt Nodarīt pāri
obužāt Nodarīt pāri
aiztikt Nodarīt pāri (fiziski), nodarīt ļaunu; aizskart
ielikt kloķi nodarīt pāri, ar savu rīcību tīši kaitēt, nodarīt ko ļoti nepatīkamu kādam, pārāk nostrādināt kādu
izdrāzt Nodarīt pāri; izdarīt kaut ko riebīgu, atriebties
apskādēties Nodarīt sev ko nevēlamu, kaitīgu
padarīt Nodarīt, izdarīt (kādam, kam ko nevēlamu)
ķoķis Nodīrāta varde, ko liek uz krītiņa (vēžu ķeršanai)
doma Nodoms (ko darīt)
atklāt nodot lietošanai, padarīt pieejamu, skatāmu (parasti ar svinīgu ceremoniju)
notauzēt Noēst, aprīt
nosklidināt Nogludināt, padarīt slidenu
nosakļaustīties Nogorīties
izlumstīties Nogriezties, izvairīties
šelfa nogulumi nogulumi, kas uzkrājušies šelfa joslās, gk. oļi, grants, smilts, aleirīti, māli
slokšņu māls nogulumiezis, kam raksturīga smilšaini aleirītisku un mālainu slānīšu ritmiska mija, veidojas ledāju kušanas ūdeņu baseinos
sagurdēt Nogurdināt, padarīt pavisam sagurušu
nolūzt Nogurstot neizturēt līdz galam, pārtraukt ko darīt
Ornithogalum nutans nokarenā baltstarīte
izšāberēt Nokasīt, notīrīt
nokrīžāt Nokrītēt
čuška Nolaidīgs cietumnieks, kam viss vienaldzīgs un kam liek darīt visus netīros darbus, pārējie viņam nedrīkst pieskarties
sadomāt Nolemt, nodomāt (ko veikt, darīt)
neatvairāms nolieguma divdabis --> atvairīt
netīrīts nolieguma divdabis --> tīrīt
sadildināt Nolietot, padarīt neasu
sadilināt Nolietot, padarīt neasu
aprīt Nomākt, padarīt nedzirdamu (par skaņām, troksni)
atšmaukt Nomaukt, notīrīt (piemēram, mizu, ādu)
nošķīstīt Nomazgāt, notīrīt
nozadzāt Nomazgāt, notīrīt, dabūt tīru
nošķīstīties Nomazgāties, notīrīties
nomērot Nomērīt (1)
noņemt mēru nomērīt (ko)
apmērīt Nomērīt (veselu virkni objektu)
noviņķelēt Nomērīt ar leņķmēru; iezīmēt (leņķi, stūri)
nomērīties Nomērīt sev (piemēram, auguma garumu)
iemērīt Nomērīt un piešķirt; arī iedalīt (3)
pastatīt Nomērīt, arī nostādīt
piemētāt Nometot, izmētājot (ko) lielākā daudzumā, padarīt (grīdu, telpu, apkārtni) netīru, nekārtīgu
salaupīt Nomizot (daudz novārītu kartupeļu)
apskust Nomizot (daudzus, visus nevārītus kartupeļus, daudzas, visas nevārītas saknes)
noskust Nomizot (nevārītus kartupeļus, nevārītas augu saknes)
aplaupīt Nomizot (piemēram, vārītus kartupeļus, pupas, olas)
iet nāvē nonākt apstākļos, kad jāzaudē dzīvība; izdarīt pašnāvību
putināt noņemt putas no gaļas zupas, kad tā sāk vārīties
noņerīt Noņurīt
noprasavāt Nopresēt (vadmalu), lai padarītu (to) gludu, mīkstu
dēlīties Nopūlēties, trokšņot, darīt muļķības
līdz norāda uz (darītāju) savstarpējo saistību; kopā ar
bez norāda uz darītāja vai objekta nošķirtību no kā
car norāda uz iestādi, organizāciju u. tml., ar kuras palīdzību kas tiek veikts, darīts
dendr- norāda uz koku, kaut ko zarotu līdzīgi kokam; uz dendrītu
dendri- norāda uz koku, kaut ko zarotu līdzīgi kokam; uz dendrītu
par norāda uz laiku, pēc kura izbeigšanās kas notiek, iestājas, tiek darīts; pēc 2(1)
labad norāda uz nolūku; norāda uz to, kādēļ, kā interesēs kas notiek vai tiek darīts
ciet norāda uz stāvokli, kad (kas) ir aizdarīts, aizvērts, aiztaisīts
cieti norāda uz stāvokli, kad (kas) ir aizdarīts, aizvērts, aiztaisīts; ciet (1)
vaļā norāda uz stāvokli, kad (kas) ir atdarīts, atvērts, nav aizslēgts
dēļ norāda uz to, kā labā, kā interesēs kas notiek vai tiek darīts
pēc norāda uz to, kā labā, kā interesēs kas notiek vai tiek darīts
labā norāda uz to, kādēļ, kā interesēs kas notiek vai tiek darīts; labad
pa norāda uz to, pēc cik ilga laika kas notiek, iestājas, tiek darīts; pēc
tāpat norāda, ka (kas) notiek, norisinās, tiek darīts bez īpaša iemesla, nolūka, nodoma, vajadzības
tā norāda, ka (kas) notiek, norisinās, tiek darīts bez īpaša iemesla, nolūka, nodoma, vajadzības; tāpat 1
tāpat norāda, ka (kas) notiek, tiek darīts bez īpašas gatavošanās, arī ne sevišķi rūpīgi; tā, kā parasti (ir darīts, noticis)
sa- norāda, ka (kas) tiek padarīts, kļūst, parasti ļoti, viscaur netīrs, arī traipains
priekša norāda, ka (ko) dara, (kas) tiek darīts pirms noteiktā laika, termiņa
iz- norāda, ka darbību veic daudzi vai visi darītāji
mēgt norāda, ka darbību veic parasti, bieži; būt paradušam (ko darīt)
pretī norāda, ka ko dara, nepakļaujoties (kāda uzskatiem, gribai u. tml.); norāda uz darbību, kuras mērķis ir ko atvairīt, likvidēt
garām- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā darbība noris, darītājam virzoties kam garām
pretim- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā darbība noris, darītājam virzoties kam pretī, pretējā virzienā vai ka nosauktajā stāvoklī kāds atrodas kam pretī
brīnum- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam ir neparastas īpašības, spējas darīt brīnumus
auto- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosaukto veicis pats darītājs vai arī tas attiecas uz pašu darītāju
priekšraksts Norādījumi, noteikumi (kādai rīcībai, darbībai), ieteikums (kā, ko darīt)
rīkojums Norādījums, parasti oficiāls, saistošs (ko darīt, kā izturēties); arī pavēle
rīkošana norādījumu došana kādam ko darīt, likšana rīkoties
pavēlēt Norādīt (kādam) ko darīt; izteikt, rakstiski formulēt pavēli (1)
norakāt Norakt, rokot padarīt zemāku vai noārdīt
noguldzīt Norīt
nokulcināt Norīt
apguldzīt Norīt lieliem kumosiem
ģesēt Norīt, apēst
regurgitācija Norītās barības vai gāzes atgrūšana atpakaļ nelielām porcijām
atkast Norokot (kartupeļus), attīrīt, atbrīvot platību, ceļu
noārdēt Norūdīt, padarīt izturīgu (parasti cilvēku)
pentrinīts Nosaukums dinamītiem, kas satur vismaz 10% pentrīta
pārbaudīt Noskaidrot, kontrolēt (darba gaitu, paveikto, padarītā darba kvalitāti)
nopļekšēt Noskanēt (par paklusu, padobju troksni, piemēram, kam krītot, atsitoties u. tml.)
nodrinkstēt Noskanēt kā stiklam krītot un saplīstot
disponēts noskaņots (kaut ko darīt)
novīkšīt Noslaucīt, notīrīt
nuajadas Noslīcināšanas, 1793.-94. g. Nantē izdarītā masu sodīšana konventa komisāra Karjē vadībā; ap 15000 par kontrrevolūciju aizdomās turētu personu notiesāja uz nāvi un sodu izpildīja noslīcinot Luārē
apšmucēt Nosmērēt, padarīt netīru
nomulīt Nosmulēt, notraipīt, padarīt netīru
nokārnīt Nospodrināt, notīrīt
cementēt Nostiprināt, padarīt izturīgu
nopašīt Nostrādāt; padarīt smagu darbu
pārsusināt Nosusinot padarīt pārāk sausu
piesvaidīt Nosviežot, izsvaidot (ko) lielākā daudzumā, padarīt (grīdu, telpu, apkārtni) netīru, nekārtīgu; piemētāt (1)
uzšļaukt Nošķelt, padarīt slīpu
uzšļaupt Nošķelt, padarīt slīpu
naudas sods noteikta naudas summa, kas administratīvi sodītajai personai jāmaksā par izdarītu administratīvo pārkāpumu
apūdeņošanas lauki notekūdeņu tīrīšanas lauki, kurus ierīko pilsētu vai apdzīvotu vietu tuvumā, lai attīrītu notekūdeņus un mēslotos laukus izmantotu lauksaimniecības kultūru audzēšanai
paternitātes brīvprātīga atzīšana notiek, bērna tēvam un mātei iesniedzot kopīgu pieteikumu dzimtsarakstu nodaļai, un uz tā pamata tiek izdarīts tēva ieraksts dzimšanas reģistrā
nospodrināt Notīrīt
nošulināt Notīrīt
noputināt Notīrīt (no kā ko tādu, kas put)
nopucēt Notīrīt (parasti ar suku); nospodrināt
nokribināt Notīrīt (parasti gaļas atliekas no kaula); nograuzt
nokrubināt Notīrīt (parasti gaļas atliekas no kaula); nograuzt
nobirstēties Notīrīt (savu apģērbu) ar suku
nošļīmēt Notīrīt (zarnas), nokasot, noberžot gļotas
aplizgāt Notīrīt (zivi)
noskruķēt Notīrīt ar greideri
noskruķēt Notīrīt ar kādu rīku
nokruķēt Notīrīt ar kādu rīku (kruķi)
nobirstēt Notīrīt ar suku
nočotkavāt Notīrīt ar suku
nošķorēt Notīrīt ceļu (ar sniega lāpstu)
atbirkstīt Notīrīt ogli (parsti no degoša skala)
nosatirīties Notīrīt sevi
satīrīties notīrīt sevi, apģērbu, sakopties (2)
nobačāt Notīrīt ūdenī iebārtus kartupeļus, grūstot tos ar koku
izknosīties Notīrīt vienam otru (par dzīvniekiem)
izknotēties Notīrīt vienam otru (par dzīvniekiem)
apšķūrēt Notīrīt visapkārt, aptīrīt
nozvīņāt Notīrīt zivij zvīņas
brauķīt Notīrīt zvīņas
atlaucēt Notīrīt, nogludināt
nopost Notīrīt, nokopt, uzpost
nokoļļāt Notīrīt, nomazgāt
nokarnīt notīrīt, nospodrināt
nosilt Notīrīt, nospodrināt
apkopt Notīrīt, sakārtot lietošanai, darbam (apģērbu, apavus, mašīnas, darba rīkus)
piekopt Notīrīt, sakārtot lietošanai, darbam (priekšmetus)
sakopt Notīrīt, salabot, sakārtot lietošanai
notrausties Notīrīties
noposties Notīrīties, uzposties
noporķēt Notraipīt (ar kādu vielu), padarīt netīru; noziest
piešmucēt Notraipīt, padarīt ļoti netīru
nočammāt Notraipīt, padarīt netīru
nocūkāt Notraipīt, padarīt netīru
nodraņķēt Notraipīt, padarīt netīru
nojoksīt Notraipīt, padarīt netīru
noķellāt Notraipīt, padarīt netīru
noķeskāt Notraipīt, padarīt netīru
noļammāt Notraipīt, padarīt netīru
noļemmāt Notraipīt, padarīt netīru
nomoļļāt Notraipīt, padarīt netīru
noplečakāt Notraipīt, padarīt netīru
nosmečkāt Notraipīt, padarīt netīru
nošmucēt Notraipīt, padarīt netīru
nosmurgāt Notraipīt, padarīt netīru
nozešķēt Notraipīt, padarīt netīru
nopļeckāt Notraipīt, padarīt netīru (ar ko apšļakstot, apķepinot u. tml.)
nopļockāt Notraipīt, padarīt netīru (ar ko mīkstu, lipīgu)
nopeķināt Notraipīt, padarīt netīru (ar ko mitru, lipīgu); noķepināt
noleskāt Notraipīt, padarīt netīru (parasti apģērbu, nevīžīgi valkājot, ļaujot vilkties pa zemi)
noloskāt Notraipīt, padarīt netīru (parasti apģērbu, nevīžīgi valkājot, ļaujot vilkties pa zemi); noleskāt
nozvieķēt Notraipīt, padarīt netīru (parasti ar ko taukainu, lipīgu)
nozieķēt Notraipīt, padarīt netīru (parasti par ko taukainu, lipīgu)
noplekšināt Notraipīt, padarīt netīru (piemēram, ar ko lipīgu)
nošņurgāt Notraipīt, padarīt netīru ar iekaisuša daguna dobuma gļotādas izdalījumiem; nošņorgāt
nošņorgāt Notraipīt, padarīt netīru ar iekaisuša deguna dobuma gļotādas izdalījumiem
nosečkāt Notraipīt, padarīt netīru, lipīgu
nosmuļļāt Notraipīt, padarīt netīru; nosmulēt
nošmullēt Notraipīt, padarīt netīru; nosmulēt; nosmuļļāt
bleķāt Notraipīt, padarīt plankumainu
nokneķēt Notraukt, sitot panākt, ka nokrīt zemē (piemēram, ābols no ābeles)
nošļurāt Notrīt, nonēsāt, apvalkāt
piedilināt Notrulināt, padarīt neasu
novazāt Novalkāt, nolietot tā, ka kļūst ļoti netīrs, neizskatīgs; arī padarīt netīru, notraipīt
nolietāt Novalkāt, padarīt nederīgu
novirt Novārīt
novirināt Novārīt, izvārīt
novirināties Novārīties
līdzināt Novērst (pretrunas, nesaskaņas u. tml.), samierināt; padarīt vienādus, līdzvērtīgus
dažādot Novērst vienveidību, vienmuļību; padarīt daudzveidīgu (2)
aizraidīt Novērst, atvairīt (domas, šaubas, dusmas u. tml.)
atrauties Novērsties (piemēram, no skatāmā, darāmā), pārtraukt ko darīt
atsarauties Novērsties, piemēram, no darāmā, pārtraukt ko darīt
nosegt Novietojot (ko) virsū, pāri, arī priekšā, aizdarīt ciet
noslēpt Novietojot (ko) virsū, priekšā, atrodoties (kam) virsū, priekšā, padarīt neredzamu (to)
pielūžņot Novietojot bez noteiktas kārtības, arī nenovācot (parasti bojātus, lietošanai nederīgus priekšmetus), padarīt (telpu, apkārtni) netīru, nekārtīgu
aizlikt Novietojot, noliekot priekšā, aizdarīt, aizpildīt
nosegt Novietojoties (kam) virsū, aizdarīt (to) ciet
iesēsties Novietojoties, arī nokrītot sēdus, notraipīties
uzlikt Novietot (trauku ar ko) silt, vārīties (parasti uz plīts); novietot (ko traukā) silt, vārīties (parasti uz plīts)
sabiezināt Novietot cieši, tuvu citu pie cita (parasti vienveidīgus priekšmetus, elementus); padarīt (parasti vienveidīgu priekšmetu, elementu novietojumu) tādu, kur tie atrodas cieši, tuvu cits pie cita
atgodēt drēbes novilktās drēbes iztīrīt un iekārt skapī
latentā noziedzība noziedzības daļa, kas sastāv no izdarītiem, bet tiesībaizsardzības iestādēs nereģistrētiem noziedzīgiem nodarījumiem, t. s. slēptā noziedzība
soda noteikšana noziedzīgā nodarījumā vainīgajai personai tiesas izraudzītā soda veida un soda mēra piemērošana Krimināllikumā paredzētās robežās, ievērojot izdarītā nodarījuma raksturu, kaitīgās sekas, vainīgā personību un atbildību mīkstinošus un pastiprinošus apstākļus
piedalīšanās noziedzīgā grupējumā nozīmē, ka persona iesaistījusies grupējumā, kas izveidots, lai izdarītu vienu vai vairākus noziedzīgus nodarījumus
mortifikācija Nozuduša vai iznīcināta akta atzīšana par anulētu, lai padarītu to par tiesiski neizlietojamu trešām personām
nozvīnāt Nozvīņot - notīrīt zvīņas
kserometrs Nožuvuma mērītājs, instruments kaltējot zaudētā svara mērīšanai
nodrauvēt Nupat, tikko padarīt
raisīt Ņemt nost, vilkt nost (parasti aizdarītu apģērba gabalu)
pilnvara Oficiāli apstiprinātas (atsevišķas personas, organizācijas u. tml.) tiesības (ko darīt); dokuments, kas apliecina šādas tiesības
atļauja oficiāli apstiprinātas tiesības (ko darīt); dokuments, kas apliecina šādas tiesības
protestēt Oficiāli paziņot, ka nepiekrīt (piemēram, kādam lēmumam), ka apstrīd un noraida (piemēram, tiesas spriedumu)
noslēgt Oficiāli vienoties (par ko); savstarpēji vienojoties, padarīt (ko) par spēkā esošu
pavēste Oficiāls (parasti tiesas, prokuratūras, kara komisariāta) rakstveida uzaicinājums (kur ierasties, ko darīt)
protests Oficiāls paziņojums par to, ka nepiekrīt (piemēram, kādam lēmumam), ka apstrīd un noraida (piemēram, tiesas spriedumu)
norīkojums Oficiāls rīkojums, arī norādījums (kādam ko darīt)
tomasēt Oksidēt (fosforu saturošu čugunu), lai attīrītu (to) no fosfora piemaisījumiem un pārstrādātu tēraudā
snīķerēt okšķerēt, izdomāt un izdarīt ko niķīgu
gaļas milti olbaltumvielām bagāts barības līdzeklis – novārīti, izkaltēti un samalti pārtikai nederīgie gaļas atgriezumi un dzīvnieku iekšējie orgāni; izmanto putnu, cūku, arī jaundzīvnieku ēdināšanai, galvenokārt kombinētās spēkbarības sastāvā
gaismas filtrs optiska ierīce, kas pārveido uz tās krītošā optiskā starojuma spektrālo sastāvu vai enerģiju
glorija Optiska parādība atmosfērā - krāsaini gredzeni ap novērotāja ēnu, kas krīt uz mākoņiem vai miglas blāķi, novērotājam atrodoties ar muguru pret sauli (novērojama augstu kalnos, lidojumā)
oksipātija Organisma konstitucionāla nespēja izvadīt neoksidētas skābes, un tās saistās ar audos esošām bāziskām vielām; izpaužas kā artrītisms, litēmija
detrītēdāji Organismi, kas pārtiek no detrīta
detrītofāgi Organismi, kas pārtiek no detrīta
pievienot Organizatoriski padarīt par (kādas valsts, organizācijas u. tml.) sastāvdaļu
ftalskābes anhidrīds ortoftalskābes dehidratācijas produkts; lieto fenolftaleīna, plastifikatoru un krāsvielu sintēzei, kā arī alkīdsveķu iegūšanai no glicerīna vai pentaeritrīta un laku un krāsu materiālu ražošanā
intonogrammu metode oscilogrammas runas signāla filtrēšana, ar kuru likvidē augstfrekvences elementus, kam nav sakara ar pamattoni; tādējādi iegūst izceltu un pastiprinātu signālu, kas atbilst pamattoņa periodu secībai un ko grafiskā attēlojumā iespējams mērīt un analizēt
survey Ostas ierēdņa izdarīta kuģa pārbaude
pieošņāt Ošņājot nodarīt (kaut ko ļaunu)
otrrīt Otrā rītā
atmiegs Otrreizēja snauda, miegs (pēc brokastīm, pēc kāda darba no agra rīta u. tml.)
kalnu vasks ozokerīts
lupināt Pa daļām ņemot, raujot nost čaulu, mizu u. tml., tīrīt, lobīt (ko)
tuvošanās Pa orbītu lidojošu kosmisko lidaparātu manevru virkne, kuras rezultātā lidaparātu savstarpējais attālums un ātrums tiek samazināti līdz iepriekš uzdotai nelielai vērtībai, lai izdarītu apskati, veiktu sakabināšanos u. c. operācijas
palūgt Paaicināt (kādu kur iet, ko darīt)
patecināt Paasināt, patrīt (piemēram, ar tecīlu)
dadarīt pabeigt darīt (kādu darba) daļu
uzbeigt pabeigt darīt (ko iesāktu)
apsadarīties pabeigt darīt darbu
apkulstīt pabeigt kulstīt, tīrīt linus
daskust pabeigt mizot (nevārītus kartupeļus)
apčubināt Paceļot vai ar plaukstām nolīdzinot, padarīt (guļas vietu) mīkstāku
čubināt Paceļot vai nolīdzinot ar rokām, darīt (piemēram, guļasvietu) mīkstāku
padirbt Padarīt
apmiglot padarīt (acis) neskaidras, miglainas, mazinot redzes vai uztveres spēju
aizgrecelēt padarīt (balsi) neskanīgu
izskalot padarīt (ceļu) nelietojamu, neizbraucamu (parasti par palu vai lietus ūdeņiem)
nobaltināt padarīt (cilvēku) baltu
birokratizēt padarīt (darba stilu, kādu procedūru kārtošanu u. tml.) birokrātisku; pieļaut, ka kļūst birokrātisks
aizdarīt padarīt (ēdienu) taukāku, pieliekot pavalgu, aizdaru
aizplīvurot padarīt (faktu, domu) neskaidru, grūti saprotamu vai uztveramu; maskēt
aizdarīt padarīt (kā iekšējo daļu) no ārpuses nepieejamu (piemēram, aizbāžot, aizsedzot ar ko)
atdarīt padarīt (kā iekšējo daļu) no ārpuses pieejamu (piemēram, ko paceļot, izvelkot, atvelkot)
atdzīvināt padarīt (kādu teritoriju) izmantojamu augu audzēšanai
sastindzināt sirdi padarīt (kādu) bezjūtīgu
stindzināt sirdi padarīt (kādu) bezjūtīgu
sālsstabs padarīt (kādu) nekustīgu (parasti par bailēm, pārsteigumu)
izērmot padarīt (kādu) neparastu, jocīgu
iznervāt padarīt (kādu) nervozu, satrauktu
atbruņot padarīt (kādu) nespējīgu turpināt strīdu, apspiest (kāda) naidīgo izturēšanos (ar savu runu, izturēšanos)
veikt padarīt (kādu) vāju, pretoties nespējīgu
banalizēt padarīt (ko vērtīgu, cienījamu) banālu; novazāt, nodrāzt
primitivizēt padarīt (ko, parasti atziņu, mākslas tēlu) pārāk vienkāršu, arī nepilnīgu; arī apzināti vienkāršot (ko)
racionalizēt padarīt (ko, parasti darbību, norisi ražošanā, arī ražošanas produkciju) lietderīgāku, vienkāršāku, lētāku u. tml.
sazarot padarīt (ko, parasti parādību sabiedrībā), parasti ievērojami, daudzveidīgu
paspilgtināt padarīt (ko, piemēram, mākslas darbu, tā sastāvdaļas) izteiksmīgāku
liesināt padarīt (ko, piemēram, mālus) liesāku, piejaucot smiltis
normalizēt padarīt (ko) atbilstošu normai (2), panākt, ka (kas) atbilst normai (2)
demokratizēt padarīt (ko) demokrātisku vai demokrātiskāku
efektivizēt padarīt (ko) efektīvāku, paaugstināt (kā) efektivitāti
apgaismot padarīt (ko) gaišu (ar gaismas avotu)
apgaismot padarīt (ko) gaišu, izstarojot gaismu (par gaismas avotiem)
samākslot padarīt (ko) īstenībai neatbilstošu, parasti (to) pārspīlējot, pārmērīgi izskaistinot
konkretizēt padarīt (ko) konkrētu (1); būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst konkrēts (1)
konkretizēt padarīt (ko) konkrētu (2); būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst konkrēts (2)
liberalizēt padarīt (ko) liberālu (1) vai liberālāku
pielīdzināt padarīt (ko) līdzenāku
literarizēt padarīt (ko) literāru (1), iekļaut daiļdarbā
anestezēt padarīt (ko) nejutīgu
aprīt padarīt (ko) nesaskatāmu, nemanāmu, aizsegt
normalizēt padarīt (ko) normālu (1) vai normālāka, panākt, ka (kas) kļūst normāls (1) vai normālāks
normalizēt padarīt (ko) normālu (2) vai normālāku, panākt, ka (kas) kļūst normāls (2) vai normālāks
fetišizēt padarīt (ko) par fetišu (1)
priekšmetiskot padarīt (ko) par priekšmetu (1)
sabiedriskot padarīt (ko) par tādu, kas ir saistīts ar lielu sabiedrības daļu; padarīt (ko) par kopīgu sabiedrībai, arī par sabiedrības īpašumu
pelēkot padarīt (ko) pelēku
salīdzināt padarīt (ko) pilnīgi līdzenu, gludu
piepildīt padarīt (ko) pilnvērtīgu, saturīgu (ar ko)
plānināt padarīt (ko) plānu vai plānāku
atsegt padarīt (ko) redzamu (atbrīvojot no virskārtas)
atsegt padarīt (ko) redzamu, noņemot (to, kas apsedz, aizklāj)
revolucionizēt padarīt (ko) revolucionāru 2(1) vai revolucionārāku; pamudināt uz revolucionāru 2(1) darbību
ierobīt padarīt (ko) robainu
ierobot padarīt (ko) robainu
atdzīvināt padarīt (ko) rosīgu, darbīgu
atsaldināt padarīt (ko) saldu, saldāku
atdzīvināt padarīt (ko) spilgtāku, pievilcīgāku, izteiksmīgāku; būt par cēloni, ka (kas) kļūst spilgtāks, pievilcīgāks, izteiksmīgāks
trivializēt padarīt (ko) triviālu
izcirst logu padarīt (ko) tuvāku, pieejamāku; radīt jaunas iespējas
universalizēt padarīt (ko) universālu
izgrambāt padarīt (ko) viscaur grambainu
izkrokot padarīt (ko) viscaur krokainu
izkruzuļot padarīt (ko) viscaur kruzuļainu
izrievot padarīt (ko) viscaur rievainu
izrobot padarīt (ko) viscaur robainu, nelīdzenu
sapiparot padarīt (ko), parasti pārmērīgi, nepieklājīgu, rupju
sarūtot padarīt (ko), parasti pilnīgi, viscaur, rūtainu
cirtot padarīt (matus) cirtainus
imunizēt padarīt (organismu) imūnu (piemēram, potējot)
appūst padarīt (parasti sejas ādu) sārtāku, tumšāku, arī cietāku, asāku (par vēju)
apraut padarīt (parasti seju) sārtāku, tumšāku, arī cietāku, asāku (par vēju, sauli, salu)
noplicināt padarīt (parasti vietu, teritoriju) nabadzīgu, nenozīmīgu, arī samazināt (tās) ietekmi
sagatavot padarīt (pārtikas produktu) uzglabājamu, arī patērēšanai derīgu; arī pagatavot (ēdienu)
uzsārtināt padarīt (piemēram, ar kosmētikas līdzekļiem) sārtus (vaigus, lūpas), parasti mazliet
savandīt padarīt (piemēram, zemi, ceļu), parasti viscaur, nelīdzenu, bedrainu, arī sabojāt, parasti pilnīgi
izvagot padarīt (priekšmetu) rievainu, viscaur saskrambāt
laidināt padarīt (rūdītu tēraudu) vieglāk apstrādājamu, parasti sakarsējot (to) līdz noteiktai temperatūrai un ļaujot noteiktā veida atdzist
pabiezināt padarīt (šķidrumu, masu) biezāku
biezināt padarīt (šķidrumu, masu) biezu vai biezāku
atsvabināt padarīt (valsti, teritoriju, arī tautu) neatkarīgu, nepakļautu (okupācijai, naidīgai varai u. tml.); atbrīvot (2)
cietināt padarīt (veļu) cietāku, mazāk burzīgu (ar cieti)
cietināt padarīt (vielu) cietu, blīvu, izturīgu
nocietināt padarīt (vielu) cietu, blīvu, izturīgu
izčagināt padarīt (viscaur) irdenu; uzirdināt
atkarot padarīt (zemi) derīgu (lauksaimnieciskai) izmantošanai (piemēram, likvidējot purvus, mežus)
pārkrieviskot padarīt [krievisku]{e:57055}
aklināt padarīt aklu
aktualizēt padarīt aktuālu
saasināt padarīt aktuālu, arī būtisku (problēmu, jautājumu, prasības u. tml.)
aktualizācija padarīt aktuālu, uzsvērt, pievērst pastiprinātu uzmanību
saasināt padarīt akūtu (slimību, tās izpausmes); pasliktināt (veselības stāvokli)
izmērcēt (arī samērcēt) līdz pēdējai vīlei (arī līdz ādai, kaulam) padarīt apģērbu pilnīgi slapju (parasti par lietu)
samērcēt (arī izmērcēt) līdz pēdējai vīlei (arī līdz ādai, kaulam) padarīt apģērbu pilnīgi slapju (parasti par lietu)
samērcēt (arī izmērcēt) līdz pēdējai vīlei padarīt apģērbu pilnīgi slapju (parasti par lietu)
sareibināt padarīt apskurbušu, apreibušu
atšaubīt padarīt apšaubāmu
atšaudīt padarīt apšaubāmu; atšaubīt
papildināt padarīt ar informāciju, faktiem, materiāliem bagātāku (piemēram, stāstījumu, dokumentu), pievienojot (tam) jaunu daļu; būt par cēloni tam, ka (piemēram, stāstījums, dokuments) kļūst ar informāciju, faktiem, materiāliem bagātāks, ka (tas) tiek paplašināts
aromatizēt padarīt aromātisku, smaržīgu
asinhronizēt padarīt asinhronisku
izasināt padarīt asu; iztrīt, uzasināt
piemērot padarīt atbilstošu (piemēram, apstākļiem, iespējām); pielāgot (3)
atdzīvināt padarīt atkal mundru, možu, rosīgu, darbīgu (cilvēku)
likt uz spēles padarīt atkarīgu no nejaušības, apstākļiem, pakļaut riskam
iezīmāt padarīt atšķirīgu ar kādu zīmi
iezīmēt padarīt atšķirīgu ar kādu zīmi, īpašību
izcelt padarīt atšķirīgu no pārējā teksta (burtu, vārdu ar salikumu, rakstījumu)
attālināt padarīt atšķirīgu, ar citādām, jaunām īpašībām
automatizēt padarīt automātisku (kādu procesu); likt automātiski darboties (kādam mehānismam, iekārtai)
automatizēt padarīt automātisku (piemēram, kustību)
bagātināt padarīt bagātāku, pilnīgāku
ietraucēt padarīt bailīgu, ietramdīt
iebaidīt padarīt bailīgu; panākt, ka baidās; iedvest bailes
iebiedēt padarīt bailīgu; panākt, ka baidās; iedvest bailes; iebaidīt
uzbaltināt padarīt baltāku, baltu
balsināt padarīt baltu, tīru (sienu, griestus, parasti ar krītu, kaļķiem)
bālināt padarīt bālu (cilvēku, sliktas apkopšanas dēļ)
bēdināt padarīt bēdīgu
sagaudināt padarīt bēdīgu, noskumdināt
iedobelēt padarīt bedrainu
panīcināt padarīt bezspēcīgu
noģībināt padarīt bezspēcīgu, panākt, ka zaudē samaņu
iebiezināt padarīt biezāku (parasti ēdienu, piemēram, ar miltu piedevu)
žļugāt padarīt biezputrveidīgu
notušēt padarīt blāvu, mazāk spilgtu (krāsu, gaismu u. tml.)
blīvēt padarīt blīvu vai blīvāku (piemēram, spiežot, stampājot, aizdarot spraugas)
sablieķēt padarīt blīvu, glīzdainu
pieblīvēt padarīt blīvu, līdzenu (piemēram, piespiežot, aizdarot spraugas)
blietēt padarīt blīvu, līdzenu (piemēram, zemi, betonu), spēcīgi sitot, stampājot
svabadināt padarīt brīvāku
svabadīt padarīt brīvāku
atsvabināt padarīt brīvu (ieslodzītu, sagūstītu, saistītu cilvēku); atbrīvot (1)
izbrīvēt padarīt brīvu, atbrīvot (cilvēku)
atbrīvot padarīt brīvu, neatkarīgu (parasti militārā ceļā)
brūnināt padarīt brūnganu, brūnu (piemēram, ādu) - par sauli, vēju
apbrūnēt padarīt brūnu
apbrūnināt padarīt brūnu (cilvēka ādu) - par sauli, vēju; apraut, appūst
noārdēt padarīt brūnu, arī raupju (ķermeņa daļu) - par sauli, vēju
murduļot padarīt burbuļveidīgu, putot
humanizēt padarīt cilvēkam piemērotu, cilvēkam lietojamu
atbruņot padarīt cīņas nespējīgu, atņemot ieročus, apbruņojumu; likvidēt bruņotos spēkus
raut darbu no rokām ārā padarīt cita vietā; padarīt cita darbu
nodot padarīt citiem uztveramu to (parasti psihisku stāvokli), ko grib slēpt
izpužināt padarīt čauganu, irdenu; izbužināt
izdaiļot padarīt daiļu, patīkamu
nonīkāt padarīt darbu (parasti ātri); nostrādāt
raibīt padarīt daudzkrāsainu
kuplināt padarīt daudzveidīgāku, bagātāku (ar izteiksmes līdzekļiem, kādām sastāvdaļām u. tml); papildināt
daudzveidot padarīt daudzveidīgu (2), dažādot
samezglot padarīt daudzveidīgu, sarežģītu, konfliktiem bagātu (parasti daiļdarbu, tā sižetu)
piedraudzināt padarīt draudzīgu
atmiekšēt padarīt dubļainu, staignu (piemēram, ceļu, zemi) - parasti par lietu
atmiekšķēt padarīt dubļainu, staignu (piemēram, ceļu, zemi) - parasti par lietu
izmiekšēt padarīt dubļainu, staignu (piemēram, ceļu, zemi) - parasti par lietu
izmiekšķēt padarīt dubļainu, staignu (piemēram, ceļu, zemi) - parasti par lietu
aizduļķēt padarīt duļķainu, neskaidru, netīru (šķidrumu)
aizduļķot padarīt duļķainu, neskaidru, netīru (šķidrumu)
aizkaitināt padarīt dusmīgu, niknu; sakaitināt
apkaitināt padarīt dusmīgu; aizkaitināt
blīvot padarīt dzelzs vai tērauda kniežu savienojumus ūdens vai gāzes necaurlaidīgus
uzdzidrināt padarīt dzidrāku, skaidrāku, spožāku
nostiprināt padarīt dziļāku, aptverošāku, arī stabilāku (piemēram, attiecības, uzskatus)
dziļināt padarīt dziļāku, gremdēt
dzīvināt padarīt dzīvību (1) iespējamu, veicināt to, būt par cēloni, ka dzīvība (1) ir iespējama, tiek veicināta
ieļodzīt padarīt elastīgāku
vīkstīt padarīt elastīgu
pagarināt padarīt garāku (ejamo, braucamo attālumu)
izstiept padarīt garāku (rindu, kolonnu u. tml.)
izlaist padarīt garāku, platāku (tērpu, tā daļas), izmantojot iešūtas joslas
palaist padarīt garāku, platāku (tērpu, tā daļas); atārdīt (vīles, iešuves), lai padarītu tērpu, tā daļas garākas, platākas
uzgardināt padarīt garšīgāku
garšināt padarīt garšīgu, pievienojot kādas ēdiena sastāvdaļas vai garšvielas
glīdināt padarīt glīzdainu
uzgludināt padarīt gludu
pārpucēt padarīt gludu (piemēram pārēvelējot)
izgludināt padarīt gludu (piemēram, drēbi, papīru), izlīdzinot, parasti ar rokām, rievas, grumbas u. tml; izlīdzināt, parasti ar rokām (rievas, grumbas u. tml.)
apgludināt padarīt gludu vai gludāku (visapkārt, no vairākām pusēm)
nogludināt padarīt gludu, līdzenu
gļēvināt padarīt gļēvu, laupīt enerģiju
glēvināt padarīt gļēvu, laupīt enerģiju; gļēvināt
bābot padarīt gļēvu, sievišķīgu, bābisku
noglumināt padarīt gļotainu, glumu
graudināt padarīt graudainu
sagreizināt padarīt greizu; sagrozīt
izgrumbāt padarīt grumbainu, krunkainu, nelīdzenu
izgrumbot padarīt grumbainu, krunkainu, nelīdzenu
izgrumbuļot padarīt grumbainu, krunkainu, nelīdzenu
pagrūtināt padarīt grūtāku
samezglot padarīt grūti nokārtojamu, atrisināmu (piemēram, parādību sabiedrībā, problēmu); sarežģīt (piemēram, dzīvi, attiecības)
sabojāt padarīt grūtu, smagu (piemēram, dzīvi), izjaukt (piemēram, pasākumu, ieceri)
pagurdināt padarīt gurdenāku, vārgāku, nespēcīgāku
cilvēciskot padarīt humānāku, cilvēkam atbilstošāku, piemērotāku
pastiprināt padarīt iedarbīgāku (darbību, procesu)
pieteikt padarīt iepriekš zināmu
pieteikties padarīt iepriekš zināmu savu ierašanos, apmeklējumu
iesārtot padarīt iesārtu
iespējot padarīt iespējamu
īgnēt padarīt īgnu
paildzināt padarīt ilgāku (darbību, norisi, stāvokli)
pagarināt padarīt ilgāku (darbību, norisi, stāvokli); paildzināt (1)
paildzināt padarīt ilgāku (laikposmu)
pagarināt padarīt ilgāku (laikposmu); paildzināt (2)
intensificēt padarīt intensīvāku, palielināt intensitāti
sabiezināt padarīt intensīvu, ietekmīgu (parasti negatīvu parādību sabiedrībā); padarīt intensīvu, iedarbīgu (parasti psihisku stāvokli)
atsvaidzināt padarīt interesantāku, daudzveidīgāku
īsināt padarīt interesantāku, mazāk garlaicīgu (piemēram, braucienu); kavēt (piemēram, laiku)
papužināt padarīt irdenāku, papurināt, pabužināt
izkūdrāt padarīt irdenu
izkūdrot padarīt irdenu
kūdrot padarīt irdenu, izkūdrot
apirdināt padarīt irdenu, uzirdināt (parasti augsni ap ko, kam apkārt)
noīsināt padarīt īsāku
paīsināt padarīt īsāku
paīksināt padarīt īsāku; paīsināt
atkapināt padarīt izkapti neasu, nemākulīgi uzasināt
slāpināt padarīt izslāpušu
izspūrināt padarīt izspūrušu; ērkulēt
sīkstināt padarīt izturīgāku
izakstināt padarīt izveicīgu, ņipru
pajaunināt padarīt jaunāku
nozobīties padarīt jocīgu, smieklīgu, izsmiet (ilgāku laiku)
nozoboties padarīt jocīgu, smieklīgu, izsmiet (ilgāku laiku)
apmizot padarīt jutīgus, sāpīgus (zobus) - par ko skābu
atmizot padarīt jutīgus, sāpīgus (zobus) - par ko skābu; nomizot
pataisīt par cilvēku padarīt kāda raksturu, uzvedību labāku
notalkāt padarīt kādu darbu talkas veidā
mest pār kārti padarīt kādu nekaitīgu, iznīcināt
saņemt saujā (kādu) padarīt kādu pakļāvīgu, tikt galā ar kādu
pliķēt padarīt kailu, noplicināt (tīrumu)
iekaislināt padarīt kaislīgu; iedvesmot kaislībām
apglītināt padarīt kārtīgu, tīru, skaistu (visapkārt)
lielināt padarīt kaut ko lielāku apjomā
salekšķēt padarīt kaut ko netīru
pievaldīt padarīt klusāku, mierīgāku (piemetām, balsi, izturēšanos)
aizcirst durvis (kaut kam) padarīt ko neiespējamu, nepieejamu, nepieļaut ko
sabiezināt padarīt koncentrētu, arī ietekmīgu (mākslas darba sastāvdaļu, izteiksmes līdzekli)
krēslināt padarīt krēslainu
sakruzuļot padarīt kruzuļainu
iekuplināt padarīt kuplāku
pakuplināt padarīt kuplāku (piemēram, matu sakārtojumu)
pabozt padarīt kuplākus (matus)
kuplināt padarīt kuplu vai kuplāku (piemēram, matu sakārtojumu)
izkuplināt padarīt kuplu, kuplāku
piekaitēt padarīt kvēlojoši karstu
pastiprināt padarīt labāku, efektīvāku, arī intensīvāku (darbību, procesu)
aplaimot padarīt laimīgu; ļoti iepriecināt
lēnīt padarīt lēnāku
nošļipavāt padarīt līdzenu, gludu (piemēram, dziju)
aplīdzināt padarīt līdzenu, nolīdzināt (virsmu vai malu visapkārt)
pietuvināt padarīt līdzīgu (kam), pielīdzināt (ko atšķirīgu)
tuvināt padarīt līdzīgu (kam), veidot (kam) kopējas īpašības, pazīmes
pupurēt padarīt līdzīgu bērza pumpuriem
egalizēt padarīt līdzīgu, izlīdzināt
cilvēciskot padarīt līdzīgu, raksturīgu cilvēkam
atmiekšēt padarīt līdzjūtīgu, iejūtīgu (piemēram, īgnu, skarbu cilvēku)
atmiekšķēt padarīt līdzjūtīgu, iejūtīgu (piemēram, īgnu, skarbu cilvēku)
kuplināt padarīt lielāku, plašāku (piemēram, cilvēku grupu)
ielīksmot padarīt līksmu, iepriecināt
lutināt padarīt ļenganu, mīkstu vai šķidru
ieļodzīt padarīt ļodzīgu
izļodzīt padarīt ļodzīgu, nestipru (priekšmetu)
izbojāt padarīt ļoti neglītu, nepatīkamu
piecūkot padarīt ļoti nekārtīgu
pieķempāt padarīt ļoti netīru
pieķēpāt padarīt ļoti netīru
piemēslot padarīt ļoti netīru (ar atkritumiem, netīrumiem, grīdu, telpu, apkārtni)
piedzīvot padarīt ļoti netīru, arī nekārtīgu (telpu, grīdu)
piemēslot padarīt ļoti netīru, ļoti notraipīt ar mēsliem (parasti par dzīvniekiem)
piecūkot padarīt ļoti netīru, neizmantojamu (piemēram, telpu, apkārtni)
piegānīt padarīt ļoti netīru, neizmantojamu (piemēram, telpu, apkārtni)
pieķērnāt padarīt ļoti netīru; pieķēpāt
izmērcēt padarīt ļoti slapju
atmaidzināt padarīt maigāku, sirsnīgāku, arī pieļāvīgāku (piemēram, īgnu, skarbu cilvēku)
noplicināt padarīt mazāk auglīgu vai neauglīgu (augsni); būt par cēloni tam, ka (augsne) kļūst mazāk auglīga vai neauglīga
paseklināt padarīt mazāk būtisku, saturīga, padarīt nenozīmīgāku
atvēsināt padarīt mazāk sakarsušu (ķermeni, ķermeņa daļas), radīt vēsuma sajūtu
noplicināt padarīt mazāk saturīgu, mazāk daudzveidīgu
izlādēt padarīt mazāk spēcīgu (psihisku stāvokli)
attālināt padarīt mazāk tuvu, draudzīgu; atsvešināt
atsvešināt padarīt mazāk tuvu, draudzīgu; radīt attiecībās vēsumu
saīsināt padarīt mazāku (piemēram, ejamo, braucamo attālumu), virzoties pa īsāku ceļu
ieskumdināt padarīt mazliet bēdīgu
iebrūnināt padarīt mazliet brūnu; padarīt mazliet tumšāku
pakuplināt padarīt mazliet daudzveidīgāku, bagātāku (ar izteiksmes līdzekļiem, kādām sastāvdaļām u. tml.); mazliet papildināt
apduļķot padarīt mazliet duļķainu, neskaidru, necaurspīdīgu
pakuplināt padarīt mazliet lielāku, plašāku (piemēram, cilvēku grupu)
palumdīt padarīt mazliet mīkstāku (piemēram, audumu)
apmuļļāt padarīt mazliet netīru (no virsas, no ārpuses)
pieplacināt padarīt mazliet plakanu
paremdināt padarīt mazliet remdenu; pasildīt
parimdināt padarīt mazliet remdenu; pasildīt
iesaldināt padarīt mazliet saldenu
pavoļnīt padarīt mazliet vaļīgāku
pabojāt padarīt mazvērtīgāku, mazāk noderīgu
nomelnīt padarīt melnu
blektēt padarīt melnu, nesalasāmu
noblektēt padarīt melnu, nesalasāmu
samelnināt padarīt melnu, netīru
samelnot padarīt melnu, netīru
mērināt padarīt mērenāku, remdināt
atvaldzināt padarīt miklu, valganu
mīkstot padarīt mīkstāku
pamīkšēt padarīt mīkstāku
uzpūdēt padarīt mīkstāku (cepeti)
miešķināt padarīt mīkstu
uzmīcīt padarīt mīkstu
atlaidināt padarīt mīkstu (metālu), neasu (asmeni)
izmīkstīt padarīt mīkstu, atmiekšķēt
izžļidzināt padarīt mīkstu, atmiekšķēt, nekārtīgi mazgāt
lumdīt padarīt mīkstu, lokanu
atmīkstināt padarīt mīkstu, mīkstināt
miltot padarīt miltainu
apmirdzēt padarīt mirdzošu ar savu gaismu
atmitināt padarīt mitru, izmērcēt
mitināt padarīt mitru, izmērcēt
aptaisīt padarīt mitru, slapju
nosiekalot padarīt mitru, slapju, arī notraipīt ar siekalām
stridzināt padarīt mitru, staignu
pajestrināt padarīt možāku, kustīgāku
novilkt bikses (kādam) padarīt nabagu, izputināt, atņemt pēdējo
murzāt padarīt ne tā, kā vajag
atdukņāt padarīt neasu
dildināt padarīt neasu
atstaukāt padarīt neasu, notrulināt
atstūkāt padarīt neasu, notrulināt
uļināt padarīt neasu, trulināt
ulināt padarīt neasu, trulināt
iemīkšķēt padarīt nedaudz mīkstāku
iemīkšķināt padarīt nedaudz mīkstāku
ieslīpināt padarīt nedaudz slīpu
izģeldēt padarīt nederīgu
nobendēt padarīt nederīgu lietošanai (piemēram, ierīci, darbarīku)
izsist no ierindas padarīt nederīgu, neizmantojamu (piemēram, mašīnu, ierīci)
izlopot padarīt nederīgu, nelietojamu; sabojāt
apgrūtināt padarīt neērtu, traucēt (norisi, darbību)
pabojāt padarīt neglītāku, nepatīkamāku
bojāt padarīt neglītu, nepatīkamu
apmantāt padarīt neievainojamu (ar burvestību)
apzāļot padarīt neievainojamu ar burvju zāļu palīdzību
neitralizēt padarīt neitrālu (1)
bružāt padarīt neizskatīgu (nevērīgi lietojot)
mirināt padarīt nejūtīgu (ar anestēzijas līdzekļiem)
apmērdēt padarīt nejūtīgu, anestezēt
apcietināt padarīt nejūtīgu, nepieejamu (attieksmē pret citiem cilvēkiem)
novākt no ceļa padarīt nekaitīgu; arī iznīcināt
izjaukt padarīt nekārtīgu (priekšmetu kopu, vietu, kur ir vairāki priekšmeti), izvietojot izklaidus, izsvaidot u. tml. atsevišķus priekšmetus; sajaukt
sajoksīt padarīt nekārtīgu (priekšmetu kopu, vietu, telpu, kur ir vairāki priekšmeti); sajaukt
imobilizēt padarīt nekustīgu (parasti locekli)
sabojāt padarīt nekvalitatīvu, nepieņemamu (piemēram, garšu); būt par cēloni tam, ka pazūd (apetīte)
uzgrambāt padarīt nelīdzenu (ceļu), iebraucot grambas
uzgrambot padarīt nelīdzenu (ceļu), iebraucot grambas
izragāt padarīt nelīdzenu, izkapāt
dangot padarīt nelīdzenu; izbraukt, izdeldēt (zemi, ceļu)
izlīdzināt padarīt nemanāmu, mazāk redzamu
driksināt padarīt nemirkstamu
atsvabināt padarīt nenoslogotu, (kādam pienākumam, saistībai) nepakļautu; atbrīvot (3)
saduļķot padarīt nenoteiktu, sliktu (piemēram, attiecības, noskaņojumu)
noslēpt padarīt nepamanāmu, nesaskatāmu
šuldurēt padarīt nepareizi, šaubīties
apēnot padarīt nepatīkamu, drūmu, samaitāt (ko labu); aptumšot
aizcirst durvis padarīt nepieejamu (ko); pārtraukt saistības (ar ko)
aizžogot padarīt nepieejamu, norobežojot ar žogu; nožogot
graut padarīt nerealizējamu (piemēram, plānu)
nomērdēt padarīt nesāpīgu, nejūtīgu (piemēram, zobu, nervu)
apsegt padarīt nesaskatāmu (par tumsu, miglu, mākoņiem u. tml.)
hidrofobizēt padarīt nesaslapināmu ūdenī (materiālu, virsmu u. tml.)
aptumšot padarīt neskaidru (apziņu, domas u. tml.)
apmiglot padarīt neskaidru (prātu, izpratni, apziņu)
aizmiglot padarīt neskaidru (skatienu) - par alkoholisku dzērienu, slimību u. tml.
aizplīvurot padarīt neskaidru, miglainu (skatienu, acis)
aizmiglot padarīt neskaidru, nesaprotamu, grūti uztveramu (piemēram, domu, uzskatu, nolūku)
saduļķot padarīt neskaidru, pretrunīgu (piemēram, apziņu, uzskatus)
piežmiegt padarīt nespējīgu rīkoties; arī nonāvēt, iznīcināt
izsist no ierindas padarīt nespējīgu strādāt, aktīvi darboties (cilvēku)
sašūpot padarīt nestabilu
pieķezināt padarīt netīru
pieķockāt padarīt netīru
pieļurbāt padarīt netīru
piesmulēt padarīt netīru
piešmurguļot padarīt netīru
sašmurgāt padarīt netīru
sašmurgulēt padarīt netīru
sekšēt padarīt netīru
šekšēt padarīt netīru
šļurgāt padarīt netīru
piepļeckāt padarīt netīru (grīdu kādā telpā), piemēram, izšķaidot, izšļakstot ko mīkstu, lipīgu, arī staigājot ar slapjiem, netīriem apaviem, slapjām, netīrām kājām
piešmurgāt padarīt netīru (parasti ēdienu, dzērienu, arī ēdiena, dzēriena trauku)
piesmuļļāt padarīt netīru (piemēram, drānu, slaukot tajā ko netīru)
pešmullāt padarīt netīru (piemēram, drānu, slaukot tajā ko netīru); pieslaucīt
pieķeckāt padarīt netīru (piemēram, trauku ar ko mīkstu, lipīgu)
aptraipīt padarīt netīru (vietumis); notraipīt
sastrucināt padarīt netīru un mitru (ar strutām)
pievārtīt padarīt netīru vārtot vai vārtoties; savārtīt
pietraipīt padarīt netīru, aptraipīt
novārtīt padarīt netīru, arī notraipīt, parasti vārtot vai vārtoties pa zemi, nometot zemē
noziest padarīt netīru, arī traipainu; notraipīt
sašļurgāt padarīt netīru, nosmērēt
sakārnīt padarīt netīru, nosmulēt
lekšēt padarīt netīru, nosmulēt, notraipīt
smuļāt padarīt netīru, notašķīt
sableķot padarīt netīru, notraipīt
sacūkāt padarīt netīru, notraipīt
sašmulēt padarīt netīru, notraipīt
sasmurgāt padarīt netīru, notraipīt
sasmurkāt padarīt netīru, notraipīt
saķockāt padarīt netīru, notraipīt (ar ko šķidru, mīkstu)
sazieķēt padarīt netīru, notraipīt (parasti ar ko lipīgu)
piekoskāt padarīt netīru, pieķepinot, piemēram, ar dubļiem, smiltīm
šmucēt padarīt netīru, piemēslot
noļēpāt padarīt netīru, staigājot (pa ko), mīdoties
nomuļļāt padarīt netīru, traipainu
parzāt padarīt netīru, traipīt
savīšķēt padarīt netīru; arī saburzīt
sašmullēt padarīt netīru; notraipīt, savārtīt
sasmuļļāt padarīt netīru; notraipīt; savārtīt
piejoksīt padarīt netīru; piegružot
pieroidāt padarīt netīru; piegružot
piecūkāt padarīt netīru; piegružot, piemēslot
smulēt padarīt netīru; traipīt
smurgaļot padarīt netīru; traipīt
smurgāt padarīt netīru; traipīt
samudžināt padarīt nevajadzīgi sarežģītu, samākslotu, arī juceklīgu (mākslas darbu, tā atsevišķos elementus)
gāzt no kājām (kādu) padarīt nevarīgu, rīcības nespējīgu; pievārēt
diskreditēt padarīt nevērtīgāku, pazemināt; mazināt (kā) ietekmi, nozīmi
sabojāt padarīt neveselu (ķermeņa daļu), ievērojami pavājināt (tās) funkcijas; ļoti pasliktināt (veselību)
ieniķot padarīt niķīgu (parasti zirgu)
mistificēt padarīt noslēpumainu, mīklainu, piedēvēt neizskaidrojamību; padarīt maldinošu
pacelt pār (ko), arī pacelt pāri (kam) padarīt nozīmīgāku (salīdzinājumā ar ko citu)
kļaut padarīt par (kā) sastāvdaļu, daļu
ietvert padarīt par (kā) sastāvdaļu, daļu; iekļaut (2)
iekļaut padarīt par (kāda kopuma, sistēmas) sastāvdaļu, daļu
uzņemt padarīt par (kāda kopuma.) sastāvdaļu, daļu; iekļaut (2)
izākstīt padarīt par ākstu, izsunīt, nozākāt
boļševizēt padarīt par boļševistisku, palielināt boļševiku ietekmi, boļševiku skaitu (sabiedrībā, organizācijā)
saraganot padarīt par burvestību līdzekli
iekausēt padarīt par būtisku, neatņemamu sastāvdaļu (piemēram, mākslas darbā); iekļaut (2)
ņemt gūstā padarīt par gūstekni
kanonizēt padarīt par kanonu 1 (1)
pārlopot padarīt par lopu, zvēru
marginalizēt padarīt par maznozīmīgu; noniecināt
pārkāpt pāri savai ēnai padarīt par nebijušu pieredzēto, piedzīvoto
izslēgt padarīt par neiespējamu, nepieļaut
prostituēt padarīt par prostitūtu
izslēgt padarīt par spēkā neesošu
atcelt padarīt par spēkā neesošu (likumu, pavēli u. tml.); likvidēt (ieviestu kārtību)
nullificēt padarīt par spēkā neesošu, nenozīmīgu; anulēt
izkropļot padarīt par tādu, kas neatbilst īstenībai; sagrozīt
komercializēt padarīt par tādu, no kā gūst peļņu
zombēt padarīt par zombiju, noburt un padarīt pakļāvīgu
pārbiezināt padarīt pārāk biezu (parasti pārtikas produktu, ēdienu)
pārpiparot padarīt pārāk piparotu (ēdienu)
pārplānināt padarīt pārāk plānu
pārsaldināt padarīt pārāk saldu (ēdienu, dzērienu)
pārsālīt padarīt pārāk sāļu (ēdienu, dzērienu)
pārskābināt padarīt pārāk skābu
pārslapēt padarīt pārāk slapju
pārspilgtināt padarīt pārāk spilgtu; arī padarīt ļoti spilgtu
pāršķidrināt padarīt pārāk šķidru
pārtaukot padarīt pārāk taukainu; pievienot pārāk daudz taukvielu
izkoriģēt padarīt pareizu, precīzu; izlabot (2)
izžuldzēt padarīt pārlieku slapju un mīkstu
iemidzināt padarīt pasīvu, trulu (piemēram, apziņu, uztveri, jūtas); būt par cēloni tam, ka (kas, piemēram, apziņa, uztvere, jūtas) kļūst pasīvs, truls
saldināt padarīt patīkamu, priecīgu vai patīkamāku, priecīgāku
uzstutēt uz kājām padarīt patstāvīgu, sagatavot dzīvei
nostādīt uz kājām padarīt patstāvīgu, sagatavot dzīvei (par cilvēku)
personificēt padarīt personisku, individuālu, piemērotu konkrētai personai, personām
paļaut padarīt pieejamu (piemēram, kā iedarbībai, ietekmei)
nodot padarīt pieejamu (piemēram, lasītājam, skatītājam iespieddarbu, mākslas darbu)
atvērt padarīt pieejamu, dot iespēju lietot, izmantot
pavērt padarīt pieejamu, izmantojamu, arī īstenojamu (piemēram, iespēju, kādu parādību)
publiskot padarīt pieejamu, zināmu daudziem vai visiem
derināt padarīt piemērotu
izkropļot padarīt pilnīgi kroplu
saglezēt padarīt pilnīgi mīkstu, lipīgu (piemēram, mālus)
bagātināt padarīt pilnvērtīgāku (piemēram, attīrot, papildinot)
apkaikarāt padarīt pinkainu, nosmulēt
uzplacināt padarīt plakanāku
paplacināt padarīt plānāku; sitot (ar āmuru) kaut ko saplacināt
noplacināt padarīt plānu vai plānāku, arī zemu vai zemāku
ieviest padarīt plaši zināmu; padarīt plaši lietojamu
appluskāt padarīt plušķainu, neizskatīgu
apstarot padarīt priecīgu, gaišu (par jūtām, idejām u. tml.); apmirdzēt
apspīdēt padarīt priecīgu, gaišu (par jūtām, idejām u. tml); apmirdzēt
apraibot padarīt raibu
apraibināt padarīt raibu (vispāri vai vairākās vietās)
noraibināt padarīt raibu (visu kā virsmu vai tās lielāko dalu)
apvaldīt padarīt rāmāku, pakļaut savai gribai (dzīvnieku)
atklāt padarīt redzamu, noņemot, atvirzot to, kas apsedz, aizsedz; atsegt
atsegt padarīt redzamus (zobus) - piemēram, smejoties
apremdināt padarīt remdenāku
rindināt padarīt remdenu
retināt padarīt retāku (augu kopu vai auga daļas)
izretināt padarīt retākus augus (kādā vietā)
ritmizēt padarīt ritmisku (1) vai ritmiskāku
ritmizēt padarīt ritmisku (2)
ritmizēt padarīt ritmisku (3)
sasūrot padarīt rūgtu
sūrot padarīt rūgtu, sāļu
sūroties padarīt rūgtu, sāļu
atraisīt mēli padarīt runīgu, valodīgu, būt par cēloni, ka kļūst runīgs, valodīgs
iemūžināt padarīt saglabājamu atmiņā, padarīt neiznīkstošu
sakritināt padarīt sakrītošu
pasalināt padarīt saldāku (iesalu), uzlejot vārītu ūdeni
atspaidīt padarīt sāpīgu (kādu ķermeņa daļu), ilgi balstoties (uz tās); atspiest (4)
atspiest padarīt sāpīgu (kādu ķermeņa daļu), ilgi balstoties uz tās; atspaidīt (2)
atmiegt padarīt sāpīgu (ķermeņa daļu, ķermeni), piemēram, spiežot (to), ilgi turot kādā stāvoklī
sakodināt padarīt sāpīgu, savainot ar kodīgām vielām
aizvadīt padarīt saprotamu (domu, ideju u. tml.)
uzbost padarīt sarainu vai pinkainu
rimenēt padarīt sarkanīgu
riminēt padarīt sarkanīgu
apsārtot padarīt sārtu
sārtot padarīt sārtu (piemēram, ar kosmētikas līdzekļiem)
harmonizēt padarīt saskanīgu
iesvīdēt padarīt sasvīdušu
apsausināt padarīt sausāku (parasti no virspuses); apsusināt
kaltēt padarīt sausu (ādu, gļotādu); būt par cēloni tam, ka (āda, gļotāda) kļūst sausa
izvītēt padarīt savītušu, ļaut izkalst
izvītināt padarīt savītušu, ļaut izkalst
bāloties padarīt sevi baltu, tīru vai tādam kļūt
izdaiļoties padarīt sevi daiļu (piemēram, ar rotas lietām); izrotāties, izgreznoties
smulēties padarīt sevi netīru; traipīties
smurgāties padarīt sevi netīru; traipīties
nosusināties padarīt sevi sausu (piemēram, slaukoties)
sacūkāties padarīt sevi smieklīgu
sacūkoties padarīt sevi smieklīgu
izmeimuroties padarīt sevi smieklīgu, izblamēties
sasmērēties padarīt sevi, parasti ļoti, viscaur, netīru
pasīcināt padarīt sīkāku, mazāku, iztukšot naudas maku
iezīmēt padarīt skaidri saskatāmu (piemēram, apgaismojot), izdalīt (uz apkārtējā fona)
apskaidrot padarīt skaidru (apziņu, prātu); radīt skaidrību
atreibināt padarīt skaidru no reibuma
atskaidrot padarīt skaidru; noskaidrot
apmirdzēt padarīt skaistāku, pievilcīgāku (par jūtu izpausmi sejā)
apmirdzēt padarīt skaistu, patīkamu
paskarbināt padarīt skarbāku
saasināt padarīt skarbu, neiecietīgu (balsi, runu u. tml.)
skarbināt padarīt skarbu, skābu, nepatīkamu, ar asu garšu
uzglumināt padarīt slidenu
sašļūcināt padarīt slidenu, ieslidināt
lubricēt padarīt slidenu, palielināt slīdamību
bojāt padarīt sliktāku, mazvērtīgāku vai nelietojamu
izbojāt padarīt sliktu (piemēram, garastāvokli, attiecības); arī izjaukt
izbojāt padarīt sliktu, mazvērtīgu vai nelietojamu; sabojāt
sabojāt padarīt sliktu, mazvērtīgu, arī nelietojamu
apstribināt padarīt slimu
nošļaubināt padarīt slīpu
noslīpināt padarīt slīpu
šļaubināt padarīt slīpu
smaidināt padarīt smaidīgu, panākt, ka (kāds) sāk smaidīt
nosmailināt padarīt smailu
noasināt padarīt smailu; nodrāzt
izlopot padarīt smieklīgu, neglītu; (ļauni) izjokot, izmuļķot
piespogot padarīt smieklīgu, piemuļķot
izmērkaķot padarīt smieklīgu; (ļauni) izjokot, izmuļķot
apsmerdēt padarīt smirdīgu
apsmirdināt padarīt smirdīgu, piepildīt ar smaku (smirdoņu)
sasmacināt padarīt smirdošu
nostiprināt padarīt spēcīgu, stabilu, drošu (piemēram, stāvokli, norisi, organizatorisku, formu sabiedrībā)
nospīdināt padarīt spīdīgu (parasti apģērbu), ilgstoši lietojot, arī notraipot ar ko taukainu
satinēt padarīt spīdīgu un gludu kā satīnu
sakvitināt padarīt spīdošu
sabiezināt padarīt spilgtu, arī piesātinātu (krasu, tās toni)
saasināt padarīt spilgtu, skaidri uztveramu (piemēram, mākslas darba elementu)
apspodrināt padarīt spodru (spožu, spīdīgu)
izspožināt padarīt spožu, mirdzošu
saasināt padarīt spraigu, arī nežēlīgu (piemēram, cīņu, sacensību)
spurdzelēt padarīt spurainu
nostiprināt padarīt stabilu vai stabilāku, arī stingrāku, drošāk izmantojamu
staltināt padarīt staltāku, pašpārliecinātāku
sastingrināt padarīt stingrāku
nostiprināt padarīt stiprāku, norūdīt (ķermeni, tā daļas)
atsvaidzināt padarīt svaigu (parasti gaisu, arī augus); atvēsināt, atveldzēt
svešināt padarīt svešu, atsvešināt
izšaubīt padarīt šaubīgu
sašaubīt padarīt šaubīgu, likt šaubīties
raibīt padarīt šķebinošu, apšķebināt
aizšķiebt padarīt šķību, sašķobīt
novecināt padarīt tādu, kas izskatās vecs vai vecāks nekā īstenībā
smīdrināt padarīt taisnu, slaidu
piecirmeņot padarīt tārpainu
sataucēt padarīt taukainu, taukaināku
iztaucēt padarīt tauku, uzaudzēt tauku (vēderu)
tautot padarīt tautiskāku
tautināt padarīt tautisku
atduļķot padarīt tīrāku, arī tīru (duļķainu šķidrumu)
aptīrīt padarīt tīru (kādu platību); uzkopt (parasti dzīvokli)
notīrīt padarīt tīru, atbrīvojot (piemēram, no netīrumiem, gružiem, traipiem), arī padarīt spodru (kā) virsmu
notraipīt padarīt traipainu, netīru
ārprātināt padarīt traku
aiztracināt padarīt traku, mežonīgu
aptreknot padarīt treknu
aptrulināt padarīt trulu
atālēt padarīt trulu
atasināt padarīt trulu
atbuilēt padarīt trulu
atmurīt padarīt trulu
attrulināt padarīt trulu
tuklināt padarīt tuklu
ieēnot padarīt tumšāku (kā) fonu, apkārtējo daļu
aptumšot padarīt tumšu vai tumšāku (aizsedzot gaismas avotu vai pārtraucot tā darbību)
iededzināt padarīt tumšu, brūnu (parasti cilvēku, viņa ķermeņa daļas) - par sauli; ļaut iedegt
latviskot padarīt tuvāku, atbilstošāku latviešu valodas uzbūvei, sistēmai; padarīt latvisku vai latviskāku
vāciskot padarīt tuvāku, atbilstošāku vācu valodas uzbūvei, sistēmai; padarīt vācisku vai vāciskāku
tuvināt padarīt tuvu, draudzīgu, radīt sirsnīgākas, ciešākas savstarpējās attiecības
iztvīcināt padarīt tveicīgu, smacīgu
nodrellēt padarīt urbi neasu
iezīmēt padarīt uzskatāmu (piemēram, kādu apģērba līniju), viegli uztveramu, atšķiramu no pārējā
uzrādīt padarīt uztveramu (piemēram, informāciju par kādu fizikālu lielumu); būt tādam, pēc kā var konstatēt (piemēram, kādu parādību, stāvokli)
parādīt padarīt uztveramu informāciju par noteiktu fizikālo lielumu (par mēraparātiem, mērierīcēm u. tml.)
atvērt padarīt uztveramu, zināmu
pavērt padarīt uztveramu, zināmu
attālināt padarīt vājāk dzirdamu (piemēram, skaņu), skaņas avotam aizvirzoties projām
pieklusināt padarīt vājāk uztveramu, arī neizcelt (ko, piemēram, mākslas darbā)
klusināt padarīt vājāk uztveramu; neizcelt
satievināt padarīt vājāku, tievāku
pamīkšēt padarīt valgu
apveldzēt padarīt valgu, samitrināt
attaisīt padarīt vaļēju (apģērbu), atpogājot pogas, atāķējot āķus u. tml.
attaisīt padarīt vaļēju, pieejamu (noņemot vāku, pārsegu, atverot durvis, vārtus, atraisot iesaiņojumu u. tml.); atvērt (2)
atvērt padarīt vaļēju, pieejamu (noņemot vāku, pārsegu, atverot durvis, vārtus, atraisot iesaiņojumu u. tml.); vērt vaļā; attaisīt
atvilkt padarīt vaļīgāku (cilpu, mezglu, arī to, kas sasiets mezglā)
atlaist padarīt vaļīgāku vai atbrīvot (ko cieši savilktu, saspraustu, saskrūvētu u. tml.)
slābināt padarīt vaļīgāku, brīvāku
izpūrināt padarīt vaļīgāku, sajaukt, izplūkāt
izdīžāt padarīt vaļīgu, ļodzīgu
izvēderot padarīt vēderainu
paakstināt padarīt veiklu, možu
dārdzināt padarīt vērtīgāku, celt cenu; vairot cieņu
atvēsināt padarīt vēsāku vai vēsu (gaisu, šķidrumu u. tml.)
apdzesēt padarīt vēsāku; ļaut mazliet atdzist; padzesēt
dziedināt padarīt veselu (ķermeņa daļu)
atvieglot padarīt vieglāku vai vieglu (piemēram, darbu, kādu norisi)
nolīdzināt padarīt vienādu (ar ko), līdzīgu (kam), parasti novēršot atvirzes no vajadzīgā, vēlamā; izlīdzināt
izlīdzināt padarīt vienādu (ar ko), līdzīgu (kam), parasti, novēršot atvirzes no vajadzīgā, vēlamā
pielīdzināt padarīt vienādu (ar ko), līdzvērtīgu (kam)
novienādot padarīt vienādu vai ļoti līdzīgu
atsaldēt padarīt vienaldzīgu, atsvešināt
aizmidzināt padarīt vienaldzīgu, miegainu; vājināt, mazināt (modrību, aktivitāti)
novienkāršot padarīt vienkāršu, vai vienkāršāku (ko); vienkāršot
izlīdzināt padarīt vienmērīgu (gaitu, darbību u. tml)
aptaurēt padarīt vientiesīgu, domāt nespējīgu
ievingrināt padarīt vingru, lokanu
maskulinizēt padarīt vīrišķīgu, vīrieša tēlam atbilstošu
izalot padarīt viscaur alainu (parasti zemi) - par dzīvniekiem; augot padarīt irdenu (zemi) - par augu saknēm
izcaurumot padarīt viscaur caurumainu (piemēram, kādu priekšmetu)
sasmurguļot padarīt viscaur netīru, savārtīt ar gļotainiem deguna izdalījumiem
sašņorgāt padarīt viscaur netīru, savārtīt ar gļotainiem deguna izdalījumiem
sašņurkāt padarīt viscaur netīru, savārtīt ar gļotainiem deguna izdalījumiem
sašņurgāt padarīt viscaur netīru, savārtīt ar gļotainiem deguna izdalījumiem; sašņorgāt; sasmurgāt
izplacināt padarīt viscaur plānāku (piemēram, sitot ar āmuru)
saraibot padarīt viscaur raibu
izraibināt padarīt viscaur raibu, būt par cēloni tam, ka kļūst viscaur raibs
palielināt padarīt vizuāli lielāku (priekšmetu, tā attēlu)
izpaust padarīt zināmu
izplūdināt padarīt zināmu
izdaudzināt padarīt zināmu (daudziem vai visiem); plaši izziņot, izklāstīt
paziņot padarīt zināmu (kādu ziņu, faktu) mutvārdos vai rakstveidā
piekārt pie (lielā) zvana padarīt zināmu daudziem (parasti ko nevēlamu)
izadaudzināties padarīt zināmu daudziem, visiem
nopludināt padarīt zināmu plašākai sabiedrībai
pavēstīt padarīt zināmu, izpaust rakstveidā
publicēt padarīt zināmu, pieejamu (parasti iespieddarba veidā) daudziem cilvēkiem
gaismot padarīt zināšanām, atziņām bagātāku; apgaismot (3), izglītot
apgaismot padarīt zināšanām, atziņām bagātāku; izglītot
izausīt padarīt žiglu, uzmudināt
subjektivizēt Padarīt, arī atzīt (ko) par subjektīvu
iedot prātu padarīt, arī izaudzināt prātīgu, gudru
uzfrizēt Padarīt, attēlot (ko) īstenībai neatbilstoši labāku, skaistāku
absolutizēt Padarīt, atzīt par absolūtu
objektivizēt Padarīt, atzīt par objektīvu 2 (2)
saīsināt Padarīt, parasti ievērojami, interesantāku, mazāk garlaicīgu (piemēram, braucienu); kavēt (piemēram, laiku)
sasīcināt Padarīt, parasti ļoti, maznozīmīgu
sasīcināt Padarīt, parasti ļoti, sīku, mazu
sasprindzināt Padarīt, parasti ļoti, spraigu (piemēram, norisi, stāvokli)
sasmērēt Padarīt, parasti ļoti, viscaur, netīru
sasmulēt Padarīt, parasti ļoti, viscaur, netīru
savārtīt Padarīt, parasti ļoti, viscaur, netīru, traipainu, parasti vārtot vai vārtoties pa zemi, nometot zemē
saveldzēt Padarīt, parasti ļoti, viscaur, valgu; arī samitrināt
pasaldināt Padarīt, parasti mazliet, saldāku
pasālīt Padarīt, parasti mazliet, sāļāku
paskābināt Padarīt, parasti mazliet, skābāku
sablīvēt Padarīt, parasti pilnīgi, blīvu (blietējot, spiežot, aizdarot spraugas u. tml.)
sajaukt Padarīt, parasti pilnīgi, nekārtīgu (priekšmetu kopu, vietu, kur ir vairāki priekšmeti), izvietojot izklaidus, izsvaidot u. tml. atsevišķus priekšmetus
nodarīt padarīt, paveikt (darbu, darbību); [izdarīt]{s:2381}
izdarījums Padarīt, piepildīt
izsvītrot Padarīt, uzskatīt (ko) par nebijušu, nenotikušu; panākt, ka (kas) nenotiek
apsildīt Padarīt, uzturēt siltu (telpu)
pavīt Padarīt; sakaut, tikt galā
factum Padarītais, notikums
kukans Padarīts atkarīgs, apkrāpts
aiztumšots Padarīts tumšs, zaudējis redzi
opus operatum padarīts, izpildīts darbs
maksāt meslus padevīgi darīt ko, piekāpties kā priekšā
Litenes traģēdija padomju okupācijas varas īstenota terora akcija 1941. g. 14. jūnija rītā, kad Litenes poligonā tika aplenkti un atbruņoti bijušie Latvijas armijas virsnieki un kareivji, visus, kas izrādīja pretestību nošāva (>30 cilvēku, bet spriežot pēc vairākām liecībām nogalināto skaits bijis daudz lielāks), \~430 cilvēku deportēja uz Krieviju
krist kārdināšanā padoties tieksmei darīt ko aizliegtu, nosodāmu
sakopt Paēdināt, padzirdināt, notīrīt (parasti mājdzīvniekus)
paeļja Paelja - spāņu ēdiens, gatavots no vārītiem rīsiem ar safrānu kopā ar dārzeņiem, vistas gaļu, zivīm u. c. jūras produktiem
ierotāt Paēst (par lopiem); pierīties
Staiceles pagasta teritorija pagasta robežas gandrīz sakrīt ar pirmskara Rozēnu pagasta robežām, tikai neliela platība pievienota no bijušā Alojas pagasta
Ādažu pagasts pagasts Ādažu novadā, kas 2009.-2021. g. bija atsevišķs novads, līdz 2009. g. pagasts Rīgas rajonā ar centru Ādažos, kura robežas sakrīt ar tagadējā novada robežām; bijušie nosaukumi: vāciski - Aahof, krieviski - Adažskaja
Rendas pagasts pagasts Kuldīgas novadā, robežojas ar Kabiles un Rumbas pagastu, kā arī ar Ventspils un Talsu novadu (pagasta robežas gandrīz sakrīt ar pirmskara Rendas pagasta robežām); bijušie nosaukumi: vāciski — Ronnensche, krieviski — Rennenskaja
Olaines pagasts pagasts tāda paša nosaukuma novadā ar administratīvo centru Jaunolainē, aptver Olaines pilsētu un ārējās robežas sakrīt ar novada robežām; bijušie nosaukumi: Dalbes pagasts, vāciski — Olai, krieviski — Olaiskaja
Salaspils pagasts pagasts tāda paša nosaukuma novadā, no trim pusēm aptver Salaspils pilsētu Rīgas HES ūdenskrātuves krastā, ārējās robežas sakrīt ar novada robežām; bijušie nosaukumi: Salaspils pilsētas lauku teritorija (1993.-2004. g.), Salaspils novads (Rīgas rajonā 2004.-2009. g.), vāciski — Kirchholm, krieviski — Salaspiļskaja
pažorīties Pagorīties
samižģēt Pagriežot padarīt sāpīgu; arī izmežģīt
saļumēt Pagriežot padarīt sāpīgu; sastiept; arī izmežģīt
samežģīt Pagriežot, pastiepjot u. tml., padarīt sāpīgu (ķermeņa daļu); arī izmežģīt
dabūt Pagūt (ko izdarīt)
pašķīst Pajukt (piemēram, tiekot vārītam)
ausma Pakāpeniska (rīta) gaismas parādīšanās austrumu pusē; rīta blāzma; spožums, blāzmojums (saulei lecot)
rītausma Pakāpeniska rīta gaismas parādīšanās austrumu pusē; spožums, starojums (saulei lecot); ausma
atzīstināt pakāpeniski atzīt, darīt atpazīstamu
kurlināt pakāpeniski padarīt kurlu
krāt pakāpeniski padarīt spēcīgāku (psihisku, parasti negatīvu, stāvokli)
paklusns Paklausīgs, labprātīgs (ko darīt)
pakšķis Pakluss, īslaicīgs troksnis, kas rodas, piemēram, šķidruma lāsēm, arī nelieliem krītošiem priekšmetiem atsitoties pret ko
angliskot pakļaut (ko) angļu valodas vai kultūras ietekmei; padarīt anglisku vai angliskāku
pieveikt pakļaut, pārspēt ar fizisku spēku; padarīt nekaitīgu, arī iznīcināt
dacītporfirīts Paleotipa efuzīvs iezis, plagiogranītu un kvacdiorītu analogs, struktūra porfīriska, tekstūra masīva, dažreiz poraina
andezītporfirīts Paleotipa efuzīvs iezis, vidēji skābs, pēc sastāva atbilst andezītam un intruzīvajam diorītam
pieķert roku palīdzēt; sākt ko darīt
aktivēt Palielināt aktivitāti (2); padarīt aktīvu 1(2)
masturbācijas instrumenti palīglīdzekļi, ar kuriem tiek izdarīta pašapmierināšanās, kā piem., vibrators, ko sievietes ievada makstī dzimumlocekļa vietā
šķērslaukuma tabulas palīgtabulas, kuras lieto meža taksācijā izmērīto koku masas aprēķinos, arī kopējā audzes šķērslaukuma un audzes biezības aprēķinos
aizavilkties Palikt kur ilgāk nekā paredzēts; nepaveikt, nepadarīt paredzētajā laikā
smirdēt palikt mājās, neko daudz nedarot (parasti kā pretstats iespējai kaut kur doties un kaut ko darīt)
atlikt Palikt pāri (ko veikt pēc tam, kad pārējais jau padarīts)
pallasīts Pallasa dzelzs - 0,65 t smags meteorīts, ko P. Pallass 1769. g. atklāja Jeņisejas guberņā Krievijā
māt Palocīt galvu (piemēram, sveicinot, atvadoties, piekrītot, aicinot klāt)
peirantoloģija Pamācība, kā izdarīt mēģinājumus, eksperimentus
uztaustīt Pamanīt, uztvert, arī padarīt saskatāmu (par skatienu, arī optisku ierīci)
blusīt Pamatīgi apkrāpt, padarīt kādu par muļķi; vairākkārtīgi knaibīt
izkārnīt Pamatīgi iztīrīt (kādu telpu, vietu, parasti izskrāpējot, izberžot netīrumus)
lafete Pamatne, balsta platforma (piemēram, lielgabarīta kravas automobiļiem)
krabināt Pamazām, lēnām (ko) darīt
kribināt Pamazām, lēnām (ko) darīt
krubināt Pamazām, lēnām (ko) darīt
krabināties Pamazām, lēnām (ko) darīt; lēni rīkoties, darboties (ar ko, ap ko)
kribināties Pamazām, lēnām (ko) darīt; lēni rīkoties, darboties (ar ko, ap ko)
krubināties Pamazām, lēnām (ko) darīt; lēni rīkoties, darboties (ar ko, ap ko)
paberzties Pamazgāt, patīrīt sevi (cieši piespiežot un velkot gar ķermeni, piemēram, dvieli, suku)
izmēģināt Pamēģināt (darīt, parasti ko jaunu)
pagrasīties Pamēģināt (ko darīt)
pamērēt Pamērīt
pamērot Pamērīt
pamēroties Pamērīties
paskust Pamizot (nevārītus kartupeļus)
sagumdīt Pamudināt (ko darīt); arī sakūdīt
pakrutināt Pamudināt darīt veicīgāk
kaisīt Panākot, ka krīt izklaidus (sīki, arī nelieli, viegli priekšmeti, viela), klāt (ar tiem ko)
iekārdināt panākt ar savu izturēšanos, rīcību, runu, ka (kādam) rodas spēcīga vēlēšanās (pēc kā, ko darīt u. tml.); būt par cēloni tam, ka (kādam) rodas šāda vēlēšanās
pavedināt panākt ar savu izturēšanos, rīcību, runu, ka (kādam) rodas spēcīga vēlēšanās (piemēram, ko darīt, parasti ko nevēlamu); būt par cēloni tam, ka (kādam) rodas šāda vēlēšanās
vienoties panākt savstarpēju saprašanos, arī kopīgi nolemt (ko darīt)
sadrošināt panākt, būt par cēloni, ka (kādam), parasti pēkšņi, rodas drosme (ko darīt); arī iedrošināt
sadūšot panākt, būt par cēloni, ka (kādam), parasti pēkšņi, rodas drosme (ko darīt); arī iedrošināt
sasparot panākt, būt par cēloni, ka (kādam), parasti pēkšņi, rodas spars, griba (ko darīt)
pārvērst panākt, būt par cēloni, ka (kāds, tā psihes, rakstura, personības īpašības) pārveidojas; padarīt (kādu) par ko citu; arī pārveidot (3)
nobirdināt panākt, būt par cēloni, ka (sīku daļiņu kopums) novirzās nost (no kā) un nokrīt
izgāzt panākt, darīt tā, ka beidzas ar neveiksmi, ar nevēlamu rezultātu (kāds pasākums)
izlīst (kā) caur adatas aci panākt, izdarīt ko, pārvarot lielas grūtības
pakļaut panākt, ka (kāds, kas) kļūst atkarīgs (no cilvēka, tā gribas, ietekmes u. tml.); padarīt (ko) atkarīgu (no kā)
piedabūt panākt, ka (kāds) sāk (ko) darīt, strādāt
precizēt panākt, ka (kas) kļūst precīzāks vai precīzs; papildinot, labojot u. tml. (piemēram, datus), padarīt precīzāku vai precīzu
noskriedināt panākt, ka (kas) noskrien (nokrīt) lejup, zemē
nošļaukt panākt, ka (kas) noslīd, arī nokrīt
uzlaist panākt, ka (piemēram, cilvēks, cilvēku grupa) ierodas (pie kāda), lai nodarītu ko nevēlamu, ļaunu; uzsūtīt (2)
uzsūtīt panākt, ka (piemēram, cilvēks, grupa) ierodas (pie kāda), lai nodarītu ko nevēlamu, ļaunu
aizbiedēt panākt, ka aiziet, netuvojas; atvairīt
pakritināt panākt, ka krīt
gāzt panākt, ka krīt (lejup)
kaisīt panākt, ka krīt izklaidus (sīki, arī nelieli, viegli priekšmeti, viela)
brazdēt panākt, ka rīb, rībināt; darīt tā, ka rodas skaļš troksnis
atbrīvot panākt, ka vairs nenoslogo, nesaista, netraucē u.tml.; attīrīt (no kā)
kallitipija Paņēmiens fotogrāfiski kopēt papīrus, kas dzelzs oksīda sāļos padarīti jutīgi un ko pēc kopēšanas attīsta sudraba nitrāta, nātrija nitrāta un amonjaka šķīdinājumā
ezerene Paparžaugu grupas klase ("Isoetopsida"), heterospori lakstaugi, kuriem lapas rozetē, pie lapas pamata ir mēlīte (ligula 1(2)) un zem tās bedrītē atrodas sporangijs
pilnināt papildināt, darīt pilnāku
piedevām Papildinot, pastiprinot iepriekš teikto, darīto
piepeļņa Papildu samaksa, atlīdzība, ko saņem par padarīto darbu
mezgluķērājs Papīrmasas attīrītājs ar vibrējošu cilindru vai vibrējošu vannu; lieto šķiedrvielu masas attīrīšanai no piemaisījumiem, kas pēc īpatnēja svara maz atšķiras no šķiedru īpatnējā svara
kalandrēts papīrs papīrs, kas apstrādāts, to izlaižot caur papīrmašīnas kalandru, lai struktūru padarītu blīvāku, bet virsmu – no abām pusēm vienmērīgāku un gludāku
pačagināt Papurināt (lai padarītu porainu, irdenu, apvērstu u. tml.)
klesis par biezu savārīts ēdiens, arī cūku ēdiens
atstrīķēt par daudz un nemākulīgi strīķējot padarīt neasu
rūkt par lidojošiem, krītošiem priekšmetiem
gaismas pilna iekšējā atstarošanās parādība, kad, gaismai krītot no optiski blīvākas vides uz optiski mazāk blīvu vidi noteiktā krišanas leņķī, gaisma tiek pilnīgi atstarota, nenokļūstot optiski mazāk blīvajā vidē
gaismas atstarošana parādība, kas novērojama, ja gaisma krīt uz robežvirsmas starp divām vidēm, kurām ir dažādi laušanas koeficienti
gūrāt Parādīties tālumā, lēnām kustēties, gorīties, staipīties
gūrāties Parādīties tālumā, lēnām kustēties, gorīties, staipīties
par godu parādot atzinību, ievērību (darīt ko)
drāzt iesmu pāragri gatavoties kaut kam; vilcināties ko darīt, nespēt ātri izlemt, kā rīkoties
klepsis pārāk biezi savārīta putra, īpaši, kad kartupeļi izšķīduši
novazāt pārāk bieži lietojot (ko), padarīt (to) parastu, apnīkstošu
novalkāt pārāk bieži lietojot, izmantojot (ko), padarīt (to) parastu, apnīkstošu
pārslogot pārāk intensīvi nodarbināt (kādu); pārāk daudz liekot (kādam) ko darīt, nogurdināt, pārpūlēt (to)
pārsaldināt pārāk izskaistināt (ko, parasti mākslā); padarīt pārāk sentimentālu
izblinst pārāk mīksti izvārīties, bet vēl neizšķīst
sastiept pārāk strauji, stipri stiepjot nepareizā virzienā (locekli), izraisīt (tā mīksto audu) daļēju plīsumu, arī padarīt (to) sāpīgu
plančka pārāk šķidri izvārīta putra
paralēlisms Paralelitāte - tas, ka plaknē esošas taisnes vai telpā esošas plaknes savstarpēji nekrustojas vai pilnīgi sakrīt
svina neirīts paralīze, svina intoksikācijas izraisīts polineirīts: simetriska, šļaugana apakšdelmu un roku pirkstu ekstensoru paralīze; pirms paralīzes bieži galvassāpes, bezmiegs, spastiska obstipācija, svina kolikas; vēlāk pievienojas nefrīts ar hipertensiju; pelēcīgi melna josliņa uz smaganām (svina sulfīda izgulsnējumi); nereti -alveolu sabrukšana un zobu izkrišana
kristallcukurs Parastā cukura šķirne, ko iegūst tieši no labi tīrītas biešu cukura sulas, ietvaicējot, kristallizējot, attīrot no sīrupa un žāvējot
Calliergonella cuspidata parastā smailzarīte
dzeltenā zeltnātrīte parastā zeltnātrīte
Galeobdolon luteum parastā zeltnātrīte
aklis Parastā zeltnātrīte ("Galeobdolon luteum")
dzeltenes Parastā zeltnātrīte ("Galeobdolon luteum")
zeltkale Parastā zeltnātrīte ("Galeobdolon luteum")
zeltnātre Parastā zeltnātrīte ("Galeobdolon luteum")
Lamiastrum galeobdolon parastās zeltnātrītes "Galeobdolon luteum" nosaukuma sinonīms
kaut parasti savienojumā "kaut nost": nomākt, padarīt nevarīgu, nespējīgu darboties; būt par cēloni tam, ka kļūst nomākts, nevarīgs, nespējīgs darboties
iesākt parasti savienojumā "ko iesākt": darīt, rīkoties; paveikt
pasākt parasti savienojumā "ko pasākt": darīt, rīkoties
likt parasti savienojumā "kur likt": izmantot (ko kur), darīt, iesākt (ko ar ko, ar kādu)
klajā parasti savienojumā "laist klajā": padarīt pieejamu, izmantojamu daudziem, plašai sabiedrībai (piemēram, tēlotājas mākslas, kinomākslas darbu)
rosme parasti savienojumā "rīta rosme": rītarosme
aizkladzināt parasti savienojumā ar "ausis": ilgi, apnicīgi kladzinot, padarīt (uz laiku) nedzirdīgas (ausis)
varīte parasti savienojumos "ar varītēm", "ar vārīti", "par varītēm", "pa varītēm", "par vārīti": ar varu, visiem spēkiem; pārvarot (kāda, kā) pretestību; vārē
piemērot Pārbaudīt (kā) lieluma, formas atbilstību (kam citam), piemēram, pieliekot klāt, uzvelkot virsū; piemērīt (1)
peļņas slieksnis pārdotās produkcijas (sniegto pakalpojumu) apjoms, pie kura kopējie ieņēmumi sakrīt ar kopējām izmaksām un rezultāts ir bez peļņas un zaudējumiem; kritiskais punkts
nodomāt Paredzēt, nolemt, arī iecerēt (parasti ko veikt, darīt)
nostādīt uz kājām Pareizi ievirzīt, padarīt stabilu (piemēram, uzņēmumu, saimniecību)
uzstutēt uz kājām Pareizi ievirzīt, padarīt stabilu (piemēram, uzņēmumu, saimniecību)
uzvest uz ceļa Pareizi ievirzīt, padarīt stabilu (piemēram, uzņēmumu, saimniecību)
ar galvu pareizi, prātīgi, ar apdomu (ko darīt, rīkoties)
žaustelēties Pārgalvīgi kaut ko darīt
žākstīties Pārgalvīgi ko darīt (piemēram, kāpelēt)
žaustīties Pārgalvīgi ko darīt (piemēram, kāpelēt); skraidot dauzīties; nemierīgi žestikulēt
kreizī Pārgalvīgs; tāds, kas darīts, cerot uz lielu veiksmi
pairīt Parīt
pairītā Parīt
pairītu Parīt
parītdien Parīt 2
parītdiene Parītdiena
miglot Pārklājot ar sīkiem šķidruma pilieniem (piemēram, stiklu), darīt (to) vāji caurredzamu, blāvu, nespodru
aizmiglot Pārklājot ar ūdens pilieniem, padarīt vāji caurredzamu
plazmas pārklājums pārklājums, ko izveido ar plazmotronu no ļoti cietiem karbīdiem, nitrītiem u. c. vielām, kuras pārvērš plazmas stāvoklī un uzsmidzina virsmai
krītot pārklāt ar maisījumu, kas gatavots no atduļķota krīta, un līmes ūdens
apmierinātība Pārliecība, izjūta, ka pietiek ar sasniegto, izdarīto
pārbaudīt Pārliecināties, vai (kas) atrodas noteiktā stāvoklī, kārtībā, arī vai kas ir noticis, izdarīts
savilkt Pārmainot (sejas, tās daļas) muskuļu stāvokli, padarīt (to), parasti ievērojami, grumbainu; pārmainot (sejas daļas) muskuļu stāvokli, pavirzīt (to), parasti ievērojami; izveidot sejā (grumbas, smaidu, grimasi u. tml.)
pasamīties Pārmaiņus darīt
pūrisms Pārmērīga tieksme attīrīt valodu no citu valodu elementiem, svešvārdiem
sakviekties Pārmērīgi kviecot nodarīt sev kaitējumu
pār (arī pāri par) mēru, arī pāri mēram pārmērīgi, vairāk nekā vajag (ko darīt)
pārmērēt Pārmērīt
pārmērot Pārmērīt
pārmest Pārmērīt
nokrustot Pārmest krustu (lai atvairītu ļaunumu)
atskaņot Pārraidīt, atveidot, darīt dzirdamu (piemēram, runu, mūziku) - par skaņu pārraides un reproducēšanas aparātiem
bārsla Pārsla, sniegpārsla; krītoša ziedlapa
portaments Pārslīdēšana no vienas skaņas uz otru bez lēcieniem, ko var izdarīt dziedātāji, stīgu instrumenti un bazūne
nolikt pie malas Pārstājot darīt (kādu darbu), atlikt (to) vai neturpināt vairs
apstāt Pārstāt (ko darīt)
nolikt ieročus Pārstāt darboties, darīt ko
nomest (biežāk nolikt) ieročus Pārstāt darboties, darīt ko
pārgribēties Pārstāt gribēt (ko, ko darīt), parasti pēc ilgas gaidīšanas, ciešanās
izsvītrot Pārsvītrojot padarīt (teksta daļu) neietilpstošu tekstā
pārtraukta (arī atlikta) partija partija, kas nav pabeigta, kad pagājis spēlei noteiktais laiks, izdarīts noteikumos paredzētais gājienu skaits, un ko turpina citā, sacensību noteikumos paredzētajā laikā
E122 pārtikas piedeva - azorubīns, karmoizīns, krāsviela (sarkana), dažās valstīs aizliegts, var izraisīt astmu vai hiperaktivitāti, vajadzētu izvairīties cilvēkiem, kas ir jutīgi pret aspirīnu, kancerogēna viela dzīvniekiem
saulrieta dzeltenais FCF pārtikas piedeva E110 (azokrāsviela, dažās valstīs aizliegta), krāsviela (oranža vai dzeltena), var izraisīt astmu, nātreni, siena drudzi, vēdergraizes, hiperaktivitāti, cilvēkiem, kas ir jutīgi pret aspirīnu, vajadzētu izvairīties, kancerogēns
litolrubīns pārtikas piedeva E120 (dažās valstīs aizliegta), var izraisīt astmu, anafilaksi, siena drudzi, nātreni, cilvēkiem, kas ir jutīgi pret aspirīnu, vajadzētu izvairīties
košenils pārtikas piedeva E120 (var būt dzīvnieku izcelsmes, dažās valstīs aizliegta), krāsviela (sarkana), var izraisīt astmu, anafilaksi, siena drudzi, nātreni, cilvēkiem, kas ir jutīgi pret aspirīnu, vajadzētu izvairīties
azorubīns pārtikas piedeva E122, krāsviela (sarkana), dažās valstīs aizliegts, var izraisīt astmu vai hiperaktivitāti, vajadzētu izvairīties cilvēkiem, kas ir jutīgi pret aspirīnu, kancerogēna viela dzīvniekiem
nātrija benzoāts pārtikas piedeva E211 (benzoskābes nātrija sāls), konservants, var veicināt astmu, nātreni, mutes un ādas kairinājumus, hiperaktivitāti, anafilaksi, cilvēkiem, kas ir jutīgi pret aspirīnu, vajadzētu izvairīties
kālija benzoāts pārtikas piedeva E212 (sintētiska viela, benzoskābes kālija sāls), konservants, var izraisīt astmu, nātreni, ekzēmu, alerģiskas reakcijas, kuņģa kairinājumu, vajadzētu izvairīties cilvēkiem, kas ir jutīgi pret aspirīnu
nātrija propil-p-hidroksibenzoāts pārtikas piedeva E217, konservants, var izraisīt astmu, nātreni, kuņģa kairinājumu, alerģisku kontakta dermatītu, vajadzētu izvairīties cilvēkiem, kas ir jutīgi pret aspirīnu
nātrija sulfīts pārtikas piedeva E221 (sintētisks; sērpaskābes nātrija sāļi), konservants, var veicināt astmu, kuņģa kairinājumu, caureju, vajadzētu izvairīties cilvēkiem, kam ir nieru vai aknu darbības traucējumi
kālija acetāts pārtikas piedeva E261 (etiķskābes kālija sāls), skābuma regulētājs, konservants, vajadzētu izvairīties lietot cilvēkiem ar pavājinātu nieru darbību vai sirds slimībām
oktilgallāts pārtikas piedeva E311 (sintētiska viela, galluskābes sāls), antioksidants, apēdot vidēji toksisks, var izraisīt alerģiskas reakcijas, kuņģa kairinājumu, cilvēkiem, kas ir jutīgi pret aspirīnu, vajadzētu izvairīties
kalcija laktāts pārtikas piedeva E327, pārtikas skābe, buferviela, tiek uzskatīta par nekaitīgu lietošanai uzturā, bet var radīt sirds, kuņģa un zarnu darbības traucējumus; cilvēkiem, kam piemīt laktozes nepanesība, vajadzētu izvairīties
kālija tartrāti pārtikas piedeva E336 (vīnskābes kālija sāls), skābuma regulētājs, stabilizētājs, vajadzētu izvairīties cilvēkiem, kam ir pavājināta nieru vai aknu darbība, kā arī augsts asinsspiediens, tūska vai sirdsdarbības traucējumi
kālija nātrija tartrāts pārtikas piedeva E337 (vīnskābes nātrija un kālija sāls; Rošela sāls), skābuma regulētājs, stabilizētājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai pārtikā, bet ieteicams izvairīties cilvēkiem, kas slimo ar tūsku, augstu asinsspiedienu, sirds, nieru, vai aknu slimībām
nātrija sulfāti pārtikas piedeva E514 (sērskābes nātrija sāļi), skābuma regulētājs, konservants, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai pārtikā nelielā daudzumā, bet vajadzētu izvairīties cilvēkiem, kam ir nieru vai aknu darbības traucējumi
nātrija alumīnija skābais fosfāts pārtikas piedeva E541, emulgators, skābuma regulētājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā, cilvēkiem, kas slimo ar nieru vai sirds slimībām, vajadzētu izvairīties vai lietot ierobežoti
nātrija glukonāts pārtikas piedeva E576 (glukonātskābes nātrija sāls), skābuma regulētājs, sekvestrants, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā, cilvēkiem, kuri slimo ar sirdi vai ir augsts asinsspiediens, vajadzētu izvairīties vai lietot ierobežoti
kalcija diglutamāts pārtikas piedeva E623, garšas un aromāta pastiprinātājs, var veicināt astmu, cilvēkiem, kas jutīgi pret aspirīnu, vajadzētu izvairīties lietot
E154 pārtikas uzlabotājs - brūnais FK, krāsviela, iespējamā iedarbība - var izraisīt astmu, alerģijas, var ietekmēt nieres, aknas, sirdi, vajadzētu izvairīties pret aspirīnu jūtīgiem cilvēkiem, nav ieteicams bērniem
E249 pārtikas uzlabotājs - kālija nitrīts, konservants, iespējamā iedarbība - astma, nieru iekaisums, reibonis, galvassāpes, nav atļauts uzturā bērniem līdz 6 mēnešu vecumam
E336 pārtikas uzlabotājs - kālija tartrāti, antioksidants, skābuma regulētājs, iespējamā iedarbība - cilvēkiem, kuriem pavājināta nieru vai aknu darbība vajadzētu izvairīties, augsts asinsspiediens
E250 pārtikas uzlabotājs - nātrija nitrīts, konservants, iespējamā iedarbība - nelabums, galvassāpes, reibonis, nav atļauts bērniem līdz 6 mēnešu vecumam domātā pārtikā
E514 pārtikas uzlabotājs - nātrija sulfāti, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - nelielā daudzumā uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, ādas kairinājums, cilvēkiem ar nieru vai aknu darbības traucējumiem vajadzētu izvairīties
pārpucēt Pārtīrīt
mest mieru pārtraukt (kādu darbu, ko darīt)
piestāt Pārtraukt (ko darīt); pārstāt
destilēt Pārtvaicēt (šķidrumu), lai (to) attīrītu vai lai iegūtu citādu šķīduma koncentrāciju
destillēt Pārtvaicēt, attīrīt; destilēt
izlīst kā kamielim caur adatas aci pārvarēt ļoti lielas grūtības un izdarīt gandrīz neiespējamo
pārvirt Pārvārīt
savirt Pārvārīt
sažļudzināt pārvārīt, vārot izšķīdināt
pārvirt pārvārīties
atvirt Pārvārīties
izļurbēt Pārvārīties
izļurēt Pārvārīties
izļurbt Pārvārīties; izļurbēt
saņemties Pārvarot bailes, kautrību u. tml., iedrošināties, spēt (ko paveikt, izdarīt)
reakceptācija Pārveduma vekseļa pieņemšana jaunam akceptam, ja pirms tam akcepts izdarīts ar ierobežojumiem
uzķīlēt Pārveidot, padarīt ātrāku
uzčinīt Pārveidot, salabot, padarīt ātrāku
satjūningot Pārveidot, uzlabot, padarīt ātrāku
izkropļot Pārvērst, padarīt neatbilstošu (dabiskajai formai, izskatam)
nolīt Pārvērsties lietū, samērā lielos krītošos ūdens pilienos (par mākoņiem, miglu)
brauciens pārvietošanās ar transportlīdzekli uz noteiktu galamērķi vai pa noteiktu maršrutu ar mērķi kaut ko darīt, pieredzēt
iemanīties Pasākt (ko darīt)
pieejamības nodrošināšana pasākumi un procedūras, ko veic sociālās institūcijas, lai padarītu to pakalpojumus piejamākus klientūrai
bērna aizsardzība pasākumi, kas tiek veikti, lai pasargātu bērnus no tīšām vai neuzmanības dēļ nodarīta ļaunuma
drošs sekss pasākumu kopums, kas palīdz izvairīties no inficēšanās ar HIV
racionalizācija Pasākumu kopums, kuru mērķis ir padarīt (ko, parasti darbību, norisi ražošanā, arī ražošanas produkciju) lietderīgāku, vienkāršāku, lētāku u. tml.; šādu pasākumu kopuma realizēšana
Lielā depresija pasaules ekonomikas krīze 20. gs. 20. gadu beigās - 30. gadu sākumā, ko izraisīja Volstrītas banku sabrukums 1929. gada 29. oktobrī, kad dažās stundās ASV akciju kopējā vērtība nokritās par vairākiem miljoniem dolāru
ievadīt Paskaidrojot, iepazīstinot (piemēram, ar kādu parādību), padarīt (to) saprotamu, zināmu
izslēpties Paslēpties, izbēgt, izvairīties
vasīties Paslēpties, izvairīties
losts Paslēptuve, iedobums, ligzda; mājputnu lakta, putnu būrītis
saasināt Pasliktināt (attiecības starp cilvēkiem, cilvēku grupām, valstīm); padarīt asu, krasu (konfliktu, pretrunas u. tml.)
izjundēt Pasludināt, izpaust, darīt zināmu
pagaut Paspēt (izdarīt)
pasteigt Paspēt (ko padarīt laikā)
blāvpasta Pasta, ko tipogrāfijās lieto krāsu spīduma mazināšanai; blāvi žūstošām pakrāsu krāsām pieliek smalku krītu
lievarēt Pastaigāties, blandīties apkārt, laipot, izvairīties
lieverēt Pastaigāties, blandīties apkārt, laipot, izvairīties
padukurēt Pastampāt (vārītus kartupeļus)
abrkasis Pastarītis
cēlājs Pastāvīgs, aktīvs darītājs --> celt
pacēlājs Pastāvīgs, aktīvs darītājs --> pacelt
pārcēlājs Pastāvīgs, aktīvs darītājs --> pārcelt
krāsainais krītiņš pasteļa tehnikā izmantojamā sausā krāsa, ko iegūst, sapresējot krāsu pigmentus ar krītu (arī ģipsi, talku u. tml.) un īpašu līmes maisījumu; pasteļkrāsa
pats Pastiprina nojēgumu par patstāvīgu darbības darītāju, uz kuru norāda atgriezeniskais vietniekvārds
aktivizēt Pastiprināt aktivitāti; padarīt rosīgu (darbību)
sabiezināt Pastiprināt, arī padarīt biežu (kādu darbību); panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, norise) pastiprinās, kļūst biežs
labi Pastiprināti, intensīvi (ko darīt, veikt)
pamatīgi Pastiprināti, intensīvi (ko darīt, veikt)
padzievāt Pastrādāt, padarīt
nest upuri pašaizliedzīgi darīt ko, rīkoties kā kāda labā, kāda mērķa dēļ
uzupurēties Pašaizliedzīgi ko darīt, atsakoties no kā, liedzot ko sev cita labā; arī ziedoties
ņemt kājas apakšā pašam gribēt, censties, spēt ko darīt
pašdarināts Pašdarītais
pašdarināts Pašdarīts (1)
pašdedzināts Pašdarīts (parasti par kandžu)
džindža Pašdarīts degvīns
miestiņš Pašdarīts, parasti salds, alus
svilpene Pašķidra tauku putra; ar taukiem vārīta putraimu putra; skābā putra no rudzu miltiem
altigrāfs Pašrakstītājs augstummērītājs
šorīt Pašreizējā rītā, pašreizējās dienas rītā
šorīts Pašreizējais rīts, pašreizējās dienas rīts
norādīšana pateikšana paziņošana (ko darīt, kā rīkoties), norādījumu došana
atklāt mīlestību pateikt, darīt zināmu (kādam), ka (viņu) mīl
atklāt sirdi Pateikt, darīt zināmu (kādam), ka (viņu) mīl
iedot Pateikt, darīt zināmu (piemēram, adresi, telefona numuru)
uzdot pateikt, darīt zināmu (piemēram, adresi, telefona numuru); sniegt ziņas, datus
iebilst Pateikt, ka nepiekrīt (kam), ka vēršas (pret ko), apšauba (ko)
norādīt pateikt, noteikt, arī paziņot (kā rīkoties, ko darīt)
patentzilais Patentzillais V - pārtikas piedeva E131 (akmeņogļu darvas vai azokrāsviela; dažās valstīs aizliegts), krāsviela (zilgani violeta), var veicināt astmu, anafilaksi, nātreni, hiperaktivitāti, alerģiskas reakcijas, cilvēkiem, kas ir jutīgi pret aspirīnu, vajadzētu izvairīties
netēvis Patēvs, kuru apstākļi kavē kaut ko darīt bērna labā
pasatīrīties Patīrīt (1)
pabirstēt Patīrīt ar suku
pabrucināt Patrīt (izkapti)
pistunga Patronas galā ieliekama, sitiena iedarbībā viegli uzliesmojošu vielu pildīta maza metāla cepurīte šaujamā pulvera aizdedzināšanai; pistons (1)
dezertēt Patvaļīgi aiziet (no savas karaspēka daļas); izvairīties (no iesaukšanas karadienestā)
pauriņi Paurītis (1)
paurīši Paurītis (1)
teikties Paust (kādu apņemšanos), solīties (ko darīt); sacīties (2)
sacīties Paust (kādu apņemšanos), solīties (ko darīt); teikties (2)
pamest ar roku (kaut kam) paust vienaldzību, bezcerību, neticību; atteikties no kaut kā, pārtraukt ko darīt
lasīt Paust, darīt zināmu mutvārdiem (parasti lekcijas, referāta u. tml. veidā)
pavirt Pavārīt
dzirksnis Pavasara rītos par ledu sasalušais ūdens, kas dienā saulē izkusis
ievest kārdināšanā pavedināt (kādu) darīt ko aizliegtu, nosodāmu
sadarīt Paveikt (parasti daudz); izdarīt (parasti daudz nevēlama)
apiet (arī apmest, aptecēt, izmest, piekopt u. tml.) mājas (arī rīta, vakara) soli paveikt nepieciešamos mājas (arī rīta, vakara) darbus
apiet (biežāk apkopt, arī aptecēt, apmest) mājas (arī rīta, vakara) soli paveikt nepieciešamos mājas (rīta, vakara) darbus
apkopt (retāk aptecēt, apiet, apmest) mājas (arī rīta, vakara) soli paveikt nepieciešamos mājas (rīta, vakara) darbus
apmest (biežāk apkopt, arī aptecēt, apiet) mājas (arī rīta, vakara) soli paveikt nepieciešamos mājas (rīta, vakara) darbus
aptecet (biežāk apkopt, arī apmest, apiet) mājas (arī rīta, vakara) soli paveikt nepieciešamos mājas (rīta, vakara) darbus
apiet (arī apmest, aptecēt, izmest, piekopt u. tml.) vakara (arī rīta, mājas) soli paveikt nepieciešamos vakara (arī rīta, mājas) darbus
atgūt nokavēto paveikt to, kas nav laikā izdarīts
iztenkt Paveikt, izdarīt
nomiglot Paveikt, izdarīt; novest līdz galam, tikt galā (ar ko)
nodzīvot Paveikt, padarīt (darbu); no kopt (piemēram, lauku)
apdarīt Paveikt, padarīt (daudzus vai visus darbus)
apdarīties Paveikt, padarīt (daudzus vai visus darbus)
apsapravīties Paveikt, padarīt visus darbus
pabeigt Paveikt, padarīt, izpildīt (ko iesāktu) pilnīgi, līdz galam
nobeigt Paveikt, padarīt, izpildīt (ko) pilnīgi, līdz galam; pabeigt (1)
apgaut Paveikt, padarīt; savākt, salikt
gandarījums paveikta darbība, rezultāts --> gandarīt (2)
izmērījums paveikta darbība, rezultāts --> izmērīt
kausējums paveikta darbība, rezultāts --> kausēt 1(2); termiski apstrādājot, attīrīta viela, arī viendabīgā masā, materiālā pārvērsta viela
krītojums paveikta darbība, rezultāts --> krītot (1)
pamudinājums paveikta darbība, rezultāts --> pamudināt; arī ierosinājums, norādījums (ko darīt)
paskubinājums paveikta darbība, rezultāts --> paskubināt; arī ierosinājums, norādījums (ko darīt); arī pamudinājums
pasvītrojums paveikta darbība, rezultāts --> pasvītrot (1); svītra, kas ir pavilkta (parasti zem kādas teksta daļas), lai padarītu (to) atšķirīgu
piegriezums paveikta darbība, rezultāts --> piegriezt 2(2); papildus iemērītā, piešķirtā zeme
trinums paveikta darbība, rezultāts --> trīt (1)
uzmērījums paveikta darbība, rezultāts --> uzmērīt (1)
vārījums paveikta darbība, rezultāts --> vārīt (1)
vārījums paveikta darbība, rezultāts --> vārīt (2); vārot gatavotais produkts, viela
likt Pavēlēt, dot rīkojumu (ko darīt, kā rīkoties), teikt (lai izdara ko)
pasvītrot Pavilkt svītru (parasti zem kādas teksta daļas), lai padarītu (to) atšķirīgu
sačunčināt pavirši (kādu darbu) padarīt, (kādu priekšmetu) pagatavot
pleskāties Pavirši darīt darbus; slaistīties
apuļināt Pavirši darīt kādu darbu
sačurkulēt Pavirši darīt, slikti lāpīt
ņerglīt Pavirši kaut ko darīt
nokraistīt Pavirši kaut ko izdarīt, nokārtot
tutināt Pavirši ko darīt
pazvelt Pavirši padarīt
savīžot Pavirši padarīt
apgūbāt Pavirši padarīt (darbu)
saķēburot Pavirši, nejēdzīgi padarīt (kādu darbu)
iemuļļāt Pavirši, nekārtīgi (ko) izdarīt (piemēram, iesēt)
apmuļļāt Pavirši, nekārtīgi paveikt; nepadarīt līdz galam
bakstēt Pavirši, nemākulīgi (ko) darīt (parasti adīt)
bakstīt Pavirši, nemākulīgi (ko) darīt (parasti adīt)
sapļepināt Pavirši, nemākulīgi samūrēt, aizdarīt (ar kādu vielu)
sapļokāt Pavirši, nemākulīgi samūrēt, aizdarīt (ar kādu vielu)
saliešķēt Pavirši, neveikli (kaut ko) darīt, taisīt
kā mazu suni pavisam vienkārši, kā nieku, kaut ko viegli izdarīt
piezemēt Pazemināt, padarīt ikdienišķu, parastu
debetnota Paziņojums par klienta kontā izdarīto debetējumu
afišēt Paziņot ar afišu; darīt zināmu, reklamēt
atvēstīt Paziņot, darīt zināmu
pienest Paziņot, darīt zināmu (kādam)
apvēstīt Paziņot, darīt zināmu (personu rindai)
izsaukt Paziņot, darīt zināmu mutvārdiem (daudziem klausītājiem)
eruca Pazvērītes
pēcparītā pēc divām dienām; aizparīt
kāda uzdevumā pēc kāda cilvēka norādījuma, rīkojuma (ko darīt)
pārmaiņus pēc kārtas (darīt) vienu un otru; pēc kārtas (vērsties) pie viena un otra
uzrādīt pēc oficiāla pieprasījuma, noteikumiem parādīt (parasti dokumentus); darīt ko zināmu, parādot to (piemēram, dokumentu, priekšmetu)
nošķīstīt pēc reliģiskiem vai mitoloģiskiem priekšstatiem - ar īpašu rituālu atbrīvot no grēkiem, padarīt morāli tīru
nošķīstīties pēc reliģiskiem vai mitoloģiskiem priekšstatiem - ar īpašu rituālu atbrīvoties no grēkiem, padarīt sevi morāli tīru
nogrēkoties pēc ticīgo priekšstatiem - izdarīt ko neatbilstošu reliģijas normām
PSGN Pēcstreptokoku glomerulonefrīts (angļu "post-streptococcal glomerulonephritis")
pastaris Pēdējais bērns ģimenē; pastarītis
pedelītis Pēdējais bērns ģimenē; pastarītis
izlēkt no eņģēm pēkšņi darīt, arī notikt ne tā, kā parasts, kā gaidīts
pārtraukt pēkšņi pārstāt, neturpināt (ko darīt, veikt)
iegribēties pēkšņi vēlēties (ko darīt, ko)
satrukt Pēkšņi, strauji (parasti satraukumā) sākt ko darīt, rīkoties
līdzsvarojums Peldlīdzekļa guļa ūdenī - ja projektētā jahtas ūdenslīnija sakrīt ar faktisko ūdens virsmas līniju, saka, ka jahta guļ uz taisna ķīļa
Cladopodiella fluitans peldošā zemzarīte
pelēkā karte pelēka kartona loksne, kas atstaro 18% uz tās krītošās gaismas; izmanto eksponometrijā precīzas ekspozīcijas noteikšanai un eksponometru normēšanai
makstene Pelēkā makstsēne ("Amanata vaginata", senāk "Amanitopsis vaginata"), himēnijsēņu klases atmateņu rindas mušmiru dzimtas ēdama lapiņsēne mēreni lielu pelēkbrūnu cepurīti, kam pamitra spīdīga virsa, un pagaru brūnu kātiņu, ap kura paplašināto pamatu diezgan liela maksts, gaļa balta un trausla
andezīts Pelēks vai melns efuzīvs iezis, kas sastāv no plagioklaziem un viena vai vairākiem tumšajiem minerāliem (biotīta, amfiboliem, piroksēniem); pēc izplatības otrais (aiz bazalta) vulkānisko izlijumiežu tips, mineraloģiski un ķīmiski līdzīgs diorītam, ir tā efuzīvais ekvivalents; Latvijā sastopams Ādažu-Inčukalna rajonā apakšproterozoja Ādažu slāņkopā
riolīts Pelēks vai sārts efuzīvs iezis, kas pēc ķīmiskā sastāva ir līdzīgs granītam, sastāv no stiklainas vai slēptkristāliskas pamatmasas ar kvarca un laukšpatu kristālu ieslēgumiem; izmanto par būvmateriālu; liparīts (krievu un vācu literatūrā)
pentrīts Pentaeritrīttetranitrāts C(CH2ONO2)4, sprāgstviela, balts adatveidīgu kristālu pulveris
lielais peptokoks peptokoku suga ("Peptococcus magnus"), ar lielām šūnām; visbiežāk atrodams klīniskajos paraugos, septiska artrīta un mīksto audu infekcijas gadijumā
skleromalācija Perēkļaina cīpslenes atmiekšķēšanās, vērojama reimatoīdā artrīta slimniekiem
kalcinozs periartrīts periartrīts, kam raksturīga kalcija sāļu nogulsnēšanās locītavas tuvumā
fibrolipomatozs nefrīts perinefrīts ar saistaudu un nieru tauku kapsulas proliferāciju
perforācija periodisku, nelielu iegriezumu veidošana, lai novērstu lokāmo burtnīcu pabiezinājumus muguriņas locījuma vietā, kā arī lai padarītu ērtāku dokumentu, čeku grāmatiņu, kalendāru, pastmarku lietošanu
metroperitonīts Peritonīts kā metrīta sekas
iepērt Peroties padarīt (pirtsslotu) lokanu, mīkstu, piekļāvīgu
muisteris persona, kam patīk komandēt citus (darbos, ko pats būtu varējis viegli izdarīt)
kvīrs persona, kas nav heteroseksuāla vai kuras dzimtes identitāte nesakrīt ar piedzimstot piešķirto
kvīrs persona, kas nav heteroseksuāla vai kuras dzimtes identitāte nesakrīt ar piedzimstot piešķirto, vai kas veido ētiskas nemonogāmas personīgās attiecības
pabalstītājs persona, kas palīdz izdarīt noziegumu ar aktiem, kuri neietilpst paša nozieguma sastāvā un nav arī kūdīšana
apdrošinātājs persona, kas pilnvarota izdarīt apdrošināšanu, pārstāv apdrošināšanas iestādi
cietušais persona, kurai ar noziegumu nodarīts morāls, fizisks vai mantisks kaitējums
apmērītājs persona, kurai ir tiesības izdarīt sporta peldlīdzekļu apmērīšanu, parakstīt mērgrāmatas un ar personisko zīmogu apzīmogot apmērītās buras
kontaktpersona persona, kuras telefons vai atrašanās vieta darīta zināma atklātībai un kura kādas personas, organizācijas, uzņēmuma u. tml. vārdā kontaktējas ar ieinteresētām personām
piesaistība noziedzīgam nodarījumam personas darbība vai bezdarbība, kas saistīta ar citas personas izdarīto noziedzīgo nodarījumu, bet nav to izraisījusi vai palīdzējusi tai nodarījuma izdarīšanā, tāpēc tādu darbību vai bezdarbību nevar uzskatīt par līdzdalību noziedzīgā nodarījumā
labprātīga atteikšanās personas pilnīga un labprātīga atteikšanās no uzsākta noziedzīga nodarījuma izdarīšanas līdz galam, pastāvot faktiskai iespējai to izdarīt un apzinoties šo iespēju
subjektīvā puse personas psihiskā attieksme pret viņas izdarīto darbību vai bezdarbību un to izraisītajām sekām
peļņas sliekšņa analīze pētīšanas metode, ko izmanto, lai salīdzinātu kā kopējās izmaksas un peļņa mainās atkarībā no pārdošanas ieņēmuma (neto apgrozījuma), un noteiktu, kāds pārdošanas apjoms (neto apgrozījums) vajadzīgs, lai izvairītos no zaudējumiem vai iegūtu vēlamo peļņas lielumu
reabilitācija pie kriminālatbildības nelikumīgi sauktās personas personisko, mantisko un nemantisko tiesību atjaunošana, nodarīto materiālo zaudējumu, kā arī zaudētā labuma atlīdzināšana pilnā apjomā likumā paredzētajā kārtībā
piestaravēt Piecept, pievārīt (pietiekami, daudz)
piesolīt Piedāvāt (kāda labā ko paveikt, izdarīt)
piesolīties Piedāvāties (ko paveikt, izdarīt)
pierīstīties Pieēsties steigā, lielākā daudzumā; pierīties (2)
pietrainīties Pieēsties, pārlieku pierīties
saklesēties Pieēsties, pierīties
saklesties Pieēsties, pierīties
DDP piegādāts ar nodevas samaksu (angļu "delivered duty paid") - pārdevējs izpilda saistības piegādāt preces, kad tās ir padarītas pieejamas noteiktajā vietā valstī, uz kuru preces importē
DDU Piegādāts bez nodevas samaksas (angļu "delivered duty unpaid") - pārdevējs izpilda savas saistības piegādāt preces, kad tās ir padarītas pieejamas noteiktajā vietā valstī, uz kuru preces importē
pieskudēt Piegružot, padarīt netīru (telpu, platību)
grūtdarīt Pieiet par tuvu, darīt sāpes
atļaut pieklājības forma, paziņojot klātesošajiem par nodomu ko darīt
ļaut pieklājības forma, paziņojot par nodomu ko darīt
arlaburīt Pieklājības teiciens, atsveicinoties no rīta
arlaburītu Pieklājības teiciens, atsveicinoties no rīta
labrīt Pieklājības teiciens, sasveicinoties no rīta
parakstīties Piekrist (ko darīt)
sankcija Piekrišana, atļauja (piemēram, izdarīt kratīšanu, arestēt personu)
aizbalss Piekrītoša balss (balsojumā)
līkša Piekrītošs žests
ladi Piekrītu
piektrīts Piektdienas rīts
aplabināties Pielabināt sev suni, darīt sev draudzīgu
balinēt Pielejot pienu, panākt, ka ēdiens kļūst gaišāks; aizdarīt ar pienu, krējumu
asimilēt Pielīdzināt sev, padarīt sev līdzīgu (tautu, cilvēku grupu)
asimilēt Pielīdzināt, padarīt (kādu valodu) sev līdzīgu (par valodu)
apozīcija Pielikums, apzīmētājs lietvārds (tai pašā locījumā, kādā ir vārds, kuram tas pakārtots), piemēram, vāverīte kuplastīte
piemērēt Piemērīt
pieķēzīt Piemēslot (1); padarīt ļoti netīru, neizmantojamu
pieskust Piemizot (nevārītus kartupeļus pietiekami, daudz)
batviņi Pienā vai taukos vārītas biešu lapas
saistība Pienākums (pret kādu), nepieciešamība ko darīt, veikt (kāda labā)
nolemt Pieņemt lēmumu (ko darīt)
laimots Piepildīts, padarīts laimīgs
cinobrsarkanā piepe piepju dzimtas piepe ("Pycnoporus cinnabarina"), kas aug uz lapkoku kritalām, tai augļķermeņa cepurītes virspuse ir bāli oranža, apakšpuse — spilgti ķieģeļsarkana
kopaugošā aitupiepe piepju sēņu aitupiepju ģints suga ("Albatrellus confluens"), sastopama reti, augļķermeņa cepurīte dzeltenbrūna līdz sarkanīga, augļķermeņi veido 10-30 cm platas kopas, kam kopējs sazarots kātiņš un 5-12 kopā saaugušas cepurītes
parastā sērapiepe piepju sēņu ģints ("Laetiporus sulphureus"), augļķermeņi lieli, līdz 1 m plati, mīksti, vēlāk sīksti; sastāv no daudzām oranždzeltenām, vēdekļveidīgām vai kopā saaugušām neregulāras formas cepurītēm, lapkoku (ozolu, vītolu, ošu) stumbru parazīts, izraisa serdes brūno trupi; jauni augļķermeņi ēdami
posa piepju sēņu masa, kas sārma iedarbībā tiek padarīta mīksta un sarullēta brūnos, mīkstos gabalos; poss
izspiešana Pieprasījums bez tiesiska pamata atdot mantu vai tiesību uz mantu vai izdarīt kādas mantiska rakstura darbības, piedraudot ar vardarbību cietušajam vai viņa tuviniekiem, piedraudot izpaust apkaunojošas ziņas par cietušo vai viņa tuviniekiem, piedraudot iznīcināt viņu mantu vai nodarīt viņiem citu kaitējumu
ierakstīt Pierakstīt, lai izdarītu uzskaiti; reģistrēt
ieņemties Pierast (ko darīt, parasti ko nevēlamu)
pieriedīt Pierīkot (2), izrīkot, likt darīt
atrīties Pierīties
piepīt Piesaistīt, iesaistīt (kādā, parasti nevēlamā, pasākumā, stāvokli), padarīt par (kāda, parasti nevēlama, pasākuma) līdzdalībnieku, līdzzinātāju
piefiksēt Piesienot, pielīmējot u. tml. padarīt nekustīgu, piestiprināt
piedauzīt Piesitot (pie kā), atsitot (pret ko), padarīt sāpīgu (ķermeņa daļu.)
iemaut Piespiest (kādu) ko darīt
ielikt kloķi piespiest darīt (ko) kā sodu
zapragaķ Piespiest kaut ko darīt
prikoloķ Piespiest kaut ko izdarīt
kūčys piestā no sēnalām "apgrūzti" izžāvēti un izvārīti miežu graudi
sacukurot Piešķirt (kam) pārspīlēti pozitīvas īpašības, pārspīlēti izskaistināt (ko); padarīt pārspīlēti laipnu, pieglaimīgu (piemēram, balsi)
arhaizēt Piešķirt senatnīgu, novecojušu formu; padarīt arhaisku
darotīt Piešūt (auduma gabalu), lai padarītu garāku apģērbu
uzsolīties Pieteikties, apsolīties (ko darīt)
izgurdināt Pietiekami nogurdināt, padarīt piekusušu
izknierēties pietiekoši ilgi ar knābi tīrīt sev spalvas
izpļūtināt pietiekoši ļaut caurejai iztīrīt iekšas
atgalēt Pievārēt, padarīt
pievirt Pievārīt (pietiekami, daudz)
izlauzt zobus pieveikt, padarīt nekaitīgu; bargi pārmācīt
izslēgties Pievēršot uzmanību (kam), izolēties, izvairīties (piemēram, no apkārtējās vides, no kā traucējoša)
piekļaut Pievienojot (kādam kopumam, sistēmai), padarīt par (tās) sastāvdaļu, dalu
atšķaidīt Pievienojot (šķīdumu), samazināt (kā) koncentrāciju, arī padarīt (ko) šķidrāku
piekrišana Pievienošanās (kādam viedoklim, uzskatam, ierosinājumam); pozitīva atbilde, kas rada iespēju kam notikt, norisināties vai apliecina gatavību, ko darīt
papildināt Pievienot (piemēram, izstrādājumam, veidojumam) kādu detaļu, elementu (lai padarītu to lietderīgāku, glītāku u. tml.); būt par cēloni tam, ka (piemēram, izstrādājums, veidojums) kļūst lietderīgāks, glītāks u. tml.
dienasgrāmata Piezīmes pa dienām par pieredzēto, padarīto, par saviem pārdzīvojumiem, pārdomām u. tml. (ko raksta atsevišķs cilvēks, retāk kolektīvs)
pigmajs Pigmejs; pundurītis
bucene Pīlādzis, ļaunu garu un skauģu atvairītājs
svētināt Pildīt ar svētumu, padarīt svētu
aiztaisīt Pildot, bāžot (ko iekšā, priekšā), aizdarīt (spraugas, caurumus u. tml.)
piepilināt Pilinot (ko) lielākā daudzumā, padarīt slapju, arī notraipīt (piemēram, grīdu)
nopilināt Pilinot (ko), ļaujot pilēt (kam), padarīt slapju, mitru, arī notraipīt (ar to); izdalot pilienus, padarīt slapju, mitru, arī notraipīt (ko)
sacirsties uz deviņi pilnā gatavībā kaut ko darīt; saposties
reproduktīvā veselība pilnīga fiziskā, garīgā un sociālā labklājība jebkurā aspektā, kas saistīts ar reproduktīvo sistēmu, tās funkcijām un procesiem, kā arī spēja radīt pēcnācējus un brīvi izlemt, vai to darīt, un kad un cik bieži to darīt
paralīze pilnīga muskuļu nespēja izdarīt aktīvu kustību
trieka Pilnīga muskuļu nespēja izdarīt aktīvu kustību; paralīze
rekultivācija Pilnīga vai daļēja ainavas atjaunošana pēc saimn. darbības rezultātā izdarītiem postījumiem (zemes nolīdzināšana, meža stādīšana, dīķu ierīkošana)
sakņopkāt pilnīgi aizdarīt ar spiedpogām
zaudēt galvu pilnīgi apmulst, apjukt; uztraukties, nesaprast, ko darīt
pazudināt pilnīgi sabojāt, padarīt nevērtīgu (piemēram, mākslas darbu)
akreditēt Pilnvarot (kādu) saņemt naudu vai izdarīt tirdzniecības operācijas
Skuju pilskalns pilskalns Aglonas pagasta Skuju ciemā, ir \~15 m augsts paugurs, postīts ar 1. un 2. pasaules kara ierakumiem, plakums - \~45 x 25 m, nogāžu augšdaļa (4-5 m) mākslīgi padarīta stāvāka
Lazdu kalns pilskalns Gulbenes novada Beļavas pagastā, ir savrups, 15 m augsts paugurs, tā nogāzēs, kas augšdaļā mākslīgi padarītas stāvākas, izveidotas terases, nocietināts ar grāvi un valni, plakums 60 x 75 m, postīts 20. gs. 60. gados plakumā izbūvējot estrādi
Vecsātu pilskalns pilskalns Jaunsātu pagastā pie pansionāta "Ķīši", \~2 km uz ziemeļrietumiem no bijušās Vecsātu muižas, ir savrups \~15 m augsts, ieapaļš paugurs, tā nogāzes mākslīgi padarītas stāvākas, plakums — 40 x 20 m, domājams, ka bijis apdzīvots 9.-12. gs.
Vējavas pilskalns pilskalns Jumurdas pagastā, ir savrups, 25 m augsts paugurs, kura nogāzes mākslīgi padarītas stāvākas, plakums — 50 x 15 m, austrumu un rietumu nogāzē 4 un 8 m zem plakuma līmeņa izveidotas terases, postīts, izmantojot par atpūtas vietu pēc 1. pasaules kara un 2. pasaules karā nogāzēs ierīkoti bunkuri, datējums nav zināms
Vikmestes pilskalns pilskalns Krimuldas pagastā, Vikmestes labajā krastā, ir reljefa veidojums, ko norobežo 2 gravas ar stāvām nogāzēm, kas augšdaļā mākslīgi padarīts vēl stāvākas, rietumu pusē nocietināts ar grāvi un valni, plakums četrstūrveidīgs 75 x 55 m, domājams, ka 11.-13. gs. to apdzīvojuši lībieši, izteiktas domas, ka saistāms ar 13. gs. vēstures avotos minēto Kubeseli
Sidgundas pilskalns pilskalns Mālpils pagastā pie Sudas un Mērgupes satekas, pret upēm vērstās \~7 m augstās nogāzes mākslīgi padarītas stāvākas, bet austrumu pusi norobežo līdz 5 m augsts valnis un staigna ieplaka, plakums — \~70 x 60 m, postīts, izmantojot lauksaimniecībā; Vecais kalns
Plāteres pilskalns pilskalns Ogres novada Madlienas pagastā, ir \~10 m augsts paugurs, kam nolīdzināta virsa un nogāzes mākslīgi padarītas stāvākas, plakums — ovāls \~100 x 50 m, bijis apdzīvots 5.-12. gs.
Saldu Piliņgore pilskalns un senkapi Konstantinovas pagastā, pilskalns ir 13 m augsts paugurs, kura nogāzes mākslīgi padarītas stāvākas, plakums — 40 x 20 m, rietumu, ziemeļu un ziemeļaustrumu pusē \~4-5 m zem plakuma līmeņa ierīkota 2-2,5 m plata terase, ir ziņas, ka pilskalnā atrastas senlietas un cilvēku kauli, datējums nav zināms
Zabornajas pilskalns pilskalns Višķu pagastā, \~13 m augusts, savrups paugurs Tartaka labajā krastā, nogāzes mākslīgi padarītas stāvākas, apliec terase, plakums — \~70 x 60 m, bijis apdzīvots 5.-8. gs.
Vīnakalns pilskalns, kas atradās Tīnūžu pagastā, bija morēnu paugurs, kura nogāzes mākslīgi padarītas stāvākas, plakumu (platība - 420-460 kvadrātmetri), apjozusi 6-10 m plata nocietinājumu josla ar valni, koka aizsargsienu un ieeju ziemeļu pusē, norakts ap 1970. g. būvējot Rīgas-Ogres autoceļu
proprietas Pilsoņu (kvirītu) īpašuma tiesības senajā Romā
aizpīt Pinot aizdarīt, (piemēram, spraugu, caurumu)
Ornithogalum pyramidale piramidālā baltstarīte
sērdzelzs Pirīts
pusbrokasts Pirmā rīta maltīte pirms īstām brokastīm; ēdamreize ap diviem naktī (ziemā, linu apstrādājamā laikā)
agri pirmajās rīta stundās
kvirītu tiesības pirmatnējās romiešu tiesības, kur lēmumus pieņēma kvirītu sapulcēs
mandagrīts Pirmdienas rīts
PMS Pirmsmenstruālais sindroms - specifiska sievietes organisma reakcija, kas parādās apmēram piecas dienas pirms menstruācijām, kad strauji krītas estrogēna līmenis un strauji pieaug progesterona līmenis
pītiņš Pītenes - ēdiens no vārītiem un grūstiem zirņiem ar sīpoliem un kaņepēm
vģies pīts žogs kāpās, lai atvairītu smiltis
šellaks Plānās lapiņās izstrādāta, dzeltenās krāsas gumijas laka, ko iegūst no Austrumindijā augoša vīģu koka tīrītiem sveķiem; lieto mēbeļu rūpniecībā pulēšanai un piemaisījumā krāseļļām spīdīgas virsmas iegūšanai
rīta zvaigzne planēta Venera, kad tā redzama rītos; tāpat arī Merkurs, bet tas ir grūtāk ieraugāms
bumerangs Plāns vai rīcība, kas vēršas pret autoru (darītāju) pašu
plīvurapvalks Plāns, caurspīdīgs smadzeņu apvalks, kas nesatur asinsvadus, atrodas zem smadzeņu cietā apvalka un apņem smadzenes, neieejot to rievās un bedrītēs; tīklainais apvalks
plasticēšana Plastikācija - materiāla termiskā un (vai) mehāniskā apstrāde, lai padarītu to plastiskāku
slaksi platas, brīvi krītošas bikses, kas parasti šūtas no kokvilnas auduma, dažreiz - no lietusmēteļu auduma
džellaba Plats, brīvi krītošs arābu vīriešu apģērbs no vilnas
izplaucēt Plaucējot iztīrīt (parasti trauku)
breijāt Plaucēt (miltus, lai padarītu mīklu saldu)
žļaukšēt Plaukšķoši noskanēt (kaut kam smagam iekrītot šķidrumā)
bronhopleiropneimonija Plaušu iekaisums vienlaicīgi ar bronhītu un pleirītu
pleverīts Pleirīts
plevrits Pleirīts
pleirobronhīts Pleirīts vienlaikus ar bronhītu
tarbozaurs Plēsīgs krīta perioda (sk. mezozojs) milzu dinozaurs; tarbozauru skeleti atrasti Mongolijā
divkāršā plīvurene plīvureņu suga ("Dictyophora duplicata"), no cepurītes uz leju nokarājas balts, smalks plīvurs, aug lapkoku un jauktos mežos, izplatīta gk. Sibīrijas dienvidu daļā, Vidusāzijā, Tālajos Austrumos, Latvijā sastopama ļoti reti, aizsargājama
izplūkt Plūcot izvilkt, izplēst; plūcot padarīt retāku
applūkt Plūcot padarīt tukšu, kailu (piemēram, kādu vietu, koku)
izplūkāt Plūkājot izvilkt, izplēst; plūkājot padarīt retāku
applūkāt Plūkājot, izraujot (ko visapkārt vai vietumis), sabojāt vai padarīt neizskatīgu
plompudiņš Plūmpludiņš - vārīts pudiņš no miltiem, olām, nieru taukiem, rozīnēm, garšvielām u. c.
pieplančāt Plunčājoties (ūdenī) padarīt to netīru un izšļakstīt
pločkāties Plunčāties; arī darīt (ko), šļakstinot ūdeni
plonckāties Plunčāties; arī darīt (ko), šļakstinot ūdeni
izurgot Plūstot padarīt (ko) rievainu, nelīdzenu (par ūdeni)
izgrauzt Plūstot padarīt viscaur robainu, arī noārdīt (piemēram, iezi) - par ūdeņiem
brandži Pļaujas jeb Jumja dienas ēdiens - ūdenī novārītas zirņu vai pupu pākstis
Gagea pratensis pļavas zeltstarīte
enžambemens Poētiskais pārnesums, kas veidojas, kad valodas sintaktiskā pauze un dzejas metriskā pauze nesakrīt
plumbisms Polineirīts svina intoksikācijas gadījumā: simetriskas, šļauganas apakšdelmu un roku pirkstu ekstensoru paralīzes; pirms paralīzēm bieži galvassāpes, bezmiegs, spastiska obstipācija, svina kolikas
sarkoidālā neiropātija polineiropātija, ko dažkārt novēro sarkoidozes gadījumā; raksturīgs kraniāls polineirīts vai spinālo nervu mazspēja ar plašiem, nejūtīgiem laukumiem pa visu ķermeni
encefalomieloradikuloneirīts Poliradikuloneirīta paveids ar motoriskiem traucējumiem un cīpslu refleksu zudumu
kritums Posms, kurā ir krītošais intervāls vai pakāpeniski klusināta dinamika (piemēram, melodijā)
pravīties Posties, gatavoties (ko darīt)
pujāties Posties, tīrīties
izdarnieks Praktisks cilvēks, kas var darīt visu iespējamo
laboratorijas darbs praktisks mācību uzdevums, ko veic laboratorijā, pamatojoties uz izdarītajām analīzēm, mērījumiem, eksperimentiem u. tml.
civilprasība Prasība civilprocesā; prasība kriminālprocesā par to zaudējumu atlīdzību, kuri nodarīti noziegumā cietušajiem
regress Prasība, ko juridiskā persona, kura izdarījusi maksājumu otrai personai, iesniedz trešajai personai, kuras vainas dēļ maksājums izdarīts
piespriešana Prasības apmierināšana ar tiesas nolēmumu, ar kuru atbildētājam (parādniekam) uzlikts pienākums izdarīt noteiktas darbības, piemēram, nodot naudu vai mantu vai atturēties no zināmām darbībām
prasīties Prasīt atļauju (kurp doties, ko darīt)
mācēšana prasme, māka (kaut ko izdarīt)
talants prasme, spēja (ko veikt, darīt)
mācēt Prast (ko darīt), būt apguvušam (piemēram, zināšanas, iemaņas)
zināt prast, mācēt (ko veikt, darīt)
nomerkavāt Precīzi izdarīt
iztrāpīt Precīzi pielāgot, trāpīt; izdarīt kādam kaut ko par patiku
atlīdzība preču un pakalpojumu vērtība naudas izteiksmē, kuru piegādātājs vai pakalpojumu sniedzējs saņem no pircēja vai citas personas kā samaksu vai kura tam būtu jāsaņem kā samaksa par preču piegādi vai pakalpojumu sniegšanu (ieskaitot subsīdijas, kas tieši saistītas ar preču piegādes vai pakalpojuma sniegšanas cenām, akcīzes nodokli un citus nodokļus un nodevas, bet izņemot pievienotās vērtības nodokli) neatkarīgi no tā, vai samaksa izdarīta pilnīgi vai daļēji
pote Preparāts, ko iegūst no dzīviem vai nonāvētiem infekcijas slimību ierosinātājiem vai to dzīvības norišu produktiem un ko ievada organismā, lai to padarītu neuzņēmīgu pret kādu (parasti lipīgu) slimību, retāk - lai ārstētu slimību; vakcīna
delikts Prettiesisks nodarījums, kas izraisa nodarītāja atbildību; likuma pārkāpums; interešu aizskārums
ierosināšana Priekšlikuma izteikšana, pamudināšana darīt kaut ko
ierosinājums priekšlikums, pamudinājums kaut ko darīt
noziedzīga nodarījuma izdarīšanas rīks priekšmets, kurš iegūts, pielāgots, sagatavots noziedzīga nodarījuma izdarīšanai vai arī ar kuru tiek izdarīts nodarījums
ksifoīdalģija primāra vai sekundāra šķēpveida izauguma neiralģija; sāpes šķēpveida izauguma apvidū, jūtamas arī dziļi aiz krūšu kaula; sekundāras ksifoīdaļģijas gadījumā biežākās pamatslimības ir poliartrīts, kuņģa, zarnu, žultspūšļa slimība
martingals process (gadījumlielumu virkne), kurā katra nākamā elementa nosacītā vidējā vērtība sakrīt ar iepriekšējā elementa vērtību
datnes dzēšana process, kurā datne tiek padarīta par nelietojamu. Izšķir divus datņu dzēšanas veidus: fizisko un loģisko
cietušā liecības procesuāli nostiprinātas ziņas, ko par krimināllietas apstākļiem sniedz persona, kas ar procesa virzītāja - izziņas izdarītāja, prokurora, tiesas vai tiesneša lēmumu atzīta par cietušo
brikleijers Profesija, kurā nekad nemēdz steigties un kur var izvairīties no darba tādās reizēs, kad līst lietus
apstrāde Programmā paredzēto instrukciju izpilde datora centrālajā procesorā, lai pēc noteiktiem kritērijiem pārveidotu, kārtotu un atlasītu datus vai izdarītu ar tiem matemātiskus aprēķinus
rekompilācija programmas atkārtota kompilēšana, ko parasti nepieciešams veikt, lai izdarītu izmaiņas pirmkodā sakarā ar kompilatora sniegtajiem kļūdu ziņojumiem
serena Provansas trubadūru vakara dziesma par aizliegtu mīlestību; saturā līdzīga albai - rīta dziesmai par neizbēgamo mīlētāju šķiršanos
bujabēze Provansiešu nacionālais ēdiens; ūdenī vai baltvīnā novārītas zivis ar garšvielām
spītība Psihes, rakstura, personības īpašība, kas izpaužas apzinātā, nepiekāpīgā izturēšanās, rīcības veidā, kurš krasi atšķiras no (kāda) vēlēšanās, norādījumiem, uzskatiem un kura mērķis parasti ir (tam) kaitēt, nodarīt ko nevēlamu
spēja Psihiska vai fiziska īpašība, šādu īpašību kopums (cilvēkam), kas (tam) rada iespēju ko sekmīgi darīt, veikt, arī uztvert ko, reaģēt uz ko
piedraudējums Psihologiska vardarbība pret personu; krimināltiesībās apņemšanās izpausme mutvārdos, rakstveidā, ar žestiem vai citā veidā nodarīt fizisku, materiālu vai citādu kaitējumu personai vai sabiedrības interesēm
aizpūderēt Pūderējot padarīt neredzamu vai mazāk pamanāmu
pudžu Pudžu pudžumis - steigties nevienmērīgā solī, klūpot un krītot
puikamreize Puikas reize (ko darīt)
puijāt Pujāt - tīrīties, posties
vērdiņsēne Pūkaiņu dzimtas ģints ("Collybia"), augļķermeņi nelieli, bez plīvura, cepurīte parasti plāna, sākumā izliekta, ar ieritinātu malu, vēlāk izpletusies vai ieliekta, 70 sugu, Latvijā konstatēts 14 sugu
čemurpūkaine Pūkaiņu dzimtas ģints ("Lyophyllum"), sēņu augļķermeņi skrimšļaini, aug ceros, bieži vien kātiņi pie pamatnes saauguši, cepurītes diametrs - 3-25 cm, 25 sugas, Latvijā konstatētas 7 sugas
baltmietene pūkaiņu dzimtas sēņu ģints ("Leucopaxillus"), 18 sugas, augļķermeņi gaļīgi ar ieritinātu cepurītes malu, cepurītes diametrs - 3-40 cm, aug laucēs, pļavās, mežos, augļķermeņi veido apļus vai grupas
nopulēt Pulējot padarīt spīdīgu, spožu
saldēt nagus pūlēties darīt ko, tērēt laiku veltīgi, bez jēgas
lēkt vai no ādas laukā (ārā) pūlēties visiem spēkiem, darīt gandrīz neiespējamo; pārmērīgi censties
Saules pulkstenis pulkstenis, ar kuru saules gaismā mērī laiku, pēc ēnas, kas no vertikālas plāksnes vai stieņa krīt uz ciparnīcu
phascum Pumpurītes
krūpis Pundurītis, rūķītis
prototips Punkta mērītājs, instruments burta bieznes mērīšanai
momentānais rotācijas centrs punkts nekustīgajā atskaites sistēmā plakaniskajā kustībā, kas sakrīt ar momentāno ātrumu centru
laterālā laukuma smaguma centrs punkts, kurā pielikts rezultējošais hidrodinamiskais spēks, kas pretojas peldlīdzekļa dreifam; pieņem, ka tas sakrīt ar smaguma spēku laukumam, ko iegūst projicējot peldlīdzekļa zemūdens daļu uz vidusplakni (diametrālo plakni)
poņķāties Puņķēties, lēnām kaut ko darīt
purī Puri - indiešu ēdiens: apaļi, plakani eļļā vai ghī (kausējot attīrīts sviests) vārīti plāceņi no kviešu miltiem
plauskāt Purināt, dauzot tīrīt
nopurināt Purinot (ko), atdalīt (no tā) nost tā, ka nokrīt, nobirst zemē; purinot (ko), atdalīt (no tā) nost tā, ka nokrīt (kur, uz kā u. tml.)
nopurināt Purinot (ko), novirzīt (no tā) nost tā, ka nokrīt, nobirst zemē; purinot (ko) novirzīt (no tā) nost tā, ka nokrīt, nobirst (kur, uz kā u. tml.)
izpurināt Purinot iztīrīt (piemēram, drēbes)
papurināt Purinot patīrīt
uzpužināt Purinot, bužinot padarīt irdenāku, čauganāku, kuplāku
karbinieks Purva iztīrītājs
tīreksnis purvs, kas iztīrīts siena pļaušanai; pļava, kas iztīrīta no pameža un koku celmiem
puskārtenis pusceļā (par nepadarītu darbu)
žūra Pusdarīts alus
miezītis Pusdarīts, parasti salds, miežu alus
puspļepans Pusgatavs, neizvārīts (par biezputru)
uzdūmināt pūst dūmus (lai atvairītu bites)
fotopretestība Pusvadītāja ierīce, kuras elektriskā pretestība mainās atkarībā no apgaismojuma, kas uz to krīt
pušausu Pušausu gaismiņa - rīta ausmas sākuma gaisma
pušdarus Pušdarus darītājs - kāds, kurš darbu pa pusei padara un pamet
atpūst Pūšot atdarīt, atvērt
aizdvašot Pūšot dvašu, padarīt nespodru, neskaidru
nopūst Pūšot novirzīt (nost no kurienes) un ļaut, lai nokrīt, nobirst zemē; pūšot novirzīt (nost no kurienes) tā, ka nokrīt, nobirst (kur, uz kā u. tml.)
izpūst Pūšot padarīt (ko) aukstu (par vēju)
izkaukāt Pūšot padarīt (telpu) aukstu (par stipru vēju)
pūtele Pūtelis - vārītu, izžāvētu un tad samaltu auzu, miežu, rudzu, kviešu, zirņu biezenis; ēdiens, ko ēda vasaras laikā pie siļķes vai cita stiprāka ēdiena
pūtēlis Pūtelis - vārītu, izžāvētu un tad samaltu auzu, miežu, rudzu, kviešu, zirņu biezenis; ēdiens, ko ēda vasaras laikā pie siļķes vai cita stiprāka ēdiena
aizputināt Putinot pārklāt (ar sniegu, ar kupenām); putinot (sniegu), padarīt (ceļu) nelietojamu vai grūti lietojamu
būrķins putnu audzētājs, putnu būrītis
būķis Putnu būris; strazdu būrītis
puļciņs putnu būrītis
avele Putnu būrītis
avelis Putnu būrītis
būķins Putnu būrītis
auriņš Putnu būrītis, strazdu būrītis
avielis Putnu būrītis; avele
balta putra putra ar lielu piena piedevu, arī putra, kas vārīta pienā
mizo Putra no vārītām japāņu pupām, sāls un vārītiem rīsiem
zila putra putra, kas vārīta ūdenī ar mazu piena piedevu vai tikai ūdenī
ķezlis Putrai līdzīga, ilgi vārīta zupa
sapļockāt Pvirši, nemākulīgi samūrēt, aizdarīt (ar kādu vielu)
ūdensglāzes teorija radikāla teorija un prakse Krievijā pēc 1917. g. komunistu apvērsuma, kas dzimumu attiecības uzskatīja par elementāru instinktu apmierināšanu un sludināja, ka izdarīt dzimumaktu esot tikpat vienkārši, kā izdzert glāzi ūdens
meningopolineirīts Radikuloneirīta, aseptiskā meningīta un kraniālā neirīta triāde
jaucēt Radināt, darīt rāmu (dzīvnieku)
radiotālmērs Radionavigācijas ierīce, ar ko mēra attālumu attāluma mērīšanas sistēmās, vai autonoms attāluma mērītājs līdz radiosignālus atstarojošam objektam, piem., radioaltimetrs
attālumu starpības mērīšanas sistēma radiotehniska sistēma, kas sastāv no dažādās vietās uz zemes novietotiem raidītājiem un gaisakuģa radiosignālu uztvērēja un mērītāja
riebt radīt (kādam) nepatikšanas, darīt ko ļaunu (ar savu izturēšanos, rīcību, runu)
nodrošināt radīt (kam) priekšnoteikumus, padarīt iespējamu, reālu (piemēram, norisi, stāvokli)
žvinkstēt radīt augstu, parasti spalgu, troksni (piemēram, par metāla priekšmetiem, stikliem, tiem krītot, plīstot u. tml.); atskanēt šādam troksnim
atļaut radīt iespēju (ko darīt), būt labvēlīgam (piem., par apstākļiem)
zlaukšēt radīt īslaicīgu dobju troksni, piemēram, par ko palielu, pasmagu, kas krīt, atsitas pret ko; atskanēt šādam troksnim
zlaukstēt radīt īslaicīgu dobju troksni, piemēram, par ko palielu, pasmagu, kas krīt, atsitas pret ko; atskanēt šādam troksnim
zlaukšķēt radīt īslaicīgu dobju troksni, piemēram, par ko palielu, pasmagu, kas krīt, atsitas pret ko; atskanēt šādam troksnim; zlaukšēt
bakšēt radīt īslaicīgu padobju troksni, par ko mīkstu, pasmagu, kas krīt, atsitas pret ko; atskanēt šādam troksnim
blaukšēt radīt īslaicīgu, dobju troksni (piemēram, par to, kas krīt, atsitas); atskanēt šādam troksnim
blaukšķēt radīt īslaicīgu, dobju troksni (piemēram, par to, kas krīt, atsitas); atskanēt šādam troksnim
izspēlēt (kādu) joku (retāk triku, trakumu) radīt negaidītus (parasti sliktākus) apstākļus, nosacījumus u. tml.; izdarīt negaidītu pavērsienu
svikšķināt radīt nepatīkamu troksni (piemēram, ar krītu velkot pa tāfeli, ar kājām pa grīdu)
šmikstēt radīt paasu troksni, kāds rodas, piemēram, lietus lāsēm krītot uz koku lapām, skujām u. tml.
zlakšēt radīt padobju troksni, piemēram, kam pasmagam atsitoties pret ko, krītot; atskanēt šādam troksnim; blīkšēt
pakšēt radīt paklusu, īslaicīgu troksni (piemēram, par šķidruma lāsēm, arī nelieliem krītošiem priekšmetiem, kas atsitas pret ko); atskanēt šādam troksnim
pakšķēt radīt paklusu, īslaicīgu troksni (piemēram, par šķidruma lāsēm, arī nelieliem krītošiem priekšmetiem, kas atsitas pret ko); atskanēt šādam troksnim
buknēt radīt paklusu, padobju troksni, kas rodas, kam krītot vai atsitoties; atskanēt šādam troksnim
noboncēt radīt pēkšņu, īslaicīgu troksni, kas raksturīgs kam lielam, smagam krītot, atsitoties; noskanēt šādam troksnim
plunkšēt radīt raksturīgu troksni (par ko tādu, kas iekrīt, tiek strauji ievirzīts šķidrumā, arī par šķidrumu, kurā kas iekrīt, tiek strauji ievirzīts); atskanēt šādam troksnim
plunkšķēt radīt raksturīgu troksni (par ko tādu, kas iekrīt, tiek strauji ievirzīts šķidrumā, arī par šķidrumu, kurā kas iekrīt, tiek strauji ievirzīts); atskanēt šādam troksnim
žvākstēt radīt samērā skalu, dobju troksni (parasti par smagiem priekšmetiem, tiem krītot, atsitoties pret ko); atskanēt šādam troksnim
rībēt radīt samērā spēcīgu, padobju, nevienmērīgu troksni (piemēram, par ko grūstošu, krītošu)
uzdūšoties radīt sevī drosmi (ko darīt); sasparoties
uzdrošināties radīt sevī, parasti pēkšņi, drosmi (ko darīt); izturēties (kādā veidā); uzdrīkstēties
uzdrīkstēties radīt sevī, parasti pēkšņi, drosmi (ko darīt); izturēties (kādā veidā); uzdrošināties
dārdēt radīt spēcīgu, dobju, nevienmērīgu troksni (piemēram, par ko grūstošu, krītošu)
nožvakstēties radīt troksni, kāds rodas sitot, nokrītot, ūdeņiem vai mežam šalcot
likt galdā rādīt, darīt zināmu, atklāt
celt galdā (kaut ko) rādīt, darīt zināmu, atklāt
izražot Radīt, darīt, ražot
ielustināt Radīt, izraisīt prieku, vēlēšanos (ko darīt, kur doties u. tml.); iepriecināt
parādīt Rādot darīt zināmu, saprotamu (ko), rādot pamācīt (ko)
izrādīt Rādot iepazīstināt (ar ko), padarīt pazīstamu (daudz vai visu)
ievainot Radot šādu bojājumu, padarīt (cilvēku vai dzīvnieku) nespējīgu normāli darboties
savainot Radot šādu bojājumu, padarīt (cilvēku vai dzīvnieku), parasti pilnīgi, nespējīgu normāli kustēties, darboties
ceresīns Rafinēts ozokerīts, balta, cieta mikrokristāliska masa, lieto sveču rūpniecībā, ziedēm, bišu vasku vietā
ischnura Raibspārītes
uzrakņāt Rakņājot padarīt nelīdzenu, izbojāt (parasti par dzīvniekiem)
uzurkņāt Rakņājot padarīt nelīdzenu, izbojāt (parasti par dzīvniekiem)
izrakņāt Rakņājot padarīt viscaur nelīdzenu, arī izbojāt
praecipe rakstiska pavēle kaut ko darīt vai nedarīt
rakstāmkrīts Rakstīšanai (parasti uz tāfeles) paredzēts krīts
rakstāmais krīts rakstīšanai (parasti uz tāfeles) paredzēts krīts; rakstāmkrīts
krīžot Rakstīt ar krītu
plunkšķis Raksturīgs troksnis, kas rodas, ja kas iekrīt, tiek strauji ievirzīts šķidrumā
žvauks Raksturo dobju troksni, kāds rodas kaut kam smagam nokrītot
žļaugs Raksturo plaukšķošu troksni, kāds rodas kaut kam smagam pēkšņi iekrītot ūdenī vai sitot ar kaut ko slapju
blāks Raksturo skaņu, kas rodas kādam smagam priekšmetam nokrītot
žļarkt Raksturo skaņu, kas rodas kaut kam smagam iekrītot kādā šķidrumā
plaks Raksturo skaņu, kas rodas krītot cietam priekšmetam
pļunks Raksturo skaņu, kas rodas, piemēram, akmenim iekrītot ūdenī
žļoks Raksturo troksni, kāds rodas kaut kam mīkstam nokrītot uz cietas virsmas
pļeks Raksturo troksni, kāds rodas krītot kaut kam smagam vai mīkstam
pļekt Raksturo troksni, kāds rodas krītot kaut kam smagam vai mīkstam
blukš Raksturo troksni, kas rodas kādam priekšmetam iekrītot ūdenī
atgādinājums Rakstveida aizrādījums ievērot (piemēram, termiņu, kādas saistības) vai izdarīt (ko)
personisks galvojums rakstveida saistība, ar kuru fiziska persona galvo, ka aizdomās turamais, apsūdzētais vai tiesājamais ieradīsies pēc izziņas iestādes, prokurora vai tiesas (tiesneša) aicinājuma, netraucēs patiesības noskaidrošanu lietā un neturpinās izdarīt noziegumus
sabiedriskais galvojums Rakstveida saistība, ar kuru sabiedriskā organizācija galvo, ka aizdomās turētais vai apsūdzētais ieradīsies uz izziņas izdarītāja, izmeklētāja, prokurora vai tiesas aicinājumu
pastāstīt Rakstveidā, rakstītā tekstā pavēstīt, padarīt zināmu (ko); pavēstīt, padarīt zināmu (ko) - par rakstītu tekstu
dubultsite Rakstzīmju divkārša drukāšana, lai padarītu to attēlus tumšākus
bagarēt Rakt ar bagaru (parasti upes, ezera gultnē); padziļināt, tīrīt (piemēram, upi)
šķipelēt Rakt ar lāpstu; tīrīt ar lāpstu
pļukt Rakturo skaņu, kas rodas smagam priekšmetam krītot
lesnica Rāmjveidā sastiprināti dēļi, kārtis, ko liek uz ragavām, lai tās padarītu platākas
iedrošināties Rasties drosmei (ko darīt)
iegadīties Rasties iespējai (kādam, piemēram, ko darīt); gadīties; iznākt
iedomāties Rasties nodomam (ko darīt)
iedomāt Rasties, ienākt prātā domai, idejai (ko darīt)
saraukt Raucot padarīt (seju, tās daļu), parasti ievērojami, grumbainu; raucot pavirzīt (sejas daļu), parasti ievērojami
noraudāt Raudot padarīt mitru (parasti seju, vaigus)
jēlspirts Raudzēšanas procesā iegūtais spirts, kas vēl nav attīrīts un pārtvaicēts
noraut Raujot, ar rāvienu panākt vai, neviļus, negribēti paraujot, pieļaut, ka (kas, kāds) nokrīt, nogāžas lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.)
noraust Raušot ko nost, notīrīt (kā) virsmu
atravēt Ravējot attīrīt (ko) no nezālēm
pārravēt Ravējot vēlreiz, attīrīt no nezālēm (augus)
izravēt Ravējot viscaur attīrīt no nezālēm (augus)
izravēt Ravējot viscaur attīrīt no nezālēm (kādu platību)
atdarboties Reaģēt, atdarīt
aspiks Receklis, želejveida masa, kas rodas sabiezējot šķidrumam, kurā vārīta gaļa, kauli, zivis
aizdarīties refl. --> aizdarīt(1); aizvērties
aptīrīties refl. --> aptīrīt (1)
attīrīties refl. --> attīrīt (1); tikt attīrītam
attīrīties refl. --> attīrīt (2); tikt attīrītam
atvārīties refl. --> atvārīt
darīties refl. --> darīt (1)
iztīrīties refl. --> iztīrīt (1); tikt iztīrītam
izvārīties refl. --> izvārīt 1(1); tikt izvārītam
izvārīties refl. --> izvārīt 1(2)
notīrīties refl. --> notīrīt (1); tikt notīrītam
notrīties refl. --> notrīt (1); tikt notrītam
notrīties refl. --> notrīt (2); tikt notrītam
notrīties refl. --> notrīt (3); tikt notrītam
novārīties refl. --> novārīt (1); tikt novārītam
novārīties refl. --> novārīt (3); tikt novārītam
padarīties refl. --> padarīt (1); tikt padarītam
pakārties refl. --> pakārt (1); tikt pakārtam; krītot aizķerties (aiz kā) un palikt karājoties
pārvārīties refl. --> pārvārīt (1); tikt pārvārītam
pārvelties refl. --> pārvelt (1); gāžoties, krītot pārvirzīties (pāri kam, pār ko)
patrīties refl. --> patrīt(1); tikt patrītam
pavārīties refl. --> pavārīt; tikt pavārītam
pievārīties refl. --> pievārīt(1); tikt pievārītam
pievārīties refl. --> pievārīt(4); tikt pievārītam, parasti neviļus, negribēti
savārīties refl. --> savārīt 1(1); tikt savārītam
tīrīties refl. --> tīrīt (1); tikt tīrītam
tīrīties refl. --> tīrīt (2); tikt tīrītam
splēniskā neitropēnija un reimatoīdais artrīts reimatoīdā artrīta forma: reimatoīdais poliartrīts, palielināta liesa, leikopēnija, granulocitopēnija, trombocitopēnija, anēmija, hiper- un disproteinēmija
rups Reimatoīdā artrīta un sistēmiskās sarkanās vilkēdes savienojuma klīniskā aina
silikoartrīts Reimatoīdā poliartrīta un plaušu silikozes kombinācija
izreklamēt Reklamējot padarīt plaši pazīstamu
impaktīdi relatīvi reti sastopami stiklaini vai drupataini stiklaini kalnu ieži, kas izveidojušies Zemes garozas virsējā zonā, nokrītot uz Zemes lieliem meteorītiem, kad kritiena rezultātā rodas trieciens un sprādziens
struktūrreljefs Reljefs, kura forma sakrīt ar to veidojošo iežu saguluma formām; parasti veidojas vietās, kur zemes virspusē denudācijas rezultātā atsedzas cieto iežu slāņi
rimdināt Remdēt; padarīt remdenu
heredoakinēzija Reta pārmantota slimība, ko raksturo paroksismāla paralīze un stipras sāpes locekļos, vājums un nespēja izdarīt kustības
pseidodifterija Reti sastopama jaundzimušo mutes dobuma slimība ar pseidodifterītiskiem aplikumiem uz mīkstajām aukslējām
uzretināt Retināt vēlreiz, padarīt vēl retāku
izretušēt Retušējot izlabot, padarīt skaidru (piemēram, attēlu)
Šaureites Rēzeknes novada Gaigalavas pagasta apdzīvotās vietas "Šaurītes" nosaukuma variants
Šaureitis Rēzeknes novada Gaigalavas pagasta apdzīvotās vietas "Šaurītes" nosaukums latgaliski
norāde rezultāts --> norādīt (3); izteikums, paziņojums par to, kā rīkoties, ko darīt
palīdzība Rīcība, darbība, lai palīdzētu (kādam), sniegtu atbalstu, arī lai (kas) tiktu paveikts, padarīts
ielādināt Rīdot padarīt (suni) niknu
ierīdīt Rīdot padarīt (suni) niknu
sarīdīt Rīdot padarīt (suni) niknu; rīdot panākt, ka (suņi) sāk plēsties
burggrāfa tiesa Rīgas pilsētas tiesa, kas iztiesāja lietas par muižnieku izdarītajiem noziegumiem pilsētas teritorijā un muižnieku civiltiesiskajām saistībām, tika nodibināta 1582. g., likvidēta 1725. g.
ierīt Rijot ievirzīt (piemēram, barības vadā); norīt
pierīties Rijot neviļus, negribēti ievirzīt elpošanas ceļos (parasti dūmus, ūdeni) lielākā daudzumā; pierīt
pierīt Rijot neviļus, negribēti ievirzīt elpošanas ceļos (parasti dūmus, ūdeni) lielākā daudzumā; pierīties (1)
uzripelēt Rīkojot, skubinot u. tml. panākt, ka pieceļas, sāk (ko) darīt
putināties Rīkoties (ko) darīt (piemēram, slaucīt, purināt u. tml.), saceļot putekļus
ņemt aiz (arī pie) ragiem rīkoties enerģiski, darīt (ko), skarot pašus pamatus, būtību
puņķēties Rīkoties lēnām, tūļāties; neglīti kaut ko darīt
skriet ar pieri sienā rīkoties nesaprātīgi, bez apdoma, censties izdarīt, panākt ko neiespējamu
rūpēties Rīkoties tā, lai nodrošinātu (kā) stāvokli, norisi, lai veiktu, izdarītu (nepieciešamo, vajadzīgo)
savadīt Rīkoties, darīt (ko), lai (kāds) satiktos, iepazītos (ar kādu)
dzīvot ar savu galvu rīkoties, darīt ko, neprasot citiem atļauju, padomu, arī nerēķinoties ar citiem
salaist grīstē rīkoties, darīt tā, ka kaut kas notiek pretēji vēlamajam, sarežģījas
palīdzēt Rīkoties, darīt, lai (kāds) sasniegtu ko vēlamu, spētu ko paveikt; piedalīties (kādā kopīgā darbā), veicot daļu (no tā)
ņemt savu galvu rīkoties, darīt, nerēķinoties ar citiem
olgriezis Rīks vārītu olu sagriešanai šķēlēs
pahometrs Rīks, ar ko izmērīt ierāmētu stiklu biezumu
tribometrs Rīks, ar ko izmērīt kāda ķermeņa berzēšanās spēku
trohometrs Rīks, ar ko izmērīt riteņa riņķī griešanās ātrumu vai arī kuģa gaitas ātrumu
tralless Rīks, ar ko izmērīt spirta stiprumu
volūminometrs Rīks, ar ko izmērīt vielu tilpumu
atguldzinēt Rīstīties (ēdot) cenšoties atrīt
ierīstīt Rīstoties aprīt
atrīstīt Rīstoties atdabūt atpakaļ mutē (ierīto)
kulcināt rīt
reit rīt
reitureitā Rīt no rīta
rītnorīt Rīt no rīta
rītnorītas Rīt no rīta
rītparīt Rīt vai parīt
morgengabe Rīta balva - dāvana, ko jaunais vīrs pasniedza savai sievai rītā pēc kāzu nakts kā atlīdzību par zaudēto jaunavību
obāde Rīta dziesma - dziesma vai lirisks dzejolis, kas pauž skumjas par rītausmu, kurai jāšķir mīlētāji
rītlūgšana Rīta lūgšana; īss rīta dievkalpojums
alborāda Rīta mūzika Spānijā: (a) gana rīta dziesma par godu lecošai saulei; (b) mīļoto slepenās tikšanās atvadu mūzika rītausmā; (c) rīta koncerts brīvā dabā, līdzīgs serenādei (2) vakarā
alvorāda Rīta mūzika Spānijā: (a) gana rīta dziesma; (b) mīļoto slepenās tikšanās atvadu mūzika rītausmā; (c) rīta koncerts brīvā dabā, līdzīgs serenādei (2) vakarā; alborāda
matineja Rīta viesības, izrīkojums vai sapulce; rīta tērps
rīta svārki rītasvārki
rīta ausma rītausma
sērksnītis rītausma, rīta blāzma
Austriņš Rītausma, rīta gaisma
Saules meita rītausmas un saulrieta, arī saules staru personificējums, dēvēta arī par Bārbalu, t. i., sprogaino, iespējams tā apzīmējot saules starus
ačamana Rituāls, kuru praktizē hinduisti lai attīrītu sevi, domājot par tīrām lietām, dzerot ūdeni maziem malciņiem un rasinot to ap sevi
aprīvēt Rīvējot mazliet noslaucīt, notīrīt (visapkārt vai vietumis)
bražāt Rīvējot, berzējot padarīt mīkstu (piemēram, ādu, auklu)
izbražāt Rīvējot, berzējot padarīt mīkstu, gludu (piemēram, auklu, audeklu)
marķēšana Robežatzīmju (marku) uzkrāsošana vai speciālu ierobežotāju (atduru) uzlikšana apmērītas jahtas korpusam, takelējumam, burām
atrakt Rokot atsegt, padarīt pieejamu (ko apbērtu, iestigušu u. tml.)
norakt Rokot ko nost, padarīt līdzenu
atrakt Rokot padarīt pieejamu vai brīvu, tukšu (ko aizbērtu, aizgruvušu u. tml)
fordicidia Romas kvirītu vispārēji pavasara (15. febrārī) un lopkopības svētki
Aurora Romiešu mitoloģijā - rītausmas dieviete
provocatio Romiešu procesuālās tiesībās sūdzētāja izdarīts aicinājums atbildētājam samaksāt naudas sodu, ja atbildētāja liegšanās atzīt sūdzētāja tiesību izrādījusies nepareiza
padoms Rosinājums, ieteikums (neuzspiežot savu gribu) ko darīt, kā rīkoties, izturēties
izaicināt rosināt izdarīt, paveikt ko (parasti jaunu vai grūtu)
vedināt Rosināt, mudināt, arī būt tādam, kas rosina, mudina (ko darīt, domāt, izturēties kādā veidā)
greznot Rotājot darīt (ko) greznu, skaistu, svinīgu
krāšņot Rotājot darīt (ko) krāšņu
izrotāt Rotājot padarīt skaistāku, daiļāku
ekscentrs Rotējoša (mašīnas, mehānisma) diskveida detaļa, kuras rotācijas ass nesakrīt ar diska centru; lieto rotācijas kustības pārveidošanai virzes kustībā
aizrotīt Rotot aizdarīt
ārdēt Rūdīt, padarīt izturīgāku (parasti cilvēku)
savangalēt rullēt izmazgāto veļu, lasi padarītu gludāku
šaireiza Runā minētās sievietes reize (ko darīt); šās reize
šāmreiza Runā minēto sieviešu reize (ko darīt); šo, viņu reize
šāmreize Runā minēto sieviešu reize (ko darīt); šo, viņu reize; šāmreiza
apmālām Runājot izgrozīties, atrunāties, runāt aplinkiem, izvairīties no kaut kā
sarunāt Runājot vienoties (ar kādu ko darīt)
pateikt Runājot, parasti īsi, izpaust, darīt zināmu (ko)
pasacīt Runājot, parasti īsi, izpaust, padarīt zināmu (ko); pateikt (1)
tiešais runas akts runas akts, kurā teikuma komunikatīvais tips atbilst tā funkcijai runas situācijā, piemēram, stāstījuma teikums lietots, lai sniegtu informāciju, pamudinājuma teikums - lai rosinātu ko darīt utt.
teikt runāt (kādu tekstu, vārdus), runājot darīt zināmu (ko); [sacīt]{s:1817}
sacīt runāt (kādu tekstu, vārdus), runājot darīt zināmu (ko); [teikt]{s:1818}
dumjoties runāt vai darīt dumjības
jaukties pa vidu runāt vai darīt ko vienlaikus ar citiem, traucējot viņus
trivalku sist runāt vai darīt ko, lai uzjautrinātos, izklaidētos
jokoties runāt vai darīt ko, lai uzjautrinātu, izklaidētu, izraisītu smieklus
jokot runāt vai darīt ko, lai uzjautrinātu, izklaidētu, izraisītu smieklus; jokoties
glaudīt pa spalvai runāt, arī darīt (kādam) pa prātam; izdabāt
jokāt Runāt, darīt ko, lai uzjautrinātu, izraisītu smieklus
izpasēt Rūpējoties (par kādu), izdarīt (tam) pa prātam
parūpēties Rūpējoties (par ko), pacensties izdarīt ko, sasniegt ko
nārot Rūpēties, darīt labu vienmēr
samazgāties rūpīgi mazgājoties (piemēram, vannā) padarīt ūdeni ziepjainu
bairišs Rūpnieciski ražots alus; bairītis
sarušināt Rušinot padarīt (ko), parasti ļoti, viscaur, irdenu
rūši Rūšrāceņi - nemizoti novārīti kartupeļi; ar visu mizu pelnos cepti kartupeļi
spēja Sabiedrības nodrošināts stāvoklis (cilvēkam), kas (tam) rada iespēju ko darīt, veikt
Latvijas Alus darītāju savienība sabiedriska organizācija, dibināta 1993. g. ar mērķi apvienot Latvijas alus darītavas un to darbību atbalstošas fiziskas un juridiskas personas, mainīt alkohola patēriņa struktūru par labu vieglajiem alkoholiskajiem dzērieniem, veicināt kvalitatīva alus, iesala un alus miežu ražošanu un nodrošināt informācijas apmaiņu
pieteikšanās Sabiedriski bīstamu darbību izdarījušas personas brīvprātīga ierašanās izziņas vai iepriekšējas izmeklēšanas iestādē, pie prokurora vai tiesā ar paziņojumu par tās izdarīto noziegumu
sagrezīt sabojāt (nemākot ko darīt)
sapockāt Sabojāt, padarīt putrveidīgu, mīklveidīgu
sliktot Sabojāt, padarīt sliktāku
sadrellēt sabojāt, satrīt, sastrīpot
sakruķīt Sabojāt; padarīt nelietojamu
aleirolīts Sacementējies nogulumiezis, blīvs aleirīts
satvirtināt sacietēt, padarīt cietu
sakamsāt Sadalīt kumosos un aprīt, noēst
sakamsīt Sadalīt kumosos un aprīt, noēst
pajukt Sadalīties sastāvdaļās, izjukt uz visām pusēm (par priekšmetu kopumu, piemēram, tiem nokrītot, apgāžoties)
sadūrēt sadarīt
sareitīt Sadarīt
sabojāt fasādi sadauzīt seju, piem., krītot, kautiņā
satrupināt Sadauzīt, lai padarītu mīkstu
sadomāties Sadomāt (piemēram, ko darīt), iecerēt, arī izfantazēt (ko)
uzdomāt Sadomāt, nolemt, arī iecerēt (ko veikt, darīt)
atsist Sadursmē atvairīt (pretinieka uzbrukumu); panākt, ka (pretinieks) atkāpjas
iegāzt Sagādāt nepatikšanas, izdarīt tā (piemēram, pieviļot, izpaužot noslēpumu), ka nonāk nelabvēlīgā, arī bīstamā stāvoklī
dakrist Sagadīties (darīt ko) ar kādu kopā
pasarušēties Sagatavot (ko darīt)
desu dēšana sagatavotas desu masas pildīšana iztīrītās dzīvnieku zarnās
notaisīties Sagatavoties (ko darīt)
sapravīties Sagatavoties, sakārtoties (lai ko darītu, kur dotos u. tml.)
sariktēties Sagatavoties, sakārtoties (lai ko darītu)
žeirāt Sagatvot vāju dzērienu (piemēram, alu), vārīt šķidru zupu
žeirēt Sagatvot vāju dzērienu (piemēram, alu), vārīt šķidru zupu
žeirēties Sagatvot vāju dzērienu (piemēram, alu), vārīt šķidru zupu
izsist no segliem sagraut kāda uzskatus, pārliecību; padarīt bezpalīdzīgu, samulsināt kādu; atņemt kādam varu
saņurkāt Sagriezt ar neasu griežamo; saņurīt
pīte Sagrūstu novārītu zirņu pika ar sīpoliem, sāli un citām piedevām
krotonisms Saindēšanās ar krotoneļļu; izpaužas kā hemorāģisks gastroenterīts
kubebisms Saindēšanās ar kubebu (akūta gastroenterīta aina)
rīcinisms Saindēšanās ar rīcinu vai rīcinauga sēklām: hemorāģisks gastroenterīts un dzeltē
oksālisms Saindēšanās ar skābeņskābi; pazīmes: gastroenterīts un nefrīts, kolapss, cianoze, midriāze, elpas trūkums
dafnisms Saindēšanas ar zalktenēm: hemorāģisks gastroenterīts, delīrijs un kolapss
paraksts par dzīvesvietas nemainīšanu saistība, ar kuru aizdomās turētajam, apsūdzētajam vai tiesājamam ir par pienākumu uzlikts neatstāt savu dzīvesvietu bez izziņas izdarītāja, prokurora vai tiesas (tiesneša) atļaujas
pārjaunojums Saistību tiesības atcelšana, pārvēršot to jaunā ar īpašu līgumu, to var izdarīt, vai nu pārgrozot tikai prasījuma tiesisko pamatu un būtiskos noteikumus, vai arī tā, ka agrākā kreditora vai parādnieka vietā iestājas jauns
aprobežot Saistīt ar zināmiem apstākļiem, nosacījumiem, padarīt no tiem atkarīgu (kādu darbību, rīcību vai tās izpausmi); ierobežot
saukt Saistīt, valdzināt, rosinot (ko darīt, doties kurp u. tml.) - par priekšmetiem, parādībām
aicināt Saistīt, valdzināt, rosinot ko darīt (par priekšmetiem, parādībām)
aleirītisks saistīts ar aleirītu, tam raksturīgs
torītējs saistīts ar kādu no pagājušo dienu rītiem, tam raksturīgs
kolorītisks saistīts ar kolorītu 1 (1), tam raksturīgs
kolorītisks saistīts ar kolorītu 1 (2), tam raksturīgs
kolorītisks saistīts ar kolorītu 1 (3), tam raksturīgs
šorītējs saistīts ar pašreizējo rītu, pašreizējās dienas rītu, tam raksturīgs; šārīta
šārīta saistīts ar pašreizējo rītu, pašreizējās dienas ritu, tam raksturīgs; tāds, kas pastāv, noris pašreizējā rītā, pašreizējās dienas rītā
šīrīta saistīts ar pašreizējo rītu, pašreizējās dienas rītu, tam raksturīgs; tāds, kas pastāv, noris pašreizējā rītā, pašreizējās dienas rītā; šārīta
našķi Saites, kas no liniem atkrīt
sapļankāt sajaucot (rakņājoties) padarīt duļķainu (piemēram, ūdeni dīķī)
saputrāt Sajaukt, izdarīt nepareizi
haotizācija Sajaukt, padarīt nepārskatāmu
(kāds) velns (arī nelabais) dīdīja (arī kūdīja) saka neapmierinātībā, sašutumā par izdarīto
kāds velns dīda saka neapmierinātībā, sašutumā par izdarīto, izbrīnā par kādu rīcību, neizpratnē, kas uz to pamudinājis
ķendeles vien atmeta saka par cilvēku, ja tas, sviests vai sists, nokrīt gar zemi izstieptām rokām un kājām
spējīgs uz visu saka par cilvēku, kas ir spējīgs izdarīt ko ļoti kaitīgu, nevēlamu
glums kā zutis saka par cilvēku, kas prot veikli izvairīties no atbildības, nepatikšanām
kā zutis saka par cilvēku, kas prot veikli izvairīties no atbildības, no nepatikšanām, izkļūt no nevēlamas situācijas
liela gaisma saka par laiku, kad ir atausis rīts un ir kļuvis pilnīgi gaišs; saka par laiku, kad saule jau sen uzlēkusi
kā no laivas izsviests saka par ļoti samulsušu, bezpalīdzīgu cilvēku, kas nezina, ko darīt, ko iesākt
kā mucā audzis saka par neaudzinātu, nemācītu cilvēku, kas neprot uzvesties, darbu darīt
sutrājas kā tāda sutra saka par neizveicīgu sievieti, kura neko nevar izdarīt laikā
ragi dūņās saka par stāvokli, situāciju, kad (kāds) neko nespēj izdarīt
velns dīda saka sašutumā, neapmierinātībā par ko izdarītu, neatzīstot, nosodot kādu rīcību
Dots pret dotu! saka, atriebjot nodarīto
ko (tu) padarīsi saka, atzīstot bezspēcību, nespēju ko izdarīt, panākt
ko tur var darīt saka, atzīstot bezspēcību, nespēju ko izdarīt, panākt
ko lai dara, arī ko tur (var) darīt, arī ko (tu) (pa)darīsi, arī neko (nevar) darīt saka, atzīstot bezspēcību, nespēju ko izdarīt, panākt
nedod dievs saka, izsaucas par ko nevēlamu, bīstamu, sliktu, no kā gribētu izvairīties
dieva laime saka, izsaucas, ja labvēlīgi apstākļi ir radījuši iespēju vairīties no kā nepatīkama, briesmīga, bīstama
staigāt (kādam) pakaļ saka, ja (kāda) pavirši darītais jāpaveic, arī jālabo citam
gluma āda (kādam) saka, ja cilvēks ir viltīgs, izmanīgs, prot veikli izvairīties no nepatīkamas situācijas
kā velns saka, ja darbība ir ļoti intensīva, ja kas tiek darīts ļoti prasmīgi
pirksti (arī nagi, retāk rokas) niez saka, ja dedzīgi vēlas ko darīt
rokas (biežāk nagi, pirksti) niez saka, ja dedzīgi vēlas ko darīt
gaisma svīst saka, ja ir manāma rīta gaisma
gaismiņa svīst saka, ja ir manāma rīta gaisma
sirdsapziņa moka (arī tirda, urda u. tml.) saka, ja ir nemitīgi pašpārmetumi par ko aplam, arī ļaunprātīgi izdarītu
sirdsapziņa tirda (arī moka, urda u. tml.) saka, ja ir nemitīgi pašpārmetumi par ko aplam, arī ļaunprātīgi izdarītu
sirdsapziņa urda (arī moka, tirda u. tml.) saka, ja ir nemitīgi pašpārmetumi par ko aplam, arī ļaunprātīgi izdarītu
prāts nesas saka, ja ir vēlēšanās, griba (piemēram, ko darīt)
prāts (arī sirds) silst (arī nesas, velk) saka, ja ir vēlēšanās, griba (piemēram, ko darīt)
sirds (arī prāts) velk (arī nesas, silst) saka, ja ir vēlēšanās, griba (piemēram, ko darīt)
prāts (arī sirds) velk (arī silst, nesas) saka, ja ir vēlēšanās, griba (piemēram, ko darīt)
prāts stāv (biežāk nesas) saka, ja ir vēlēšanās; griba (piemēram, ko darīt)
par labu (kādam) saka, ja kā interesēs, arī kā labā kas notiek vai tiek darīts
kā liedzējs liedz saka, ja kāda iekšēja sajūta it kā novērš uzmanību (no kā), liedz ko darīt
tur vajag ķēniņa prāta un zaķa kāju saka, ja kādam grūti izdarīt pa prātam
nagi niez saka, ja kādam ļoti gribas ko darīt, ko uzsākt, ja kāds ko ļoti vēlas
mētājas kā vecs dālderis saka, ja kādam nav īsti ko darīt, nav darba, ja kāds klaiņo
noķert zaķi saka, ja kāds (_parasti_ bērns) skrienot, ejot pakrīt
staigā kā kaķis ap karstu putru saka, ja kāds grib kaut ko darīt, bet neuzdrošinās, rīkojas izvairīgi
būt uz lūpām saka, ja kāds grib ko teikt, bet kaut kas to kavē darīt
kā uzvarētājs saka, ja kāds ir gandarīts, lepns par sasniegto un to ārēji izrāda
kā teļš saka, ja kāds ir gļēvs, ļauj ar sevi darīt, ko vien citi grib, ja ir neattapīgs, panaivs, neizveicīgs
kā jērs saka, ja kāds ir ļoti rāms, lēns, padevīgs, paklausīgs, ja nepretojas, ļauj ar sevi darīt ko grib
būt pa plecam saka, ja kāds ir spējīgs, ja kādam ir pietiekama prasme ko darīt, veikt
pirksti deg saka, ja kāds lielā nepacietībā grib ko darīt
baidās kā kaķis no ūdens saka, ja kāds ļoti baidās, cenšas izvairīties no kaut kā
kā uzburts saka, ja kāds neatvairāmi, neatturami tiecas (ar ko darboties, ko darīt, arī ko iegūt)
ne domāt nedomā saka, ja kāds nemaz negatavojas (ko darīt)
kā nopļauts saka, ja kāds pēkšņi saļimst, nokrīt pie zemes
kā bites dzelts saka, ja kāds pēkšņi strauji, neapvaldīti uzlec kājās; arī ja kāds uztraukti, neapvaldīti sāk darīt (ko)
noveļas kā maiss saka, ja kāds smagi, neveikli nokrīt, nogāžas gar zemi
kā celties, tā velties saka, ja kāds, tikko no rīta uzcēlies, tūlīt kaut kur iet
kā nolēmēts saka, ja kas kļūst nekustīgs, neveikls (parasti aiz uztraukuma, bailēm), ja kāds nespēj neko darīt, darboties
Nekā nebija! saka, ja kas nenotiks, arī netiks darīts tā, kā citi saka, mudina
viens rūciens saka, ja kas notiek, tiek veikts, padarīts ļoti ātri, vienā mirklī
par zīmi saka, ja kas tiek darīts kā apstiprinājums (kam), norādījums (uz ko)
ka vai nu saka, ja kas tiek darīts ļoti intensīvi, novērtēts ļoti pozitīvi
viegla roka saka, ja kas tiek darīts, daudz nedomājot, neapsverot
rokas ir par īsām saka, ja kaut kas nav pa spēkam, ja kāds ko nespēj izdarīt, paveikt, sasniegt
ne ar cirvi izcirst (kaut ko) saka, ja kaut ko nav iespējams mainīt, padarīt nebijušu
rīts gudrāks par vakaru saka, ja ko nevar vai negrib izlemt, izdarīt tūlīt
lai nu paliek saka, ja ko nevēlas darīt, apspriest u. tml.
Viss (ir) cauri! saka, ja ko uzskata par izbeigtu vai izbeidzamu, ja nevēlas vairs ko darīt, ja nevēlas vairs ar ko nodarboties u. tml.
roka neceļas saka, ja nav apņēmības (ko darīt)
ne domas saka, ja nav nekādas iespējas (ko darīt)
ne domas saka, ja nav nodoma, vēlēšanās (ko darīt)
nav kur (arī kurp) steigt (arī steigties) saka, ja nav vajadzības, nepieciešamības darīt ko ātri
nekur nav jāsteidzas, arī nav kur (arī kurp) steigties (arī steigt), arī kur jāsteidzas? saka, ja nav vajadzības, nepieciešamības darīt ko ātri
nekāda gala saka, ja nav vēlamā rezultāta; saka, ja nav nekādas nozīmes ko darīt; saka, ja nav nekādas jēgas, labuma
nav nozīmes saka, ja nav vērts, nav mērķtiecīgi (ko darīt)
nāk virsū kā rūgta nāve saka, ja nespēj atvairīt miegu, nogurumu
mācas virsū kā nāve saka, ja nespēj atvairīt, pārvarēt nogurumu, miegu
nav ko iesākt (ar kādu), arī nevarēt neko iesākt (ar kādu) saka, ja nevar pierunāt (kādu) ko darīt, ja nevar vienoties (ar kādu par ko)
nevar zināt saka, ja par ko nav zināms, arī ja nav skaidrības (piemēram, ko darīt, kā izturēties)
kumoss (arī ēdiens) iespiežas (arī iespriežas, iesprūst) kaklā saka, ja pēkšņi nevar vairs ieēst, norīt (aiz pārdzīvojuma)
kumoss (arī ēdiens) iespriežas (arī iespiežas, iesprūst) kaklā saka, ja pēkšņi nevar vairs ieēst, norīt (aiz pārdzīvojuma)
kumoss (arī ēdiens) iesprūst (arī iespiežas, iespriežas) kaklā saka, ja pēkšņi nevar vairs ieēst, norīt (aiz pārdzīvojuma)
kumoss (arī ēdiens) iespriežas (arī iespiežas, iesprūst) kaklā (arī rīklē) saka, ja pēkšņi nevar vairs ieēst, norīt (aiz pārdzīvojuma)
kumoss (arī ēdiens) spriežas (arī sprūst) kaklā (arī rīklē) saka, ja pēkšņi nevar vairs ieēst, norīt (aiz pārdzīvojuma)
kumoss (arī ēdiens) sprūst (arī spriežas) kaklā (arī rīklē) saka, ja pēkšņi nevar vairs ieēst, norīt (aiz pārdzīvojuma)
kumoss (arī ēdiens) aizspiežas (arī aizspriežas) kaklā saka, ja pēkšņi nevar vairs ieēst, norīt (aiz pārdzīvojuma)
kumoss (arī ēdiens) aizspriežas (arī aizspiežas) kaklā saka, ja pēkšņi nevar vairs ieēst, norīt (aiz pārdzīvojuma)
kumoss (arī ēdiens) iespriežas (arī iespiežas, iesprūst) rīklē (arī kaklā) saka, ja pēkšņi nevar vairs ieēst, norīt (arī aiz pārdzīvojuma)
pamest ar pirkstu saka, ja pietiek ar visniecīgāko mājienu, lai kāds ko darītu
aci pret aci, zobu pret zobu saka, ja rīkojas pēc principa atdarīt, atriebt par pāridarījumu, apvainojumu tieši pašam vaininiekam
zobs pret zobu saka, ja rīkojas pēc principa atdarīt, atriebt par pāridarījumu, apvainojumu tieši pašam vaininiekam
krīt kā akmens saka, ja strauji, smagi krīt
tur zāle neaug saka, ja tiek nodarīts liels posts
rokas atkrīt (biežāk nolaižas) saka, ja vairs nav spēka, enerģijas darīt tālāk ko grūti veicamu
kumoss stājas kaklā saka, ja var ieēst, norīt ar lielām grūtībām (parasti aiz pārdzīvojuma)
kā cimdu saka, ja viegli izdodas kādu uzveikt, pakļaut, padarīt padevīgu
(visi) pātari sajūk saka, kad apjukumā nezina, ko darīt
dzeguzes brokastis saka, kad nedaudz ieēd no rīta, lai dzeguze neaizkūko
kas ir saka, kādu uzrunājot, lai pamudinātu (ko darīt), pievērstu uzmanību
mīļā miera labad saka, lai norādītu, ka kaut kas tiek darīts, lai izvairītos no strīdiem
kas tur saka, norādot, ka nav nozīmes, arī vajadzības (ko darīt)
ko tur saka, norādot, ka nav nozīmes, arī vajadzības (piemēram, ko darīt)
Lai tur vai kas! saka, norādot, ka noteikti kas notiks, tiks izdarīts jebkuros apstākļos
haidi-raidi saka, pamudinot ko darīt
tieši tā saka, piekrītot kāda (parasti militāra priekšnieka) izteikumam, apstiprinot tā patiesumu
taisni tā saka, piekrītot kāda (parasti militāra priekšnieka) izteikumam, apstiprinot tā patiesumu; tieši tā
Ka ņemšu aiz škirkas! saka, piem., piedraudot piespiest ko darīt
gatavi milti saka, uzskatot kaut ko par sasniegtu, padarītu
iedražnīt Sakaitināt, padarīt niknu (dzīvnieku)
saērcināt Sakaitināt; arī padarīt, parasti ļoti, īgnu, ķildīgu
aizzietēt Sakarsēt (lai padarītu lokanu)
sakarstināt Sakarsēt, padarīt karstu
sakaisēt Sakarsēt, padarīt kvēlojošu
sakveldinēt Sakarsēt, padarīt kvēlojošu
izpravīties Sakārtoties, sagatavoties (ko darīt, kur doties u. tml.)
piespiesties Sakopojot spēkus, enerģiju, pārvarot nevēlēšanos u. tml., piespiest sevi paveikt, padarīt (ko)
sadūšāties Sakopot spēkus, enerģiju (lai ko darītu); sasparoties
sasparāties Sakopot spēkus, enerģiju (lai ko darītu); sasparoties
sastarāties Sakopot spēkus, enerģiju (lai ko darītu); sasparoties
appucēt Sakopt; notīrīt
sažulināt sakošļāt, bet nenorīt
ievalkāt Sākot valkāt, vairākkārt uzvelkot, padarīt (apavus, apģērbu) valkāšanai ērtu
pucēt vaļā sākt (intensīvi) ko darīt
ķerties sākt (ko darīt, veikt)
stāties sākt (ko darīt, veikt); ķerties (2)
iesākt sākt (ko darīt); veikt pirmo (darbības, norises) posmu
sprūdīt sākt darīt (ko); ļaut (kam) norisēt
pāriet (no vārdiem) pie darbiem sākt darīt ko
pāriet no vārdiem pie darbiem sākt darīt ko (pēc runāšanas, pārrunām u. tml.)
spert pirmo soli sākt darīt ko jaunu, būt sācējam, virzītājam
ņemties sākt darīt un darīt (ko)
stāties sākt darīt, veikt ko, novietojoties (darba, darbības vietā)
likties sākt enerģiski, strauji darīt (kādu darbu)
šaut vaļā sākt kaut ko darīt
vjazaķ sākt kaut ko darīt
viksēt vaļā sākt ko darīt
iesasākties sākt ko darīt; nodarboties ar ko
aizkulstīt sākt kulstīt (tīrīt) (linus)
aizmizāt sākt mizot (un tad pārtraukt to darīt)
iesākt sākt pierast (ko darīt); pasākt
spert kādu soli sākt realizēt ko iecerētu, noteiktu, darīt kaut ko, rīkoties, izzināt ko vairāk
pasākt sākt regulāri, vienmēr (ko darīt)
aizgarot sākt vārīties
uzvārīties sākt vārīties (par šķidrumu, dzērienu, ēdienu u. tml.); vāroties iegūt, parasti ātri, vēlamo gatavības pakāpi
sarosīties Sākt, parasti pēkšņi, gatavoties (ko darīt), arī rīkoties
aizblāst Sākties rīta ausmai
aust Sākties, iestāties (kļūstot gaišam) - par rītu, dienu
Griničas laiks sākummeridiāna jeb Griničas meridiāna vietējais laiks, kas sakrīt ar 0. joslas laiku; pasaules laiks
atķert Saķert, satvert (ko krītošu)
noķaulēt Saķēzīt, padarīt neglītu
Cēzara salāti salāti, kuru sastāvā ir salātu lapas. mīksti vārītas olas, ķiploki, Vusteras mērce, citronu sula, olīveļļa, parmezāna siers, ķiploku grauzdiņi, sāls, pipari (var būt papildināti ar vistas gaļu, šķiņķi vai sēnēm)
sabeigt Salaužot, saplēšot, arī neuzmanīgi, nevīžīgi lietojot, padarīt nederīgu, nelietojamu; arī sabojāt (1)
salināt Saldināt, saldu darīt
kumpe Salīcis, greizs kuprītis
sasprēgt Saliekt, aizdarīt (saliecamo nazi)
aizlocīt Salokot (piemēram, papīru), aizdarīt, aizvērt
salina Sāls vārītava, vieta, kur iegūst vārāmo sāli iztvaicējot jūras, sāls ezera vai sālsavotu ūdeni
dipitāls Samaksa par padarīto darbu naturālijās (pārtikas produktos, malkā u. tml.) vai arī atļaujot izmantot zemi; deputāts 2
deputāts Samaksa par padarīto darbu naturālijās (pārtikas produktos, malkā u. tml.) vai ļaujot izmantot zemi
darba alga samaksa par strādnieka vai kalpotāja padarīto darbu
gabalalga Samaksa, atlīdzība par padarīto
gabalsamaksa Samaksa, atlīdzība par padarīto
peļņa Samaksa, atlīdzība, ko saņem par padarīto darbu
atpirkties Samaksājot, dodot kādu materiālu vērtību, atbrīvoties, izvairīties (no atbildības, no soda par nodarīto vai arī no kāda pienākuma)
apcirpt Samazināt, izkropļot, padarīt nenozīmīgu
tālu samērā daudz (padarīt, paveikt u. tml.)
nūja samērā garš, no dzinumiem attīrīts paresns zars, no dzinumiem, zariem attīrīts tievs koka stumbrs
sardele samērā resna īsa desa, ko parasti lieto vārītā veidā
aplikators samērā vienkārša ierīce (nūja, lāpstiņa, šaujamierīce u. tml.), ar kuras palīdzību ievada medikamentus vietās, kur to nevar izdarīt ar rokām no tuvas distances
samest samērīt
sasamērīties Samērīties
satopelēt Samīdīt, salāčot netīru, padarīt mitru, slapju
saticināt Samierināt; padarīt saticīgus
samtkāte Samtainā mietene ("Paxillus atrotomentosus"), mazvērtīga ēdama sēne ar dzeltenbrūnu pūkaini samtainu cepurīti, kurai parasti ir ieritinātas malas, un tumšu, samtainu kātu
izsist no sliedēm samulsināt, padarīt bezpalīdzīgu
izsist no līdzsvara samulsināt, padarīt bezpalīdzīgu
nomulsināt Samulsināt, padarīt muļķīgu, maldināt
nomulšināt Samulsināt, padarīt muļķīgu, maldināt
strādāt uz praisu saņemt atalgojumu par padarīto darbu, nevis darbā pavadīto laiku
izsāpēt Sāpēt, līdz pilnīgi vai daļēji zūd redzes vai dzirdes spēja (par acīm vai ausīm), sāpēt, līdz sabojājas vai izkrīt (par zobiem)
atdauzīt Sāpīgi sasist (ķermeņa daļu, locekli pret ko); vairākkārt sitot (ar roku, pirkstu), padarīt (to) jutīgu, sāpīgu
mūlēt Sāpināt, darīt sāpes
gareniskais saplāksnis saplākšņa plātne, kam ārējo kārtu koksnes šķiedru virziens sakrīt ar to lielākajiem lineārajiem izmēriem
izbirt Saplīst un izkrist no rāmja (par stiklu); sabojāties, saplīstot un izkrītot stiklam (parasti par logu)
saplederēt Sapļāpāt, nodarīt ļaunu pļāpājot
uzbrīdināt Sarāt, piedraudēt (par vēl neizdarītiem nedarbiem)
sačīgāt Saraustīt (parasti aiz matiem), lai nodarītu sāpes
strupceļš Sarežģīta situācija, kurā vairs nav iespējams līdzšinējā veidā ko darīt, rīkoties
atgremošana Sarežģīts reflektorisks akts atgremotājiem (govīm, aitām, kazām) - no priekškuņģa atrītās barības atkārtota sasmalcināšana mutes dobumā
laicīt Sargāt, pasargāt, sargāties, vairīties
laicīties Sargāties, vairīties
chechia Sarkana cepurīte ar zīda pušķi
sarkanais Sarkanais 2 G - pārtikas piedeva E128 (sintētiska viela, azokrāsviela, dažās valstīs aizliegta), krāsviela (sarkana), var izraisīt astmu, kuņģa un zarnu trakta bojājumus, hronisku nātreni, cilvēkiem, kas ir jutīgi pret aspirīnu, vajadzētu izvairīties, kancerogēns
antilumīna papīrs sarkani iekrāsots un ar vasku padarīts caurspīdīgs papīrs lietošanai fotogrāfa darbistabā kā sarkanās gaismas filtrs
sarkanā jostene sarkanjoslu tīmeklene ("Cortinarius armillatus syn. Telamonia armillata"), neēdama lapiņsēne kanēļbrūnu cepurīti un koši rudi joslotu kātiņu, parasti sastopama jauktos un skujkoku mežos, sevišķi augustā un septembrī
norunāt Sarunā vienoties (ko darīt, par ko)
sarunāties Sarunāt (ko darīt)
saspruņģēt Sasaistīt un aizdarīt ar nelielu tapu, puļķi
saņemt Sasaistīt, saturēt, arī sašaurināt (piemēram, apģērbu, tā detaļas), piešķirot kādu veidojumu; padarīt kompaktu (piemēram, matu sakārtojumu)
satriekt Sasitot, atsitot pret ko u. tml., savainot, padarīt sāpīgu (ķermeņa daļu)
sadauzījums Sasitums, saspiedums, kas rodas ķermeņa audus satricinot ar neasiem, smagiem priekšmetiem, vai krītot uz cietas zemes vai ledus
rokrokā Saskaņā, vienotībā (ko darīt, veikt)
stundēt Saskaņot laiku lai kaut ko darītu vienlaicīgi
sakraņģēt Saskrubināt, sakasīt, satīrīt
samentēt Saslaucīt, satīrīt
saslimināt Saslimdināt, padarīt slimu
fosforītmilti Sasmalcināti fosforīti
samužināt Sasmērēt, padarīt netīru
sabiezināt Sastādīt, sasēt cieši, tuvu citu pie cita (parasti vienveidīgus augus); padarīt (parasti vienveidīgu augu stādījumu, sējumu) tādu, kur augi atrodas cieši, tuvu cits pie cita
saķinkāt Sastampāt, saspaidīt (izvārītus kartupeļus, gatavojot kartupeļu biezputru - ķinku)
aizsprādzēt Sastiprināt, aizdarīt (ko) ar sprādzi
paklupt Sastopoties ar grūtībām, kļūdīties, pārstāt darboties, ko darīt un nespēt turpināt
apstrīpāt Sastrīpot, padarīt neglītu, velkot strīpas
sadoties labrītu (arī laburītu, labdienu, labvakaru, dievpalīgu u. tml.) sasveicināties (vienam ar otru, citam ar citu), sakot "labrīt" ("labdien", "labvakar", "dievs palīdz" u. tml.)
salabrītoties Sasveicināties no rīta
labrītoties Sasveicināties no rīta, sacīt "labrīt"
notriekt Sašaujot, taranējot gaisā (lidaparātu), panākt, ka (tas) nokrīt; sašaujot gaisā (piemēram, putnu), panākt, ka (tas) nokrīt
apkampstīt Satīrīt, nogludināt, pieglaust, vairākkārt grābjot visapkārt
saruņģēt Satīt, sarotīt jostas vietā (lai padarītu īsākus svārkus)
saraizināt Satraukt, darīt bažīgu, bēdīgu
uzjūdīt Satraukt, sakūdīt, padarīt nemierīgu
uzkairināt Satraukt, uzbudināt, padarīt jūtīgu
pasniegums Satura atklāšanas vai paskaidrošanas rezultāts ar nolūku padarīt to pēc iespējas uztveramāku
aprīt Satvert un norīt (parasti par dzīvniekiem); norīt
paņemt Satvert, arī ierīt (pie zvejas rīka piestiprinātu ēsmu, vizuli u. tml.)
uztvert Satvert, notvert (ko krītošu, mestu u. tml.)
šavai Sauciens, ar kuru aicina tūlīt, steigšus (ko darīt, kurp doties)
saulrīts Saulains rīts
Saules konstante Saules elektromagnētiskā starojuma summārā enerģija, kas 1 sekundē krīt uz 1 m^2^ lielu, perpendikulāri Saules stariem novietotu virsmu pie Zemes atmosfēras augšējās robežas, ja Zeme atrodas vidējā attālumā no Saules; šīs konstantes vērtība ir 1370 W/m^2^; solārkonstante
apēnošana Saules starojuma negatīvās ietekmes novēršana vasaras karstajā periodā - stiklotās siltumnīcās un lecektīs stiklus piesedz ar režģotiem koka rāmjiem, apšļaksta ar krīta vai māla suspensiju
pasteļkrāsa Sausā krāsa, ko iegūst, sapresējot krāsu pigmentus ar krītu (arī ģipsi, talku u. tml.) un īpašu līmes maisījumu
gliteris sauss pulveris no smalkiem spīdumiem ar augstu atstarošanas koeficientu, kas nodrošina virsmas vizuālā efekta palielināšanos un rada dziļuma ilūziju, piešķir iespieddarbiem spilgtumu un kolorītu
susenis Sauss vējš, dienvidrītenis
urpalēt Savā nodabā ko darīt (par bērniem)
urpulēt Savā nodabā ko darīt (par bērniem)
ievārīt Savārīt (biezāku)
savirt Savārīt (daudz)
savārīties Savārīt 1(2) sev
sažulināt savārīt daudz ēdamā
pļēpēt Savārīt kaut ko šķidru par pabiezu
sabļudzināt savārīt līdz izšķīšanai
sačurēt Savārīt, ilgstoši vārot sabiezēt
saļurēt Savārīties
savirt savārīties (vāroties izzust vai zaudēt sākotnējo izskatu)
ķēpulis Savārīts biezenis
lecināts piens savārīts sarūdzis piens, kas atdalīts no sulas
zaļbriedes Savās pākstīs vārītas pupas
kardānpārvads Savienojošu ierīču grupa griezes kustības pārnešanai starp vārpstām, kuru asis nesakrīt vai darba laikā kustas
beigtam savienojumā "da beigtam": ar lielu piepūli, tā, ka vairs nevar (ko darīt)
zvirgzdenis savienojumā "dzelzs zvirgzdenis" - pirīts, sulfīdu dzelzsrūda
lukturītis savienojumā "kabatas lukturītis": neliela pārnēsājama elektriskā apgaismošanas ierīce; kabatas laterna
sierīte savienojumā "kaķu sierīte" - malvu suga ("Malva rotundifolia")
neogalēnisks savienojumā "neogalēnisks preparāts": attīrīts izvilkums no augiem
pakavēt savienojumā "pakavēt laiku": neilgu laiku, mazliet izklaidēt (kādu), lai (tam) nebūtu garlaicīgi; neilgu laiku, mazliet darīt (ko), lai (pašam) nebūtu garlaicīgi
palaist savienojumā "palaist vaļu": atļaut (kādam) brīvi, neierobežoti rīkoties, darīt, kā grib
uzskate savienojumā "uzskates līdzeklis": tas, piemēram, priekšmets, tabula, kas sagatavots demonstrēšanai, ko mācot, informējot u. tml., lai mācību vielu, informāciju u. tml. padarītu vieglāk uztveramu, uzskatāmāku u. tml.
vienpersonas savienojumā "vienpersonas verbs": verbs, ko parasti lieto 3. personas formā bez norādījuma uz darītāju; bezpersonas verbs
laist savienojumā ar "klajā": padarīt pieejamu, izmantojamu daudziem, plašai sabiedrībai (piemēram, tēlotājas mākslas, kinomākslas darbu)
griezt savienojumā ar "nost", "klāt" u. tml.: nodalīt, atmērīt (parasti zemi)
laist savienojumā ar "vaļu": neierobežot (kādu), ļaut (kādam) darīt, ko grib
rītin savienojumā ar verba "rīt" formām vai atvasinājumiem no tā izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu
at- savienojumā ar verbu norāda, ka darbība tiek veikta, lai atbildētu uz cita teikto vai darīto
at- savienojumā ar verbu norāda, ka darbības rezultātā kas tiek attālināts, atšķirts (atvirzīts nost, sānis vai atdarīts vaļā)
ie- savienojumā ar verbu norāda, ka darbības rezultātā kas tiek padarīts derīgs kādam nolūkam
pie- savienojumā ar verbu norāda, ka darbības rezultātā kas tiek padarīts ļoti netīrs, tiek ļoti notraipīts
pie- savienojumā ar verbu un kopā ar "ko nu", "ko tur" lieto, lai norādītu, ka nav vērts ko darīt, ka ar to neko nepanāks
ar Savienojumos "kopā ar", "līdz ar": norāda uz darītāju savstarpējo saistību
datu bāze savstarpēji saistītu informacionālu objektu tematisks kopums, kas ar speciālas pārvaldības sistēmas starpniecību organizēts tā, lai nodrošinātu ērtu informācijas izguvi, izdarītu tās atlasi un kārtošanu; datubāze
savurīt Savu rītu
dendrīti sazarots kokveida metāla kristāls, kas veidojas lēnā dzesēšanas procesā, kad kristalizācijas centru skaits ir niecīgs; pēc kodināšanas dendrīti redzami uz lietņa virsmas vai sarukuma tukšumos
sasmelt Sazvejot (ar krītiņu zivis)
sasmelties Sazvejot sev, savām vajadzībām (ar krītiņu zivis)
sažmaudzināt Sažņaugt kādā vietā, padarīt plānāku, tievāku
eruka Sējas pazvērīte ("Eruca sativa")
rukola Sējas pazvērīte ("Eruca sativa")
arugula Sējas pazvērīte ("Eruca sativa") – Vidusjūras reģiona augs; iecienīts itāļu virtuvē kā salāti; roketsalāti; rukola
nolancīties Sekmīgi izvairīties
dinatronefekts Sekundāro elektronu emisija no elektronu lampas anoda; to izsauc primārie elektroni, kas ar lielu ātrumu krīt uz anoda virsmu; izmanto sekundārās emisijas lampās jutīguma palielināšanai
viļņu izkliede sekundāro viļņu rašanās virzienos, kas nesakrīt ar krītošā viļņa virzienu un kas nav koherenti ar krītošo vilni; viļņu i–es cēlonis ir vides īpašību neregulāras lokālas izmaiņas, nehomogenitātes, termiskās u. c. fluktuācijas, citas fāzes mikroskopiski ieslēgumi, izkliedējoši centri u. tml.
ciklotrona magnētiskā rezonanse selektīva elektromagnētisko viļņu absorbcija vai atstarošana vadītājos, kas ievietoti pastāvīgā magnētiskā laukā, ja viļņu frekvence sakrīt ar elektronu ciklotrona frekvenci – lādētu daļiņu rotācijas frekvenci pastāvīgā magnētiskā laukā, kas perpendikulārs daļiņas rotācijas plaknei; ciklotrona magnētisko rezonansi izmanto elektronu enerģētiskā spektra un efektīvās masas noteikšanai metālos
zuntēšana sena kāzu paraža - naudas lasīšana ar pavārnīcu priekš barības vārītājas, pēc pusdienas iedošanas, viesiem vēl pie galda sēdot
laika taisīšana senāk gandrīz katrā ciemā bija savi lietus, krusas, pērkona negaisa u. c. atvairītāji vai piesaucēji
stobriņsēne Sēne, kurai cepurītes apakšpusē ir sīki cauruļveida veidojumi, kuros attīstās sporas; stobriņu sēne
kāts Sēnes daļa, kas savieno cepurīti ar sēņotni
augļķermenis Sēnes daļa, kurā attīstās sporas, kas nodrošina reproducēšanos; sastāv no kātiņa un cepurītes vai cita veida sporu nesēja
stobriņu sēnes sēnes, kam cepurītes apakšpusē ir sīki cauruļveida vai bišu šūnām līdzīgi iedobumi, kuros veidojas sporas
lapiņu sēnes sēnes, kam cepurītes apakšpusē ir starveidā izvietotas plātnītes, uz kurām atrodas sporas veidotājs slānis
Ikars Sengrieķu mitoloģijā - jauneklis, Daidala dēls; no ieslodzījuma bēgot pāri jūrai ar spārniem, ko viņa tēvs darinājis no spalvām un vaska, Ikars pielido pārāk tuvu saulei, vasks izkūst, un viņš iekrīt jūrā un noslīkst
Fosfors Sengrieķu rīta zvaigznes apzīmējums
Gājatrī Senindiešu mitoloģijā - dieva Brahmas sieva, dzīvības elpas personifikācija, kā arī personificē vēdisko pantmēru, "Rigvēdas" himnas svēto fragmentu, kas brahmanim ir domās jāatkārto rīta un vakara lūgšanu laikā
Ušasa senindiešu mitoloģijā - rītausmas dieviete, kas tiek attēlota kā skaista jaunava mirdzošās drēbēs
Alarka Senindiešu mitoloģijā - viens no desmit teiksmainajiem valdniekiem - svētvīriem, kuru vārdi esot jāpiesauc rīta stundā un saulrietā, lai šķīstītos no grēkiem
Aditja Senindiešu mitoloģijā - viens no dievietes Aditi dēliem, saules dievs - no rītiem, svelmes apņemts, tas pacēlās debesīs kuģoja pa debesjumu zelta laivā, vakaros patvēras pie dieva Agni
Aruna senindiešu un hindu mitoloģijā - rītausmas dievs, kas šīs funkcijas pārņēmis vēdiskā perioda Ušasas; Dakšas mazdēls, Kadru (purānu tradīcijā - Danu) un Kāšjapas dēls
Amenti Seno ēģiptiešu mitoloģijā - mirušo valstība, kas atrodas rietumos, kur katru vakaru nokāpj saules dievs Ra un pēc cīņas ar tur mītošo briesmīgo čūsku Apopu no rīta atkal parādās austrumos
mērcputriņa Sens latviešu ēdiens: pašķidra biezputriņa, ko gatavo no ūdenī vai pienā (arī abu maisījumā) savārītiem bīdelētiem miltiem un pārlej ar grauzdētiem cūku taukiem un mazos gabaliņos sagrieztu taukumu; pasniedz pie sausiem kartupeļiem vai maizes, dažreiz kopā ar ceptu siļķi
dzidrā sēntiņa sēntiņu ģints suga ("Mycena pura"), bieži sastopama skujkoku un lapkoku mežos rudenī, cepurīte (2-5 cm diametrā) sārta līdz gaišvioleta, mīkstums ūdeņains ar rutku smaržu un garšu, kātiņš savijies, sīksts
rožainā sēntiņa sēntiņu ģints suga ("Mycena rosena"), samērā bieži sastopama lapkoku un skujkoku mežos lielās grupās vasarā un rudenī, cepurīte (0,5-1,5 cm diametrā) oranžsārta ar pauguru vidusdaļā, kātiņš 3-5 cm garš, gaišāks par cepurīti
Coccinella septempunctata septiņpunktu mārīte
pūtmariņa septiņpunktu mārīte ("Coccinella septempunctata")
dievgosniņa Septiņpunktu mārīte ("Coccinella septempunctata")
goteņa Septiņpunktu mārīte ("Coccinella septempunctata")
gotiņa Septiņpunktu mārīte ("Coccinella septempunctata")
mārgrietiņa Septiņpunktu mārīte ("Coccinella septempunctata")
mariņa Septiņpunktu mārīte ("Coccinella septempunctata")
trientalis Septiņstarītes
Septoria trientalis septoriju suga, kas parazitē uz Eiropas septiņstarītes lapām
serot serīt
sērot sērīt
parastā sērpiepe sērpiepju suga ("Laetiporus sulphureus"), augļķermeņi lieli, līdz 1 m plati, mīksti, vēlāk sīksti; sastāv no daudzām oranždzeltenām, vēdekļveidīgām vai kopā saaugušām neregulāras formas cepurītēm, lapkoku (ozolu, vītolu, ošu) stumbru parazīts, izraisa serdes brūno trupi; jauni augļķermeņi ēdami
pajaunināties Sevi padarīt jaunāku
lieliski Sevišķi labi (ko darīt, veikt, prast, atrasties kādā stāvoklī)
iesēdēt Sēžot (uz kā), padarīt (to) ērtu sēdēšanai
sibaritisks Sibarītam raksturīgs
sideritis Siderīti - lūpziežu dzimtas ģints
pievembelēt Siekalojoties, slienājoties padarīt viscaur netīru; pieslienāt
sasiet Sienot (kā) saites, sastiprināt, aizdarīt (to)
aizsiet Sienot aizdarīt ciet (galu, malas u. tml.)
piesiet Sienot piestiprināt (augus, to daļas pie kā, kam klāt), lai padarītu (tos) stabilākus
sierūzis Siernīca, siera darītava
mulieres Sievietes pirmatnējā sakrāli militārā kvirītu komūnā, kur tās atradās mūžīgā vīriešu aizbildnībā
izsijāt Sijājot iztīrīt, izšķirot
plaukas Sīkas linu šķiedru daļiņas, kas atkrīt kulstot; arī vilnas atkritumi; auzu skaras; blaugznas
nehalennia Sīkspārītes
remināt sildīt, padarīt remdenu
ozokerītterapija Siltumterapijas veids, kurā izmanto izkausēta ozokerīta (kušanas temperatūra 52-68 Celsija grādi), kas sacietējis līdz mīklas konsistencei, kompreses
Lieldienu zaķis simbolisks zaķis, kas Lieldienu rītā apdāvina ar raibām olām, arī ar šādas formas konditorejas izstrādājumiem
sympecna Sympecna paedisca - ziemspārītes "Sympycna annulata" nosaukuma sinonīms
dihlorodietilsulfīds Sinepju gāze, iprīts, indīga kaujas viela (eļļains šķidrums); kairina ādu, acis un elpošanas ceļus
sinhrokontakts "karstā pēda" sinhrokontakts uz fotoaparāta korpusa, kas veido bezkabeļa savienojumu ar zibspuldzi un dod iespēju realizēt arī citus zibspuldzes automātikas režīmus – mērīt atstarotās gaismas lielumu no fotomateriāla virsmas uzņemšanas brīdī un mainīt impulsa apgaismojuma leņķi atkarībā no fotoobjektīva fokusa attāluma
sinhronoskops Sinhronizācijas aparāts, kas nodrošina frekvenču, spriegumu vienlīdzību un to, ka paralēlam darbam ieslēdzamo sinhrono mašīnu spriegumi fāzēs sakrīt
sinhroskops Sinhronizācijas aparāts, kas nodrošina frekvenču, spriegumu vienlīdzību un to, ka paralēlam darbam ieslēdzamo sinhrono mašīnu spriegumi fāzēs sakrīt
ķaulēt Sist (piem., vārītas olas)
kapināt Sist ar āmuru, lai iztaisnotu, padarītu plānāku, asāku (parasti izkapti)
patikšķināt olas sist ar vienas vārītas olas galu pret otras olas to pašu galu un pārbaudīt, kura ola izturīgāka
ķaulēt Sist, dauzīt (radot troksni); skaļi, trokšņaini (ko) darīt
smērēt nagus sist, kauties, zagt; darīt kaut ko nelikumīgu, apkaunojošu, nepatīkamu; kompromitēt sevi
subtraktīvā krāsu telpa sistēma, kurā gaismas plūsmas tiek aprēķinātas, ģenerējot tumšākos toņus, jo krāsains materiāls atstaro tikai daļu uz tā krītošā gaismas spektra, bet pārējo absorbē
izklapēt Sitot (ar āmuru), padarīt plānāku, mīkstāku (gaļas šķēli)
piesist Sitot (piemēram, ar kāju, roku), pavadīt (melodiju), padarīt uztveramāku (tās ritmu)
aizsist Sitot aizdarīt (ar naglām, tapām u. tml.)
izkapināt Sitot ar āmuru, iztaisnot, padarīt plānāku, asāku (izkapti)
izplakanot Sitot padarīt plakanu (saplacināt)
nosist Sitot panākt, ka (kas) atdalās un nokrīt; sitot panākt, ka (kas) nokrīt, nogāžas
atsist Sitot vairākkārt (parasti ar roku), padarīt (to) sāpīgu
sasist Sitot, plēšot, arī neuzmanīgi, nevīžīgi rīkojoties, parasti pilnīgi, sabojāt, padarīt nelietojamu; neviļus, negribēti pieļaut, ka (kas) ar sitienu tiek, parasti pilnīgi, sabojāts, padarīts nelietojams
izklopēt Sitots (ar āmuru), padarīt plānāku (gaļas šķēli)
pagaidu bezbērnotība situācija, kad sieviete, vīrietis vai pāris vēl nav nonācis līdz brīdim, kad ir vēlme izdarīt izvēli vai nepieciešamība pieņemt lēmumu kļūšanai par vecāku
Sjerraleone Sjerraleones Republika - valsts Āfrikas rietumos (angļu val. "Sierra Leone"), Atlantijas okeāna piekrastē, platība - 71740 kvadrātkilometru, 5132000 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Frītauna, administratīvais iedalījums - 3 provinces un 1 apgabals, robežojas ar Gvineju un Libēriju
granodiorīts Skābais intruzīvais iezis, pārejas forma starp granītu un kvarcdiorītu; sastāv no laukšpatiem, kvarca, ragmāņa, biotīta; pelēks vai iesarkanpelēks
sknabarāt skabargāt, padarīt atskabargainu un negludu
drāzlis Skaida, kas atkrīt ēvelējot
izskaidrot skaidrojot padarīt pilnīgi saprotamu
paskaidrot Skaidrojot padarīt saprotamu, zināmu
izskaidrojums Skaidrošanas rezultāts, kurš vērsts uz to, lai padarīto kaut ko pilnīgi saprotamu, uztveramu
skaidrināt Skaidrot, padarīt skaidru, saprotamu
baltā skaistgalve skaistgalvju suga ("Calocybe leucocephala"), cepurīte balta vai nedaudz iedzeltena 4-5 cm diametrā ar izcilni centrā, kātiņš ar sakņveida pagarinājumu, izmantojama uzturā
dzeltenā skaistgalve skaistgalvju suga ("Rugosomyces chrysenteron", syn. Calocybe chrysentera", arī "Calocybe chrysenteron"), cepurīte dzeltena 3-5 cm diametrā, arī mīkstums, lapiņas un kātiņš intensīvi dzelteni, aug skujkoku un lapkoku mežos uz zemsegas, nav ēdama
mašīnnulle Skaitlis, kura attēlojums, ierakstot atmiņas šūnā, sakrīt ar nulli, jo tā absolūtā vērtība ir par mazu, t. i., iziet ārpus pieļaujamo vērtību intervāla
sazilināt Skalojot (ko) veļas ziluma šķīdumā, padarīt (to), parasti viscaur, zilganu
noskalot Skalojot atdalīt nost, notīrīt; skalojot novirzīt nost
izskalot Skalojot padarīt tīru
noskalot Skalojot padarīt tīru (kā) virsmu, ārpusi
krītot Skalot audumus ar nogulsnēta krīta un ūdens maisījumu
pārskalot Skalot vēlreiz, no jauna: skalojot notīrīt, attīrīt
pļārkšēt Skaļa trokšņa apzīmējums, kāds rodas, piemēram, spainim krītot un veļoties
Ods skandināvu mitoloģijā - dievs, dievietes Freijas vīrs, kas viņu pametis, dodamies bezgalīgā ceļojumā, un ko dieviete meklē liedama zelta asaras; etimoloģiski sakrīt ar Odinu un droši vien ir tikai viņa hipostāze
skrūšķēt Skanēt skaņām, kas rodas kožot, graužot kaut ko cietu (piemēram, nevārītus zirņus)
noblākšķēties skaņa, kas rodas smagam priekšmetam iekrītot ūdenī
krākšana Skaņas, kas parasti izceļas, mēlei miegā atkrītot atpakaļ pret mīkstajām aukslējām un rīkles mugurējo sienu
skrūšķas Skaņas, kas rodas kožot, graužot kaut ko cietu (piemēram, nevārītus zirņus)
biz skaņu kopojums, ko lieto, mudinot mārīti lidot
bizz Skaņu kopums, ko lieto, mudinot mārīti lidot
berzties Skarot (ko), virzīties uz priekšu un atpakaļ (par cilvēku vai dzīvnieku); berzēties (2), trīties
berzēties Skarot (ko), virzīties uz priekšu un atpakaļ (par cilvēku vai dzīvnieku); berzties (2), trīties
rīvēties skarot (ko), virzīties uz priekšu un atpakaļ (par cilvēku vai dzīvnieku); trīties; berzēties (2); berzties (2)
durt Skart (ar ko smailu, asu), bakstīt (kādu), lai darītu sāpes
noskrāpēt Skrāpējot atdalīt nost, notīrīt
izskrāpēt Skrāpējot iztīrīt (parasti no iekšpuses)
izskribināt Skribinot iztīrīt (parasti no iekšpuses); skribinot izdabūt
skrimšķis Skrimslis; mīksts kauls no vārītas gaļas
izskrubināt Skrubinot iztīrīt (parasti no iekšpuses); skrubinot izdabūt
saskubināt Skubinot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) sāk veikt, darīt (ko)
skuķamreize Skuķa reize (ko darīt)
smurināt skumdināt, bēdīgu padarīt
pieskurināt Skurinot, skurinoties padarīt slapju, arī notraipīt (piemēram, grīdu)
sist gurķi slaistīties, neko nedarīt
dīkoties Slaistīties, neko nedarīt, vaļoties
šlaicīties Slaistīties; gorīties, staipīties, žāvāties
pieslacīt Slakot (ko) lielākā daudzumā, padarīt slapju, arī notraipīt (ar to, piemēram, grīdu)
noslacīt Slakot (ko), ļaujot slacīties (kam), padarīt mitru, slapju, arī notraipīt (ar to)
nošļacīt Slakot nolaistīt, notīrīt
ieslacīt Slakot padarīt mazliet mitru
izslacīt Slakot padarīt viscaur mitru, slapju
nitrīti Slāpekļpaskābes sāļi vai esteri, kosmētikā izmanto kā konservantu, krāsas fiksēšanas līdzekli, dažos kosmētikas produktos nātrija nitrītu lieto kā pretkorozijas līdzekli
izslapināt Slapinot padarīt (ko) viscaur mitru, slapju
izslapstīties Slapstoties izbēgt, izvairīties (no kā)
birstēt Slaucīt, sukāt; tīrīt (ar suku)
viškāt Slaucīt, tīrīt
saslaucīt Slaukot (ar ko), padarīt (to), parasti ļoti, viscaur, netīru; arī pieslaucīt (3)
uzslaucīt Slaukot (ar slotu, lupatu u. tml.), padarīt tīru (grīdu, klonu u. tml.); slaukot (ar slotu, lupatu u. tml.) grīdu, klonu u. tml., padarīt tīru (telpu)
izslaucīt Slaukot iztīrīt (piemēram, grīdu, telpu)
noslaucīt Slaukot nosusināt (piemēram, asaras, sviedrus); slaukot notīrīt nost (no kā)
apslaucīt Slaukot notīrīt, noraust, arī apsusināt
izslaucīt Slaukot padarīt (parasti no iekšpuses) sausu, arī tīru, spodru
izslaucīt Slaukot padarīt sausu (piemēram, acis, matus)
noslaucīt Slaukot padarīt sausu, arī tīru (kā) virsmu, ārpusi
pārslaucīt Slaukot susināt, arī tīrīt, spodrināt visu (kā) virsmu; slaukot susināt, arī tīrīt, spodrināt visu (kā) virsmu vēlreiz, no jauna
pārslaucīt Slaukot tīrīt visu (kā) virsmu; slaukot tīrīt visu (kā) virsmu vēlreiz, no jauna
uztīrīt Slaukot, mazgājot u. tml. padarīt tīru (grīdu, klonu u. tml.); slaukot, mazgājot u. tml. padarīt tīru (telpu). U. grīdu
pieslaucīt Slaukoties vai slaukot (ko), padarīt ļoti netīru, arī slapju (piemēram, dvieli, kabatlakatu)
izslavēt Slavējot padarīt plaši pazīstamu, ievērojamu
taborieši Slavenā čehu reformatora Jana Husa piekritēji cīņā ar pāvesta un ķeizara krusta karotāju pulkiem (1419.-1431. g., pēc Taboras pilsētas vārda); taborīti
koļada Slāvu nosaukums ziemsvētkiem, ziemsvētku dziesmai, dāvanai vai apkārtgājienam, ko izdara no ziemsvētkiem līdz zvaigznes dienai, izpildot dažādus, pa daļai no pagānu kulta cēlušos rītus un rotaļas
atslēgt Slēdzot (piemēram, durvis, vārtus), padarīt pieejamu (telpu, priekšmetu)
aizslēgt Slēdzot aizdarīt
noslēgt Slēdzot aizdarīt (piemēram, durvis, vārtus); aizslēgt (1)
pieslēgt Slēdzot aizdarīt (piemēram, durvis, vārtus); aizslēgt (1)
atslēgt Slēdzot padarīt atveramu (piemēram, durvis, vārtus)
pieslēgt Slēdzot, piemēram, durvis, vāku, padarīt nepieejamu (telpu, priekšmetu)
zabīt Slepeni darīt (ko)
budzīties Slepeni ko darīt, kārtot
būdzīties Slepeni ko darīt, kārtot
kumt Slepeni un steigā (kaut ko) darīt
pa pakaļdurvīm (iet, nākt u. tml.) slepeni, arī nelikumīgi (darīt ko)
izaglabāties Slēpjoties pasargāties, paglābties, izvairīties
klāt Slēpt (ko), darīt neuztveramu, neatminamu u. tml.
žmugt Slīdēt nost, mukt nost, bēgt, izvairīties
ieslidināt Slidinoties padarīt gludu (parasti ledu)
noslīdēt Slīdot novirzīties (nost no kā) tā, ka nokrīt lejā, zemē
laisties Slīdot, arī krītot virzīties (lejup) - par priekšmetiem
ļaundarīt Slikti darīt, nodarīt skādi, postu
sačalgot Slikti izvārīt (ēdienu)
meka Slikti izvārīta biezputra
vārčakāt Slikti padarīt, slikti noadīt zeķi
namēsnieks Slikts cilvēks, kas vēlas nodarīt kaut ko sliktu citiem
pseidotabess Slimība, kas simptomatoloģiski atgādina tabesu; piem., alkohola, arsēna vai cukura diabēta izraisīts polineirīts
simetromānija Slimīga tieksme izdarīt simetriskas kustības, piem., ar abām rokām reizē vienas rokas vietā
homicidomānija Slimīga vēlēšanās izdarīt slepkavību
enisofobija Slimīgas bailes no pārmetuma par izdarīto pārkāpumu
čoskāties Slinki, nevīžīgi (ko) darīt; arī tūļīgi, gausi (ko) darīt, strādāt
sašļaucīties Slinkojot gorīties, staipīties
sačkot Slinkot, izvairīties no pienākumiem
blekstēt Slinkot, kaut ko nevīžīgi darīt
laist gurķi slinkot, neko prātīgu nedarīt; tēlot muļķi
laist fufeli slinkot, neko prātīgu nedarīt; tēlot muļķi
laist luni slinkot, neko prātīgu nedarīt; tēlot muļķi
šlīherēties Slinkot; izvairīties no darba
stiept gumiju slinkot; ļoti lēni negribīgi ko darīt
apslīpēt Slīpējot (visapkārt, no virspuses), padarīt gludu
noslīpēt Slīpējot padarīt (ko) gludu, līdzenu; slīpējot izveidot kam (vēlamo formu)
noslīpēt Slīpējot padarīt asu
uzslīpēt Slīpējot padarīt gludu, līdzenu
piruete smagatlētikā - paņēmiens (klasiskajā cīņā), ko izpilda, parasti parterā, uz galvas, lai izvairītos no plecu piespiešanas bīstamā stāvoklī
tušnāties Smagi elšot kaut ko darīt, lēni pārvietoties, niekoties
Phascum cuspidatum smaillapu pumpurīte
nags smails nogāzta koka stumbra gala izvirzījums, kas rodas, ja, koku nogāžot, šķērszāģējums nav izdarīts visā koka diametrā un tā līmenis ir augstāks par aizzāģējuma pamatu
calliergonella Smailzarītes
zacirkeņa smalku (no samitrinātiem miltiem satrītu) klimpu piena zupa
iesmēķēt Smēķējot padarīt piemērotu smēķēšanai (piemēram, pīpi, iemuti)
iepīpēt Smēķējot padarīt piemērotu smēķēšanai (pīpi)
iepīpot Smēķējot padarīt piemērotu smēķēšanai (pīpi)
mužināt Smērēt, padarīt netīru
pečkāt Smērēt, padarīt netīru
apsmidzināt Smidzinot padarīt mitru, slapju (par lielu)
aizsmidzināt Smidzinot padarīt neredzamu, paslēptu
šmulēt Smulēt; darīt netīru, traipīt
šņīderīte Snīderīte
sniegtīris Sniega tīrītājs
birdeklis Sniegains laiks, kad sniegs krīt ar sīkām pārslām
reklamēt Sniegt interesantā, saistošā formā informāciju ar mērķi piesaistīt (kam) uzmanību, izraisīt interesi (par ko), padarīt (ko) populāru u. tml.
norādīt sniegt nepieciešamās ziņas; darīt zināmu
iepazīstināt Sniegt ziņas, priekšstatu (par ko); darīt zināmu
klientu novērošana sociālā darba metode, saskaņā ar kuru sociālais darbinieks cik vien iespējams neuzkrītoši novēro klientu ikdienas dzīvē un piedalās viņa ikdienas darbībās
veicinātāja loma sociālā darbinieka profesionālo darbību kopums, lai: a) sekmētu kopienā dzīvojošo cilvēku apvienošanos un darbošanos formālās un neformālās grupās, kurām var būt dažādi mērķi, piemēram, dalīšanās idejās par kopienas attīstību, sociālo un politisko pārmaiņu veicināšana, sociāli ievainojamu grupu pārstāvniecība; b) veicinātu un padarītu iespējamu dažādu konfliktu risināšanu starp indivīdiem un kopienā
sociālo pakalpojumu sistēma sociālo institūciju un sociālo programmu kopums, kura mērķis ir nodrošināt sociālos pakalpojumus un padarīt viegli pieejamas tās sociālās institūcijas, kuras atbildīgas par pakalpojumu sniegšanu
huligāns Sodāmas nelietības izdarītājs
soda mērķis sodīt vainīgo personu par izdarīto noziedzīgo nodarījumu, kā arī panākt, lai notiesātais un citas personas pildītu likumus un atturētos no noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas; audzināt
kriminālsods Sods, ko piespriež tiesa saskaņā ar attiecīgas valsts kriminālkodeksu par izdarītu kriminālnoziegumu
solīties Solīt (ko veikt, darīt)
solīt kā sunim desu solīt to, ko nedomā dot, darīt
dzirties Solīties (ko darīt)
kokmateriālu marķēšana sortimenta veida, tievgaļa diametra vai darba izpildītāja šifra atzīmēšana ar krītu vai krāsu uz kokmateriāla tievgaļa
saspaidīt Spaidot padarīt sāpīgu, arī savainot (ķermeni, tā daļas)
gumzīt Spaidot, lokot darīt negludu (piemēram, audumu); burzīt
divdibens Spainis ar vāku vai muciņa, kuras abi gali vienādi aizdarīti, ar ko nesa ēdienu strādniekiem uz lauka
divdibins Spainis ar vāku vai muciņa, kuras abi gali vienādi aizdarīti, ar ko nesa ēdienu strādniekiem uz lauka; divdibens
duidibens Spainis ar vāku vai muciņa, kuras abi gali vienādi aizdarīti, ar ko nesa ēdienu strādniekiem uz lauka; divdibens
spangu Spangains - spīdīgas, spožas krāsas, ar spilgtiem, acīs krītošiem plankumiem vai sloksnēm
spangots Spangains - spīdīgas, spožas krāsas, ar spilgtiem, acīs krītošiem plankumiem vai sloksnēm; ciņains
dastāt Sparīgi sākt (ko darīt)
treilers speciāla daudzasu piekabe (platforma) smagsvara vai lielgabarīta kravu transportēšanai; tajā var būt kravas iekraušanas (vinča, trapi) un kravas nostiprināšanas ierīces
korsete Speciāla josta, kas saspiež krūšu kurvja lejasdaļu un vēderu, lai augumu padarītu slaidāku
grāmatas bloka griezuma iekrāsošana speciālas krāsas (zelts, sudrabs, bronza u. c.) uznešana uz grāmatas bloka griezuma, lai padarītu grāmatu greznāku; lieto galvenokārt mākslas un reprezentācijas izdevumiem
kara tribunāls speciālas tiesas militārpersonu izdarīto kriminālnoziegumu vai ar likumu noteiktu smagāko noziegumu izskatīšanai
apvelt Speciāli apstrādājot, padarīt (audumu) blīvāku, mīkstāku; uzvelt
izvelt Speciāli apstrādājot, padarīt (audumu) viscaur blīvāku, mīkstāku
sausais šampūns speciāls pūderis, ko ierīvē matos, lai tos iztīrītu bez mazgāšanas
dziņa Spēcīga tieksme (pēc kā); spēcīga vēlēšanās (ko darīt)
kārdinājums Spēcīga tieksme, velēšanās (pēc kā, ko darīt)
uzlādēt Spēcīgi rosināt (kādu); padarīt spēcīgu (psihisku stāvokli)
saplucināt Spēcīgi saraustīt (parasti aiz matiem, ausīm), lai nodarītu sāpes, arī savainot; spēcīgi saraustīt (parasti matus, ausis), lai nodarītu sāpes; saplūkāt (3)
saplūkāt Spēcīgi saraustīt (parasti aiz matiem, ausīm), lai nodarītu, sāpes, arī savainot; spēcīgi saraustīt (parasti matus, ausis), lai nodarītu sāpes; saplucināt (3)
dārds Spēcīgs, dobjš, nevienmērīgs troksnis, ko rada kas grūstošs, krītošs
absorbcijas spēja spēja absorbēt; fizikāls lielums, kas rāda kāda daļa monohromatiskā starojuma plūsmas, kas krīt uz ķermeni, tiek tajā absorbēta
diadohokinēze Spēja izdarīt ātrā secībā antagonistiskas kustības nosacītā kārtībā, piem., apakšdelma pronāciju un supināciju
dzimumspēja Spēja izdarīt dzimumaktu
eipraksija Spēja izdarīt koordinētas kustības
atturētājs Spēja pretoties vai nodarīt postījumus, kas nodrošina atturēšanu
aizsisties Spēji slīdot, aizdarīties
aumakām Spēji; ar drūzmu, spiešanos, ar steigu kaut kur mēģināt nokļūt vai kaut ko izdarīt
palīgspēka iekārta spēka iekārta papildu enerģijas iegūšanai, ko izmanto pamatdzinēju iedarbināšanai un lai padarītu gaisakuģi neatkarīgu no zemes apkopes līdzekļiem
dūmmērs spēkratu vai motora izmešu kontroles ierīce izmešu optiskā blīvuma parametru (absorbcijas koeficienta) noteikšanai; dūmainības mērītājs
spējiens spēks, spēja (kaut ko darīt)
spektrobolometrs Spektrometrs, kura okulāra vietā pierīkots ļoti mazs bolometrs (2), ar ko var mērīt enerģijas sadalījumu spektrā
aki čiki papiriki spēle "akmens, šķēres, papīrītis"
minigolfs Spēle ar nūjām un bumbiņu 18 speciāli izbūvētos celiņos (6-20 m gar.) ar eternīta, betona vai filca segumu; katrai bedrītei savs celiņš ar mākslīgiem šķēršļiem
izspert Sperot panākt, ka (kas) izkrīt, izlīst
ņemties Spēt (ko veikt, izpildīt) un apņemties (to darīt), arī uzdrošināties (ko darīt)
izturēt Spēt atvairīt (pretinieka uzbrukumu)
krutēt Spēt, varēt ko darīt; būt tādā veselības stāvoklī, ka ir iespējams strādāt
parīt Spēt, varēt rīt
apspīdēt Spīdot izstarot gaismu (pār ko) - par gaismas avotu; apgaismot, krītot (uz ko) - par gaismu
špundēt Spiest ko darīt
mīt Spiest, spaidīt ar rokām vai kājām (piemēram, mālus), lai padarītu mīkstu, viendabīgu
aizspiest Spiežot aizdarīt
asarojošā spīgulīte spīgulīšu ģints sēņu suga ("Psathyrella velutina"), kas citviet norādīta kā atsevišķai ģintij piederīga ("Lacrimaria lacrimabunda), tās augļķermeņa cepurīte pelēcīgi brūngana, šķiedraini zvīņaina, lapiņas tumšbrūnas, ar šķidruma pilieniņiem, sastopama ļoti bieži lapkoku mežos, mežmalās, ceļmalās uz trūdvielām bagātas augsnes
katatermometrs Spirta termometrs, kas paredzēts ar gaisu izdarīta atdzesējuma mērīšanai; lieto katatermometrijā
atspītēt Spītējot atdarīt, atmaksāt
atspītēties Spītējoties atdarīt, atmaksāt
piespļaudīt Spļaudot ļoti notraipīt, padarīt ļoti netīru (piemēram, grīdu, telpu)
piespļaut Spļaujot ļoti notraipīt, padarīt ļoti netīru (piemēram, grīdu, telpu)
piespļaut Spļaujot ļoti notraipīt, padarīt ļoti netīru no iekšpuses (parasti trauku)
spožināt Spodrināt, tīrīt
svilt Spodrināt, tīrīt
ģērbināt Spodrināt, tīrīt, pušķot
pārspodrināt Spodrinot padarīt tīru, spodru visu (kā) virsmu; spodrināt visu (kā) virsmu vēlreiz, no jauna
batuts sporta ierīce, atsperīgs tīkls (garums 457 cm, platums 274 cm), kas ar gumijas amortizatoriem piestiprināts pie horizontāla rāmja 91 cm augstumā no grīdas, uz tā trenējas akrobāti, vingrotāji, daiļlēcēji; to izmantojot var izdarīt augstus atspēriena lēcienus, un apvienot tos ar vingrojumiem gaisā
golfs sporta spēle, kurā bumbiņa ar nūju jāieraida laukuma bedrītēs
autsaiders Sportists vai zirgs, kas nepieder pie sacensību favorītiem; sportists vai komanda, kas ieņem kādu no pēdējām vietām sacensībās
raut Spraigi, intensīvi darīt (ko), darboties (ar ko)
rauties Spraigi, intensīvi darīt ko, darboties
atsprauslāt Sprauslājot attīrīt kaklu (kur kaut kas iestrēdzis)
aizspraust Spraužot aizdarīt; spraužot savienot (parasti drēbes malas)
aizsprausties Spraužot tikt aizdarītam
sprāsts Sprosts, putnu būrītis
nolāčot Staigājot (kam) pāri (ar netīrām, sabristām kājām, apaviem), padarīt netīru (to)
piedubļot Staigājot ar dubļainiem vai slapjiem apaviem, kājām, padarīt netīru, slapju (grīdu, telpu)
noļekāt Staigājot ar netīrām kājām, netīriem apaviem, padarīt netīru (grīdu kādā telpā)
nopekot Staigājot ar netīriem apaviem, netīrām kājām, notraipīt, padarīt netīru (vietu, grīdu kādā telpā); arī nobradāt, nomīdīt
piepļekāt Staigājot ar netīriem apaviem, netīrām kājām, padarīt netīru (grīdu kādā telpā); piebradāt
piepļockāt Staigājot ar netīriem apaviem, netīrām kājām, padarīt netīru (grīdu kādā telpā); piebradāt; piepļekāt
piebradāt Staigājot ar netīriem vai slapjiem apaviem, kājām, padarīt netīru, slapju (grīdu, telpu)
pielāčot Staigājot ar netīriem vai slapjiem apaviem, kājām, padarīt netīru, slapju (grīdu, telpu)
pielāpačot Staigājot ar netīriem vai slapjiem apaviem, kājām, padarīt netīru, slapju (grīdu, telpu)
pielāpāt Staigājot ar netīriem vai slapjiem apaviem, kājām, padarīt netīru, slapju (grīdu, telpu)
pielēkšņāt Staigājot ar netīriem vai slapjiem apaviem, kājām, padarīt netīru, slapju (grīdu, telpu)
pielēpāt Staigājot ar netīriem vai slapjiem apaviem, kājām, padarīt netīru, slapju (grīdu, telpu)
piemīdīt Staigājot ar netīriem vai slapjiem apaviem, kājām, padarīt netīru, slapju (grīdu, telpu)
piemīt Staigājot ar netīriem vai slapjiem apaviem, kājām, padarīt netīru, slapju (grīdu, telpu)
pienēsāt Staigājot ar netīriem vai slapjiem apaviem, kājām, padarīt netīru, slapju (grīdu, telpu)
pienest Staigājot ar netīriem vai slapjiem apaviem, kājām, padarīt netīru, slapju (grīdu, telpu)
piestaigāt Staigājot ar netīriem vai slapjiem apaviem, kājām, padarīt netīru, slapju (grīdu, telpu)
pievazāt Staigājot ar netīriem vai slapjiem apaviem, kājām, padarīt netīru, slapju (grīdu, telpu)
saleskāt Staigājot pa slapju, netīru vietu, padarīt netīru, notraipīt (parasti apavus, kājas)
saloskāt Staigājot pa slapju, netīru vietu, padarīt netīru, notraipīt (parasti apavus, zeķes, kājas)
pienasāt Staigājot padarīt netīru (telpu)
piedīžāt Staigājot, mīdoties, piemēram, ar netīriem apaviem, netīrām kājām, padarīt netīru (grīdu kādā telpā)
pieļēpināt Staigājot, piemēram, ar netīriem apaviem, netīrām kājām, padarīt netīru (grīdu kādā telpā); arī piemīdīt, piemēslot
pieļeckāt Staigājot, piemēram, ar netīriem apaviem, netīrām kājām, padarīt netīru (grīdu kādā telpā); piebradāt
pieļekāt Staigājot, piemēram, ar netīriem apaviem, netīrām kājām, padarīt netīru (grīdu kādā telpā); piebradāt
pieleskāt Staigājot, piemēram, ar netīriem apaviem, netīrām kājām, padarīt netīru (grīdu kādā telpā); piebradāt
pieļockāt Staigājot, piemēram, ar netīriem apaviem, netīrām kājām, padarīt netīru (grīdu kādā telpā); piebradāt; pieļeckāt
pieļepāt Staigājot, piemēram, ar netīriem apaviem, netīrām kājām, padarīt netīru (grīdu kādā telpā); piebradāt; pieļekāt
pieļepatāt Staigājot, piemēram, ar netīriem apaviem, netīrām kājām, padarīt netīru (grīdu kādā telpā); piebradāt; pieļekāt
žarbināties Staipīties, gorīties
žaustīties Staipīties, gorīties
žļodzīties Staipīties, gorīties
šlaucāties Staipīties, gorīties; valstīties gultā
izstaipīt Staipot padarīt garāku (priekšmetu)
pastaipīt Staipot padarīt mazliet garāku, arī vaļīgāku (priekšmetu)
sastampāt Stampājot sasmalcināt; stampājot padarīt, parasti pilnīgi, viendabīgu, arī mīkstu
nolīgums Starptautiska oficiāla vienošanās (ko veikt, darīt)
dezavuēt Starptautiskajās tiesībās - valdības vārdā paziņot, ka nepiekrīt oficiālas (pilnvarotas) personas rīcībai vai paziņojumam
reparācija Starptautiskas tiesiskās atbildības veids - karā nodarīto zaudējumu atlīdzināšana
anatomiskā nomenklatūra starptautiski atzīts anatomisko nosaukumu saraksts, kas ļauj izvairīties no jucekļa un pārpratumiem anatomisko nosaukumu lietošanā
COLREGS Starptautisko noteikumu sistēma, kas nosakakuģa vadītāja rīcību, lai izvairītos no kuģu sadursmes jūrā (angļu "International Regulations for the Prevention of Collisions at Sea")
iebraukt auzās stāstīt, darīt kaut ko aplamu, kļūdīties; ciest neveiksmi
rādīt Stāstot darīt zināmu (kustības virzienu, ceļu), pavadot panākt, ka kāds virzās (pa pareizu ceļu)
pastāstīt Stāstot pavēstīt, padarīt zināmu (ko)
parametriskās [statistikas] metodes statistikas metodes, ko lieto hipotēžu pārbaudei, ja datu empīriskais sadalījums atbilst normālsadalījumam (dati doti intervālu vai attiecību skalā, turklāt vidējais aritmētiskais, mediāna un moda sakrīt vai ir tuvu cita citai)
neparametriskās [statistikas] metodes statistikas metodes, ko lieto hipotēžu pārbaudei, ja datu empīriskais sadalījums neatbilst normālam sadalījumam (dati doti intervālu vai attiecību skalā, bet vidējais aritmētiskais, mediāna un moda nesakrīt un ir tālu cita no citas, vai sadalījums nav zināms)
sarteris stāvoklis, kad (galda spēlē) nav iespējams izdarīt kādu gājienu
pakļautība stāvoklis, kad (kāds, kas) ir atkarīgs (no cilvēka, tā gribas, ietekmes u. tml.); stāvoklis, kad (kas) ir padarīts atkarīgs (no kā)
pilna vaļa stāvoklis, kad (kāds) nav ierobežots, var darīt, ko grib
nespēja stāvoklis, kad (kāds) nav spējīgs ko darīt, veikt
pusrats stāvoklis, kad (kas iesākts) netiek pabeigts, padarīts līdz galam
sasteigtība stāvoklis, kad ko dara, veic, arī kad kas ir padarīts, paveikts steigā, parasti pavirši
zinātība stāvoklis, kurā piemīt zināšanas par to, kā kaut ko darīt
treknakmens Steatīts, minerāls, blīvs un mīksts kriptokristālisks talks, lietots kā drēbnieku krīts, smiņķu pagatavošanai, kā smērviela
mēgt Steidzīgi bēgt, izvairīties
čopties steidzīgi darīt vairākas lietas vienlaikus
aizrīstīties Steidzīgi rijot, ēdot, ierīt kaut ko elpvadā
ģimstīt Steidzīgi rīt
klamzāt Steidzīgi un lieliem kumosiem ēst, rīt
beiselis Steidzīgs, neprecīzs kāda darba darītājs
gūšņiem Steigā (ko darīt)
traukt Steigā darīt, veikt (ko)
sasteigt Steigā padarīt, paveikt; steigā pavirši padarīt, paveikt
aizspēt Steigā pagūt (ko izdarīt); steigā nokļūt (kur); paspēt
uzgrūst Steigā pavirši, nevīžīgi (ko) izdarīt, paveikt
nogrūst Steigā, pavirši paveikt, izdarīt
izdirbināt Steigšus (kaut ko) izdarīt
raut darbu no rokām ārā Steigties padarīt cita darbu
rauties Steigties, strauji gatavoties (ko darīt)
stereoprojektors Stereofotogrammetrisks aparāts, kas ļauj pēc robežfotoattēlu pāra atveidot un izmērīt nofotografētā apvidus iecirkņa telpisko modeli, turklāt mērījumu rezultāti tiek uzzīmēti uz papīra topogrāfiskās kartes veidā
garensvārstības Stieņu, siju, plātņu u. c. objektu svārstību kustība, kuras virziens sakrīt ar objekta garenasi vai garenplakni
asimetriskā stiepe stiepes spēku darbības speciāls gadījums, kura uz apaļu vai prizmatisku stieni tā gala punktos darbojas tam paralēli divi pretēji spēki, kuru pielikšanas punkti galos nesakrīt ar laukumu smaguma centriem
izstiept Stiepjot padarīt garāku (priekšmetu)
pastiept Stiepjot padarīt garāku (priekšmetu)
pastiept Stiepjot padarīt vaļīgāku, lielāku (priekšmetu)
slaidā stiklene stikleņu suga ("Hygrocybe persistens"), ar spilgti dzelteniem augļķermeņiem, cepurīte smaila, koniska, ļoti bieži sastopama pļavās
opālstikls Stikls, kas ar vienmērīgi visā stikla masā sadalītiem smalkiem izgulsnējumiem padarīts nedzidrs
art deco stils stils dekoratīvajā un tēlotājā mākslā un arhitektūrā 20. gs. 20. un 30. gados, kas tiecas uz lakoniskām formām, bet tajā pašā laikā nespēj iztikt bez uzkrītošas greznības
marmelāde Stingra, ar cukuru savārīta augļu vai ogu masa
saņemties Stingri nolemt un piespiest sevi, arī sagatavoties, sarosīties (ko veikt, izdarīt)
trenkt Stingri, arī varmācīgi likt (kādam) ko darīt
triekt Stingri, arī varmācīgi likt (kādam) ko darīt; arī trenkt (2)
savirināt stipri savārīt (parsti pienu)
pievietēt stipri sitot, blietējot, stampājot padarīt cietu
mutuļot stipri vārīties, radot burbuļus, tvaikus
mutuļāt stipri vārīties, radot tvaika mutuļus
stingrināt Stiprināt, padarīt stingrāku
pikāties stīvēties, gausi, ar lielām grūtībām kaut ko darīt
brist dubļus strādāt smagus lauku darbus; darīt ko nepatīkamu, apkaunojošu
pārstrādāt Strādāt vēlreiz, no jauna (parasti ko pietiekami labi nepadarītu)
kābakāties Strādāt, darīt (ko) nepietiekami mērķtiecīgi
dzīvāt Strādāt, darīt darbu
gludinātājs strādnieks (mazgātavā, tīrītavā), kas gludina izmazgāto veļu, iztīrīto apģērbu
aizsaut strauji aizbīdīt (aizbīdni, bultu u. tml.), lai ko aizdarītu
aizšaut strauji aizbīdīt (aizbīdni, bultu u. tml.), lai ko aizdarītu
atplakt strauji apsēsties, atslīgt iepriekšējā vietā; krītot atpakaļ, pieplakt
šaut strauji bīdīt (aizbīdni, bultu u. tml.), lai ko aizdarītu; strauji bultēt ciet vai vaļā (durvis, vārtus u. tml.)
izraut strauji izdarīt, izveidot (ko)
nogāzt strauji izlejot (parasti lielāku kā daudzumu), pārklāt, padarīt slapju (visu kā virsmu vai tās lielāko daļu)
notraukt strauji nopūst (no kā nost) tā, ka nokrīt, nobirst zemē; strauji nopūst (no kā nost) tā, ka nokrīt, nobirst (kur, uz kā u. tml.) - par vēju
RPGN strauji progresējošs glomerulonefrīts (angļu "rapidly progressive glomerulonephritis")
raut strauji rīt (ko); strauji ieelpot (ko)
dakrist strauji sākt darīt (ko)
mesties virsū strauji sākt darīt (ko)
laist vaļā strauji sākt ko darīt
uzķert strauji satvert, notvert (ko krītošu, mestu u. tml.)
notraukt strauji skarot, sašūpojot (ko), panākt, būt par cēloni, ka (kas) nokrīt, nobirst (no tā)
izgāzt strauji uzšķērst, pārdurt, tā ka izkrīt (piemēram, iekšas)
mest zemē strauji virzīt (ko), panākt, ka (kas) krīt zemē, lai atbrīvotos (no tā)
likties strauji, enerģiski sākt strādāt, darīt ko (kādā vietā)
mest strauji, parasti ar vēzienu, virzīt, panākt, ka krīt (kur iekšā, kur)
sviest strauji, parasti ar vēzienu, virzīt, panākt, ka krīt (kur iekšā, kur); mest (2)
paderbelēt strauji, pavirši kaut ko padarīt
raut strauji, pēkšņi virzīt sev līdzi (par ko plūstošu, krītošu u. tml.)
notraukt strauji, piemēram, ar sitienu, kratot, atdalīt nost, ļaujot nokrist zemē; strauji, piemēram, ar sitienu, kratot, atdalīt nost un panākt vai pieļaut, ka nokrīt, nobirst (kur, uz kā u. tml.)
šalts strauji, spēji lidojošs, krītošs u. tml. (sīku vielas daļiņu, arī sīku priekšmetu) kopums
kozols strazdu būrītis
aule Strazdu būrītis
gurbs Strazdu būrītis
puņķis Strazdu būrītis kokā
zilkrūtītis Strazdu dzimtas ģints, perēkli taisa apslēptu pie ūdens, kā patīkamu dziedātāju to dažkārt tur būrītī
plačoties Strīdēties; nelietības darīt
demogrāfiskā standartizācija strukturālo atšķirību ietekmes novēršanas metode, salīdzinot demogrāfiskos koeficientus; datu pārveides process, kā rezultātā rodas iespēja izmērīt un salīdzināt kāda demogrāfiskā procesa intensitāti iedzīvotāju kopumos, kuriem ir atšķirīga struktūra
stūrīši Stūrītis
izsūkt Sūcot (parasti ar kādu rīku, ierīci), iztukšot (piemēram, trauku); sūcot (ar kādu rīku, ierīci), iztīrīt
izsukāt Sukājot iztīrīt (piemēram, gružus, putekļus)
nosukāt Sukājot notīrīt, iztīrīt (piemēram, drēbes)
nosukāt Sukājot padarīt (dzīvnieka) apmatojumu gludu, tīru
nosukāt Sukājot padarīt gludu, līdzenu (ko, parasti matus); sukājot noglaust uz leju (parasti matus)
pasukāt Sukājot patīrīt (piemēram, drēbes)
pasukāt Sukājot patīrīt (piemēram, gružus, putekļus)
nosusināt Susinot padarīt sausu (kā) virsmu, ārpusi
atsutināt Sutinot atdarīt (piemēram, atlīmēt, atmiekšķēt)
sūtīties Sūtīt vienam otru, citam citu (ko darīt, veikt, pēc kā)
raidīt Sūtot vai dzenot panākt, ka dodas, iet (kur, līdz kādai vietai u. tml.); likt ko darīt
Svārīte Svarīte, Ievednes pieteka
Zvērupīte Svarītes labā krasta pieteka Alūksnes novada Jaunannas pagastā, augštece Malienas pagastā; Zāles pļavu novadgrāvis
pendeļpārbraucēji Svārstbraucēji - darbinieki, kas katru dienu no rīta un vakarā pārvietojas starp māju un darbavietu, tā radot slodzes stundas
volatilitāte Svārstīgums, aprites ātrums; vērtspapīra tirgus konjunktūras nestabilitātes rādītājs; tiek aprēķināta kā relatīvais ātrums, ar kādu cena pārvietojas augšup un lejup konkrētā laika posmā, un mērīta procentos
šauboties svārstīties, šaubīties, nezināt, ko darīt
labrīts Sveiciens, satiekoties no rīta
labsrīts Sveiciens, satiekoties no rīta
Labs rīts! sveicinājums "labrīt!"
pasacīt (arī pateikt) labrītu (arī labdienu, labvakaru) sveicinot pasacīt "labrīt!" ("labdien!", "labvakar!")
padot labrītu (arī laburītu, labdienu, labvakaru, labuvakaru) sveicinot pateikt "labrīt!" ("labdien!", "labvakar!")
pateikt (arī pasacīt) labrītu (arī labdienu, labvakaru) sveicinot pateikt "labrīt!" ("labdien!", "labvakar!")
sacīt (arī teikt) labrītu (arī labdienu, labvakaru) sveicinot sacīt "labrīt!" ("labdien!", "labvakar!")
teikt (arī sacīt) labrītu (arī labdienu, labvakaru) sveicinot teikt "labrīt!" ("labdien!", "labvakar!")
dot labrītu (arī laburītu, labdienu, labvakaru) sveicinot teikt "labrīt!" ("labdien!", "labvakar!")
atsveķošana Sveķu tecināšana un savākšana no augošos kokos izdarītām brūcēm (meža blakus izmantošanas nozare)
ebonasfalts Sveķu ziede, sastāv no asfalta, sveķu piķa, nedaudz kaučuka, 5% cieta parafīna un 34% mālu, lietoja alus darītavās beton alus mucu izklāšanai
nosvērt Sverot izmērīt (kā) masu, svaru
nosvērties Sveroties izmērīt savu masu, svaru
svētrīts svētdienas rīts; arī reliģiska darbība svētdienas rītā
svētrīt svētku dienas rīts
svīdiņa Svīdenis - cepumi (plāceņi) no rudzu miltiem, taukos vārīti un krāsnī cepti
piesviest Sviežot (ko) lielākā daudzumā, padarīt (grīdu, telpu, apkārtni) netīru, nekārtīgu; piesvaidīt (1)
švilpene Svilpene - ar taukiem vārīta putraimu putra
panihida Svinīgs nakts dievkalpojums, ko pareizticīgā baznīca notur vakaros pirms svētdienām un svētkiem, apvienojot vakara un rīta dievkalpojumus
paņihida Svinīgs nakts dievkalpojums, ko pareizticīgā baznīca notur vakaros pirms svētdienām un svētkiem, apvienojot vakara un rīta dievkalpojumus
tudīties Šā un tā, bet bez labuma (vajadzības) kaut ko darīt
marrāni šādā vārdā Spānijā vai Portugālē nievīgi dēvēti vietējie ebreji, kuri 14. un 15. gadsimtā pārgāja kristīgajā ticībā, lai izvairītos no inkvizīcijas vajāšanām un nāvessoda
kratīt šādā veidā kustināt (satvertu priekšmetu), lai (to) iztukšotu; šādā veidā kustinot satvertu priekšmetu, panākt, ka (kas) krīt, birst ārā (no tā)
rušināt šādā veidā padarīt irdenu augsni (ap augiem)
slēgt šādā veidā radot vai pārtraucot durvju, vārtu u. tml. savienojumu (ar ko), padarīt nepieejamu vai pieejamu (telpu, teritoriju u. tml.)
pats Šaha spēlē - neizšķirts stāvoklis, kad viens no spēlētājiem nevar izdarīt kārtējo gājienu, nenoliekot pa sitienam savu karali, kam nav pieteikts šahs
šārītējs Šārīta
šorīta Šārīta
skalderēt Šaudīties; žigli steigt, ātri darīt kaut ko
pusautomātiskais šaujamierocis šaujamierocis, kas pēc katra šāviena pats uzlādējas jaunam šāvienam un, ja vienreiz tiek iedarbināts tā palaišanas mehānisms, spēj izdarīt tikai vienu šāvienu
automātiskais šaujamierocis šaujamierocis, kas pēc katra šāviena pats uzlādējas jaunam šāvienam un, ja vienreiz tiek iedarbināts tā palaišanas mehānisms, spēj izdarīt vairākus šāvienus
raidīt Šaujot virzīt (lodi, šāviņu u. tml.); izdarīt šāvienu kādā virzienā
lice Šaura īpatnēji austa lenta, trese vai aukla malu apdarināšanai uniformām, livrejām, priekšautiem, kreklam, rīta svārkiem u. tml.
šautinieki Šautnieki - jaunieši, kas Pūpolu svētdienas vai Lieldienu rītā iet no mājas mājā, rituāli pērdami (šauzdami) gulētājus ar pūpolzariem un prasīdami par samaksu olas
šīrītējs Šīrīta
sīkeglīte šīs dzimtas ģints ("Elatine"), sīki ūdensaugi ar vairākām ekoloģiskām formām, zemūdens formām ziedi neuzkrītoši, bieži kleistogāmi (apputeksnējas neizplaukuši), 12 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga
lāčpurns šīs dzimtas ģints ("Morchella"), agrīna ēdamā sēne ar krokainu, brūnganu cepurīti, kas saaugusi ar kātu, 5 sugas
sānause šīs dzimtas ģints ("Pleurotus), ēdama lapiņu sēne ar īsu kātiņu cepurītes vienā pusē, Latvijā konstatētas 4 sugas
bērzlape šīs dzimtas ģints ("Russula"), \~300 sugu, Latvijā konstatēts \~100 sugu, ēdamas sēnes ar krāsainu (parasti dzeltenu, sarkanu vai brūnu) cepurīti, baltu kātiņu
purvciprese šīs dzimtas ģints ("Taxodium"), koks ar skujām uz īsvasām, kas katru gadu nokrīt
piešķaidīt Šķaidot (ko) lielākā daudzumā, padarīt slapju, arī notraipīt (ar to, piemēram, grīdu, telpu)
nošķaidīt Šķaidot (ko), padarīt slapju, arī notraipīt (ar to)
nošķaidīt Šķaidoties padarīt slapju, arī notraipīt (par šķidrumu, masu)
izšķelt Šķeļot izveidot (kur), piemēram, caurumu, robu; šķeļot padarīt (ko) caurumainu, robainu
šķērsgriezums Šķērsvirzienā izdarīts griezums, šķēlums
žļanga Šķidri izvārīts, ūdeņains ēdiens
putra Šķidrs vai pusšķidrs ēdiens no putraimiem vai miltiem, kas vārīti ūdenī vai pienā, vai arī ūdenī ar piena piedevu
malks Šķidruma daudzums, ko var vienā reizē ieņemt mutē un norīt
izšķiebt Šķiebjot padarīt šķību, greizu
šķiede Šķiedenis - no kartupeļiem savārīts biezenis
šķiedens Šķiedenis - no kartupeļiem savārīts biezenis
šķaidiņi šķiedes - apšķīdušas novārītas kartupeļu šķēles vai kartupeļu biezputra ar nepilnīgi izšķīdušiem kartupeļiem
bumbuļkāta šķiedrgalvīte šķiedrgalvīšu suga ("Inocybe mixtilis"), kurai dzeltenbrūna cepurīte un pie kātiņa pamatnes raksturīgs bumbuļveida paresninājums
rāceņu šķiedrgalvīte šķiedrgalvīšu suga ("Inocybe napipes"), kurai dzeltenbrūna cepurīte, tāpat kā bumbuļkāta šķiedrgalvītei
pusceluloze Šķiedrvielas materiāls, kas iegūts, ar attiecīgām ķimikālijām vārītu koksnes šķeldu mehāniski sašķiedrojot dažāda veida iekārtās; šķiedrvielas iznākums 55-85%
luncīties Šķietami enerģiski strādāt, bet faktiski gandrīz neko nepadarīt
piešķiest Šķiežot (ko) lielākā daudzumā, padarīt slapju, arī notraipīt (ar to, piemēram, grīdu, telpu)
nošķiest Šķiežot (ko), padarīt slapju, arī notraipīt (ar to)
nošķiest Šķiežoties padarīt slapju, arī notraipīt (par šķidrumu, masu)
viškāt Šķirot (graudus), tīrīt, vētīt, sviežot ar liekšķeri, višku 1(1)
vērt Šķirot padarīt lasāmu, skatāmu (piemēram, grāmatu); šķirot aizdarīt (piemēram, grāmatu)
geta Šķiršanās izziņa jūdaismā, ko izdod ebreju reliģiskā tiesa, gadījumā ja abi partneri piekrīt laulības šķiršanai; šis dokuments ir rakstīts aramiešu valodā, to paraksta divi liecinieki, un to vīrs pasniedz sievai; tas sievu atbrīvo no visām laulības saistībām attiecībā pret vīru
sašķobīt Šķobot izkustināt (no kāda stāvokļa); šķobot padarīt (ko), parasti pilnīgi, šķību, greizu
izšķobīt Šķobot padarīt šķību, greizu; šķobot izkustināt
nošķūrēt Šķūrējot notīrīt (kā) virsmu
izšķūrēt Šķūrējot pilnīgi notīrīt (parasti ceļu, taku)
nošļākt Šļācot (ko), padarīt slapju, arī notraipīt (ar to)
apšļākt Šļācot, arī šļācoties padarīt slapju, arī netīru
nošļākt Šļācoties padarīt slapju, arī notraipīt (par šķidrumu, masu)
piešļakstināt Šļakstinot (ko) lielākā daudzumā, padarīt slapju, arī notraipīt (ar to, piemēram, grīdu)
nošļakstināt Šļakstinot (ko), padarīt slapju, arī notraipīt (ar to)
piešļakstīt Šļakstot (ko) lielākā daudzumā, padarīt slapju, arī notraipīt (ar to, piemēram, grīdu)
nošļakstīt Šļakstot (ko), padarīt slapju, arī notraipīt (ar to)
nošļakstīt Šļakstoties padarīt slapju, arī notraipīt (par šķidrumu, masu)
piešņaukt Šņaucot (degunu), padarīt viscaur slapju, arī netīru (parasti kabatlakatu)
sašņaukt Šņaucot (degunu), padarīt, parasti ļoti, viscaur, slapju, arī netīru (parasti kabatlakatu); piešņaukt
izšņaukāt Šņaucot iztīrīt (degunu)
izšņaukt Šņaucot iztīrīt (degunu)
sašņukt Šņaucot padarīt netīru
piesmurguļot Šņaucot padarīt netīru (ar deguna izdalījumiem); piešņaukt (parasti kabatlakatu)
sašņaukāt Šņaukājot (degunu), padarīt, parasti ļoti, viscaur, slapju, arī netīru (parasti kabatlakatu); piešņaukāt
krētāt Šo to darīt, krāmēt
krētāties Šo to darīt, krāmēties
samorgāt Šo, to darīt
šodienrītā Šorīt
šoreņ Šorīt
šorīst Šorīt
šorītās Šorīt
šprīts Šprītbomis
iešūt Šujot padarīt, parasti šaurāku
Inanna Šumeru mīlas dieve (akadiešu val. "Ištara"), arī zvaigžņu dieve - spožā rīta un vakara zvaigzne jeb planēta Venera
citoloģiskā pārbaude šūnu analīze, parasti tiek izdarīta, lai konstatētu iespējamo vēža šūnu rašanos
izgrīļot Šur un tur izļodzīt, padarīt nestabiu
īļāt Šurp un turp kustinot padarīt vaļīgu
žvika Šurp un turp skraidītājs, paviršs darītājs
žvikaste Šurp un turp skraidītājs, paviršs darītājs
žvikstiņš Šurp un turp skraidītājs, paviršs darītājs
šiveris Šurp un turp skraidītājs, paviršs izdarītājs
saskraidīties Šurp un turp skraidot daudz darīt
bēgaļāt Šurpu, turpu skraidīt, vairoties, bēgot (no kā); vairīties (no kā)
bēgalēt Šurpu, turpu skraidīt, vairoties, bēgot (no kā); vairīties (no kā)
aizšūt Šūt ciet; šujot aizdarīt (caurumu)
kūleniski Tā (iet, skriet u. tml.), ka klūp, krīt
protestanti Tā dēvēja reformācijas piekritējus, kuri 1529. g. protestēja pret Vācijas ķeizara aizliegumu izdarīt baznīcas reformas
apgaismības gadsimts tā mēdz saukt 18. gs., kad dažiem cilvēkiem šķita, ka viņi ir atklājuši vienīgo īsto "zinātnisko" patiesību, kā padarīt visus cilvēkus laimīgus
taisni tā, ka (kam) visā garumā vai kādā daļā rodas taisnei atbilstoša forma, veids (virzīt, virzīties, ko darīt, atrasties kādā stāvoklī)
pakaļ tā, ka atkārto, atdarina (kāda runāto, darīto u. tml.)
lāgā tā, kā ir vēlams, vajadzīgs (ko darīt); tā, ka ir sasniegta vēlamā, vajadzīgā pakāpe; īsti
lāga tā, kā ir vēlams, vajadzīgs (ko darīt); tā, ka ir sasniegta vēlamā, vajadzīgā pakāpe; lāgā 1(1)
priekša tā, ka kas tiek veikts, darīts (kāda, kā) klātbūtnē; arī atklāti
uzmanīgi tā, lai rīkotos piesardzīgi, izvairītos no kā nevēlama
hetmanis Taborītu karaspēka vadonis (Čehijā 15. gadsimtā)
ar mazu gaismiņu tad, kad tikko sāk parādīties rīta gaisma
ar gaismiņu tad, kad tikko sāk parādīties rīta gaisma
valsts noslēpums tāda militāra, politiska, ekonomiska, zinātniska, tehniska vai cita rakstura ziņa, informācija, kura iekļauta Ministru Kabineta apstiprinātajā sarakstā un kuras nozaudēšana vai nelikumīga izpaušana var nodarīt kaitējumu valsts drošībai, tās ekonomiskajām vai politiskajām interesēm
fiksētā maršrutēšana tāda pakešu vai ziņojumu maršrutēšana datu pārraides tīklā, kad maršruta izvēle izdarīta iepriekš un nav atkarīga no tīkla stāvokļa
noziedzīga nodarījuma draudi tāda personas rīcība, kas pauž reālu apņemšanos izdarīt kādu kriminālsodāmu nodarījumu
blidīdz Tāda trokšņa atdarinājums, kas rodas smagam priekšmetam iekrītot kādā šķidrā masā
žipene Tāda, kas var ātri ko izdarīt
agensīvs tāds (darbības vārds), kas apzīmē darbību pēc darītāja iniciatīvas
bezatbildīgs tāds (darbs, rīcība u. tml.), kurā izpaužas darītāja atbildības trūkums
īss tāds (ēdiens, parasti zupa), kas vārīts nelielā ūdens daudzumā
monoklināls tāds (iežu saguluma veids), kur slāņi krīt vienā virzienā
aizliegt tāds (laiks), kad nav atļauts kur ieiet, iebraukt, ko darīt u. tml.
lokains tāds (tērps), kura apakšdaļu veido brīvi krītošas ieloces, krokas
lokaiņš tāds (tērps), kura apakšdaļu veido brīvi krītošas ieloces, krokas
progresīvi secīgā kodēšana tāds attēlu saspiešanas paņēmiens, kad attēlu, kas progresīvi kodēts, var secīgi atkodēt, kā arī var izdarīt šai procedūrai pretēju procedūru
nosacījums tāds blakus noteikums, ar kuru līguma spēks darīts atkarīgs no kāda nākoša un nezināma vai vismaz par tādu domājama notikuma
neparakstīts tāds dokuments, kam nav paraksta, kas to padarītu oficiālu
iepelēks tāds, kad ir blāva, nespodra gaisma (parasti par apmākušos rītu, dienu)
mazgabarīta tāds, kam ir mazs gabarīts
spējīgs tāds, kam ir psihiska vai fiziska īpašība, šādu īpašību kopums, kurš rada iespēju ko sekmīgi darīt, veikt, arī uztvert ko, reaģēt uz ko
slinks tāds, kam ir raksturīga tieksme vadīt laiku bezdarbībā; tāds, kam ir raksturīga nevēlēšanās strādāt, darīt ko; tāds, kas lēni, negribīgi strādā, dara ko
dziedinošs tāds, kam ir spēja darīt veselu, novērst slimību (par ārstniecības līdzekļiem, to īpašībām)
jaudnieks tāds, kam ir spēks ko darīt
acots tāds, kam izdarīts acojums; okulēts
pārsteigts tāds, kam kas pēkšņs, neparasts, negaidīts ir izraisījis apmulsumu, nespēju saprast, kā rīkoties, ko darīt
antitoksisks tāds, kam piemīt spēja padarīt toksīnus nekaitīgus, saistīt, neitralizēt tos
izvairīgs tāds, kam piemīt tieksme izvairīties ko darīt, izpildīt, tāds, kas izvairās ko darīt, izpildīt
vairīgs tāds, kam piemīt tieksme vairīties ko veikt, darīt
ķēlnadzis tāds, kam viss krīt no rokām ārā
paagrs tāds, kas aptuveni, samērā nenoteikti attiecas uz pirmajām rīta stundām
peridendrisks tāds, kas aptver dendrītu
spītīgs tāds, kas apzināti, nepiekāpīgi izturas, rīkojas krasi atšķirīgi no (kāda) vēlēšanās, norādījumiem, uzskatiem, parasti, lai (tam) kaitētu, nodarītu ko nevēlamu
interfoveolārs tāds, kas atrodas starp bedrītēm
paralēls tāds, kas atrodas vienādā attālumā cits no cita un kam nav kopīgu punktu, arī tāds, kas savstarpēji sakrīt (par līnijām, plaknēm)
dendrodendrītisks tāds, kas attiecas uz divu neironu dendrītu sinapsi
parītējs tāds, kas attiecas uz parītu
šorītējais tāds, kas attiecas uz pašreizējās dienas rītu, notiek šajā rītā; tāds, kas gatavots, vākts u. tml. pašreizējās dienas rītā
agrs tāds, kas attiecas uz pirmajām rīta stundām
aksodendrītisks tāds, kas attiecas uz sinapsi starp viena neirona aksonu un otra dendrītu
atturīgs tāds, kas atturas, izvairās kur piedalīties, ko darīt, paust noteiktu nostāju; izvairīgs
starīgs tāds, kas bieži mēdz (ko) darīt
briesmīgs tāds, kas dara vai spēj izdarīt ko ļoti ļaunu, nežēlīgu
šaušalīgs tāds, kas dara vai var izdarīt ko ārkārtīgi ļaunu, nežēlīgu
šausmīgs tāds, kas dara vai var izdarīt ko ārkārtīgi ļaunu, nežēlīgu
rītējais tāds, kas gatavots, iegūts attiecīgās dienas rītā; rīta
vakarrītējs tāds, kas gatavots, iegūts u. tml. iepriekšējās dienas rītā; tāds, kas attiecas uz iepriekšējās dienas rītu
iebildīgs tāds, kas iebilst, nepiekrīt citu viedoklim
rītējs tāds, kas iegūts, gatavots u. tml. attiecīgās dienas rītā; tāds, kas saistīts ar attiecīgās dienas rītu
daudzdaris tāds, kas iesāk darīt vairākas lietas, bet tās nepabeidz (ar nopeļošu nozīmi)
vienkāršs tāds, kas īpaši neizceļas no cita līdzīga; neuzkrītošs (3)
vaļējs tāds, kas ir atdarīts, atvērts, nav aizslēgts
slēgts tāds, kas ir cieši aizdarīts, parasti ar vāku, aizbāžņi (par trauku)
pašbrūvēts tāds, kas ir gatavots mājas apstākļos, mājsaimniecībā (parasti par alkoholisku dzērienu); pašdarīts (1)
pusdarīts tāds, kas ir iesākts darīt, bet nav līdz galam padarīts
pusvārīts tāds, kas ir iesākts vārīt, bet nav izvārīts
spiedīgs tāds, kas ir ļoti karsts, ar paaugstinātu mitruma pakāpi (parasti pirms negaisa) un izraisa nepatīkamas sajūtas (par gaisu, tā plūsmu); tāds, kad gaiss ir ļoti karsts, ar paaugstinātu mitruma pakāpi, kad atmosfēras spiediens krīt (parasti pirms negaisa) un izraisās nepatīkamas sajūtas (par laikposmu, laikapstākļiem)
viegls tāds, kas ir maz manāms, neuzkrītošs (piemēram, par iezīmi, īpašību)
izdevies tāds, kas ir noritējis veiksmīgi, sekmīgi, labi; tāds, kas ir padarīts, izveidots veiksmīgi, prasmīgi, labi
krītains tāds, kas ir noziests, notraipīts ar krītu
atvieglots tāds, kas ir padarīts vienkāršāks, vieglāks (kam samazināts svars, detaļu daudzums u. tml.)
rast tāds, kas ir pieradis (ko darīt)
pacietīgs tāds, kas ir spējīgs ilgi, neatlaidīgi, negurstoši, bez apnikuma darīt ko
drausmīgs tāds, kas ir spējīgs izdarīt ko ļoti ļaunu, nežēlīgu, briesmīgu
neizdzēšams tāds, kas ir tik nozīmīgs, ietekmīgs, ka to grūti vai neiespējami iznīcināt, padarīt par nebijušu
pielaizīts tāds, kas ir uzkrītoši sapucējies, ļoti kārtīgs; atbilstošs sabiedrībā gaidītajam
nodevīgs tāds, kas izdara nodevību; tāds, kam ir raksturīga tieksme izdarīt nodevību
palaidnīgs tāds, kas izdara vai mēdz izdarīt (parasti nelielus) pārkāpumus, neievēro uzvedības normas (parasti par bērniem); arī nebēdnīgs, nerātns
fluorogrāfisks tāds, kas izdarīts ar fluorogrāfiju
netīšs tāds, kas izdarīts bez iepriekšēja nodoma, nevilšus
okotns tāds, kas izrāda patiku, vēlēanos (ko darīt)
lejupkrītošs tāds, kas krīt lejup
ieriebīgs tāds, kas mēdz ieriebt, darīt ļaunu
piesardzīgs tāds, kas mēdz izturēties tā, lai varētu izvairīties no kā bīstama, neizraisītu ko bīstamu (par dzīvniekiem); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
uzmanīgs tāds, kas mēdz izturēties, rīkoties piesardzīgi, lai izvairītos no kā nevēlama
dirselīgs tāds, kas mēdz solīt noorganizēt lielu pasākumu, bet nespēj neko izdarīt
bēgulīgs tāds, kas mēdz vairīties, slēpties; kautrīgs, bailīgs
cildīgs tāds, kas musina kaut ko izdarīt
jēls tāds, kas nav cepts, vārīts, konservēts u. tml. (par pārtikas produktiem, parasti par gaļu, olām)
tvirsts tāds, kas nav izgulējies un krīt no kājām
neizteikts tāds, kas nav izpausts; tāds, kas nav darīts zināms citiem
slepens tāds, kas nav izpaužams, ko nedrīkst atklāt, darīt zināmu sabiedrībai (piemēram, par politiskām, militārām u. tml. darbībām, organizācijām, arī informāciju); tāds, kas noris nelegāli, arī prettiesiski
jēls tāds, kas nav pilnīgi izcepts, izvārīts, iekonservēts u. tml.
nerafinēts tāds, kas nav rafinēts un attīrīts no piemaisījumiem
nelegāls tāds, kas neatbilst likumam; tāds, kas tiek veikts bez juridiskām tiesībām to darīt
vilceklis tāds, kas neko nevar padarīt laikā, tūļa
analerģisks tāds, kas nerada alerģiju, anafilaksi vai sensibilizāciju, piem., attīrīts imūnserums
kontraintuitīvs tāds, kas nesakrīt ar intuitīvi gaidīto; tāds, kas ir pretrunā ar intuīciju
nebīstams tāds, kas nevar nodarīt ļaunumu un nav sasistīts ar risku
spirģis tāds, kas no rītiem agri ceļas
ikrīta tāds, kas notiek, ir katru rītu
jākalps tāds, kas otram visu pa prātam grib izrunāt un izdarīt
atenuēts tāds, kas padarīts nepatogēns, piem., dzīvā vakcīna
padziļināts tāds, kas padarīts pilnvērtīgāks, saturīgāks
trakalis tāds, kas pats ir traks, pārdrošs, pārgalvīgs vai var citu par tādu padarīt
nevarīgs tāds, kas pats nespēj savā labā nekā izdarīt, kam vajadzīga citu palīdzība
pro- tāds, kas piekrīt kaut kam (vai kādam); tāds, kas darbojas kā (vai kāda) interesēs (piem., prokomunistisks)
rītišķs tāds, kas raksturīgs rītam
krītains tāds, kas satur krītu
pļekains tāds, kas satur maz cietes un vārītā veidā nav irdens (par kartupeļiem)
pļekaiņš tāds, kas satur maz cietes un vārītā veidā nav irdens (par kartupeļiem)
pļekans tāds, kas satur maz cietes un vārītā veidā nav irdens (par kartupeļiem)
metaartrītisks tāds, kas seko artrītam, piem., komplikācija
pastāvīgs tāds, kas tiek apzināti darīts vienmēr, nepārtraukti
pāragrs tāds, kas tiek darīts, noris pārāk agri, priekšlaicīgi (par cilvēka darbību, parādībām sabiedrībā)
vēlreizējs tāds, kas tiek darīts, noris vēl vienu reizi
tīšs tāds, kas tiek darīts, veikts apzināti, ar nodomu
nejaušs tāds, kas tiek darīts, veikts bez nolūka, iepriekšēja nodoma
rītnorītējs tāds, kas tiks iegūts, gatavots u. tml. nākamās dienas rītā; tāds, kas saistīts ar nākamās dienas rītu
rītrītējs tāds, kas tiks iegūts, gatavots u. tml. nākamās dienas rītā; tāds, kas saistīts ar nākamās dienas rītu
rītējs tāds, kas tiks iegūts, gatavots u. tml. rītdien
rītdienējs tāds, kas tiks iegūts, gatavots u. tml. rītdien; tāds, kas saistīts ar rītdienu
ņarga tāds, kas uzkrītoši ar smiekliem un uzstāšanos izturas, kam patīk izrādīties
ņērga tāds, kas uzkrītoši ar smiekliem un uzstāšanos izturas, kam patīk izrādīties
bīstams tāds, kas var nodarīt ļaunumu, radīt nelaimi
pašvārīts tāds, kas vārīts mājās; pretstats: rūpnieciski ražots
pākšaiņš tāds, kas vārīts pākstīs, neizlobīts (par pupām)
pākstains tāds, kas vārīts pākstīs, neizlobīts (par pupām)
pākstaiņš tāds, kas vārīts pākstīs, neizlobīts (par pupām)
nespējīgs tāds, kas, piemēram, fiziskā vājuma, slimības, vecuma dēļ, nav spējīgs ko darīt, veikt
neatvairāms tāds, ko nav iespējams novērst, tāds, no kā nav iespējams izvairīties (par darbību, norisi)
transvagināls tāds, ko var izdarīt caur maksti, piem., operācija
transuretrāls tāds, ko var izdarīt caur urīnizvadkanālu, piem., operācija
patvaļīgs tāds, ko veic tikai pēc paša darītāja uzskatiem, ieskatiem, iegribām, neievērojot citu cilvēku domas, gribu u. tml., arī faktus, apstākļus
bezgodīgs tāds, kurā izpaužas (darītāja) goda jūtu trūkums (par darbību, izturēšanos)
izvairīgs tāds, kurā izpaužas nevēlēšanās, nepatika ko darīt, izpildīt; tāds, kurā kas netiek tieši izpausts, tiek noklusēts
vairīgs tāds, kurā izpaužas nevēlēšanās, nepatika ko darīt, izpildīt; tāds, kurā kas netiek tieši pausts, tiek noklusēts; izvairīgs
nepacietīgs tāds, kura izturēšanās veidā izpaužas spēcīga slieksme kustēties, darīt ko (par dzīvniekiem)
pārsteigts tāds, kurā pēkšņi izpaužas apmulsums, nespēja saprast, kā rīkoties, ko darīt (parasti par acīm, seju)
sēne tāds, kurš nepiekrīt kaut ko darīt, atsakās, autsaiders, atkritējs
dimža tāds, kurš saviem strādniekiem liek darīt vairāk nekā var padarīt
vijīgs tāds, kuru veido brīvi krītošas sastāvdaļas, elementi (par tērpu, tā piegriezumu)
nenovēršams tāds, no kura nevar izvairīties, tāds, kura norisi, realizēšanos nav iespējams aizkavēt, atvairīt
neizbēgams tāds, no kura nevar izvairīties; tāds, ko nevar neievērot
novēršams tāds, no kura var izvairīties, tāds, kura norisi, realizēšanos iespējams aizkavēt, atvairīt
martiroloģijs Tādu personu saraksts, uzskaitījums, kuras ir vajātas, kurām ir sagādātas ciešanas, nodarītas pārestības
gīrometrs Tahometrs, griešanās ātruma mērītājs māšīnās
turpat Tai pašā laikā, kad (kas) tiek darīts, noris
golfa bikses taisnas, brīvi krītošas sporta bikses, zem ceļiem apņemtas ar maliņu
vertikālā līnija taisne, kuras virziens sakrīt ar smaguma spēka darbības virzienu attiecīgajā zemeslodes punktā; noteic ar svērteni
tārāt Tarāt - vilkt nozvejotās zivis no tīkla ārā; ķidāt, tīrīt zivju iekšas
attaisnojums tas (fakts, apstāklis), kas pieļauj (ko darīt)
visgribis tas (parasti bērns), kam raksturīgas daudzas (parasti nepamatotas, pēkšņas) vēlēšanās ko iegūt, darīt u. tml.
ziņa tas (piemēram, fakts), kas tiek darīts zināms
ātršāvējs tas (tāds), kas var izdarīt daudz šāvienu kādā laika vienībā
uzdevums tas, kas (kādam, kam) ir uzdots darīt, veikt; darbība, darbību kopums, kas (kādam, kam) jāpaveic
veikums tas, kas ar rīcību, darbību ir īstenots; izdarītais, paveiktais
dzinulis tas, kas ierosina spēcīgu gribu (ko darīt)
dzineklis tas, kas ierosina spēcīgu gribu kaut ko darīt; dzinulis, dziņa
dzinējs tas, kas ierosina spēcīgu gribu ko darīt; [dzinulis]{s:537}
aizsācējs tas, kas iesāk (ko darīt)
padarīt tas, kas ir izdarīts, paveikts
darījums tas, kas ir izdarīts, paveikts; darbības rezultāts
vecināts tas, kas ir mākslīgi padarīts vecāks
ziņa tas, kas ir zināms (parasti par kāda rīcību), arī atļauja (kādam, parasti ko darīt)
izkratas tas, kas izkrīt caur sietu, kratot izkultu labību (graudus un pelavas)
kārdinājums tas, kas izraisa spēcīgu tieksmi, vēlēšanos (pēc kā, ko darīt)
izvāres tas, kas izvārīts, kas vārot palicis pāri
joks tas, kas nav runāts vai darīts nopietni
maksa tas, kas tiek darīts vai dots kā atlīdzība (par pakalpojumu, darbu u. tml.)
vāreklis tas, kas tiek vārīts, gatavots ēšanai
vārekls tas, kas tiek vārīts, gatavots ēšanai
virums tas, kas tiek vārīts, ir izvārīts (parasti ēdiens, arī vira)
nav spiesta lieta tas, ko veikt, darīt nav nepieciešams
iesācējs tas, kurš iesāk (ko darīt); veic pirmo (darbības, norises) posmu
atbrīvotājs tas, kurš palīdz padarīt valsti, tautu, reģionu neatkarīgu, brīvu (parasti militārā ceļā)
pietašķīt Tašķot (ko) lielākā daudzumā, notraipīt, arī padarīt slapju (ar to, piemēram, grīdu, telpu)
notašķīt Tašķot (ko), notraipīt, arī padarīt slapju (ar to)
notašķīt Tašķoties notraipīt, arī padarīt slapju (par šķidrumu, masu)
krēpeles Taukos un sviestā vārīts mīklas izstrādājums, parasti bumbiņu formā
krēpeļi Taukos un sviestā vārīts mīklas izstrādājums, parasti bumbiņu formā
fritēt Taukos vārīt vai cept
krēpele Taukos vārīts pīrāgs
dora Tauku "actiņa", bedrīte biezputrai viducī
dore Tauku "actiņa", bedrīte biezputrai viducī
taukotā biezputra tauku ūdenī vārīta biezputra
blastobazīdi tauriņu kārtas dzimta ("Blastobasidae"), nelieli tauriņi (spārnu plētums - 11-22 mm), galva gluda, snuķis diezgan labi attīstīts, kāpuri dzīvo gk. trupošā koksnē, detrītā un mež nobirās, Latvijā konstatētas 2 sugas
poliestēzija Taustes un sāpju sajūtu disociācija, ko novēro tabesa un polineirīta gadījumā
aizdziedāšana Tautas ticējums, ka ceļas visādas nelaimes, ja tukšā dūšā no rīta dzird putnu dziedam
notecināt Tecinot (ko), ļaujot tecēt (kam), padarīt slapju, arī notraipīt (ar to)
saukt Teikt, darīt zināmu, parasti noteikti, kategoriski, prasību, vajadzību (pēc kā)
lappārdale Tekstapstrādes un datorizdevniecības operācija, kas pārnumurē lappuses gadījumos, kad tiek iesprausts vai izmests teksts, pārvietotas rindkopas vai arī izdarītas kādas citas izmaiņas
karbonizēt Tekstilrūpniecībā - apstrādāt (vilnu vai pusvilnu) ar minerālskābju šķīdumiem, lai attīrītu no augu piemaisījumiem
apdrukāt Tekstilrūpniecībā - pārklājot audumu ar krāsu, padarīt to rakstainu
reklāma teksts, attēls, videomateriāls u.tml., kas veidots ar mērķi piesaistīt (kam) uzmanību, palielināt pieprasījumu (pēc kā), padarīt (ko) populāru
nomats Tektoniska struktūra, kas rodas, slāņa daļai noslīdot gar stāvi krītošu lūzuma virsmu
krītne Tektonisks traucējums, kur ar lūzuma plaisu zemes garozā viens slāņu komplekss jeb blāķis pārmainījis savu stāvokli attiecībā pret otru, nokrītot uz leju, paceļoties uz augšu vai sabīdoties sāniski
interaktīva balssatbilde telekomunikāciju sistēma, kurā lietotājam pa telefona līniju piedāvā balss izvēļņu kopu, ļauj tam izdarīt izvēli un ievadīt informāciju ar skārienjutīgu telefona tastatūru
līdzības teorija teorija zinātnē un tehnikā, kuru izmanto, ja pētāmo procesu ietekmē dažādi faktori; lai izvairītos no dažādo lielumu mērvienību izvēles, lieto bezdimensionālas fizikālo lielumu kombinācijas, ko izmanto par kritērijiem procesa analīzei
beinīta struktūra tērauda struktūra, kas sastāv no adatveida cementīta un ar oglekli piesātināta ferīta maisījuma; iegūst izotermiski izturot pārdzesētu austenītu 250-350 °C temperatūrā
trostīta struktūra tērauda struktūra, kas sastāv no ferīta un adatveida cementīta maisījuma; iegūst, strauji atdzesējot austenītu vai izotermiski izturot to vidējā temperatūrā (400–500 °C)
sorbīta struktūra tērauda struktūra, kas sastāv no ferīta un noapaļotu cementīta graudiņu maisījuma; iegūst, paātrināti atdzesējot tēraudu ar austenīta struktūru vai to izotermiski izturot augstā temperatūrā (500-600 Celsija grādos); cietība HRC25
perlīta struktūra tērauda struktūra, kas satur 0,83% oglekļa, sastāv no smalka plāksnīšu ferīta un cementa maisījuma
Vidmanšteta struktūra tērauda struktūra, kas veidojas, ja tēraudu strauji atdzesē no augstas temperatūras (1200 °C) (ferītam veidojas vēdekļveida graudi); šāda struktūra vērojama dzelzs meteorītos
aukstā josla termiskā josla, kas atrodas starp poliem un polārajiem lokiem, tai raksturīga polārā diena un polārā nakts; Saules stari krīt ļoti slīpi polārās dienas laikā, bet polārās nakts laikā vispār neapspīd šo teritoriju; visu gadu valda negatīva gaisa temperatūra
parafinoterapija Termiskas ārstēšanas metode, kurā lieto viegli kūstošu, attīrītu parafīnu (parafīna vannas, pārsējumi u. tml.)
kausēt Termiski iedarbojoties, atdalīt lieko, attīrīt
silikofosfāti Termofosfāti, fosfora minerālmēsli, ko iegūst sakausējot dabiskos fosfātus (fosforītus, apatītus) ar dabiskajiem magnija silikātiem (olivīnu, serpentīnu u. c.)
aizšķērpelēt Tēšot darīt nelīdzenu, ietēst vietvietām
aptēst Tēšot padarīt gludu (visapkārt, no virspuses)
tēvamreiza Tēva reize (ko darīt)
papildizmeklēšana krimināllietā tiek izdarīta tajos gadījumos, kad tiesa (tiesnesis) konstatējusi, ka apstākļus, kuriem ir svarīga nozīme lietā, nevar noskaidrot tiesas izmeklēšanā, tāpēc lieta nosūtīta prokuroram pirmstiesas izmeklēšanas trūkumu novēršanai
sadegt Tiekot ceptam, vārītam pārliecīgā karstumā, sabojāties, parasti pilnīgi, kļūt nelietojamam (par pārtikas produktiem)
nosatrīties Tiekot trītam, nodilt
sašķīst Tiekot vārītam, sadalīties, pārvērsties mīkstā masā, parasti pilnīgi
pāršķīst Tiekot vārītam, sašķīst, izšķīst
garnadzība Tieksme izdarīt sīkas zādzības; sīka zādzība
slinkums tieksme uz bezdarbību, arī nevēlēšanās strādāt, darīt ko
sliekties Tiekties (ko darīt)
censties Tiekties, pūlēties (ko darīt, sasniegt mērķi)
līdztiesājamais Tiesājamais, ko par kopīgi izdarītu noziegumu tiesā vienlaikus ar citu
proklāma Tiesas izdarīta publikācija, kuras nolūks darīt zināmu kādu juridisku aktu un noskaidrot nezināmo personu tiesības
pirmtiesības Tiesības, arī priekšrocības ko darīt, iegūt pirmajam, ārpus kārtas
kara sodu likumi tiesību akti, kas pieņemti, lai uzturētu disciplīnu un tiesisko kārtību armijā; nosaka sodus par pārkāpumiem, ko var izdarīt karavīri; soda mērs viņiem var atšķirties no soda mēra civilpersonām
tiesību normu socializācija tiesību normas realizācijas procesa sastāvdaļa, kurā tās tiek darītas zināmas sabiedrībai - publicēšana, skaidrojumi masu mēdijos, publiskas lekcijas, bukleti, apmācība skolās u. c. pasākumi
izmeklēšanas tiesnesis tiesnesis, kuram pastāvīgi vai uz noteiktu laiku uzlikts par pienākumu izdarīt pirmstiesas izmeklēšanu
taisni Tieši, bez aplinkiem, arī neko neslēpjot (ko runāt, darīt u. tml.)
saskaņotais sprādzienpārraides apjoms tīkla "Frame Relay" virtuālā savienojuma parametrs, kas nosaka maksimālo informācijas daudzumu, ko tīkla pakalpojumu sniedzējs normālā tīkla darbības režīmā piekrīt pārsūtīt pa tīklu noteiktā laika intervālā
vaskulārā retinopātija tīklenes asinsvadu pārmaiņas, ko rada arteriālā hipertensija, hronisks nefrīts, eklampsija un arterioskleroze; izpaužas ar asinsizplūdumiem, eksudātu, asinsvadu sklerozi, redzes nerva papillas tūsku
tīkoties Tīkot (parasti ko darīt); tikt tīkotam
ulseknēt Tīkot, gribēt, skatīties, bet neko nedarīt
tikšināt Tikšķot mērīt (laika sprīžus) - par pulksteni
tikšķināt Tikšķot mērīt (laika sprīžus) - par pulksteni
(no)iet (retāk aiziet) dibenā tikt (no)rītam (par barību, dzērienu)
iet dibenā tikt (no)rītam (par ēdienu, dzērienu)
sasakņopkāties tikt aizdarītam ar spiedpogu
aizsieties tikt aizsietam, it kā bez darītāja gribas
noslēgties tikt aizslēgtam, aizdarītam; refl. --> noslēgt (1, 2)
apvārīties tikt apvārītam
notikt tikt darītam, veiktam, organizētam (par darbību, pasākumu)
pieveikt tikt galā (ar kādu darbu), padarīt (lielāku darba daudzumu)
nākt tikt izdarītam, izveidotam, izteiktam (piemēram, par domu, spriedumu)
krist tikt izdarītam, parasti virzienā uz leju (par sitienu, cirtienu)
izadarities tikt izdarītam, paveiktam
izadoties tikt izgatavotam, izveidotam, izdarītam labi, prasmīgi
izatrīties tikt iztrītam
noiet dibenā tikt norītam
norīties tikt norītam, aprītam
notīrīties tikt notīrītam (2)
iekļauties tikt padarītam par (kāda kopuma, sistēmas) sastāvdaļu, daļu
izdoties tikt paveiktam, izdarītam labi, prasmīgi, tā, kā vajag, kā vēlams
padoties tikt paveiktam, izdarītam, parasti atbilstoši kādām prasībām, normām
atkratīties tikt vaļā, atbrīvoties, izvairīties (no kā nevēlama, nepatīkama)
pietikt tikt veiktam, darītam līdz tādai pakāpei, ka turpināt (darbību, norisi) vairs nav vajadzīgs, nepieciešams, arī vēlams
spīgulīte Tinteņu dzimtas sēņu ģints ("Psathyrella"), vairumā saprofīti, aug uz trūdvielām bagātas augsnes, retāk tās ir parazīti uz dzīvas koksnes un cepurīšu sēnēm, dažāda lielum augļķermeņi, cepurīte pusapaļa vai zvanveidīga, radiāli rievota, 50 sugu, Latvijā konstatēts 18 sugu
tīrījums tīrīšanas rezultāts, iztīrītais, arī vienā tīrīšanas reizē iztīrītais
afinēt Tīrīt
čistīt Tīrīt
glemzt Tīrīt
karnīt Tīrīt
kārnīt Tīrīt
ķēst Tīrīt
šāberēt Tīrīt
tērpināt Tīrīt
tīnēt Tīrīt
urbināt Tīrīt (kādu dobumu, spraugu), kasot vai bakstot (to ar ko smailu)
izkaut Tīrīt (katlu, kubulu)
skruķēt Tīrīt (ko) nost ar kādu rīku
pārtīrīt Tīrīt (ko) visu, viscaur; tīrīt vēlreiz, no jauna
mēzt Tīrīt (kūti), izvācot kūtsmēslus
nočumalāt Tīrīt (ogu vai pupu) čaumalas vai pākstis
šustīt Tīrīt (parasti ļoti netīru telpu)
mēzt Tīrīt (piemēram, istabu, grīdu), izvācot netīrumus, gružus
patārpināt Tīrīt (piemēram, pīpi, degunu (ar pirkstu) u. tml.)
kāst Tīrīt (šķidrumu, šķidru masu) no cietvielas piejaukumiem, laižot (tam) plūst, piemēram, cauri sietam, kāstuvei
kārst Tīrīt (šķidrumu, šķidru masu) no cietvielu piejaukumiem, laižot tam plūst, piemēram, cauri sietam, kāstuvei
ķinīt Tīrīt (vispārīgi)
ķīckāt Tīrīt (zarnas)
šlīmēt Tīrīt (zarnas)
šļīmēt Tīrīt (zarnas)
iztārpināt Tīrīt (zirgam muti)
kārpīt Tīrīt ar grūtībām (no kā ko irdenu vai lipīgu)
ozonizēt Tīrīt ar ozonu (gaisu, ūdeni)
čotkavāt Tīrīt ar suku
post Tīrīt iekšas (piemēram, par zivīm)
plānīt Tīrīt kādu vietu aizaugušā ūdenstilpē
rafinēt Tīrīt no piemaisījumiem (dabas vielas, tehniskus produktus)
tārpināt Tīrīt pīpi
tīrīties Tīrīt sevi, sava ķermeņa daļas
knoderēties Tīrīt un kārtot spalvas ar knābi
knoterēties Tīrīt un kārtot spalvas ar knābi
kopt Tīrīt un uzturēt kārtībā (cilvēka ķermeni, tā daļas), ievērojot higiēnas, kosmētikas nosacījumus
kopt Tīrīt un uzturēt kārtībā (piemēram, telpas, ēku apkārtni)
knotēties Tīrīt vienam otra apspalvojumu (par zirgiem)
ģērbināt Tīrīt zirga muti
tārpināt Tīrīt zirgiem muti un nāsis no kāpuriem
zvīņāt Tīrīt zivīm zvīņas
nošķērpēt Tīrīt, asināt
garbāt Tīrīt, attīrīt, notīrīt
kopt Tīrīt, eļļot, labot, sargāt no bojājumiem, uzturēt kārtībā (mašīnas, iekārtas u. tml.)
glītot Tīrīt, izdaiļot
apstrādāt Tīrīt, izlabot
roidāt Tīrīt, kārtot
birstēt Tīrīt, līdzināt, glaust ar birsti, suku
balsināt Tīrīt, mazgāt
baltoties Tīrīt, mazgāt, spodrināt (savu māju, drēbes u. tml.); ģērbties, greznoties tīrās, baltās drēbēs; post, rotāt (māju, telpas) ar tīrām, baltām drēbēm
ietīrīt Tīrīt, notīrīt
appost Tīrīt, notīrīt, ieviest kārtību
posīt tīrīt, post, spodrināt
pucēt Tīrīt, spodrināt
rīvēt Tīrīt, spodrināt (ko) ar spēcīgu piespiedienu; berzt (2)
berzt Tīrīt, spodrināt (priekšmetu) ar spēcīgu piespiedienu
trīt Tīrīt, spodrināt (priekšmetu) ar spēcīgu piespiedienu; berzt (2)
šaravāt Tīrīt, spodrināt, arī mazgāt ar spēcīgu piespiedienu (priekšmetu)
balsināties Tīrīt, spodrināt, mazgāt (savu māju, drēbes u. tml.)
vētīt Tīrīt, šķirot (ko) ar gaisa plūsmu, vēju
kasīt Tīrīt, velkot ar ko asu (piemēram, burkānus, kartupeļus)
rektifikāts Tīrītais etilspirts
rafināde Tīrītais graudu cukurs, ko izgatavo no smalkā cukura
Mel depuratum tīrītais medus
siba Tīrītājs
palmīns Tīrīti ēdami augu tauki no kokosa riekstu eļļas
apposties Tīrīties, notīrīties
pujāt Tīrīties, posties
attīrīt Tīrot atbrīvot (no kā nevajadzīga, traucējoša, arī netīra), padarīt tīru (kādu platību)
attīrīt Tīrot atbrīvot (parasti priekšmetu no netīrumiem, arī no kā nevajadzīga, traucējoša); notīrīt
mantas nolaupīšana tīša prettiesiska, bezatlīdzības svešas kustamas mantas izņemšana aiz mantkārības no uzņēmumu, iestāžu, organizāciju vai atsevišķu personu īpašuma vai valdījuma, lai rīkotos ar to kā ar savu (sev vai citai personai), kā rezultātā mantas īpašniekam vai valdītājam tiek nodarīts reāls materiāls zaudējums
tīšot Tīšām darīt, spītēt
noziedzīgs nodarījums tīši vai aiz neuzmanības darīta darbība vai bezdarbība, kura paredzēta Krimināllikumā un par kuras izdarīšanu draud kriminālsods
iezāģēt Tīši, apzināti sagādāt (kādam) nepatikšanas, nodarīt ļaunumu
ruņģēt Tīt, rotīt jostas vietā (lai padarītu īsākus svārkus)
neistons To organismu kopums, kuri pārvietojas pa ūdens virsplēvīti vai uzturas zem tās, piem., ūdensmērītāji, baktērijas, aļģes u. c.
tracēt Tracināt; padarīt traku, nemierīgu
tiesības tradīciju, morāles normu nodrošināts pamatojums, iespēja (piemēram, ko darīt, rīkoties)
kipa Tradicionālā ebreju cepurīte, ko valkā galvenokārt ortodoksālā jūdaisma piekritēji - vīrieši; jermolka
ķeckāt Traipīt, darīt netīru (ar mīkstu, pašķidru vielu, masu)
lešķēt Traipīt, darīt netīru (piemēram, ko uzlejot, uzšļakstot)
strāvmainis Transformators stipras elektriskās strāvas pārveidošanai strāvā, ko var mērīt ar standarta mēraparātiem
rītenieks Transportlīdzeklis (parasti autobuss), kas kursē no rīta
septeņnieks Transportlīdzeklis, parasti autobuss, kas atiet vai pienāk pulksten septiņos no rīta vai vakarā
kavēt Traucēt (kādu ko darīt), radīt šķēršļus (kādam viņa darbībā)
mistrēt Traucēt cits citam, darīt un runāt nepareizi
marudzīt Traucēt, kavēt kādam ko darīt
ūdenspelde Trauks ar verdošu ūdeni (ķīmiskajās laboratorijās), kurā novieto otru trauku ar sildāmo vielu; ikdienas dzīvē tiek lietota tādu ēdienu sildīšanai, kurus pašus nedrīkst vārīt
aiztriept Triepjot (ko iekšā, priekšā), aizdarīt, aiztaisīt (parasti spraugu, caurumu u. tml.)
notriept Triepjot padarīt netīru, traipainu; notraipīt
notrīt Trinot padarīt asu; uztrīt; trinot izveidot (kam) vēlamo formu
smirģelēt Trīt ar smirģeli
pārtrīt Trīt vēlreiz, no jauna
mustrināt Trīt, asināt
saslīpēt Trīt, asināt
tacīt Trīt, asināt
žvīlēt Trīt, asināt
attecināt Trīt, asināt ar tecīlu
striņķēt Trīt, asināt; strīķēt (izkapti)
trasāties Trīties
suināties Trīties nemierā, dīdīties, gorīties
suinēt Trīties nemierā, dīdīties, gorīties
suinēties Trīties nemierā, dīdīties, gorīties
suinīt Trīties nemierā, dīdīties, gorīties
suinīties Trīties nemierā, dīdīties, gorīties
Tritons Trītons (1)
Tritons Trītons (2)
bladācis Troksnis, kas izceļas, kam lielam un smagm iekrītot ūdenī
bākšoņa Troksnis, kas rodas kādam priekšmetam iekrītot šķidrumā
pulkšēt Troksnis, kas rodas kaut kam iekrītot ūdenī
lūsas Troksnis, kas rodas neskanīgiem priekšmetiem krītot vai vienam pret otru dauzoties
bankš Troksnis, kas rodas priekšmetam nokrītot
šmūksta Troksnis, ko krītot rada lietus lāses
šmūksts Troksnis, ko krītot rada lietus lāses
blūžģienis Troksnis, ko rada, piemēram, akmenim iekrītot ūdenī
trikšināt Trokšņot, kaut ko darīt, radot troksni
alba Trubadūru dzejā - rīta dziesma
piesmakt Trūkstot gaisa pieplūdei, arī netiekot tīrītam, mazgātam, iegūt nepatīkamu smaku (parasti par traukiem)
YKWYCD Tu zini, ko tu vari darīt (angļu "you know what you can do"; īsziņās)
Eucladium verticillatum tufa krūmzarīte
jejunīts Tukšās zarnas iekaisums, parasti kā gastroenterītiska daļēja parādība, retāk kā izolēta saslimšana ar nekrozi un sekojošu obliterāciju
zigzdot Tukšu darīt, nosist laiku pa tukšo
zigzdoties Tukšu darīt, nosist laiku pa tukšo
steigšus Tūlīt, nekavējoties (ko darīt, veikt)
uz līdzenas vietas tūlīt, nekavējoties (ko darīt)
čušāties Tūļājotie, lēnām un mierīgi darīt (kaut ko)
satūļāties Tūļājoties sagatavoties, sakārtoties (lai ko darītu, kur dotos u. tml.)
tuntelēt Tūļāties, kaut ko lēnām, nesteidzoties darīt
kramažāties Tūļāties, lēnām kaut ko darīt; lēnām iet
ķērināties Tūļāties, nedarīt neko prātīgu
gorīties Tūļāties, nekā nedarīt
čumelēties Tūļāties, neveikli darīt
čušņāties Tūļāties, neveikli, gausi darīt darbu
čusnīties Tūļāties, neveikli, gausi darīt darbu
mačāties Tūļāties, neveikli, lēnām (kaut ko) darīt
ļēburoties Tūļāties, niekoties, gorīties, staipīties
taulēt Tūļāties, vilcināties, kavēties kaut ko izdarīt
tauņāt Tūļāties, vilcināties, kavēties kaut ko izdarīt
tauņāties Tūļāties, vilcināties, kavēties kaut ko izdarīt
tautāt Tūļāties, vilcināties, kavēties kaut ko izdarīt
tauvēt Tūļāties, vilcināties, kavēties kaut ko izdarīt
pempelēties Tūļāties; ilgi, neveikli (ko) darīt
penterēties Tūļāties; ilgi, neveikli (ko) darīt
pīčāties Tūļāties; ilgi, neveikli (ko) darīt
tušīties Tūļāties; lēni, tūļīgi ko darīt
nūžāt Tūļīgi, gausi (ko) darīt, (kur) doties u. tml.
nūžāties Tūļīgi, gausi (ko) darīt, (kur) doties u. tml.
sapompaļāties Tūļīgi, gausi sagatavoties (lai kur dotos, ko darītu); tūļīgi saģērbties
izpindzelēties Tūļīgi, gausi sagatavoties un iesākt (ko darīt)
sapičīties Tūļīgi, gausi sagatavoties, sakārtoties (lai kur dotos, ko darītu); tūļīgi saģērbties
knusīties Tūļīgi, neizveicīgi kaut ko darīt
čommāt Tūļīgi, neveikli, arī nekārtīgi (ko) darīt; nekārtīgi (ko) likt, novietot (tā, ka saburzās, saspaidās u. tml.)
čammāt Tūļīgi, neveikli, arī nekārtīgi ko darīt; nevīžīgi vākt (piemēram, ko kopā)
fillīti Tumši, blīvi, slāņoti metamorfi ieži, kas sastāv no sīkzvīņainas vizlas, hlorīta un kvarca
filīts Tumšs, slāņots metamorfisks iezis, kas gk. sastāv no kvarca, hlorīta, biotīta; spēcīgāk metamorfizēts par māla slānekļiem, bet vājāk par vizlas slānekļiem
mēlene Tumšzila sagša (villaine), kas gar apakšējo malu rotāta ar zināmā rakstā uzšūtām vara un misiņa stiepļu caurītēm
zīst Turēt (ko, piemēram, pirkstu) mutē un izdarīt sūkšanas kustības
sūkāt Turēt, (ko) mutē un izdarīt sūkšanas kustības
noturēt Turot (ko), panākt, ka (tas) nemaina stāvokli (piemēram, nekrīt, negāžas)
sadzīviskot Tuvināt ikdienas dzīvei, cilvēku attiecībām ikdienā; padarīt ikdienišķu, parastu
savināt Tuvināt, censties padarīt par sev garīgi vai citādā ziņā tuviem
pret rītu tuvojoties rītam
iztveicēt Tveicējot padarīt pilnīgi sausu (parasti zemi)
turēties tverot, skarot (ko) ar roku, vairīties no līdzsvara zuduma, kritiena, gāšanās, rast atbalstu
knābāt Tvert ar knābi un rīt (parasti barību); drupināt, vairākkārt sitot, cērtot, arī plēšot ar knābi
kartupeļūdens Ūdens, kurā ir vārīti kartupeļi
Gravu dīķis ūdenskrātuve uz Zvarītes upes Tukuma novada Pūres pagastā, platība - 7,3 ha; Gravu dzirnavezers; Gravu-Jaunsudmaļu dzirnavezers; Vecsudmalu dzirnavezers; Vecsudmaļu dzirnavezers
Krimles ūdenskritums ūdenskritums Austrijā (vācu val. "Krimmler Wasserfaelle"), Krimlerahes upē, Augstajā Tauernā, atrodas 1450 m vjl., augstums - 380 m, ūdens krīt 3 pakāpēs
Ribons Ūdenskritums Josemitu nacionālajā parkā ("Ribbon Fall"), ASV, ko veido Mersedas pietekas Ribonkrīka, krītot Josemitu ielejā, augstums - 484 m (lielākais Ziemeļamerikā)
Iļja Muromietis ūdenskritums Kuriļu salu dienvidos (Krievijā), Iturupas salā (agrāk - Raknibedu ūdenskritums), augstums - 141 m, ūdens krīt pa krasta kraujas abrāzijas terasēm salas Klusā okeāna pusē
Setikedass Ūdenskritumu kaskāde Paranas vidustecē ("Sete Quedas"), Brazīlijā, pie Paragvajas robežas, kritums 25 km garā posmā - 117 m (augstākais ūdenskritums - 33 m), veidojas, ūdenim krītot 18 pakāpienos no Paranas plato bazalta kāples
hydrometridae Ūdensmērītāji
gerridae Ūdensmērītāju dzimta
gerris Ūdensmērītāju dzimtas ģints
Asariņš Ūdenstilpe Talsu novada Ģibuļu pagastā, ietilpst Mordangas ezeru ziemeļu grupā, platība - 1,4 ha; Asarītis; Vieniņa ezers; Vienītis
glits Ūdeņains (vārīts kartupelis)
Šačara Ugaritiešu (kanaāniešu) rītausmas dieviete
pyrrhosoma Ugunsspārītes
motobloks Universāls vienass mazgabarīta traktors darbam ar nomaināmiem uzkarināmiem darbarīkiem un nelielām piekabēm
Kolvila upe ASV ("Colville"), Aļaskā, garums - 800 km, sākas Bruksa grēdā, līdz 120 m dziļā aizā šķērso krīta plato, ietek Boforta jūrā
Bebrupe upe Viduslatvijas nolaidenumā, Aizkraukles novada Iršu un Bebru pagastā, lejtecē arī Bebru un Kokneses pagastu robežupe, ietek Lobes ezera austrumu galā, garums - 27 km, kritums - 23 m, sākas pie Iršiem; Bebrīte; Bebrupīte; Lobe
ūdenskritums Upes gultnes vieta, kur krasi mainās gultnes augstums un kur krīt upes ūdens; upes ūdens, kas krīt šādā vietā
izurbināt Urbinot padarīt (ko) caurumainu, robainu
izurbt Urbjot izveidot caurumu, padziļinājumu (kur); ieurbjoties, arī strauji ietriecoties, padarīt (ko) cauru, caurumainu, robainu
saurdīt Urdot padarīt (kādu, tā psihi) rosīgu
pieslapināt Urinējot padarīt mitru, slapju, notraipīt (ko)
piečurāt Urinējot piepildīt (ar urīnu); urinējot padarīt slapju
piemīzt Urinējot piepildīt (ar urīnu); urinējot padarīt slapju
īsmatainā usneja usneju suga ("Usnea hirta"), kas Latvijā sastopama visbiežāk, tai ir īss krūmveida laponis, uz kura virsmas ir bedrītes, kā arī sorēdijas
iezīdas uz attīrītas linu šķiedras palikušie spaļi
nodurnēt uz brītiņu apstulbt
uz gāzes uz gāzes pavarda (piemēram, vārīt)
pazibināt uz īsu brīdi strauji padarīt redzamu
padakstīties uz kādu brīdi pielikt rokas dažādiem darbiem, bet neko nepadarīt līdz galam
sautējums uz lēnas uguns nelielā šķidruma daudzumā vārīta gaļa, saknes; šādā veidā gatavots ēdiens
puspusēm uz puspusēm - (a) saka, ja kas ir daļēji apdarīts, nokārtots u. tml.; (b) saka, ja kas ir daļēji uzlabojies, atveseļojies u. tml.; (c) kaut kā; ne visai precīzi
apmērīšanas marka uz sporta peldlīdzekļa, burām un cita inventāra uzlikta apmērītāja atzīme
semantiskā kategorija uz vienas vai vairāku kopīgu pazīmju pamata izveidota semantisku vienību grupa, piemēram, darītājs, izjutējs, subjekts, objekts; arī vispārīga semantiska pazīme, pēc kuras valodas vienības dala grupās, piemēram, dzīvums, priekšmetiskums, noteiktība
piedāvājums Uzaicinājums (ko) darīt, izmantot
piedāvāšana uzaicinājums izmantot, izlietot (ko), darīt (ko)
pie darba uzaicinājums sākt ko darīt
piedāvāt Uzaicināt, dot iespēju, izteikt priekšlikumu (ko darīt)
uzkārnīt Uzart un attīrīt (no saknēm, nezālēm u. tml. līdumu, atmatu)
iztecināt Uzasināt, iztrīt (piemēram, ar tecīlu)
uztecināt Uzasināt, uztrīt (piemēram, ar tecīlu); iztecināt 2
blīdināt Uzbarot, padarīt tuklu
dot triecienu Uzbrukt (arī izdarīt pretuzbrukumu) pretiniekam
braukt virsū Uzbrukt; darīt pāri
uzkužināt Uzbužināt, padarīt mīkstāku, kuplāku
plaģiēt Uzdot (cita autora darbu vai tā daļu) par savu; izdarīt literāru zādzību
aizvietēt uzkarsēt (lai padarītu elastīgu)
apšķūrēties Uzkopt, sakārtot; padarīt visu tīru
Cotoneaster conspicuus uzkrītošā klintene
nomālēties Uzkrītoši izkrāsoties (kosmētiski)
stebeklīgs Uzkrītošs
uzkritīgs Uzkrītošs
kičīgs Uzkrītošs, ārēji efektīgs, nedaudz piedauzīgs
čepesls uzkrītošs, dīvains, komisks izskats
jumzdīt Uzkūdīt, pamudināt kādu darīt kaut ko sliktu
nosusināt Uzlabojot (zemes virsējo slāni, parasti augsni), padarīt (to) sausāku
kompulsija Uzmācīga ideja, nepārvarama tieksme izdarīt kaut ko pretēji savai pārliecībai vai gribai
eskapisms Uzmācīga vēlēšanās izvairīties no īstenības un iegrimt ilūziju pasaulē; seksuālās fantāzijas
uzmanīt Uzmanīgi vērot (kādu, tā rīcību), lai ko uzzinātu, izvairītos no kā u. tml.
uzmērēt Uzmērīt
uzmērot Uzmērīt (1)
uzmērot Uzmērīt (2)
uzmērot Uzmērīt (3)
uzņemt Uzmērīt (kādu teritoriju, attālumus starp objektiem tajā) un mērījumu rezultātus fiksēt kartē, plānā
uzpederināt Uzmudināt, ierosināt (ko darīt)
drošināt Uzmundrinot, nomierinot censties darīt drošu, paļāvīgu
gruzitsja Uzņemties kaut ko darīt
sapausties Uzņemties ko izdarīt
sakrītāt uzrakstīt ar krītu
pasacilāties Uzsākt ko darīt
uzauzot Uzsist, izdarīt sitienu (zirgam, ar pātagu)
favorizēt Uzskatīt par favorītu
piesiet Uzskatīt, arī censties padarīt par vainīgu (kādā nodarījumā)
nošļurkstēt Uzšļakstot, apšļakstot padarīt netīru
apslacīt Uzšļakstoties, uzpilot padarīt slapju
nostriņķēt Uztrīt
aizvārīt Uzvārīt
uzvirināt Uzvārīt
novārīt Uzvārīt (parasti ūdeni)
zamuķiķ Uzvārīt, pagatavot
zavariķ Uzvārīt, pagatavot
izavirties Uzvārīties
novārīties Uzvārīties
uzvirst Uzvārīties
karsēklis Uzvārīts jaunpiens
karsēknis Uzvārīts jaunpiens
karseknis Uzvārīts jaunpiens
karsiens Uzvārīts jaunpiens
uzlaist Uzvirzīt, arī panākt, arī pieļaut, ka (kas) slīdot, krītot u. tml. uzvirzās virsū (uz kā, kam)
grieta Vabolīte, mārīte
grietiņa Vabolīte, mārīte
nokopt Vācot ko prom, liekot ko noteiktā vietā, sakārtot, iztīrīt (piemēram, telpu, celtnes apkārtni)
lavēt vadīt (parasti kuģi, automobili), panākot, ka (tas) bieži maina virzienu (piemēram, lai izvairītos no šķēršļiem)
kamandavāt Vadīt (piemēram saimniecību); likt (kādam) ko darīt, darboties; rīkot
slinkot Vadīt laiku bezdarbībā; arī lēni, negribīgi strādāt, darīt ko
dobele Vaigu bedrīte
dobteņa Vaigu bedrīte
tiesību pārkāpšana vainu saturoša, prettiesiska personas darbība (vai bezdarbība), kas nodara vai var nodarīt ļaunumu atsevišķām personām, sabiedrībai vai valstij
organizēta grupa vairāk nekā divu persona izveidota stabila apvienība, kurā iepriekšējas vienošanās laikā starp grupas dalībniekiem sadalīti pienākumi, un tā radīta ar nolūku kopīgi izdarīt noziedzīgu nodarījumu
atkārtotā izlase vairākās paaudzēs pēc kārtas vai ar pārtraukumiem izdarīta masveida izlase, lai jaunradušās mutācijas un rekombinācijas izmantotu šķirnes uzlabošanai
aizbāzelēt vairākkārt bāžot ko, piepildīt, aizdarīt, aizsprostot
sabraukt vairākkārt braucot (pa ko, pāri kam), sabojāt, parasti pilnīgi, arī padarīt (to), parasti viscaur, nelīdzenu, bedrainu u. tml.; vairākkārt braucot (pa ko, pāri kam), pārvērst (to) par ko
izbraukt vairākkārt braucot, padarīt nelīdzenu (parasti ceļu)
bokšināties vairākkārt būkšķināt; darīt ko, radot padobju troksni
bukšināties vairākkārt būkšķināt; darīt ko, radot padobju troksni; bokšināties
iecilāt vairākkārt cilājot, padarīt lokanākas (kājas)
apmurdzināt vairākkārt gumzot, murdzot, padarīt inertu (šļauganu, bezspēcīgu)
mētāties vairākkārt izdarīt straujas kustības (ar visu ķermeni), pārvietojoties (piemēram, no viena sāna uz otru)
svaidīties vairākkārt izdarīt straujas kustības (ar visu ķermeni), pārvietojoties (piemēram, no viena sāna uz otru); mētāties (2)
spārdīties vairākkārt izdarīt straujas, spēcīgas kustības ar kādām ķermeņa daļām (parasti ar kājām) vai ar visu ķermeni; vairākkārt strauji, spēcīgi kustēties (par ķermeņa daļām, parasti kājām)
iekacināt vairākkārt kaitinot, padarīt niknu (dzīvnieku, parasti suni); iekaitināt
iekacināties vairākkārt kaitinot, padarīt niknu (dzīvnieku, parasti suni); iekaitināt
nokasinēt vairākkārt kasot, notīrīt
aizlaistīt vairākkārt lejot, padarīt slapju
iemazgāt vairākkārt mazgājot, padarīt mīkstu
nomazgāt vairākkārt mazgājot, padarīt tādu, kas ir zaudējis sākotnējo krāsu, kļuvis neizskatīgs
munstierēt vairākkārt mēģinot, censties (ko) izdarīt
iepļaut vairākkārt pļaujot, padarīt piemērotu pļaušanai (darba rīku)
dauzīt vairākkārt sist (ar kādu rīku pa priekšmetu, arī priekšmetu pret ko), lai atbrīvotu, attīrītu no kā, atdalītu ko
klopēt vairākkārt sist (ar kādu rīku), lai darītu plānu, mīkstu (parasti gaļu)
nodauzīt vairākkārt sist (piemēram, kājas, arī kādu priekšmetu pret ko), lai atbrīvotu, attīrītu (no kā)
atdauzīt vairākkārt sitot (ar darba rīku), padarīt (to) neasu vai sabojāt
velēt vairākkārt sitot, parasti ar vāli, tīrīt, mazgāt (ko), arī darīt (audumu) mīkstu
sabungāt vairākkārt sitot, piemēram, ar vāli, padarīt gludu, mīkstu (parasti veļu, audumu pēc mazgāšanas)
pārburzīt vairākkārt spaidīt, lai padarītu mīkstu (piemēram, ādu)
spirināties vairākkārt strauji, spēcīgi kustināt savas ķermeņa daļas (parasti, lai atbrīvotos, arī vairītos no kāda, kā) - par cilvēkiem
spirināties vairākkārt strauji, spēcīgi kustināt savu ķermeni, tā daļas (parasti, lai atbrīvotos, arī vairītos no kā) - par dzīvniekiem
aizspraudīt vairākkārt vai vairākās vietās saspraužot, aizdarīt (parasti nevērīgi)
vārdoties vairākkārt vārdot, lai ārstētu slimību, atvairītu ļaunumu
iebraucīt vairākkārt velkot pa spraugu starp aizvērtu durvju apakšu un slieksni, padarīt mīkstu, gludu (linu, pakulu audumu)
purināt vairākkārt, ar spēcīgām, biežām roku kustībām censties notīrīt (piemēram, smiltis, gružus no apģērba)
dasakopties vairākkārt, arī bieži mēgt ko darīt, izturēties (kādā veidā)
izklemperoties vairākkārt, arī ilgāku laiku ķert vēžus ar krītiņu - klemperi
izgorīt vairākkārt, ļoti gorīt
zagstīt vairākkārtīgi zagt, izdarīt noziegumus
vaidīt Vairīt
vairāt Vairīt, liegt, novērst
bēgt Vairīties
vairēties Vairīties
vaizīties Vairīties
sargāties Vairīties (ko darīt)
bēgt Vairīties (no cilvēkiem)
slēpties Vairīties (no kā bīstama, nevēlama), parasti ilgstoši, atrodoties slepenā vietā, cenšoties palikt nepamanītam, nepazītam
bēgt Vairīties (no kā nepatīkama)
griezt ceļu Vairīties (no kā)
slapstīties Vairīties (no kā), slēpties
kā no spitālīga (bēgt) vairīties no kāda, cik vien iespējams
iebāž kā strauss galvu smiltīs vairīties no kaut kā nepatīkama, izliekoties to neredzam
lavēt vairīties no tiešas atbildes, darbības
turēties pa gabalu (no kāda, no kaut kā) vairīties nonākt tuvākā saskarē
dairēties Vairīties, bēgt (parasti aiz bailēm)
dairīties Vairīties, bēgt (parasti aiz bailēm)
vaidīties Vairīties, sargāties
žilvīties Vairīties, sargāties
bīties Vairīties; nevēlēties uzņemties (parasti ko grūtu vai nepatīkamu)
krist Vajadzēt (ko darīt, piemēram, izlozes rezultātā)
civilprasība krimināllietā vajadzība, ko fiziska vai juridiska persona, kurai ar noziegumu nodarīti materiāli zaudējumi, piesaka pret apsūdzēto vai pret personu, kas materiāli ir atbildīga par apsūdzētā darbību, nolūkā panākt viņai nodarīto zaudējumu atlīdzību
ļebināties Vāji, bez spēka (ko) darīt, strādāt; nekārtīgi strādāt
skarificēt Vakcinējot izdarīt vairākus mazus, seklus griezumus ādā
forvaks Vakuumvirpuļtipa masas attīrītājs, kas aizvāc piemaisījumus un izvada gaisu no papīrmasas
bungvāle Vāle, ar ko sit, dauza (veļu, audumus pēc mazgāšanas), lai (tos) padarītu gludus, mīkstus
nošķiebt Valkājot padarīt (apavus, to dalās) šķībus, izliektus uz sāniem
noslampāt Valkājot padarīt netīru, neizskatīgu
ieplatīt Valkājot padarīt platāku (piemēram, apavus)
savalkāt Valkājot padarīt, parasti ļoti, viscaur, netīru (apģērbu, apģērba gabalu, tā daļu)
muļļāt Valstīt ēdienu mutē nespējot to norīt
miltināt Valstīt, kratīt (katlā tikko izvārītus sausus kartupeļus, lai tie kļūtu miltaināki)
krimināltiesības valsts izdots normu kopums, kas nosaka, kādas darbības vai bezdarbība ir krimināli sodāma, kādi ir sodu veidi un kādā apmērā draud sods par izdarīto nodarījumu, kā arī reglamentē sodu noteikšanas nosacījumus
juridiskā atbildība valsts piespiešana tiesību prasību pildīšanai, tiesiskās attiecības, kad katrai no pusēm ir jāatbild citas puses, valsts un sabiedrības priekšā; valsts piespiešanas piemērošana tiesībpārkāpējiem par izdarīto tiesībpārkāpumu, kam ir personisks, mantisks vai organizatorisks raksturs un kas paredzēts tiesību normās
dzimumnoziegumu veikusi persona valsts probācijas dienesta izpratnē - persona, par kuru ir saņemts notiesājošs nolēmums par izdarīto dzimumnoziegumu, kurā ir identificējams upuris un kuru izdarījusi pilngadīga persona
savāļāt Vāļājoties saburzīt (ko), arī padarīt (ko), parasti ļoti, viscaur, netīru
atvērt sirdi vaļsirdīgi darīt zināmas savas domas, jūtas
atklāt sirdi Vaļsirdīgi darīt zināmas savas domas, jūtas
atklāt Vaļsirdīgi izteikt, izpaust, uzticēt, darīt zināmu
grozījumi darba līgumā var tikt izdarīti, pusēm vienojoties; pamats darba līguma uzteikumam, ja darbinieks nepiekrīt darba devēja piedāvātajiem grozījumiem; darba devējam ir pienākums grozīt darba līgumu, lai novērstu jebkādu risku, kas var negatīvi ietekmēt grūtnieces drošību vai veselību
akvaforts Vara griezums (gravīra), izdarīts ar stiprām skābēm
perispomens Vārds, kam gala zilbe ir uzsvērta ar cirkumfleksu (krītošu intonāciju)
properispomens Vārds, kam otrā zilbe no beigām ir uzsvērta ar cirkumfleksu (krītošu intonāciju)
teikšana vārdu, teksta runāšana, parasti ar mērķi darīt (ko) zināmu
pagūt Varēt (ko izdarīt) pirms kādas citas, tūlīt sekojošas darbības
paspēt Varēt noteiktā laikposmā, savlaicīgi (ko izdarīt) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem; varēt paveikt, izdarīt (ko); pagūt
pagūt Varēt noteiktā laikposmā, savlaicīgi (ko izdarīt) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem; varēt paveikt, izdarīt (ko); paspēt
ievaļāt Varēt, iespēt, izdarīt
blindīt Vārīt
virdināt Vārīt
vorīt Vārīt
mirināt Vārīt (audeklu) pelnos, lai balinātu
virināt Vārīt (parasti pienu)
virt Vārīt 1(1)
davirt Vārīt līdz noteiktai gatavības pakāpei
sapļepēt vārīt līdz sabiezē, kļūst bieza
izvārīt Vārīt un pabeigt vārīt (veļu)
sautēt Vārīt uz lēnas uguns nelielā šķidruma daudzumā (piemēram, gaļu, saknes)
pārvārīt Vārīt vēlreiz, no jauna
pārvirt Vārīt vēlreiz, no jauna
atvārīt Vārīt, kamēr atdalās (piemēram, gaļa no kauliem)
zabulēt Vārīt, traipīt; darīt netīru
bļindīt Vārīt, vārīties
cimslis Vārīta cūkas gaļa
pusgalvenis Vārīta cūkas pusgalva
servelāts Vārīta desa no liellopu gaļas ar speķi
zilcdesa Vārīta desa, ko gatavo no vārītas gaļas, vārītām cūku vai liellopu kājām, galvām, mēlēm u. c.
virakls Vārīta lopbarība
pusmīkstā ola vārīta ola ar mīkstu dzeltenumu
jāņpiens Vārītā pienā iedrupināts biezpiens; vārīts piens ar biezpiena vai rūgušpiena piedevu; šāds ēdiens gatavots Jāņu vakarā un parasti ēsts silts
grenčumi Vārīta saldā krējuma pārpalikumi
sautenis vārītā ūdenī plaucētas pelavas vai lapas kā lopbarība
vārējs Vārītājs
pluči vārītas klimpas
sausi kartupeļi vārīti kartupeļi, kurus pēc atdalīšanas no ūdens apžāvē tā, ka tie kļūst sausi
ķūķis Vārīti kviešu graudi, sajaukti ar medu vai sīrupu
kūķis Vārīti kviešu graudi, sajaukti ar medu vai sīrupu
virtins Vārīti mīklas plācenīši
lakači vārīti, neskābēti kāposti
blinst Vārīties
gūļāties Vārīties
kupēt Vārīties
ļurēt Vārīties
pļept Vārīties
trosuļoties Vārīties
virst Vārīties (1); būt tādam, kurā kas vārās
novārīties Vārīties un pabeigt vārīties
kūst Vārīties, mutuļot
efervescēt Vārīties, mutuļot, uzliesmot, uztraukties
burbuļot Vārīties, radot burbuļus
pļepinēt Vārīties, radot burbuļus (par biezu ēdienu, parasti biezputru)
virt Vārīties; būt tādam, kur kas vārās
tējdesa Vārīto desu šķirnes desa; tējas desa
tējas desa vārīto desu šķirnes desa; tējdesa
vārots Vārīts
virots Vārīts
vārakls Vārīts ēdienjs
vārags Vārīts ēdiens
miltēdiens Vārīts ēdiens (piemēram, putra, mērce), kas ir gatavots galvenokārt no miltiem un šķidruma
biezputra Vārīts ēdiens pabiezas masas veidā (parasti no putraimiem vai miltiem)
kunkelmosis Vārīts jaunpiens
vareņiks Vārīts mīklas izstrādājums, parasti ar biezpiena pildījumu
plumpudiņš Vārīts pudiņš no miltiem, olām, nieru taukiem, rozīnēm, garšvielām u. c.
zupa Vārīts šķidrs ēdiens, kas iegūts no gaļas, zivju, dārzeņu novārījuma vai labības izstrādājumu novārījuma
vira Vārīts šķidrs ēdiens, kas iegūts no gaļas, zivju, dārzeņu novārījuma vai labības izstrādājumu novārījuma; zupa (1)
zupe Vārīts šķidrs ēdiens; zupa (1)
ūdens kliņģeris vārīts un pēc tam cepts neliels baltmaizes mīklas kliņģeris
ūdenskliņģeris Vārīts un pēc tam cepts neliels baltmaizes mīklas kliņģeris; ūdens kliņģeris
verdots Vārīts, vārīties
putraimputra Vārītu miežu putraimu putra
terors Varmācīgu darbību kopums ar mērķi iebiedēt, vajāt, izdarīt kaitējumu, iznīcināt
savārīt Vārot pagatavot (ko), vārot panākt, ka (tas) iegūst vēlamo gatavības pakāpi; izvārīt (1)
uzvārīt Vārot panākt, ka (dzēriens, ēdiens u. tml.), parasti ātri, iegūst vēlamo gatavības pakāpi; arī izvārīt
novārīt Vārot panākt, ka (kas) iegūst vēlamo gatavības pakāpi; izvārīt
ievirt Vārot uzsūkties, ievārīties (2)
vāverītes Vāverīte
Endoras zīlniece Vecajā derībā - zīlniece Endorā (Palestīnas ziemeļu daļā), kura izsauc no pazemes Samuēlu, kurš pareģo Zaulam, ka pārkāpumu dēl Jahve Zaulu nodos "filistiešu rokās un rīt tu un tavi dēli būsiet ar mani [mirušo valstībā]"
atvēcināt Vēcinot (ar ko), atvairīt (ko)
atvēcināt Vēcinot, vēcinoties atvairīt, noraidīt
atvēcināties Vēcinoties atvairīties
vaišvādeva Vēdiskajā rituālā visiem dieviem vienlaikus pasniedzams ēdiens, kas vārīts bez sāls un sviesta piedevām
vasu vēdiskajā un hindu mitoloģijā - astoņas dievības, kas veido īpašu grupu un darbojas kā dabas parādību, stihiju un objektu personifikācijas, piemēram Višnupurānā: ūdens (Āpa), polārzvaigzne (Dhruva), mēness (Soma), zeme (Dhara vai Dhava), vējš (Anila), uguns (Anala vai Pāvaka), rīta blāzma (Prābhāsa), gaisma (Pratjūša)
Ašvini vēdisma un hindu mitoloģijā - debesu dievi - dvīņubrāļi, kas personificē rīta un vakara krēslu
Vāju Vēdisma un hindu mitoloģijā - vēja dievs, kas parādās no rīta
ievest Vedot sev līdzi, padarīt pazīstamu (kādai sabiedrībai), arī iesaistīt (kādā sabiedrībā)
auglināt Veicināt auglību, padarīt auglīgu
turēties Veicot, darot (ko), atbilst noteiktām prasībām, neatpalikt no citiem; veikt, darīt (ko) ar noteiktu ātrumu
aizaust Veidojot tīklu, aizdarīt vai pārklāt (par zirnekli)
pielāgot Veidojot, pārveidojot (piemēram, priekšmetu, celtni), padarīt (to) labāk izmantojamu (noteiktā darbībā, procesā u. tml.)
niansēt veidot (kam) nianses; darīt ko (piemēram, mākslas darbu) niansēm bagātu
reljefēt veidot ar izciļņiem un padziļinājumiem; padarīt reljefu^2^
kompostrēt veidot kontroles zīmi, parasti caurumus (kādā dokumentā, piemēram, biļetē), lai padarītu (to) derīgu lietošanai
mainīt Veidot, darīt citādu; pārveidot, pārmainīt
izmanīties Veikli izvairīties
izšmaukt Veikli izvairīties (no meklētājiem, vajātājiem)
lavierēt Veikli izvairīties no sadursmēm, konfliktiem, prasmīgi, arī viltīgi, apiet šķēršļus un grūtības
živerēties Veikli, enerģiski (ko) darīt rīkoties, darboties
šiverēt Veikli, enerģiski (ko) darīt; ātri iet; staigāt
kulēžos iet veikt intīmas darbības, netikli izturēties, kopīgi darīt kādu lietu
burt veikt maģisku darbību, lai iegūtu sev vai citam kādu labumu, atvairītu no sevis vai uzsūtītu citam ļaunumu u. tml.
turēt līdzi veikt tādu pašu (piemēram, darba) apjomu kā citi, neatpalikt no citiem; darīt to pašu, ko citi
kārtāt Veikt, darīt (ko), nodarboties (piemēram, ar kādu jautājumu), cenšoties rast vēlamu atrisinājumu, rezultātu
kārtot Veikt, darīt (ko), nodarboties (piemēram, ar kādu jautājumu), cenšoties rast vēlamu atrisinājumu, sasniegt vēlamu rezultātu
dasadarīties Veikt, darīt darbus līdz kādam laikam
beigt Veikt, darīt, izpildīt (ko) pilnīgi, līdz galam
zavoračivaķ Veikt, izdarīt
galēt Veikt, padarīt, arī izlietot
lēstraume Vēja radīta straume, kuras virziens sakrīt ar vēja virzienu, tās rezultātā viļņu muguru asās šķautnes noapaļojas, viļņu augstums samazinās, bet periods pagarinās
pēcindosaments Vekseļu un čeku tiesībās, tād indosaments, kas izdarīts pēc vekseļa samaksas termiņa notecējuma
davārīt Vēl kaut ko pievārīt (papildus)
ievelēt Velējot padarīt (audumu) mīkstu un gludu
izvelēt Velējot padarīt (audumu) pilnīgi mīkstu un gludu
ievelēt Velējot padarīt (velējamo vāli) ērtu, parocīgu, velēšanai
savelēt Velējot padarīt, parasti viscaur, tīru, arī mīkstu, gludu
apetīte Vēlēšanās, patika (ko darīt)
negribīgums Vēlēšanās, patikas trūkums (ko darīt)
aicinājums Vēlēšanās, tieksme (ko darīt); dzīves uzdevums
uzvilkt Velkot (ar zīmuli, krītu u. tml.), izveidot (tekstu, zīmi, attēlu u. tml.)
siet Velkot (kā) stūrus, malas, saites no mezgla, padarīt (to) vaļīgu, ņemt nost no ķermeņa daļas
nobraucīt Velkot (parasti vairākkārt ar plaukstu), novirzīt uz leju (apģērba gabalu); velkot (pa ko vairākkārt ar plaukstu), padarīt (to) gludu vai gludāku
aizvilkt Velkot (piemēram, auklu), aizdarīt (ko)
sabraucīt Velkot pa spraugu starp aizvērtu durvju apakšu un slieksni, padarīt mīkstāku, gludāku (linu audumu)
pavilkt Velkot padarīt mazliet garāku; pastiept
pavilkt Velkot padarīt vaļīgāku (cilpu, mezglu)
berzt Velkot un spiežot (ar ko), dalīt nost, tīrīt (ko)
pievilkt Velkot uz savu pusi, aizdarīt (piemēram, durvis, logu)
pacelt Velkot, arī darbinot īpašu iekārtu, ierīci, pārvietot uz augšu un nostiprināt vajadzīgajā vietā, padarīt nekustīgu, stabilu (ko nolaižamu, arī rotējošu)
savilkt Velkot, piemēram, auklu, diegu, padarīt, parasti pilnīgi, stingru (piemēram, sējumu, cilpu) tajā; velkot, piemēram, auklu, siksnu, satuvināt, sakļaut (kā) detaļas, elementus
aizvelmēt Velmējot aizdarīt, noslēgt
uzkulstīt Vēlreiz, papildus kulstīt, tīrīt
sist vēju ar dūri velti mēģināt ko darīt, velti pūlēties
padairīties Veltīgi mēģināt izdarīt
parullēt Veltnējot padarīt blīvāku, līdzenāku, gludāku
savemt vemjot aptraipīt, padarīt netīru, slapju
novemt Vemjot notraipīt, padarīt netīru
novemties Vemjot notraipīties, padarīt sevi netīru
pievemt Vemjot padarīt netīru, slapju (grīdu, telpu)
rītazvaigzne Venēra (dažreiz Merkurs), kad tā no rītiem redzama debesīs A pusē; auseklis; spuļģis
spuļģe Venēra, kā rīta zvaigzne
limfogranuloma Venēriskā limfogranuloma - slimība, kuras izraisītājs ir "Chlamydia trachomatis": nedēļu pēc inficēšanās uz dzimumorgāniem veidojas primārafekts (pūslītis vai papula) vai arī attīstās uretrīts; vīriešiem pēc 2-4 nedēļām parasti izveidojas "bubo inguinalis" ar strutojošām fistulām; sievietēm iekaisums aptver audus ap maksti un taisno zarnu; bieži attīstās ģenitālā un anorektālā apvidus elefantiāze
darāmā kārta verbu kārta, kas norāda, ka darbība iziet no darītāja (subjekta) un pāriet uz priekšmetu (objektu)
izkūsēt Verdošam izvirt, pārvārīties, pārplūst pāri
izkūsot Verdošam izvirt, pārvārīties, pārplūst pāri
izkūsāt Verdošam izvirt, pārvārīties, plūst pāri; izkūsēt
aiztaisīt Verot aizdarīt
aizvērt Verot aizdarīt
pievērt Verot aizdarīt, aiztaisīt, parasti daļēji, nepilnīgi
pievērt Verot durvis, vārtus u. tml., aizdarīt, aiztaisīt (ko), parasti daļēji, nepilnīgi
atvērt Verot vaļā, padarīt lasāmu, skatāmu (piemēram, grāmatu, lappusi); atšķirt
atvērt Verot, arī velkot atdarīt
raisīt Vērt vaļā (ko aizsietu, pārsietu, arī aizdarītu, iesaiņotu)
nomērot Vērtējoši apskatīt, novērtēt (ar skatienu, acīm); nomērīt (3)
lineāra operatora īpašvērtība vērtība, kas sakrīt ar daudzlocekļu raksturojuma saknēm
šampinjons Vērtīga ēdamā sēne ar spēcīgu augļķermeni un sārtām, vēlāk brūnām lapiņām cepurītes apakšpusē; atmatene
evorsija Vertikāli krītoša ūdens erozijas darbība
vesakls Vesaklis - mūrītis, mūrēts krāsns sols
veseklis Vesaklis - mūrītis, mūrēts krāsns sols
vesekls Vesaklis - mūrītis, mūrēts krāsns sols
grūbas Veseli, no sēnalām attīrīti un noapaļoti miežu graudi
pievētīt Vētījot attīrīt (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā
klemperis Vēžu ķeramais krītiņš
klempere Vēžu ķeramais krītiņš; klemperis
krietiņš Vēžu tīkls; krītiņš
kuilene Vidēji liela laba ēdama lapiņsēne, zilganmēļu cepurīti, kātiņu un galu, parasta skuju un jauktos mežos, sevišķi zālainās vietās
adamīti Viduslaiku kristīgo sektu locekļi, kas ietilpa kreisajā taborītu spārnā; neatzina garīdzniecību, privātīpašumu, aizstāvēja mantas kopību
tūtiņu dreijātājs viegla darba darītājs; cilvēks, kas nerada neko vērtīgu
apskaišanās Vieglas pārejošas dusmas bez tieksmes kādam nodarīt sāpes
izčabināt Viegli izpurināt; viegli purinot, padarīt irdenu
magnētmīkstie magnētiskie materiāli viegli pārmagnetizējami materiāli ar šauru histerēzes cilpu un lielu magnētisko caurlaidību (elektrotehniskais tērauds, permaloji, alsifers u. c., arī ferīti); izmanto magnētisko seržu izgatavošanai maiņstrāvas iekārtās
čibināt Viegli purinot, cilājot, darīt irdenu
uzčabināt Viegli purinot, cilājot, padarīt irdenu, čauganu; uzpurināt
uzčagināt Viegli purinot, cilājot, padarīt irdenu, čauganu; uzpurināt
uzčakstināt Viegli purinot, cilājot, padarīt irdenu, čauganu; uzpurināt
izplikšināt Viegli sitot, padarīt gludu (piemēram, mīklu)
nospiest kā blakti viegli, bez lielām pūlēm panākt kāda bojāeju, padarīt kādu nekaitīgu, iznīcināt
tīt ap pirkstu (kādu) viegli, nemanāmi pakļaut savai gribai, padarīt pilnīgi padevīgu (bieži pretējā dzimuma pārstāvi); veikli apmuļķot
rītačības Viegli, no mīksta materiāla izgatavoti ērti apavi, kas paredzēti valkāšanai (parasti) mājās; rītakurpes
negližē Viegls mājas (parasti rīta) tērps
rītakleita Viegls, ērts sieviešu rītatērps (parasti viscaur pogājams vai apņemams ar jostu)
penoārs Viegls, plats sieviešu rīta apģērbs
denaturāts Viela (piemēram, spirts), kas ar citām vielām padarīta nederīga dzeršanai, ēšanai
nitroprusidnātrijs viela, ko iegūst no kālija ferrocianīda, sildot to kopā ar ekvivalentu daudzumu nātrija nitrīta šķīduma, laižot tai ogļskābo gāzi
eliksīrs viela, kurai piedēvē brīnumdarītājas īpašības
magnētiskie materiāli vielas ar augstu magnētisko caurlaidību (feromagnētiķi un ferīti)
antivitamīni Vielas ar vitamīniem līdzīgu ķīmisko struktūru, kuras spēj izspiest no bioķīmiskām reakcijām vitamīnus, izraisot vielmaiņas traucējumus, visbiežāk - avitaminozes; atrodas jēlās zivīs, nevārītās olās, paparžaugos, purvu kosā, baltajā amoliņā u. c.
glazētājvielas Vielas, ko izmanto produktu ārējās virsmas apstrādei, lai padarītu to spīdīgāku vai izveidotu aizsargslāni
kušņi Vielas, ko pievieno rūdām, tās kausējot domnās, lai samazinātu kušanas temperatūru un attīrītu ķetu no piemaisījumiem
trostīts viena no dzelzs-oglekļa sakausējumu struktūras sastāvdaļām: sīkdisperss ferīta un cementīta maisījums
vienādkāji vienādkājvēži ("Isopoda"), augstāko vēžu kārta; tipiskākie pārstāvji ir grēvji (_Mesidothea entomon_), ūdensmērītāji, mitrenes u. c.
noziedzīgu nodarījumu daudzējādība vienas personas izdarīti divi vai vairāki patstāvīgi noziedzīgi nodarījumi, kas atbilst vairāku noziedzīgu nodarījumu sastāvu pazīmēm vai arī tikai viena noziedzīga nodarījuma sastāva pazīmēm, ja tos neaptver vainīgās personas vienots nodoms, kā arī personas izdarīts viens noziedzīgs nodarījums, kas satur vismaz divu dažādu noziedzīgu nodarījumu sastāvu pazīmes
noziedzīgu nodarījumu kopums vienas un tās pašas personas izdarīts viens (ideāls kopums) vai vairāki (reāls kopums) noziedzīgi nodarījumi, kas atbilst divu vai vairāku dažādu patstāvīgu noziedzīgu nodarījumu sastāvu pazīmēm, ja šī persona nav notiesāta ne par vienu no šiem noziedzīgajiem nodarījumiem un nav iestājies kriminālatbildības noilgums
čorkāties Vienatnē un nopietni kaut ko darīt, nepievēršot uzmanību apkārtnei
rūčāties Vienatnē, bet nopietni darīt (kaut ko)
atraušanās Vienības manevrs, ko veic, lai izvairītos no tieša kontakta ar pretinieku
bezpersonas teikums vienkopas teikums, kurā nosaukts process, nenosaucot darītāju, un kurā galvenā locekļa funkcijā ir bezpersonas darbības vārds trešās personas formā
segtspēja vienmērīga krāsas vai emaljas slāņa spēja padarīt krāsojamo virsmu neredzamu
graudojums vienmērīgs uzpluksinājums uz zīmējamā papīra vai litografiskā akmens, lai varētu tos ar krītu apstrādāt
kampiens vienreizēja paveikta darbība --> kampt (1); barības, šķidruma daudzums, ko vienā reizē var ieņemt mutē vai norīt
rijiens vienreizēja paveikta darbība --> rīt 1(1)
vārijiens vienreizēja paveikta darbība --> vārīt; tas, kas ir izvārīts
krāsu uztveres metode viens no četriem algoritmiem ICC krāsu vadības sistēmās, kas nosaka, ko darīt ar tām krāsām, kuras nevar precīzi pārcelt citā krāsu telpā
dendriceptors viens no jutīgiem punktiem dendrīta zaraino izaugumu galos, kas uztver stimulus no citu neironu efektoriem
papīra krītošana viens no papīra pārklāšanas veidiem, kā pigmentu lietojot kaolīnu, kalcija karbonātu (CaCO~3~) jeb krītu, titāna dioksīdu, bārija sulfātu un krāsainos pigmentus; kā līmvielas krītošanai izmanto cieti, kazeīnu, dažreiz sojas miltus, polivinilspirtu un sintētiskos lateksus
perlīts viens no tērauda un čuguna komponentiem - eitektisks ferrīta un cementīta maisījums
kiberbulings viens no vardarbības veidiem, kas radies līdz ar moderno tehnoloģiju un sociālo tīklu attīstību, un ko raksturo uzvedība, ko indivīds vai grupa veic ar informācijas tehnoloģiju starpniecību, atkārtoti sūtot naidīgas, agresīvas vai pazemojošas ziņas, lai nodarītu kaitējumu vai radītu diskomfortu kādai personai vai grupai
vienurīt Vienu rītu, kādu rītu; vienrīt
vienrīt Vienu rītu, kādu rītu; vienurīt
aizgore vieta aiz krāsns, vieta starp sienu un krāsni vai arī krāsns mūrītis
piekrāsns vieta pie krāsns sāniem, mūrītis
piekrāsne vieta pie krāsns, mūrītis
programmas pārtraukumpunkts vieta programmā, kur tās izpilde tiek pārtraukta, lai veiktu vizuālu programmas pārbaudi, izdrukātu starprezultātus vai izdarītu cita veida tās izpildes analīzi
dona vieta rijas krāsns sānos, kur ierīkots mūrītis
darītava vieta, kur kaut kas tiek darīts
oglaine vieta, kur sakrīt ogles no degoša skala
nozieguma izdarīšanas vieta vieta, kur tika izdarīts vai iespējams ka izdarīts noziedzīgs nodarījums vai vieta, kur atrastas tā sekas
couleur locale vietējais kolorīts, raksturs; savdabība
atgriezeniskais vietniekvārds vietniekvārds, kas norāda, ka darbība vērsta uz darītāju jebkurā personā
aizvīt Vijot nostiprināt tā, lai neraisās vaļā; vijot aizdarīt
madēties Vilcināties kaut ko darīt
minstināties Vilcināties sākt, turpināt (ko darīt), parasti aiz neziņas, šaubām
gaterēt Vilcināties, būt lēnam; darīt kaut ko negribot
Gagea villosa vilnainā zeltstarīte
karbonizācija Vilnas vai pusvilnas apstrāde ar minerālskābju šķīdumiem, lai attīrītu no augu piemaisījumiem
noviļāt Viļājot notraipīt, padarīt netīru
saviļināt Viļājot padarīt (apaļu, gludu)
saviļāt Viļājoties padarīt (ko), parasti ļoti, viscaur, netīru, arī saburzīt (ko)
vīnūzis Vīna darītava
sagatavot Vingrinot, norūdot, veicot ārstnieciskas procedūras u. tml., padarīt (cilvēku vai dzīvnieku, organismu, tā daļas) piemērotu, parasti kādai slodzei, iedarbībai
kastrāts Vīrietis, kam izdarīta kastrācija
vierīt Virīt
matēšana Virsmas (metāla, plastmasu u. c.) apstrāde, lai to padarītu mikronelīdzenu, piemēram, stikla virsmas apstrāde ar fluorūdeņražskābi vai smilšu strūklu, lai virsmu padarītu blāvu vai fakturētu
albedo Virsmas atstarotās radiācijas plūsmas attiecība pret plūsmu, kas krīt uz šo virsmu; lieto nespīdošu debess ķermeņu virsmas atstarotājspējas raksturošanai
žakarēties Virspusēji kaut ko darīt
sačuinīt virspusēji notīrīt (noberzt)
satreibēt virspusēji padarīt
bakši Virspusīgi (pa)darīts, nederīgs, nenopietns darbs
halāts Virsvalks, uzsvārcis; rīta svārki
pončiks Virtulis, eļļā vārīts rauga mīklas pīrādziņš
ķēķine Virtuves strādniece, vārītāja
parvovirusi Vīrusu ģints, kuri var izraisīt infekciju zīdītājiem un putniem; vairojas šūnu kodolos; cilvēkam izraisa aplastisko krīzi, akūtu artrītu, infekciozo eritēmu, spontānu abortu un augļa bojāeju
parvovīrusi Vīrusu ģints, kuri var izraisīt infekciju zīdītājiem un putniem; vairojas šūnu kodolos; cilvēkam izraisa aplastisko krīzi, akūtu artrītu, infekciozo eritēmu, spontānu abortu un augļa bojāeju
mērkt Virzīt (ko), parasti šķidrā, vielā, lai pievienotu (tam) šo vielu, padarītu (to) slapju
vērt Virzīt (plakstiņus, žokļus, lūpas) tā, ka acis, mutes dobums kļūst vaļējs vai slēgts; šādā veidā padarīt (acis, mutes dobumu) vaļēju vai slēgtu; būt par cēloni tam, ka (parasti plakstiņi) virzās šādā veidā, arī ka (acis) kļūst vaļējas vai slēgtas
apdūmot Virzīt dūmus (kam virsū), lai (ko) pasargātu vai atvairītu
lavēt Virzīties, bieži mainot virzienu (piemēram, lai izvairītos no šķēršļiem) - parasti par kuģi, automobili
slaucīt Virzot (apautas vai kailas kājas) pa ko, piemēram, pa kājslauķi, tīrīt (apavus, kājas)
slaucīt Virzot (pa ko), piemēram, kādu rīku, auduma gabalu, vākt kopā netīrumus (no tā); šādā veidā tīrīt (telpu, platību, tās daļu)
aptrīt Visapkārt trīt, pulēt
communi consensu visiem piekrītot
omnium consensu visiem piekrītot
līst no ādas laukā visiem spēkiem pūlēties, pārmērīgi censties (ko realizēt, paveikt); darīt gandrīz neiespējamo
kolorītums vispārināta īpašība --> kolorīts, šīs īpašības konkrēta izpausme
nenovēršamība vispārināta īpašība --> nenovēršams (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; parādība, apstākļi, no kuriem nevar izvairīties, kuru norisi, realizēšanos nav iespējams aizkavēt, atvairīt
semantiskais subjekts vispārināta semantiskā loma, kas ietver darītāju, izjutēju, to, kam piemīt kāda pazīme, un citas semantiskās lomas
subjekts vispārināta semantiskā loma, kas ietver darītāju, izjutēju, to, kam piemīt kāda pazīme, un citas semantiskās lomas
alloteriji Vispirmākie zīdītāji, kas kļuvuši pazīstami no pārakmeņojumiem, juras, krīta un apakšējā terciārā periodā
horopters Visu ārējās telpas punktu summa, kuru attēli krīt uz identiskiem tīklenes punktiem binokulāri fiksētās acīs
drebstelēt Visu darīt ātri, bez apdomāšanas
vivisektors Vivisekcijas izdarītājs
maderēt Vīzdegunīgi iet uz darbu darīt kaut ko, kas nav pa spēkam
Uolstrīta Volstrīts
Volstrīta Volstrīts
elektromagnētiskais voltmetrs voltmetrs, kurā spēka momentu rada spoles magnētiskā lauka iedarbība uz metāla plāksnīti; skala sadalīta nevienmērīgi – var mērīt gan līdzspriegumu, gan maiņspriegumu
ignimbrīti Vulkanogēns gk. liparīta tipa iezis ar joslainu lekstūru; blīvajā pamatmasā ir kristālu, iežu atlūzu, kā arī vulkāniskā stikla lēcveida ieslēgumi
panjē XVIII gs. aristrokrātu modes piederumi, lokveida stiepļu režģi, ko sievietes nēsāja uz katra gurna zem kleitas, lai to padarītu pēc iespējas platāku
kabatzādzība Zādzība, kas izdarīta, izņemot mantu no kā tāda, kas cilvēkam ir klāt (piemēram, no kabatas, somas)
palaist nagus zagt, izdarīt sīkas zādzības
zaļakmeņieži Zaļi metamorfi ieži (diabazi, porfirīti), kas rodas zemas temperatūras reģionālā metamorfisma procesos; ar tiem saistītas Cu rūdu atradnes
tektura Zāļu pudelītes vai oblātes cepurīte
rinkt Zarnas tīrīt
kolinefrīts Zarnu nūjiņu ierosināts nefrīts
aizmirst zaudēt prasmi, iemaņas, arī atradināties (ko darīt)
zeltakle Zeltnātrīte
galeobdolon Zeltnātrītes
lamiastrum Zeltnātrītes
saulstarītis Zeltstarīte ("Gagea")
gagea Zeltstarītes
LWC papīrs zemas gramāžas krītpapīrs, ko visbiežāk izmanto žurnālu drukai
lata Zemes strēle, iemērīts šaurs zemes gabals
cladopodiella Zemzarītes
ziberēt Zibensātrumā rīkoties, (kaut ko) darīt
kausiņš Ziedam divkārša apziedņa gadījumā (2 gredzenu) ārējais lapiņu gredzens; biķerītis
dekoratīvie materiāli Ziemassvētku eglītes, meijas, zari un citi mežmateriāli telpu vai āra platību dekorēšanai; to ieguve nedrīkst nodarīt kaitējumu mežam vai tam piegulošām lauksaimniecības zemēm un ceļiem
Kūķu vakars Ziemassvētku priekšvakars, kad tika vārīts un ēsts īpašs ēdiens: grūdenis jeb zīdenis ar cūkas ausi
nordosts Ziemeļrīti vai arī to vējš
Sympycna annulata ziemspārīte
ziepnieks Ziepju vārītājs, gatavotājs; ziepenieks
ziepenieks Ziepju vārītājs, gatavotājs; ziepnieks
aizziest Ziežot aizdarīt, piepildīt (ar ziedi, masu)
pieziest Ziežot ļoti notraipīt, padarīt ļoti netīru
ģeomantija Zīlēšana novērojot zemi, kā arī pēc gaisā izmestas saujas zemes, smilšu vai akmentiņu izkārtojuma nokrītot zemē
aeromantija Zīlēšana pēc dabas (gaisa) parādībām: vēja, mākoņiem, komētām un krītošām zvaigznēm, varavīksnes, vētras, zibens, pērkona un citām
hakata Zīlēšanas veids, ko izmanto šonu cilts ļaudis Āfrikas dienvidu daļā: četriem koka vai kaula gabaliem, kas reprezentē vecu vīru, jaunu vīrieti, vecu sievu un jaunu sievieti, tiek atzīmēta "augša" un "apakša", zīlnieks tos met gaisā un, raugoties uz to, kā tie nokrīt, izsaka savu spriedumu; valda ticējums, ka caur šiem priekšmetiem savu vēsti sūta gari
lapislazurīts Zils pusdārgakmens, sastāv no lazurīta, kalcīta un pirīta
enallagma Zilspārītes
graudot Zīmējamā papīra vai litogrāfijas akmens vienmērīga raupjošana apstrādāšanai ar krītu
nacionālie simboli zīmes, kas pārstāv un raksturo valsti vai tautu, valstu oficiālie simboli ir karogs, ģerbonis un himna, bet līdztekus var pastāvēt arī citi vēsturiski izveidojušies simboli, Latvijas nacionālais putns ir baltā cielava, nacionālais kukainis - divpunktu mārīte, nacionālais zieds - pīpene, nacionālie koki - liepa un ozols, nacionālais minerāls - dzintars, Latvijas likteņa simbols - Daugava, Latvijas neatkarības simbols - Brīvības piemineklis, tradicionālie svētki ar nacionālā simbola nozīmi - Jāņi
aizzīmogot Zīmogojot nodrošināt, padarīt neaizskaramu
krīta zīmulis zīmulis, kam grafīta vietā ir krāsainais krītiņš
meteorītika zinātnes nozare, kurā pēta meteoroīdu kustību starpplanētu telpā, Zemes atmosfērā (meteoru parādības), meteorītu nokrišanu uz Zemes, kā arī pašus meteorītus un meteorītu krāterus
burve Zintniece, kam piemīt spēja ar skatienu vai ar vārdiem darīt labu vai ļaunu; pareģe; ragana; spīgana; viegle
kanģerēt Zirgus ārstēt, it īpaši zirgam ar birsti rīkli slaucīt, tīrīt
kaņģēt Zirgus ārstēt, it īpaši zirgam ar birsti rīkli slaucīt, tīrīt
kaņģierēt Zirgus ārstēt, it īpaši zirgam ar birsti rīkli slaucīt, tīrīt
ķinīt Zivis tīrīt, izķidāt
ķīnīt Zivis tīrīt, izķidāt
ihtiokolla Zivju līme, ko iegūst no sterletu, storu u. c. pūšļu iztīrītas un izžāvētas iekšējās plēves
akrodonts zobi, kas piestiprināti žokļa kaula virsū, ne iekšā bedrītē; tādi ir daudziem abiniekiem un rāpuļiem
akrodonta zobi zobi, kas piestiprināti žokļa kaula virsū, ne iekšā bedrītē; tādi ir daudziem abiniekiem un rāpuļiem
smilšbeka Zobiņbeku dzimtas ģints ("Gyroporus"), sēne ar stobriņiem cepurītes apakšpusē, 9 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas, kas izmantojamas uzturā
alkšņu zobiņbeka zobiņbeku ģints suga ("Gyrodon lividus"), aizsargājama sēne ar salmdzeltenu vai pelēku cepurīti, līdz 10 cm diametrā, Latvijā reti sastopama, aizsargājama
činvats Zooastrieū mitoloģijā tilts u debesīm, pa kuru jāiet mirušo dvēselēm, augšdaļā šaurs kā zobena asmens, un ļaunās dvēseles no tā krīt un nokļūst ellē
badene Zupa no ūdenī vārītiem sagrieztiem kartupeļu, burkānu un sacepta speķa gabaliņiem ar nelielu piena un tauku piedevu
zupains Zupā vārīts
Zvāre Zvarīte, Abavas pieteka
Zvārīte Zvarīte, Abavas pieteka
lensmanis Zviedrijā agrāk - valsts ierēdnis, kas lauku apvidos drīkstēja izdarīt arestu, saukt pie atbildības u. tml.
lakunārā angīna žāvas mandeļu iekaisums ar saliņveida aplikumiem uz mandeles virsas, kuri sākas no lakūnām; aplikumi sastāv no leikocītiem, baktērijām un detrīta; reizēm saliņas saplūst kopā; cēlonis parasti ir streptokoku infekcija
aspika Želejveidīga masa, receklis, kas rodas noteiktu vielu iedarbībā, sabiezējot šķidrumam, kurā vārīta (cepta, sutināta) gaļa, kauli, zivis
Židiņu griezums Židiņu starpleduslaikmeta nogulumu stratotipiskais griezums Naujenes pagastā, nogulumi atrodas 79,35-102,85 m dziļumā, apakšdaļā 11,9 m sīkslāņots, smilšains sapropelis, augstāk zilganpelēks, mālains aleirīts
skaldarēt Žigli steigt, ātri darīt kaut ko
žmaudzināt Žņaugt kādā vietā, censties padarīt plānāku, tievāku
parastā žultsbeka žultsbeku suga ("Tylopilus felleus"), neēdama, rūgta sēne ar brūnu cepurīti un bāliem vai sārtiem stobriņiem zem tās, apakšdaļā paresninātu kātiņu, uz kura ir tīklveida zīmējums
robotžurka Žurkas izskata robots, kas ar elektroniskajām ūsām var atrast ceļu un izvairīties no šķēršļiem
krītēt Žūstot kļut tādam, kas smērējas kā krīts

rīt citās vārdnīcās:

MLVV

LLVV

MEV