Paplašinātā meklēšana

Meklējam rīt.

Atrasts vārdos (195):

Atrasts vārdu savienojumos (200):

Atrasts skaidrojumos (500):

liberum veto _burtiski_ "brīvais veto" - no 16. gs. līdz 18. gs. beigām Polijas seimā pastāvējušās tiesības brīvi protestēt: viens seima loceklis, nepiekrizdams seima lēmumam, varēja to padarīt par spēkā neesošu.
dončiks _Donalda Daka_ košļājamās gumijas papīrītis.
sīrineica "būrītis" siera žāvēšanai ēkas galā.
sierinīca "Būrītis" siera žāvēšanai ēkas galā.
(sa)laist grīstē (iz)darīt tā, ka (kas) sarežģās, notiek pretēji vēlamajam
nozvākšēt (Krītot) dobji noskanēt
aizkalināt (Ļaut) aizperēt olas un tādā veidā padarīt tās nelietojamas
(ne)piedurt (arī (ne)pielikt) pirkstu (arī pirkstiņu, retāk roku) (Ne)darīt ko
(ne)piedurt (arī (ne)pielikt) pirkstiņu (arī pirkstu, retāk roku) (Ne)darīt ko
(ne)piedurt (arī (ne)pielikt) roku (biežāk pirkstu, arī pirkstiņu) (Ne)darīt ko
(ne)doties pazīstamam (ne)darīt tā, lai kļūtu pazīstams citam (piemēram, nosaucot savu vārdu)
(ne)doties (arī (ne)laisties) pazīstamam (ne)darīt tā, lai kļūtu pazīstams kādam (piemēram, nosaucot savu vārdu)
(ne)piedurt (arī (ne)pielikt) pirkstu (arī pirkstiņu, retāk roku) (Ne)nodarīt ko ļaunu, (ne)kaitēt (kādam)
(ne)piedurt (arī (ne)pielikt) pirkstiņu (arī pirkstu, retāk roku) (Ne)nodarīt ko ļaunu, (ne)kaitēt (kādam)
(ne)piedurt (arī (ne)pielikt) roku (biežāk pirkstu, arī pirkstiņu) (Ne)nodarīt ko ļaunu, (ne)kaitēt (kādam)
(ne)dabūt dibenā (ne)spēt norīt
(no)ņemt mēru (no)mērīt (ko)
(pa)agra rīta stunda (pa)agrs rīts
Mosa skala 10 minerālu etalons minerālu cietības noteikšanai ar skrāpēšanas metodi (pieaugošas cietības secībā: 1 – talks, 2 – ģipsis, 3 – kalcīts, 4 – fluorīts, 5 – apatīts, 6 – ortoklazs (laukšpats), 7 – kvarcs, 8 – topāzs, 9 – korunds, 10 – dimants); cietību raksturo ar kārtas numuru skalā.
atcirte 10-15 m plata izcirtuma josla ziemeļu-dienvidu virzienā lielu, 35-45 gadus vecu egļu masīvu vidū, ko izcērt ar mērķi egļu audzes rietumu malu padarīt noturīgu pret vējgāzēm.
bironiāde 18. gs. 30. gados Krievijas imperatores Annas Ivanovnas favorīta E. J. Bīrona nodibināts režīms.
Parīzes konvencija 1883. gada 20. marta Parīzes konvencija par rūpnieciskā īpašuma aizsardzību (1967. gada 14. jūlijā Stokholmā pieņemtajā redakcijā, ar 1979. gada 28. septembrī izdarītajiem grozījumiem).
sēmipelagiāņi 5. g. s. Kasiāna dibināta sekta, kas mācīja, ka pirmdzimtais grēks cilvēka dabu nav tā samaitājis, lai tas vairs nespētu labu vēlēties un to darīt.
Zvarīte Abavas labā krasta pieteka Tukuma novada Pūres pagastā, garums - 6 km; Zvāre; Zvārīte
abdērītisms Abdērītu uzskats, ka cilvēce paliks tagadējā attīstības stāvoklī; vientiesība, muļķība
kontrapertūra Abscesā radīta papildatvere iepretim iepriekš izdarītam griezumam, kas atvieglina strutu atdalīšanos
orometrs Absolūtā augstuma mērītājs - barogrāfs vai aneroīds, ar kuru aptuveni noteic absolūto augstumu
Anatis ocellata acainā mārīte
lēca acs ābola sastāvdaļa - no garām, caurspīdīgām, bezkrāsainām šķiedrām sastāvošs, abpusēji izliekts ķermenis, kas atrodas stiklveida ķermeņa bedrītē aiz varavīksnenes
strace Acumirklis, brītiņš
dermatoartrīts Ādas slimība, kas saistīta ar artrītu
anemoskopija Aeromantijas nozare, pareģošana pēc vēju ātruma, virziena un skaņām, kā arī pētot, kādas formas nokrītot izveido gaisā pasviestu putekļu, smilšu vai graudu sauja
mazā tumsiņā agra rīta krēslā
pusrīts Agra rīta stunda, laiks starp nakti un rītu, saukts arī par "gaiļa laiku"
agroties Agri sākt, darboties, rosīties jau agri no rīta
ķervelis Agrīna ēdamā sēne ar brūnganu, dziļi krokotu cepurīti; bisīte
svīta Agrs gaismas svīdums no rīta
paagra (rīta) stunda agrs rīts
agraine Agrs rīts
lūgt aicināt (kādu kur iet, ko darīt)
paaicināt aicināt (parasti īsi) un pabeigt aicināt (ko darīt, kur, kādā virzienā u. tml.)
uzaicināt aicināt un pabeigt aicināt (kādu kur ierasties, ko darīt u. tml.)
šķērsparalakse Ainas koordinātu y' starpība divās ainās mērītam objekta punktam
aiz gara laika aiz garlaicības (ko darīt)
apžēloties aiz līdzjūtības, žēluma izdarīt ko kāda labā; iežēloties
atbrīdināt Aizbaidīt prom, darīt uzmanīgu
aizmukt Aizbēgt, izvairīties, aiziet
atrunāties Aizbildinoties (ar ko), atteikties, izvairīties (no kā)
aizgausināt Aizdarīt
aizvērt Aizdarīt (acis, plakstus, lūpas, muti)
sasakņopēties Aizdarīt (ar āķi) savu apģērbu
aizlipināt Aizdarīt (ar ko lipīgu salipinot malas, galus u. tml.)
sasakņopkāties Aizdarīt (ar spiedpogu) savu apģērbu
aizvākot Aizdarīt (bišu šūnas) ar necaurlaidīgu vaska kārtiņu (nosedzot gatavo medu vai perus)
sakliņķēt Aizdarīt (durvis), nospiežot rokturi un sakabinot aizdares mehānisma daļas
korķēt aizdarīt (ko) ar korķi; atdarīt (ko aizkorķētu)
aizspundēt Aizdarīt (piemēram, durvis)
aizsprādzēties Aizdarīt (sava apģērba sprādzi, sprādzes)
saknopēt Aizdarīt (spiedpogu vai ar spiedpogu)
sakņopēt Aizdarīt (spiedpogu vai ar spiedpogu)
aizsprādzēt Aizdarīt (sprādzi)
aiztaisīt Aizdarīt (trauku, piemēram, ar vāku, aizbāžņi)
saut ciet aizdarīt ar aizbīdni
kņopēt Aizdarīt ar āķi (apģērbu)
bultēt Aizdarīt ar bultu (2); atdarīt (ko ar bultu (2) nostiprinātu)
sašpilkāt Aizdarīt ar drošības adatu
aizspruņģēt Aizdarīt ar nelielu kociņu, ieliekot to cilpā, pogcaurumā u. tml.
baltināt Aizdarīt ar pienu, krējumu
belēt Aizdarīt ar pienu, krējumu; darīt baltu pievienojot pienu, krējumu
aizkņopēt Aizdarīt ar spiedpogām
aizpulkāt Aizdarīt ar tapu (aizvērtas durvis)
pulkāt Aizdarīt ar tapu (durvis, vārtus); atdarīt, atvērt (durvis, vārtus), izņemot tapu
sapulkāt Aizdarīt ar tapu (parasti durvis, vārtus)
aizvākot Aizdarīt ar vāku vai vākam līdzīgu veidojumu
aizlepīt Aizdarīt ar zīmoglaku
aizšņorēt Aizdarīt ciet ar auklu, šņori
slēģēt Aizdarīt slēģus
knopēties Aizdarīt vai atdarīt (spiedpogas savam apģērbam); arī pogāties
knopēt Aizdarīt vai atdarīt (spiedpogu vai ar spiedpogu); arī pogāt
aizlipināt Aizdarīt, aizklāt (lipinot ko virsū)
aizlīmēt Aizdarīt, aizklāt (uzlīmējot ko virsū)
aizlīmēt Aizdarīt, aiztaisīt ar līmi (salīmējot malas, galus u. tml.)
aizsviest Aizdarīt, aizziest, apmetot (ar kādu pašķidru masu)
stienēt Aizdarīt, noslēgt ar stieni
krampēties Aizdarīt, nostiprinot ar krampi (aizvētu logu, durvis), parasti no iekšpuses
aizlakot Aizdarīt, pārklājot ar laku hermētiski noslēgt
aizsist Aizdarīt, piesitot, piestiprinot (ko priekšā)
piekliņķēt Aizdarīt, pievērt (durvis), nostiprinot (aizdares mehānismu) ar rokturi (kliņķi)
aiztaisīt Aizdarīt, sastiprināt kopā pogājot, sprādzējot u. tml.
aizķipt Aizdarīties, sakļauties, kam salīpot
aizlipt Aizdarīties, sakļauties, kam salīpot
balināts Aizdarīts ar pienu, krējumu
aizgaudot Aizgaudojot, pirms persona, kas dzird šīs gaudas, no rīta kaut ko ēdusi, šo personu iegrūst nelaimē, piesaukt tai nelaimi
aizkūleņot aiziet, aizskriet (nevienādā gaitā, krītot un ceļoties)
čaltiks Aizkaukāzā - neattīrīti rīsi
aizblīvēt Aizpildīt, aizbāzt (piem., plaisas, spraugas); aizpildot, aizbāžot (plaisas, spraugas), cieši aizdarīt
nopogāties Aizpogājot savam apģērbam visas pogas, cieši aizdarīt to
nopogāt Aizpogājot visas pogas, cieši aizdarīt (ko)
atgādinājums Aizrādījums atcerēties, ievērot, izdarīt (ko)
aizarīties Aizrīties
aizrīdināties Aizrīties, aizsērēt
antitoksīns Aizsargviela, ko organisms, izstrādā toksīnu ietekmē un kam piemīt spēja padarīt toksīnus nekaitīgus, saistīt, neitralizēt tos
aizplīvurot Aizsedzot (piemēram, ar miglu, dūmiem), padarīt vāji saskatāmu; aizmiglot
aiznaglot Aizsitot ar naglām, aizdarīt
noslēgt Aizslēdzot (piemēram, durvis, vārtus), padarīt nepieejamu (telpu)
ieslēgt Aizslēdzot (priekšmetu, telpu, aizžogojumu), padarīt (tajā ievietoto) nepieejamu citiem
vaļā Aizstājot verba priedēkli at-, norāda, ka darbības objekts tiek atdarīts, atvērts, atslēgts u. tml.
aizkritināt Aiztaisīt (vāku) tā, ka aizkrīt
sasprostīt Aiztaisīt, aizdarīt
piedurt nagus aiztikt, paņemt ko, sākt ko darīt
nosusināt Aizvadot ūdeni, padarīt izmantojamu kādam nolūkam (piemēram, purvu, ūdenstilpi)
aizvakarrīt Aizvakardienas rītā
aizvakarrīts Aizvakardienas rīts
aizkritnis Aizvars, kas pie noteiktiem nosacījumiem krītot ātri noslēdz kādu eju
aizslēģot Aizverot, aizliekot logam priekšā slēģus, aizdarīt (logu)
aizvāžāt Aizvērt, aizdarīt
pievērt Aizvērt, aizdarīt (acis, plakstiņus), parasti daļēji, nepilnīgi vai uz neilgu laiku
čīkāt Aizvērt, aizdarīt (durvis)
Kūliņu akmens akmens Jēkabpils novada Salas pagastā, garums — 5 m, platums — 4,5 m, augstums — 1,3 m, virszemes tilpums — \~15 kubikmetri, plakana, tīrīta virsa, dziļi iegrimis zemē
Līksnas meteorīts akmens meteorīts, kas 1820. g. 12. jūlijā nokritis Līksnas muižas laukā (tagadējā Upmalas pagastā), masa – \~16 kg, daļa (5213 g) glabājas Ukrainas Ģeoloģijas muzejā Kijivā
Neretas meteorīts akmens meteorīts, kas 1864. g. 12. aprīlī nokritis netālu no Neretas, atrasti 2 gabali, to masa - 5 kg un 4 kg, pētīts Tērbatas universitātē, galvenā masa (3301 g) glabājas Igaunijas Ģeoloģijas muzejā, mazāki paraugi - citās meteorītu kolekcijās
ahondrīts Akmens meteorīts, kas nesatur apaļus graudiņus - hondras
Biržu meteorīts akmens meteorīts, kas nokritis 1863. g. 2. jūnijā Biržu tuvumā, tagadējā Jēkabpils novada Salas pagastā, Bullīšu mežniecības teritorijā, masa - 5 kg; Bullīšu meteorīts
Baldones meteorīts akmens meteorīts, kas nokritis 1890. g. 10. aprīlī Baldones tuvumā, Stūru māju tīrumā, masa 5,8 kg, paraugi nosūtīti vairākām meteorītu kolekcijām, divi paraugi (25,5 un 10,9 g) glabājas Rīgas kolekcijā; Misas meteorīts
hondrīts Akmens meteorīts, kura iekšienē ir mazi apaļi minerāli
litotrītija Akmens sadrupināšana urīnpūsli ar litotrītu
tolmeja Akmeņlauzīšu dzimtas ģints ("Tolmiea"), blīvi, ātraudzīgi un mazprasīgi zemsedzes augi ar neuzkrītošiem ziediem
arpedžo Akorda skaņu izpildījums nevis vienlaicīgi, bet lauzti, kāpjošā vai krītošā secībā
arpeggio akorda skaņu izpildīšana nevis vienlaicīgi, bet lauzti, kāpjošā vai krītošā secībā
fonika Akorda, arī intervāla vai klastera skaņkrāsa, ko uztveram neatkarīgi no funkcionālās nozīmes skaņkārttonālajā sistēmā, bet gan no sastāva, dubultojumiem vai to trūkuma, tembra un tembra mikstūru kolorīta, šaurā vai plašā salikuma utt.
žauga Ākstīgs, pārlieku uzkrītoši ģērbies cilvēks
žaugāties Ākstīties, pārlieku uzkrītoši ģērbties
špoks Āksts; ērms; pārāk uzkrītoši ģērbies cilvēks
pretoties Aktīvi darboties pretī (varmācīgai darbībai, rīcībai); atvairīt, atsist (piemēram, pretinieka uzbrukumu)
nolīst kaktā aktīvi nepiedalīties (kur); vairīties no citiem
embolisks nefrīts akūtā glomerulonefrīta fokāla forma, parasti kopā ar subakūtu endokardītu; pazīmes: hematūrija ar vai bez proteinūrijas, parasti bez nieru mazspējas
mukoenterīts Akūts katarāls enterīts
aubāde Alba - rīta dziesma, liriskās dzejas žanrs, ko kultivēja franču trubadūri
smalkgraudainais aleirīts aleirīts ar graudu izmēriem 0,025-0,01 mm
vidējgraudainais aleirīts aleirīts ar graudu izmēriem 0,05-0,025 mm
rupjgraudainais aleirīts aleirīts ar graudu izmēriem 0,1-0,05 mm
mālainais aleirīts aleirīts ar māla piejaukumiem
smilšainais aleirīts aleirīts ar smilšu piejaukumiem
vizlainais aleirīts aleirīts ar vizlas piejaukumiem
kalorizācija Alitēšana - tērauda un čuguna izstrādājumu virskārtas piesātināšana ar alumīniju, lai padarītu tos karstumizturīgus
apklemsēt Alkatīgi aprīt, nosukāt
mickāt Ālkatīgi ēst, rīt
pentaftalsveķi Alkīdsveķi, kuru iegūšanai galvenās izejvielas ir ftalskābes anhidrīds un četrvērtīgs alifatiskais spirts pentaeritrīts; lieto laku un krāsu materiālu ražošanā
autopilots Alkohola vai narkotisko vielu izraisīts smaga reibuma stāvoklis, kura laikā izdarīto darītājs pats vēlāk neatceras
brenkūzis Alkoholisku dzērienu (parasti alus, degvīna) darītava
alusdarītava Alus darītava
alvirtuve Alus darītava
patstāvīga mazā alus darītava alus darītava, kura ir juridiski un saimnieciski neatkarīga no citām alus darītavām un izmanto telpas, kas atrodas atsevišķi no citu alus darītavu telpām, un kurās saražotā alus apjoms nepārsniedz 50 tūkstošus hektolitru gadā
brūzis Alus darītava; spirta dedzinātava
palu alūvijs aluviālie nogulumi, kas veidojušies palu darbības rezultātā un parasti ir gk. smalka smilts un aleirīti
izmeklētājs amatpersona pirmstiesas izmeklēšanas iestādē, kura ir tiesīga pieņemt procesuālus lēmumus un veikt procesuālas darbības un kuras pienākums ir likumā noteiktā kārtībā izdarīt pirmstiesas izmeklēšanu šai iestādei piekritīgās krimināllietās
revidents Amatpersona, kas pilnvarota izdarīt revīziju (1)
amatļaunprātība Amatpersonas izdarīts noziedzīgs nodarījums, kas paveikts ļaunprātīgā nolūkā
hamamelidaceae Ambras koki, divdīgļlapju augu dzimta "Rosales" rindā, koki un krūmi ar pamīšus sakārtotām lapām un neuzkrītošiem ziediem vārpās vai galviņās, ar balzamsveķiem koksnē un mizā
betmens Amerikāņu komiksu detektīvseriāls; sikspārnis (sikspārņa maskā tērpies izveicīgs cilvēks), kurš aizstāv tos, kam tiek darīts pāri, radījis Bobs Keins (attēls) un Bils Fingers (teksts) 1939. g.
baltās apkaklītes amerikāņu socioloģijā radies garīgā darba darītāju (algotu darbinieku) apzīmējums
lytoceratidae Ammonītu (gliemju) dzimta ar spirālē saritinātu, bet gludu čaulu ar šķērslīnijām, parādās jura sākumā un izmirst krīta beigās
perisphinctes Ammonītu 2 "Stephanoceratidae" dzimtas ģints, čaula ar iežmaugiem, ieejas caurums ar garām sānu ausīm, 300 sugas juras un krīta formācijās, sevišķi dogerā un malmā
progresējošā pigmentdermatoze angiopātiskās purpuras paveids: mazi, brūngansārti punktveida plankumiņi, pārsvarā lielā apakšstilba kaula apvidū, arī uz pēdas dorsālās virsmas, paceles bedrītē un augšstilba apvidū; pēc dažiem mēnešiem izsitumi izzūd
plumpudings Anglijā tradicionāls Ziemassvētku ēdiens - audumā vārīts pudiņš no miltiem, olām, nieru taukiem, rozīnēm, garšvielām u. c., ko pasniedz ar rumu; cepts pudiņš (sacepums), kam liktas klāt rozīnes
atcelt atsaukšanu anulēt izdarīto atsaukšanas operāciju
atsaukt Anulēt pēdējo izdarīto rediģēšanas operāciju
Paplakas svīta apakškarbona Turnē stāva nogulumu slāņkopa Latvijas dienvidrietumu stūrī, stratotipiskais apvidus ir Paplakas apkaimē, kur izdarīti vairāki urbumi
jermolka Apaļa cepurīte, ko valkā ebreju vīrieši, galvenokārt ortodoksālie jūdi; kipa; banīte
bubļička Apaļa filca cepurīte
flagštoka galviņa apaļa koka cepurīte ar skritulīti vai diviem caurumiņiem flaglīnei
kūzuleņš apaļkoka strazdu būrītis
sprits Apaļkoks četrstūrainas šprīttakelētas buras veidošanai un saturēšanai
šprītbomis Apaļkoks četrstūrainas šprīttakelētas buras veidošanai un saturēšanai, tas iet no buras halzstūra pie masta pa diagonāli uz buras augšējo brīvo stūri
apalot Apaļot, darīt apaļu
pundurplanēta Apaļš debess ķermenis, kas riņķo ap Sauli, bet nav pietiekami liels, lai tā gravitācijas spēks spētu attīrīt orbītu no mazākiem objektiem
meteoroloģiskie aparāti aparāti un ierīces meteoroloģisko elementu mērīšanai un reģistrēšanai; tie ir dažāda veida meteoroloģiskie termometri un termogrāfi, psihrometri, higrogrāfi, barometri, anemometri, anemogrāfi, vējrāži, lietusmēri, pluviogrāfi, aktinometri, sniegmēri, redzamības mērītāji u. c.
hipnokinematogrāfs aparāts miega stāvoklī izdarīto kustību reģistrācijai
sajakarēt apaugļot, padarīt grūtu
noskumēt Apbēdināt, darīt raizes
aizbēdināt Apbēdināt, darīt raizes, likt bēdāties
apšņurkāt Apbružāt; padarīt neizskatīgu, netīru u. tml.
bloks Apdarināts koka gabals, ko iespīlē zābaku stulmos, lai tos iztaisnotu, padarītu gludus
apgarēt Apdarīt
apdienēt Apdarīt (virkni darbu)
apsakopties Apdarīt mājas darbus
dasadarīties Apdarīt mājas darbus
apkrāmēties Apdarīt mājas un saimniecības darbus
aproīdāties Apdarīt mājas un saimniecības darbus
aprūķēt Apdarīt, aprūpēt
apdares klājuma izturība apdarītās virsmas spēja pretoties apkārtējās vides iedarbībai un ekspluatācijas slodzēm
nelaimes gadījums darbā apdrošinātās personas veselībai nodarītais kaitējums vai personas nāve, ja to cēlonis ir vienas darbadienas (maiņas) laikā noticis ārkārtējs notikums, kas radies, pildot darba pienākumus, kā arī rīkojoties, lai glābtu jebkuru personu vai īpašumu un novērstu tiem draudošās briesmas
apdūkt Apdullināt, darīt kurlu
aptrakot Apdullināt, samulsināt, padarīt biklu
apkurlināt Apdullināt; padarīt kurlu
atpeizēt Apēst (par cilvēkiem), aprīt (par dzīvniekiem)
aizņurcīt Apēst, aprīt
apbricēt Apēst, aprīt
noķidēt Apēst, aprīt
saklesēt Apēst, aprīt
saklest Apēst, aprīt
saņukāt Apēst, aprīt
zomēt Apēst, aprīt
apgraulēt Apēst, aprīt, nolocīt, nosukāt
apgumzāt Apēst, aprīt, nosukāt
apkašāt Apēst, aprīt, nosukāt
apknietēt Apēst, aprīt, nosukāt
ieēst Apēst, norīt reizē ar barību (ko barībai nederīgu)
fots Apgaismojuma mērvienība CGS sistēmā; 1 ph = 10000 lx - apgaismojums, ko rada 1 lūmenu liela gaismas plūsma, vienmērīgi krītot uz 1 kvadrātcentimetru lielu laukumu
lukss apgaismojuma mērvienība starptautiskajā mērvienību sistēmā, lx - apgaismojums, ko dod vienu lūmenu liela gaismas plūsma, vienmērīgi krītot uz vienu kvadrātmetru lielu laukumu
sāngaisma Apgaismojums, kas krīt no sāniem
grūtot Apgrūtināt, padarīt grūtāku
iesajemties Apgūt, iemācīties ko darīt, veikt
pārkritums apģērba gabala auduma, materiāla brīvs, nepieguļošs, uz leju krītošs novietojums virs apģērba gabala pieguļošās daļas
appuišot Apkalpot (kādu, kas pats ir spējīgs visu padarīt)
piemūriņš Apkārt krāsnij izbūvēts mūrītis
piemūrītis Apkārt krāsnij izbūvēts mūrītis; piemūriņš
apkaunēt Apkaunot, nodarīt kaunu; nolamāt
kontoru zaģelaķ apkrāpt; izdarīt noziegumu
rotavīruss Apļveida vīrusu ģints; tiek pārnesti fekāli orālā ceļā un izraisa akūtu gastroenterītu un caureju bērniem, pusaudžiem, kā arī daudzām dzīvnieku sugām; Rota vīruss
gudrināt Apmācīt, darīt gudru
mākots Apmācīts; tāds, kas prot (ko darīt)
nomelšāt Apmelot, stāstīt melus; melojot izvairīties
siet Apņemot ar auklu, stiepli u. tml un veidojot tajā, piemēram, mezglus, tinumus, padarīt ciešu vai ciešāku, stingru vai stingrāku (kā kopumu)
derināt Apņemties kaut ko izdarīt
pasajemties Apņemties ko izdarīt
apsajemties Apņemties, apsolīties ko veikt, izdarīt
ņemties Apņemties, uzņemties (veikt kādu uzdevumu, pienākumu), būt ar mieru (ko darīt)
apkvellēt Applaucēt, apvārīt
žvarks Apraksta skaņu, kāda rodas metāla priekšmetam nokrītot uz cieta pamata
žvaks Apraksta skaņu, kas rodas daudz sīkiem metāla priekšmetiem vienlaicīgi nokrītot (izbirstot) uz cieta pamata
pļauks Apraksta skaņu, kas rodas kaut kam mīkstam vai slapjam krītot
nokrītēt Aprakstīt, nosmērēt, noklāt ar krītu
nogurgt Aprīt
aplupīt Aprīt (par ēdienu)
izķauzt Aprīt jebkuru biezu putru (no trauka)
apkamsāt Aprīt ļoti izsalkušam
izklest Aprīt, izēst (parasti par cūkām)
nosnāt Aprīt, noēst
apklepsīt Aprīt, nosukāt
apklesēt Aprīt, nosukāt
apkluit Aprīt, nosukāt
institucionālā aprūpe aprūpes veids; indivīda sociālās drošības un tiesību realizācijas mehānisms, ko uzņemas valsts, pašvaldības vai sabiedriskās organizācijas, kas nodrošina visnepieciešamākos dzīves un attīstības apstākļus (patversmes, bērnunami, pansionāti) personām, kas to nevar izdarīt saviem spēkiem un kam nav apgādnieku (bāreņiem, vientuļiem pensionāriem)
atskalot Apskalojot atsegt, padarīt vaļēju, redzamu
piemiekšēt Apslapināt, padarīt valgu
apmuļināt Apsmulēt, darīt darbu nekārtīgi, bez pienācīgas rūpības
aizgānīt Apsmulēt, notraipīt, piemēslot, darīt netīru
apsmurgāt Apsmulēt, padarīt netīru ar deguna gļotām
piesolīt Apsolīt (ko paveikt, izdarīt)
džaubties Apsolīt kaut ko darīt
pamīt Apspiest (kādu); nodarīt pāri (kādam)
šaust Apspiest, mākt, darīt pāri
šaustīt Apspiest, mākt, darīt pāri
alibi Apstāklis, kas pierāda apsūdzētā, aizdomās turētā nevainību: viņa atrašanos citā vietā tai laikā, kad izdarīts noziegums
vilkt jūgu apstākļu spiestam, darīt ko grūtu, smagu; pildīt nepatīkamu pienākumu
apmērīšanas komisija apstiprināta mērītāju grupa, kas pirms regates pārbauda jahtu (kā korpusa, tā arī takelējuma) atbilstību pastāvošajiem noteikumiem
lāgot Apstrādājot (piemēram, detaļu), padarīt (to) ģeometriski pareizu
apapaļot Apstrādājot padarīt apaļu
uzirdināt Apstrādāt (augsni, zemes platību), lai (to) padarītu, parasti pilnīgi, arī no virspuses, irdenu
pulēt Apstrādāt (kā) virsmu, lai padarītu to spoguļgludu
veltnēt Apstrādāt (ko) ar veltni (1), lai padarītu (to), piemēram, blīvu, gludu, veidotu (tam) noteiktu formu; arī velt (2)
irdināt Apstrādāt (parasti augsni), lai (to) padarītu irdenu
kārst Apstrādāt (vilnu, kokvilnu u. tml.) ar kārstuvi vai īpašu mašīnu, lai izlīdzinātu šķiedru un attīrītu (to) no piemaisījumiem un īsajām šķiedrām
rušināties Apstrādāt augsni (kādā platībā) ar kādu rīku vai rokām, lai padarītu to irdenu
šķiedes Apšķīdušas novārītas kartupeļu šķēles vai kartupeļu biezputra ar nepilnīgi izšķīdušiem kartupeļiem
appļupt Apšļakstināt, padarīt slapju
šļidzināt Aptašķīt, apsmulēt; slikti notīrīt
kalendula Aptieku kliņģerītes (lat. "calendula"), viengadīgs lakstaugs kurvjziežu dzimtā, darbīgā viela - kalendulīns; tautas līdzeklis pret aizcietējumiem, dzelteno kaiti, vemšanu, limfmezglu tuberkulozi, vēzi
pārsējs Aptinams, apliekams, uzliekams materiāls, ko izmanto brūču, ķermeņa daļu ārstēšanā, to aizsargāšanai no saskares ar ārējo vidi; pārsējums, kas izdarīts ar šādu materiālu
apsatirities Aptīrīties
inaktivēt Apturēt aktivitāti; padarīt neaktīvu
attapt Aptvert (kas darāms), arī pagūt (ko izdarīt)
lēkt uz auguma apvainot, arī darīt pāri
uzlēkt uz auguma apvainot, arī darīt pāri
novaldīt Apvaldīt (cilvēku), neļaujot (tam) ko darīt, izturēties kā
apraibīt Apvārdot, ar burvju vārdiem padarīt dziedinošu, ārstējošu
saraibīt Apvārdot, ar burvju vārdiem padarīt dziedinošu, ārstējošu
apvirt Apvārīt, virmot, tecēt, apšļakstīt
virtenis Apvārīts gaļas pīrādziņš
bāze Apvidū precīzi izmērīta taisna līnija, pēc kuras, izdarot triangulāciju, nosaka citu līniju garumu un aprēķina punktu koordinātas
aerofotouzņēmums Apvidus fotouzņēmums, kas izdarīts no lidaparāta
(ar) kopējiem (retāk kopu) spēkiem apvienojot spēkus, zināšanas, kolektīvi, grupā (darīt)
satuvināt Apvienot, padarīt (ko) mazāk atšķirīgu
apkrampēt Apzagt, aptīrīt
apkrāmēt Apzagt, aptīrīt, apmuļķot, apkrāpt
zvauks Apzīmē skaņu, kas rodas krītot kādam smagam priekšmetam
zvaukš Apzīmē skaņu, kas rodas krītot kādam smagam priekšmetam; zvauks
gals Apzīmē tādu stāvokli, kad (cilvēks) ir pabeidzis (ko darīt)
gals Apzīmē tādu stāvokli, kad tiek paveikts, padarīts nepieciešamais (kur, kādā darbā, darba veidā, nozarē); apzīmē lādu stāvokli, kad tiek panākts pozitīvs rezultāts, atrisinājums
zvemperis apzīmējums kādam, kurš ir pārāk jauns, lai darītu visu, kas ir atļauts pieaugušajiem
naktscipari Apzīmējums nakts laika (no plkst. 6 vakarā līdz 6 rītā) minūšu cipariem, ko lietoja vilcienu sarakstos un kalendāros
dalība Apzināta noziedzīga darbība, kurā tīšu noziedzīgu nodarījumu kopīgi, to apzinoties, tieši izdarījuša divas vai vairākas personas, t. i., grupā, tāpēc katra no viņām ir noziedzīga nodarījuma dalībnieks, līdzizdarītājs
līdzizdarīšana apzināta noziedzīga darbība, kurā tīšu noziedzīgu nodarījumu kopīgi, to apzinoties, tieši izdarījuša divas vai vairākas personas, t. i., grupā, tāpēc katra no viņām ir noziedzīga nodarījuma dalībnieks, līdzizdarītājs; dalība
bezdarbība Apzināta personas gribai atbilstoša pasīva uzvedība, kas izpaudusies noteiktu tiesisku pienākumu nepildīšanā, kā rezultātā izdarīts Krimināllikumā paredzēts apdraudējums ar likumā aizsargātām interesēm vai tiesībām
atriebība Apzināta rīcība (pret kādu), lai atmaksātu (tam par viņa izdarīto ļaunprātību, sagādātajām ciešanām u. tml.)
atriebt Apzināti izdarīt (ko), atmaksājot (kādam par viņa ļaunprātību, sagādātajām ciešanām u. tml.)
atriebties Apzināti izdarīt (ko), atmaksājot (kādam par viņa ļaunprātību, sagādātajām ciešanām u. tml.)
apstulbot acis apzināti maldināt, neļaut saskatīt patiesību; padarīt nespējīgu pareizi novērtēt, izprast u. tml.
spīts Apzināti nepiekāpīga izturēšanās, rīcība, kas krasi atšķiras no (kāda) vēlēšanās, norādījumiem, uzskatiem un kura mērķis parasti ir (tam) kaitēt, nodarīt ko nevēlamu; spītība (1)
pāriet Apzināti pārmainīt, padarīt citādu nekā iepriekš (savas darbības, rīcības veidu); pārtraukt iepriekšējo (darbību, rīcību) un sākt darīt ko citu
spītēt Apzināti, nepiekāpīgi izturēties, rīkoties krasi atšķirīgi no (kāda) vēlēšanās, norādījumiem, uzskatiem, parasti, lai (tam) kaitētu, nodarītu ko nevēlamu
ar nodomu apzināti, tīši (ko darīt, veikt)
iegriezt Apzināti, tīši nodarīt ko ļaunu
neslavas celšana apzinātu nepatiesu otru personu apkaunojošu izdomājumu izplatīšana iespiestā vai citādā veidā pavairotā sacerējumā, kā arī mutvārdiem, ja tā izdarīta publiski
stulbot Apžilbināt, apdullināt, apstulbināt, padarīt muļķīgu
apgunīt Apžilbināt, darīt aklu
segt ar aktīvu rīcību padarīt iespējamu, nodrošināt (kāda cilvēku kopuma) darbību, parasti bruņotā cīņā
uzgriezts sitiens ar apļveida kustību izdarīts sitiens
kaitējums ar apzinātu vai neapzinātu rīcību, izturēšanos nodarīts ļaunums kādam vai kaut kam
avizēt ar avizo paziņot klientam par grāmatvedības operācijām, kas izdarītas viņa kontā
iebarot ar barību pielabināt, padarīt rāmu, drošu, arī paklausīgu (dzīvnieku)
ieēdināt ar barību pielabināt, padarīt rāmu, drošu, arī paklausīgu (dzīvnieku); iebarot (2)
aizdobīt ar bedrītēm novilkt robežu
nosašaravāties ar bēršanu tikt notīrītam
nosacīta pirmstermiņa atbrīvošana ar brīvības atņemšanu vai arestu notiesātu personu, ja viņa ar savu uzvedību ir pierādījusi labošanos un iespēju robežās atlīdzinājusi ar noziedzīgo nodarījumu nodarīto materiālo zaudējumu, tiesa var atbrīvot no tālākas soda izciešanas, ja notiesātais izcietis Kriminālkodeksā noteikto daļu no tiesas piespriestā soda
acains ar daudzām sīkām bedrītēm, iedobumiem (parasti par kartupeļiem)
enterogramma ar enterogrāfu izdarīts zarnu kustību pieraksts
palocīt galvu ar galvas kustību pasveicināt; ar galvas kustību izpaust pozitīvu atbildi, pievienošanos (kam), apsolīt (ko); ar galvas mājienu izpaust paskubinājumu, uzmundrinājumu (kādam ko darīt)
locīt galvu ar galvas kustību paust pozitīvu atbildi, pievienošanos (kam), solīt ko; ar galvas mājienu paust paskubinājumu, uzmundrinājumu (kādam ko darīt)
nosukāt ar grābekli notīrīt siena, salmu u. tml. vezumu visapkārt, lai vaļīgie stiebri braucot pa ceļu neizbārstītos
piegrūst ar grūdienu pievērt, aizdarīt
maracīt ar grūtībām kaut ko darīt
nogumzīt ar grūtībām norīt (lielu kumosu)
glumstīties ar grūtībām norīt, gribēt vemt
kulties ar grūtībām veikt (piemēram, kādu uzdevumu), ar grūtībām darīt (ko nepatīkamu, nepiemērotu u. tml.)
īkšķot ar īkšķi kaut ko mērīt
sukāt ar īpašu rīku atdalīt pogaļas (parasti liniem), tīrīt no piemaisījuma un līdzināt (linus, kaņepājus u. tml.)
novirzīšanās no kursa ar īstā kursa līniju nesakrītoša peldlīdzekļa pārvietošanās pa ūdens virsmu, ko izraisa drifte, straume, viļņi, kompasa vai stūrētāja kļūdas
pušķot ar izrotājumiem, dekoratīviem elementiem darīt (ko) skaistu, krāšņu, arī svinīgu; arī rotāt
maskēt ar kādiem līdzekļiem slēpt, darīt grūtāk pamanāmu (ko, piemēram, cilvēka izskatā)
izknotēties ar knābi knosīt spalvas, lai attīrītu (par putnu)
izknosīties ar knābi knosīt spalvas, lai tās attīrītu (par putnu)
knūbāties ar knābi tīrīt (savas spalvas) - par putniem
knūbāt ar knābi tīrīt (spalvas) - par putniem; knābāt
knozāties ar knābi tīrīt apspalvojumu
knierēties ar knābi tīrīt spalvas
kosīties ar knābi tīrīt spalvas
pluzināties ar knābi tīrīt spalvas
knopēties ar knābi tīrīt, sakārtot spalvas, knosīties
knuzināt ar knābi tīrīt, šķirstīt (spalvas) - par putniem
knusināties ar knābi tīrīt, šķirstīt savas spalvas (par putniem)
knuzināties ar knābi tīrīt, šķirstīt savas spalvas (par putniem); knusināties
čeģelīties ar kosmētiskiem līdzekļiem censties darīt sevi skaistāku
nokristīt ar kristības ceremoniju padarīt (kādu) par noteiktas konfesijas piederīgo
uzkrītot ar krītu nokrāsot, nosmērēt
uzkrītot ar krītu uzrakstīt
aizkvēpināt ar kvēpināšanu atvairīt
aizkvēpināt ar kvēpināšanu padarīt necaurredzamu vai vāji caurredzamu
labināt ar laipnību, labvēlību, arī iztapību censties panākt, ka (parasti bērns vai dzīvnieks) klausa, nepretojas, kļūst padevīgs; ar laipnību pierunāt (kādu ko darīt)
atšķūrēties ar lāpstu attīrīt, nomest, nostumt malā
izskruķēt ar lāpstu iztīrīt, izslaucīt
atsprāgt ar lielu sparu, strauji atvērties, atdarīties
grandīt ar lielu troksni kaut ko darīt
etiķešu papīrs ar līmi pārklāts papīrs, dažreiz arī krītpapīrs, ko lieto etiķešu iespiešanai
atšaut ar lodi, šāviņu sadragāt, atraut, padarīt nespējīgu darboties (ķermeņa daļu)
medziņš ar maizi un medu vārīts dzēriens
aizmaskēt ar masku aizklāt, aizsegt (lai padarītu nepazīstamu, mainītu izskatu)
aizmaskot ar masku aizklāt, aizsegt (lai padarītu nepazīstamu, mainītu izskatu)
izārstēt ar medicīniskiem līdzekļiem padarīt pilnīgi veselu (orgānu, ķermeņa daļu u. tml.)
ārstēt ar medicīniskiem līdzekļiem, paņēmieniem darīt veselu (orgānu, organisma daļu u. tml.)
karsēknis ar miltiem uztumēts vārīts piens
piekaķēt ar namdara darbarīku - kaķi - ievelkot svītru (apaļbaļķī) un izveidojot rievu, pielīdzināt, padarīt (to) būvei piemērotu
iedīdīt ar neatlaidību, arī stingrību, bardzību iemācīt (kādu cilvēku ko darīt) vai izmācīt (kādu cilvēku par ko)
izmučīt ar nepatiku (ko) izdarīt
indemnitāte ar parlamenta aktu apstiprināta valdības un tās locekļu atbrīvošana no atbildības par rīcību, kurai bija vajadzīgs parlamenta atbalsts, kā arī par tādu darbību, kas izdarīta īpašos apstākļos
noteikti ar pārliecību, nešauboties, arī nenovirzoties, neapstājoties (ko darīt)
garšīgi ar patiku, baudu (ko darīt, parasti smieties, šķaudīt)
neapnicis ar patiku, interesi, bez apnikuma (parasti ilgstoši ko darīt)
bullīšputra ar pienu savārīts jaunpiens
steļķe ar pienu vārīta kartupeļu piezputra
piemāguļot ar pirkstiem ēdienu piešmurgāt, padarīt neēdamu (par bērniem)
immūnizēt ar potēšanu padarīt organismu neuzņēmīgu
atkratīt ar pūlēm atvairīt (piemēram, nepatīkamas domas, jūtas)
atkleberēt ar pūlēm kaut ko izdarīt
izjēgties ar pūlēm padarīt
nagažāties ar pūlēm, grūtībām (ko) darīt, rīkoties, kārtoties
nagažoties ar pūlēm, grūtībām (ko) darīt, rīkoties, kārtoties
nopūšļot ar pūšļošanu censties novērst, atvairīt, slimību, ļaunumu, dziedināt cilvēku, dzīvnieku
kaksāputra ar putraimiem vārīta tauku putra
apsvētīt ar reliģisku rituālu padarīt (ko) svētu, piešķirt (kam) svētību (pēc ticīgo priekšstatiem)
nosvētīt ar reliģisku rituālu padarīt (ko) svētu, piešķirt (kam) svētību (pēc ticīgo priekšstatiem); apsvētīt
noriebt ar riebšanu censties novērst, atvairīt slimību, ļaunumu, dziedināt cilvēku, dzīvnieku
norocīt ar rokām kaut ko darīt, padarīt
solāreļļa ar sārmu attīrīta naftas pārtvaices frakcija, ko izmanto, piemēram, par dīzeļdegvielu
ienest ar savu ierašanos padarīt (ko) sajūtamu, uztveramu (kur)
sabrūvēt ar savu izturēšanos, rīcību, runu izdarīt, izraisīt (ko nevēlamu)
parādīt ar savu izturēšanos, rīcību, runu izpaust un padarīt uztveramu (piemēram, psihisku stāvokli, attieksmi); izrādīt (2)
izrādīt ar savu izturēšanos, rīcību, runu izpaust, padarīt uztveramu (piemēram, psihisku stāvokli, attieksmi)
nerrot ar savu izturēšanos, rīcību, runu nodarīt (kādam) pārestību
iedrošināt ar savu izturēšanos, rīcību, runu padarīt drošu, izraisīt drošības izjūtu, drosmi; būt par cēloni tam, ka kļūst drošs, rodas drošības izjūta, drosme
nojaukt visus tiltus (aiz sevis) ar savu izturēšanos, rīcību, runu padarīt neiespējamu atgriešanos (kur); uz visiem laikiem pārtraukt sakarus (ar ko)
rādīt ar savu izturēšanos, rīcību, runu paust, darīt uztveramu (psihisku stāvokli, attieksmi)
sariebt ar savu izturēšanos, rīcību, runu sagādāt (kādam) lielas nepatikšanas, nodarīt ko, parasti ļoti, ļaunu
rotāt ar savu klātbūtni, eksistenci piešķirt (kam) lielāku vērtību, nozīmīgumu, darīt (ko) izcilu, skaistu
apēnot ar savu pārākumu padarīt (ko) mazāk ievērojamu, manāmu, nomākt; aizēnot, aptumšot
kaitēt ar savu rīcību, izturēšanos izraisīt ko nevēlamu, nodarīt ļaunu; būt par cēloni tam, ka izraisās kas nevēlams
narrāt ar savu rīcību, izturēšanos nodarīt (kādam) pārestību; nerrot; muļķot
pasist gar zemi ar sitienu vai grūdienu panākt, būt par cēloni, ka (kāds) nogāžas, nokrīt zemē
atsist ar sitienu vai sitieniem atdarīt, dabūt vaļā (ko aiznaglotu, sastiprinātu)
atsist ar sitienu, triecienu padarīt jutīgu, sāpīgu (ķermeņa daļu, orgānu); ar sitienu, triecienu ievainot
saskrotēt ar skrošu šāvienu padarīt caurumainu, arī sabojāt, parasti pilnīgi; ar skrošu šāvienu savainot
nuņķi ar smalkiem putraimiem kopā savārītas iekšas
sērt ar smiltīm pienest, piegulsnēt, sērēt, sērīt
raut vaļā ar sparu sākt kaut ko darīt
aizspert ar spērienu aizdarīt, aizgrūst
gūstīties ar steigu, skubu kaut ko darīt
ieurdīt ar stingrību, noteiktību iemācīt (kādu ko darīt)
ķelnēt ar stīviem locekļiem kaut ko darīt
ātri ar straujām kustībām (ko darīt, veikt); strauji, straujā tempā (notikt, norisēt)
žigli ar straujām kustībām, arī īsā laika posmā (ko darīt, veikt); strauji, straujā tempā, arī īsā laika posmā (notikt, norisināties)
notraukt ar strauju (rokas) kustību novirzīt (no kā nost) tā, ka nokrīt, nobirst zemē; ar strauju, (rokas) kustību novirzīt (no kā nost) tā, ka nokrīt, nobirst (kur, uz kā u. tml.)
nosviest ar strauju kustību atbrīvoties (no tā, kas ir uz ķermeņa) tā, ka (tas) nokrīt zemē (par dzīvniekiem)
nomest ar strauju kustību atbrīvoties (no tā, kas ir uz ķermeņa) tā, ka (tas) nokrīt zemē (par dzīvniekiem); noraut, nomaukt (priekšmetu no ķermeņa) tā, ka (tas) nokrīt zemē
notraukt ar strauju kustību notīrīt, atbrīvot no kā nevēlama (kā virsmu)
strīķpūrs ar strīķkoku nomērīts pūrs
skalot ar šķidrumu, tā strūklu tīrīt, arī atbrīvot no kā nevēlama (orgānu, ķermeņa dobumu u. tml.)
atspert ar trieciena sparu atdarīt vaļā
attriekt ar triecienu atvērt, atdarīt
notriekt ar triecienu novirzīt (nost no kurienes, kur u. tml.); ar triecienu novirzīt (nost no kurienes), ļaujot, arī panākot, ka nokrīt zemē
sabungot ar vāli dauzot padarīt gludu, mīkstu
pārlauzt ar mēli muguru otram ar vārdiem (runāšanu) nodarīt otram nelabojamu ļaunumu
atvārdoties ar vārdiem atvairīt
apvārdot ar vārdošanu novērst, atvairīt (slimību, ļaunumu), dziedināt (cilvēku, dzīvnieku)
terorizēt ar varmācīgām darbībām biedēt, vajāt, izdarīt kaitējumu, iznīcināt
rullēt ar veltni līdzināt, darīt blīvu, gludu; veltnēt
norullēt ar veltni padarīt blīvu, līdzenu, gludu
sarullēt ar veltni padarīt, parasti viscaur, gludu, blīvu
kūkšņāties ar visu ķermeni pēc kaut kā tiekties; salīkušam (kaut ko) neveikli darīt
praktēties ar visu spēku kaut ko darīt
knotēt ar zobiem vai knābi tīrīt savu apspalvojumu
Ornithogalum arabicum Arābijas baltstarīte
erektors Ārēji uzliekama protēze, kas ļauj izdarīt dzimumaktu vīrieša erekcijas traucējumu gadījumā
rīt arī ir diena arī rīt vēl ir laiks (ko paveikt), viss nav jāpadara šodien
radītājcēlonis Aristoteļa filozofijā - viens no četriem lietu cēloņiem; atbildīgais darītājs; nepieciešamais apstāklis
gornapštikneri armēņu ticējumos - mirušo citticībnieku, pašnāvnieku, ļaundaru gari, kas parādās zoomorfiskā veidolā (kā kaķis, suns, vilks, ēzelis), stāv uz ceļiem (it īpaši pie kapsētām), baida garāmgājējus, naktīs klīst arī ap mājām, bet rītausmā atgriežas savos kapos
aizart Arot aizdarīt, aizbērt (ciet)
kārpināt Ārstēt zirgu, tīrīt zirga muti, purnu
Calendula officinale ārstniecības kliņģerīte
madakna Ārstniecības kliņģerīte
kleņģere Ārstniecības kliņģerīte ("Calendula officinalis")
kleņģerene Ārstniecības kliņģerīte ("Calendula officinalis")
kliņģelīte Ārstniecības kliņģerīte ("Calendula officinalis")
kliņģere Ārstniecības kliņģerīte ("Calendula officinalis")
kliņģerene Ārstniecības kliņģerīte ("Calendula officinalis")
kliņģeres Ārstniecības kliņģerīte ("Calendula officinalis")
kliņģeriņi Ārstniecības kliņģerīte ("Calendula officinalis")
kliņģeris Ārstniecības kliņģerīte ("Calendula officinalis")
kliņģeris Ārstniecības kliņģerīte ("Calendula officinalis")
kliņģerīši Ārstniecības kliņģerīte ("Calendula officinalis")
kliņģerīts Ārstniecības kliņģerīte ("Calendula officinalis")
kliņģernīca Ārstniecības kliņģerīte ("Calendula officinalis")
kliņģerpuķe Ārstniecības kliņģerīte ("Calendula officinalis")
kliņģerpuķīte Ārstniecības kliņģerīte ("Calendula officinalis")
kreņģeliņi Ārstniecības kliņģerīte ("Calendula officinalis")
kreņģelītes Ārstniecības kliņģerīte ("Calendula officinalis")
kriņģele Ārstniecības kliņģerīte ("Calendula officinalis")
kriņģelene Ārstniecības kliņģerīte ("Calendula officinalis")
kriņģeliņi Ārstniecības kliņģerīte ("Calendula officinalis")
kriņģelis Ārstniecības kliņģerīte ("Calendula officinalis")
kriņģelīte Ārstniecības kliņģerīte ("Calendula officinalis")
kriņģelītes Ārstniecības kliņģerīte ("Calendula officinalis")
kriņģelītis Ārstniecības kliņģerīte ("Calendula officinalis")
kriņģeļpuķe Ārstniecības kliņģerīte ("Calendula officinalis")
kringliņi Ārstniecības kliņģerīte ("Calendula officinalis")
maganeņa Ārstniecības kliņģerīte ("Calendula officinalis")
magatka Ārstniecības kliņģerīte ("Calendula officinalis")
magatkeņa Ārstniecības kliņģerīte ("Calendula officinalis")
magatkiņas Ārstniecības kliņģerīte ("Calendula officinalis")
magotka Ārstniecības kliņģerīte ("Calendula officinalis")
magotkis Ārstniecības kliņģerīte ("Calendula officinalis")
medatkas Ārstniecības kliņģerīte ("Calendula officinalis")
modogņa Ārstniecības kliņģerīte ("Calendula officinalis")
modokna Ārstniecības kliņģerīte ("Calendula officinalis")
modukna Ārstniecības kliņģerīte ("Calendula officinalis")
modukne Ārstniecības kliņģerīte ("Calendula officinalis")
moduknes Ārstniecības kliņģerīte ("Calendula officinalis")
moduktas Ārstniecības kliņģerīte ("Calendula officinalis")
mogatka Ārstniecības kliņģerīte ("Calendula officinalis")
nagodka Ārstniecības kliņģerīte ("Calendula officinalis")
riņģelis Ārstniecības kliņģerīte ("Calendula officinalis")
rozītes Ārstniecības kliņģerīte ("Calendula officinalis")
frīlansers Ārštata darbinieks, kas strādā ārpus biroja un atalgojumu saņem atkarībā no padarītā; līgumstrādnieks
gonartroze Artrītiska ceļa locītavas slimība, kas radusies traumas vai deģenerācijas dēļ
cīkste Artrīts
miroņkauls Artrīts, špats (parasti zirgiem)
veļakauls Artrīts, špats (parasti zirgiem); miroņkauls
roketsalāti Arugula - sējas pazvērīte ("Eruca sativa")
ārvalstu ieguldījumi ārvalstu ieguldītāju izdarītie finanšu un mantiskie ieguldījumi Latvijas Uzņēmumu reģistrā reģistrētajos uzņēmumos
Asaru ezers Asarītis Ģibuļu pagastā
Asaru ezers Asarītis Ropažu novadā
Asarīšu ezers Asarītis, ezers Ģibuļu pagastā
Asaru ezers Asarītis, ezers Ģibuļu pagastā
kuesta Asimetriska grēda ar gandrīz nesaposmotu līdzenu vienu nogāzi un klinšainu stāvu otru nogāzi, kas veidojusies denudācijas un erozijas ietekmē, dažādas cietības iežu slāņiem lēzeni krītot vienā virzienā
izslīmēt Asināt, trīt
uzasināt Asinot padarīt smailu
aiztecināt asinot padarīt trulu
uzasināt Asinot panākt, ka (darbarīks, kam ir asmens) iegūst vēlamo asumu; uztrīt
rumpucis Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases kaussēņu rindas dzimta ("Helvellaceae"), pie kuras pieder sēnes ar krokotām, viļņainām vai šūnainām cepurītēm un parasti ar dobumu cepurītē un kātiņā, Latvijā konstatētas 4 ģintis, 14 sugu
kaussēne Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases rinda ("Pezizales"), augļķermeņi kausveidīgi, bieži spilgtā krāsā, ar kātiņu un cepurīti
oktants astronomisks instruments, ko senāk lietoja, lai izmērītu leņķiskos attālumus starp debess ķermeņiem

Atrasts piemēros (70):

rīt citās vārdnīcās:

MLVV

LLVV

MEV

Neatradi meklēto? Iesaki vārdu!

Aicinām Tēzaura lietotājus iesaistīties Tēzaura papildināšanā – iesakiet vārdu, ko latviešu valodā lieto, bet kas līdz šim nav iekļauts Tēzaurā! Norādiet vārdu, tā nozīmes skaidrojumu un lietojuma piemēru.

Varat ieteikt arī jaunas nozīmes vārdiem, kuri Tēzaurā jau ir, un teicienus.

Tēzaura komanda izskatīs ieteikumu, pārbaudīs tā atbilstību Tēzaura vadlīnijām, precizēs informāciju, un jaunais šķirklis būs apskatāms jau kādā no nākamajiem vārdnīcas laidieniem.

Saziņa jautājumiem un ierosinājumiem: iesaki@tezaurs.lv

Paplašinātā meklēšana

Neatradi meklēto? Iesaki vārdu!

Ieteikt vārdu, teicienu vai jaunu nozīmi

Paldies