Paplašinātā meklēšana

Meklējam rīt.

Atrasts vārdos (760):

Atrasts vārdu savienojumos (5):

Atrasts skaidrojumos (7657):

liberum veto _burtiski_ "brīvais veto" - no 16. gs. līdz 18. gs. beigām Polijas seimā pastāvējušās tiesības brīvi protestēt: viens seima loceklis, nepiekrizdams seima lēmumam, varēja to padarīt par spēkā neesošu.
dončiks _Donalda Daka_ košļājamās gumijas papīrītis.
sīrineica "būrītis" siera žāvēšanai ēkas galā.
sierinīca "Būrītis" siera žāvēšanai ēkas galā.
(pār)šaut (arī cirst) pār svītru (arī strīpu), arī (pār)šaut (arī cirst) pāri svītrai (arī strīpai) (iz)darīt ko, rīkoties bez mēra izjūtas.
(sa)laist grīstē (iz)darīt tā, ka (kas) sarežģās, notiek pretēji vēlamajam.
(no)slēpt (arī bāzt) (visus) galus ūdenī (iz)darīt tā, ka zūd pārkāpuma, nozieguma pēdas.
(no)slēpt, arī bāzt (visus) galus ūdenī (iz)darīt tā, ka zūd pārkāpuma, nozieguma pēdas.
nozvākšēt (Krītot) dobji noskanēt.
aizkalināt (Ļaut) aizperēt olas un tādā veidā padarīt tās nelietojamas.
(ne)piedurt (arī (ne)pielikt) pirkstu (arī pirkstiņu, retāk roku) (Ne)darīt ko.
(ne)piedurt (arī (ne)pielikt) pirkstiņu (arī pirkstu, retāk roku) (Ne)darīt ko.
(ne)piedurt (arī (ne)pielikt) roku (biežāk pirkstu, arī pirkstiņu) (Ne)darīt ko.
(ne)doties pazīstamam (ne)darīt tā, lai kļūtu pazīstams citam (piemēram, nosaucot savu vārdu).
(ne)doties (arī (ne)laisties) pazīstamam (ne)darīt tā, lai kļūtu pazīstams kādam (piemēram, nosaucot savu vārdu).
(ne)piedurt (arī (ne)pielikt) pirkstu (arī pirkstiņu, retāk roku) (Ne)nodarīt ko ļaunu, (ne)kaitēt (kādam).
(ne)piedurt (arī (ne)pielikt) pirkstiņu (arī pirkstu, retāk roku) (Ne)nodarīt ko ļaunu, (ne)kaitēt (kādam).
(ne)piedurt (arī (ne)pielikt) roku (biežāk pirkstu, arī pirkstiņu) (Ne)nodarīt ko ļaunu, (ne)kaitēt (kādam).
(ne)dabūt dibenā (ne)spēt norīt.
(no)ņemt mēru (no)mērīt (ko).
(pa)agra rīta stunda (pa)agrs rīts.
(pie)kārt (arī likt) pie (lielā) zvana (pa)darīt zināmu daudziem (parasti ko nevēlamu).
Mosa skala 10 minerālu etalons minerālu cietības noteikšanai ar skrāpēšanas metodi (pieaugošas cietības secībā: 1 – talks, 2 – ģipsis, 3 – kalcīts, 4 – fluorīts, 5 – apatīts, 6 – ortoklazs (laukšpats), 7 – kvarcs, 8 – topāzs, 9 – korunds, 10 – dimants); cietību raksturo ar kārtas numuru skalā.
atcirte 10-15 m plata izcirtuma josla ziemeļu-dienvidu virzienā lielu, 35-45 gadus vecu egļu masīvu vidū, ko izcērt ar mērķi egļu audzes rietumu malu padarīt noturīgu pret vējgāzēm.
bironiāde 18. gs. 30. gados Krievijas imperatores Annas Ivanovnas favorīta E. J. Bīrona nodibināts režīms.
Parīzes konvencija 1883. gada 20. marta Parīzes konvencija par rūpnieciskā īpašuma aizsardzību (1967. gada 14. jūlijā Stokholmā pieņemtajā redakcijā, ar 1979. gada 28. septembrī izdarītajiem grozījumiem).
sēmipelagiāņi 5. g. s. Kasiāna dibināta sekta, kas mācīja, ka pirmdzimtais grēks cilvēka dabu nav tā samaitājis, lai tas vairs nespētu labu vēlēties un to darīt.
Zvarīte Abavas labā krasta pieteka Tukuma novada Pūres pagastā, garums - 6 km; Zvāre; Zvārīte.
abdērītisms Abdērītu uzskats, ka cilvēce paliks tagadējā attīstības stāvoklī; vientiesība, muļķība.
kontrapertūra Abscesā radīta papildatvere iepretim iepriekš izdarītam griezumam, kas atvieglina strutu atdalīšanos.
orometrs Absolūtā augstuma mērītājs - barogrāfs vai aneroīds, ar kuru aptuveni noteic absolūto augstumu.
Anatis ocellata acainā mārīte.
lēca acs ābola sastāvdaļa - no garām, caurspīdīgām, bezkrāsainām šķiedrām sastāvošs, abpusēji izliekts ķermenis, kas atrodas stiklveida ķermeņa bedrītē aiz varavīksnenes.
strace Acumirklis, brītiņš.
dermatoartrīts Ādas slimība, kas saistīta ar artrītu.
anemoskopija Aeromantijas nozare, pareģošana pēc vēju ātruma, virziena un skaņām, kā arī pētot, kādas formas nokrītot izveido gaisā pasviestu putekļu, smilšu vai graudu sauja.
mazā tumsā (arī tumsiņā) agra rīta krēslā.
mazā tumsiņā (arī tumsā) agra rīta krēslā.
pusrīts Agra rīta stunda, laiks starp nakti un rītu, saukts arī par "gaiļa laiku".
agroties Agri sākt, darboties, rosīties jau agri no rīta.
ķervelis Agrīna ēdamā sēne ar brūnganu, dziļi krokotu cepurīti; bisīte.
svīta Agrs gaismas svīdums no rīta.
paagra (rīta) stunda agrs rīts.
agraine Agrs rīts.
lūgt Aicināt (kādu kur iet, ko darīt).
paaicināt Aicināt (parasti īsi) un pabeigt aicināt (ko darīt, kur, kādā virzienā u. tml.).
uzaicināt Aicināt un pabeigt aicināt (kādu kur ierasties, ko darīt u. tml.).
šķērsparalakse Ainas koordinātu y' starpība divās ainās mērītam objekta punktam.
aiz gara laika aiz garlaicības (ko darīt).
gara laika dēļ aiz garlaicības (ko darīt).
aiz gara laika, arī gara laika dēļ aiz garlaicības (ko darīt).
apžēloties Aiz līdzjūtības, žēluma izdarīt ko kāda labā; iežēloties.
atbrīdināt Aizbaidīt prom, darīt uzmanīgu.
aizmukt Aizbēgt, izvairīties, aiziet.
atrunāties Aizbildinoties (ar ko), atteikties, izvairīties (no kā).
aizvērt Aizdarīt (acis, plakstus, lūpas, muti).
sasakņopēties Aizdarīt (ar āķi) savu apģērbu.
aizlipināt Aizdarīt (ar ko lipīgu salipinot malas, galus u. tml.).
sasakņopkāties Aizdarīt (ar spiedpogu) savu apģērbu.
aizvākot Aizdarīt (bišu šūnas) ar necaurlaidīgu vaska kārtiņu (nosedzot gatavo medu vai perus).
sakliņķēt Aizdarīt (durvis), nospiežot rokturi un sakabinot aizdares mehānisma daļas.
korķēt Aizdarīt (ko) ar korķi.
aizspundēt Aizdarīt (piemēram, durvis).
aizsprādzēties Aizdarīt (sava apģērba sprādzi, sprādzes).
saknopēt Aizdarīt (spiedpogu vai ar spiedpogu).
sakņopēt Aizdarīt (spiedpogu vai ar spiedpogu).
aizsprādzēt Aizdarīt (sprādzi).
aiztaisīt Aizdarīt (trauku, piemēram, ar vāku, aizbāžņi).
saut ciet aizdarīt ar aizbīdni.
kņopēt Aizdarīt ar āķi (apģērbu).
bultēt Aizdarīt ar bultu (2); atdarīt (ko ar bultu (2) nostiprinātu).
sašpilkāt Aizdarīt ar drošības adatu.
aizspruņģēt Aizdarīt ar nelielu kociņu, ieliekot to cilpā, pogcaurumā u. tml.
belēt Aizdarīt ar pienu, krējumu; darīt baltu pievienojot pienu, krējumu.
baltināt Aizdarīt ar pienu, krējumu.
aizkņopēt Aizdarīt ar spiedpogām.
aizpulkāt Aizdarīt ar tapu (aizvērtas durvis).
pulkāt Aizdarīt ar tapu (durvis, vārtus); atdarīt, atvērt (durvis, vārtus), izņemot tapu.
sapulkāt Aizdarīt ar tapu (parasti durvis, vārtus).
aizvākot Aizdarīt ar vāku vai vākam līdzīgu veidojumu.
aizlepīt Aizdarīt ar zīmoglaku.
aizšņorēt Aizdarīt ciet ar auklu, šņori.
slēģēt Aizdarīt slēģus.
knopēties Aizdarīt vai atdarīt (spiedpogas savam apģērbam); arī pogāties.
knopēt Aizdarīt vai atdarīt (spiedpogu vai ar spiedpogu); arī pogāt.
aizlipināt Aizdarīt, aizklāt (lipinot ko virsū).
aizlīmēt Aizdarīt, aizklāt (uzlīmējot ko virsū).
aizlīmēt Aizdarīt, aiztaisīt ar līmi (salīmējot malas, galus u. tml.).
aizsviest Aizdarīt, aizziest, apmetot (ar kādu pašķidru masu).
stienēt Aizdarīt, noslēgt ar stieni.
krampēties Aizdarīt, nostiprinot ar krampi (aizvētu logu, durvis), parasti no iekšpuses.
aizlakot Aizdarīt, pārklājot ar laku hermētiski noslēgt.
aizsist Aizdarīt, piesitot, piestiprinot (ko priekšā).
piekliņķēt Aizdarīt, pievērt (durvis), nostiprinot (aizdares mehānismu) ar rokturi (kliņķi).
aiztaisīt Aizdarīt, sastiprināt kopā pogājot, sprādzējot u. tml.
aizgausināt Aizdarīt.
aizķipt Aizdarīties, sakļauties, kam salīpot.
aizlipt Aizdarīties, sakļauties, kam salīpot.
balināts Aizdarīts ar pienu, krējumu.
aizgaudot Aizgaudojot, pirms persona, kas dzird šīs gaudas, no rīta kaut ko ēdusi, šo personu iegrūst nelaimē, piesaukt tai nelaimi.
aizkūleņot Aiziet, aizskriet (nevienādā gaitā, krītot un ceļoties).
čaltiks Aizkaukāzā - neattīrīti rīsi.
aizblīvēt Aizpildīt, aizbāzt (piem., plaisas, spraugas); aizpildot, aizbāžot (plaisas, spraugas), cieši aizdarīt.
nopogāties Aizpogājot savam apģērbam visas pogas, cieši aizdarīt to.
nopogāt Aizpogājot visas pogas, cieši aizdarīt (ko).
atgādinājums Aizrādījums atcerēties, ievērot, izdarīt (ko).
aizrīdināties Aizrīties, aizsērēt.
aizarīties Aizrīties.
antitoksīns Aizsargviela, ko organisms, izstrādā toksīnu ietekmē un kam piemīt spēja padarīt toksīnus nekaitīgus, saistīt, neitralizēt tos.
aizplīvurot Aizsedzot (piemēram, ar miglu, dūmiem), padarīt vāji saskatāmu; aizmiglot.
aiznaglot Aizsitot ar naglām, aizdarīt.
noslēgt Aizslēdzot (piemēram, durvis, vārtus), padarīt nepieejamu (telpu).
ieslēgt Aizslēdzot (priekšmetu, telpu, aizžogojumu), padarīt (tajā ievietoto) nepieejamu citiem.
vaļā Aizstājot verba priedēkli at-, norāda, ka darbības objekts tiek atdarīts, atvērts, atslēgts u. tml.
aizkritināt Aiztaisīt (vāku) tā, ka aizkrīt.
sasprostīt Aiztaisīt, aizdarīt.
piedurt nagus aiztikt, paņemt ko, sākt ko darīt.
nosusināt Aizvadot ūdeni, padarīt izmantojamu kādam nolūkam (piemēram, purvu, ūdenstilpi).
aizvakarrīt Aizvakardienas rītā.
aizvakarrīts Aizvakardienas rīts.
aizkritnis Aizvars, kas pie noteiktiem nosacījumiem krītot ātri noslēdz kādu eju.
aizslēģot Aizverot, aizliekot logam priekšā slēģus, aizdarīt (logu).
pievērt Aizvērt, aizdarīt (acis, plakstiņus), parasti daļēji, nepilnīgi vai uz neilgu laiku.
čīkāt Aizvērt, aizdarīt (durvis).
aizvāžāt Aizvērt, aizdarīt.
Kūliņu akmens akmens Jēkabpils novada Salas pagastā, garums — 5 m, platums — 4,5 m, augstums — 1,3 m, virszemes tilpums — \~15 kubikmetri, plakana, tīrīta virsa, dziļi iegrimis zemē.
Līksnas meteorīts akmens meteorīts, kas 1820. g. 12. jūlijā nokritis Līksnas muižas laukā (tagadējā Upmalas pagastā), masa – \~16 kg, daļa (5213 g) glabājas Ukrainas Ģeoloģijas muzejā Kijivā.
Neretas meteorīts akmens meteorīts, kas 1864. g. 12. aprīlī nokritis netālu no Neretas, atrasti 2 gabali, to masa - 5 kg un 4 kg, pētīts Tērbatas universitātē, galvenā masa (3301 g) glabājas Igaunijas Ģeoloģijas muzejā, mazāki paraugi - citās meteorītu kolekcijās.
ahondrīts Akmens meteorīts, kas nesatur apaļus graudiņus - hondras.
Biržu meteorīts akmens meteorīts, kas nokritis 1863. g. 2. jūnijā Biržu tuvumā, tagadējā Jēkabpils novada Salas pagastā, Bullīšu mežniecības teritorijā, masa - 5 kg; Bullīšu meteorīts.
Baldones meteorīts akmens meteorīts, kas nokritis 1890. g. 10. aprīlī Baldones tuvumā, Stūru māju tīrumā, masa 5,8 kg, paraugi nosūtīti vairākām meteorītu kolekcijām, divi paraugi (25,5 un 10,9 g) glabājas Rīgas kolekcijā; Misas meteorīts.
hondrīts Akmens meteorīts, kura iekšienē ir mazi apaļi minerāli.
litotrītija Akmens sadrupināšana urīnpūsli ar litotrītu.
tolmeja Akmeņlauzīšu dzimtas ģints ("Tolmiea"), blīvi, ātraudzīgi un mazprasīgi zemsedzes augi ar neuzkrītošiem ziediem.
arpedžo Akorda skaņu izpildījums nevis vienlaicīgi, bet lauzti, kāpjošā vai krītošā secībā.
arpeggio akorda skaņu izpildīšana nevis vienlaicīgi, bet lauzti, kāpjošā vai krītošā secībā.
fonika Akorda, arī intervāla vai klastera skaņkrāsa, ko uztveram neatkarīgi no funkcionālās nozīmes skaņkārttonālajā sistēmā, bet gan no sastāva, dubultojumiem vai to trūkuma, tembra un tembra mikstūru kolorīta, šaurā vai plašā salikuma utt.
žauga Ākstīgs, pārlieku uzkrītoši ģērbies cilvēks.
žaugāties Ākstīties, pārlieku uzkrītoši ģērbties.
špoks Āksts; ērms; pārāk uzkrītoši ģērbies cilvēks.
pretoties Aktīvi darboties pretī (varmācīgai darbībai, rīcībai); atvairīt, atsist (piemēram, pretinieka uzbrukumu).
nolīst kaktā aktīvi nepiedalīties (kur); vairīties no citiem.
embolisks nefrīts akūtā glomerulonefrīta fokāla forma, parasti kopā ar subakūtu endokardītu; pazīmes: hematūrija ar vai bez proteinūrijas, parasti bez nieru mazspējas.
mukoenterīts Akūts katarāls enterīts.
aubāde Alba - rīta dziesma, liriskās dzejas žanrs, ko kultivēja franču trubadūri.
smalkgraudainais aleirīts aleirīts ar graudu izmēriem 0,025-0,01 mm.
vidējgraudainais aleirīts aleirīts ar graudu izmēriem 0,05-0,025 mm.
rupjgraudainais aleirīts aleirīts ar graudu izmēriem 0,1-0,05 mm.
mālainais aleirīts aleirīts ar māla piejaukumiem.
smilšainais aleirīts aleirīts ar smilšu piejaukumiem.
vizlainais aleirīts aleirīts ar vizlas piejaukumiem.
kalorizācija Alitēšana - tērauda un čuguna izstrādājumu virskārtas piesātināšana ar alumīniju, lai padarītu tos karstumizturīgus.
apklemsēt Alkatīgi aprīt, nosukāt.
mickāt Ālkatīgi ēst, rīt.
pentaftalsveķi Alkīdsveķi, kuru iegūšanai galvenās izejvielas ir ftalskābes anhidrīds un četrvērtīgs alifatiskais spirts pentaeritrīts; lieto laku un krāsu materiālu ražošanā.
autopilots Alkohola vai narkotisko vielu izraisīts smaga reibuma stāvoklis, kura laikā izdarīto darītājs pats vēlāk neatceras.
brenkūzis Alkoholisku dzērienu (parasti alus, degvīna) darītava.
patstāvīga mazā alus darītava alus darītava, kura ir juridiski un saimnieciski neatkarīga no citām alus darītavām un izmanto telpas, kas atrodas atsevišķi no citu alus darītavu telpām, un kurās saražotā alus apjoms nepārsniedz 50 tūkstošus hektolitru gadā
brūzis Alus darītava; spirta dedzinātava.
alusdarītava Alus darītava.
alvirtuve Alus darītava.
palu alūvijs aluviālie nogulumi, kas veidojušies palu darbības rezultātā un parasti ir gk. smalka smilts un aleirīti.
izmeklētājs amatpersona pirmstiesas izmeklēšanas iestādē, kura ir tiesīga pieņemt procesuālus lēmumus un veikt procesuālas darbības un kuras pienākums ir likumā noteiktā kārtībā izdarīt pirmstiesas izmeklēšanu šai iestādei piekritīgās krimināllietās
revidents Amatpersona, kas pilnvarota izdarīt revīziju (1).
amatļaunprātība Amatpersonas izdarīts noziedzīgs nodarījums, kas paveikts ļaunprātīgā nolūkā.
hamamelidaceae Ambras koki, divdīgļlapju augu dzimta "Rosales" rindā, koki un krūmi ar pamīšus sakārtotām lapām un neuzkrītošiem ziediem vārpās vai galviņās, ar balzamsveķiem koksnē un mizā.
betmens Amerikāņu komiksu detektīvseriāls; sikspārnis (sikspārņa maskā tērpies izveicīgs cilvēks), kurš aizstāv tos, kam tiek darīts pāri, radījis Bobs Keins (attēls) un Bils Fingers (teksts) 1939. g.
baltās apkaklītes amerikāņu socioloģijā radies garīgā darba darītāju (algotu darbinieku) apzīmējums.
lytoceratidae Ammonītu (gliemju) dzimta ar spirālē saritinātu, bet gludu čaulu ar šķērslīnijām, parādās jura sākumā un izmirst krīta beigās.
perisphinctes Ammonītu 2 "Stephanoceratidae" dzimtas ģints, čaula ar iežmaugiem, ieejas caurums ar garām sānu ausīm, 300 sugas juras un krīta formācijās, sevišķi dogerā un malmā.
progresējošā pigmentdermatoze angiopātiskās purpuras paveids: mazi, brūngansārti punktveida plankumiņi, pārsvarā lielā apakšstilba kaula apvidū, arī uz pēdas dorsālās virsmas, paceles bedrītē un augšstilba apvidū; pēc dažiem mēnešiem izsitumi izzūd.
plumpudings Anglijā tradicionāls Ziemassvētku ēdiens - audumā vārīts pudiņš no miltiem, olām, nieru taukiem, rozīnēm, garšvielām u. c., ko pasniedz ar rumu; cepts pudiņš (sacepums), kam liktas klāt rozīnes.
atcelt atsaukšanu anulēt izdarīto atsaukšanas operāciju.
atsaukt Anulēt pēdējo izdarīto rediģēšanas operāciju.
Paplakas svīta apakškarbona Turnē stāva nogulumu slāņkopa Latvijas dienvidrietumu stūrī, stratotipiskais apvidus ir Paplakas apkaimē, kur izdarīti vairāki urbumi.
jermolka Apaļa cepurīte, ko valkā ebreju vīrieši, galvenokārt ortodoksālie jūdi; kipa; banīte.
bubļička Apaļa filca cepurīte.
flagštoka galviņa apaļa koka cepurīte ar skritulīti vai diviem caurumiņiem flaglīnei.
kūzuleņš apaļkoka strazdu būrītis.
šprītbomis Apaļkoks četrstūrainas šprīttakelētas buras veidošanai un saturēšanai, tas iet no buras halzstūra pie masta pa diagonāli uz buras augšējo brīvo stūri.
sprits Apaļkoks četrstūrainas šprīttakelētas buras veidošanai un saturēšanai.
apalot Apaļot, darīt apaļu.
pundurplanēta Apaļš debess ķermenis, kas riņķo ap Sauli, bet nav pietiekami liels, lai tā gravitācijas spēks spētu attīrīt orbītu no mazākiem objektiem.
meteoroloģiskie aparāti aparāti un ierīces meteoroloģisko elementu mērīšanai un reģistrēšanai; tie ir dažāda veida meteoroloģiskie termometri un termogrāfi, psihrometri, higrogrāfi, barometri, anemometri, anemogrāfi, vējrāži, lietusmēri, pluviogrāfi, aktinometri, sniegmēri, redzamības mērītāji u. c.
hipnokinematogrāfs Aparāts miega stāvoklī izdarīto kustību reģistrācijai.
sajakarēt apaugļot, padarīt grūtu.
aizbēdināt Apbēdināt, darīt raizes, likt bēdāties.
noskumēt Apbēdināt, darīt raizes.
apšņurkāt Apbružāt; padarīt neizskatīgu, netīru u. tml.
bloks Apdarināts koka gabals, ko iespīlē zābaku stulmos, lai tos iztaisnotu, padarītu gludus.
apdienēt Apdarīt (virkni darbu).
apsakopties Apdarīt mājas darbus.
dasadarīties Apdarīt mājas darbus.
apkrāmēties Apdarīt mājas un saimniecības darbus.
aproīdāties Apdarīt mājas un saimniecības darbus.
aprūķēt Apdarīt, aprūpēt.
apgarēt Apdarīt.
apdares klājuma izturība apdarītās virsmas spēja pretoties apkārtējās vides iedarbībai un ekspluatācijas slodzēm.
nelaimes gadījums darbā apdrošinātās personas veselībai nodarītais kaitējums vai personas nāve, ja to cēlonis ir vienas darbadienas (maiņas) laikā noticis ārkārtējs notikums, kas radies, pildot darba pienākumus, kā arī rīkojoties, lai glābtu jebkuru personu vai īpašumu un novērstu tiem draudošās briesmas.
apdūkt Apdullināt, darīt kurlu.
aptrakot Apdullināt, samulsināt, padarīt biklu.
apkurlināt Apdullināt; padarīt kurlu.
atpeizēt Apēst (par cilvēkiem), aprīt (par dzīvniekiem).
apgraulēt Apēst, aprīt, nolocīt, nosukāt.
apgumzāt Apēst, aprīt, nosukāt.
apkašāt Apēst, aprīt, nosukāt.
apknietēt Apēst, aprīt, nosukāt.
aizņurcīt Apēst, aprīt.
apbricēt Apēst, aprīt.
noķidēt Apēst, aprīt.
saklesēt Apēst, aprīt.
saklest Apēst, aprīt.
saņukāt Apēst, aprīt.
zomēt Apēst, aprīt.
ieēst Apēst, norīt reizē ar barību (ko barībai nederīgu).
fots Apgaismojuma mērvienība CGS sistēmā; 1 ph = 10000 lx - apgaismojums, ko rada 1 lūmenu liela gaismas plūsma, vienmērīgi krītot uz 1 kvadrātcentimetru lielu laukumu.
lukss apgaismojuma mērvienība starptautiskajā mērvienību sistēmā, lx - apgaismojums, ko dod vienu lūmenu liela gaismas plūsma, vienmērīgi krītot uz vienu kvadrātmetru lielu laukumu.
sāngaisma Apgaismojums, kas krīt no sāniem.
grūtot Apgrūtināt, padarīt grūtāku.
iesajemties Apgūt, iemācīties ko darīt, veikt.
pārkritums Apģērba gabala auduma, materiāla brīvs, nepieguļošs, uz leju krītošs novietojums virs apģērba gabala pieguļošās daļas.
appuišot Apkalpot (kādu, kas pats ir spējīgs visu padarīt).
piemūrītis Apkārt krāsnij izbūvēts mūrītis; piemūriņš.
piemūriņš Apkārt krāsnij izbūvēts mūrītis.
apkaunēt Apkaunot, nodarīt kaunu; nolamāt.
kontoru zaģelaķ apkrāpt; izdarīt noziegumu.
rotavīruss Apļveida vīrusu ģints; tiek pārnesti fekāli orālā ceļā un izraisa akūtu gastroenterītu un caureju bērniem, pusaudžiem, kā arī daudzām dzīvnieku sugām; Rota vīruss.
gudrināt Apmācīt, darīt gudru.
mākots Apmācīts; tāds, kas prot (ko darīt).
nomelšāt Apmelot, stāstīt melus; melojot izvairīties.
siet Apņemot ar auklu, stiepli u. tml un veidojot tajā, piemēram, mezglus, tinumus, padarīt ciešu vai ciešāku, stingru vai stingrāku (kā kopumu).
derināt Apņemties kaut ko izdarīt.
pasajemties Apņemties ko izdarīt.
apsajemties Apņemties, apsolīties ko veikt, izdarīt.
ņemties Apņemties, uzņemties (veikt kādu uzdevumu, pienākumu), būt ar mieru (ko darīt).
apkvellēt Applaucēt, apvārīt.
žvarks Apraksta skaņu, kāda rodas metāla priekšmetam nokrītot uz cieta pamata.
žvaks Apraksta skaņu, kas rodas daudz sīkiem metāla priekšmetiem vienlaicīgi nokrītot (izbirstot) uz cieta pamata.
pļauks Apraksta skaņu, kas rodas kaut kam mīkstam vai slapjam krītot.
nokrītēt Aprakstīt, nosmērēt, noklāt ar krītu.
aplupīt Aprīt (par ēdienu).
izķauzt Aprīt jebkuru biezu putru (no trauka).
apkamsāt Aprīt ļoti izsalkušam.
izklest Aprīt, izēst (parasti par cūkām).
nosnāt Aprīt, noēst.
apklepsīt Aprīt, nosukāt.
apklesēt Aprīt, nosukāt.
apkluit Aprīt, nosukāt.
nogurgt Aprīt.
institucionālā aprūpe aprūpes veids; indivīda sociālās drošības un tiesību realizācijas mehānisms, ko uzņemas valsts, pašvaldības vai sabiedriskās organizācijas, kas nodrošina visnepieciešamākos dzīves un attīstības apstākļus (patversmes, bērnunami, pansionāti) personām, kas to nevar izdarīt saviem spēkiem un kam nav apgādnieku (bāreņiem, vientuļiem pensionāriem).
atskalot Apskalojot atsegt, padarīt vaļēju, redzamu.
piemiekšēt Apslapināt, padarīt valgu.
apmuļināt Apsmulēt, darīt darbu nekārtīgi, bez pienācīgas rūpības.
aizgānīt Apsmulēt, notraipīt, piemēslot, darīt netīru.
apsmurgāt Apsmulēt, padarīt netīru ar deguna gļotām.
piesolīt Apsolīt (ko paveikt, izdarīt).
džaubties Apsolīt kaut ko darīt.
pamīt Apspiest (kādu); nodarīt pāri (kādam).
šaust Apspiest, mākt, darīt pāri.
šaustīt Apspiest, mākt, darīt pāri.
alibi Apstāklis, kas pierāda apsūdzētā, aizdomās turētā nevainību: viņa atrašanos citā vietā tai laikā, kad izdarīts noziegums.
vilkt jūgu apstākļu spiestam, darīt ko grūtu, smagu; pildīt nepatīkamu pienākumu.
apmērīšanas komisija apstiprināta mērītāju grupa, kas pirms regates pārbauda jahtu (kā korpusa, tā arī takelējuma) atbilstību pastāvošajiem noteikumiem.
lāgot Apstrādājot (piemēram, detaļu), padarīt (to) ģeometriski pareizu.
apapaļot Apstrādājot padarīt apaļu.
uzirdināt Apstrādāt (augsni, zemes platību), lai (to) padarītu, parasti pilnīgi, arī no virspuses, irdenu.
pulēt Apstrādāt (kā) virsmu, lai padarītu to spoguļgludu.
veltnēt Apstrādāt (ko) ar veltni (1), lai padarītu (to), piemēram, blīvu, gludu, veidotu (tam) noteiktu formu; arī velt (2).
irdināt Apstrādāt (parasti augsni), lai (to) padarītu irdenu.
kārst Apstrādāt (vilnu, kokvilnu u. tml.) ar kārstuvi vai īpašu mašīnu, lai izlīdzinātu šķiedru un attīrītu (to) no piemaisījumiem un īsajām šķiedrām.
rušināties Apstrādāt augsni (kādā platībā) ar kādu rīku vai rokām, lai padarītu to irdenu.
šķiedes Apšķīdušas novārītas kartupeļu šķēles vai kartupeļu biezputra ar nepilnīgi izšķīdušiem kartupeļiem.
appļupt Apšļakstināt, padarīt slapju.
šļidzināt Aptašķīt, apsmulēt; slikti notīrīt.
kalendula Aptieku kliņģerītes (lat. "calendula"), viengadīgs lakstaugs kurvjziežu dzimtā, darbīgā viela - kalendulīns; tautas līdzeklis pret aizcietējumiem, dzelteno kaiti, vemšanu, limfmezglu tuberkulozi, vēzi.
pārsējs Aptinams, apliekams, uzliekams materiāls, ko izmanto brūču, ķermeņa daļu ārstēšanā, to aizsargāšanai no saskares ar ārējo vidi; pārsējums, kas izdarīts ar šādu materiālu.
apsatirities Aptīrīties.
inaktivēt Apturēt aktivitāti; padarīt neaktīvu.
attapt Aptvert (kas darāms), arī pagūt (ko izdarīt).
lēkt uz auguma apvainot, arī darīt pāri.
uzlēkt uz auguma apvainot, arī darīt pāri.
novaldīt Apvaldīt (cilvēku), neļaujot (tam) ko darīt, izturēties kā.
apraibīt Apvārdot, ar burvju vārdiem padarīt dziedinošu, ārstējošu.
saraibīt Apvārdot, ar burvju vārdiem padarīt dziedinošu, ārstējošu.
apvirt Apvārīt, virmot, tecēt, apšļakstīt.
virtenis Apvārīts gaļas pīrādziņš.
bāze Apvidū precīzi izmērīta taisna līnija, pēc kuras, izdarot triangulāciju, nosaka citu līniju garumu un aprēķina punktu koordinātas.
aerofotouzņēmums Apvidus fotouzņēmums, kas izdarīts no lidaparāta.
(ar) kopējiem (retāk kopu) spēkiem apvienojot spēkus, zināšanas, kolektīvi, grupā (darīt).
satuvināt Apvienot, padarīt (ko) mazāk atšķirīgu.
apkrāmēt Apzagt, aptīrīt, apmuļķot, apkrāpt.
apkrampēt Apzagt, aptīrīt.
zvaukš Apzīmē skaņu, kas rodas krītot kādam smagam priekšmetam; zvauks.
zvauks Apzīmē skaņu, kas rodas krītot kādam smagam priekšmetam.
gals Apzīmē tādu stāvokli, kad (cilvēks) ir pabeidzis (ko darīt).
gals Apzīmē tādu stāvokli, kad tiek paveikts, padarīts nepieciešamais (kur, kādā darbā, darba veidā, nozarē); apzīmē lādu stāvokli, kad tiek panākts pozitīvs rezultāts, atrisinājums.
naktscipari Apzīmējums nakts laika (no plkst. 6 vakarā līdz 6 rītā) minūšu cipariem, ko lietoja vilcienu sarakstos un kalendāros.
līdzizdarīšana apzināta noziedzīga darbība, kurā tīšu noziedzīgu nodarījumu kopīgi, to apzinoties, tieši izdarījuša divas vai vairākas personas, t. i., grupā, tāpēc katra no viņām ir noziedzīga nodarījuma dalībnieks, līdzizdarītājs; dalība.
dalība Apzināta noziedzīga darbība, kurā tīšu noziedzīgu nodarījumu kopīgi, to apzinoties, tieši izdarījuša divas vai vairākas personas, t. i., grupā, tāpēc katra no viņām ir noziedzīga nodarījuma dalībnieks, līdzizdarītājs.
bezdarbība Apzināta personas gribai atbilstoša pasīva uzvedība, kas izpaudusies noteiktu tiesisku pienākumu nepildīšanā, kā rezultātā izdarīts Krimināllikumā paredzēts apdraudējums ar likumā aizsargātām interesēm vai tiesībām.
atriebība Apzināta rīcība (pret kādu), lai atmaksātu (tam par viņa izdarīto ļaunprātību, sagādātajām ciešanām u. tml.).
atriebt Apzināti izdarīt (ko), atmaksājot (kādam par viņa ļaunprātību, sagādātajām ciešanām u. tml.).
atriebties Apzināti izdarīt (ko), atmaksājot (kādam par viņa ļaunprātību, sagādātajām ciešanām u. tml.).
apstulbot acis apzināti maldināt, neļaut saskatīt patiesību; padarīt nespējīgu pareizi novērtēt, izprast u. tml.
nobīdīt pie malas (arī malā) apzināti neievērot (kādu), nedot vairs iespējas ko darīt, kur piedalīties.
spīts Apzināti nepiekāpīga izturēšanās, rīcība, kas krasi atšķiras no (kāda) vēlēšanās, norādījumiem, uzskatiem un kura mērķis parasti ir (tam) kaitēt, nodarīt ko nevēlamu; spītība (1).
pāriet Apzināti pārmainīt, padarīt citādu nekā iepriekš (savas darbības, rīcības veidu); pārtraukt iepriekšējo (darbību, rīcību) un sākt darīt ko citu.
spītēt Apzināti, nepiekāpīgi izturēties, rīkoties krasi atšķirīgi no (kāda) vēlēšanās, norādījumiem, uzskatiem, parasti, lai (tam) kaitētu, nodarītu ko nevēlamu.
ar nodomu apzināti, tīši (ko darīt, veikt).
iegriezt Apzināti, tīši nodarīt ko ļaunu.
neslavas celšana apzinātu nepatiesu otru personu apkaunojošu izdomājumu izplatīšana iespiestā vai citādā veidā pavairotā sacerējumā, kā arī mutvārdiem, ja tā izdarīta publiski.
stulbot Apžilbināt, apdullināt, apstulbināt, padarīt muļķīgu.
apgunīt Apžilbināt, darīt aklu.
segt Ar aktīvu rīcību padarīt iespējamu, nodrošināt (kāda cilvēku kopuma) darbību, parasti bruņotā cīņā.
uzgriezts sitiens ar apļveida kustību izdarīts sitiens.
kaitējums Ar apzinātu vai neapzinātu rīcību, izturēšanos nodarīts ļaunums kādam vai kaut kam.
avizēt Ar avizo paziņot klientam par grāmatvedības operācijām, kas izdarītas viņa kontā.
ieēdināt Ar barību pielabināt, padarīt rāmu, drošu, arī paklausīgu (dzīvnieku); iebarot (2).
iebarot Ar barību pielabināt, padarīt rāmu, drošu, arī paklausīgu (dzīvnieku).
aizdobīt Ar bedrītēm novilkt robežu.
nosašaravāties Ar bēršanu tikt notīrītam.
nosacīta pirmstermiņa atbrīvošana ar brīvības atņemšanu vai arestu notiesātu personu, ja viņa ar savu uzvedību ir pierādījusi labošanos un iespēju robežās atlīdzinājusi ar noziedzīgo nodarījumu nodarīto materiālo zaudējumu, tiesa var atbrīvot no tālākas soda izciešanas, ja notiesātais izcietis Kriminālkodeksā noteikto daļu no tiesas piespriestā soda.
acains Ar daudzām sīkām bedrītēm, iedobumiem (parasti par kartupeļiem).
enterogramma Ar enterogrāfu izdarīts zarnu kustību pieraksts.
palocīt galvu ar galvas kustību pasveicināt; ar galvas kustību izpaust pozitīvu atbildi, pievienošanos (kam), apsolīt (ko); ar galvas mājienu izpaust paskubinājumu, uzmundrinājumu (kādam ko darīt).
locīt galvu ar galvas kustību paust pozitīvu atbildi, pievienošanos (kam), solīt ko; ar galvas mājienu paust paskubinājumu, uzmundrinājumu (kādam ko darīt).
nosukāt Ar grābekli notīrīt siena, salmu u. tml. vezumu visapkārt, lai vaļīgie stiebri braucot pa ceļu neizbārstītos.
piegrūst Ar grūdienu pievērt, aizdarīt.
maracīt Ar grūtībām kaut ko darīt.
nogumzīt Ar grūtībām norīt (lielu kumosu).
glumstīties Ar grūtībām norīt, gribēt vemt.
kulties Ar grūtībām veikt (piemēram, kādu uzdevumu), ar grūtībām darīt (ko nepatīkamu, nepiemērotu u. tml.).
īkšķot Ar īkšķi kaut ko mērīt.
sukāt Ar īpašu rīku atdalīt pogaļas (parasti liniem), tīrīt no piemaisījuma un līdzināt (linus, kaņepājus u. tml.).
novirzīšanās no kursa ar īstā kursa līniju nesakrītoša peldlīdzekļa pārvietošanās pa ūdens virsmu, ko izraisa drifte, straume, viļņi, kompasa vai stūrētāja kļūdas.
pušķot Ar izrotājumiem, dekoratīviem elementiem darīt (ko) skaistu, krāšņu, arī svinīgu; arī rotāt.
maskēt Ar kādiem līdzekļiem slēpt, darīt grūtāk pamanāmu (ko, piemēram, cilvēka izskatā).
izknotēties Ar knābi knosīt spalvas, lai attīrītu (par putnu).
izknosīties Ar knābi knosīt spalvas, lai tās attīrītu (par putnu).
knūbāties Ar knābi tīrīt (savas spalvas) - par putniem.
knūbāt Ar knābi tīrīt (spalvas) - par putniem; knābāt.
knozāties Ar knābi tīrīt apspalvojumu.
knierēties Ar knābi tīrīt spalvas.
kosīties Ar knābi tīrīt spalvas.
pluzināties Ar knābi tīrīt spalvas.
knopēties Ar knābi tīrīt, sakārtot spalvas, knosīties.
knuzināt Ar knābi tīrīt, šķirstīt (spalvas) - par putniem.
knuzināties Ar knābi tīrīt, šķirstīt savas spalvas (par putniem); knusināties.
knusināties Ar knābi tīrīt, šķirstīt savas spalvas (par putniem).
čeģelīties Ar kosmētiskiem līdzekļiem censties darīt sevi skaistāku.
nokristīt Ar kristības ceremoniju padarīt (kādu) par noteiktas konfesijas piederīgo.
uzkrītot Ar krītu nokrāsot, nosmērēt.
uzkrītot Ar krītu uzrakstīt.
aizkvēpināt Ar kvēpināšanu atvairīt.
aizkvēpināt Ar kvēpināšanu padarīt necaurredzamu vai vāji caurredzamu.
labināt Ar laipnību, labvēlību, arī iztapību censties panākt, ka (parasti bērns vai dzīvnieks) klausa, nepretojas, kļūst padevīgs; ar laipnību pierunāt (kādu ko darīt).
atšķūrēties Ar lāpstu attīrīt, nomest, nostumt malā.
izskruķēt Ar lāpstu iztīrīt, izslaucīt.
atsprāgt Ar lielu sparu, strauji atvērties, atdarīties.
grandīt Ar lielu troksni kaut ko darīt.
atšaut Ar lodi, šāviņu sadragāt, atraut, padarīt nespējīgu darboties (ķermeņa daļu).
medziņš Ar maizi un medu vārīts dzēriens.
aizmaskēt Ar masku aizklāt, aizsegt (lai padarītu nepazīstamu, mainītu izskatu).
aizmaskot Ar masku aizklāt, aizsegt (lai padarītu nepazīstamu, mainītu izskatu).
izārstēt Ar medicīniskiem līdzekļiem padarīt pilnīgi veselu (orgānu, ķermeņa daļu u. tml.).
ārstēt Ar medicīniskiem līdzekļiem, paņēmieniem darīt veselu (orgānu, organisma daļu u. tml.).
karsēknis Ar miltiem uztumēts vārīts piens.
piekaķēt Ar namdara darbarīku - kaķi - ievelkot svītru (apaļbaļķī) un izveidojot rievu, pielīdzināt, padarīt (to) būvei piemērotu.
iedīdīt Ar neatlaidību, arī stingrību, bardzību iemācīt (kādu cilvēku ko darīt) vai izmācīt (kādu cilvēku par ko).
izmučīt Ar nepatiku (ko) izdarīt.
indemnitāte Ar parlamenta aktu apstiprināta valdības un tās locekļu atbrīvošana no atbildības par rīcību, kurai bija vajadzīgs parlamenta atbalsts, kā arī par tādu darbību, kas izdarīta īpašos apstākļos.
noteikti Ar pārliecību, nešauboties, arī nenovirzoties, neapstājoties (ko darīt).
garšīgs Ar patiku, baudu (ko darīt, parasti smieties, šķaudīt).
neapnicis Ar patiku, interesi, bez apnikuma (parasti ilgstoši ko darīt).
bullīšputra Ar pienu savārīts jaunpiens.
steļķe Ar pienu vārīta kartupeļu piezputra.
piemāguļot Ar pirkstiem ēdienu piešmurgāt, padarīt neēdamu (par bērniem).
immūnizēt Ar potēšanu padarīt organismu neuzņēmīgu.
atkratīt Ar pūlēm atvairīt (piemēram, nepatīkamas domas, jūtas).
atkleberēt Ar pūlēm kaut ko izdarīt.
izjēgties Ar pūlēm padarīt.
nagažāties Ar pūlēm, grūtībām (ko) darīt, rīkoties, kārtoties.
nagažoties Ar pūlēm, grūtībām (ko) darīt, rīkoties, kārtoties.
nopūšļot Ar pūšļošanu censties novērst, atvairīt, slimību, ļaunumu, dziedināt cilvēku, dzīvnieku.
kaksāputra Ar putraimiem vārīta tauku putra.
nosvētīt Ar reliģisku rituālu padarīt (ko) svētu, piešķirt (kam) svētību (pēc ticīgo priekšstatiem); apsvētīt.
apsvētīt Ar reliģisku rituālu padarīt (ko) svētu, piešķirt (kam) svētību (pēc ticīgo priekšstatiem).
noriebt Ar riebšanu censties novērst, atvairīt slimību, ļaunumu, dziedināt cilvēku, dzīvnieku.
norocīt Ar rokām kaut ko darīt, padarīt.
solāreļļa Ar sārmu attīrīta naftas pārtvaices frakcija, ko izmanto, piemēram, par dīzeļdegvielu.
ienest Ar savu ierašanos padarīt (ko) sajūtamu, uztveramu (kur).
sabrūvēt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu izdarīt, izraisīt (ko nevēlamu).
parādīt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu izpaust un padarīt uztveramu (piemēram, psihisku stāvokli, attieksmi); izrādīt (2).
izrādīt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu izpaust, padarīt uztveramu (piemēram, psihisku stāvokli, attieksmi).
nerrot Ar savu izturēšanos, rīcību, runu nodarīt (kādam) pārestību.
iedrošināt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu padarīt drošu, izraisīt drošības izjūtu, drosmi; būt par cēloni tam, ka kļūst drošs, rodas drošības izjūta, drosme.
nojaukt visus tiltus (aiz sevis) ar savu izturēšanos, rīcību, runu padarīt neiespējamu atgriešanos (kur); uz visiem laikiem pārtraukt sakarus (ar ko).
nodedzināt (arī nojaukt) visus tiltus aiz sevis ar savu izturēšanos, rīcību, runu padarīt neiespējamu atgriešanos (kur); uz visiem laikiem pārtraukt sakarus ar ko.
sadedzināt (arī nodedzināt, nojaukt) visus tiltus (aiz sevis) ar savu izturēšanos, rīcību, runu padarīt neiespējamu atgriešanos (kur); uz visiem laikiem pārtraukt sakarus ar ko.
rādīt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu paust, darīt uztveramu (psihisku stāvokli, attieksmi).
sariebt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu sagādāt (kādam) lielas nepatikšanas, nodarīt ko, parasti ļoti, ļaunu.
rotāt Ar savu klātbūtni, eksistenci piešķirt (kam) lielāku vērtību, nozīmīgumu, darīt (ko) izcilu, skaistu.
apēnot Ar savu pārākumu padarīt (ko) mazāk ievērojamu, manāmu, nomākt; aizēnot, aptumšot.
kaitēt Ar savu rīcību, izturēšanos izraisīt ko nevēlamu, nodarīt ļaunu; būt par cēloni tam, ka izraisās kas nevēlams.
narrāt Ar savu rīcību, izturēšanos nodarīt (kādam) pārestību; nerrot; muļķot.
pasist gar zemi ar sitienu vai grūdienu panākt, būt par cēloni, ka (kāds) nogāžas, nokrīt zemē.
atsist Ar sitienu vai sitieniem atdarīt, dabūt vaļā (ko aiznaglotu, sastiprinātu).
atsist Ar sitienu, triecienu padarīt jutīgu, sāpīgu (ķermeņa daļu, orgānu); ar sitienu, triecienu ievainot.
saskrotēt Ar skrošu šāvienu padarīt caurumainu, arī sabojāt, parasti pilnīgi; ar skrošu šāvienu savainot.
nuņķi Ar smalkiem putraimiem kopā savārītas iekšas.
sērt Ar smiltīm pienest, piegulsnēt, sērēt, sērīt.
aizspert Ar spērienu aizdarīt, aizgrūst.
gūstīties Ar steigu, skubu kaut ko darīt.
ieurdīt Ar stingrību, noteiktību iemācīt (kādu ko darīt).
ķelnēt Ar stīviem locekļiem kaut ko darīt.
ātri Ar straujām kustībām (ko darīt, veikt); strauji, straujā tempā (notikt, norisēt).
žigli Ar straujām kustībām, arī īsā laika posmā (ko darīt, veikt); strauji, straujā tempā, arī īsā laika posmā (notikt, norisināties).
notraukt Ar strauju (rokas) kustību novirzīt (no kā nost) tā, ka nokrīt, nobirst zemē; ar strauju, (rokas) kustību novirzīt (no kā nost) tā, ka nokrīt, nobirst (kur, uz kā u. tml.).
nomest Ar strauju kustību atbrīvoties (no tā, kas ir uz ķermeņa) tā, ka (tas) nokrīt zemē (par dzīvniekiem); noraut, nomaukt (priekšmetu no ķermeņa) tā, ka (tas) nokrīt zemē.
nosviest Ar strauju kustību atbrīvoties (no tā, kas ir uz ķermeņa) tā, ka (tas) nokrīt zemē (par dzīvniekiem).
notraukt Ar strauju kustību notīrīt, atbrīvot no kā nevēlama (kā virsmu).
strīķpūrs Ar strīķkoku nomērīts pūrs.
skalot Ar šķidrumu, tā strūklu tīrīt, arī atbrīvot no kā nevēlama (orgānu, ķermeņa dobumu u. tml.).
atspert Ar trieciena sparu atdarīt vaļā.
attriekt Ar triecienu atvērt, atdarīt.
notriekt Ar triecienu novirzīt (nost no kurienes, kur u. tml.); ar triecienu novirzīt (nost no kurienes), ļaujot, arī panākot, ka nokrīt zemē.
sabungot ar vāli dauzot padarīt gludu, mīkstu.
pārlauzt ar mēli muguru otram ar vārdiem (runāšanu) nodarīt otram nelabojamu ļaunumu.
atvārdoties Ar vārdiem atvairīt.
apvārdot Ar vārdošanu novērst, atvairīt (slimību, ļaunumu), dziedināt (cilvēku, dzīvnieku).
terorizēt Ar varmācīgām darbībām biedēt, vajāt, izdarīt kaitējumu, iznīcināt.
rullēt Ar veltni līdzināt, darīt blīvu, gludu; veltnēt.
norullēt Ar veltni padarīt blīvu, līdzenu, gludu.
sarullēt Ar veltni padarīt, parasti viscaur, gludu, blīvu.
kūkšņāties Ar visu ķermeni pēc kaut kā tiekties; salīkušam (kaut ko) neveikli darīt.
praktēties Ar visu spēku kaut ko darīt.
knotēt Ar zobiem vai knābi tīrīt savu apspalvojumu.
Ornithogalum arabicum Arābijas baltstarīte.
erektors Ārēji uzliekama protēze, kas ļauj izdarīt dzimumaktu vīrieša erekcijas traucējumu gadījumā.
rīt arī ir diena arī rīt vēl ir laiks (ko paveikt), viss nav jāpadara šodien.
radītājcēlonis Aristoteļa filozofijā - viens no četriem lietu cēloņiem; atbildīgais darītājs; nepieciešamais apstāklis.
gornapštikneri armēņu ticējumos - mirušo citticībnieku, pašnāvnieku, ļaundaru gari, kas parādās zoomorfiskā veidolā (kā kaķis, suns, vilks, ēzelis), stāv uz ceļiem (it īpaši pie kapsētām), baida garāmgājējus, naktīs klīst arī ap mājām, bet rītausmā atgriežas savos kapos.
aizart Arot aizdarīt, aizbērt (ciet).
kārpināt Ārstēt zirgu, tīrīt zirga muti, purnu.
kleņģere Ārstniecības kliņģerīte ("Calendula officinalis").
kleņģerene Ārstniecības kliņģerīte ("Calendula officinalis").
kliņģelīte Ārstniecības kliņģerīte ("Calendula officinalis").
kliņģere Ārstniecības kliņģerīte ("Calendula officinalis").
kliņģerene Ārstniecības kliņģerīte ("Calendula officinalis").
kliņģeres Ārstniecības kliņģerīte ("Calendula officinalis").
kliņģeriņi Ārstniecības kliņģerīte ("Calendula officinalis").
kliņģeris Ārstniecības kliņģerīte ("Calendula officinalis").
kliņģeris Ārstniecības kliņģerīte ("Calendula officinalis").
kliņģerīši Ārstniecības kliņģerīte ("Calendula officinalis").
kliņģerīts Ārstniecības kliņģerīte ("Calendula officinalis").
kliņģernīca Ārstniecības kliņģerīte ("Calendula officinalis").
kliņģerpuķe Ārstniecības kliņģerīte ("Calendula officinalis").
kliņģerpuķīte Ārstniecības kliņģerīte ("Calendula officinalis").
kreņģeliņi Ārstniecības kliņģerīte ("Calendula officinalis").
kreņģelītes Ārstniecības kliņģerīte ("Calendula officinalis").
kriņģele Ārstniecības kliņģerīte ("Calendula officinalis").
kriņģelene Ārstniecības kliņģerīte ("Calendula officinalis").
kriņģeliņi Ārstniecības kliņģerīte ("Calendula officinalis").
kriņģelis Ārstniecības kliņģerīte ("Calendula officinalis").
kriņģelīte Ārstniecības kliņģerīte ("Calendula officinalis").
kriņģelītes Ārstniecības kliņģerīte ("Calendula officinalis").
kriņģelītis Ārstniecības kliņģerīte ("Calendula officinalis").
kriņģeļpuķe Ārstniecības kliņģerīte ("Calendula officinalis").
kringliņi Ārstniecības kliņģerīte ("Calendula officinalis").
maganeņa Ārstniecības kliņģerīte ("Calendula officinalis").
magatka Ārstniecības kliņģerīte ("Calendula officinalis").
magatkeņa Ārstniecības kliņģerīte ("Calendula officinalis").
magatkiņas Ārstniecības kliņģerīte ("Calendula officinalis").
magotka Ārstniecības kliņģerīte ("Calendula officinalis").
magotkis Ārstniecības kliņģerīte ("Calendula officinalis").
medatkas Ārstniecības kliņģerīte ("Calendula officinalis").
modogņa Ārstniecības kliņģerīte ("Calendula officinalis").
modokna Ārstniecības kliņģerīte ("Calendula officinalis").
modukna Ārstniecības kliņģerīte ("Calendula officinalis").
modukne Ārstniecības kliņģerīte ("Calendula officinalis").
moduknes Ārstniecības kliņģerīte ("Calendula officinalis").
moduktas Ārstniecības kliņģerīte ("Calendula officinalis").
mogatka Ārstniecības kliņģerīte ("Calendula officinalis").
nagodka Ārstniecības kliņģerīte ("Calendula officinalis").
riņģelis Ārstniecības kliņģerīte ("Calendula officinalis").
rozītes Ārstniecības kliņģerīte ("Calendula officinalis").
Calendula officinale ārstniecības kliņģerīte.
madakna Ārstniecības kliņģerīte.
frīlansers Ārštata darbinieks, kas strādā ārpus biroja un atalgojumu saņem atkarībā no padarītā; līgumstrādnieks.
gonartroze Artrītiska ceļa locītavas slimība, kas radusies traumas vai deģenerācijas dēļ.
veļakauls Artrīts, špats (parasti zirgiem); miroņkauls.
miroņkauls Artrīts, špats (parasti zirgiem).
cīkste Artrīts.
roketsalāti Arugula - sējas pazvērīte ("Eruca sativa").
ārvalstu ieguldījumi ārvalstu ieguldītāju izdarītie finanšu un mantiskie ieguldījumi Latvijas Uzņēmumu reģistrā reģistrētajos uzņēmumos.
Asaru ezers Asarītis Ģibuļu pagastā.
Asaru ezers Asarītis Ropažu novadā.
Asarīšu ezers Asarītis, ezers Ģibuļu pagastā.
Asaru ezers Asarītis, ezers Ģibuļu pagastā.
kuesta Asimetriska grēda ar gandrīz nesaposmotu līdzenu vienu nogāzi un klinšainu stāvu otru nogāzi, kas veidojusies denudācijas un erozijas ietekmē, dažādas cietības iežu slāņiem lēzeni krītot vienā virzienā.
izslīmēt Asināt, trīt.
uzasināt Asinot padarīt smailu.
aiztecināt Asinot padarīt trulu.
uzasināt Asinot panākt, ka (darbarīks, kam ir asmens) iegūst vēlamo asumu; uztrīt.
rumpucis Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases kaussēņu rindas dzimta ("Helvellaceae"), pie kuras pieder sēnes ar krokotām, viļņainām vai šūnainām cepurītēm un parasti ar dobumu cepurītē un kātiņā, Latvijā konstatētas 4 ģintis, 14 sugu.
kaussēne Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases rinda ("Pezizales"), augļķermeņi kausveidīgi, bieži spilgtā krāsā, ar kātiņu un cepurīti.
oktants astronomisks instruments, ko senāk lietoja, lai izmērītu leņķiskos attālumus starp debess ķermeņiem.
otmazka Atbalsts, palīdzība, lai izvairītos no aizturēšanas vai atbildības.
izlīdzināšanas aprēķins atbilstoši likuma noteikumiem izdarīts aprēķins, lai noteiktu pašvaldību ieņēmumu un valsts budžeta dotācijas pārdali saimnieciskajā gadā.
labi Atbilstoši noteiktām prasībām (ko darīt, veikt, prast, atrasties kādā stāvoklī).
atkailināt Atbrīvot no apģērba, padarīt kailu (ķermeni vai tā daļu); neapsegt pilnīgi (ķermeni vai tā daļu) - par apģērbu.
atpelnot Atbrīvot, attīrīt no pelniem.
šļaugot Atbrīvot, padarīt vaļīgāku.
atgalēties Atbrīvoties, atvairīties.
atatsaukt Atcelt atsaukšanu - anulēt izdarīto atsaukšanas operāciju.
atrīt Atdabūt atpakaļ mutē (norīto).
sasukāt Atdalīt pogaļas un tīrīt linus no piemaisījumiem.
attīrīt Atdalot nevajadzīgus, nevēlamus piemaisījumus, padarīt tīru (vielu); veicināt nevajadzīgu, nevēlamu piemaisījumu atdalīšanos (no kādas vielas).
drāzt Atdalot skaidas (piemēram, ar nazi), padarīt (ko) tievāku, īsāku, smailāku, gludāku.
tāmuļot Atdarināt, pakaļdarīt.
veiglot Atdarināt, pakaļdarīt.
attaisīt Atdarīt (acis, muti).
atvērt Atdarīt (acis, muti).
atkliņķēt Atdarīt (durvis), nospiežot (uz leju) roktura mēlīti, kliņķi.
korķēt Atdarīt (ko aizkorķētu).
krampēt Atdarīt (ko ar krampi nostiprinātu).
izknopēties Atdarīt (spiedpogas savam apģerbam).
pakloģināt Atdarīt ar kloģi aiztaisītas durvis.
slēģot atdarīt slēģus.
atslēģot Atdarīt slēģus.
kliņķēt Atdarīt vai aizdarīt (durvis) ar kliņķi.
atspēlēties Atdarīt, atriebties.
attaisīt Atdarīt, parasti ar kādu rīku (ko cieši aizdarītu, aiznaglotu, aizkorķētu u. tml.).
gandarīt Atdarīt, parasti ar ļaunu (piemēram, nodarītu pārestību).
atkroķēties Atdarīties, atskrūvēties u. tml.
uzlupt Atdarīties.
nolīdzināt Atdot (parādu), atlīdzināt (piemēram, zaudējumu); izpildīt ko nokavētu, neizdarītu.
ļūļa Ateju tīrītājs.
sibis Ateju tīrītājs.
atvairīties Atgaiņājoties izvairīties; neļaut tuvoties, piekļūt.
pozitīva atgriezeniskā saite atgriezeniskā saite, kurā izejas signāla fāze sakrīt ar ieejas signāla fāzi; iegūst lielāku pastiprinājuma koeficientu, bet pasliktinās iekārtas darbības kvalitatīvie rādītāji - palielinās signāla kropļojumi, pasliktinās darba stabilitāte, dažreiz var ierosināties pašsvārstības; pastiprinātājos lieto reti; izmanto sinusoidālu un nesinusoidālu signālu ģeneratoros.
atgriezeniskais formants atgriezenisko darbības vārdu vai atgriezenisko lietvārdu darināšanā un gramatisko formu veidošanā izmantotais līdzeklis - afikss vai vietniekvārds, kas sākotnēji norādījis, ka darbība vēršas atpakaļ uz darītāju.
uzjaunināt Atjaunot, padarīt jaunāku.
jaunināt Atjaunot, pajaunināt, padarīt jaunāku.
atgriezties atkal pievērsties kaut kam, atsākt darīt kaut ko
nostiprināt Atkārtojot, ar vingrinājumiem padarīt (zināšanas, iemaņas, prasmi) noturīgas, viegli izmantojamas.
nodaudzināt Atkārtot, slavināt, atvairīt baumas.
raskrutka Atkārtota sodāmība par izdarīto cietumā, saņemot jaunu sodu.
iešaust Atkārtoti perot, padarīt bailīgu.
pārtērpināt zirgu atkārtoti tīrīt zirgam muti.
nobāzīt Atkārtoti, vairākos paņēmienos bāžot, aizdarīt, nosprostot.
nodot Atklāt (cilvēku, kas vēlas palikt nemanāms, nezināms); padarīt (ko) nojaušamu, noprotamu.
(iz)celt gaismā (retāk dienas gaismā, arī dienasgaismā) atklāt, (pa)darīt zināmu.
celt gaismā (kaut ko) atklāt, darīt zināmu (parasti ko tādu, kas ticis slēpts).
izvilkt gaismā atklāt, darīt zināmu (parasti, ko tādu, kas ticis slēpts).
izvilkt dienasgaismā atklāt, darīt zināmu (parasti, ko tādu, kas ticis slēpts).
rakt augšā Atklāt, darīt zināmu.
aptīrīšana Atkritumu, netīrumu u. tml. aizvākšana (parasti organizēta); darbība --> aptīrīt (1).
nepalikt parādā Atlīdzināt, atdarīt ar labu.
nepalikt parādā Atlīdzināt, atdarīt ar ļaunu; atriebties.
atlīdzīt Atlīdzināt, atmaksāt, atdarīt.
atsitināt Atlocīt; padarīt apģērbu vaļīgāku.
atvēle Atļauja (ko darīt).
atbrīvojums Atļauja nepildīt kādus pienākumus, saistības, kaut ko nedarīt.
concedo Atļauju, piekrītu.
palaist Atļaut (kādam) piedalīties, iesaistīties (kādā darbībā, pasākumā), atļaut (kādam) ko darīt.
atvēlēt Atļaut (ko darīt).
izbrīvēt Atļaut (ko darīt).
palaist vieglāk atļaut (ko) darīt pavirši, rīkoties brīvi.
atbrīvot atļaut nepildīt (kādus pienākumus, saistības), nedarīt (ko); pārtraukt darba attiecības (ar darba ņēmēju).
atbrīvēt Atļaut, atvēlēt, padarīt brīvu, pieejamu.
tiesisks darījums atļautā kārtā izdarīta darbība tiesisku attiecību nodibināšanai, grozīšanai vai izbeigšanai.
iedrīkstēties Atļauties (ko darīt).
saulsardzene Atmateņu dzimtas ģints ("Lepiota"), lapiņu sēne ar zvīņainu cepurīti un pagaru kātiņu, ap kuru atrodas gredzeni, >50 sugu, Latvijā konstatēts 10 sugu.
lapiņsēne Atmateņu rindas dzimta, sēne, kurai cepurītes apakšpusē starveidā ir izvietotas plātnītes, kur veidojas sporas; pēc jaunākā sistemātiskā iedalījuma sadalīta atmateņu dzimtā (Latvijā 38 sugas, vērtīgas ēdamās sēnes) un mušmiru dzimtā (Latvijā 14 sugu, gk. indīgas sēnes).
bārkstmale Atmateņu rindas tīmekleņu dzimtas sēņu ģints ("Hebeloma"), sēņu cepurīte dzeltenpelēka līdz sarkanbrūna, lipīga, reizēm zvīņaina, ar ieritinātu, it kā aizlauztu malu, Latvijā konstatētas 9 sugas.
šķiedrgalvīte Atmateņu rindas tīmekleņu dzimtas sēņu ģints ("Inocybe"), Latvijā konstatētas 28 sugas, sēne (parasti neēdama) ar dzeltenbrūnu, šķiedrainu cepurīti.
atmērēt Atmērīt.
atmērot Atmērīt.
mikrometeorītu erozija atmosfēras neieskautu planētu, pavadoņu un asteroīdu virsmas lēna erozija, ko rada mikrometeorītu triecieni pret to virsmu; rezultātā veidojas regolīts.
atkrist Atmuguriski krītot, pēkšņi nonākt sēdus vai guļus stāvoklī; pēkšņi atsēsties, atgulties (nespēkā, nogurumā).
atspraidīt Atplest, iespraužot kaut ko pa vidu, padarīt platāku.
atplūskāt Atplūskāt labību - attīrīt (atberzt) graudus no pelavām un piemaisījumiem.
otium post negotium atpūta pēc padarītā darba.
atrauja Atraujas darīt - kaitēt.
ņaidzīt Ātri (kaut ko) darīt.
traukties kājās ātri celties, parasti, lai sāktu ko darīt.
drisnīt Ātri darīt (kaut ko).
švailēt Ātri darīt.
švilīt Ātri darīt.
guldzīt Ātri ēst, rīt lielus kumosus.
iemočīt Ātri izdarīt (ko).
pārķerstīt Ātri kaut ko darīt (piemēram, slaucīt).
nogumžāt Ātri norīt.
nelikt lūgties ātri piekrist (ko darīt).
gumžāt Ātri rīt.
krausēt Ātri rīt.
mesties Ātri sākt (ko darīt); ātri doties (ko darīt).
raust ātri skriet; darīt kaut ko ar ātrām kustībām.
verdēt Ātri un enerģiski kaut ko darīt.
dripelēt Ātri un neapdomīgi kaut ko darīt.
žeperēt Ātri un neapdomīgi kaut ko darīt.
pļorkāt Ātri un pavirši darīt (kādu darbu).
sapļuderēt Ātri un pavirši padarīt (kādu darbu).
derbelēt Ātri un slikti kaut ko darīt.
traukt Ātri virzīties (par cilvēkiem); ātri, steigā doties, arī steigties (ko darīt); traukties.
traukties Ātri virzīties (par cilvēkiem); ātri, steigā doties, arī steigties (ko darīt).
sturbuļot Ātri, bet neapdomīgi kaut ko darīt.
sturbuļoties Ātri, bet neapdomīgi kaut ko darīt.
lingāt Ātri, ļoti veikli kaut ko darīt.
krešāties Ātri, neapdomīgi kaut ko darīt.
strebulēt Ātri, neapdomīgi, arī pavirši, steigā (ko) darīt.
sturbulēt Ātri, neapdomīgi, arī pavirši, steigā (ko) darīt.
sarīt Ātri, negausīgi apēst, arī ierīt (ko) lielākā daudzumā; ātri, negausīgi apēst, arī ierīt (kā lielāku daudzumu).
pažvidzināt Ātri, neilgu laiku, darīt (ko).
pārķarstīt Ātri, pavirši izdarīt.
skolderēt Ātri, steidzīgi kaut ko darīt.
steigšus Ātri, steidzoties, arī steigā (ko darīt, veikt).
nodrēbt Ātri, steigā padarīt, paveikt.
žurbīt Ātri, steigšus kaut ko darīt.
pazust ātri, strauji tikt ieņemtam (mutē), tikt norītam (par ko ēdamu).
izolīties Ātri, veikli paveikt, izdarīt (ko); izrīkoties, izkārtoties (piemēram, ar saimniecības darbiem).
atkosties Atriebties, atdarīt (parasti, pasakot ko dzēlīgu).
atgremot Atrīt (barību) no acekņa atpakaļ mutē un pamatīgi sakošļāt (par pārnadžiem).
pārgremāt Atrīt un pilnīgi sakošļāt (parasti par govīm).
atrijas Atrīta (parasti daļēji sagremota) barība ar ko daži dzīvnieki baro savus mazuļus.
Cepurītes salas apmetne atrodas Alūksnes ezera salā Cepurītē, atrastas bezripas (apmestās, gludās) un ripas keramikas lauskas, māla tīģeļa, lejamās formas fragmenti, bijusi apdzīvota 1. gt. - 2. gt. sākumā.
Zamečkas pilskalns atrodas Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā, ir 18 m augsts, savrups paugurs, postīts ar 1. pasaules kara ierakumiem, plakums — \~200 x 150 m, stāvās nogāzes mākslīgi padarītas vēl stāvākas, bijis apdzīvots līdz \~1.-2. gs.
Puncuļovas pilskalns atrodas Baltinavas novadā, paugurs starp Puncuļovas ezeru un upi, nogāzes mākslīgi padarītas stāvākas, plakums - 70 x 25 m, pēc dažu vēsturnieku domām šeit bijis "Ābelenes" novada centrs; Obeļevas pilskalns.
Slaidēnu pilskalns un apmetne atrodas Birzgales pagastā starp Slaidēnu un Pilskalnu mājām, Daugavas kreisajā krastā, ir reljefa pacēlums ko norobežo Daugava un strauta grava, plakums - 70 x 50 m, nogāžu augšdaļa mākslīgi padarīta stāvāka un izveidotas līdz 6 m platas terases, bijis apdzīvots līdz \~10. gs.; pilskalna dienvidu un dienvidrietumu pakājē konstatēta apmetnes vieta (~100 x 150 m) ar 0,5 m biezu kultūrslāni.
Ķetu pilskalns atrodas Dzērbenes pagastā pie Ķetu mājām, līdz 15 m augsts paugurs, kura nogāzes mākslīgi padarītas stāvākas, plakums - ovāls 65 x 45 m, bijis apdzīvots līdz \~10 gs.
Saterlendas ūdenskritums atrodas Jaunzēlandes Dienvidsalas dienvidrietumos (angļu val. "Sutherland Falls"), augstums - 580 m, krīt šaurā strūklā no Kvila ezera.
Stanovišķu pilskalns atrodas Kastuļinas pagasta Stanovišku ciemā, ir garena, \~20 m augsta paugura augstākā daļa, plakums - \~50 x 30 m, nogāzes augšdaļā mākslīgi padarītas stāvākas, rietumu nogāze nocietināta ar grāvi un valni, bijis apdzīvots līdz \~12. gs.
Šnepstu pilskalns atrodas Preiļu novada Rušonas pagasta Šnepstu ciemā, Preiļu-Aglonas ceļa kreisajā pusē, \~19 m augsts paugurs, tā nogāzes mākslīgi padarītas stāvākas, , plakums 80 x 60 m, atrastās senlietas liecina, ka bijis apdzīvots no vēlā bronzas laikmeta līdz vēlajam dzelzs laikmetam.
Šņepstu pilskalns atrodas Rušonas pagasta Šņepstu ciemā, ir savrups, \~19 m augsts paugurs, plakums - 80 x 60 m, rietumu un ziemeļu nogāzes mākslīgi padarītas stāvākas, postīts, izmantojot lauksaimniecības vajadzībām, rokot granti un ar mantu racēju rakumiem, bijis apdzīvots līdz 12. gs.
Skosu pilskalns atrodas Saukas pagastā, \~250 m uz dienvidiem no Skosu mājām, ir savrups, 15 m augsts, ziemeļu un dienvidu ir dabiski stāvas, lēzenākās mākslīgi padarītas stāvākas, bijis apdzīvots līdz \~12. gs.
Gīsbahas ūdenskritums atrodas Šveices vidienē ("Giessbach"), viens no augstākajiem (300 m) Eiropā, krīt 7 pakāpēs no Bernes Alpu kraujas Gīsbahas upītē pie ietekas Briencas ezerā (Reinas baseins).
Talsu pilskalns un senpilsēta atrodas Talsu ezera dienvidaustrumu krastā, ir \~30 m augsts paugurs, kura nogāžu augšdaļa mākslīgi padarīta stāvāka, plakums \~60 x 50 m, aptuveni 6 m zem plakuma līmeņa pilskalnu apliec terase, kas ziemeļu pusē pāriet \~80 m garā un 30 m platā priekšpils vietā.
Nogales muiža atrodas Talsu novada Ārlavas pagastā, kompleksā ietilpst pils, dārznieka māja, kalpu māja, alus darītava, krogs, 2 staļļi un parks ar dīķi, pils celta ap 1874. g. neorenesanses stilā, 20. gs. 80. gados pils restaurēta.
Spingu pilskalns atrodas Vaiņodes pagastā, ir \~15 m augsts paugurs, ko apliec upīte un purvājs, nogāzes mākslīgi padarītas stāvākas, plakums - 45 x 35 m, datējums nav zināms.
nosegt Atrodoties priekšā, pāri, virsū (kam), padarīt (to) nesaskatāmu.
traucēt Atrodoties, pārvietojoties (kur), apgrūtināt, arī padarīt neiespējamu (darbību, stāvokli); arī būt nepiemērotam (kādam, kam), neiederīgam (kur).
atkaut Atsitot (pret ko), padarīt neasu.
pulšķēt Atskanēt skaņai, kāda rodas kaut kam iekrītot ūdenī.
blūšķēt Atskanēt troksnim, kāds rodas, kad kaut kas liels un smags iekrīt ūdenī.
spalvot atspalvot, attīrīt no spalvām.
palaisties Atstāt (ko nedarītu), atteikties (no kā nodomāta); piekāpties, padoties, arī pakļauties.
lidojuma absolūtais augstums attālums pa vertikāli no gaisakuģa līdz vidējam jūras līmenim; nosaka ar barometrisko augstuma mērītāju, zinot atmosfēras spiedienu virs jūras līmeņa.
ģeodēziskā bāze attālums starp diviem apvidū fiksētiem punktiem, kas izmērīts ar augstu precizitāti un tiek izmantots triangulācijas līniju garuma noteikšanā.
pamanīties attapīgi, veikli rīkojoties, pagūt vai spēt (ko izdarīt); [izmanīties]{s:1543}
izmanīties Attapīgi, veikli rīkojoties, pagūt vai spēt (ko izdarīt).
āķīgs Attapīgs, atjautīgs, arī viltīgs; tāds, kas ir spējīgs sagādāt dažādus pārsteigumus, izdarīt ko negaidītu, veikli izmantojot situāciju, faktus (par cilvēku).
liegties Atteikties (ko darīt).
ķirģināt Atteikties darīt to, kas solīts.
aizbildināties Atteikties, izvairīties (minot kāda iemeslu).
atstarošanās Attiecība starp starojuma plūsmu, ko virsma atstaro, un plūsmu, kura uz šo virsmu krīt.
Zemes albedo attiecība starp Zemes atstaroto enerģijas daudzumu un visu no Saules uz Zemi krītošās staru enerģijas daudzumu.
varas attiecības attiecības, kurās vienai personai (grupai) ir sociāli noteicoša vara pār otru, un pirmā spēj likt otrai personai (grupai) darīt to, ko tā vēlas.
spert soļus attiecīgi rīkoties, attiecīgi darīt ko, arī izmantot attiecīgus līdzekļus.
nožēla Attieksme, kam raksturīga žēluma izjūta un ko izraisa neapmierinātība (par ko izdarītu, notikušu).
sakulstīt attīrīt (linus, lielāku daudzumu).
boldarēt Attīrīt kartupeļus no smiltīm.
izspaļot Attīrīt linus no spaļiem.
izskulbīt Attīrīt no (sīkākiem) zariem (stumbru, resnākos zarus); izcirst, nocirst (sīkākos) zarus.
izšķīnot Attīrīt no krūmiem.
noskaidrot Attīrīt no piemaisījumiem, padarīt caurspīdīgāku.
atputekļot Attīrīt no putekļiem.
atsēnalot Attīrīt no sēnalām (graudus).
sagrūbāt attīrīt no sēnalām un noapaļot miežu graudus.
nosūnot Attīrīt no sūnām.
saplānīt Attīrīt no zāles kādu vietu ūdenstilpē.
izmatot Attīrīt sviestu no dažādiem netīrumiem, piemēram, matiem, spalviņām.
matot Attīrīt sviestu no dažādiem netīrumiem, piemēram, matiem, spalviņām.
atpost Attīrīt.
filtrventilācija Attīrīta gaisa pievade ar ventilatoriem caur filtrēšanas iekārtām.
sukvilna Attīrīta un izsukāta vilna, kas nav apstrādāta ķemmašīnā.
iztīrīties Attīrīties (2).
atkrāsoties Attīrīties no krāsām.
nomēsloties Attīrīties.
kailāda Attīrīts ādas pusfabrikāts, pamatāda, ko iegūst jēlādu sagatavošanas procesos.
brucelergīns Attīrīts brucellu kultūras nukleoproteīnu komplekss, kom lieto ādas raudzēm brucelozes diagnostikā.
vindele Attīrīts medus.
vindelis Attīrīts medus.
ģerbumi Attīrīts meža gabals.
PPD Attīrīts proteīna atvasinājums (angļu "purified protein derivative").
kristālcukurs Attīrīts smalkais cukurs ar izteiktu kristālisku struktūru.
pārasināt Attrīt (2).
neiejaukšanās Atturēšanās ko darīt, lai ietekmētu (kā, piemēram, norisi, darbību).
neuzbāzīgs Atturīgs; tāds, kas neuzplijas; tāds, kas nav uzkrītošs.
atdzīt Atvairīt (domas, atmiņas u. tml.).
aiztriekt Atvairīt (domas, jūtas), atbrīvoties (no tām); aizdzīt.
aiztraukt Atvairīt (domas, jūtas), atbrīvoties (no tām).
atbīdīt Atvairīt (domas), atlikt (ko) uz vēlāku laiku.
aiztrenkt Atvairīt (domas).
izkulties (cauri) sveikā atvairīt (ko nepatīkamu), izkļūt (no grūta stāvokļa).
atgaiņāt Atvairīt (piemēram, atmiņas, miegu).
atgainīt Atvairīt (piemēram, atmiņas, miegu).
atgaiņāties Atvairīt (uzbrucēju).
apdūmot Atvairīt, arī apdullināt ar dūmiem.
atsargāt Atvairīt, nelaist (ko) klāt.
atsakauties Atvairīties, atgaiņāties (no dzīvniekiem).
zibināt zobus atverot un aizverot muti (runājot, smejoties u. tml.), padarīt redzamus zobus.
uzvāzt Atvērt, atdarīt, attaisīt.
atkaut Atvilt, padarīt neuzticīgu.
sapūst Atvirzīt virs kādas vietas mākoņus, no kuriem izkrīt (lietus, sniegs, krusa) - par vēju.
piekrītot Atzīmēt ar krītu (piemēram, piefiksēt uz parādu dēļa).
koļīties Atzīties izdarītajā noziegumā.
kolotsja Atzīties izdarītajā noziegumā.
nokoļīties Atzīties izdarītajā.
noskaldīt Atzīties izdarītajā.
skaldīties Atzīties izdarītajā.
putnactens audekls, kuru aužot veidojas reljefs raksts ar bedrītēm.
satinēšana Auduma, papīra, ādas u. c. materiālu apstrāde ar veltņiem, lai tā virsmu padarītu gludu un spožu.
vidējais koks audzes vērtējuma rādītājs, ko izsaka ar novērtētās audzes aprēķinātajām vai uzmērītajām vidējām dimensijām - augstumu, caurmēru un tilpumu.
epitīmija Audzinošs sods; grēciniekam liek darīt tādus dievbijīgus darbus, kas viņam atgādinātu viņa grēcīgos ieradumus un palīdzētu atradināties no tiem.
kranioklāzija Augļa galvaskausa sadragāšana ar kranioklastu, lai dzemdības padarītu iespējamas.
atveroņi Augļi, kas nogatavojoties atveras, augļa segai pārdaloties, pārplīstot, vai vāciņam nokrītot.
atsveķošanas brūce augošos skujkokos (priedē, eglē, ciedrā) secīgi izdarītu ievainojumu (atsveķošanas sānteku) kopa.
Kinabals Augstākais kalnu masīvs Austrummalaizijā, Kalimantānas salas ziemeļos, Krokera grēdā, augstums - 4101 m, granīti un granodiorīti, nogāzes saposmotas.
kumacejvēzis Augstāko vēžu kārta ("Cumacea"), ķermeņa garums parasti - <1 cm, reti - līdz 3,5 cm, gk. jūrās, dažas sugas saldūdeņos, dzīvo ierakušās mīkstā gruntī, reizēm naktī peld, ēd detrītu un apauguma mikroorganismus, \~600 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga, kas samērā reti sastopama jūrā Kurzemes piekrastē; kumaceja.
triple-double Augsts basketbolista rezultativitātes radītājs viena spēlē: iegūti vismaz 10 punkti, izdarītas vismaz 10 rezultatīvas piespēles un izcīnītas vismaz 10 atlēkušās bumbas, respektīvi, trijos aktivitāšu veidos sportista rezultativitāte izsakāma ar divciparu skaitli.
augstumrādītājs Augstummērītājs.
Jonišķu svīta augšdevona Famenas stāva stratigrāfiskā vienība Latvijas dienvidrietumu daļā, biezums - 8-14 m, veido zaļganpelēki, plankumaini, viļņoti lēcveida dolomīta slāņi, kas mijas ar organogēni detrītiskas struktūras dolomītiem.
Skaistkalnes ģipšakmens atradne augšdevona Salaspils svītas ģipšakmens iegula Bauskas novada Skaistkalnes un Bārbeles pagastā, platība - 143,7 ha, derīgā slāņkopa (ģipšakmens, dolomītģipsis, dolomīts, domerīts, māls) 11,8-13,6 m bieza, tā ieguļ zem pazemes ūdeņu līmeņa, segkārta 8,6-19,2 m bieza, netiek izmantota.
cenomāns Augšējā krīta apakšējais nodalījums, sastāv no smiltīm un merģeļainiem kaļķiem.
senons Augšējās krīta formācijas nodalījums ar bieziem baltā krīta nogulumiem Dānijā un Ziemeļvācijā, bet citur arī kaļķakmeņiem, merģeļiem, smilšakmeņiem u. c. iežiem.
laterītaugsnes Augšņu grupa, kam profilā ir laterīta horizonts.
Pirgu horizonts augšordovika stratigrāfiskā vienība Austrumeiropas platformas ziemeļrietumu daļā, Latvijas teritorijā biezums - 3,4-85 m, nodalīta Ziemeļigaunijā, stratotipiskā reģionā Pirgu upes baseinā sastāv no 48 m bieziem pelēkiem aļģu vai mālainiem un detrītiskiem kaļķakmeņiem.
līķtrose Augu vai sintētiskās šķiedras trose (parasti - trīsgrīstu), ko piešuj pie buras malām, lai padarītu tās izturīgākas.
ginks Augu valsts sēklaugu apakšvalsts kailsēkļu nodalījuma klase ("Ginkgoopsida"), cēlusies no sēklpapardēm, atliekas atrastas perma nogulumos līdz krīta periodam.
murdīt Auklējot darīt pāri (parastī mīļdzīvniekam).
lūlināt Auklēt, šūpot; lutināt; darīt skaistu.
lullot Auklēt, šūpot; lutināt; darīt skaistu.
rasols Aukstais ēdiens - salāti, kas gatavoti no vārītas vai ceptas gaļas, vārītiem dārzeņiem (piemēram, kartupeļiem, bietēm), olām un skābētiem vai marinētiem gurķiem, pievienojot krējumu vai krējumu ar majonēzi un garšvielas.
ausēt Ausīt - ar koka karoti smeļot un lejot atpakaļ, dzesēt, lai nepārvārītu ēdienu.
austra Ausma, rīta blāzma.
svīst Aust (par rīta gaismu); sākties, iestāties (par rītu, dienu).
šust Aust (par rīta gaismu).
sviesties Aust (par rīta gaismu).
austersēne Austeru sānause ("Pleurotus ostreatus") - lapiņu sēne ar brūngani pelēcīgu cepurīti un īsu, tievu kātiņu.
Ausma Austra - rītausmas dieviete senlatviešu mitoloģijā.
subsolans Austrenis, rītenis.
Austrs Austriņš, rīta zvaigzne.
orientālisms Austrumniecisks kolorīts.
adorācija Austrumnieku paradums godināt valdniekus kā dievus, krītot viņu priekšā ceļos.
rītinieks Autobuss, kas kursē no rītiem.
dvorņiks Automašīnas logu tīrītāji.
sikometrs Automātisks papīra mitruma mērītājs, kura darbība pamatojas uz papīra dielektriskās konstantes izmaiņām (no 2,0-3,5 sausam papīram un līdz 81,7 ūdenim).
eksponometrs Autonoma vai fotoaparātā iebūvēta ierīce atstarota, krītoša vai impulsa apgaismojuma mērīšanai, lai noteiktu optimālos eksponēšanas parametrus (eksponēšanas ilgumu un objektīva diafragmas lielumu).
sildeit ķeiseli auzu miltu ķīseli vārīt.
salsifija Auzu sakne - divgadīgs kurvjziežu dzimtas augs, saknes lieto pārtikā kā piedevu zupām, pīrāgu pildījumam un vārītas kā ziedu kāpostus.
kaļķošanas līdzekļi avotkaļķi, dedzinātais kaļķakmens, dedzinātie dolomīta milti, filtrkaļķis (lauku, dārza platībām), krīts (pakaišu kūdras skābuma neitralizācijai segtajās platībās).
azbodiatomīts Azbozurīts.
azbotrepels Azbozurīts.
Harmonya axiridis Āzijas mārīte.
atbadīt Badot (ko), padarīt neasu (rīku, ar ko bada).
izbagarēt Bagarējot viscaur padziļināt, iztīrīt.
miltaiņš Bagāts ar cieti un vārītā veidā irdens (par kartupeļiem).
bīdīt Baidīt, padarīt tramīgu.
bīdināt Baidīt; biedināt, darīt uzmanīgu.
didināt Baidīties, neuzdrīkstēties kaut ko darīt vai uzsākt; vienam otru velti gaidīt.
beirītis Bairītis, Bavārijas alus šķirne (parasti pudelēs).
atbakstīt Bakstot (ko), padarīt neasu (to, ar ko baksta).
izbakstīt Bakstot iztīrīt.
izbakstīt Bakstot padarīt viscaur caurumainu.
izkrepināt Bakstot tīrīt.
krepināt Bakstot tīrīt.
aturbināt Bakstot, rakņājot atdarīt.
aizbakstīt Bakstot, spiežot (ko iekšā), aizdarīt (spraugu, caurumu); izlabot (ko), aizpildot spraugu, caurumu.
Misas meteorīts Baldones meteorīts.
baltināt Balsināt - padarīt baltu, tīru (sienu, griestus, parasti ar krītu, kaļķiem).
baltēt Balsināt, darīt baltu.
izbalsināt Balsinot padarīt viscaur baltu, tīru.
balsošana pa pastu balss nodošana ar pasta starpniecību, ko var izdarīt zināmu laiku pirms vēlēšanu dienas, kā arī vēlēšanu dienā.
glotogrāfija Balss saišu kustību pierakste elpošanas un runāšanas laikā; parasti tiek mērīti kustību ģenerētie elektriskie potenciāli.
atpakaļgaitas lukturītis baltas gaismas lukturītis, kas automātiski ieslēdzas, transportlīdzeklim braucot atpakaļgaitā.
hloramīns B balts, kristālisks pulveris, šķīst ūdenī; lieto roku dezinfekcijai, arī iprīta neitralizēšanai, ja tas nokļuvis uz ādas.
ornithogalum Baltstarītes.
iebalzamēt Balzamējot padarīt (miruša cilvēka vai beigta dzīvnieka ķermeni) ilgi saglabājamu.
tekošais rēķins banku operācijas forma ar beztermiņa ieguldījumu - klients (ieguldītājs) var noņemt naudu no rēķina pēc savas vajadzības vai izdarīt papildieguldījumus.
mīkstbarība Barība (mājputniem), ko gatavo no miltiem ar pienu, piena sūkalām, gaļas buljonu vai ūdeni, piejaucot vārītus kartupeļus, sasmalcinātu sulīgo barību, zaļbarību, dzīvnieku valsts barību.
sibarīds Baudkārs cilvēks, izvirtulis; sibarīts.
cepurīšu sēnes bazīdiju sēņu rindas morfoloģiska grupa ("Agaricales"), kurā iekļauto sēņu augļķermeņiem ir cepurīte un kātiņš, kā arī mīksta, gaļīga (nevis sīksta, koksnaina) konsistence, 8 rindas un 17 dzimtas; galvenās ir beku, bērzlapju un lapiņsēņu dzimtas, to augļķermeņi diezgan lieli, gaļīgi, ātri sapūst.
spilīts Bāzisks paleotipa iezis, kas veidojies no bazalta sastāva lavas zemūdens izvirdumos; galvenie minerāli: albīts, hlorīts; zaļganpelēks.
baidēties Bažīties, uztraukties, šaubīties; uzmanīties, censties izvairīties (no kā nevēlama).
aizbāzīt Bāžot (ko) piepildīt, aizdarīt.
aizbāzt Bāžot (ko), piepildīt, aizdarīt vai aizsprostot.
dobīte Bedrīte (2).
dobulītis Bedrīte (2).
iedobe Bedrīte (vaigos, zodā).
iedobīte Bedrīte (vaigos, zodā).
pienaka Bedrīte govs pavēderē piena vēnā.
grebļa Bedrīte uz grebļaina ceļs.
philtrum Bedrīte virslūpas vidū.
iedobele Bedrīte, iedobīte.
krustu bedrītes bedrītēm līdzīgi padziļinājumi jostasvietas skriemeļu apovidū, sevišķi sievietēm.
botrijas Bedrītes vai rievas dažu lenteņu galvgalā, ar kurām tie piesūcas pie saimniekorganisma.
bēgt kā no uguns bēgt, izvairīties no kā nepatīkama.
šmugāt Bēgt, izvairīties.
bokstēt Bēguļot; vairīties; slapstīties.
atstāt Beigt (ko darīt, kam nodoties u. tml.).
lācīši Beku dzimtas ģints ("Leccinum"), sēņu augļķermeņi lieli, cepurītes diametrs - 3-30 cm, 22 sugas, Latvijā konstatētas 9 sugas, pie kurām pieder arī apšubekas un bērzubekas.
sviestbeka Beku dzimtas ģints ("Suillus syn. Ixocomus"), ēdama beka ar dzeltenbrūnu cepurīti, dzeltenu mīkstumu un stingru kātu, 41 suga, Latvijā konstatētas 7 sugas.
žultsbeka beku dzimtas ģints ("Tylopilus"), 19 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga, sēne (beka) ar brūnu cepurīti, baltu vai viegli sārtu mīkstumu un ļoti rūgtu garšu.
samtbeka Beku dzimtas ģints ("Xerocomus"), ēdama sēne ar brūngandzeltenu samtainu cepurīti, 19 sugu, Latvijā konstatētas 8 sugas.
parastā sviestbeka beku dzimtas sviestbeku ģints suga ("Suillus luteus"), priežu mikorizas ēdama sēne ar dzeltenbrūnu cepurīti, dzeltenu mīkstumu un stingru kātu; sviestbeka, arī sviesta beka.
apšu beka beku suga ("Boletus rufus"), ēdama sēne ar iesarkanu cepurīti.
beļašs Belašs – eļļā vārīts pīrāgs ar maltas gaļas pildījumu.
hauli Berberu sieviešu tērps no brīvi krītoša auduma, apjozts ar jostu un uz pleca sasprausts ar sprādzi.
bēriņš Bērītis.
ārlaulības bērni bērni, kas piedzimuši nekad laulībā nesastāvējušai sievietei vai kas dzimuši pēc 306 dienām, skaitot no mātes vīra nāves vai laulības šķiršanas, vai tās atzīšanas par neesošu, vai arī, ja izdarītais ieraksts par bērna tēvu ir anulēts.
ārlaulības bērns bērns, ko likums neatzīst par oficiālā laulībā dzimušu; bērns, kas piedzimis nekad laulībā nesastāvējušai sievietei vai kas dzimis pēc 306 dienām, skaitot no mātes vīra nāves vai laulības šķiršanas, vai tās atzīšanas par neesošu, vai arī, ja izdarītais ieraksts par bērna tēvu ir anulēts.
aizberzēt Berzējot aizvērt, aizdarīt.
izberzēt Berzējot iztīrīt, izslaucīt (parasti acis).
izrīvēt Berzējot iztīrīt.
noberzēt Berzējot notīrīt, nospodrināt, arī nogludināt (priekšmeta) virsmu, ārpusi.
nobružģāt Berzējot padarīt netīru.
izbraucīt Berzējot, braukot padarīt mīkstāku vai līdzenāku.
apbrucināt Berzējot, skalojot daļēji notīrīt, nolobīt (mizu), piemēram, jaunajiem kartupeļiem.
apbružāt Berzējot, skalojot daļēji notīrīt, nomazgāt.
krimilde Bērzlapju dzimtas pienaiņu ģints 6 sugu grupa, ēdamas sēnes ar pelēcīgi brūnu cepurīti un baltu kātu.
rudmiese bērzlapju dzimtas pienaiņu ģints divas sugas, ēdamas lapiņu sēnes ar dažādu toņu oranžkrāsas cepurīti, kam ir iezaļganas, koncentriskas svītras.
cūcene Bērzlapju dzimtas pienaiņu ģints suga ("Lactarius necator syn. Lactarius turpis"), sēne ar tumšu, zaļganbrūnu cepurīti.
saldūksne Bērzlapju dzimtas pienaiņu ģints suga ("Lactarius resimus"), ēdama sēne ar baltu cepurīti un resnu, baltu kātiņu.
parastais vilnītis bērzlapju dzimtas pienaiņu ģints suga ("Lactarius torminosus"), ēdama sēne ar rozā cepurīti un kātiņu.
šrubēt Berzt, tīrīt.
šrubīt Berzt, tīrīt.
dzīvucis Bērzu šampanietis - dzēriens, pa vidu starp alu, sidru un šampanieti: novecējušā alū ieliek no mizas daļēji attīrītu bērza zariņu, patur minūtes piecpadsmit vai nedaudz ilgāk, pa bērza zaru nāk putodams alus ārā, kad beidzot putot, iznāk viegls, šampanietim līdzīgs dzēriens.
atberzt Beržot dabūt nost, attīrīt; noberzt.
izšaravāt Beržot izmazgāt, iztīrīt.
izberzt Beržot iztīrīt (parasti no iekšpuses).
nošaravāt Beržot nomazgāt, notīrīt.
noberzt Beržot notīrīt, nospodrināt (priekšmeta) virsmu, ārpusi.
paberzt Beržot patīrīt, paspodrināt.
saberzt Beržot sasmalcināt; beržot padarīt viendabīgu, arī mīkstu.
pārberzt Beržot tīrīt, mazgāt u. tml. visu (kā) virsmu; beržot tīrīt, mazgāt u. tml. visu (kā) virsmu vēlreiz, no jauna. P, galdu.
attrīt Beržot vai nemākulīgi trinot padarīt neasu.
aizbetonēt Betonējot aizdarīt; betonējot padarīt nepieejamu.
vieglu roku Bez apdomāšanās, arī nežēlojot mantu, naudu (ko darīt).
adendrītisks Bez dendrītiem: noteiktas nervu šūnas spinālajos ganglijos.
tāpatēm Bez īpašas gatavošanās, piepūles, arī ne sevišķi rūpīgi; tā kā parasti (darīts, noticis).
zilā (arī tukšā) gaisā bez jēgas, bez mērķa, arī bez rezultāta (piemēram, ko darīt).
tukšā (arī zilā) gaisā bez jēgas, bez mērķa, arī bez rezultāta (piemēram, ko darīt).
nevilkt laiku garumā bez kavēšanās, iespējami ātrāk (ko darīt, veikt).
(ar) gariem zobiem Bez spraiguma, negribīgi (ko darīt).
pamanīties bez tīša nolūka paralēli citām darbībām paspēt izdarīt ko neveiklu
salangane Bezdelīgas Āzijas dienvidrītos, kuras savas ligzdas izklāj ar smalku zāli un tās apsiekalā; šīs ligzdas Ķīnā ēd kā lielu gardumu.
apbezdēt Bezdot padarīt smirdīgu.
nobezdēt Bezdot padarīt smirdošu.
raut (arī zagt) aci (arī acis) no pieres ārā (arī laukā) Bezizejā darīt neiespējamo.
džakāties Bezjēdzīi kaut kur atrasties un it kā kaut ko darīt.
dimetīlamīns Bezkrāsaina gāze ar ammonjaka smaku, atrodama siļķu sālījumā un netīrītā koka etiķī, kā arī rodas zivīm pūstot; iegūst no techniskā trimetīlamīna, vai vārot p-nitrosodimetīlanilīnu kopā ar sārmu.
bazariķ Bezmērķīga pļāpāšana, tīšs skandāls, lai novērstu uzmanību no tā laikā izdarītā nozieguma.
bizinēt Bezmērķīgi, arī steigā (ko) darīt.
aizklupinēt Bezpalīdzīgi aiziet (vairākkārt krītot).
šķūrēt Bīdīt, arī līdzināt, tīrīt, parasti ar šķūri.
vērt Bīdīt, celt, griezt u. tml. (piemēram, vāku, aizkaru, arī mēbeles, durvis) tā, lai (tie) nonāktu vēlamajā stāvoklī (piemēram, lai attiecīgā aile būtu vaļā vai ciet); šādā veidā padarīt (piemēram, priekšmeta, telpas) iekšieni vaļēju vai slēgtu.
aizbīdīt Bīdot aizdarīt, aizvērt; bīdīt ciet.
Subcoccinella vigintiquatuorpunctata biešu mārīte.
biekiezis Biezi savārīts ēdiens.
zirņu biezputra biezi savārīts zirņu ēdiens.
bieķīze Biezi savārīts, negaršīgs ēdiens.
tumēt Biezināt (šķidrumu), padarīt (to) tumīgu.
acs Biezputrā iespiesta bedrīte aizdara ielikšanai.
atvārīt Biezu vai sāļu ēdienu, pielejot ūdeni, vārīt otrreiz.
apdeldēt Bieži atkārtojot, padarīt neinteresantu.
nodeldēt Bieži lietojot, padarīt (piemēram, vārdu, izteicienu) parastu, apnīkstošu; nodrāzt 1(3).
nodrāzt Bieži lietojot, padarīt (piemēram, vārdu, izteicienu) parastu, apnīkstošu.
vazāt Bieži pieminēt (kādu) sarunās, avīžu rakstos (parasti nosodot, saistībā ar ko kompromitējošu); pārāk bieži lietojot (ko), padarīt (to) parastu, apnīkstošu.
iedauzīt Bieži sitot, iebaidīt, padarīt tramīgu.
turēt maku vaļā bieži, arī ilgstoši izdarīt maksājumus.
purināt Bieži, strauji kustināt (koku, krūmu, to zarus), cenšoties, piemēram, panākt, lai nokrīt augļi.
bijanos Biju bijanos - atbilde uz jautājumu "Kur tu biji?", lai ar humoru izvairītos no konkrētas atbildes.
iebikstīt Bikstot padarīt bailīgu, tramīgu (dzīvnieku).
biķerīši Biķerītis.
duplets Biljarda spēlē - bumbas trāpījums citai bumbai, kura, atsitusies pret apmali un atripojusi no tās nost, iekrīt makā.
goniometrs biomehānikā - ierīce, ar ko mērīt leņķus, kas rodas locītavās, cilvēkam kustoties.
piebārstīt Birstot, krītot (kam) lielākā daudzumā, tikt pilnīgi vai daļēji pārklātam (ar to).
kriminālnodarījums Bīstams ar nodomu vai aiz neuzmanības izdarīts nodarījums (darbība vai bezdarbība), kurš paredzēts Krimināllikumā un par kura izdarīšanu draud kriminālsods; noziedzīgs nodarījums.
bizmaniņa Bizmārīte.
jādelēties Blandīties, klīsta pa pasauli; nedarbus darīt.
atbala Blāzma, atsarkums (pie debess); bāla, sarkanīga rīta vai vakara gaisma.
kaķoties Blēņoties, niekoties, drusku ko padarīt.
izblietēt Blietējot padarīt pilnīgi blīvu, izlīdzināt.
pieblietēt Blietējot saplacināt, padarīt blīvu, līdzenu.
bendēt Bojāt, padarīt nederīgu lietošanai (piemēram, ierīci, darba rīku).
dīrāt Bojāt, plēst; darīt pāri.
čakarēt Bojāt; traumēt; darīt pāri.
neiroborelioze Borelioze, kas izraisa nervu sistēmas traucējumus; visbiežāk izpaužas ar meningītu, kraniālo neirītu vai radikulopātiju, var arī kombinēties.
pappus Botānikā kurvjziežu un baldirānu dzimtas augiem pūkainas, sausas kausiņa atliekas pie augļiem krītamā širmja veidā, izplatīšanās līdzekļi šiem augiem.
sabradāt Bradājot (pa ko, pāri kam), padarīt (to), parasti ļoti, viscaur, slapju, netīru.
nopļekatāt Bradājot notraipīt, padarīt netīru; nobradāt, nomīdīt; nopļekāt.
nopļekāt Bradājot notraipīt, padarīt netīru.
salāčot Bradājot notraipīt, padarīt slapju, netīru.
izbradāt Bradājot padarīt nelīdzenu, grumbuļainu.
brālimreize Brāļa kārta, reize (ko darīt, ko saņemt u. tml.); brāļamreize.
brāļamreize Brāļa kārta, reize (ko darīt, ko saņemt u. tml.).
pākšņi Brandži - svaigi, ar pākstīm novārīti zirņi vai pupas.
bļorrāt Braucot pa slapju, dubļainu ceļu, bojāt (to), darīt grambainu, (iešanai, braukšanai) grūti izmantojamu.
izbļorrāt Braucot pa slapju, dumbrainu ceļu, padarīt (to) viscaur dubļainu, nelīdzenu; izdangāt.
moļļāt Braucot, piemēram, pa slapju, dubļainu ceļu, vietu, darīt nelietojamu, bojāt (ceļu, vietu).
muļļāt Braucot, piemēram, pa slapju, dubļainu ceļu, vietu, darīt nelietojamu, bojāt (ceļu, vietu).
izbraukāt Braukājot padarīt nelīdzenu (parasti ceļu).
nobraucīt Braukot (gar ko, pa ko), notīrīt.
kvasija Brazīlijā un Austrumāzijā sastopams koks, kura koksne satur indes kvasīnu un kvasolu, ko izmanto farmācijā, medicīnā un augu aizsardzībā; Surinamas kvasijas mizu agrāk lietoja alus darītavās apiņu vietā, arī pret cērmēm, citiem tārpiem un slimībām.
sabrist Brienot (pa ko, pāri kam), padarīt (to), parasti ļoti, viscaur, slapju, netīru.
breitiņš Brītiņš.
brītīns Brītiņš.
brīvais Brīvās krišanas paātrinājums - paātrinājums, ko iegūst ķermenis, krītot uz Zemi no neliela augstuma bezgaisa telpā.
vaļīns Brīvi krītošs (par apģērbu).
pļurzaks Brīvi krītošs apģērbs.
plastisks Brīvi krītošs, arī vijīgs (parasti par tērpu, audumu).
vaļīgs Brīvi krītošs, nepieguļošs (par apģērbu); tāds, kas pēc lieluma un formas pilnīgi nepiegul kājām (par apaviem).
spēles mērītājs brīvkustības mērītājs
svinīgs solījums brīvprātīga apņemšanās izdarīt kaut ko tādu, ko neparedz sabiedrības vai reliģiskās organizācijas prasības.
samarieši Brīvprātīga organizācija, kas palīdz tiem, kas nonākuši izmisumā vai grib izdarīt pašnāvību.
mielags Brokastis agri no rīta, pirms darba uzsākšanas; arī uz darbu līdzi ņemamais ēdiens.
sakaut Bruņotā sadursmē padarīt (pretinieku) nespējīgu turpināt cīņu.
nobružāt Bružājot, nevērīgi lietojot, padarīt ļoti neizskatīgu.
pabružāt Bružājot, nevērīgi lietojot, padarīt neizskatīgāku.
sabalansēts budžets budžets, kurā izdevumi precīzi sakrīt ar ieņēmumiem.
frikadeles Buljonā vārītas maltas gaļas lodītes.
Buļi Buļu iezis - krauja Braslas labajā krastā, \~2,5 km augšpus ietekas Gaujā, Krimuldas novada Krimuldas pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, to veido augšdevona Gaujas svītas sarkanīgie smilšakmeņi; augšgalā krauja sastāv no 2 pakāpēm: apakšējā ir 12-15 m augsta, vertikāla siena, augšējā - lēzenāka, 3-10 m augsta; lejasgalā izrobotās sienas augstums - 8-10 m; 2-4 m virs ūdenslīmeņa ir slīpslāņotu smilšakmeņu kārtas ar fosforītu un fosfātu mālu oļiem un bruņuzivju fosīlijām; piekājē izveidojies \~5 m augsts divpakāpju ūdenskritums.
killēšana Buras pakaļējās malas drebēšana, ja bura nostādīta tā, ka tās virziens gandrīz sakrīt ar vēja virzienu.
govs halze burāšanas manevrs, stiprā laikā burājot pie vēja, lai pārietu uz otru halzi, jahtas priekšgalu negriež pret vēju, bet, strauji nokrītot no kursa, vējam pagriež heķi, notiek halzēšana, un, turpinot griešanos, uzņem vajadzīgo kursu.
pļikstēt Burbuļot, pliukšķēt lietus pilieniem krītot peļķē.
bļorkstēt Burbuļot, radīt burbuļošanai līdzīgu troksni, arī troksni, kāds rodas vairākiem priekšmetiem iekrītot ūdenī.
bubelēt Burties un šo to darīt.
salikšana Burtu komplektēšana vārdos, rindās un lappusēs; var izdarīt ar rokām (mūsdienās reti), no 19. gs. b. - ar rindu liešanas mašīnām (linotipiem), tagad gk. ar fotosalikumu, tekstu ierakstot datora atmiņā un ar datoru vadot salikšanas mašīnu, vai izdrukājot uz caurspīdīgas pamatnes, no kuras izgatavo iespiedformu.
šprīttakelējums Buru peldlīdzekļa virsklāja aprīkojuma veids, kad jahtai ir četrstūraina bura, bet nav gafeles, lai bura nesaplaktu, tai pa diagonāli iet šprītbomis.
fordevinds Burukuģa kurss, kas sakrīt ar vēja virzienu.
iedaris Burvis, kas citiem var nodarīt ļaunu.
neredzene Burvju cepure, kas padarītu neredzamu.
izburzīt Burzot padarīt viscaur mīkstāku, arī tīrāku.
saburzāt burzot padarīt, parasti viscaur, negludu.
saburžināt burzot padarīt, parasti viscaur, negludu.
saburzīt Burzot padarīt, parasti viscaur, negludu.
stāvēt (kāda) varā būt (kāda) varā (piemēram, ko darīt).
jemties Būt ar mieru darīt (ko), solīties darīt (ko).
drīkstēt Būt ar tiesībām (ko darīt); būt tādam, kam ir atļauts.
kā uz sēkļa izsviests būt bezizejas stāvoklī, neziņā, ko darīt, kā rīkoties.
kā uz sēkļa izmests būt bezizejas stāvoklī, neziņā, ko darīt, kā rīkoties.
būt uz strīpas, arī būt strīpā Būt gatavam, spējīgam ko darīt.
izdoties Būt iespējai (kādam ko izdarīt).
izadoties Būt iespējai ko izdarīt, paveikt; norisināties tā, kā iecerēts.
būt (kāda) spēkos (retāk spēkā) būt iespējai, līdzekļiem (ko darīt, veikt).
izdoties Būt iespējamam (kādam ko, piemēram, izdarīt, paveikt).
atmaksāties Būt izdevīgi (kam ko darīt).
nezināt, kur likties Būt nemierīgam, satrauktam, nespēt nomierināties un nezināt, ko darīt, uz kurieni iet.
domāt Būt nolūkam, nodomam, gribēt, arī paredzēt, gatavoties (ko darīt).
turēties Būt novietotam, atrasties (kur) tā, ka nekrīt, negāžas, paliek vēlamajā vietā (parasti par priekšmetiem).
attaisnot Būt par apstākli, faktoru, kas pieļauj ko darīt.
rosināt Būt par cēloni tam, ka (kādam) rodas griba, vēlēšanās, slieksme (ko darīt).
kārdināt Būt par cēloni tam, ka (kādam) rodas spēcīga tieksme, vēlēšanās (pēc kā, ko darīt).
likt Būt par cēloni tam, ka (kāds) ir spiests, izjūt nepieciešamību (ko darīt, kā rīkoties).
urdīt Būt par cēloni tam, ka (kāds) izjūt neatlaidīgu vēlēšanos, nepieciešamību (ko darīt, veikt).
iegāzt Būt par cēloni tam, ka (kas) gāžas un iekrīt (kur iekšā).
nopūst Būt par cēloni tam, ka (kas) novirzās (nost no kā) tā, ka nokrīt zemē, būt par cēloni tam, ka (kas) novirzās (nost no kā) un nokrīt (kur, uz kā u. tml.) - parasti par vēju.
sasist Būt par cēloni tam, ka (kas) tiek saplēsts, parasti pilnīgi, sabojāts, padarīts nelietojams.
sadauzīt Būt par cēloni tam, ka (kas) tiek, parasti pilnīgi, saplēsts, sabojāts, padarīts nelietojams.
izgāzt Būt par cēloni tam, ka izkrīt (no kurienes, kur u. tml.).
liegt Būt par cēloni tam, ka nav iespējams (ko darīt).
ļaut Būt par cēloni tam, ka rodas iespēja, labvēlīgi apstākļi (piemēram, ko darīt, izpaust).
piekaisīt Būt par cēloni tam, ka, birstot, krītot (kam) lielākā daudzuma, tiek (kas) pilnīgi vai daļēji pārklāts (ar to).
dzēst Būt par cēloni, ka (kas) kļūst nesaskatāms vai grūti saskatāms, padarīt (ko) nesaskatāmu vai grūti saskatāmu.
kavēt Būt par cēloni, kas traucē (kādu ko darīt), rada šķēršļus (kādam viņa darbībā).
mēgt Būt parastam, vispārpieņemtam (ko darīt).
gulēt uz ausīm būt pasīvam, nedarīt vajadzīgo.
nostundēt Būt punktuālam, saskaņot laiku lai kaut ko darītu vienlaicīgi.
dabūt Būt spiestam (ko darīt, izjust).
paspēt Būt tādā stāvoklī, kad ir iespējams (ko izdarīt) pirms kādas citas, tūlīt sekojošas darbības.
durstīt Būt tādai sāpju sajūtai, it kā kāds izdarītu atkārtotus sīkus dūrienus ar ko asu.
dziedināt Būt tādam, kam ir spēja darīt veselu, novērst slimību (par ārstniecības līdzekļiem, to īpašībām).
tiekties Būt tādam, kam ir tieksme (piemēram, ko darīt, sasniegt, iegūt, izmantot), izjust nepieciešamību (pēc kā).
svārstīties Būt tādam, kas atrodas svārstībā (1); būt tādam, kas spēj izdarīt svārstības.
varēt Būt tādam, kuram ir fiziska vai psihiska īpašība, šādu īpašību kopums, arī darbības, stāvokļa ievirze, kas rada iespēju ko darīt, veikt, arī uztvert ko, reaģēt uz ko (par dzīvām būtnēm); arī spēt (1), prast.
spēt Būt tādam, kuram ir psihiska vai fiziska īpašība, šādu īpašību kopums, kas rada iespēju ko darīt, veikt, arī uztvert ko, reaģēt uz ko (par cilvēkiem); arī varēt (1).
nobirdināt Būt tādam, no kā atdalās un nokrīt (augu daļas) - par augiem.
nobirt Būt tādam, no kā atdalās un nokrīt (parasti visas lapas, arī visi ziedi, augļi) - par augiem.
nomest Būt tādam, no kā, mainoties apspalvojumam, apmatojumam, ragiem, ādai, atdalās (vecās spalvas, apmatojums, ragi, āda); būt tādam, kam (parasti lapkritī) nokrīt (lapas).
mest Būt tādam, no kā, mainoties apspalvojumam, apmatojumam, ragiem, ādai, atdalās vecās spalvas, mati, ragi, āda; būt tādam, kam (parasti lapkritī) nokrīt lapas.
pilēt Būt tādam, no kura (kas) atdalās un krīt, tek pa pilieniem.
lāsēt Būt tādam, no kura pil, krīt ūdens lāses, pilieni (piemēram, par jumtu).
lāsot Būt tādam, no kura pil, krīt ūdens lāses, pilieni (piemēram, par jumtu).
atlikt Būt tikai vienai iespējai (ko darīt).
uzmanīties Būt uzmanīgam, piesardzīgam, lai izvairītos (no kā nevēlama).
sulfasalazīns C11H12N4O3S, antibakteriāls sulfonamīda atvasinājums; lieto viegla vai vidēji smaga čūlainā kolīta, kā arī reimatoīdā artrīta ārstēšanā.
oksifenbutazons C19H20N2O3, fenilbutazona atvasinājums ar tam līdzīgu toksiskumu, pretiekaisuma, pretsāpju un pretdrudža darbību; lieto artrīta, podagras un līdzīgu slimību ārstēšanā.
reskripts Cariskajā Krievijā - vispārējai zināšanai publicēta cara vēstule pavalstniekam, kurā tika izteikta pateicība par izdarītiem pakalpojumiem, paziņots par apbalvošanu utt.
caurlaidības koeficients cauri videi izgājušās starojuma plūsmas attiecība pret starojuma plūsmu, kas krīt uz vides virsmas.
mikrocaurulītes Caurītes - šūnas balsta struktūras; veido arī dalīšanās vārpstu, skropstiņas, viciņas un centriolas.
mikrotubuļi Caurītes - šūnas balsta struktūras; veido arī dalīšanās vārpstu, skropstiņas, viciņas un centriolas.
celīnu tīrīt celīnu notīrīt.
blamierēt Celt neslavu, publiski darīt (kam) kaunu; apvainot; niecināt.
blamēt Celt neslavu, publiski darīt (kam) kaunu.
okluzivpesārijs Celuloīda, cietas gumijas vai sudraba aizsargcepurīte dzemdes noslēgšanai (pret grūtniecību).
iekšējā situācija ceļi, grāvji, trases instrumentāli uzmērīto nogabalu robežās.
genufleksija Ceļu locīšana, pielūgšana krītot ceļos.
raudzīt Censties (ko darīt, īstenot); mēģināt.
lūkot Censties (ko darīt, īstenot).
vairīties Censties atvairīt (parasti nepatīkamas, domas, izjūtas u. tml.).
gainīt Censties atvairīt (piemēram, domas, jūtas, nogurumu); gaiņāt (3).
gaiņāt Censties atvairīt (piemēram, domas, jūtas, nogurumu).
gainīties Censties atvairīties (piemēram, no domām, jūtām, noguruma); gaiņāties (3).
gaiņāties Censties atvairīties (piemēram, no domām, jūtām, noguruma).
kapīties Censties atvairīties, tikt vaļā.
griezt ceļu (kādam) censties izvairīties no nesaskaņām, sadursmēm ar kādu, piekāpties, paklausīt (biežāk nolieguma teikumos).
maldīties kā pa tumsu censties ko izdarīt, paveikt bez pietiekamām zināšanām, bieži kļūdoties.
piršļāt Censties ļoti ātri (ko) darīt, veikt.
rosināt Censties padarīt (kādu) rosīgu, aktīvu; censties panākt, ka sākas (darbība, rīcība).
kārdināt Censties panākt ar savu izturēšanos, rīcību, runu, ka (kādam) rodas spēcīga tieksme, vēlēšanās (pēc kā, ko darīt).
vairīties Censties panākt, ka (kas) nav jāveic, jādara; censties (parasti ko nevēlamu) nedarīt.
pacensties Censties tā, ka kļūst iespējams (ko izdarīt, sasniegt).
kratīties nost (arī vaļā) censties tikt vaļā, atbrīvoties, arī izvairīties.
kratīties vaļā (arī nost) censties tikt vaļā, atbrīvoties, arī izvairīties.
mērkavāt Censties, mēģināt (ko darīt, veikt).
lūkāt Censties, mēģināt (ko darīt).
mēģināt Censties, pūlēties (ko izdarīt, sasniegt kādu mērķi).
mēģinājums cenšanās ko izdarīt, sasniegt kādu mērķi
mēģināšana cenšanās, pūlēšanās (ko izdarīt, sasniegt kādu mērķi)
likt pie sirds cenšoties ietekmēt (kādu), lūgt, pieteikt (ko izdarīt, ievērot u. tml.).
eskeipisms Centieni aizbēgt, izvairīties no nepatīkamā, mēģinājumi izstumt to no apziņas, piesātinot apziņu ar patīkamo.
Kecalkoatls Centrālamerikas indiāņu mitoloģijā - viena no trīs galvenajām dievībām - dievs - pasaules, cilvēku un kultūru radītājs, stihiju pavēlnieks, rīta zvaigznes, dvīņu dievs, priesteru un zināšanu aizbildnis.
hidroklons Centrbēdzes tipa papīrmasas attīrītājs; lieto galvenokārt makulatūras masas attīrīšanai no metāliskiem piemaisījumiem.
apcept Cepot padarīt brūnu, arī apgrauzdēt (no virspuses, no visām pusēm).
apbrūnināt Cepot, grauzdējot padarīt no virspuses brūnu (piemēram, gaļu, maizi); kausējot padarīt brūnu (piemēram, sviestu).
kamere Ceptas vai vārītas gaļas āda.
svīdene Cepums no rudzu miltiem, taukos vārīts un krāsnī cepts.
svīdenis Cepums no rudzu miltiem, taukos vārīts un krāsnī cepts.
svīdiņš Cepums no rudzu miltiem, taukos vārīts un krāsnī cepts.
brilīte Cepurīte.
Cepurīte Cepurītes ezers - atrodas Valkas novada Zvārtavas pagastā, platība - 9,3 ha.
minerālvaski Ceresīns - rafinēts ozokerīts, balta, cieta mikrokristāliska masa, lieto sveču rūpniecībā, ziedēm, bišu vasku vietā.
atbelzt Cērtot (sitot) padarīt neasu.
atcirst Cērtot padarīt (ko) vaļēju.
izcirst Cērtot padarīt klaju, brīvu, bez kokiem.
atcirst Cērtot padarīt neasu (darba rīku, kam ir asmens).
atbuinīt Cērtot padarīt neasu; atcirst.
izkantēt Cērtot padarīt, izveidot stūrainu.
mezozojs ceturtā ēra zemes ģeoloģiskajā vēsturē - posms starp paleozoju un kainozoju, pirms \~230-67 miljoniem gadu, iedalās 3 periodos: triass, jura, krīts; mezozoja ēra
metiletilketons CH3COCH2CH3, butanons, šķidrums ar ētera smaržu, atrodams netīrītā metīlalkoholā, lieto kā šķīdinātāju, izmanto arī šmpūnos, matu kondicionētājos, nagu lakā un smaržās, var kairināt acis, ādu un gļotādas, var izraisīt CNS deprasiju, galvassāpes, dermatītu, var būt toksisks aknām un nervu sistēmai.
izonitrili Ciānūdeņražskābes atvasinājumi, nitrītu struktūrizomēri; izocianīdi.
izocianīdi Ciānūdeņražskābes atvasinājumi, nitrītu struktūrizomēri; izonitrili.
platināt Cienāt, pielaidīgu darīt.
bolero veste cieša, līdz pakrūtei saīsināta veste, ko valkā neaizdarītu.
noslēgt Cieši aizdarīt; būt tādam, kas atrodas (kā atverei) cieši priekšā, virsū.
aizslēgt Cieši aizvērt, aizdarīt (piemēram, acis, lūpas).
digestors Cieši noslēdzams katls, kur lielā karstumā var izvārīt vaļējos katlos neizvārāmas vielas.
iedurt Cieši pieskarties (kādam ar ko asu, smailu), lai nodarītu sāpes.
sasprandzēt Cieši savelkot, aizdarīt (jostu, siksnu) ar sprādzi.
saspraņģēt Cieši savelkot, aizdarīt (jostu, siksnu); sajozt (kādu ķermeņa daļu).
slīpēšana Cieta materiāla, piem., stikla, virsmas apstrāde ar abrazīvu, lai noņemtu virskārtu vai padarītu virsmu mikronelīdzenu; parasti slīpē, lietojot dažāda smalkuma pulverus (korundu, karborundu, smiltis), ko padod uz slīpējamās virsmas pastas vai ūdens suspensijas veidā.
servelāde cieti kūpinātas vārītas desas šķirne ar sīkiem speķa gabaliņiem.
dūrometrs Cietības mērītājs - aparāts dažādu materiālu cietības noteikšanai.
sārtā cietpiepe cietpiepju suga ("Phellinus viticola"), augļķermeņi nelieli, parasti ar izteiktu cepurīti, brūngani, aug uz maz sadalītām nelielām skujkoku kritalām (nelieliem stumbriem, lieliem zariem) mitros, ēnainos mežos.
apdedzināšana Cietu materiālu un izstrādājumu pakāpeniska uzkarsēšana un izturēšana augstā temperatūrā, lai tie iegūtu vajadzīgās īpašības (piemēram, cietību, stiprību) un attīrītos no piemaisījumiem.
cik (tik) uziet Cik gribas, cik vēlas (piemēram, ko darīt).
līdz galam (atdarīt, atvērta) (vaļā) cik iespējams plaši, pavisam plaši (atdarīt, atvērt u. tml.).
ko (arī cik) nagi nes cik vien ir spēka, cik ātri vien spēj (ko darīt).
visā spēkā cik vien spēka (ko darīt, veikt)
no visa spēka, arī visiem spēkiem cik vien spēka (ko darīt, veikt).
ko nagi nes cik vien spēka, ļoti intensīvi (biežāk strādāt, darīt kaut ko).
dzīvnieku vairošanās cikls sākas ar riestu, tam seko grūsnības periods, mazuļu dzimšana, to audzēšana; daudzām dzīvnieku sugām riests sakrīt ar atļautajiem medību termiņiem, tā stirnāžus un staltbriežu buļļus medī riesta laikā, kad dzīvnieki kļūst neuzmanīgi vai arī vieglāk atklājami.
cilijas Ciliārā ķermeņa smalkas matveidīgas skropstiņas, kam piemīt spēja izdarīt kustības tikai vienā noteiktā plaknē, ļoti ātri saliecoties uz vienu pusi un daudz lēnāk atgriežoties sākotnējā stāvoklī.
ortropsija Cilvēka acs spēja redzēt labāk rītausmā vai krēslā nekā spilgtā saules gaismā.
homunkuls Cilvēka miesas auglis; pundurītis.
oleandrisms Cilvēka vai dzīvnieku saindēšanās ar oleandru, kas satur sirds glikozīdus; raksturīgās pazīmes ir gastroenterīts ar vemšanu un caureju, paātrināta sirdsdarbība un elpošana, dažreiz beidzas letāli.
makrokefali Cilvēki ar visai lielām galvām, kuri esot dzīvojuši ziemeļrītos no Melnās jūras.
palaidnis Cilvēks (parasti bērns), kas izdara vai mēdz izdarīt (parasti nelielus) pārkāpumus, neievēro uzvedības normas; arī nebēdnis, nerātnis.
nedarbnieks Cilvēks (parasti bērns), kas mēdz darīt nedarbus.
ienaidnieks Cilvēks, ar ko ir naidīgas attiecības; cilvēks, kas cenšas (kādam) kaitēt, darīt ļaunu.
pogainis Cilvēks, kam drēbes ar (daudzām uzkrītošām) pogām.
kuprainis Cilvēks, kam ir kupris (1); kuprītis.
garnadzis Cilvēks, kam piemīt tieksme izdarīt sīkas zādzības; sīks zaglis.
zombijs Cilvēks, kas ar savu pasivitāti, rakstura trūkumu un mehānisku uzvedību atgādina šādu atdzīvinātu mironi; arī cilvēks, kas ar narkotikām, hipnozi u. tml. metodēm padarīts par citu gribas aklu izpildītāju.
sifilofobiķis Cilvēks, kas bailēs saslimt ar sifilisu pārspīlēti tiecas izvairīties no pieskaršanās citiem cilvēkiem.
rīta cilvēks Cilvēks, kas ceļas laicīgi un aktīvi darbojas no rīta.
piršlis Cilvēks, kas cenšas ļoti ātri visu padarīt.
mākoņu stūmējs cilvēks, kas daudz un gudri runā par augstām lietām, bet pamet nepadarītus savus dienišķos darbus.
šausmonis Cilvēks, kas ir izdarījis vai spēj izdarīt ko šausmīgu.
briesmonis Cilvēks, kas izdarījis vai spēj izdarīt ko briesmīgu, arī nežēlīgu; necilvēks.
necilvēks Cilvēks, kas izturas, rīkojas necilvēcīgi; cilvēks, kas izdarījis vai spēj izdarīt ko briesmīgu, nežēlīgu; briesmonis (3).
mazgātājs Cilvēks, kas mazgā; darītājs no [mazgāt]{s:331}.
gramstīklis Cilvēks, kas mēdz izdarīt sīkas zādzības.
rīta putns cilvēks, kas mēdz no rītiem agri celties.
soloha Cilvēks, kas neko nevar kārtīgi izdarīt.
nepratējs Cilvēks, kas neprot (ko darīt).
vadītājs Cilvēks, kas organizē (kāda kolektīva, iestādes) darbu, ir atbildīgs par to; darītājs --> vadīt (1).
vadītājs Cilvēks, kas panāk, ka (transportlīdzeklis) pārvietojas vēlamajā virzienā, ātrumā, u. tml.; darītājs --> vadīt (2).
šņauknāsis Cilvēks, kas pauž, izrāda nepatiku pret netīru darbu, mēdz izvairīties no darba.
piekritējs Cilvēks, kas piekrīt (piemēram, kādam viedoklim, uzskatam, kāda darbībai), aizstāv, atbalsta (to).
glumīzers Cilvēks, kas prot veikli izvairīties (no atbildības, pienākuma izpildes u. tml.).
krītonis Cilvēks, kas slimo ar epilepsiju jeb krītamo kaiti.
herētiķis Cilvēks, kas sludina ticības uzskatus, kuri nesakrīt ar oficiālās baznīcas doktrīnu; maldu mācības skolotājs; ķeceris.
brīnumdaris Cilvēks, kas spēj darīt brīnumus.
brīnumdarītājs Cilvēks, kas spēj darīt brīnumus.
tīrītājs cilvēks, kas tīra, mēdz tīrīt
maiseklis Cilvēks, kas traucē, kavē (kādam) ko darīt.
transpersona cilvēks, kura subjektīvā dzimumidentitātes izjūta nesakrīt ar bioloģisko dzimumu.
dublieris Cilvēks, kurš vienlaikus dara to pašu, ko dara kāds cits; aizstājējs, palīgs, rezervists (galvenajam darītājam).
atkauties Cīnoties, ar kaujām atvairīties (no kā).
laikspiedols Ciparparaksts, kas fiksē dokumenta saturu laikā, lai viegli varētu atklāt jebkuru pēc tam izdarītu dokumenta izmaiņu.
Cirīša ezers Cirītis, ezers Mārkalnes pagastā.
Cīrīša ezers Cirītis, ezers Mārkalnes pagastā.
sila cīrulis cīruļu suga ("Lullula arborea"), dziedātājputns, mazāks par lauka cīruli, spārni apaļi ar melnbaltām malām, aste īsa, tās spalvu gali balti, kājas dzeltenbrūnas, ligzdo bedrītē uz zemes zem zāļu cera nelielā, bet biezā augājā, Latvijā sastopams bieži.
iesaistīšana Cita cilvēka pamudināšana izdarīt kādu kopēju darbību.
viņurīt Citu rītu.
līdzdalība Civilprocesā - vairāku prasītāju un (vai) atbildētāju piedalīšanās vienā kopīgā civillietā; krimināltiesībās - apzināta noziedzīga darbība, kurā persona (līdzdalībnieks) kopīgi ar citu personu (izdarītāju) piedalījušies tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, bet pati nav bijusi nodarījuma tiešā izdarītāja.
griešanās tiesā civilprocesuāla darbība, kas izdarīta nolūkā panākt tiesvedības ierosināšanu civillietā, lai tiesas ceļā aizstāvētu aizskartās un apstrīdētās tiesības vai ar likumu aizsargātas intereses.
uzdevums Civiltiesisks līgums, pēc kura viena puse (pilnvarnieks) apņemas otras puses (pilnvaras devēja) vārdā un uz tās rēķina izpildīt noteiktas juridiskas darbības (piemēram, pārvaldīt, nopirkt mantu, izdarīt maksājumus).
cībari Cūku bēru ēdiens, kas tiek pagatavots no mazajiem gabaliņiem, kas cūkas sadalot kur nekur atkrīt, kā cīpslām, nierēm, aknām utt., ko visu saliek katliņā un grauzdē jeb vāra, pie kam izkusušos taukus nosmeļ un atlikušos sausumus ēd ar maizi vai kartupeļiem.
ievārījums Cukura sīrupā savārīti augļi vai ogas, kas paredzēti ilgstošai uzglabāšanai.
kovellīns CuS, minerāls zilā krāsā, bieži kā sekundārs veidojums uz halkopirīta.
čavarot Čavarīt.
Ornithogalum umbellatum čemurainā baltstarīte.
vairsīpoliņu baltstarīte čemurainā baltstarīte.
salnas čemurpūkaine čemurpūkaiņu ģints suga ("Lyophyllum fumosum"), ar pelēkbrūnu cepurīti.
četrīši Četrītis.
rikši Četrkājaiņu, gk. zirgu, gaita, kas saistīta ar lielu enerģijas patēriņu; šajā gaitā diagonālo kāju pāru kustību stāvokļi sakrīt vai gandrīz sakrīt, tāpēc uz katra soļa dzirdami tikai divi nagu uzsitieni pret zemi.
taliss Četrstūraina bārkstaina šalle, ko rīta lūgšanu laikā valkā ebreju vīrieši.
šprītbura Četrstūraina bura, kurai no halzstūra, kas nostiprināts pie masta, pa diagonāli uz augšējo brīvo buras stūri iet īpašs apaļkoks - šprītbomis jeb šprīts.
šļopances Čības, rītakurpes.
šļopanci Čības, rītakurpes.
Bārtavas līdzenums dabas apvidus Piejūras zemienē, Latvijas dienvidrietumu daļā, aizņem 5-20 km platu un vairāk nekā 70 km garu Baltijas jūras piekrastes joslu, ziemeļos robežojas ar Piemares līdzenumu, dienvidos robeža nosacīti sakrīt ar Latvijas un Lietuvas robežu.
Indzera ezera salas dabas liegums, atrodas Alūksnes novada Alsviķu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1926. g., kopplatība - 6,3 ha, liegumā 3 Indzera salas: Stradu sala (platība - 3,1 ha), Liepu sala (2,6 ha) un Cepurīte (0,6 ha).
arsēna rūdas dabiskas minerālvielas ar palielinātu (vismaz 2%) arsēna daudzumu; var izmantot arsēna ieguvei, galvenie rūdu minerāli ir arsenopirīts, auripigments, realgārs.
alvas rūdas dabiskas minerālvielas, ko var izmantot alvas ieguvei; galvenais rūdu minerāls ir kasiterīts.
cinka rūdas dabiskas minerālvielas, ko var izmantot cinka iegūšanai, galvenais rūdu minerāls ir sfalerīts.
sēra rūdas dabiskas minerālvielas, no kurām var iegūt sēru, galvenie minerāli – tīrradņa sērs, ģipsis, anhidrīts, pirīts.
bitumi dabiskas organiskas vielas, kas šķīst organiskajos šķīdinātājos (ozokerīts, nafta, asfalts, gudrons u. c.), arī augu un dzīvnieku atlieku sadalīšanās produkti, kas sastāv no ogļūdeņražiem un to atvasinājumiem.
patvēruma vietas dzīvniekiem dabiskas vai mākslīgi veidotas vietas, kur meža dzīvnieki var netraucēti uzturēties; tās nepieciešamas normālu dzīvības funkciju veikšanai — ligzdošanai, mazuļu dzemdēšanai un audzēšanai, kā arī lai izvairītos no plēsējiem.
šķīst Dalīties, jukt (piemēram, tiekot vārītam).
aizsērt Daļēji piepildot (ar smiltīm, akmeņiem u. tml.), padarīt seklu (upi, ezeru u. tml.).
piepost Daļēji sakārtot un satīrīt.
pārskruķēt Daļēji, arī ne visai rūpīgi nokasīt, notīrīt ar rīku.
pusjēls Daļēji, nepilnīgi izcepts, izvārīts, iekonservēts u. tml. (par pārtikas produktiem).
pusmīksts Daļēji, nepilnīgi izvārīts, izcepts, izsautēts (par pārtikas produktiem).
puspadarīts Daļēji, nepilnīgi padarīts.
lakstināt Dancināt; likt kādam kaut ko ar varu darīt.
piedangāt Dangājot padarīt ļoti netīru.
izdangāt Dangājot padarīt viscaur bedrainu, nelīdzenu (piemēram, ceļu); dangājot radīt, izveidot (kur bedres, iedobumus u. tml.).
dantonisti Dantona piekritēji franču lielās revolūcijas laikā, pēc žirondistu gāšanas mēģināja darīt galu teroram, bet paši 1794. g. aprīlī tika nonāvēti uz ešafota.
darbarokas Darba darītāji.
publisks patapinājums darba oriģināla, izpildījuma fiksācijas, fonogrammas vai filmas vai to kopiju izmantotāja darbība, ar kuras palīdzību autortiesību vai blakustiesību objekts ar sabiedrībai pieejamu iestāžu starpniecību uz ierobežotu laiku tiek padarīts pieejams neierobežotam personu lokam bez mērķa gūt tiešu vai netiešu ekonomisku vai komerciālu labumu.
nostrādāt Darba procesā pilnīgi izmantot, arī padarīt nederīgu turpmākai izmantošanai.
aptīrīšana Darbība --> aptīrīt (2).
atvēršana darbība --> atvērt; padarīt pieejamu.
padarīšana Darbība --> padarīt.
kaitniecība darbība vai bezdarbība, kas vērsta uz naudas sistēmas, rūpniecības, transporta, lauksaimniecības, tirdzniecības un citu tautsaimniecības nozaru, kā arī iestāžu un organizāciju darbības graušanu nolūkā vājināt valsti, ja šis nodarījums izdarīts, izmantojot uzņēmumus, organizācijas vai iestādes vai darbojoties pretim normālam tā darbam.
senioru ļaunprātīga izmantošana darbība vai bezdarbība, kuras rezultātā, izmantojot uzticēšanos, vecākam cilvēkam tiek nodarīts kaitējums vai sagādātas ciešanas.
nepieciešamā aizstāvēšanās darbība, kas izdarīta, aizsargājot Latvijas Republikas intereses, sabiedrības intereses, savas vai citas personas tiesības vai aizsargājot personu pret pēkšņu uzbrukumu vai pret šāda uzbrukuma draudiem tādā veidā, ka uzbrucējam tiek nodarīts kaitējums, ja turklāt nav pārkāptas nepieciešamās aizstāvēšanās robežas.
galējā nepieciešamība darbība, kas izdarīta, lai novērstu kaitējumu, kas draud valsts interesēm, sev vai citām personām un viņu tiesībām, ja šo kaitējumu konkrētos apstākļos nav bijis iespējams novērst ar citiem līdzekļiem un ja nodarītais kaitējums ir mazāks nekā novērstais.
prettiesiska darbība darbība, kas nesakrīt ar tiesību normu prasībām, neatbilst tiesiskiem priekšstatiem, var nodarīt zaudējumus, ir atzīstama par pārkāpumu un sodāma.
apskate Darbība, ko veic kriminālprocesā un civilprocesā izziņas izdarītājs, prokurors, tiesnesis vai tiesa, lai atklātu nozieguma pēdas, atklātu citus lietiskos pienākumus, iegūtu informāciju par apstākļiem un objektiem, kam ir nozīme nozieguma atklāšanā.
pašneitralizēšana Darbība, lai padarītu mīnas palaišanas ierīci par darboties nespējīgu pēc iepriekš noteikta laika posma, izmantojot ierīci, kas ir neatņemama mīnas sastāvdaļa.
attīrīšana Darbība, process --> attīrīt.
atvārīšana Darbība, process --> atvārīt (1).
humanizācija Darbība, process, kurā kaut kas tiek padarīts cilvēkam piemērotāks, pieejamāks, humānāks.
glābšana Darbība, process, lai novērstu kā (piemēram, cilvēka, dzīvnieka, materiālu vērtību) bojāeju, nelaimes gadījumu, lai izvairītos no kā nevēlama; darbība, process --> glābt.
uzlabošanās Darbības produkta vai procesa progresīvas pārmaiņas, kas izdarītas vairāk vai mazāk mērķtiecīgi un/vai apzināti.
absolūtais laiks darbības vārda laika formas nozīme attiecībā pret runas momentu, piemēram, tagadne sakrīt ar runas momentu.
subjekta nenoteiksme darbības vārda nenoteiksmes forma, kas teikumā nosauc darbību, ko veic ar teikuma priekšmetu izteikts darītājs.
objekta nenoteiksme darbības vārda nenoteiksmes forma, kas teikumā nosauc darbību, kuru veic ar papildinātāju izteikts darītājs.
pēdīgais Darbības, norises rezultātā; pēc visa līdz šim teiktā, redzētā, dzirdētā, darītā.
kaledulīns Darbīgā viela aptieku kliņģerītēs - tautas līdzeklis pret aizcietējumiem, dzelteno kaiti, vemšanu, limfmezglu tuberkulozi, vēzi.
materiālā atbildība darbinieka civiltiesiskā atbildība ir viņa pienākums atlīdzināt zaudējumus, kas, izpildot darba pienākumus, viņa vainas (prettiesiskas darbības vai bezdarbības) dēļ nodarīti darba devējam; darbinieks atbild vienīgi par darba devēja tagadējās mantas samazinājumu, bet neatbild par sagaidāmās peļņas samazinājumu.
svārstbraucēji Darbinieki, kas katru dienu no rīta un vakarā pārvietojas starp māju un darbavietu, tā radot slodzes stundas.
veseris Darbmašīna, kuras darbības pamatā ir kustīgas krītošās daļas enerģijas pārvēršana deformācijas darbā; šādas darbmašīnas krītošā daļa.
pamēgt Darboties, darīt.
piņķēties Darboties, pūlēties (parasti ar ko sīku, arī sarežģītu, kura veikšanai nepieciešama pacietība); neveikli darīt (ko).
agrot Darboties, rosīties jau agri no rīta.
kruķīt ģelas darboties; darīt (biežāk ko neatļautu, nelikumīgu).
kruķīt Darboties; darīt (parasti ko neatļautu, nelikumīgu).
melnais darbs Darbs (parasti grūts, nepatīkams), kas nepieciešams, lai radītu priekšnoteikumus cita darba darītāja panākumiem.
blēņoties Darīt (arī teikt) ko bez nopietnības vai nozīmes; niekoties; darīt ko sliktu, nepatīkamu.
vainu darīt darīt (kādam) ko ļaunu; kaitēt.
krudīt Darīt (kādam) pāri.
jautrināt Darīt (kādu) jautru.
nest laimi darīt (kādu) laimīgu.
nest nelaimi Darīt (kādu) nelaimīgu; sagādāt (kādam) bēdas, ciešanas, arī nepatikšanas.
vābaļot Darīt (kaut ko) bez prieka.
kauties Darīt (ko grūti paveicamu, arī nepatīkamu).
žvidzināt Darīt (ko) ātri.
pušķot Darīt (ko) daudzveidīgāku, bagātāku (piemēram, ar kādām sastāvdaļām).
ēnot Darīt (ko) ēnainu (1).
košināt Darīt (ko) košu, skaistu.
maut Darīt (ko) ļoti intensīvi.
lažot Darīt (ko) nekvalitatīvi.
salest darīt (ko) no viena, un no otra gala, lai vidū satiktos.
vēstīt Darīt (ko) zināmu mutvārdiem; ziņot, stāstīt.
ziņot darīt (ko) zināmu priekšniekam par dienesta jautājumiem pēc reglamentā noteiktas formas.
izmēģināt Darīt (ko), lai noskaidrotu (piemēram, kādu apstākli, iespēju).
mēģināt Darīt (ko), lietot (ko), cenšoties noskaidrot, pārbaudīt (piemēram, kādu apstākli, iespēju).
šeptēt Darīt (ko), nodarboties (ar ko); veikli, izmanīgi rīkoties, darboties.
dūmināties Darīt (ko), radot daudz dūmu, pieļaujot, ka izplūst (kur) dūmi.
spert soli Darīt (ko), rīkoties (kā).
godu izglābt darīt (ko), rīkoties, lai novērstu apstākļus, situāciju, kas kaitē kāda godam, labajai slavai.
strādāt Darīt (parasti ko nevēlamu, arī negaidītu).
pārdarīt Darīt (parasti ko pietiekami labi nepadarītu) vēlreiz, no jauna.
uzbrūvēt Darīt alu.
asināt Darīt asu (darba rīku, kam ir asmens); trīt.
atkalēties Darīt atgūtnēm, ar sevišķu prieku un steigu.
junnēt Darīt atklātībā zināmu; izbārt, nosunīt, aiz muguras runāt par kādu sliktu.
marķēt Darīt atšķirīgu ar kādu zīmi; iezīmēt (2).
gausīt Darīt bagātīgu, pietiekamu, svētīt.
balinēt Darīt baltu, maigu, tīru; spodrināt, tīrīt.
iebailēt Darīt bažīgu.
dakalēties Darīt blēņas, būt nerātnam.
blēžot Darīt blēņas, muļķoties.
rūmēt Darīt brīvu, neaizņemtu; atbrīvot (piemēram, telpu, laukumu).
pužināt Darīt čauganu, irdenu; arī bužināt.
daiļot Darīt daiļu, patīkamu.
lauzt kaulus darīt darbu, kas prasa lielu fizisku piepūli, mocīties.
gāzt kalnus darīt darbu, kas prasa lielu fizisku spēku; veikt ko lielu, nozīmīgu.
plēsties Darīt daudz, arī visu iespējamo, lai ko panāktu, sasniegtu.
ročkāties darīt dažādus nenozīmīgus darbus.
apdrošināt Darīt drosmīgu.
miekšēt Darīt dubļainu, staignu (parasti par lietu).
miekšķēt Darīt dubļainu, staignu (parasti par lietu).
duļķot Darīt duļķainu (šķidrumu); maisot neļaut (kam) nogulsnēties (šķidrumā).
nogražot Darīt ēverģēlības.
lēkt no jumta uz ecēšām darīt gandrīz vai neiespējamo, rīkoties neapdomīgi.
družināt Darīt gludāku, līdzenāku (koku).
gurdināt Darīt gurdenu, vārgu, nespēcīgu.
ildzināt Darīt ilgāku; paildzināt.
celt akmeni uz akmens darīt jebkuru citu darbu, tikai ne to kas tiek darīts, vai jādara.
rakt bedri (kādam) darīt kādam ļaunu, sagādāt nepatikšanas, apzināti kaitēt.
darboties Darīt kādu darbu (ilgāku laiku), būt aizņemtam, nodarboties (ar ko).
nodarboties Darīt kādu darbu; nodoties kādam darbam, pasākumam.
kārināt Darīt kārīgu.
kaunot Darīt kaunu, kaunināt.
mīzt pret vēju darīt kaut ko ačgārni ar sliktām sekām.
neskatīties atpakaļ darīt kaut ko apņēmīgi, nešaubīgi.
ķeimurot Darīt kaut ko nepareizi.
plustinēt Darīt kaut ko neritmiski, haotiski, nemākulīgi.
patapt Darīt kaut ko nesteidzoties, lēnām.
kraistīt Darīt kaut ko pavirši.
debitēt darīt kaut ko pirmoreiz.
ziegt Darīt kaut ko pretlikumīgu, noziedzīgu.
zapadlo Darīt kaut ko sliktu.
vaļīt Darīt kaut ko steidzīgi un pavirši, virspusēji.
piržļāt darīt kaut ko steigā, un rezultātā izdarīt nepareizi, sajaukt.
sist vēju ar dūri darīt kaut ko veltīgi; rīkoties bezjēdzīgi.
pavirši Darīt kaut ko virspusīgi, neiedziļinoties būtībā, nepilnīgi, neprecīzi, nekārtīgi.
bērt caurā maisā darīt kaut ko, darboties veltīgi, negūstot nekādus rezultātus, panākumus.
ēst ar ēšanu Darīt ko (parasti lasīt) ļoti aizrautīgi.
cīnīties Darīt ko ar grūtībām; iet, pārvietoties ar grūtībām.
svīst Darīt ko ar ļoti lielu fizisku vai garīgu piepūli.
izaicināt likteni darīt ko ar ļoti lielu risku; riskēt, parasti vieglprātīgi, ar savu dzīvību.
steigties Darīt ko ātri, arī tūlīt, nekavējoties; censties izdarīt, cik iespējams ātrāk.
aumoņām Darīt ko bez sajēgas, bez apziņas kontroles, lielā ātrumā.
aumoņiem Darīt ko bez sajēgas, bez apziņas kontroles, lielā ātrumā.
ielikt (arī atdot) visus spēkus (arī visu sirdi) darīt ko dedzīgi, aizrautīgi, ar visu savu būtni.
ielikt (visu) sirdi (arī (visus) spēkus), arī ielikt (visu) sevi darīt ko dedzīgi, aizrautīgi.
muļļāt Darīt ko gausi, neveikli, niekoties.
muļļāties Darīt ko gausi, neveikli, parasti neveiksmīgi.
karsēt galvu darīt ko grūtu, ar uztraukumiem saistītu; uzbudināties.
darīties Darīt ko ilgāku laiku; darboties (ar ko).
ķēmoties Darīt ko lieku, nevajadzīgu; darīt ko aplamu, bezjēdzīgu.
skriet ar izkārtu mēli darīt ko lielā steigā, laika trūkumā, pāri saviem spēkiem.
kankaroties Darīt ko mazsvarīgu, tādu, kas traucē kavē (svarīgāku darbu).
ķēmoties Darīt ko muļķīgu, arī neglīti jocīgu; muļķoties, ākstīties.
lēkt pār ilksi darīt ko negaidītu, nepieņemamu.
ķēpāties Darīt ko nemākulīgi, lēni, arī nekārtīgi; vilcināties ko veikt, darīt.
grābstīties pa tukšu Darīt ko nevajadzīgu, lieku.
pisties Darīt ko neveikli, kavējoties.
atjādelēt Darīt ko nezajadzīgu, bezjēdzīgu.
staigāt uz galvas darīt ko pārgalvīgu.
stāvēt kaut vai uz galvas darīt ko pārgalvīgu.
iet parasto(s) ceļu(s) darīt ko pierastā, ierastā veidā.
iet slidenu ceļu darīt ko tādu, kam var būt nevēlamas sekas, rīkoties nosodāmi.
līdzināt ceļu (kādam) darīt ko tādu, kas palīdz sasniegt vēlamo; novērst kavēkļus, veicināt.
bruģēt ceļu (kādam, kaut kam) darīt ko tādu, kas palīdz sasniegt vēlamo; veicināt.
mudžināties Darīt ko, darboties, kustēties, parasti lēni, neveikli, arī nemērķtiecīgi.
čubināties Darīt ko, darboties, kustēties, radot čabošu troksni.
šaut (arī cirst) pār svītru (arī strīpu), arī šaut (arī cirst) pāri svītrai (arī strīpai) darīt ko, rīkoties bez mēra izjūtas.
kropļot Darīt kroplu (1).
kropļot Darīt kroplu (2).
kropļot Darīt kroplu (3).
labdarīt Darīt labu citam un vispār darīt labu.
sacīlināt Darīt lepnu, uzpūtīgu, augstprātīgu.
pakaļdarīt Darīt līdzīgi (kam citam).
rakt kapu darīt ļaunu (parasti citam).
rakt kapu (kādam, kaut kam) darīt ļaunu, apzināti kaitēt.
maidzināt Darīt maigāku.
apmiegot Darīt miegainu.
āzoties Darīt muļķības, būt nerātnam.
bļederēt Darīt muļķības, darīt nevajadzīgas lietas.
blēņoties Darīt nedarbus, blēņas (parasti par bērniem).
izbuldurēties Darīt nedarbus, kārtīgi izdauzīties, traki muļķoties.
pušierēt Darīt neglītu, neizskatīgu.
krumpāt Darīt negludu, burzīt.
jaukt Darīt nekārtīgu (priekšmetu kopu, vietu, kur ir vairāki priekšmeti), izvietojot izklaidus, izsvaidot u. tml. atsevišķus priekšmetus; kliedēt (ko tādu, kas atrodas vienkopus).
jūdīt Darīt nemierīgu.
bašķoties Darīt neprātības.
krist uz nerviem darīt nervozu, arī neiecietīgu, satraukt, kaitināt.
miglot Darīt neskaidru (piemēram, apziņu, prātu).
murdināt Darīt netīru (šķidrumu); duļķot (ūdeni).
peckoties darīt netīru darbu, smuļļāt.
cūkāt Darīt netīru, notraipīt.
vārtīt Darīt netīru, parasti, vāļājot pa zemi, netīru virsmu, pieļaut, ka kļūst netīrs, ļaujot vairākkārt skart zemi, netīru virsmu.
leskāt Darīt netīru, traipīt (parasti staigājot pa slapju, dubļainu vietu).
loskāt Darīt netīru, traipīt (parasti staigājot pa slapju, dubļainu vietu).
ķeskāt Darīt netīru; traipīt, ziest.
ķockāt Darīt netīru; traipīt, ziest.
šmullēt Darīt netīru; traipīt.
niknot Darīt niknu.
palaidņoties Darīt palaidnības, arī blēņoties, draiskuļoties.
ēdināt Darīt pāri (kādam).
pieskarties Darīt pāri (kādam).
lēkt uz auguma (kādam) darīt pāri, apvainot, aizskart kāda intereses.
apbižot Darīt pāri; kaitēt.
abižot Darīt pāri.
abužāt Darīt pāri.
apbužāt Darīt pāri.
apkrāmēt Darīt pāri.
noraudzīt Darīt pāri.
kārties Darīt pašnāvību pakaroties.
iepazīstināt Darīt pazīstamu (ar kādu, citu ar citu).
nest Darīt pieejamu, izplatīt (piemēram, kāda ideju, uzskatu).
pļekstināt Darīt plakanu plikšķinot; arī plikšķināt.
plāt Darīt plānāku, placināt; darot plānāku, placinot, veidot (ko).
popularizēt Darīt plaši zināmu, pazīstamu, iepazīstināt daudzus.
jundēt Darīt plaši zināmu.
apriebināt Darīt pretīgu, derdzīgu.
īdzināt Darīt pretīgu, rūgtu.
aizpriecināt Darīt priecīgu.
apremināt Darīt remdenu.
apretināt Darīt retāku, izretināt (stādījumu vai sējumu), izraujot no tā nedaudz eksemplāru.
atraisīt mēli kādam darīt runīgu, rosināt uz runāšanu.
balināties Darīt sevi baltu, tīru.
smērēties Darīt sevi netīru.
smaržoties Darīt sevi smaržīgu vai smaržīgāku (parasti ar parfimērijas līdzekļiem).
vargaņiķ Darīt slēptus darbus.
maiņāt Darīt smagu darbu.
grūtināt Darīt smagu, apkraut.
mopsēt Darīt smieklīgu; muļķot, izjokot.
ķēmot Darīt smieklīgu; muļķot.
mērkaķot Darīt smieklīgu; muļķot.
atspirdzināt Darīt spirgtu (aizdzenot nogurumu, dodot jaunus spēkus, uzlabojot garastāvokli).
gārbāt Darīt steidzamu darbu.
nīt Darīt sviestu ķērnē.
badēties Darīt šo un to, parasti (ko) ne visai nozīmīgu, rezultatīvu; rīkoties, darboties (ar ko, ap ko).
badīties Darīt šo un to, parasti (ko) ne visai nozīmīgu, rezultatīvu; rīkoties, darboties (ar ko, ap ko).
laist grīstē darīt tā, ka (kas) sarežģās, notiek pretēji vēlamajam.
ieildzināt Darīt tā, ka ieilgst (piemēram, kāda norise), ļaut ieilgt; būt par cēloni tam, ka ieilgst.
slēpt (arī bāzt) (visus) galus ūdenī darīt tā, ka zūd pārkāpuma, nozieguma pēdas.
izpirkt grēkus darīt tā, lai izlabotu (iepriekšējo darbību, izturēšanos).
mazgāt darīt tīru ar ūdeni un citiem līdzekļiem un paņēmieniem
padarīt Darīt un pabeigt darīt; arī izdarīt (1).
izdarīt Darīt un pabeigt darīt.
vieglināt Darīt vieglāku vai vieglu (piemēram, darbu, kādu norisi, arī dzīvi).
dublēt Darīt vienu un to pašu vai ko līdzīgu (par cilvēkiem).
atdot savu dvēseli darīt visu iespējamo; uzupurēties.
taisīties Darīt visu nepieciešamo (kādas darbības norisei, pasākuma veikšanai); iecerēt, paredzēt (ko darīt); arī gatavoties (1).
gatavoties Darīt visu nepieciešamo (kādas darbības norisei, pasākuma veikšanai); iecerēt, paredzēt (ko darīt).
posties Darīt visu nepieciešamo (kādas darbības, norises, pasākuma) veikšanai; iecerēt, paredzēt (ko darīt); gatavoties (1).
taisīties Darīt visu nepieciešamo, lai dotos (uz kādu vietu, kādā virzienā, kam līdzi u. tml.).
taisīties Darīt visu nepieciešamo, lai kļūtu (par ko), iegūtu (kādas īpašības).
staigāt (kā) pa diegu darīt visu, ko cits vēlas, pakļauties pilnīgi tā varai, gribai.
staigāt (kā) pa diegu (arī diedziņu), arī staigāt (kāda priekšā) uz pakaļkājām darīt visu, ko kāds vēlas, pakļauties pilnīgi tā varai, gribai.
rādīt (ko) no labās puses darīt zināmas, uzsvērt (kā) labās īpašības.
rādīt (ko) no sliktās puses darīt zināmas, uzsvērt (kā) sliktās īpašības.
izziņot Darīt zināmu (daudziem vai visiem, parasti pasākumu, kurā jāpiedalās).
ziņot darīt zināmu (faktu, vēsti, ziņu, ziņu kopumu), parasti mutvārdos vai rakstveidā.
paust Darīt zināmu (ideju, pārdzīvojumu u. tml.) mākslas darbā, tā sastāvdaļās.
pieteikt karu Darīt zināmu (kādam), ka (pret to) ir naidīgs noskaņojums, nostāties opozīcijā (pret kādu).
teikties Darīt zināmu (kādu faktu, domu u. tml.), parasti runājot; sacīties (1).
sacīties Darīt zināmu (kādu faktu, domu u. tml.), parasti runājot; teikties (1).
stāstīt Darīt zināmu (ko) mutvārdiem.
stāstīt Darīt zināmu (ko) rakstveidā; attēlot, parasti episkā, daiļdarbā.
paust Darīt zināmu (ko), piemēram, rakstā, vēstulē.
klajā Darīt zināmu (ko); kļūt zināmam.
nākt klajā Darīt zināmu (ko); kļūt zināmam.
sludināt Darīt zināmu (piemēram, kādu ziņu, faktu) mutvārdos vai rakstveidā, parasti publiski.
izplatīt Darīt zināmu (piemēram, ziņu, vēsti), iepazīstināt (piemēram, ar uzskatiem).
kārt (arī likt) pie (lielā) zvana darīt zināmu daudziem (parasti ko nevēlamu).
likt (arī kārt) pie (lielā) zvana darīt zināmu daudziem (parasti ko nevēlamu).
klāt (arī mest, sviest, likt) trumpi galdā darīt zināmu ko ļoti svarīgu, lai mainītu sarunas, norises u. tml. gaitu.
likt (arī mest, sviest, klāt) trumpi galdā darīt zināmu ko ļoti svarīgu, lai mainītu sarunas, norises u. tml. gaitu.
mest (arī sviest, klāt, likt) trumpi galdā darīt zināmu ko ļoti svarīgu, lai mainītu sarunas, norises u. tml. gaitu.
sviest (arī mest, klāt, likt) trumpi galdā darīt zināmu ko ļoti svarīgu, lai mainītu sarunas, norises u. tml. gaitu.
mest (arī sviest, likt) trumpi galdā darīt zināmu ko ļoti svarīgu, lai mainītu sarunas, norises u. tml. gaitu.
atklāt sevi Darīt zināmu savu atrašanās vietu (parasti nejauši, negribot).
atvērt testamentu darīt zināmu testamenta saturu.
izspožināt Darīt zināmu un novērst.
nest Darīt zināmu, atgādāt (piemēram, kādu vēsti, ziņu).
atsegt Darīt zināmu, izpaust, arī iztirzāt (kļūdas, trūkumus).
paudēt Darīt zināmu, izsludināt.
atsaukt Darīt zināmu, ka (kas) ir lieks, nevajadzīgs; arī atteikties (no kā).
vēstīt Darīt zināmu, paust (ko) rakstveidā.
laist Darīt zināmu, ziņot; arī izplatīt (piemēram, baumas, tenkas).
jodzināt Darīt zināmu.
uzrādīt Darīt zināmus (datus, ziņas u. tml.).
dalīties Darīt zināmus citiem (piemēram, savus pārdzīvojumus, domas), kopīgi pārdzīvot (piemēram, priekus, bēdas), .
niekoties Darīt, arī runāt ko nenopietni, bez vajadzības, bez noteikta mērķa; blēņoties (2).
klausīt Darīt, izturēties pēc (kāda) gribas, padoma, norādījumiem; darīt, izturēties (pēc kāda pavēles, rīkojuma u. tml.).
klapatāt Darīt, kārtot (ko) ar pūlēm, grūtībām.
klapatot Darīt, kārtot (ko) ar pūlēm, grūtībām.
likt Darīt, rīkoties tā, ka (kāds) nonāk kādā stāvoklī.
turēt (doto, arī savu) vārdu darīt, rīkoties tā, kā solīts.
turēt doto vārdu darīt, rīkoties tā, kā solīts.
klausīties Darīt, rīkoties, izturēties pēc (kāda) padoma; klausīt (1).
ģelaķ Darīt, taisīt.
mudžināt Darīt, veidot (ko) neskaidru, juceklīgu.
muķīt darīt, veidot.
piepūlēties Darīt, veikt ko ar piepūli.
doin Darīt; dari (angļu "doing"; īsziņās).
kačāt Darīt.
močīt Darīt.
šišāt Darīt.
veitēt Darīt.
ergatīvs Darītāja locījums valodās (piem., gruzīnu), kuras šķir aktīvā darītāja (pārejoša verba subjekta) un pasīvā darītāja (pārejoša verba objekta un nepārejoša verba subjekta) locījumu.
nomen agentis darītājlietvārds.
apsēklotājs Darītājs --> apsēklot.
ārdītājs Darītājs --> ārdīt.
attēlotājs Darītājs --> attēlot.
baidētājs Darītājs --> baidīt.
baidītājs Darītājs --> baidīt.
cēlējs Darītājs --> celt.
cepējs Darītājs --> cept.
cirtējs Darītājs --> cirst.
dalītājs Darītājs --> dalīt.
dīdītājs Darītājs --> dīdīt.
dīrātājs Darītājs --> dīrāt.
devējs Darītājs --> dot.
drupinātājs Darītājs --> drupināt.
dublētājs Darītājs --> dublēt.
dūrējs Darītājs --> durt.
grābējs Darītājs --> grābt.
grāvējs Darītājs --> graut 1.
grauzējs Darītājs --> grauzt.
grebējs Darītājs --> grebt.
griezējs Darītājs --> griezt 2.
grozītājs Darītājs --> grozīt.
grūdējs Darītājs --> grūst.
gubotājs Darītājs --> gubot.
iebraucējs Darītājs --> iebraukt.
iegaismotājs Darītājs --> iegaismot.
iekarotājs Darītājs --> iekarot.
iekrāvējs Darītājs --> iekraut.
iemetējs Darītājs --> iemest.
ienācējs Darītājs --> ienākt.
ierādītājs Darītājs --> ierādīt.
ierāvējs Darītājs --> ieraut.
iestādītājs Darītājs --> iestādīt.
irdinātājs Darītājs --> irdināt.
izcēlājs Darītājs --> izcelt.
izcirtējs Darītājs --> izcirst.
izgudrotājs Darītājs --> izgudrot.
izkaisītājs Darītājs --> izkaisīt.
izkliedētājs Darītājs --> izkliedēt.
izkrāvējs Darītājs --> izkraut.
izlēcējs Darītājs --> izlēkt.
izlīdzinātājs Darītājs --> izlīdzināt.
izlīdzējs Darītājs --> izlīgt.
izlicējs Darītājs --> izlikt.
izmēģinātājs Darītājs --> izmēģināt.
izmeklētājs Darītājs --> izmeklēt.
izmetējs Darītājs --> izmest.
iznēsātājs Darītājs --> iznēsāt.
iznīcinātājs Darītājs --> iznīcināt.
izpūtējs Darītājs --> izpūst.
izsaucējs Darītājs --> izsaukt.
izspiedējs Darītājs --> izspiest.
izsūcējs Darītājs --> izsūkt.
izsviedējs Darītājs --> izsviest.
izšķīrējs Darītājs --> izšķirt.
izteicējs Darītājs --> izteikt.
izvadītājs Darītājs --> izvadīt.
jaucējs Darītājs --> jaukt.
kairinātājs Darītājs --> kairināt.
kapātājs Darītājs --> kapāt.
kāpelētājs Darītājs --> kāpelēt.
kāpinātājs Darītājs --> kāpināt.
kāpējs Darītājs --> kāpt.
kārējs Darītājs --> kārt, pakārt.
kaucējs Darītājs --> kaukt.
kāvējs Darītājs --> kaut.
klabinātājs Darītājs --> klabināt.
klauvētājs Darītājs --> klauvēt.
klejotājs Darītājs --> klejot.
klusētājs Darītājs --> klusēt.
klusinātājs Darītājs --> klusināt.
kniedētājs Darītājs --> kniedēt.
kodinātājs Darītājs --> kodināt 1 (1).
kompostieris Darītājs --> kompostrēt.
kompostrētājs Darītājs --> kompostrēt.
kondicionētājs Darītājs --> kondicionēt.
kopētājs Darītājs --> kopēt.
kopējs Darītājs --> kopt.
krāsotājs Darītājs --> krāsot.
kratītājs Darītājs --> kratīt.
krāvējs Darītājs --> kraut.
kritizētājs Darītājs --> kritizēt.
kulstītājs Darītājs --> kulstīt.
kurinātājs Darītājs --> kurināt.
kūrējs Darītājs --> kurt.
ķērājs Darītājs --> ķert.
ķērējs Darītājs --> ķert.
lāpītājs Darītājs --> lāpīt.
lasītājs Darītājs --> lasīt.
lauzējs Darītājs --> lauzt.
lēkšotājs Darītājs --> lēkšot; auļotājs.
lēcējs Darītājs --> lēkt.
liecējs Darītājs --> liekt.
lējējs Darītājs --> liet.
lietētājs Darītājs --> lietēt.
licējs Darītājs --> likt 1.
lingotājs Darītājs --> lingot.
līdējs Darītājs --> līst.
lobītājs Darītājs --> lobīt.
locītājs Darītājs --> locīt 1.
maisītājs Darītājs --> maisīt.
māvējs Darītājs --> maut.
mazinātājs Darītājs --> mazināt.
meklētājs Darītājs --> meklēt.
mērītājs Darītājs --> mērīt.
mērotājs Darītājs --> mērot.
metējs Darītājs --> mest.
mēzējs Darītājs --> mēzt.
mīdītājs Darītājs --> mīdīt.
miecētājs Darītājs --> miecēt.
mīkstinātājs Darītājs --> mīkstināt.
mīlētājs Darītājs --> mīlēt.
mīņātājs Darītājs --> mīņāt; mīdītājs.
mijējs Darītājs --> mīt (2).
minējs Darītājs --> mīt.
modelētājs Darītājs --> modelēt.
mulčētājs Darītājs --> mulčēt.
murrātājs Darītājs --> murrāt.
nēsātājs Darītājs --> nēsāt.
nesējs Darītājs --> nest.
nirējs Darītājs --> nirt.
nodevējs Darītājs --> nodot.
noņēmējs Darītājs --> noņemt.
novācējs Darītājs --> novākt.
ņēmējs Darītājs --> ņemt.
oksidētājs Darītājs --> oksidēt.
paātrinātājs Darītājs --> paātrināt.
pacēlējs Darītājs --> pacelt.
padevējs Darītājs --> padot.
padziļinātājs Darītājs --> padziļināt.
pagarinātājs Darītājs --> pagarināt.
palaidējs Darītājs --> palaist.
palēninātājs Darītājs --> palēnināt.
papildinātājs Darītājs --> papildināt.
pārcēlējs Darītājs --> pārcelt.
pārrakstītājs Darītājs --> pārrakstīt.
pārslēdzējs Darītājs --> pārslēgt.
pārtraucējs Darītājs --> pārtraukt.
pārtvērējs Darītājs --> pārtvert.
pastiprinātājs Darītājs --> pastiprināt.
pavadītājs Darītājs --> pavadīt.
pavedējs Darītājs --> pavest.
pazinējs Darītājs --> pazīt.
peldētājs Darītājs --> peldēt.
pelnītājs Darītājs --> pelnīt.
perētājs Darītājs --> perēt.
perforētājs Darītājs --> perforēt.
pērējs Darītājs --> pērt.
pestītājs Darītājs --> pestīt (2).
piedzīvotājs Darītājs --> piedzīvot.
piegriezējs Darītājs --> piegriezt 2.
piekritējs Darītājs --> piekrist 3.
pielīdējs Darītājs --> pielīst.
piesēdētājs Darītājs --> piesēdēt.
piespiedējs Darītājs --> piespiest.
pildītājs Darītājs --> pildīt.
pilinātājs Darītājs --> pilināt.
pinējs Darītājs --> pīt.
planētājs Darītājs --> planēt 2.
plēsējs Darītājs --> plēst.
prasītājs Darītājs --> prasīt.
preparētājs Darītājs --> preparēt.
purpinātājs Darītājs --> purpināt.
putotājs Darītājs --> putot.
putrotājs Darītājs --> putrot.
rabātājs Darītājs --> rabāt.
rādītājs Darītājs --> rādīt.
raidītājs Darītājs --> raidīt.
rakstītājs Darītājs --> rakstīt.
raksturotājs Darītājs --> raksturot.
racējs Darītājs --> rakt.
rausējs Darītājs --> raust.
rāvējs Darītājs --> raut.
ravētājs Darītājs --> ravēt.
reducētājs Darītājs --> reducēt.
regulētājs Darītājs --> regulēt (1).
reizinātājs Darītājs --> reizināt.
remontētājs Darītājs --> remontēt.
retinātājs Darītājs --> retināt.
rikšotājs Darītājs --> rikšot.
rosinātājs Darītājs --> rosināt.
rubrikators Darītājs --> rubricēt.
rūcējs Darītājs --> rūkt.
runātājs Darītājs --> runāt.
rušinātājs Darītājs --> rušināt.
sacerētājs Darītājs --> sacerēt.
sacītājs Darītājs --> sacīt.
sadalītājs Darītājs --> sadalīt.
saiņotājs Darītājs --> saiņot.
saņēmējs Darītājs --> saņemt.
satvērējs Darītājs --> satvert(1).
saucējs Darītājs --> saukt.
savācējs Darītājs --> savākt.
savienotājs Darītājs --> savienot.
savilcējs Darītājs --> savilkt.
sērotājs Darītājs --> sērot 1.
sērotājs Darītājs --> sērot 2.
sējējs Darītājs --> sēt.
sējējs Darītājs --> siet.
signalizētājs Darītājs --> signalizēt.
sijātājs Darītājs --> sijāt.
sildītājs Darītājs --> sildīt.
sirotājs Darītājs --> sirot.
sitējs Darītājs --> sist.
skaitītājs Darītājs --> skaitīt.
skaitļotājs Darītājs --> skaitļot.
skalotājs Darītājs --> skalot.
slāpētājs Darītājs --> slāpēt.
slaucējs Darītājs --> slaukt.
slēdzējs Darītājs --> slēgt.
slidotājs Darītājs --> slidot.
sludinātājs Darītājs --> sludināt.
smalcinātājs Darītājs --> smalcināt.
smēlējs Darītājs --> smelt.
smidzinātājs Darītājs --> smidzināt.
smējējs Darītājs --> smieties.
soļotājs Darītājs --> soļot.
spīdzinātājs Darītājs --> spīdzināt; mocītājs.
spiedējs Darītājs --> spiest.
spodrinātājs Darītājs --> spodrināt.
spolētājs Darītājs --> spolēt.
spridzinātājs Darītājs --> spridzināt.
spriegotājs Darītājs --> spriegot.
spriedējs Darītājs --> spriest.
sprīžotājs Darītājs --> sprīžot.
staigātājs Darītājs --> staigāt.
stīgotājs Darītājs --> stīgot.
strēbējs Darītājs --> strēbt.
strīdinieks Darītājs --> strīdēties; cilvēks, kas bieži strīdas.
strīdnieks Darītājs --> strīdēties; cilvēks, kas bieži strīdas.
stūmējs Darītājs --> stumt.
sūcējs Darītājs --> sūkt.
svērējs Darītājs --> svērt.
šāvējs Darītājs --> šaut.
šķīdinātājs Darītājs --> šķīdināt.
šķirotājs Darītājs --> šķirot.
šķirstītājs Darītājs --> šķirstīt.
šķīvotājs Darītājs --> šķīvot.
taurētājs Darītājs --> taurēt.
tecinātājs Darītājs --> tecināt 1.
teicējs Darītājs --> teikt.
tēlotājs Darītājs --> tēlot.
tinējs Darītājs --> tīt.
turētājs Darītājs --> turēt.
tvērējs Darītājs --> tvert.
urbējs Darītājs --> urbt.
uzņēmējs Darītājs --> uzņemt.
uzsitējs Darītājs --> uzsist.
uztvērējs Darītājs --> uztvert (1).
vadātājs Darītājs --> vadāt.
vagotājs Darītājs --> vagot.
vajātājs Darītājs --> vajāt.
valdītājs Darītājs --> valdīt.
vālotājs Darītājs --> vālot.
vārdotājs Darītājs --> vārdot (2).
vārītājs Darītājs --> vārīt.
vaskotājs Darītājs --> vaskot.
veidotājs Darītājs --> veidot.
vēmējs Darītājs --> vemt.
vērpējs Darītājs --> vērpt.
vērtētājs Darītājs --> vērtēt.
vēstītājs Darītājs --> vēstīt.
vilcējs Darītājs --> vilkt.
virpotājs Darītājs --> virpot.
vizitētājs Darītājs --> vizitēt.
voltižētājs Darītājs --> voltižēt.
ziemotājs Darītājs --> ziemot.
zilinātājs Darītājs --> zilināt.
žāvētājs Darītājs --> žāvēt.
žņaudzējs Darītājs --> žņaugt.
agenss Darītājs; semantiskā loma - aktīvs, parasti ar gribu un apziņu apveltīts situācijas dalībnieks, darbības veicējs, viens no subjekta veidiem, ko parasti izsaka ar teikuma priekšmetu.
makaris Darītājs.
saskanības noteikšana datu apstrādes operācija, kuras gaitā tiek pārbaudītas divas datnes, lai noteiktu, vai tajās nav sakrītošu ierakstu un vai nav nepieciešams atmest bojātus (nederīgus) ierakstus.
bāze datu bāze - savstarpēji saistītu informacionālu objektu tematisks kopums, kas ar speciālas pārvaldības sistēmas starpniecību organizēts tā, lai nodrošinātu ērtu informācijas izguvi, izdarītu tās atlasi un kārtošanu.
turpvērstais kanāls datu pārraides kanāls, kurā datu pārraides virziens sakrīt ar lietotāja informācijas pārsūtīšanas virzienu.
noēst matus no galvas Daudz apēdot, padarīt nabagu, izputināt.
(no)ēst matus no galvas Daudz apēdot, padarīt nabagu, izputināt.
apbārt Daudz barot, iebaidīt (darīt bailīgu).
nobezdēties Daudz bezdot padarīt smirdīgu.
kņausēt Daudz ēst, rīt.
trolīt Daudz ēst, rīt.
gūļāt Daudz gulēt, snaust, gorīties, staipīties.
sadrillēt Daudz lietojot padarīt neasu.
izdrillēt Daudz lietojot, padarīt plānu, ļodzīgu; izdeldēt, izļodzīt.
pieraudāt Daudz raudot, padarīt slapju (ko).
piekladzināt Daudz runājot (parasti vienu un to pašu, arī ko nevajadzīgu, lieku), padarīt (to) zināmu (daudziem kādā vietā, apkārtnē u. tml.).
atmīt Daudz staigājot, padarīt sāpīgas (kājas, nagus); atspaidīt.
sastrādāt Daudz strādājot, padarīt (rokas), parasti cietas, raupjas, tulznainas.
dicelēt Daudz un nevajadzīgi nodarbināt kādu ar sīkiem darbiem un vienmēr izrādīt neapmierinātību par padarīto.
žūrināt Daudz vārīt.
atveķēt Daudzkārt sitot padarīt neasu.
meteorītu lietus daudzu meteorītu kopums, kas vienlaicīgi nokrīt uz planētas.
izplītēt Dauzot iztīrīt (no putekļiem).
izpleitēt Dauzot iztīrīt (piemēram segu, mēteli).
izdauzīt Dauzot iztīrīt (priekšmetu).
izklopēt Dauzot iztīrīt; dauzot izdabūt (no kā, piemēram, putekļus).
izklapēt Dauzot iztīrīt.
paupēt Dauzot padarīt mīkstāku (piemēram, ābolu).
izdauzīt Dauzot padarīt viscaur mīkstu vai mīkstāku.
izdauzīt Dauzot padarīt viscaur plānāku, asāku; dauzot izveidot vēlamā formā.
izdauzīt Dauzot sašķelt, sabojāt (tā, ka izbirst, izkrīt).
nopekstēt dauzot tīrīt.
sastaukāt dauzot, kaļot padarīt platāku un plānāku.
staukāt Dauzot, kaļot padarīt platāku un plānāku.
sadauzīt Dauzot, plēšot, arī neuzmanīgi, nevīžīgi rīkojoties, parasti pilnīgi, sabojāt, padarīt nelietojamu; neviļus, negribēti pieļaut, ka (kas) ar sitienu tiek, parasti pilnīgi, sabojāts, padarīts nelietojams.
pseidoadisonisms Dažādas ģenēzes (piem., pielonefrīta, dažu medikamentu lietošanas radīti) nātrija reabsorbcijas traucējumi nieru kanāliņos ar sekundāru virsnieru mazspēju: nogurums, nespēks, reibonis, bezsamaņa, anoreksija, vemšana, muskuļu krampji, hipotonija, psihiski traucējumi, kolapss, komatozs stāvoklis.
lipoīdā nefroze dažādas izcelsmes (biežāk hroniska glomerulonefrīta gadījumā) nefrotiskā sindroma izpausmes: ģeneralizēta tūska; izteikta proteinūrija, cilindrūrija.
grūtniecības novēršana dažādu līdzekļu izmantošana, lai izvairītos no grūtniecības.
nutritīvā melalģija dažādu patoloģiju (aknu slimības, nodozais periarterīts, cukura diabēts, nepilnvērtīgs uzturs, B grupas vitamīnu deficīts, pārmērīga alkohola lietošana) izpausme: karstuma sajūta abās pēdās, parasti sākas naktī gultas siltumā; pašsajūta uzlabojas, atvēsinot kājas ārpus segas vai arī iemērcot tās aukstā ūdenī; pēdas muskulatūra saspriegta, novēro pēdu svīšanu.
nagvals Dažos apvidos par nagvaliem sauc dzīvniekus, par kuriem pārvērtušies cilvēki, kas vēlējušies nodarīt ļaunu.
hloritizācija Dažu krāsaino minerālu (amfibolu, piroksēnu, biotīta, epidota) vai iežu amorfās bāzes aizvietošanās ar hlorītu.
maksts Dažu kukaiņu kāpuru (piemēram, maksteņu) īpašs aizsargapvalks, kas veidots no augu daļām, detrīta, smilšu graudiem.
dažlabrīt Dažu labu rītu.
dažurīt Dažu rītu.
Kasiopeja debess ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Cassiopeia", saīsinājums "Cas"), kura piecas spožākās zvaigznes veido uzkrītošo "debess W", Latvijā novērojams visu gadu, spožākās zvaigznes - Šedirs (α) un Kafs (β), kā arī Ksora (δ) un Segins (ε).
Savitara Debesu dievs vēdiskajā mitoloģijā, viens no dievietes Aditi dēliem - solāra dievība, kas rītos modina visu pasauli un dievus, viņš atved nakti un naktsmieru, dod gaismu, rāda ūdeņiem ceļu, dod cilvēkiem bagātību, laimi, spēku un ilgu mūžu.
rauties Dedzīgi vēlēties nokļūt (kur), darīt (ko); tiekties (pie kā, uz kurieni u. tml.).
sirsnīgs Dedzīgi, aizrautīgi; arī intensīvi, enerģiski (ko darīt).
sparoties Dedzīgi, neatlaidīgi darīt, rīkoties; dedzīgi, neatlaidīgi gatavoties ko darīt, rīkoties.
izdedzināt Dedzinot izdezinficēt, padarīt tīru.
albihtols Degakmens sveķu tīrīta, viegla eļļa; nešķīst ūdenī, šķīst hloroformā, benzolā.
brendīnmeistars Degvīna darītājs.
brendvīnmeistars Degvīna darītājs.
brankūzis Degvīna tecinātava, alus darītava.
deideru Deideru deideriem - klūpot, krītot; streipuļu streipuļiem.
drapērija Dekoratīvs aizsegums, norobežojums (parasti veidots no smaga, brīvās krokās krītoša auduma).
dēlamreize Dēla reize (ko darīt).
delikvents Delikta izdarītājs.
Austriņa Dem. --> Austra 2 - rītausmas dieviete.
krītiņš Dem. --> krīts (2).
rītiņš Dem. --> rīts.
neiroceptors Dendrīta terminālais veidojums, kas saņem impulsus no atbilstošā neirona.
aksodendrīts Dendrīts, kas atiet no nervu šūnas aksona.
cīsiņi Desu izstrādājums - no liesas gaļas izgatavotas tievas desiņas, kuras parasti lieto vārītā veidā.
montanīns Dezinfekcijas līdzeklis alus darītavās, silicija fluorūdeņraža skābe.
parafrenīts Diafragmai pieguļošo audu iekaisums; arī diafragmāls pleirīts vai peritonīts.
doplerultrasonogrāfija Diagnostikas metode, kurā izmanto no kustīgiem objektiem atstarotās ultraskaņas frekvences pārmaiņas salīdzinājumā ar izstaroto ultraskaņu; frekvences pārmaiņas ir atkarīgas no kustīgā objekta ātruma, tāpēc, balstoties uz doplera efektu, to var izmērīt.
gravis diakritiska zīme ( ` ), ko latviešu tradicionālajā fonētiskajā transkripcijā lieto krītošās zilbes intonācijas apzīmēšanai virs burta.
kīzelgurs Diatomeju zeme, irdena, miltaina vai krītam līdzīga masa baltā, iedzeltenā vai iepelēkā krāsā, sastāv no kramainām diatomeju čaulām.
parīts Diena pēc rītdienas; parītdiena.
parītdiena Diena pēc rītdienas; parīts.
parīt Dienā pēc rītdienas.
parītā Dienā pēc rītdienas.
parītu Dienā pēc rītdienas.
rītdien Dienā pēc šodienas; rīt 2.
rītapuse Dienas daļa starp rītu un pusdienu.
kukuļņemšana dienesta ļaunprātība, kas izpaužas materiāla vai citāda labuma (kukuļa) pieņemšanā jebkādā veidā, ko izdarījusi valsts amatpersona personīgi vai caur starpnieku par kādas darbības izdarīšanu vai neizdarīšanu kukuļdevēja interesēs, ko amatpersonai vajadzēja vai tā varēja izdarīt, izmantojot savu dienesta stāvokli.
baraka Dievišķā svētība, ko bērni pārmanto no vecākiem; spēja darīt brīnumus, var būt arī iegūta svētceļojumā.
piedimdināt Dimdinot pavadīt (melodiju), padarīt uztveramāku (tās ritmu).
Dira Dīrīte, Lisiņas pieteka.
Dīza Dīrīte, Lisiņas pieteka.
Dīze Dīrīte, Lisiņas pieteka.
Murmasta Dīrīte, Lisiņas pieteka.
Murmastiena Dīrīte, Lisiņas pieteka.
Murmastiene Dīrīte, Lisiņas pieteka.
Murmosta Dīrīte, Lisiņas pieteka.
Grāna grāvis Dīrītes kreisā krasta pieteka Murmastienes pagastā; Grana.
aizrīdamies Divd. --> aizrīties.
darāms Divd. --> darīt.
tīrīts Divd. --> tīrīt.
trinams Divd. --> trīt.
vārīts Divd. --> vārīt; verdošs.
vārāms Divd. --> vārīt.
absolūtais datīvs divdabja teiciens, kuru veido nelokāmais ar _-ot_ un lietvārds vai vietniekvārds datīvā, kas nosauc ar divdabi izteiktās darbības darītāju.
dikrotija Divkāršs pulsa sitiens, kas atbilst vienai sirds sistolei; novērojams drudzī un pēc amilnitrīta ieelpošanas.
Adalia bipuncata divpunktu mārīte.
kontakta plankums divu ķermeņu kontakta atstātās pēdas, ko izmanto, piemēram, pārbaudot sazobes pareizību ar speciāli iekrāsotiem zobratu zobiem (par krāsu kontakta plankuma radīšanai izmanto šķidru cinka baltumu, mīniju, krītu u. tml.; par sazobes pareizību liecina uz zobu flankām atstāto kontakta plankumu lielums, forma un novietojums).
gumīts Divu minerālu - kirīta un sodīta slēpti kristālisks maisījums, kas veidojas kā gaiši sarkans, oranžs un dzeltens apsarmojums vai garoziņa, sairstot uraninitam.
Ornithogalum magnum dižā baltstarīte.
blunkšēt Dobji noskanēt (par troksni, kas rodas kādam smagam priekšmetam iekrītot ūdenī).
dajoš Dod! Gādā! Sāc (ko darīt)!
norīkot Dodot oficiālu rīkojumu, likt (kādam ko darīt).
izrīkot Dodot rīkojumus, likt (kādam) ko darīt, darboties.
izrīkot Dodot rīkojumus, panākt, ka (kas) tiek izdarīts.
rūsas doks doks, kurā ievietotos peldlīdzekļus var sagāzt uz sāniem, lai notīrītu vai nokrāsotu to zemūdens daļu.
licence dokumentāri apstiprināta atļauja (ko darīt), piemēram, medīt.
padoms Doma, kā ko darīt, rīcības plāns.
nodoms Domās apsvērts lēmums, apņemšanās (parasti ko darīt, veikt); arī iecere.
kukuļāt Dot (parasti amatpersonai) naudu vai materiālas vērtības, lai (tā) darītu ko devēja interesēs.
pilnvarot Dot (personai, organizācijai u. tml.) oficiālas tiesības, oficiālu atļauju (ko darīt); izdot pilnvaru.
atļaut dot atļauju, piešķirt tiesības (ko darīt).
atļaut dot iespēju (kādam ko darīt), neiebilst (pret ko).
ļaut dot iespēju (kādam ko darīt), netraucēt, arī neierobežot (ko darīt).
pilnvarot Dot neoficiālas tiesības, neoficiālu atļauju (ko darīt).
iesacīt Dot padomu, ierosināt (ko darīt); ieteikt (1).
ieteikt Dot padomu, ierosināt (ko darīt).
sankcionēt Dot piekrišanu, atļauju (piemēram, izdarīt kratīšanu, arestēt personu).
piekrist Dot pozitīvu atbildi, radot iespēju kam notikt, norisināties, būt ar mieru ko darīt.
apsolīt Dot solījumu (ko paveikt, izdarīt).
apsolīties Dot solījumu, apsolīt (ko veikt, darīt).
parādīt Dot vai ļaut apskatīt, skatoties iepazīt (ko); rādot padarīt (ko) redzamu, saskatāmu.
iet Doties (uz kurieni), ierasties (parasti regulāri, lai ko darītu, ar ko nodarbotos u. tml.); arī strādāt (par ko).
nākt Doties šurp, ierasties (lai ko darītu, ar ko nodarbotos, ieņemtu kādu amatu u. tml.).
rēgoties draiskoties, darīt blēņas.
uzdrāzt Drāžot padarīt smailu (parasti zīmuli); uzasināt.
nodrāzt Drāžot padarīt smailu; drāžot piešķirt vēlamo formu.
nostrupināt Drāžot, cērtot u. tml., padarīt strupu.
kramstīt Drupināt, saēst; darīt sāpes.
kramtāt Drupināt, saēst; darīt sāpes.
kramtīt Drupināt, saēst; darīt sāpes.
krimtelēt Drupināt, saēst; darīt sāpes.
krimtīt Drupināt, saēst; darīt sāpes.
izdrupināt Drupinot padarīt viscaur robainu, caurumainu.
čoža Dūmvads, mūrītis drēbju kaltēšanai; iere.
čoriņš Dūmvads, mūrītis.
atdurt Durot padarīt neasu.
atdukurēt Durot, durstot padarīt neasu.
iedurt Durot, skarot, arī saskaroties (ar ko smailu, asu), neviļus, negribēti ievainot, radīt sāpes; durot, skarot (ar ko smailu, asu), ievainot, nodarīt sāpes.
atdurstīt Durstot padarīt neasu.
izdurstīt Durstot padarīt viscaur caurumainu.
atbadīt Durstot, spiežot padarīt sāpīgu, arī ievainot (kājas pēdu).
eutīmija Dvēseles miers un līdzsvars, Dēmokrīta filozofijā katras darbības mērķis un īstā svētlaimība.
Ēosa Dzejā - rīta blāzma, rītausma.
čekans Dzelzs āmurītis metāla kalšanai.
alfa dzelzs dzelzs polimorfā forma, kuras kristāliskais režģis ir telpiski centrēts kubs, kas var izšķīdināt nelielu oglekļa daudzumu; alfa dzelzs struktūru sauc par ferītu; tīrā dzelzī alfa kristāliskais režģis saglabājas līdz 910 °C.
siderolīts Dzelzsakmens meteorīts; sastāv no silikātiem un niķeļ-dzelzs.
Borkes bataljons Dzelzsdivīzijas vienība, kuras komandieris bija fon Borke, 1919. g. piedalījās kaujās ar Sarkano armiju Kurzemē, 1919. g. 3. martā Saldus novadā pie Airītēm pārpratuma dēļ notikušajā apšaudē starp šo vienību un Latviešu atsevišķo (Kalpaka) bataljonu krita Latvijas Pagaidu valdības Bruņoto spēku komandieris pulkvedis O. Kalpaks.
metrotromboflebīts Dzemdes vēnu iekaisums un tromboze, parasti kā pēcdzemdību metroendometrīta komplikācija.
raugeņa Dzēriens vai ēdiens, ko gatavo ieskābinot rudzu miltus, citreiz pievienojot arī speķi ar sīpoliem, vārītas pupas (skābajam variantam), žāvētus ābolus, cukuru, medu, kvasu (saldajam variantam).
skābums dzēriens, kas pagatavots no rudzu miltiem un ūdens; Latgalē - zupa no kartupeļiem un maizes mīklas; Kurzemē - vārītu sūkalu nogulsnes.
bērzu šampanietis dzēriens, pa vidu starp alu, sidru un šampanieti: novecējušā alū ieliek no mizas daļēji attīrītu bērza zariņu, patur minūtes piecpadsmit vai nedaudz ilgāk, pa bērza zaru nāk putodams alus ārā, kad beidzot putot, iznāk viegls, šampanietim līdzīgs dzēriens; dzīvucis.
tukšot Dzerot, ēdot padarīt (trauku) tukšu.
štukass Dzeršanai attīrīts tehniskais (aviācijas) spirts.
klempt Dzert (par dzīvniekiem), aizgūtnēm ēst, rīt.
pļūtīt Dzērumā izstāstīt par izdarīto noziegumu.
pārdzesēt Dzesējot padarīt pārāk aukstu.
izdzesēt Dzesējot padarīt pilnīgi, viscaur aukstu.
pārdzesināt Dzesinot padarīt pārāk aukstu; pārdzesēt (1).
izdzesināt Dzesinot padarīt pilnīgi, viscaur vēsu, aukstu; izdzesēt.
priecas pilieni dzidra šķidruma pilieni, ko rīta agrumā izdala jaunu vīriešu erotisku sapņu eriģētais dzimumloceklis, pirms notikusi ejakulācija.
kastrāts Dziedātājs, kam bērna gados izdarīta kastrācija, lai viņam saglabātos augsta balss.
labiālais miksadenīts dziļš lūpu gļotādas iekaisums; siekalu dziedzeru pietūkums, spēcīga siekalu izdalīšanas ēšanas un runāšanas laikā, reflektoriski atvirzīta apakšlūpa (lai izvairītos no saskares ar zobiem un augšlūpu).
sirds aicinājums dziļu jūtu izraisīta tieksme, vēlēšanās (ko darīt).
cacoethes dziņa darīt ko neieteicamu.
plepēt Dzirdami vārīties.
plepināt Dzirdami vārīties.
plepinēt Dzirdami vārīties.
aizkukot dzirdēt dzeguzes kūkošanu no rīta pirms ēšanas, kas māņticīgajam vēsta par nelaimi.
burats Dzirnavu mašīna, kurā uz sietiem tiek tīrīti graudi un šķirots malums.
forsēt Dzīt lietas uz priekšu; uzspiest kaut ko darīt.
naglot Dzīt naglas (parasti pazolēs, papēžos), lai padarītu (tos) izturīgākus.
triekt pie joda dzīt projām; atvairīt.
vaikāt Dzīt, dzenāt nost, atvairīt.
nepacietība Dzīvnieku izturēšanās, kurā izpaužas spēcīga slieksme kustēties, darīt ko.
klabis Dzīvnieku slazda paveids - iegarena kaste, kuras ieeja aizkrīt, kad dzīvnieks sasniedz ēsmu.
sēdēt uz mūrīša dzīvot bezdarbībā, neko nedarīt.
biga Džūkstē un Lestenē ēdiens no sadrupinātas, uzvārītas maizes, kam pieliek sāli un taukus.
eidoss E. Huserla fenomenoloģijā - "tīra būtība", attīrītais veidols, ideāls domas (apziņas) objekts, būtība atšķirībā no apziņas fakta.
bērzu beka ēdama beka ar tumšbrūnu cepurīti, tievu kātiņu.
santene Ēdama sēne "Boletus subtomentosus"; ēdama stobriņsēne olīvzaļu vai tumši brūnu samtainu cepurīti, dzelteniem stobriņiem cepurītes apakšpusē un gaiši dzeltenbrūnu kāju, pareti sastopama skuju koku un jauktos mežos.
aunu beka ēdama sēne ar mazu, brūni blāvu cepurīti.
pabrokastis Ēdienreize pirms īstajām brokastīm (ap pulksten pieciem, sešiem no rīta).
pusbrokastis Ēdienreize pirms īstajām brokastīm (ap pulksten pieciem, sešiem no rīta).
zirņu pikas ēdiens - no vārītu, sagrūstu zirņu (arī pupu), kartupeļu un taukvielu masas veidotas lodītes.
žuljēns Ēdiens - sīki sagrieztas gaļas, zivju vai sēņu un dažādu piedevu (piemēram, krējuma, siera, garšvielu) cepta vai vārīta masa (parasti kā siltais priekšēdiens).
sudrabbisīte ēdiens no maizes ar cukuru, kas aplieti ar vārītu ūdeni; bigūzis.
spudiķi Ēdiens no smalkos gabaliņos sagrieztas govs gaļas, kas vārīta kopā ar iekšām.
ruņģene Ēdiens no vārītām cūku iekšām un kājām.
plaušu sēnes ēdiens no vārītām plaušām.
pītenes Ēdiens no vārītiem un grūstiem zirņiem ar sīpoliem un kaņepēm.
brokastis Ēdiens rīta ēdienreizei.
brokasts Ēdiens rīta ēdienreizei.
skulduris Ēdiens, biezputra ar vārītu cūkas asti un kājām.
abēdas Ēdiens, kas ir gatavots no tikko kauta dzīvnieka, parasti cūkas, gaļas, piemēram, kāpostu zupa, trekna gaļa, vārītas aknas, ko ēd ar treknu gaļu; cūku bēres; apbēdas.
salāti Ēdiens, kas ir gatavots, parasti no svaigiem vai vārītiem dārzeņiem, gaļas, zivīm, un kam ir pievienota mērce, etiķis, eļļa.
murcavka Ēdiens, kas pagatavots no pienā iedrupinātas maizes un vārītiem kartupeļiem.
suflē Ēdiens, ko gatavo no sasmalcinātas, saputotā olas baltumā ceptas vai vārītas gaļas, zivs, dārzeņiem.
aizrīt Ēdot (kāri, negausīgi), strauji norīt.
rimstīties Ēdot aizrīties.
mizāt Ēdot, parasti ko skābu, darīt (zobus) jūtīgus.
nomizot Ēdot, parasti ko skābu, padarīt jutīgus, sāpīgus (zobus).
Nuta ēģiptiešu mitoloģijā - debesu dieviete, kuras ķermeni pārklāj zvaigznes; katru vakaru viņa aprij sauli un katru rītu no jauna dzemdē to.
Menketa Ēģiptiešu mitoloģijā - dieviete, alus darītāju aizgādne, bija saistīta ar mirušo kultu.
Hepri Ēģiptiešu mitoloģijā - saules dievs, rīta saule, demiurgs, kas iemiesojās skarabejā.
bērzpuķīte Eiropas septiņstarīte ("Trientalis europaea"), saukta arī par trīskrāsaino vijolīti.
septiņzvaigznīte Eiropas septiņstarīte ("Trientalis europaea"); mežos un krūmājos bieži sastopams augs, 5-20 cm garumā, kailu kātu par stublāju, mazām apakšlapām, smalkzobotām, bezkātainām (sēdošām) augšlapām, baltiem, pamatnē dzelteniem ziediem.
bezbēnis Eiropas septiņstarīte ("Trientalis europaea").
bezbēnīte Eiropas septiņstarīte ("Trientalis europaea").
bezbērnīte Eiropas septiņstarīte ("Trientalis europaea").
mēlītes Eiropas septiņstarīte ("Trientalis europaea").
zvaigznīte Eiropas septiņstarīte ("Trientalis europaea").
Trientalis europaea Eiropas septiņstarīte.
atsabadīties Ejot pa ko cietu, asu, nelīdzenu, padarīt sāpīgu (ķermeņa daļu, parasti kāju pēdas).
atmīdīt Ejot, mīdoties padarīt sāpīgas (kājas).
depolarizators Ekrāns, aiz kura krītošā polarizētā gaisma kļūst nepolarizēta.
kārtula ekspertsistēmās - priekšraksts, ko izmanto, lai pārbaudītu attiecīgā objekta darbības priekšnosacījumus, prognozētu tā darbību noteiktā situācijā un izdarītu attiecīgus secinājumus.
sausais elektrofiltrs elektriskais sēra dioksīda gāzes attīrītājs, kas sastāv no divdaļīgas kameras, kuras sienas izliktas ar ķieģeļiem; katra daļa ir patstāvīgs elektrofiltrs; temperatūra ne zemāka par 250 °C.
dinods Elektrods fotoelektronu daudzkāršotājos un dažās elektronu lampās, ar kura palīdzību sekundārie elektroni emisijas rezultātā palielina uz tā krītošās elektronu plūsmas intensitāti.
rietumu elongācija elongācija, kas veidojas, kad debess ķermenis redzams rītos.
belašs Eļļā vārīts pīrāgs ar maltas gaļas pildījumu; beļašs.
pernica Eļļa, ar ko piesūcina koku vai drēbi, lai padarītu ūdens necaurlaidīgu.
vilinājums emocionāls stāvoklis - patika, interese, vēlēšanās, tieksme (piemēram, ko darīt, sasniegt, iegūt, izmantot)
endoperiarterīts Endoarterīts kopā ar periarterītu.
endotelioangiīts Endotēlija sistēmas saslimšana, līdzīga "lupus erythematosus", ar drudzi, artrītu, pleirītu un perikardītu.
endotelioangīts Endotēlija sistēmas slimība, līdzīga sarkanajai vilkēdei, ar drudzi, artrītu, pleirītu un perikardītu.
serdeņatmiņa Energoneatkarīga atmiņa, kur kā atmiņas elementus izmanto toroidālus ferīta serdeņus.
vicot Enerģiski darīt.
valcīt Enerģiski kaut ko darīt.
ķerties (kam) klāt enerģiski sākt (ko darīt), enerģiski sākt darboties (ap ko).
enkuriņš Enkurītis - neliela, apmēram 2-10 litru tilpuma muca.
enkurs Enkurītis - neliela, apmēram 2-10 litru tilpuma muca.
ieēnot Ēnojot (3) padarīt kontrastaināku.
ķitelis Ērts mājas virsvalks, rītsvārki.
iekare Ērts un drošs cilvēka piestiprināšanās līdzeklis pie virvēm kāpjot kalnos un pārvarot šķēšļus; to apliek ap kāpēja vidukli, kāju augšdaļu un krūtīm un ar karabīni piestiprina pie virves; tā nodrošina kāpēja ērtu un drošu karāšanos pie virves sēdus stāvoklī; kāpējam pēkšņi krītot no klints, iekare mazina iespēju gūt traumu.
zaņķēties Ēst (kā lops), rīt.
klept Ēst, rīt, klepsēt.
čaunāt Ēst, rīt.
kauķēt Ēst, rīt.
ķaulēt Ēst, rīt.
ļept Ēst, rīt.
skrotēt Ēst, rīt.
smecēt Ēst, rīt.
smeltēt Ēst, rīt.
krīts Estampa tehnikas paņēmiens, kurā izmanto litogrāfijas krītu.
Tēzana etrusku mitoloģijā - rītausmas dieviete, kuras vārds saglabājies uz trim etrusku spoguļiem un uz mūmijas apbedīšanas plīvura, tika attēlota kā jauna, pievilcīga sieviete.
halogēnieži Evaporīti - hemogēni nogulumieži, kas veidojas ūdens baseinos sausa un silta klimata apstākļos, iztvaikošanai pārsniedzot ūdens pieplūdi.
glaubersāls evaporītu minerāls, nātrija sulfāta kristālhidrāts Na~2~SO~4~·10H~2~O; izgulsnējas sāļezeros, seklos jūras līčos un karstajos avotos; to lieto medicīnā, rūpniecībā; mirabilīts.
apēvelēt Ēvelējot (visapkārt, no virspuses), padarīt gludu.
noēvelēt Ēvelējot padarīt līdzenu, gludu (kā) virsmu.
atēvelēt Ēvelējot padarīt neasu (ēveli).
Pēterīša ezers ezers Cēsu novada Stalbes pagastā, platība - 3,1 ha; Pēterīšu ezers; Pēterītis; Teterita ezers.
Kugru ezers ezers Gulbenes novada Lejasciema pagastā, platība - 1,4 ha; Kugres ezers; Kugrītis.
Svētais ezers ezers Gulbenes pilsētā, Emzes (Marijas) parka dienvidu daļā (Spārītes parkā).
Asaru ezers ezers Gulbenes pilsētā, Spārītes parkā.
Kugres ezers ezers Jēkabpils novada Salas pagastā, platība 4,6 ha; Kugrītes ezers.
Asareits ezers Ludzas novada Ņukšu pagastā, platība - 3,2 ha; Asarīšu ezers; Asarītis.
Asarīšu ezers ezers Madonas novada Mārcienas pagastā, platība - 3 ha; Asarītis; Rubenis; Rubeņu ezers.
Aldaru ezers ezers Smiltenes novada Drustu pagastā, platība mazāka par 1 ha; Alusdarītavas ezers.
Bācītes ezers ezers Smiltenes novada Launkalnes pagasta dienvidrietumu daļā, platība - 1,6 ha; Bārītes ezers; Bērzes ezers.
Bērzu ezers ezers Valkas novada Ērģemes pagastā, platība — 15,8 ha, garums — 760 m, platums — 290 m, lielākais dziļums — 7,5-8 m; Ārītes ezers; Bērzezers; Pilsmuižas ezers.
išvarakoti Ezoterismā avatāra zemākais paveids, kas ierodas uz Zemes, lai darītu labu cilvēkiem.
paņčatapass Ezoterismā ļoti nopietns un grūts pārbaudījums, kurā cilvēkam nekustīgi ļoti stingrā lotosa pozā jāsēž no rītausmas līdz pēdējai vakara gaismai.
reģistrācija Faktu vai parādību pierakstīšana, ko veic, lai izdarītu uzskaiti vai lai kādam faktam piešķirtu likumisku spēku (piem., laulības reģistrācija).
papaīns Ferments, ko satur papajas augļu sula un ko izmanto pārtikas rūpniecībā un kulinārijā, lai cietu gaļu padarītu mīkstāku.
ilgtermiņa saistību izmaksas fiksēto izmaksu daļa, ko veido pamatlīdzekļu nolietojums, nomas maksa sakarā ar ilgtermiņa nomas līgumu u. c. lēnas aprites, parasti liela apmēra izmaksas, no kurām nevar izvairīties.
siltuma un peloīdu terapija fizioterapijas veids, kurā izmanto dažādas no 38–55 °C sasildītas vielas ar ārstnieciskām īpašībām: dūņas, parafīnu, ozokerītu, mālus, naftalīnu, smiltis; ar tām pārklāj visu organismu vai izmanto aplikāciju veidā uz slimās ķermeņa daļas, ievada arī dobumos – vagīnā, resnajā zarnā.
civilprasītājs Fiziska vai juridiska persona, kam ar noziegumu nodarītti materiāli zaudējumi un kas uz šā pamata pieteikusi civilprasību un ar lēmumu krimināllietā par tādu atzīta.
civilprasītājs krimināllietā fiziska vai juridiska persona, kurai nozieguma rezultātā nodarīti zaudējumi un kura uz šī pamata pieteikusi civilprasību un ar lēmumu krimināllietā atzīta par civilprasītāju.
rītarosme Fizisku vingrinājumu kopums, kurus izpilda no rīta.
plūsmas līnija fluīda plūsmas līnija, kam pieskare katrā punktā sakrīt ar attiecīgās fluīda daļiņas ātruma vektoru.
minimālais pāris fonētikā - vārdu pāris, kurā atšķiras tikai viens segments vienā un tajā pašā pozīcijā, bet pārējiem segmentiem sakrīt arī to secība.
Frenela formulas formulas, kas optikā apraksta gaismas intensitātes izmaiņas, tai atstarojoties vai tiekot lauztai uz divu vižu robežvirsmas; intensitāte ir atkarīga no krītošās gaismas polarizācijas, krišanas leņķa un vielas laušanas koeficienta.
pārformulēšana Formulējuma mainīšana; tulkošanā - vienā valodā paustās domas izteikšana citā valodā atšķirīgā veidā, mainot vārdus, vārdu secību, teikumu kārtību u. c., piemēram lai padarītu mērķvalodas tekstu vieglāk saprotamu, dabiskāku.
pteranodons Fosila lidojoša ķirzaka, kas krīta periodā dzīvojusi Ziemeļamerikā; tās spārnu plētums sasniedzis 8 m; žokļi bez zobiem.
ihtiodonti Fosili zivju zobi, senatnē uzskatīti par čūsku mēlēm, kas nokritušas no debesīm, lietoti arī kā amuleti (pret krītamo kaiti).
kirīgramma Fotogrāfisks uzņēmums, kas izdarīts, iedarbojoties ar rādija emanāciju.
minjons Francijas vēsturē - karaļa Anrī III favorīts.
līdzfrēzēšana Frēzēšana, kurā frēzes rotācijas kustības virziens sakrīt ar apstrādājamā ķermeņa kustības virzienu.
virsgabarīta krava gabalkrava, kuras gabarītizmēri pārsniedz noteiktus, ar kravas platformu saistītus, normatīvus lielumus (autotransportam parasti: augstums - 4 m, platums - 2,5 m, garums aiz pakaļējā borta (pārkare) - 2 m).
Ņūtona ābols gadījums, nejaušība, kas cilvēku uzvedina uz kādas problēmas risinājumu, palīdz atrisināt grūtu uzdevumu, veikt izgudrojumu vai atklājumu; saistīts ar nostāstu, ka doma par gravitācijas likumu Izakam Ņūtonam iešāvusies prātā, sēžot zem ābeles un vērojot, kā nokrīt ābols.
palaimēties Gadīties, notikt (vienu reizi) kam vēlamam; paveikties, izdoties (ko izdarīt, iegūt), parasti labvēlīgu apstākļu, nejaušības dēļ.
zaurolofs Gadrozauru dzimtas krīta perioda dinozaurs ar stipri attīstītu galvaskausa harpūnveida seksti; skeleti atrasti Ziemeļamerikā un Mongolijā.
slēpt (arī turēt) dūri (arī dūres) kabatā (arī kabatās) gaidīt izdevīgu brīdi, lai (kādam) izdarītu ko ļaunu, atriebtos u. tml.
turēt (arī slēpt) dūri (arī dūres) kabatā (arī kabatās) gaidīt izdevīgu brīdi, lai (kādam) izdarītu ko ļaunu, atriebtos u. tml.
turēt dūri kabatā gaidīt izdevīgu brīdi, lai kādam atriebtos, nodarītu ko ļaunu.
sekstainā gailene gaileņu ģints sēņu suga ("Cantharellus infundibuliformis"), ko dēvē arī par gaiļa seksti, Latvijā sastopama mitros lapkoku un skujkoku mežos skābā augsnē rudenī lielās grupās; kātiņš un cepurīte dzeltenbrūni.
ķikarainis Gaiļa epitets tautas dziesmās; ķigurītis.
gaisa reģenerācija gaisa attīrīšana no pārmērīga ogļskābās gāzes daudzuma un papildināšana ar zudumā gājušā skābekļa daudzumu, lai gaisu atkal padarītu elpošanai derīgu.
ģipša saistvielas gaisā cietējošas saistvielas, ko izgatavo no ģipšakmens (CaSO~4~·2H~2~O) vai anhidrīta (CaSO~4~).
aviodzinēja gaisa patēriņš gaisa daudzums, kas ieplūst dzinējā noteiktā laika vienībā; viens no parametriem, kas nosaka reaktīvā dzinēja gabarītus.
gaišie elfi gaisa gari - skaisti, mazi, apmēram vienu collu gari cilvēciņi ar ziedu cepurītēm galvā, kas mēdz dejot mēness gaismā, un viņu mūzika apbur klausītājus.
aerofors Gaisa pievadītājs; bojāta gaisa tīrītājs, atjaunotājs; aparāts gaisa ievadīšanai plaušās asfiksijas gadījumos.
gaisa ātrums gaisakuģa ātrums attiecībā pret gaisa masu; gaisa ātruma virziens parasti sakrīt ar gaisakuģa garenvirziena asi, un to mēra ar aerospidometru.
Doplera mērītājs gaisakuģa ceļa ātruma un nonesuma leņķa mērītājs – aeronavigācijas autonomā sistēma, kurā, izmantojot no zemes virsmas atstaroto elektromagnētisko staru doplera frekvences nobīdi gaisakuģa kustības ietekmē, var aprēķināt gaisakuģa ceļa ātrumu un nonesuma leņķi; sastāv no raidītāja(iem), uztvērēja(iem), vairākstaru virzienantenas, skaitļotāja un indikatora.
orpēšana Gaisakuģa kustība horizontālā plaknē virzienā, kas nesakrīt ar garenasi, piem., lidmašīnas pārvietošanās ar dažādu dzinēju vilci, planiera pārvietošanās, ja to velk utt.
rezonanses izmēģinājumi gaisakuģa un tā daļu darbspējas izmēģinājumi, kad tiek ierosinātas un mērītas vibrācijas ar nolūku noteikt pašsvārstību raksturlielumu; kalpo aprēķina dinamiskās shēmas precizēšanai, lai nodrošinātos pret bīstamām svārstībām lidojumā (baftinga, flatera).
aeronavigācijas komplekss gaisakuģu tehnisko līdzekļu kopums, ar kuriem automātiski nosaka gaisakuģu atrašanās vietu, izmantojot noietā ceļa aprēķināšanas un stāvokļu līniju metodes, kā arī izstrādā vadības signālus, lai nodrošinātu gaisakuģu virzību pa noteikto maršrutu; sastāv no aeronavigācijas parametru mērītājiem, signālu kompleksās apstrādes ierīces (datora), displeja un vadības pults.
reflekss Gaismas atstarojams, atspīdums, atspulgs (uz kā virsmas); krāsas nianse, kas rodas, uz priekšmeta krītot gaismai, kura atstarota no kā virsmas.
optiskais filtrs gaismas filtrs, kas paredzēts uz tā krītoša optiska starojuma spektra vienas vai vairāku sastāvdaļu vai pat apgabalu selektīvai izdalīšanai vai nomākšanai (izgriešanai).
gabarītlukturis Gaismas ķermenis (viens no vairākiem), kas norāda (transportlīdzekļa) gabarītus.
Snelliusa likums gaismas laušanas likums, kas nosaka, kā gaismas stars tiks lauzts uz robežvirsmas starp divām vidēm; sin i/sin i'=n'/n (i ir gaismas krišanas leņķis, i' – gaismas laušanas leņķis, n – tās vides laušanas koeficients, no kuras gaisma krīt, n' – tās vides laušanas koeficients, kurā gaisma tiek lauzta).
meteors gaismas parādība, kas rodas, sīkam debess ķermenim ievirzoties planētas atmosfērā; krītošā zvaigzne.
apgaismojums Gaismas plūsma, kas krīt uz virsmas laukuma vienību.
Brjūstera leņķis gaismas stara krišanas leņķis, ja, gaismai krītot uz caurspīdīgu vidi, kuras laušanas koeficients ir n, atstarotā gaisma ir lineāri polarizēta; Brjūstera leņķis á=arctan n.
pamattonis Gaismēnas un kolorīta uzbūves pamatelements; vispārējās nokrāsas galvenā īpašība.
pienācīgā gaita gaita, kas, ejot ar vēja pilnām burām, ļauj izdarīt jebkuru nepieciešamo manevru.
karstlīme Galdnieku līmes veids, ko lieto vārītu.
apvārdzināt Galīgi novārdzināt, padarīt nespēcīgu.
apvārgt Galīgi novārdzināt, padarīt nespēcīgu.
banīte Galvvidu nosedzoša cepurīte, ko valkā ebreju vīrieši; jermolka.
kapele Gaļas zupa, kurai pievienoti atdzisuši vārīti kartupeļi.
atmaksāt Gandarīt (kādam par viņa darbību, attieksmi ar attiecīgu darbību, attieksmi).
atriebt Gandarīt (kādu par viņam nodarīto ļaunprātību, sagādātajām ciešanām u. tml.), apzināti izdarot (ko), lai atmaksātu (tam, kas nodarījis ko ļaunu, sagādājis ciešanas u. tml.).
atlīdzināt Gandarīt.
gana darīts gandarīts.
rīta ganījiens ganu gaitas rīta cēlienā līdz pusdienlaikam.
garengriezums Gareniskā virzienā izdarīts griezums.
inteliģence Garīgā darba darītāju kopums; sociāla grupa, ko veido cilvēki, kuru profesija ir garīgais darbs.
rīkošanās gatavošanās (kam), taisīšanās (ko darīt)
kompostēt Gatavot (ko) kompostam, padarīt (ko) par kompostu.
boģažiķ Gatavot, vārīt.
rīkoties Gatavoties (kam), iecerēt, paredzēt (ko darīt).
rosīties Gatavoties (ko darīt); rīkoties, lai veiktu (kādu darbību).
dzirties Gatavoties (ko darīt).
grasīties Gatavoties (ko darīt).
plānot Gatavoties (ko) darīt, veikt, domās apsverot (tā) norisi; domās apsvērt (ko), lai (to) īstenotu.
vēzīties Gatavoties kaut ko darīt.
rindāties Gatavoties, kārtoties (ko darīt).
akatns Gatavs ko darīt, pakalpīgs.
lēkans Gatavs, gribīgs ko darīt.
lēkatns Gatavs, gribīgs ko darīt.
tūžāties Gausi, tūļīgi (ko) darīt, rīkoties; tūļāties.
stuļčuks gavēņa laika ēdiens, piestā sagrūsti novārīti šķēlēs sagriezti auksti kartupeļi ar linsēklu eļļu.
biogāze gāze, ko iegūst no biomasas vai bioloģiski noārdāmas atkritumu frakcijas un ko var attīrīt līdz tādai kvalitātei, lai izmantotu kā degvielu vai koksnes gāzģeneratora gāzi.
reometrs Gāzes patēriņa mērītājs, ar ko gāzes caurplūdumu noteic pēc spiediena krituma plūsmā izveidotajā sašaurinājumā (stikla caurulītē iekausētā diafragmā, sprauslā).
izgāzt Gāžot izdabūt (no kurienes, kur u. tml., daudz, ko smagu); gāžot panākt, ka (cilvēks) izkrīt (no kurienes, kur u. tml.).
iegāzt Gāžot panākt, ka iekrīt (kur iekšā).
atgāzt Gāžot, strauji grūžot, panākt, ka (cilvēks) atkrīt (atpakaļ).
ghī Gī - kausēšanas procesā attīrīts sviests indiešu gaumē.
izglaudīt Glaudot padarīt viscaur gludu; izglaust (1).
ķemmēt Glaust, arī tīrīt ar ķemmi (dzīvnieku, tā apmatojumu).
sukāt Glaust, arī tīrīt ar suku, ķemmi (dzīvnieku, tā apmatojumu).
apglaust Glaužot (visapkārt vai vietumis), padarīt (ko) gludāku.
izglaust Glaužot padarīt viscaur gludu; glaužot viscaur izlīdzināt.
saglaust Glaužot padarīt, parasti viscaur, gludu, sakārtot (parasti matus).
krīts Glezniecības tehnika, kurā izmanto krāsainos krītiņus (pasteļkrāsas); pasteļtehnika.
kolorists Gleznotājs, kura darbos galvenais ieceres realizēšanas līdzeklis ir kolorīts.
exogyra Gliemeņu ģints "Ostreidae" dzimtā, sastopama juras un krīta formāciju nogulumos, Latvijā un Lietuvā 2 sugas vidējā Kelovejas stāvā.
pectunculus Gliemju ģints ar biezu, ovālu čaulu, trijstūrainu ligāmenta (saites) lauku un rindā stāvošiem zobiem; no krīta līdz tagadnei.
meklētājprogramma Lycos globālā tīmekļa meklētājprogramma un direktorijs, kas ļauj izdarīt meklēšanu pa visu tekstu, gan pēc noteiktām kategorijām izveidotās un direktorijā norādītajās tīmekļa vietnēs un veidot atskaites par atlasīto informāciju.
regmaglipti Gludas rievas meteorīta virsmā, kas rodas, meteorītam ar lielu ātrumu lidojot cauri Zemes atmosfērai, sakarstot un kūstot.
plicināt Gludināt, padarīt gludu.
aizgludināt Gludinot, līdzinot aizpildīt (nelielus iedobumus, bedrītes u. tml.).
apgodīt Godāt, cienīt, kopt, visapkārt radīt kārtību, tīrīt, slaucīt.
pēc labākās sirdsapziņas godīgi, cik labi vien spēj (ko darīt).
pēc (labākās, arī vislabākās) sirdsapziņas, arī ar vislabāko sirdsapziņu godīgi, cik labi vien spēj (ko darīt).
kļaustīties Gorīties, grozīties, locīties.
lamstīties Gorīties, staipīties, slinkot.
gurņāties Gorīties, staipīties.
izžorīties Gorīties, staipīties.
šlaukāties Gorīties, staipīties.
svaigstīties Gorīties, staipīties.
žļogāties Gorīties, staipīties.
kraipīties Gorīties, šķobīties.
gūrnāt Gorīties, tālumā kustēties.
drepelēt Gorīties.
murzāties Gorīties.
sluncināties Gorīties.
žorīties Gorīties.
nogrābt Grābjot (ar grābekli), notīrīt.
grābāties Grābstīties pa citu kabatām, lai ko piesavinātos; izdarīt sīku zādzību.
nogrābstīt Grābstot notīrīt.
mīkstā laka grafikas iespiedtehnika; oforta paveids, tā novilkums atgādina krīta zīmējumu, pazīstama kopš 17. gs., plašāk - kopš 19. gs. 2. p.
izgraizīt Graizot padarīt (ko) viscaur robainu, caurumainu u. tml.
drīksnāt Grāmatrūpniecībā izdarīt iegriezumus papē vai kartonā, lai panāktu vieglāku un tīrāku locījumu.
mundīt Grambāt, padarīt nelīdzenu.
jersīnijas Gramnegatīvu, fakultatīvi anaerobisku nūjiņveida vai ovālu baktēriju ģints; ietver mikroorganismus, kas izraisa buboņu mēri, u. c. sugas, kas izraisa gastroenterītu un mezenteriālo limfadenītu.
Grana Grāna grāvis, Dīrītes pieteka.
cystoderma Graudcepurītes.
izgrauzt Graužot padarīt (ko) viscaur caurumainu, robainu u. tml.
izkrimst Graužot, skrubinot padarīt (ko) viscaur caurumainu, robainu u. tml.
mērcēt Gremdēt, likt (ko), parasti šķidrā, vielā, lai pievienotu (tam) šo vielu, padarītu (to) slapju.
iegremot Gremojot norīt.
peņuārs Grezns sieviešu rīta tērps, kas šūts no viegla auduma.
WAN2 Gribēt (darīt kaut ko; angļu "want to"; īsziņās).
kūsnīties Gribēt kaut ko izdarīt, bet pagurt, atkal sākt un atkal piekust; kūsnot.
kūsnot Gribēt kaut ko izdarīt, bet pagurt, atkal sākt un atkal piekust.
labpatikt Gribēt, iedomāt (ko darīt) pēc sava prāta.
vīžāt Gribēt, vēlēties (ko darīt, strādāt).
Melanips grieķu mitoloģijā - Areja un Trītona meitas Tritijas dēls, kurš nodibinājis pilsētu Ahajā, ko nosaucis mātes vārdā par Tritiju.
Fēnikss grieķu mitoloģijā - boiotiešu valdnieka Amintora dēls, kurš tiek padarīts akls, vēlāk audzina Ahileju un kopā ar to piedalās Trojas karā.
Hione grieķu mitoloģijā - Boreja un Orītijas meita, atēniešu valdnieka Erehteja mazmeita, kas dzemdēja Poseidonam dēlu.
Teja Grieķu mitoloģijā - debesu dieva Urāna un zemes dievietes Gajas meita, saules dieva Hēlija, rītausmas dievietes Ēosas un mēness dievietes Selēnas māte.
Augejs grieķu mitoloģijā - dieva Hēlija dēls, Elīdas valdnieks, kuram piederēja milzīgi tēva dāvināti lopu bari, kuru vairākus gadus netīrītos staļļus izmēza Hērakls.
Īkarijs grieķu mitoloģijā - dzīvoja Atikā, Maratonas tuvumā, no Dionīsa iemācījies darīt vīnu, aiznesa ganiem ādas maisu ar vīnu, kas dzērumā viņu nogalināja un apraka līķi.
Trītons grieķu mitoloģijā - jūras dievs ar cilvēka rumpi un zivs asti, jūras dieva Poseidona un skaistās nereīdas Amfitrītes dēls, mīt jūras dzelmē zelta mājā.
Poseidons grieķu mitoloģijā - jūras dievs, Krona un Rejas dēls, Zeva, Dēmetras, Hēras, Aīda un Hestijas brālis, Amfitrītes vīrs.
meliādas Grieķu mitoloģijā - ošu nimfas, kas piedzima, Krona izkastrētā Urāna asinīm nokrītot uz Zemes - Gajas.
Kanake grieķu mitoloģijā - pēc cita varianta, viņa iemīlējusies savā brālī Makarejā un stājusies ar viņu noziedzīgos sakaros; Aiols nogalinājis bērnu, kas bija piedzimis šajos sakaros, bet meitai licis izdarīt pašnāvību.
Ēosa grieķu mitoloģijā - rīta blāzmas dieviete, titāna Hiperīona un titanīdas Tejas meita, Hēlija un Selēnas māsa, kas kopā ar Astraju radīja vējus: Boreju, Notu unZefīru, kā arī zvaigznes; atbilst seno romiešu Aurorai.
Memnons Grieķu mitoloģijā - rītausmas dievietes Ēosas dēls, Etiopijas valdnieks, Trojas kara varonis, kas pārņēma trojiešu karaspēka vadību pēc Hektora nāves.
Nots Grieķu mitoloģijā - rītausmas dievietes Ēosas un Astraja dēls, dienvidu vēja personifikācija, kas nesa mitrumu un miglu.
Kalliroja grieķu mitoloģijā - upes nimfa, Aheloja meita, Alkmaiona sieva, Akarnāna un Amfotera māte, kura pēc Alkaimona nāves izlūdzās Zevam padarīt viņas mazgadīgos dēlus tūlīt pieaugušus, kuri pēc tam atriebās par tēvu un nogalināja Fēgeju, viņa sievu un bērnus.
Borejs grieķu mitoloģijā - ziemeļvēja dievs, titanīdu Astrejas (zvaigžņotās debess) un Ēosas (rītausmas) dēls, Zefira un Nota brālis, tiek attēlots kā varens dievs ar spārniem un gariem matiem
nožēlošana Griešanās pie Dieva sirdsapziņas pārmetumos par kādreiz izdarīto.
vērķēt Griezt (izaugumus zirga nagā), tīrīt (zirga nagu kaļot).
koksnes garengriezums griezums koksnes šķiedru virzienā, kas sakrīt ar galveno mehānisko un vadošo elementu garenasi.
atgriezt Griežot (to, kam ir vītnes), padarīt vaļīgāku, attaisīt vaļā.
atgriezt Griežot padarīt neasu.
aizagriezties Griežot tikt aizdarītam.
nošķeterēt Griežot uz pretējo pusi, padarīt mazāk grodu (dziju).
aizklunkurot Grīļīgā gaitā, klūpot, krītot aiziet.
kreņģelēt Grozot vārdus izvairīties no atbildes.
kukšāt Grūti, ar pūlēm, nogurdinoši ko darīt.
kuksēt Grūti, ar pūlēm, nogurdinoši ko darīt.
kuksēties Grūti, ar pūlēm, nogurdinoši ko darīt.
sacivi Gruzīnu ēdiens no vārītas putna gaļas asā mērcē.
iegrūst Grūžot ievirzīt (kur iekšā); grūžot panākt, ka iekrīt (kur iekšā).
nogrūst Grūžot panākt, ka nokrīt, nogāžas lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
sagulēt Guļot (uz kā), lietojot (ko) gulēšanai, sablīvēt, saburzīt, padarīt nekārtīgu, arī netīru (to).
iegulēt Guļot (vienā un tajā pašā vietā), padarīt (to) ērtu gulēšanai.
nogulēt Guļot netīrā vietā, padarīt netīru (savu ķermeni, tā daļas) - par dzīvniekiem.
sagulēt Guļot saburzīt, padarīt nekārtīgu, neizskatīgu (savu apģērbu, matus); guļot pieļaut, ka (kas, parasti seja) kļūst neizskatīgs, ka (tajā) rodas iespiedumi.
sagumzāt Gumzot padarīt, parasti viscaur, negludu; saburzīt; saņurcīt.
sagumzīt Gumzot padarīt, parasti viscaur, negludu; saburzīt; saņurcīt.
dabūt Gūt iespēju, izdevību (ko darīt).
Vizuļu iezis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Amatas kreisajā krastā 700 m lejpus Melturu tilta, Drabešu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, garums - 150 m, augstums - līdz 30 m, kraujas augšpusē Pļaviņu svītas plaisainie dolomīti, apakšā - Amatas svītas gaišie smilšakmeņi, ko lielākoties aizsedz dolomīta nobiras, no dolomītu spraugām šļācas vairāki spēcīgi, krītoši avoti, kas ziemā veido līdz 7 m augstus leduskritumus.
Viesulēnu slāņi ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Gaujas kreisajā krastā, Inčukalna pagastā, netālu no "Viesulēnu" mājām, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., kraujas apakšā virs ūdenslīmeņa terases cokolā atsedzas slāņkopa, kurā mijas smilšainu aleirītu un maz sadalījušos hipnu sūnu kārtas, kas atbilst 3. virspalu terases alūvija vecupju fācijas nogulumiem, vecums \~11200 gadu.
Ramatas lielakmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Valmieras novada Ramatas pagastā, Ramatas kreisajā krastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība — 0,01 ha, garums — 5,9 m, platums — 3,8 m, augstums — 3,3 m, apkārtmērs — 17,4 m, virszemes tilpums — \~35 kubikmetri, ir noapaļojies, pelēks gneisveida granodiorīts.
Vaives lejteces ieži ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas \~200 m augšpus Vaives ietekas Raunā, Priekuļu novada Priekuļu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamā platība - 2,74 ha, ir 40 m gara un 18 m augsta, gandrīz vertikāla siena, ko veido slīpslāņoti Gaujas svītas smilšakmeņi ar aleirolīa oļu, fosforītu un zivju kaulu ieslēgumiem.
Dampeļu atsegums ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Ventspils dienvidu nomalē, Ventas kreisajā krastā, 300 m lejpus Dampeļu mājām, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., 1,4 km garā un 3 m augstā kraujā atsedzas Ancilus ezera Ventspils lagūnā veidojušies zilganpelēki māli un aleirīti, virs kuriem ieguļ dažus centimetrus biezs sapropeļa slānis; atsegumā redzamas zemes slāņu veidošanās likumsakarības.
inversors Ģeometrijā - aparāts, kas ļauj ar lodīšu mehānisma palīdzību izdarīt inversiju - attēlot riņķa iekšpusi par ārpusi un otrādi.
tauvēties Ģērēt (ādu), padarīt mīkstu.
vācināt Ģermanizēt, pārvācot, padarīt par vācieti.
augsttemperatūras saistvielas ģipša saistvielu grupa, kuru termiskās apstrādes temperatūra sasniedz līdz 1100 °C, kā anhidrītcements, klona ģipsis (lēni saistās un cietē).
stāvviļņu jūra haotiska un stāva jūras viļņošanās, ja viļņu virziens nesakrīt ar vēja virzienu vai arī ja vēja virziens strauji mainās un ir perpendikulārs straumes virzienam.
timusķermenītis Hasala dziedzerītis - atrodas embriju un jaunu dzīvnieku timusdziedzera dziedzerepitēlija daiviņu centrā.
heliakālais Heliakālais lēkts - zvaigznes vai cita debess spīdekļa pirmā parādīšanās rītausmā pēc neredzamības perioda (spīdekļu heliakālo lēktu novērojumi bija izplatīti Senās Babilonijas un Senās Ēģiptes astronomijā).
Aruna Hetu (vēst. Anatolijas līdzenums, Turcija) mitoloģijā - jūras dievs; pazemes valstība, kurp saule aiziet naktī, bet rītā no jūras debesu augstumos paceļas saules dievs.
pirolīts Hidroizolācijas materiāls, kura sastāvā ir oleīns vai stearīns, kālija hidroksīds, nātrija silikāta ūdens šķīdums, smalki samalts krīts un ūdens.
gailene Himēnija sēņu klases afilloforu rindas dzimta ("Cantharellaceae"), ēdamā sēne ar dzeltenu cepurīti un kātiņu; pasaulē 4 ģintis, 100 sugu; Latvijā 3 ģintis, 7 sugas.
piepjusēnes himēnijsēņu grupa, kurā apvienotas vairākas rindas un dzimtas, kas attīstās kā saprotrofi uz nedzīvas koksnes, dažreiz arī kā parazīti uz dzīvas koksnes, izraisot tās trupi; augļķermeņi, ko ikdienā mēdz saukt par piepēm, var būt klājeniski, nagveidīgi, cepurveidīgi, spilvenveidīgi, kokveidīgi, pakavveidīgi, ar kātiņu cepurītes malā vai centrā, pēc konsistences tie var būt kokaini, korķaini, gaļīgi (it īpaši svaigi), ādaini.
telefora Himēnijsēņu klases afilloforu rindas dzimta ("Telephoraceae"), sēņu augļķermeņi klājeniski, ar gludu vai adatveidīgu himenoforu, ragveidīgi zaroti, var sastāvēt no kātiņa un cepurītes, 18 ģinšu, 200 sugu, Latvijā konstatētas 9 ģintis, 21 suga.
dižadatene Himēnijsēņu klases afiloforu rindas dzimta ("Hericiaceae"), sēņu augļķermeņi klājeniski, ar kātiņu un cepurīti vai koraļļveidīgi, himenofors adatveidīgs, Latvijā 2 ģintis, 2 sugas.
dižsardzene Himēnijsēņu klases atmateņu rindas atmateņu dzimtas ģints ("Macrolepiota"), augļķermeņi gaļīgi, lieli; uz kātiņa kustīgs gredzentiņš, cepurīte ar lipīgām zvīņām, 11 sugu, Latvijā konstatētas 6 sugas.
jumtene Himēnijsēņu klases atmateņu rindas dzimta ("Pluteaceae"), sēnes cepurīte atgādina vairogu - tā ir simetriska, plati zvanveidīga, izplesta, izliekta ar pauguru, aug uz kritalām, celmiem, meža zemsegā, dārzos, komposta kaudzēs, zālājos, siltumnīcās, 2 ģintis, 65 sugas, Latvijā 2 ģintis, 15 sugas.
skaistgalve Himēnijsēņu klases atmateņu rindas pūkaiņu dzimtas ģints ("Calocybe"), sēņu augļķermeņi parasti ir balti un lieli, cepurīte nedaudz izliekta, vēlāk plakana, aug uz prauliem, meža zemsegā, retāk augsnē, 13 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas.
piltuvene Himēnijsēņu klases atmateņu rindas pūkaiņu dzimtas ģints ("Clitocybe"), ēdama sēne ar krāsainu piltuvveida cepurīti, \~250 sugu. Latvijā konstatēta 31 suga.
ziemene Himēnijsēņu klases atmateņu rindas pūkaiņu dzimtas ģints ("Flammulina"), vērdiņsēnēm līdzīgas sēnes, augļķermeņiem garš izstiepts kātiņš, gļotaina cepurīte, jauniem augļķermeņiem lapiņas pieaugušas pie kātiņa, 2 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
čigānene Himēnijsēņu klases atmateņu rindas tīmekleņu dzimtas ģints ("Rozites"), 1 suga, ēdama sēne ar dzeltenīgi baltu cepurīti un plēvainu gredzenu ap kātu.
zvīņene Himēnijsēņu klases atmateņu sēņu rindas virpainīšu dzimtas ģints ("Pholiota"), dzeltenbrūnas sēnes, bieži ar zvīņainu cepurīti un kātiņu, uz kura skaidri saskatāms gredzens, aug uz trūdošiem kokiem, ugunskuru vietās, \~30 sugu.
zeltkāte Himēnijsēņu klases beku rindas dzimta ("Gomphidiaceae"), ēdama lapiņu sēne ar gaļīgu, gļotainu cepurīti, kas sākumā ar gļotainu plīvuru pievienota dzeltenam kātam, bet vēlāk plīvurs nozūd, atstājot uz kāta gļotainu gredzenu, 2 ģintis, 15 sugu, Latvijā konstatētas abas ģintis.
mietene Himēnijsēņu klases beku rindas dzimta ("Paxillaceae"), saprofītiska sēne ar piltuvveida cepurīti, kurai parasti ir ieritināta mala, un ar nolaidenām lapiņām, 4 ģintis, 30 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 4 sugas.
tumšbeka Himēnijsēņu klases beku rindas zvīņbeku dzimtas ģints ("Porphyrellus"), sēnes cepurīte un kātiņš tumši pelēkbrūni, sporas tumšbrūnas, Latvijā konstatēta 1 suga.
zvīņbeka Himēnijsēņu klases cepurīšu sēņu rindas dzimta ("Strobilomycetaceae"), augļķermeņi ar cepurīti un kātiņu, gk. subtropos un tropos. 4 ģintis, 60 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 2 sugas.
mušmirsēnes Himēnijsēņu klases dzimta ("Amanitaceae"), augļķermeņi gaļīgi, lieli (cepurītes diametrs - līdz 15 cm, kātiņa garums - līdz 25 cm), ar plīvuru, sporas veidojas uz lapiņām, \~150 sugu, Latvijā konstatēts 13 sugu.
piepjsēnes Himēnijsēņu klases dzimta ("Polyporaceae"), augļķermeņi nagveidīgi ar cepurīti un kātiņu, plakani, pakavveidīgi, spilvenveidīgi, klājeniski, vairākums noārda koksni; Latvijā 42 ģintis, 90 sugas.
pūkaiņsēnes Himēnijsēņu klases dzimta, augļķermeņu cepurītes koniskas, piltuvveidīgas, plakanas, 0,3-40 cm diametrā, Latvijā konstatēts 160 sugu.
biezlapīte Himēnijsēņu klases gliemezeņu dzimtas ģints ("Camarophyllus"), Latvijā konstatētas 3 sugas, augļķermeņi neuzkrītošā krāsā, sīksti, nespīdīgi, parasti sausi, cepurīte dažāda lieluma, gļotaina.
aitupiepe himēnijsēņu klases piepju dzimtas ģints (“Albatrellus”), Latvijā konstatētas 2 sugas, kurām raksturīgas kopā saaugušas neregulāras formas augļķermeņu cepurītes, gar kātiņu nolaidens, balts, vēlāk dzeltenīgs poru slānis un gaļīgs trausls mīkstums.
aplocene Himēnijsēņu klases pūkaiņu dzimtas ģints ("Lepista syn. Rhodopaxillus"), 19 sugas, Latvijā konstatētas 8 sugas, augļķermeņi lieli, biezi, stingri, cepurīte bālgana, zilgana, violeta, pelēka, dzeltenbrūna vai sarkanbrūna.
šamozīts Hlorītu grupas minerāls ar lielu dzelzs saturu; nogulumu dzelzsrūda.
pennīns Hlorītu grupas minerāls, parasti zaļā krāsā, ķīmiski sastāv no 2-4 molekulām amezīta un 3-6 molekulām serpentīna, kristalizējas moniklīnā singonijā.
klīnohlors Hlorītu paveids, vizlām līdzīgi minerāli.
ūdenslīnija Horizontālas, ar mierīga ūdens virsu sakrītošos plaknes un ūdens transportlīdzekļa korpusa šķēluma līnija, kuras augstums sakrīt ar transportlīdzekļa iegrimi un ir atkarīgs no ūdensizspaida; šādas līnijas apzīmējums uz transportlīdzekļa korpusa.
paratuberkulozes mikobaktērija hroniska enterīta ierosinātājs liellopiem; cilvēkam nav patogēns.
arsēnisms Hroniska saindēšanās ar arsēnu: kuņģa un zarnu darbības traucējumi, elpošanas orgānu iekaisums, perifēriski neirīti.
dentobronhīts Hronisks bronhīts izteiktas dentālas infekcijas gadījumā: ilgstošs klepus, no rīta - lēkmjveidīgs; hroniska dentāla infekcija, parodontoze, limfātiski eksudatīva diatēze.
krāteris Ieapaļš padziļinājums (zemes virsmā), ko rada, piemēram, meteorīti, sprādzieni.
apbaidīt Iebaidīt, biedējot padarīt tramīgu, bailīgu.
ietramdīt Iebaidīt, padarīt bailīgu, nedrošu (cilvēku).
Sodzeris Iecavas kreisā krasta pieteka Salgales pagastā; Sodcere; Sodzere; Sodzeres strauts; Sodzerīte.
kategorizēt Iedalīt kategorijās; padarīt par kategoriju.
dobule Iedobums, bedrīte.
sagudrot Iedomāties, nodomāt, iecerēt (piemēram, ko darīt, veikt); arī sadomāt (1).
atļauties iedrošināties (pateikt, darīt, rīkoties).
atsasmelīties Iedrošināties ko darīt.
atsavažīties Iedrošināties ko darīt.
aizdzīt Iedzenot vai iesitot (ko), aizdarīt.
smēķēt Ieelpot tabakas, arī citu narkotisku vielu dūmus, piemēram, no cigaretes, pīpes; darīt to regulāri.
iešutināt Ieēst, ierīt.
iepatikties Iegribēties, iedomāties (ko darīt).
burtumetis Iegriezumu izdarītājs burtu kokos – norēķinu veicējs.
pelikometrs Iegurņa mērītājs, rīks iegurņa izmērīšanai.
nitrozodimetīlanilīns Iegūst dimetīlanilīnu sālsskābes šķīdumā apstrādājot ar nātrija nitrītu, oranži dzelteni kristāli.
iemanīties Iegūt prasmi, spēju (ko darīt), parasti vingrinoties, ilgāku laiku veicot attiecīgo darbu, uzdevumu u. tml.
norudēties Iegūt rudens krāsas, krītošās lapas.
interferometrs Iekārta, kurā izmanto interferenci, lai mērītu gaismas viļņa garumu, mehānisku nobīdi, vielas laušanas koeficientu vai kādu citu fizikālu lielumu.
iekārtošana Iekārtošana darbā - starpniecības funkcija, pasākumi, kurus veic nodarbinātības Valsts dienests vai citas institūcijas, kuras saņēmušas attiecīgu atļauju, licenci, lai palīdzētu darba spējīgām personām atrast darbu un iekārtoties tajā, ja viņām to neizdodas izdarīt patstāvīgi.
iešlīherēties Iekļauties (kādā vidē, parasti neuzkrītoši).
iešlīherēties Iekļūt (neuzkrītoši, nepamanīti).
izplunčāties Iekrītot ūdenī, samērcēties, izpeldēties (pret savu gribu).
papeldēties Iekrītot ūdeni, samērcēties.
izpeldēties Iekrītot ūdenī, samērcēties.
ieblokot Ielikt, iespīlēt blokus (zābaku stulmos, lai tos iztaisnotu, padarītu gludus).
izmācīt Iemācīt (ko darīt).
damācīt Iemācīt (ko) veikt, darīt, rīkoties u. tml.
ierādīt Iemācīt (strādāt), parādīt (kā darīt).
apcelēt Iemantot (kāda) simpātijas (noskaņot labvēlīgi, darīt vēlīgu).
iemērēt Iemērīt.
iemērot Iemērīt.
iedomāt Ienākt prātā izdarīt ko patīkamu (kādam) un paveikt to.
dzert Ieņemt mutē un norīt (šķidrumu).
iedzert Ieņemt mutē un norīt reizē ar šķidrumu (zāles tablešu, pulveru u. tml. veidā).
ēst Ieņemt mutē, parasti sakošļāt un norīt, barību.
salustināt Iepriecināt, uzjautrināt; iepriecinot, uzmundrinot pamudināt (ko darīt).
predisponēt Iepriekš noteikt, nolemt; iepriekš padarīt uzņēmīgu (pret kādu slimību).
aizstrāzdāt Iepriekš padarīt.
brīdināt Iepriekš ziņot (par ko draudošu, nepatīkamu); norādīt uz iespējamu nelaimi, nepatikšanām u. tml.; darīt piesardzīgu, uzmanīgu, atturēt (no kā).
pečki-lavočki Iepriekšēja noruna (izdarīt noziegumu, bēgt u. tml.).
vakarrīt Iepriekšējās, pagājušās dienas rītā.
vakarrīts Iepriekšējās, pagājušās dienas rīts.
iedricināt Iepurināt; panākt, ka purinot iekrīt (kur).
reģistrēt Ierakstīt (ko) noteiktas formas veidlapā, grāmatā u. tml., lai izdarītu (tā) uzskaiti vai piešķirtu (tam) likumīgu spēku.
iemodēties Ierast, iesākt (ko lietot, darīt).
astrokompass Ierīce gaisakuģa ģeogrāfiskā kursa noteikšanai, izmantojot debess spīdekļu peilējumus un ievērojot Zemes griešanos un vietas koordinātas; sastāv no debess spīdekļa kursa virziena mērītāja, skaitļotāja un indikatora.
gruntscaurule Ierīce grunts parauga iegūšanai no ūdenstilpes gultnes - tērauda caurule, kas ieiet gruntī sava svara, krītošā svara sitiena, vibrācijas vai citas darbības rezultātā; iegūst 20-30 m garu paraugu 2,5-20 cm diametrā.
mēlīte Ierīce šaujamierocī, ar kuru iedarbina sprūda mehānismu, lai izdarītu šāvienu.
Venturi caurule ierīce šķidruma vai gāzes plūsmas ātruma vai caurplūduma noteikšanai pēc izmērīta spiediena krituma.
starojuma uztvērējs ierīce, ar ko iespējams konstatēt un izmērīt elektromagnētisko starojumu; to novieto teleskopa fokālajā plaknē; astronomijā kā uztvērēju izmanto bolometru, dzirksteļkameru, fotoelektronu daudzkāršotāju, fotoplati, lādiņa saites matricu, proporcionālo skaitītāju, radiometru, scintilāciju skaitītāju u. c.
volumetrs Ierīce, ar ko nosaka porainu ķermeņu, kā arī trauku tilpumu; lieto gadījumos, kad ir grūti vai arī nav iespējams izmērīt tilpumu, nosverot šķidrumu, ar ko trauks pildīts.
žiroazimuts Ierīce, kas paredzēta, lai saglabātu izvēlāto azimuta virzienu, pēc kura sākumā bija noorientēta tā galvenā ass, kā arī lai izmērītu objekta pagriezienu leņķus ap vertikālo asi.
gabarīta vārti ierīce, kas sastāv no rāmja, iekšpusē atbilstoši iekraušanas gabarīta kontūrai uz šarnīriem nostiprinātas plāksnītes atklātā ritošā sastāvā iekrautas kravas gabarīta pārbaudei.
skrembleris Ierīce, kas transformē signālus vai kodē raidītāja nosūtāmo ziņojumu kodē tā, lai padarītu to nesaprotamu radiouztvērējam, kam nav attiecīgās dešifrēšanas ierīces.
sarīties Ierit, arī ieelpot (ko) lielākā daudzumā; ierīt, arī ieelpot (kā lielāku daudzumu).
pečurka ierīte, niša krāsns ārpusē sērkociņu u. c. sīku priekšmetu novietošanai vai žāvēšanai.
pečurkeņa ierīte, niša krāsns ārpusē sērkociņu u. c. sīku priekšmetu novietošanai vai žāvēšanai.
priekšlikums Ierosinājums, ieteikums (ko darīt), kas parasti balstās uz apsvērumu par kā iespējamību, varbūtību.
izaicināt Ierosināt (ko darīt); ierosināt (uz ko).
ievedināt Ierosināt, pamudināt (kādu ko darīt).
pavest Ierosināt, pamudināt darīt (ko nevēlamu); pavedināt (1).
sasasākties Iesākt (ko darīt) - par vairākiem, daudziem.
iemuļļāt Iesākt (ko darīt), bet nepabeigt.
ietaisīties Iesākt (ko darīt); sagatavoties (ko darīt).
iecūkāt Iesākt (ko) darīt (parasti slikti, nemākulīgi) un nepabeigt.
ieķēzīt Iesākt (ko) darīt (parasti slikti, nemākulīgi) un nepabeigt.
iedarīt Iesākt darīt, bet nepabeigt.
pieķerties Iesākt darīt, veikt (ko).
iemēģināt roku iesākt ko darīt; pārbaudīt savu veiksmi.
iesataisīties Iesākt ko nepārtraukti, ilgstoši darīt.
iesavirties Iesākt vārīties.
uzaust Iesākties, iestāties (par rītu, dienu); kļūt gaišam pēc saullēkta (par gaismu).
šušērne Iesala darītava.
Gagea erubescens iesārtā zeltstarīte.
pieslēgties Ieslēdzot attiecīgu sakaru sistēmu, padarīt (ko) uztveramu.
pazemotais Ieslodzītais, ar ko izdarīts vardarbīgs pederastijas akts un kurš tāpēc kļuvis par zemākās kategorijas ieslodzīto.
karstā spraudnēšana iespēja datora darbības laikā ar spraudņiem tam pievienot vai no tā atvienot ierīces tā, ka operētājsistēma automātiski uztver izdarītās pārmaiņas.
glābiņš Iespēja izvairīties (piemēram, no kā uzmākšanās), būt netraucētam.
riska novērtēšana iespējamības prognozēšana, kad klientam vai citai personai varētu tikt nodarīts kaitējums.
izdungāt Iespiest, iedauzīt; padarīt bedrainu, izdangāt.
rīkojums Iestādes, tās vadītāja izdots dokuments, kurā ietverts obligāti izpildāms norādījums, pavēle (ko darīt, kā rīkoties).
augsnes sasalums iestājas, kad temperatūra nokrīt zem 0 °C un ūdens sacementē augsnes daļiņas; sasluma dziļums atkarīgs no sala intensitātes un ilguma, no augsnes mitruma, siltumietilpības, no augu segas, bet it īpaši no sniega segas; mitra augsne sasalst seklāk nekā sausa, jo, ūdenim sasalstot, izdalās siltums, kas aizkavē dziļāku augsnes sasalšanu.
unilaterālisms Iestāšanās par vienpusēju kodolatbruņošanos - par to, lai kāda valsts iznīcinātu savus kodolieročus, negaidot, kamēr citas valstis piekrīt vienlaikus darīt tāpat.
ataust Iestāties, iesākties (par rītu, dienu); sākt aust (par gaismu).
iemēslot Iestrādāt mēslojumu (augsnē); mēslojot padarīt auglīgāku (augsni).
iešpricēt Iešļircināt; izdarīt injekciju.
iestiķēt Iešūt, ielikt (vidū, starpā), lai padarītu garāku, platāku.
ieņemt Iešūt, parasti, lai padarītu šaurāku.
iet savu ceļu iet savās ikdienas gaitās, darīt, kas parasti darāms.
mērot Iet, braukt (kādu gabalu, attālumu); mērīt (2).
sapederināt Ieteicot, uzmundrinot u. tml. pamudināt (ko darīt); sakūdīt.
dasvātāt Ieteikt darīt, rīkoties kādā veidā.
pārliecināt Ietekmēt (kādu) tā, ka (tas) piekrīt izteiktajai domai, izteiktajam viedoklim u. tml.
ieturiņa Ieterīte.
pārslogot Ietverot, iekļaujot (kur) pārāk liela apjoma, laikietilpīgas sastāvdaļas, padarīt (to) grūti realizējamu; arī pārblīvēt.
pārblīvēt Ietverot, iekļaujot (kur) pārāk liela apjoma, laikietilpīgas sastāvdaļas, padarīt (to) grūti realizējamu.
apaugļot Ievadot vīrišķo dzimumšūnu, padarīt sievišķo organismu par jauna organisma dīgļa nesēju, veidotāju; padarīt grūsnu (dzīvnieku mātīti).
izsist no ierindas Ievainojot vai nogalinot padarīt kaujai nespējīgu.
ievirt Ievārīt (parasti ievārījumu).
zaurcevaķ Ievārīt čefīru.
Svarīte Ievednes kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Jaunannas pagastā, augštece Malienas pagastā, garums - 12 km; Svārīte.
ierievot Ieveidot (kādā virsmā rievu); padarīt (ko) rievainu.
ietīrīties Ievingrināties tīrīt.
nodrātēt Ieziest ar vasku vai piķi lai padarītu stīvu.
iesmirdināt Ieziežot ar smirdošu vielu, padarīt smirdošu.
Semiadalia notata iezīmētā mārīte.
Igvasu Igvasu ūdenskritums - atrodas Igvasu, 26 km no ietekas Paranā, uz Brazīlijas un Argentīnas robežas, ūdens pa 2 vertikālām bazalta kāplēm (36 un 33 m) starp klinšu salām krīt 72 m dziļā aizā, veidojot 21 lielu un 254 mazus ūdenskritumus.
paralēle Ikviena no līnijām, kuras atrodas vienā un tai pašā plaknē un starp kurām ir nemainīgs attālums un nav kopēju punktu, arī ikviena no līnijām, kuras savstarpēji sakrīt.
dubls Ikviens kāda kadra uzņēmums, kas izdarīts, neapstādinot kameru.
bēgļu gaitas ilgāka prombūtne no pastāvīgās dzīvesvietas, lai izvairītos no kara darbības, dabas katastrofas, epidēmijas.
izjaukties Ilgāku laiku (parasti ar pūlēm, grūtībām) ko darīt, veikt.
nokulties Ilgāku laiku ar grūtībām darīt (ko nepatīkamu, nepiemērotu).
aizbļaut Ilgāku laiku bļaujot, padarīt (uz laiku) nedzirdīgas (ausis).
knosīt Ilgāku laiku darīt (ko sīku, darbietilpīgu, arī sarežģītu u. tml.); knibināt.
knozīt Ilgāku laiku darīt (ko sīku, darbietilpīgu, arī sarežģītu u. tml.); knibināt.
sēdēt Ilgāku laiku darīt (ko), nodarboties (ar ko), atrodoties šādā stāvoklī.
knosāties Ilgāku laiku darīt (ko), parasti bez steigas, laiski, tūļīgi.
knūzāties Ilgāku laiku darīt (ko), parasti bez steigas, laiski, tūļīgi.
izķibelēties Ilgāku laiku darīt ko sarežģītu, arī grūtu, nepatīkamu.
klapatāties Ilgāku laiku darīt, kārtot (ko) ar pūlēm, grūtībām.
klapatoties Ilgāku laiku darīt, kārtot (ko) ar pūlēm, grūtībām.
nosaklapatēties Ilgāku laiku darīt, kārtot ar pūlēm, grūtībām.
klapatēties Ilgāku laiku darīt, kārtot ko ar pūlēm, grūtībām.
sapirināties Ilgāku laiku kustoties, purinoties tīrīt sevi (parasti smiltīs) - par dzīvniekiem.
vecsudrabs Ilgāku laiku lietots sudrabs, sudraba priekšmets; sudrabs, kura virsma ir mākslīgi padarīta tumšāka.
sačuinīties ilgāku laiku nepārtraukti (pavirši) tīrīt (spodrināt).
noslaukt Ilgāku laiku pārlieku slaucot (piemēram, ālavu govi), novājināt, padarīt (to) mazproduktīvu.
nozabelēties Ilgāku laiku tūļāties, staipīties, gorīties.
izjoksīties Ilgāku laiku veikt, darīt (ko grūtu, arī nepatīkamu); izrīkoties, izkārtoties (piemēram, ar saimniecības darbiem).
izklapatāties Ilgāku laiku, ar pūlēm, grūtībām darīt, kārtot (ko); izpūlēties, (ko) darot, kārtojot.
nomuļļāties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu darīt ko gausi, neveikli, parasti neveiksmīgi.
noķērnāties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu darīt ko nemākulīgi, arī nevajadzīgi; arī noķēpāties (3).
noķēpāties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu darīt ko nemākulīgi, lēni, arī nekārtīgi.
sadarīt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu darīt; ilgāku laiku darīt (līdz noteiktam brīdim).
nocīnīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz darboties, pārvarot grūtības, darīt ko ar grūtībām; nopūlēties.
nogorīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz gorīties.
nodīdīt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu likt (kādam) atkārtoti ko darīt, veikt, atkārtoti mācīt (kādam) ko (parasti, līdz tas nogurst).
noilgoties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu ļoti ilgoties (ko sasniegt, iegūt, izdarīt u. tml.).
nobakstīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu negribīgi strādāt, darīt (ko); ilgāku laiku, arī visu laikposmu veltīgi, nelietderīgi strādāt, darīt (ko).
nobraukt Ilgāku laiku, daudz braucot (pa ko, pāri kam), padarīt (to) gludu, līdzenu, cietu.
nobraukāt Ilgāku laiku, daudz braukājot (pa ko, pāri kam), saplacināt, noblīvēt (to), arī padarīt gludu, līdzenu, cietu.
izdarīties Ilgāku laiku, daudz darīt (dažādā veidā, arī dažādus darbus).
izķīpāties Ilgāku laiku, daudz darīt (ko) grūtu, darbietilpīgu; izpūlēties, izmocīties.
izadarities Ilgāku laiku, daudz darīt dažādus darbus.
izblēņoties Ilgāku laiku, daudz darīt nedarbus, blēņas (parasti par bērniem).
izgorīties Ilgāku laiku, daudz gorīties.
izčopāties Ilgāku laiku, daudz lēni, gausi (ko) darīt; iztūļāties.
nomīdīt Ilgāku laiku, daudz mīdot (ko), arī mīdoties (pa ko), saplacināt, noblīvēt (to), arī padarīt gludu, līdzenu, cietu.
nomīņāt Ilgāku laiku, daudz mīņājot (ko), arī mīņājoties (pa ko), saplacināt, noblīvēt (to), arī padarīt gludu, līdzenu, cietu.
atskust Ilgāku laiku, daudz mizot (nevārītus kartupeļus).
izsmurgāties Ilgāku laiku, daudz nemākulīgi, nesekmīgi (ko) darīt, rīkoties.
noslidināt Ilgāku laiku, daudz skarot, padarīt gludu.
noslaucīt Ilgāku laiku, daudz slaukot (ar ko), padarīt (to) nederīgu, nelietojamu.
noslidināt Ilgāku laiku, daudz slīdot, slidinoties, arī ejot (pa ko, pāri kam), padarīt slidenu (to).
nostaigāt Ilgāku laiku, daudz staigājot (pa ko, pāri kam), padarīt (to) gludu, līdzenu, cietu.
nošļūkāt Ilgāku laiku, daudz šļūkājot pa (ko), pāri (kam), padarīt (to) gludu, cietu.
notekāt Ilgāku laiku, daudz tekājot pa (ko), pāri (kam), padarīt (to) gludu, līdzenu, cietu.
novalkāt Ilgāku laiku, daudz valkājot, padarīt neizskatīgu, neizturīgu, arī nederīgu (apģērbu, apavus).
izčammāties Ilgāku laiku, daudz, tūļīgi, neveikli (ko) darīt; iztūļāties.
izčommāties Ilgāku laiku, daudz, tūļīgi, neveikli (ko) darīt; iztūļāties.
izvicoties Ilgāku laiku, intensīvi ko darīt.
noslaukt Ilgāku laiku, pārlieku daudz tērēt (kā līdzekļus); ilgāku laiku pārlieku daudz tērējot (kā) līdzekļus, padarīt (to) nabadzīgu.
žurināt Ilgi cept vai vārīt (kādu nelielu daudzumu).
sažulināties ilgi kaut ko vārīt vai ap kaut ko nodarboties.
izdeldēt Ilgi lietojot, padarīt plānu, nestipru, arī cauru, robainu (piemēram, apģērbu, priekšmetu).
nomuļināties Ilgi strādājot gandrīz neko nepadarīt.
noduņīties Ilgi un neizveicīgi kaut ko darīt.
apbružāt Ilgi vai nevērīgi lietojot, padarīt neizskatīgu.
bļudzināt Ilgi vārīt ēdienu, ļaujot tam izšķīst un kļūt glumam.
cieta ola ilgi vārīta ola.
aiztaurēt Ilgi, apnicīgi taurējot, padarīt (uz laiku) nedzirdīgas (ausis).
bleive Ilgi, bez aizdara vārīta zupa.
nevarēt vien beigt ilgi, bieži aizrautīgi, intensīvi darīt (ko).
tostīties Ilgi, gausi ko darīt; tūļāties.
kvernēt Ilgstoši (parasti negribot) strādāt, darīt (vienmuļu darbu).
sabraukt Ilgstoši braucot, lietojot, sabojāt, parasti pilnīgi, arī padarīt nederīgu (parasti transportlīdzekli).
apvazāt Ilgstoši lietojot, padarīt netīru, aptraipīt, apdeldēt; nevīžīgi, neuzmanīgi lietojot, apnēsāt, apbružāt.
bēguļot Ilgstoši vairīties (no kāda).
fu-žeņ Imperatora favorītes tituls Senajā Ķīnā; saskaņā ar tradīciju imperatoram bija 3 favorītes.
impets Impulss izdarīt izvēli.
puri Indiešu ēdiens: apaļi, plakani eļļā vai ghī (kausējot attīrīts sviests) vārīti plāceņi no kviešu miltiem; purī.
čatnijs Indiešu ēdienu piedeva, ko gatavo no vārītiem vai svaigiem sasmalcinātiem augiem, augļiem, dārzeņiem un kas atkarībā no sastāvdaļām var būt skābs, sāļš, saldskābs, maigs vai ass.
Ušase Indiešu mitoloģijā - Pradžāpati meita, rītausmas dieviete.
velna beka indīga sēne ("Rubroboletus satanas") ar gaiši pelēku cepurīti, samērā resnu, olveidīgu kātu un sarkanīgu tīklojumu, vienīgā indīgā beka, Latvijā nav sastapta
antidesma Indijas koku ģints vilkpieņu dzimtā; tā no lūku šķiedrām vērpj dzijas, bet novārītas lapas ir pretinde čūsku kodumam.
izvairīšanās Indivīda tendence izvairīties no viņam nepieņemamām sekām vai darbības.
sociālā integrācija indivīdu, organizāciju vai valstu savstarpējo attiecību sakārtojums, kas ļauj izvairīties no konfliktiem.
cepurieši Indrānu pagasta apdzīvotās vietas "Cepurītes" iedzīvotāji.
cepurītieši Indrānu pagasta apdzīvotās vietas "Cepurītes" iedzīvotāji.
reimatoīds Infekciozs artrīts, kas klīniskās gaitas vai simptomu ziņā atgādina reimatismu.
bitu kartēšana informācijas attēlošanas metode displeja ekrānā, kur katram attēla elementam atbilst viens vai vairāki biti; vienkrāsas displejos bitu skaits, kas atbilst vienam attēla elementam, nosaka attēla toņu gradāciju; krāsu displejos vienam attēla elementam atbilstošais bitu skaits sakrīt ar attēla krāsu skaitu.
klizeometrs Instruments, ar ko mērīt iegurņa ass nolieces leņķi pret mugurkaulu.
intelektuālis Intelektuāla darba darītājs (piemēram, zinātnieks, konstruktors).
vālēt Intensīvi (ko) darīt (piemēram, pļaut, kult).
mizāt Intensīvi (ko) darīt, strādāt.
rabāt Intensīvi (ko) darīt, strādāt.
grazāt Intensīvi (ko) darīt.
mizāt Intensīvi (ko) darīt.
zēvelēt Intensīvi (ko) darīt.
vārīt Intensīvi darīt (ko).
sasajemties Intensīvi sākt (ko darīt).
sapūlēt Intensīvi, arī ilgāku laiku ko darot, ļoti nogurdināt, novājināt, arī padarīt slimu (ķermeņa daļu).
brauks Interjekcija trokšņa apzīmēšanai, kas rodas kaut kam krītot vai lūztot.
braukš Interjekcija trokšņa apzīmēšanai, kas rodas kaut kam krītot vai lūztot.
švannīts Intersticiāls neirīts ar neirilemmas hipertrofiju.
gabrodiorīts Intruzīvs iezis, pārejas forma starp gabro un diorītiem, sastāv no plagoklaziem (andezīna, labradora) un viena vai vairākiem krāsainajiem minerāliem (ragmāņa, piroksēniem), Latvijā veido laukakmeņus.
osteorabdotoze Īpaša pārmantotās svītrainās osteopātijas forma (iespējams, autosomāli dominanta pārmantošana): slimība manifestējas bērnībā; pirmie simptomi atgādina reimatoīdo artrītu; locītavu iekaisuma subjektīvie un objektīvie simptomi ātri pāriet.
matēt Īpaši apstrādājot, darīt nespodru, blāvu (parasti stikla, metāla priekšmeta virsmu).
jordāna īpaši ierīkota vieta ūdenstilpē (parasti āliņģis), kur kristiešu svētkos Kunga kristīšanas dienā tiek izdarīta rituāla ūdens svētīšanas ceremonija.
sinepju gāze iprīts.
hronisku sāpju kontrole ir ilgstošu sāpju (vairāk nekā 3–6 mēnešus) kontroles un ārstēšanas process, kas saistīts ar pamata slimības simptomātiku, piemēram, artrīts, nervu bojājumi, mugurkaula problēmas, migrēna; izvērtējot fizisko sāpju cēloņus, nepieciešams noskaidrot arī cilvēka dzīvi ietekmējošos emocionālos un sociālos faktorus.
kas kait (arī kaiš) (ko (ne)darīt), arī kas nekait (arī nekaiš) (ko darīt) ir labi (ko darīt).
kas vainas (ko (ne) darīt) ir labi (ko darīt).
pareizs pjafs ir tikai tad, ja zirgs katru diagonāli (piem., kreisā priekškāja un labā pakaļkāja) ar noteiktiem starpbrīžiem īsu laiciņu patur gaisā; priekškājas daļai no elkoņa līdz celim jābūt gandrīz horizontālā stāvoklī, bet no ceļa tai jākrīt stateniski uz leju, pakaļkājai jābūt saliektai lecamā locītavā, pie kam naga priekšdaļas apakšai jāatrodas otras pakaļkājas vēzīša augšdaļas augstumā; ja zirgs pakaļkājas cilā augstāk, tad rodas iespaids, it kā viņš kristu uz deguna, kādēļ gaita zaudē savu spožumu.
ērdināt Irdināt, darīt brīvāku, vaļīgāku.
izirdīt Irdināt, uzkult, padarīt vaļīgāku.
izirdināt Irdinot padarīt pilnīgi irdenu (parasti augsni).
izkurņāt Irdinot, pārcilājot (zemi), izraujot nezāles, iztīrīt zemi; izravēt.
piespiedu izlikšana īrnieka vai nomnieka izlikšana no telpām tiesas ceļā, ja viņam jāizvācas, bet viņš atsakās to darīt.
viska Īskāta liekšķerīte.
atspējošana Īslaicīga aparatūras vai programmatūras funkcionēšanas pārtraukšana, lai padarītu tās izmantošanu neiespējamu.
gāziennokrišņi Īslaicīgi, bet ļoti stipri nokrišņi, kas krīt no gubu lietusmākoņiem.
Musulmaņu kalendārs islāma zemēs pieņemtais kalendārs, kura gadā ir 354 dienas, sadalītas 12 mēnešos, pārmaiņus ar 29 un 30 dienām, papildus, sākot ar 2. gadu. ik pēc 3 g. pēdējam mēnesim pieliek 1 papildus dienu; gada sākums un pārējie datumi pastāvīgi mainās attiecībā pret Gregora kalendāru un aptuveni atkārtojas 33 gados; nedēļā septiņas dienas un no tām svētī to, kurā notika Muhameda bēgšana, kas sakrīt ar piektdienu mūsu kalendārā; dienas sākumu skaita no Saules norietēšanas.
gemula Īss, ērkšķveidīgs nervu šūnas dendrīta izaugums.
nogorīties Īsu brīdi gorīties un pabeigt gorīties.
nopakšināties Īsu brīdi radīt skaļas skaņas (piemēram, ūdens pilēm krītot ūdenī u. tml.).
uzplaucēt Īsu brīdi sautēt, vārīt.
uzplukt Īsu brīdi vārīties.
nozibināt Īsu brīdi, vienu reizi padarīt redzamu, pamanāmu.
nožibināt Īsu brīdi, vienu reizi padarīt redzamu, pamanāmu.
nožvibināt Īsu brīdi, vienu reizi padarīt redzamu, pamanāmu.
nepakustināt ne mazo pirkstiņu it neko nedarīt.
sasolits Itālijā dabiskās netīrītās borskābes nosaukums; sasolins.
sasolins Itālijā dabiskās netīrītās borskābes nosaukums.
contrasto Itāļu literatūrā dzejolis dialoga formā, kur katrai personai piekrīt pa strofai vai sonetām; satur strīdu par kādu jautājumu.
čabata Itāļu maize, ko cep no raudzētas mīklas, kas aizdarīta ar olīveļļu; kukulīša forma atgādina čību.
izvitēt Izbalsināt, balsinot padarīt baltu.
piebārstīt Izbārstot (ko) lielākā daudzumā, padarīt nekārtīgu, netīru (piemēram, grīdu).
izaust Izbeidzoties naktij, pilnīgi iestāties (par rītu, dienu, gaismu); ataust.
izšrubīt Izberzt; iztīrīt.
piebirdināt Izbirdinot (ko) lielākā daudzumā, padarīt nekārtīgu, netīru (piemēram, grīdu).
izkapāt Izbojāt, padarīt grumbuļainu (piemēram, ceļu, grīdu), vairākkārt skarot (to) - par pakaviem, asiem papēžiem u. tml.
izkapāt Izbojāt, padarīt robainu, caurumainu (ko), skarot (to), triecoties (pret to) - par lodēm.
krītaka Izbūve aizsprostam pāri krītošo ūdeņu uztveršanai.
sirds dobumu katetrizācija izdara, lai izmērītu spiedienu sirds dobumos un lielajos asinsvados sirds tuvumā, kā arī ievadītu kontrastvielu sirds dobumos, lai izmeklētu rentgenoloģiski.
iztaisīt Izdarīt (2).
operēt Izdarīt (kā) ķirurģisku operāciju.
perkutēt Izdarīt (kā) perkusiju, izmeklēt slimnieku ar piesitieniem.
rentgenoskopēt Izdarīt (kā) rentgenoskopiju.
rezecēt Izdarīt (kā) rezekciju.
sekvestrēt Izdarīt (kā) sekvestru 2(1).
trepanēt Izdarīt (kā) trepanāciju.
apkalpot Izdarīt (kādam) dažādus pakalpojumus (ko pasniedzot, atnesot, aiznesot u. tml.).
iespītēt Izdarīt (kādam) par spīti.
dabūt gatavu Izdarīt (ko grūtu, bīstamu, pārdrošu).
nošancēt Izdarīt (ko izveicīgu, arī blēdīgu).
nolīferēt Izdarīt (ko nelegālu, neatļautu).
iečudīt Izdarīt (ko) jocīgu, smieklīgu.
palaist Izdarīt (palaidnību, draiskulību u. tml.).
sastrādāt Izdarīt (parasti daudz nevēlama).
nostrādāt Izdarīt (parasti ko nevēlamu, arī negaidītu).
pieļaut Izdarīt (parasti ko nevēlamu), ļaut izveidoties (kam nevēlamam).
izstrādāt Izdarīt (parasti ko nevēlamu).
pastrādāt Izdarīt (parasti ko nevēlamu).
izmest Izdarīt (piemēram, granātas, šķēpa) metienu.
izsviest Izdarīt (piemēram, granātas, šķēpa) metienu.
davīt Izdarīt (uz kādu) spiedienu.
izlēkāt Izdarīt (visu), kā cits vēlas.
taisīt eņģelīšus izdarīt abortu.
airēties Izdarīt airēšanai līdzīgas kustības (ar rokām vai kājām).
irties Izdarīt airēšanai līdzīgas kustības (ar rokām vai kājām).
analizēt Izdarīt analīzi (2); noteikt (vielas) sastāvu.
apdūmot Izdarīt apdūmošanu, lai pasargātu no salnām (augļu kokus, ogulājus), lai iznīcinātu kaitēkļus u. tml.
anketēt Izdarīt aptauju (aizpildot speciālu aptaujas lapu).
trahnuķ Izdarīt ar kādu dzimumaktu.
subtrahēt Izdarīt atņemšanu.
noelpāt Izdarīt atsevišķu elpas vilcienu.
noblēdīties Izdarīt blēdību.
sakoklēt izdarīt daudzus stiprus sitienus.
kūņoties Izdarīt dažādas (parasti haotiskas) kustības (ar rokām, kājām); ķepuroties.
pāroties Izdarīt dzimumaktu (par dzīvniekiem).
aplekt Izdarīt dzimumaktu (par dzīvnieku tēviņiem).
čakarēt Izdarīt dzimumaktu.
hariķ Izdarīt dzimumaktu.
hoļiķ Izdarīt dzimumaktu.
otžarivaķ Izdarīt dzimumaktu.
perepihnutsja Izdarīt dzimumaktu.
pjaļiķ Izdarīt dzimumaktu.
pomaratsja Izdarīt dzimumaktu.
razmagņitsja Izdarīt dzimumaktu.
škvoriķ Izdarīt dzimumaktu.
šmonatsja Izdarīt dzimumaktu.
švoriķ Izdarīt dzimumaktu.
trahnutsja Izdarīt dzimumaktu.
zaduķ Izdarīt dzimumaktu.
žariķ Izdarīt dzimumaktu.
eksperimentēt Izdarīt eksperimentu (1).
virzīt Izdarīt gājienu (ar šaha figūru, dambretes kauliņu u. tml.).
ieduņķīt Izdarīt grūdienu (ar neasu priekšmetu).
murskuļoties Izdarīt haotiskas, spējas kustības, blīvēties.
ieelpot Izdarīt ieelpu.
immatrikulēt Izdarīt immartikulāciju, ierakstīt martikulā.
immitēt Izdarīt immisiju.
indosēt Izdarīt indosamentu.
ingrosēt Izdarīt ingrosāciju, nodrošināt.
sašpricēt Izdarīt injekciju; potēties.
izelpot Izdarīt izelpu.
atklāt Ameriku izdarīt jaunus atklājumus, pateikt ko jaunu (biežāk nolieguma teikumos)
bazarovaķ Izdarīt kabatzādzības tirgū.
aizrūdināt Izdarīt kādam netaisnību (kaut ko sliktu).
izpuišot Izdarīt kādam pa prātam, apkalpot.
samuļķoties Izdarīt kādu muļķību.
izkastrēt Izdarīt kastrāciju.
dobiķ Izdarīt kaut ko līdz galam.
otmočiķ Izdarīt kaut ko nebijušu, negaidītu.
saķīmiķot Izdarīt kaut ko sarežģītā ceļā, neveiksmīgi un nepareizi.
apiet Izdarīt ko aizmuguriski, kādam nezinot.
sasmērēties Izdarīt ko kādam, parasti morāles normām neatbilstošu, nosodāmu.
krist kaunā izdarīt ko morāles normām neatbilstošu; tikt apkaunotam.
nostrādāt (kādu) numuru izdarīt ko negaidītu, pārsteidzošu.
izspēlēt numuru izdarīt ko negaidītu, pārsteidzošu.
nogāzt podu(s) Izdarīt ko neparastu, īpatnēju.
iebraukt grāvī izdarīt ko nepareizi, piedzīvot neveiksmi, kļūdīties.
piedarīt Izdarīt ko nevēlamu.
apgrēkoties Izdarīt ko reliģiskos priekšrakstos aizliegtu vai nosodāmu, morāles normām neatbilstošu.
salaist dēlī (kaut ko) izdarīt ko tādu, kas neļauj panākt vēlamo.
pāršaut pāri strīpai izdarīt ko, rīkoties bez mēra izjūtas.
pāršaut pāri svītrai izdarīt ko, rīkoties bez mēra izjūtas.
pāršaut pār strīpu izdarīt ko, rīkoties bez mēra izjūtas.
pāršaut pār svītru izdarīt ko, rīkoties bez mēra izjūtas.
pāršaut pāri pār strīpu izdarīt ko, rīkoties bez mēra izjūtas.
pāršaut pāri pār svītru izdarīt ko, rīkoties bez mēra izjūtas.
kolektivizēt Izdarīt kolektivizāciju.
konvertēt Izdarīt konversiju (2).
runcāt izdarīt kopošanos.
iztaisīt kantori izdarīt krāpšanu.
iemaksāt Izdarīt maksājumu, nododot (kādu naudas summu) piekritīgajā iestādē; samaksāt daļu (no kādas summas).
izmanevrēt Izdarīt manevru.
masēt Izdarīt masāžu (cilvēkam, tā ķermeņa daļai).
palocīt celi izdarīt nelielu reveransu (par bērniem).
štelpe Izdarīt nelikumīgu darījumu.
čamāt Izdarīt nepareizi, sajaukt.
iet Izdarīt noteiktas kustības (virzoties uz priekšu) - par kājām; veidoties (par soļiem).
ģelaķ pogodu izdarīt noziegumu
noziegties Izdarīt noziegumu (1).
srabotaķ ģelo izdarīt noziegumu.
rabotaķ Izdarīt noziegumu.
zakontoriķ Izdarīt noziegumu.
zaļepiķ Izdarīt noziegumu.
zamasķiriķ Izdarīt noziegumu.
ietrāpīt Izdarīt pa prāta (kādam).
ispasēt Izdarīt pa prātam, uzmanīt kaut ko.
atpalīdzēt Izdarīt pakalpojumu pretī.
izplencēties Izdarīt palaidnības.
nogāzt podu(s) Izdarīt palaidnību, blēņas.
nodarīt pāri izdarīt pārestību, apbēdinot, sagādājot ciešanas.
apgrēkoties Izdarīt pārkāpumu.
nogrēkoties Izdarīt pārkāpumu.
braukties nost izdarīt pašnāvību, metoties zem transportlīdzekļa.
mest cilpu ap kaklu izdarīt pašnāvību, pakārties.
pakārties Izdarīt pašnāvību, sažņaudzot kaklu pakārtā cilpā un zaudējot balstu zem kājām.
pielikt sev roku izdarīt pašnāvību.
pacelt roku pret savu dzīvību izdarīt pašnāvību.
pasadarīties Izdarīt pašnāvību.
likt punktu uz "i" izdarīt pēdējos precizējumus.
(uz)likt punktu uz i izdarīt pēdējos precizējumus.
uzlikt punktu uz i izdarīt pēdējos precizējumus.
izpotēt Izdarīt potēšanu (cilvēkiem vai dzīvniekiem).
izpreparēt Izdarīt preparēšanu.
nākt pretuzbrukumā (arī prettriecienā) izdarīt pretuzbrukumu (prettriecienu) - par pretinieku.
punktēt Izdarīt punkciju.
reveransēt Izdarīt reveransu.
izrevidēt Izdarīt revīziju.
pārjemt Izdarīt revīziju.
roķēt Izdarīt rokādi.
roķēties Izdarīt rokādi.
pavilkt svītru izdarīt secinājumu (par ko)
apsagrābāties Izdarīt sīku zādzību.
uzšņaukt Izdarīt sitienu.
uzventēt Izdarīt sitienu.
skriet uz vietas izdarīt skriešanas kustības, atrodoties vienā un tai pašā vietā (parasti vingrojot).
uzelpot Izdarīt spēcīgu ieelpu un izelpu, pārejot sasprindzinājumam, uzbudinājumam u. tml.
presingot Izdarīt spiedienu, cieši sekot, mīt uz papēžiem.
izspļaut Izdarīt spļāvienu.
nospļauties Izdarīt spļāvienu.
dancot Izdarīt straujas, lēkājošas kustības (par dzīvniekiem).
izšaut Izdarīt šāvienu.
izdabāt Izdarīt tā, kā (kādam) patīk; iztapt, izpatikt.
izjokot Izdarīt tā, ka (kāds) nonāk smieklīgā situācijā; apmānīt (kādu), radot pārliecību, ka (tas) nonāk nepatīkamā vai bīstamā stāvoklī.
iegūt laiku izdarīt tā, ka atliek vairāk laika, nekā paredzēts (kādam nolūkam).
sagatavoties izdarīt visu nepieciešamo (kādas darbības, pasākuma veikšanai, kādai norisei)
smērēt (arī triept, traipīt u. tml.) nagus Izdarīt zādzību, piedalīties zādzībā.
rokas smērēt Izdarīt zādzību, piedalīties zādzībā.
rokas (arī nagus) smērēt Izdarīt zādzību, piedalīties zādzībā.
traipīt (arī triept, smērēt u. tml.) nagus Izdarīt zādzību, piedalīties zādzībā.
triept (arī smērēt, traipīt u. tml.) nagus Izdarīt zādzību, piedalīties zādzībā.
apzagt Izdarīt zādzību.
apzagties Izdarīt zādzību.
atkārtot Izdarīt, izpildīt, pateikt vēlreiz vai vairākas reizes (paša vai kāda cita izdarīto, pateikto).
izdirbt Izdarīt, izpildīt.
tencināt Izdarīt, izturēt.
paklausīt Izdarīt, izturēties pēc (kāda) gribas, padoma, norādījumiem; izdarīt, izturēties (pēc kāda pavēles, rīkojuma u. tml.).
nākt pie secinājuma (arī slēdziena) izdarīt, izveidot secinājumu (slēdzienu).
(no)nākt pie secinājuma izdarīt, izveidot secinājumu.
(no)nākt pie slēdziena izdarīt, izveidot slēdzienu.
inscenēt Izdarīt, notēlot, sarīkot (ko), lai ar savu izturēšanos, rīcību maldinātu.
saspalot izdarīt, pabeigt (darbu).
izveikt Izdarīt, pabeigt.
palaist nagus (arī pirkstus) Izdarīt, parasti sīku, zādzību.
palaist pirkstus Izdarīt, parasti sīku, zādzību.
izkrāmēties Izdarīt, paveikt (dažādus saimniecības darbus).
pakalpot izdarīt, paveikt (ko, piemēram, pasniegt, aiznest, atvest), lai kādam palīdzētu
izrīkoties Izdarīt, paveikt (piemēram, saimniecības darbus); izkārtoties.
izroīdāties Izdarīt, paveikt (piemēram, saimniecības darbus).
nomanīties Izdarīt, paveikt ar sevis apmānīšanu, pašapmānu.
pārspēt (pašam) sevi izdarīt, paveikt ko ievērojami labāk, nekā parasti pats to spēj izdarīt, paveikt.
apridāties Izdarīt, paveikt visu vajadzīgo.
notaisīt Izdarīt, paveikt; arī izveidot.
sašustīt Izdarīt, savaldīt.
nomargot Izdarīt, tikt galā, savlaicīgi paspēt.
izdabāt Izdarīt.
izgājums izdarīts gājiens, pastaiga.
izpakšināt Izdauzīt, izklapēt, iztīrīt.
izdevība Izdevīgs gadījums, labvēlīgi, vēlami apstākļi (ko darīt).
palaimēties Izdoties izvairīties no kā nevēlama; negadīties, nenotikt kam nevēlamam, parasti labvēlīgu apstākļu, nejaušības dēļ.
izķecēt Izēst, aprīt.
nodarīties Izgatavot priekš sevis, padarīt.
sapļikšināt Izgludināt, padarīt plakanu (ar rokām, kādu mīkstu masu).
izšķorīties Izgorīties, izstaipīties.
nožarbināties Izgorīties, izstaipīties.
izmundīt Izgrambāt, padarīt nelīdzenu.
izverķēt Izgriezt un iztīrīt (zirga nagu pirms apkalšanas).
izdžakāt Izgriezt, padarīt lielāku, plašāku (par caurumu).
novārdoties Iziet vārdošanas procedūru, lai novērstu, atvairītu (slimību, ļaunumu), vai dziedinātu.
destabilizēt izjaukt līdzsvaru, padarīt nestabilu; traucēt normālu darbību, funkcionēšanu.
sašķērsīt Izjaukt nodomu, padarīt veltīgu.
nogāzt podu izjokot kādu vai izdarīt ko neparastu un jocīgu.
izšķīst Izjukt (piemēram, tiekot vārītam).
ilgoties izjust dziļu, parasti arī ilgstošu, vēlēšanos, tieksmi (ko izdarīt, sasniegt, iegūt u. tml); vēlēties, tiekties (pēc kā)
iežēloties Izjust līdzjūtību, žēlumu (pret kādu); aiz līdzjūtības, žēluma izdarīt (ko kāda labā); apžēloties.
tīkot Izjust spēcīgu vēlēšanos (ko darīt, arī ko iegūt).
iekāroties Izjust spēcīgu vēlēšanos (ko darīt).
gribēt Izjust vajadzību (pēc kā); vēlēties, tiekties; arī iecerēt, gatavoties (ko darīt).
nožēlot Izjust, arī izpaust žēlumu, neapmierinātību (par ko izdarītu, notikušu).
priekšdzija izkārstas vilnas lente, kura ir padarīta mazliet grodāka un no kuras vērpj dziju.
izbrīvēt Izkārtot tā, ka nav aizņemts; padarīt izmantojamu.
izkrabināt Izkasīt, izskrāpēt, tīrīt (pīpi).
kavēt (arī īsināt) laiku izklaidēt (kādu), lai (viņam) nebūtu garlaicīgi; darīt (ko), lai (pašam) nebūtu garlaicīgi.
kavēt laiku izklaidēt (kādu), lai (viņam) nebūtu garlaicīgi; darīt (ko), lai (pašam) nebūtu garlaicīgi.
īsināt laiku izklaidēt (kādu), lai (viņam) nebūtu garlaicīgi; darīt (ko), lai (pašam) nebūtu garlaicīgi.
diapazons izklājlapu programmās - viena šūna vai blakusesošu šūnu taisnstūrveida grupa. Šūnu grupējums ļauj izdarīt zināmas operācijas, piemēram, formatēšanu, visai šūnu grupai.
izdaiļot Izkopt, padarīt garīgi bagātāku.
tērpums Izkopta pļava; no krūmiem iztīrīta meža pļava.
apērmot Izkropļot, padarīt neglītu, notašķīt.
izlopot Izkropļot, padarīt neglītu.
izveidāt Izķidāt, iztīrīt.
izstrēbt putru izlabot, novērst izdarīto aplamību, kļūdu; atbildēt par izdarīto aplamību, kļūdu.
izstrēbt Izlabot, novērst izdarīto aplamību, kļūdu; atbildēt par izdarīto aplamību, kļūdu.
pielaistīt Izlaistot (ko) lielākā daudzumā, padarīt slapju, arī netīru (grīdu, telpu).
izdrumslināt Izlasīt, iztīrīt (atkritumus).
izdrumstināt Izlasīt, iztīrīt (atritumus).
izšķipelēt Izlīdzināt, iztīrīt (ar lāpstu).
noluncīties Izlikties daudz strādājam, patiesībā gandrīz neko nepadarīt.
taisīt nevainīgas acis izlikties neko nezinām par notikušo, izdarīto, izlikties, ka nav vainīgs.
pasaprasīties Izlūgties atļauju ko darīt.
atlūgties Izlūgties, lai atbrīvo (no kā); izlūgties, lai atļauj (ko nedarīt).
izglēvināt Izlutināt, padarīt gļēvu.
izgļēvināt Izlutināt, padarīt gļēvu.
iztaisīt no kāda lietas koku izmācīt par prasmīgu darba darītāju.
iztaisīt no kāda lietaskoku izmācīt par prasmīgu darba darītāju.
nomācīt Izmācīt, pieradināt darīt citādi nekā ierasts.
novēršamās izmaksas izmaksas, no kurām var izvairīties attiecīga uzņēmuma vadības lēmuma vai darbības rezultātā.
snīķerēties izmanīties, izlavīties, izdomāt un izdarīt ko niķīgu.
atsāpināt Izmantojot pretsāpju medikamentus padarīt nejūtīgu sāpošo vietu vai mazināt sāpes.
apiet likumu ar līkumu izmantot kādu likuma formulējuma neprecizitāti, arī citu likumu, lai nesodīts varētu izdarīt nelikumību.
anorektālā manometrija izmeklēšanas metode, kuras laikā ar speciālu iekārtu tiek mērīts spiediens un tā izmaiņas taisnajā zarnā.
uzmiekšēt Izmērcēt, padarīt mīkstu.
uzmiekšķēt Izmērcēt, padarīt mīkstu.
sašņorēt Izmērīt (ar mērauklu).
izdastot Izmērīt ar dastmēru.
izmest Izmērīt attālumu (piemēram, ar soļiem).
lotēt Izmērīt dziļumu.
izmērīties Izmērīt sev (piemēram, auguma garumu).
apmērīt Izmērīt visapkārt.
izmērēt Izmērīt.
izmērot Izmērīt.
izšņorēt Izmērīt.
izmērēties Izmērīties.
augstuma līkne izmērīto koku augstuma grafisks attēls (līkne), kas izlīdzināts pēc mazāko kvadrātu metodes.
virsgabarīts izmērs, kas pārsniedz noteiktos (standartizētos) gabarītus.
5. Hērakla varoņdarbs Izmēza Elīdas valdnieka Augeja lopu stalli (nebija tīrīts 30 gadus).
theropoda Izmirusi dinozauru apakšrinda ar asiem dunča veida zobiem, rudimentarām priekšējām kājām un stiprām pakaļkājām, kas vienīgās kalpoja iešanai, ķenguru veida zauri, parādījās triasā un izmira krītā.
amonīti Izmirusi galvkāju klases kamerčauļu apakšklases kārtas jūras gliemju grupa ("Ammonitida"), kas dzīvoja jūrā uz grunts no devona līdz krīta periodam, Latvijā atrasti Dienvidkurzemē juras nogulumos.
pseudomonotis Izmirusi gliemju ģints "Aviculidae" dzimtā ar ieliektu kreiso un plakanu labo vāku, sastopama no devona līdz krītam, īpaši triasā, kur daudz kosmopolītisku formu un labas vadfosīlijas.
bakulīti Izmirusi krīta laikmeta amonītu dzimtas gliemju ģints, čaula sākumā saritināta, vēlāk taisna, sadalīta kamerās, izeja aizklājas ar divdaļīgu aptichu.
trīspaugurzobji Izmirusi pirmatnēju zīdītāju apakšklase juras perioda beigās un krīta periodā.
zobputni Izmirusi putnu klases virskārta ("Odontornithes"), uz žokļiem bijuši daudzi sīki zobi, dzīvojuši krīta periodā, nav bijuši tieši mūsdienu putnu senči.
mozazauri Izmiruši jūras rāpuļi ar garu ķermeni, īsām kājām un garu asti; tie dzīvoja un izmira krīta periodā.
iznelgot Izmuļķot, par nelgu padarīt.
izdzēst Iznīcināt, padarīt par nebijušu.
triekt zemē Iznīcināt; arī pakļaut, padarīt padevīgu.
notiesātā atbrīvošana no soda izņemot amnestijas vai apžēlošanas kārtībā, var izdarīt tikai tiesa likumā norādītajos gadījumos un kārtībā.
padiecēt Izņemot dažus priekšmetus, mazliet iztukšot, padarīt brīvāku (telpu).
izķīckāt Izņemt un iztīrīt (zarnas nokautam dzīvniekam).
izkāmerēt Izņemt, izkravāt, iztīrīt.
izolētājuzliktnis Izolācijas materiāla uzliktnis, kas paredzēts spriegumam pieslēgtu vai zemētu elektroietaises daļu nosegšanai, lai izvairītos no nejaušas personāla pieskaršanās šīm daļām.
nolasīt Izpaust, padarīt zināmu ar mutvārdiem (parasti lekcijas, referāta u. tml. veidā).
izpilduzraksts Izpilddokuments, ko līdz 1993. g. septembrim izdeva valsts notariāta iestādes uz parāda dokumentu pamata, pēc kuriem piedziņu varēja izdarīt bezstrīda kārtībā.
izpildraksts izpilddokuments, ko līdz 1993. gada 1. septembrim izdeva valsts notariāta iestādes uz parāda dokumentu pamata, pēc kuriem piedziņu varēja izdarīt bezstrīda kārtībā
izpuģot Izpost, iztīrīt.
naktsklubs Izpriecu iestāde ar dažādām izklaidēm, dejošanu, vakariņām, koncertiem u. c., kas atvērta naktī līdz agram rītam.
sakārdināt Izraisīt (kādā), parasti ļoti, spēcīgu tieksmi, vēlēšanos (pēc kā, ko darīt).
spīdzināt Izraisīt (kādam) fiziskas sāpes, psihiskas ciešanas vai draudēt ar tām, lai panāktu, ka (tas), piemēram, atzīstas, piekrīt veikt kādu uzdevumu, darbību.
apvainot Izraisīt apbēdinājumu, sarūgtinājumu, dusmas u. tml.; nodarīt pāri, stipri aizskart, pazemot, izturēties nievājoši.
iedvesmot Izraisīt iedvesmu (1) (radoša darba darītājam).
gulēt uz sirdsapziņas izraisīt nemieru, sirdsapziņas pārmetumus (par izdarītu noziegumu, pārkāpumu, arī par nepaveiktu darbu).
gulēt (arī gulties, būt) uz sirdsapziņas izraisīt nemieru, sirdsapziņas pārmetumus (par izdarītu noziegumu, pārkāpumu, arī par nepaveiktu darbu).
sadrošināties Izraisīt sev, parasti pēkšņi, drosmi (ko darīt).
sadūšoties Izraisīt sev, parasti pēkšņi, drosmi (ko darīt).
sasparoties Izraisīt sev, parasti pēkšņi, sparu, gribu (parasti ko darīt).
izmokšķoties Izrauties, izvairīties.
pierīkot Izrīkot, likt darīt.
aizsacīties Izsacīties, ierunāties, izdarīt īsu piezīmi.
izvirzīt Izsakot, ierosinot darīt zināmu (piemēram, domu, problēmu); likt paveikt, realizēt (piemēram, uzdevumu).
izakiravāties Izsargāties, izvairīties.
sasper jods izsaucas, paužot nepatiku, neapmierinātību, pārsteigumu, apņemšanos ko darīt.
vatalākš Izsauciens, ar kuru raksturo troksni, kāds dzirdams krītot kādam smagam priekšmetam.
čuš Izsauciens, ko lieto, kad kāds pasākums neizdodas, kāds darbs tiek pamests pusdarīts.
pļunkt Izsauksmes vārds tāda trokšņa atdarināšanai, kas rodas smagam priekšmetam iekrītot ūdenī.
buč Izsauksmes vārds, ko lieto bērnam pakrītot.
spinn Izsauksmes vārds, ko lieto lai mudinātu mārīti lidot.
zasķekļiķ Izsist stiklu, izdarīt zādzību pa logu.
izvērcināt Izsist, atvairīt (sitienus).
revidēt Izskatīt, pārskatīt (piemēram, teorijas, principus, mācību programmu, lēmumu), lai izdarītu grozījumus (tajos).
eliminēt Izslēgt; novērst; izdarīt elimināciju.
iesmiet Izsmiet, padarīt kādu par apsmieklu, apsmiet.
vakuumveidošana Izstrādājumu veidošana no termoplastiska polimērmateriāla plēvēm vai loksnēm, kuras atrodas superelastiskā stāvoklī, izmantojot spēku, kas rodas atmosfēras un retinājuma (50-85 kilopaskāli (kPa)) spiedienu starpības dēļ; v-u var kombinēt ar pneimoveidošanu; izmanto lielgabarīta plānsienu izstrādājumu (ledusskapju, aparātu korpusu, automobiļu detaļu u. c.) ražošanai.
aizvārīt Izsutināt, vārīt, novārīt.
piejaukt Izsvaidot, novietojot (ko) izklaidus, padarīt nekārtīgu (parasti telpu).
izknuzināt Izšķirstīt, iztīrīt (spalvas ar knābi) - par putniem, parasti vistām.
atskrudzināt Iztaisnot sprogas, padarīt gludu.
piedāvāt palīdzību izteikt gatavību darīt (ko) kāda labā, lai (kas) tiktu paveikts.
atsacīties Izteikt nevēlēšanos, nebūt ar mieru (ko darīt, veikt); neuzņemties, arī vairs neizpildīt (piemēram, kādu darbu); atteikties.
atteikties Izteikt nevēlēšanos, nebūt ar mieru (ko darīt, veikt); noraidīt, nepieņemt (piedāvājumu, priekšlikumu u. tml.); atsacīties.
piedāvāt Izteikt priekšlikumu, gatavību darīt (ko) kāda labā.
ierosināt Izteikt priekšlikumu; pamudināt, radīt vēlmi (ko darīt).
piedāvāties Izteikt vēlēšanos, arī gatavību (ko darīt).
novēlēt Izteikt vēlēšanos, arī likt izdarīt (ko).
pieteikties Izteikt vēlēšanos, būt ar mieru (ko darīt, veikt); arī piesolīties.
noskandināt Izteikt, darīt zināmu.
izskandināt Izteikt, izpaust, darīt zināmu (daudziem vai visiem).
vēlējums izteikums, ar kuru aicina vai liek (ko) darīt
ieteikums Izteikums, kas (neuzspiežot savu gribu) ierosina, ko darīt, kā rīkoties, izturēties; paveikta darbība, rezultāts --> ieteikt (1).
neekvivalence Izteikumu algebras bināra operācija, kuras rezultāts ir 1 (patiess) tad un tikai tad, kad loģisko mainīgo x un y (pamatizteikumu) vērtības nesakrīt, t. i. viena no tām ir 1, bet otra 0.
izskatīt Iztiesāt, izdarīt juridisku izmeklēšanu.
izšustīt Iztīrīt (piemēram, grīdu).
izknuzināties Iztīrīt (savu ādu, apspalvojumu ar knābi) - par putniem, parasti vistām.
izvērķēt Iztīrīt (zirga nagu).
izķidāt Iztīrīt (zivis, putnus).
izbirstēt Iztīrīt ar suku.
izvētīt Iztīrīt labību ar vēju.
pārsatīrīties Iztīrīt lielāku daļu no kādas platības.
izņemt traipu iztīrīt traipu.
sakopt Iztīrīt un savest kārtībā (piemēram, telpas, celtni, apkārtni).
izčokurēt Iztīrīt, izbakstīt, izbikstīt.
izpost Iztīrīt, izdaiļot.
iztērpināt Iztīrīt, izkasīt, piemēram, nosēdumus, gļotas, parasti no kā iekšpuses.
izknierēt Iztīrīt, izlasīt gružus, netīrumus.
izlancīt Iztīrīt, izņemt, arī izēst, izlakt.
izčingāt Iztīrīt, izslaucīt.
izgraudot Iztīrīt, notīrīt.
apkopt Iztīrīt, pārsiet (ievainojumus).
izroīdāt Iztīrīt, sakārtot (māju, saimniecību).
izspodrināt Iztīrīt; arī uzkopt.
izpucēt Iztīrīt; nospodrināt.
izatīrīties Iztīrīt.
izkaņģerēt Iztīrīt.
izķēst Iztīrīt.
izķīķēt Iztīrīt.
izķīkot Iztīrīt.
iztīkāt Iztīrīt.
iztīrināt Iztīrīt.
kārnījums Iztīrītas pļavas gabals; līdums.
spēķes Iztīrīti dzīvnieku (parasti aitu, cūku, liellopu) iekšējie orgāni; ēdiens no šādiem sasmalcinātiem orgāniem (ar dažādām piedevām).
izķīckāties Iztīrīties.
iztīrināties Iztīrīties.
ieplēst Iztīrot (kādā vietā) krūmus, celmus, akmeņus u. tml., padarīt (to) lauksaimnieciski izmantojamu.
izšulināt Iztrīt.
atbrīvot iztukšot, padarīt brīvu, neaizņemtu (piem., telpu, trauku).
meklēt (sev) nāvi izturēties, darīt tā, ka draud nāve, bojāeja.
meklēt (sev) kapu izturēties, darīt tā, ka draud nāve, bojāeja.
meklēt (sev) nāvi (arī kapu, biežāk galu) izturēties, darīt tā, ka draud nāve, bojāeja.
meklēt (sev) galu izturēties, darīt tā, ka draud nāve, bojāeja.
likt Izturēties, rīkoties, runāt tā, ka (kāds) ir spiests (ko darīt), ar savu izturēšanos, rīcību, runu piespiest (kādu ko darīt).
iztapt Izturoties laipni, pazemīgi, arī liekulīgi, darīt tā, kā (kāds) vēlas, kā (kādam) patīk.
gradēt Iztvaicēt, sabiezināt sāļu šķīdumus gaisa iedarbībā; gradēšanu izdara sāls vārītavās (gradētavās).
atturēties Izvairīties (ko darīt, paust savu nostāju); izturēties pasīvi, izvairīgi (pret ko).
izlavierēt Izvairīties (no briesmām, nepatikšanām u. tml.).
izglābties Izvairīties (no briesmām, posta u. tml.), nenonākt (briesmās, postā u. tml.), arī izkļūt (no briesmām, posta u. tml.).
paglābties Izvairīties (no briesmām, posta u. tml.), nenonākt (briesmās, postā u. tml.), arī izkļūt (no briesmām, posta u. tml.).
enstelēties Izvairīties (no darba u. tml.).
izlocīties Izvairīties (no darba, pienākuma izpildes u. tml.).
atrauties Izvairīties (no darba, pienākuma u. tml.); nepiedalīties, norobežoties.
noslapstīties Izvairīties (no darba).
izbēgt Izvairīties (no kā).
pagriezt ceļu Izvairīties (no kā).
izlocīties Izvairīties (no tiešas rīcības, atbildes u. tml.).
glābties Izvairīties (piemēram, no kā uzmākšanās).
otorvatsja Izvairīties no aizturēšanas.
izkulties no valodām izvairīties no aprunāšanas.
ženierēties Izvairīties no atbildes.
slostīties izvairīties no darba.
izšībēties Izvairīties no darba.
lūsināties Izvairīties no darba.
izagrozīties Izvairīties no kā, izkļūt no nevēlamas situācijas.
izalocīties Izvairīties no kā, izkļūt no nevēlamas situācijas.
iet ar līkumu apkārt izvairīties no kaut kā nepatīkama, nevēlēties saskarties, sastapties.
soskočiķ Izvairīties no nepatikšanām.
līperēties Izvairīties no otra, kad no tā kaut ko ir aizņēmies un negrib atdot.
kruķīt Izvairīties no parādu nomaksas vai kādas darbības.
izsprukt no pēriena izvairīties no pēriena.
šūties vaļā izvairīties no pienākuma, situācijas vai personīgām attiecībām.
izšlīherēties Izvairīties no pienākuma.
liekt (biežāk mest) līkumu apkārt izvairīties no sastapšanās.
mest (retāk liekt) līkumu apkārt izvairīties no sastapšanās.
mest (arī liekt) līkumu apkārt Izvairīties no sastapšanās.
izglābties Izvairīties vai atbrīvoties (no cilvēka, dzīvnieka, kas apdraud dzīvību).
paglābties Izvairīties vai atbrīvoties (no cilvēka, dzīvnieka, kas apdraud dzīvību).
izglābties Izvairīties vai atbrīvoties (no kaitīga, bīstama cilvēka, dzīvnieka).
izglābties Izvairīties vai atbrīvoties (no nepatīkama stāvokļa, cilvēka, no kā traucējoša).
lavēties Izvairīties, aizklīst.
izsprukt no slazda izvairīties, arī izbēgi no nevēlamas, bīstamas situācijas, ko radījis kāds cits cilvēks
valbīties Izvairīties, izlocīties (no darīšanas).
šlīmerēties Izvairīties, izlocīties no darba.
izvasīties Izvairīties, izrauties, izmukt, tikt cauri ar veselu ādu.
izagriezties Izvairīties, izsargāties.
naivīties Izvairīties, negribēt.
aizvairīties Izvairīties, novērst, piesargāties; paturēt rezervē.
atsarečīties Izvairīties, piemēram, no kāda ēdiena, dzēriena, negribēt to vairs.
tergiversēt Izvairīties, vilcināties.
izlīferēties Izvairīties; tikt cauri.
nolekt izvairīties.
izlaicīties Izvairīties.
izšmugulēties Izvairīties.
izvaidīties Izvairīties.
izvairāties Izvairīties.
lancīties Izvairīties.
lavīties Izvairīties.
šmaugāt Izvairīties.
davirt Izvārīt (ko) papildus.
piebuzīt Izvārīt (negaršīgu ēdienu, parasti zupu).
izvirdināt Izvārīt.
izvirināt Izvārīt.
izvirt Izvārīt.
savirt Izvārīt.
ķuza Izvārīta un sasista ola.
ķuze Izvārīta un sasista ola.
aizsātināt Izvārītai putrai pieliet rūgušpienu, skābu krējumu.
aizģērbt Izvārītai putrai pievienot piedevas; aizdarīt.
grunči Izvārīti apgriezumi no žāvējamas cūkgaļas.
kartupeļu šķīdnis izvārīti un sastampāti kartupeļi.
masnāties Izveicīgi pasteigties kaut ko darīt.
žiperēties Izveicīgi un ātri kaut ko darīt.
noņaidzīt Izveicīgi, žigli kaut ko izdarīt.
sasataisīties Izveidot (pārus), lai varētu ko darīt, strādāt u. tml.
ietīrīties Izveidot attīrītu vietu mežā vai pļavā.
izglītot Izveidot, izkopt, padarīt glītu.
pieskaņot Izveidot, padarīt atbilstošu (piemēram, kādiem apstākļiem), pielāgot (kāda mērķa sasniegšanai).
piemērot Izvēlēties atbilstoši (kam), arī padarīt atbilstošu (kam), piemēram, pēc krāsas, arī formas; pielāgot (2).
pielāgot Izvēlēties atbilstoši (kam), arī padarīt atbilstošu (kam), piemēram, pēc krāsas, arī formas.
pagludināt Izvēloties atbilstošākus izteiksmes līdzekļus, palabot, padarīt precīzāku (valodu, stilu).
apvētīt Izvētīt (vējā iztīrīt) visu daudzumu.
nomest Izvirzīt, arī panākt, ka izvirzās (no lidojoša lidaparāta) tā, ka nokrīt (kur, uz kā).
nosviest Izvirzīt, arī panākt, ka izvirzās (no lidojoša lidaparāta) tā, ka nokrīt (kur, uz kā).
uzrādīt Izzinot, konstatējot darīt zināmu (piemēram, faktu).
stiepšana Izžāvēta, mitrināta pusfabrikāta apstrāde ar deformāciju, s-u, locīšanu, lai padarītu ādu mīkstu, elastīgu un palielinātu ādas laukumu. Apavu apakšu ādai šī operācija nav nepieciešama.
pieauguma tiesības ja kāds no vairākiem līdzmantiniekiem kaut kāda iemesla dēļ nevar vai negrib mantot, tad viņa atbrīvojusies daļa piekrīt pēc pieauguma tiesībām pārējiem līdzmantiniekiem.
bēgšana uz ārzemēm ja persona atstāj savu valsti vai izbrauc no tās legālā vai nelegālā ceļā nolūkā izvairīties no kriminālvajāšanas par saviem politiskajiem uzskatiem vai politisko darbību un lūgt patvērumu citā valstī vai iegūt bēgļa statusu.
sajādīt Jājot vai plosoties padarīt nelietojamu.
Ame Udzume japāņu mitoloģijā — jauna, daiļa dieviete, iespējams rītausmas dieviete, kurai ir nozīmīga loma Amaterasu izvilināšanā no grotas.
mudžināt Jaucot, griežot, vīstot u. tml., darīt nekārtīgu (piemēram, diegus, dzijas u. tml.).
žolkāt Jaukt šķidruma nogulsnes, lai šķidrumu padarītu neskaidru.
kruķēt Jaukt, maisīt, bīdīt (ar kruķi); tīrīt (ko) nost (ar kādu rīku).
mīcīt Jaukt, spaidīt (kādu masu), lai padarītu (to), piemēram, viendabīgu, elastīgu.
potļavāt jaukt; nekārtīgi darīt.
plodēt Jauna koka kuģa korpusa apstrāde pēc koksnes izžūšanas un saplaisāšanas ar smalki saberztu priedes mizas pulveri aizpildot plaisas un piesūcinot, lai padarītu kuģa korpusu ūdens necaurlaidīgu.
šautnieki Jaunieši, kas Lieldienu (vai Pūpolu svētdienas) rītā staigā apkārt pa mājām ar pūpoliem pērdami gulētājus un prasīdami olas.
Kur tas rakstīts? jautā, ja kam nepiekrīt.
publiskošana Jebkura darbība, ar kuru tieši vai ar attiecīgas tehniskas ierīces palīdzību darbs, izpildījums, fonogramma vai raidījums tiek padarīts pieejams sabiedrībai.
granitoīds jebkuras izcelsmes iezis, kas pēc sastāva atbilst skābajiem vai vidēji skābajiem magmatiskajiem iežiem - granītiem, plagiogranītiem, granodiorītiem un to pārejas formām kvarcdiorītos.
nevārīts Jēls, tāds, kas nav vārīts.
pārinieks Jērs, kad aitai rodas pārītis.
jodargirīts Jodirīts.
jodīts Jodirīts.
mopsēties Jokoties, zoboties, cenšoties padarīt (kādu) smieklīgu; muļķoties, arī ņirgāties.
pseudojonons Jonona ieguves procesa neattīrīts starpprodukts, ko iegūst kondensējot citrālu ar acetonu barija hidroksila klātbūtnē.
šaharits Jūdaistu rīta lūgšana.
cadiks jūdu skolotājs vēlākajā hasīdu kustībā, kas ar svētumu un dievbijību izpelnījies Dieva labvēlību un kam piedēvē spēju darīt brīnumus
šēma Jūdu ticības apliecinājums, ko ikviens jūdu vīrietis skaita katru rītu un vakaru.
malakučā Jūklī, citam pār citu krītot, kūleņojot.
mērlīnija Jūras navigācijā - precīzi izmērīts un marķēts attālums, kas ļauj kuģim kalibrēt lagu.
megalozaurs Juras perioda dinozauru grupas rāpulis 9 m garš un 1 tonnu smags, gaļēdājs; atliekas atrodamas juras un krīta nogulās.
zauropodi Juras un krīta perioda četrkājaino (pēc pārvietošanās paņēmiena) augēdāju dinozauru grupa ar tāda paša tipa iegurni un ekstremitātēm kā vairākumam reptiļu.
pliozaurs Juras un krīta perioda milzīgs, spēcīgs jūras rāpulis ar lielu galvu un samērā īsu kaklu.
starptautiskā atbildība juridiskas sekas, kas iestājas starptautisko tiesību subjektam par izdarītajiem starptautisko tiesību pārkāpumiem (deliktiem) un starptautiskajiem noziegumiem.
juridiskā fikcija juridisks paņēmiens īstenību formulēt tā, ka šis formulējums neatbilst īstenībai, vai pat tā, ka formulējumam ar īstenību nav nekā kopēja, lai vēlāk no šā formulējuma izdarītu nopietnus juridiskus slēdzienus; oficiāls, normatīvs atzinums, formulējums, kas neatbilst īstenībai, piemēram, atsevišķi panti konstitūcijās, kodeksos, noteikumos, kuriem īstenībā nav reālas formas un satura.
jurīši Jurītis.
vēlēties just vajadzību (pēc kā), gribēt (ko); just tieksmi (ko darīt)
ērzeliski Kā ērzelis (darīt).
reize kā vieta (rindā, secībā), kā kārta (ko darīt, rīkoties); kārta (2).
kabatas lampiņa kabatas laterna, kabatas lukturītis.
batareika Kabatas lukturītis.
baterija Kabatas lukturītis.
mājas kārtībā Kādā kolektīvā, iestādē, uzņēmumā u. tml. (ko darīt), nevēršoties pie vadības, citas, parasti augstākas, iestādes u. tml.
torīt Kādā no pagājušo dienu rītiem.
torītu Kādā no pagājušo dienu rītiem.
tiesa kādā veidā (parasti salīdzinot) noteikts, izmērīts (kā) daudzums, daļa, vērtība.
akcentējošā nosacītība kādas pazīmes pastiprināšana mākslas darbā, lai padarītu šo pazīmi īpaši izteiksmīgu un daiļrunīgu.
uzkūdīšana kādas personas fiziska vai psihiska ietekmēšana, kas vērsta uz to, lai citā personā radītu apņemšanos izdarīt noziedzīgu nodarījumu vai piedalīties tajā.
institucionalizēt Kādas sabiedriski nozīmīgas funkcijas īstenošanu padarīt par institūtu (3, 4).
čepēsls Kāds, kas grib otram pāri darīt.
mirma Kāds, kas nekā nevar ne izdarīt, ne izrunāt.
gultuve Kāds, kas no rīta ilgi guļ; arī kā lamuvārds.
vīžņa Kāds, kas vīžo ko darīt.
ierosinātājs Kāds, kurš izsaka priekšlikumu, pamudina kaut ko darīt.
plīstiķis kāds, kurš neprot darīt vai nevēlas darīt kaut ko saprātīgu.
parozīties Kādu brīdi gorīties, staipīties.
pakamarīt Kādu brīdi pakamarīties.
nošķorēt Kādu brīdi paturēt uz uguns (katlu ar novārītiem kartupeļiem, lai iztvaikotu atlikusī ūdens daļa).
nokupināt Kādu brīdi vārīt, apvirināt.
stereotipizēt Kādu darbību padarīt stereotipisku (1).
privatizēt Kādu īpašumu padarīt par privātu (3); valsts vai sabiedrisku īpašumu pārņemt privātīpašumā.
slēpties aiz kāda muguras kādu izmantojot, vairīties no atbildības, grūtībām.
ņurīties Kādu laiku ņurīt, griezt ar neasu nazi.
citrīt Kādu rītu; dažurīt.
kādurīt Kādu rītu.
sapļupināt Kādu šķidrumu tik ilgi vārīt, ka kļūst biezs.
imediātizēt Kādu Vācijas ķeizarvalsts pavalstnieku, kas līdz tam bija tieši pakļauts ķeizaram un impērijai, padarītpar netiešu kārtu vai pavalstnieku, nostādot srtarp viņu un ķeizaru kādu zemes kungu.
pamērīt Kādu, parasti samērā neilgu, laiku mērīt.
pamērīties Kādu, parasti samērā neilgu, laiku mērīties.
abāds kaimiņiem aiznesta nevārīta gaļa "cūku bērēs".
kaitesvainas Kaites, slimības (parasti ne visai nopietnas, it īpaši gadījumos, kad kas jādara); arī iegansti (lai izvairītos no kāda darba).
appeisēt Kaitēt, nodarīt zaudējumus (lielā apmērā).
iebādēt Kaitēt; nodarīt ļaunu.
errināt Kaitināt, kūdīt, padarīt ļaunu.
šutināt Kaitināt, padarīt dusmīgu.
obliterējošais trombangīts kāju obliterējošā endarterīta paveids: slimība sākas vidējos gados, noris ar recidīvu un remisiju miju.
kaķusieri Kaķsierīte.
kaķusierīte Kaķsierīte.
kalams Kalāma - islāma sholastiskā teoloģija; noliedz cilvēka gribas brīvību, bet prasa viņa atbildību par izdarīto.
braunmillerīts Kalcija alumoferīts 4CaO·Al~2~O~3~·Fe~2~O~3~, viens no cementa minerāliem.
lāsakmens Kalcīta vai aragonīta veidojums, kas rodas no cieta, kalcija karbonātu saturoša ūdens, kad tas pilieniem krīt no alu griestiem vai sienām; stalaktīts.
antiformīns Kālija vai nātrija hipohlorīta maisījums ar nātrija hidroksīdu; šķīdina organiskas vielas, piem., krēpas, gļotas, šūnas, ādu, matus un vairumu sīkbūtņu, izņemot tuberkulozes un liesas sērgas nūjiņas; lieto tuberkulozes mikobaktēriju atdalīšanai no krēpām un urīna.
Magņitnajas kalns kalns Dienvidurālu austrumu nogāzē, Krievijas Čeļabinskas apgabalā, augstums - 610 m, granīti, profirīti un marmori, dzelzs rūdas atradnes.
Ziestu kalns kalns Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē, Sausnējas pagastā, absolūtais augstums - 217 m vjl., relatīvais augstums - 45 m, virsotnē ir triangulācijas tornis, kurš iekļauts UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojumu sarakstā, kā viens no 34 Strūves meridiāna loka punktiem (uzmērīti 1816.-1855. g.).
izkalpot Kalpojot (pie kāda), izdarīt (tam) pa prātam, apmierināt (to).
izkalpāt Kalpojot pie kāda, izdarīt tam pa prātam.
iekampties Kampjott, ķerot (ar muti) ierīt.
atkapāt Kapājot padarīt neasu (darba rīku, kam ir asmens vai asa mala).
atkaplēt Kaplējot atvilkt nost, attīrīt.
kara rētas kara radītais posts, nodarītie zaudējumi.
karā (arī kara) sistās (arī cirstās) brūces kara radītais posts, nodarītie zaudējumi.
dezertēšana Karaspēka daļas vai dienesta vietas patvaļīga atstāšana, kā arī karavīra neierašanās dienestā iecelšanas vai pārcelšanas gadījumā, pēc komandējuma, atvaļinājuma vai no ārstniecības iestādes, lai izvairītos no karadienesta.
manevrs Karaspēka daļu organizēta pārvietošana kaujas uzdevuma sekmīgai veikšanai; karaspēka pārvietošana atbilstoši kaujas apstākļiem, lai, piemēram, izvairītos no pretinieka pārspēka.
kārība Kāre (ko darīt).
kārums Kāre (piemēram, ko darīt).
grapēt Kāri ēst, rīt.
kludzīt Kāri rīt, piem., biezputru.
kļīmāt Kārīgi ēst, rīt.
izlaupt Kārīgi izēst, izrīt.
klemzēt Kārīgi, aizgūtnēm ēst, rīt.
klemsēt Kārīgi, āizgūtnēm ēst, rīt.
atgleijāt Karsējot padarīt mīkstu.
uzvārīt Karsējot panākt, ka (kas, parasti šķidrums) sāk vārīties.
kalcinēt Karsēt (krītu, sodu, sāļus, rūdas), lai atbrīvotu no gaistošām vielām (piemēram, ūdens, ogļskābās gāzes).
kvelds Karsts, novārīts.
likt Kāršu spēlē - iemaksāt (kādu summu), izdarīt iemaksu (uz kādu kārti).
vidējā kārta kārta, kas norāda, ka darbība ir koncentrēta darītājā (subjektā); medijs^3^.
favorītisms Kārtība, kur visu nosaka mīluļi, favorīti.
pagodīt Kārtīgi (darbu) padarīt.
izšķibēt Kārtīgi uzrakt, iztīrīt.
kartometrija Kartogrāfijas nozare, kas pētī paņēmienus, kā pēc kartes dotumiem mērīt un kvantitatīvi raksturot ģeogrāfiskus objektus.
čubināt Kārtot, darīt kuplāku (piemēram, apģērbu, matus).
post Kārtot, tīrīt (piemēram, telpas, celtņu apkārtni).
riktēties Kārtoties, gatavoties (ko darīt, kādam pasākumam, norisei).
miltaini kartupeļi kartupeļi, kuri vārītā veidā ir irdeni.
babka Kartupeļu sacepums ar gaļu; arī bieza taukos cepta nevārītu kartupeļu pankūka.
kas pirmais brauc, tas pirmais maļ kas kaut ko sāk darīt ātrāk par citiem, tam tiek kāds labums.
izskrabinēt Kasot iztīrīt, parasti no iekšpuses.
nokasīt Kasot, skrāpējot (ko) nost, notīrīt.
apkasīt Kasot, skrāpējot ko nost, notīrīt (no ārpuses vai visapkārt).
izkāst Kāšot padarīt tīru, atbrīvot no cietas vielas piejaukumiem (šķidrumu, šķidru masu).
mātūtīna Katoļiem rīta dievkalpojums.
kalote Katoļu ordeņa garīdznieku un prelātu (sākot ar bīskapu) galvas sega mazas apaļas, galvvidū valkājamas cepurītes veidā.
citodendrīts Katrs dendrīts, izņemot aksodendrītu; dendrīts, kas atzarojas tieši no šūnas.
pārrītiem Katru otro rītu.
pārrītu Katru otro rītu.
pārrītus Katru otro rītu.
muridi Kaukāzā muhamedāņu sekta (19. gadsmiteņa pirmā pusē), kas prasīja nerimstīgu cīņu ar neticīgajiem, bet sevišķi ar krieviem; sektas priekšgalā stāvēja slavenais Šamils, kuram krītot tā izira.
sakaunēt kaunu darīt.
infibulācija Kaunuma lūpu vai priekšādas saspraušana, lai padarītu neiespējamus dzimumsakarus (dažās pirmatnējās tautās).
inflbulācija Kaunuma lūpu vai priekšādas saspraušana, lai padarītu neiespējamus dzimumsakarus (dažās pirmatnējās tautās).
atkausēt Kausējot ledu, atsegt (ko), arī padarīt (ko) lietojamu.
gī Kausēšanas procesā attīrīts sviests indiešu gaumē; ghī.
usmaša Kaut kas darīts ar iepriekšēju nodomu.
uzmaša Kaut kas darīts ar iepriekšēju nodomu.
uzmašs Kaut kas darīts ar iepriekšēju nodomu.
uzmata Kaut kas darīts ar iepriekšēju nodomu.
Augeja staļļi kaut kas ļoti netīrs, nolaists; liela nekārtība (pēc Elīdas valdnieka Augeja milzīgajiem staļļiem, kas nav tīrīti vairākus gadus un ko Hērakls iztīra vienā dienā, uz tiem novadīdams upju ūdeņus).
beidzenīte Kaut kas, kas beidzot ir pabeigts, padarīts.
fadi Kaut kas, ko nedrīkst darīt, kas ir aizliegts, tabu Madagaskaras reliģijā.
atbāvīt Kaut ko atbalstīt vai nostiprināt (noķīlāt), lai nekrīt.
skrebelēt Kaut ko ātri un pavirši darīt.
skrebelēties Kaut ko ātri un pavirši darīt.
vonckāt Kaut ko ātri, enerģiski darīt.
spausties Kaut ko darīt ar sparu, ar spēku, stiprumu.
lupīt Kaut ko darīt bez pārtraukuma, vienā laidā, vienā paņēmienā.
reāli rullēt kaut ko darīt īpaši labi.
tvāpuļot Kaut ko darīt nesakarīgi, bez domāšanas.
tumuļāt Kaut ko darīt neveikli un lēnām.
jēglot Kaut ko darīt nevērīgi, neuzmanīgi un bez panākumiem; slaistīties.
bīdelēt Kaut ko darīt par ilgu, pārāk lēnām.
sapuģīt Kaut ko darīt.
sapuģot Kaut ko darīt.
vanckāt Kaut ko darīt.
sapiršļāt Kaut ko darot steigā vai kļūdoties sajaukt, nepareizi izdarīt.
torpedēt kaut ko izjaukt, padarīt darboties nespējīgu; graut.
lēļot Kaut ko lēnām darīt.
nosliekot Kaut ko lēnām darīt.
cēbarāties Kaut ko lēni un neveikli darīt.
kuturņāt Kaut ko lēnītēm darīt; lēnītēm kustēties.
atturēties kaut ko nedarīt.
ķēpt Kaut ko nemākulīgi darīt, bojāt.
noņorgāt Kaut ko netīri, neglīti darīt.
gumzāties Kaut ko neveikli darīt, slinkot.
tumaļāties Kaut ko neveikli darīt.
tumuļoties Kaut ko neveikli darīt.
pļūrīt Kaut ko nevērīgi, neapdomīgi darīt.
slapstīties aiz pakšiem kaut ko pa kluso darīt; izvairīties.
aizsildīt Kaut ko padarīt siltu, uzsildīt.
ģaurēt Kaut ko pavirši darīt.
mērgļoties Kaut ko pavisam ačgārni, nepareizi vai pat riebīgi darīt.
kudīt Kaut ko sliktu darīt vai runāt.
nokrūdīt krūdu kaut ko sliktu nodarīt.
perdelēt Kaut ko steigšus darīt vai runāt.
noķēpot Kaut ko steigšus, pavirši darīt.
vilcināt Kavēt (kādu ko darīt), radīt šķēršļus (kādam viņa darbībā).
Kivačs Kivača ūdenskritums - atrodas Kivača rezervāta teritorijā, Sunas upē, 27 km no ietekas Oņegas ezerā, ūdens pa kaskādēm krīt no 11 m augstuma.
maskēt Klājot, liekot ko virsū, priekšā, darīt (ko) neieraugāmu; pārveidojot (kā) izskatu, darīt (to) neieraugāmu.
špaktelēt Klāt uz (kā) virsmas plastisku masu, lai padarītu gludu šo virsmu; sliepnēt.
sliepnēt Klāt uz (kā) virsmas plastisku masu, lai padarītu gludu šo virsmu; špaktelēt.
pieklaudzināt Klaudzinot pavadīt (melodiju), padarīt uztveramāku (tās ritmu).
aizklaudzēt Klaudzot aizvērties, aizdarīties.
aizkūlējs Klaušu darbinieks, kas rītos stājās nakts kūlēja vietā.
kliceņi Klimpas, ko gatavoja no miežu, kviešu, retāk rudzu miltiem, vārītiem ar pienu vai gaļu; ķiļķēni.
kločkas Klimpas, ko gatavoja no miežu, kviešu, retāk rudzu miltiem, vārītiem ar pienu vai gaļu; ķiļķēni.
klučkas Klimpas, ko gatavoja no miežu, kviešu, retāk rudzu miltiem, vārītiem ar pienu vai gaļu; ķiļķēni.
kiļķeni Klimpas, ko gatavoja no miežu, kviešu, retāk rudzu miltiem, vārītiem ar pienu vai gaļu.
klinģerene Klinģerīte.
dzeltenā kliņģerene kliņģereņu ģints sēņu suga ("Hydnum repandum"), cepurīte gaišdzeltena.
sarkanā kliņģerene kliņģereņu suga ("Hydnum rufescens"), tās cepurīte oranža līdz ķieģeļsarkana.
klinģere Kliņģerīte.
klinģerīte Kliņģerīte.
klinģernīca Kliņģerīte.
riņģeles Kliņģerītes (puķes).
calendula Kliņģerītes.
kloķvārpsta Kloķa-klaņa mehānisma vārpsta, kuras pamatgultņi sakrīt ar tās rotācijas asi un klana gultņu rotācijas asis ir no tās nobīdītas.
atklupt Klūpot un krītot (streipuļojot) atskriet.
deideru deideriski klūpot, krītot; streipuļu streipuļiem.
Polinēsija Klusā okeāna salas ziemeļos un rītos no Austrālijas; Polinēzija.
pašķiebties Kļūdaini, nepareizi (ko) izdarīt.
kunkulēt Kļūt kunkuļainam, padarīt kunkuļainu.
pamiltināties Kļūt mazliet miltainākam (par novārītiem sausiem kartupeļiem, tos kratot, valstot katlā).
atmīkšķēt Kļūt mīkstam, padarīt mīkstu; tikt pārklātam ar dubļiem.
pārkrist Kļūt tādam, kam iekrīt ķermeņa daļas.
uzvārīties Kļūt tādam, kurā kas sāk vārīties (par trauku).
samazināties kļūt vai tikt padarītam par mazāku, vājāku, īsāku utt. nekā iepriekš
pārsavaiņāties Kļūt vainīgam, izdarīt pārkāpumu.
apgrabēt Kļūt viscaur nolietotam, notrītam, nodeldētam.
kļauties Kļūt, tikt padarītam par (kā) sastāvdaļu, daļu.
izknābāt Knābājot padarīt (ko) viscaur caurumainu, robainu u. tml.
ieknāpāt Knābājot uzlasīt un aprīt.
izknābt Knābjot padarīt (ko) viscaur caurumainu, robainu u. tml.
izknibināt Knibinot padarīt (ko) viscaur caurumainu, robainu.
izkniebt Kniebjot padarīt (ko) viscaur robainu, caurumainu.
korēties Knosīties, gorīties.
kanālkodēšana Kodēšana, kuru izpildot koda izvēle tiek izdarīta, vadoties pēc kanāla, nevis datu avota īpatnībām.
Releja izkliede koherenta gaismas izkliede optiski neviendabīgā vidē, kurā daļiņu izmēri ir daudz mazāki par krītošās gaismas viļņu garumu.
prauliks Koka dēlis ar diviem caurumiem, caur kuriem iever govs saiti, lai govs nevarētu aizrīties ar saiti.
punculs kokā nostiprināts strazdu būrītis.
puņģis kokā uzkārts bluķa bišu strops vai strazdu būrītis.
koksnes neīstais kodols koksnes trupējuma sākumstadija, ko izraisa koksni bojātājas sēnes; sastopams bezkodola sugām ar neregulāru kodolveidošanos (eglei, bērzam, dižskābardim, kļavai u. c.) – tumši iekrāsota koksnes josla, kuras norobežojošā līnija ir izlocīta un nesakrīt ar gadskārtas riņķa līniju.
nolaižamais kombinētais lodziņš kombinētā lodziņa paveids, kurā sarakstlodziņš ir apslēpts līdz brīdim, kad lietotājs veic noteiktu darbību, lai to padarītu redzamu.
skonto Komercdarījumos - atlaide no preces cenas par labu pircējam, ja saskaņā ar pirkuma-pārdevuma līgumu samaksa izdarīta skaidrā naudā vai pirms termiņa.
skonts Komercdarījumos - pircējam saskaņā ar pirkuma-pārdevuma līgumu dota atlaide no preces cenas, ja samaksa izdarīta skaidrā naudā vai pirms termiņa.
pjero Komisks, dažkārt skumjš personāžs franču delartiskajā komēdijā; pantomīmas varonis ar baltu seju, baltā kreklā ar žabo un lielām pogām un smailu cepurīti.
autoceļš Kompleksa inženierbūve ārpus pilsētas robežām transportlīdzekļu satiksmei ar noteiktu ātrumu, normatīvos paredzētajām slodzēm un gabarītiem (sauc arī par ceļu).
polimetāliskās rūdas kompleksas rūdas, ko var izmantot svina, cinka, vara, sudraba, zelta u. c. metālu ieguvei; sastāv galvenokārt no šo metālu sulfīdiem (sfalerīta, galenīta, halkopirīta u. c.).
žozefīne Konditorejas izstrādājums - lapu mīklas un vārītā krēma kūka ar dažādu veidu pildījumu un garnējumu; šīs kūkas gabaliņš.
triholīts Konkrements, kas attīstījies ap matu (norīti mati, mati dermatomā).
pieaicinātais Konkrētā lietā neieinteresēta persona, ko prokurors, izmeklētājs vai izziņas izdarītājs pieaicina būt klāt apskatē, kratīšanā u. c. izmeklēšanas darbībās.
atklāt Konstatēt un darīt citiem zināmu (ko slēptu); arī atmaskot.
bifurkācijas konuss konusveida struktūra dendrīta zarošanās vietā.
dalīt Kopīgi pārdzīvot (piemēram, priekus, bēdas), darīt zināmus citiem (piemēram, savus pārdzīvojumus, domas).
kopēšana Kopiju izgatavošana, lai dokumenta saturu padarītu pieejamu vienlaikus vairākām personām un saglabātu oriģinālu.
iekopt Kopjot uzlabot, padarīt auglīgāku (zemi).
izkopt Kopjot, uzlabojot izveidot ļoti labu; kopjot padarīt skaistu.
baraķ Kopoties, izdarīt dzimumaktu.
kniebties Kopoties, izdarīt dzimumaktu.
dihroīts kordierīts, metamorfos iežos sastopams minerāls.
jolīts kordierīts, metamorfos iežos sastopams minerāls.
etilmetakrilāts Kosmētikas sastāvdaļa (etilspirta un metakrilskābes esteris), biezinātājs, izmanto nagu lakās un mākslīgajos nagos, var radīt ādas kairinājumu, alerģiskas reakcijas, toksisks nervu sistēmai, ieteicams izvairīties no kontakta ar ādu.
cerezīna vasks kosmētikas sastāvdaļa (trausls vasks, ko iegūst no ozocerīta minerāla), biezinātājs, antistatiķis, tiek izmantots aizsagkrēmos, matu kondicionētājos, krēmveida vaigu sārtuma līdzekļos, lūpu krāsās, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai kosmētikā, dažiem cilvēkiem var izraisīt pastiprinātu jutīgumu.
pumeks Kosmētikas sastāvdaļa, abrazīvs tīrītājs, izmanto zobu pastās, roku tīrīšanas pastās, ādas tīrīšanas līdzekļos, tiek uzskatīts par nekaitīgu, var izraisīt sausas, jutīgas ādas kairinājumu.
trihloretāns Kosmētikas sastāvdaļa, izmanto kosmētikas līdzekļos un nagu lakā, arī korektora šķīdumā, attaukotājos, līmē, traipu tīrītājos un mazgāšanas līdzekļos, var radīt spēcīgu gļotādas un acu kairinājumu, toksisks aknām, nervu un asisnsrites orgānu sistēmai.
donalds Košļājamās gumijas iepakojuma papīrītis.
doņiks Košļājamās gumijas iepakojuma papīrītis.
daņčiks Košļājamās gumijas papīrītis.
aizgremot Košļājot, gremojot norīt.
knazerēt Kožot padarīt nemierīgu.
knazierēt Kožot padarīt nemierīgu.
lithistida Krama sūkļu kārta, masīvi dzīvnieki ļoti dažādā ārējā formā, no augšsilūra līdz mūsdienām, jurā un krītā izveidoja kaļķa slāņus.
ngandžalangandžalas Krāpnieki Kimberlijas plato rietumdaļas (Austrālijā) aborigēnu mītos, kas klaiņo pa krūmājiem, cenšoties izdarīt ko sliktu.
pastele Krāsaina krīta irbulis.
krāsainais krīts krāsainais krītiņš.
zīmējamais krīts Krāsainais krītiņš.
pusdārgakmeņi Krāsaini, puscaurspīdīgi minerāli, kas izmantojami rotas lietu un māksliniecisku darinājumu izgatavošanai (piemēram, dzintars, lazurīts, malahīts, granāts, cirkons un topāzs).
krāsiņi Krāsainie krītiņi.
pečbeņķis krāsns mūrītis.
solis krāsns mūrītis.
iere Krāsns mūrītis.
ieris Krāsns mūrītis.
krāsmūrītis Krāsns mūrītis.
krāsnmūrītis Krāsns mūrītis.
aizkrāsot Krāsojot padarīt necaurredzamu, necaurspīdīgu u. tml.; krāsojot aizsegt.
rudināt krāsot, padarīt sarkanbrūnu.
mērjūdze Krastā dabā nomērīts un nosprausts attālums noteiktā virzienā vienas jūras jūdzes garumā.
karmīnskābe Krāsviela (sarkana), ko iegūst no kaltētu košeniļu ekstrakta, pārtikas piedeva E120 (dažās valstīs aizliegta), var izraisīt astmu, anafilaksi, siena drudzi, nātreni, cilvēkiem, kas ir jutīgi pret aspirīnu, vajadzētu izvairīties.
coenagrion Krāšņspārītes.
ķozuls Krātiņš, būrītis.
nokratīt Kratot (ko), atdalīt (no tā) nost tā, ka nokrīt, nobirst zemē, kratot (ko), atdalīt (no tā) nost tā, ka nokrīt, nobirst (kur, uz kā u. tml.).
nokratīt Kratot (ko), novirzīt (no tā) nost tā, ka nokrīt, nobirst zemē; kratot (ko), novirzīt (no tā) nost tā, ka nokrīt, nobirst (kur, uz kā u. tml.).
atdricināt Kratot padarīt vaļīgu.
izbužināt Kratot, purinot, spaidot padarīt mīkstu, elastīgu.
izdindināt Kratot, tricinot panākt, ka nokrīt, nobirst.
pamiltināt Kratot, valstot (katlu ar novārītiem sausiem kartupeļiem), padarīt (tos) mazliet miltainākus.
miltināties Kratot, valstot kļūt miltainam, miltainākam (par novārītiem sausiem kartupeļiem).
atklaburēties Kratoties atdarīties (par skrūvēm, uzgriežņiem u. tml.).
bīstamā krava krava, kas pārvadāšanas, iekraušanas, izkraušanas vai uzglabāšanas procesā savu īpašību dēļ noteiktos apstākļos var izraisīt sprādzienu, ugunsgrēku vai nodarīt citus kaitējumus, apdraudēt cilvēku dzīvību, veselību, personas mantu vai vidi.
kredītiestādes ļaunprātīgs bankrots kredītiestādes bankrots, kuram ir šādas pazīmes: kredītiestādes padomes, valdes priekšsēdētājs un locekļi, rīkotājdirektors ir slēpuši vai iznīcinājuši dokumentus, kuros ir informācija par kredītiestādi, vai kredītiestādes aktīvus, izvairījušies no piedalīšanas pārbaudēs vai apgrūtinājuši to veikšanu, vai uzrādījuši fiktīvas saistības lietas pilnīgi un objektīvu izskatīšanu; tas radies kredītiestādes padomes, valdes priekšsēdētāja vai locekļu, rīkotājdirektora tīšas darbības vai bezdarbības rezultātā un ar to nodarīts būtisks kaitējums citu personu likumīgajām tiesībām un interesēm.
pakrēslums Krēsla, daļēja krēsla; rīta vai vakara krēsla.
piezoņķēties Krietni saēsties, pierīties.
doktordesa Krievijā un citās bijušajās padomju republikās populāra vārītu desu šķirne; tā ir sava veida zema tauku satura desa, tāpēc to uzskata par diētisku produktu.
botvina Krievu nacionālais ēdiens, ko pagatavo no kvasa, vēžiem, gurķiem, cieti novārītām olām un skāba krējuma.
sarafāns Krievu sieviešu nacionālais apģērbs - gara, brīvi krītoša kleita, parasti bez piedurknēm, vai svārki ar lencēm, arī ar piešūtu ņiebura daļu.
krutais Kriminālautoritāte, noziedznieks, kas savu mērķu sasniegšanai var izdarīt jebko.
krutois Kriminālautoritāte, noziedznieks, kas savu mērķu sasniegšanai var izdarīt jebko.
personiskais galvojums kriminālprocesā - rakstveida saistība, ar kuru zināmas personas galvo, ka aizdomās turētais vai apsūdzētais ieradīsies uz izziņas izdarītāja, izmeklētāja, prokurora vai tiesas aicinājumu.
procesuāla darbība Kriminālprocesa likumā pieļauta darbība, ko īsteno izziņas izdarītājs, prokurors, tiesnesis un tiesa nolūkā atklāt noziedzīgus nodarījumus, noskaidrot vainīgos un piemērot likumu tā, lai nodarījuma izdarītāji tiktu taisnīgi sodīti, bet neviens nevainīgs netiktu saukts pie kriminālatbildības un notiesāts.
kriminālprocesa virzītāji kriminālprocesuālās darbības subjekti, kam ir tiesības veikt kriminālprocesuālo darbību - izziņas iestāde, izziņas izdarītājs, prokurors, tiesnesis un tiesa.
nosacīta notiesāšana krimināltiesībās nozīmē to, ka tiesa, piespriezdama brīvības atņemšanu, brīvības ierobežošanu, arestu vai naudas sodu, ievērojot izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu un radīto kaitējumu, vainīgā personību un citus lietas apstākļus, guvusi pārliecību, ka vainīgais, sodu reāli neizciešot, turpmāk uzvedīsies nevainojami, var sodu neizpildīt, ja tiesas noteiktajā pārbaudes laikā (uz laiku no sešiem mēnešiem līdz trim gadiem) notiesātais neizdarīs jaunu noziedzīgu nodarījumu, nepārkāps sabiedrisko kārtību un izpildīs tiesas uzliktos pienākumus.
slēpšana Krimināltiesībās sabiedriski bīstama darbība, kas dod iespēju noziegumu izdarījušām personām izvairīties no atbildības; tā var izpausties noziedznieka, nozieguma izdarīšanas rīku un līdzdalībnieku, nozieguma pēdu vai noziedzīgā kārtā iegūtu priekšmetu tīšā noslēpšanā.
piesaistība Krimināltiesībās, noziedzīga darbība, kas ir sakarā un seko kādam izdarītam noziegumam.
mēģinājums krimināltiesībās, tīša darbība, kas tieši vērsta uz nozieguma izdarīšanu, bet noziegums nav izdarīts līdz galam no vainīgā gribas neatkarīgu iemeslu dēļ.
iesaistīšana Krimināltiesiskā nozīmē - darbība nolūkā radīt citā personā vēlēšanos, tieksmi piedalīties noziedzīgā darbībā vai izdarīt patstāvīgu noziedzīgu nodarījumu.
protagons Kristāliska masa, kas izkrīt alkoholiskiem smadzeņu audu ekstraktiem atdziestot; t. s. baltā substance.
Ursula Kristietības mitoloģiskajā tradīcijā un leģendās - britu karaļa skaistā meita, kas, gribēdama izvairīties no laulības ar nemīlamu līgavaini, prasīja, lai tas gaida trīs gadus un turklāt pāriet kristietībā.
huterīti Kristīga sekta, ko 1527. g. dibinājis anabaptistu līderis Jakobs Huters no Tiroles, aizceļoja uz Ziemeļameriku 19. gs. beigās, mūsdienās Kanādā un ASV pastāv gandrīz 500 huterītu koloniju.
Lucifers kristīgajā tradīcijā — sātans, elles valdnieks; vārda izcelsme saistīta ar Vecās derības pareģojumu par Babilonas bojāeju, Babilonijas valdnieks tika saistīts ar pagānisko planētas Veneras dievu, kas iet bojā, nokrītot uz zemes nonākot ellē.
neokoms Krīta formācijas nodalījums, kas aptver šādus apakšējā krīta stāvus: Valanžas, Otrīvas ("Hauterive"), Barēmas un Apta.
triceratops Krīta perioda augēdājs dinozaurs, garums - 9 m, masa - 12 tonnas, dzīvnieka galvaskauss ar trim ragiem bija 2,5 m garš.
tilozaurs Krīta perioda dinozaurs, viens no lielākajiem ūdenī dzivojošajiem rāpuļiem, garums - 15 m, pārtika no citiem rāpuļiem un haizivīm.
eomaja Krīta perioda dzīvnieks, agrīnais zīdītājs, garums - 10 cm, dzīvojis pirms \~125 miljoniem gadu.
tiranozaurs Krīta perioda gaļēdājs dinozaurs, garums - \~12 m, masa - 6-9 t, tam bija 30 cm gari zobi - vislielākie dinozauru vidū; dzīvojis Eirāzijā un Ziemeļamerikā.
velociraptors Krīta perioda gaļēdājs dinozaurs, garums - 2 m, medījumu nogalināja ar pakaļkāju pusmēness formas nagiem.
ihtiozaurs Krīta perioda sākumā izmirusi rāpuļu klases kārta ("Ichthyosauria"), jūras dzīvnieks ar garu zivjveidīgu ķermeni (garums - 1-13 m) un pleznveida ekstremitātēm.
krīts krīta periods.
krīta formācija krīta periods.
kalcinācija Krīta, kaļķa, sodas, sāļu, rūdu karsēšana, ar ko tos atbrīvo no gaistošām vielām, piem., ūdens, ogļskābās gāzes; kalcinēšana.
krītuļāt Krītaļāt.
piekritene Krītamā kaite, epilepsija.
piekritine Krītamā kaite, epilepsija.
piekritinis Krītamā kaite, epilepsija.
pasteļkrītiņš Krītiņa formā sapresēta pasteļkrāsa.
dienaskrietiņš Krītiņš (ar ko vēžo dienā).
kriets Krītiņš (vēžu, zivju ķeramais rīks); krietiņš.
kreitiņš Krītiņš vēžošanai.
sniegpārsla Krītoša sniega sīka daļa - dažādas formas ledus kristālu sakopojums; sniega pārsla.
sniega pārsla krītoša sniega sīka daļa - dažādas formas ledus kristālu sakopojums; sniegpārsla.
pārsla Krītoša sniega sīka daļa - dažādas formas sniega kristālu veidojums.
evorsijas katls krītoša ūdens trieciena, ūdens virpuļu un vērpešu veidota katlveidīga iedobe straumes gultnē.
nestieptā intonācija krītošā vai lauztā zilbes intonācija (atšķirībā no stieptās intonācijas).
aizkritne Krītošas durvis uz pazemi: skatuves gremdētava; lūka, piemēram, peļu slazda aizvars.
lejupejošs Krītošs (par skaņām, arī balsi).
lejupkrītošs Krītošs (par skaņām, arī balsi).
lejupslīdošs Krītošs (par skaņām, arī balsi).
lāču trends krītošs trends.
kritns Krītošs.
piekrist Krītot (kam) lielākā daudzumā, tikt pilnīgi vai daļēji pārklātam (ar to) - par kādu virsmu.
iekārties Krītot aizķerties (aiz kā) un palikt karājoties.
iekritināt Krītot ievietot iekšā.
iekrist Krītot ievirzīties (kur iekšā).
izkrist Krītot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
izkrist Krītot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
apkrist Krītot mainīt stāvokli, pēc kritiena nokļūt citā (pretējā) stāvoklī.
aizkrist Krītot nokļūt (aiz kā).
apkrist Krītot nokļūt kam apakšā.
atkrist Krītot nonākt (iepriekšējā vietā).
piekrist Krītot novietoties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
pārkrist Krītot novietoties pāri (kam), pār (ko).
pakrist Krītot pakļūt zem (kā), arī (kam) apakšā.
piekrist Krītot papildināt (kā daudzumu).
pārkrist Krītot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
blīšķēties Krītot radīt troksni.
zvapstēt Krītot radīt troksni.
lauzt kaklu krītot sasisties, nosisties; iet bojā, neizturēt.
piezemēties Krītot sasniegt zemi (par mestiem priekšmetiem).
nokrītot Krītot un pabeigt krītot.
uzkrist Krītot uzvirzīties virsū (uz kā, kam) - par priekšmetiem.
nokrist Krītot virzīties un pabeigt virzīties lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.) - par priekšmetiem.
sakrist Krītot, arī gāžoties savirzīties (kopā, kādā kopumā, arī kur).
sasist Krītot, atsitot pret ko u. tml., savainot, padarīt sāpīgu (ķermeņa dalu).
sadauzīt Krītot, atsitot pret ko u. tml., savainot, padarīt sāpīgu (ķermeņa daļu).
sasasisties Krītot, atsitoties (pret ko), savainot sevi, padarīt sāpīgu (ķermeni, tā daļu).
sasadauzīties Krītot, atsitoties (pret ko), savainot sevi.
sagrūst Krītot, atsitoties pret ko u. tml, radīt sastiepumu, sasitumu (parasti kājā, rokā), padarīt sāpīgu (to).
sadauzīties Krītot, atsitoties pret ko u. tml., savainot, padarīt sāpīgu ķermeni, tā dalu.
sasisties Krītot, atsitoties pret ko u. tml., savainot, padarīt sāpīgu ķermeni, tā daļu.
boncēt Krītot, atsitoties u. tml. radīt raksturīgu troksni (par ko lielu, smagu); atskanēt šādam troksnim.
vantarot Krītot, klūpot steigties.
kritnus Krītot, krišus.
kritņus Krītot, krišus.
sprēgāt Krītot, lidojot strauji, ar troksni atsisties (pret ko), skart (ko) - par sīkām vielas daļiņām, sīkiem priekšmetiem u. tml.
slacīt Krītot, rodoties (uz kā), arī virzoties (pa ko) ar sīkām lāsēm, padarīt (to) mitru, slapju (par šķidrumu, masu).
ievelties Krītot, veļoties lejup, ievirzīties (kur iekšā).
krišus Krītot.
krītāt Krītot.
krīta papīrs krītpapīrs.
litogrāfijas krīts krīts, kura sastāvā ietilpst, piemēram, tauki, ziepes un kurš paredzēts litografēšanai uz graudota papīra, graudota litogrāfijas akmens, arī uz graudota cinka.
pulverveida pildvielas krīts, talks, kaolīns, kvēpi, metālu pulveri, koka milti u. c. ar daļiņu lielumu līdz 500 mikrometriem.
krīte Krīts.
penderis Krīts.
skrīts Krīts.
simte krīts^2^ (2).
krepēšana Krokotas struktūras veidošana papīram, lai padarītu to mīkstāku, palielinātu uzsūkšanas spēju un izstiepjamību (līdz pārtrūkšanai).
bigne Krūmi, aizaugušas, neiztīrītas vietas; biežņa.
ķūči Kūču vakars - arī kūķu jeb ķūķu vakars - Ziemassvētku priekšvakars, kad tika vārīts un ēsts īpašs ēdiens: grūdenis jeb zīdenis ar cūkas ausi, saukts arī par kūķi vai ķūķi.
gājiena uguņi kuģa uguņu un zīmju tehniskais izvietojums citu kuģu informēšanai par kuģa stāvokli, gabarītiem, virzienu manevrēšanas spējām un nodarbošanos.
cikādīte Kukaiņu klases cikāžu kārtas dzimta ("Cicadellidae"), sīkas un vidēji lielas cikādes (ķermeņa garums - 2-8 mm), kustīgas, spēj izdarīt tālus lēcienus, sastopamas gk. uz lakstaugiem, Latvijā konstatēts 170 sugu.
kulstelēt Kulstīt (tīrīt) linus (ne sevišķi intensīvi).
Matkules baznīcas kalns kulta vieta Matkules pagastā, Imulas kreisajā krastā, \~16 m augsts paugurs, kura nogāzes mākslīgi padarītas stāvākas, plakums - \~20 x 40 m, domājams, ka bijusi tautas sapulču vieta, datējums nav zināms.
Ruskuļu lielais akmens kultakmens Aglonas pagasta Ruskuļu ciemā, Ciriša ezera dienvidrietumu krastā, augstums - 2,1 m, garums - 3,8 m, platums - 2,2 m, tā virsā izveidotas 7 bedrītes (5 cm diametrā un 2,5 cm dziļas), sānos 2 bedrītes, pieskaitāms pie bedrīšakmeņiem, kas izplatīti visā Eiropā.
pārvietojama linu kuļmašīna kuļmašīna linu kūļu atpogaļošanai, pogaļu jucekņa izberšanai un linsēklu attīrīšanai; galvenās darbīgās daļas ir iespīlētājtransportieris, atpogaļotājaparāts, jucekņa berze un tīrītava.
kūkucis Kuprītis, tāds, kas salīcis staigā.
čumpis Kuprītis.
kubrītis Kuprītis.
izkurināt Kurinot padarīt siltu (krāsni, pavardu); panākt, ka izkuras (parasti krāsns).
rudbekija Kurvjziežu dzimtas ģints ("Rudbeckia"), viengadīgs vai daudzgadīgs augs ar spirāliski sakārtotām lapām, parasti dzelteniem, mēlziediem un purpursarkaniem stobrziediem kurvītī, 15 sugu, Latvijā daudzas sugas un šķirnes audzē kā krāšņumaugus; saulcerīte.
sinfāzās svārstības kustība sistēmā ar vairākām brīvības pakāpēm ap līdzsvara stāvokļiem, kurā vairākām harmoniskām sistēmām sakrīt fāzes.
brīvās krišanas paātrinājums kustības paātrinājums, kuru bezgaisa telpā izraisa pievelkošā debess ķermeņa gravitācijas spēks uz brīvi krītošu ķermeni; uz Zemes normālais brīvās krišanas paātrinājums g=9,80665 m/s^2^; tā vērtību mazliet ietekmē vietas ģeogrāfiskais stāvoklis un Zemes rotācijas efekti (Rīgā g=9,815 m/s^2^).
pidelis kustīgs cilvēks, kas mīl apkārt staigājot vairīties no smagāka darba.
samiltināt Kustinot, kratot katlu ar izvārītiem sausiem kartupeļiem, padarīt (tos) miltainus.
aizkust Kūstot (kam), tikt (ar to) aizdarītam, piepildītam.
ieluncināt Kustoties ievingrināt, padarīt lunkanu.
perināties Kustoties, purinoties tīrīt sevi (parasti smiltīs) - par dzīvniekiem; pērties (2).
pērties Kustoties, purinoties tīrīt sevi (parasti smiltīs) - par dzīvniekiem.
čunčulēties Kūtri, nevīžīgi un nekārtīgi kaut ko mazliet darīt; čunčulēt (2).
čunčuloties Kūtri, nevīžīgi un nekārtīgi kaut ko mazliet darīt; čunčulēt (2).
čunčuļoties Kūtri, nevīžīgi un nekārtīgi kaut ko mazliet darīt; čunčulēt (2).
čunčulēt Kūtri, nevīžīgi un nekārtīgi kaut ko mazliet darīt.
atbilstības princips kvantu mehānikas postulāts: kvantu mehānikas rezultāti robežgadījumā (ja ir lieli kvantu skaitļi) vienmēr sakrīt ar klasiskās fizikas rezultātiem.
riolītporfīrs Kvarcporfīrs - paleotipa efuzīvais iezis, porfīrstruktūra ar kvarca vai kvarca un laukšpata fenokristāliem, masīva vai poraina tekstūra; liparītporfīrs.
kvaternijs Kvaternija-18 hektorīts - kosmētikas sastāvdaļa, viskozitātes regulētājs, izmanto ādas kopšanas līdzekļos, iedeguma želejās, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai kosmētikā.
quirites Kvirīti.
Brigita Ķeltu poēzijas, pravietojumu, mācīšanās un dziedniecības dieviete, Īrijas kristietībā viņa kļuva par Svēto Brigitu, kuras svētku diena sakrīt ar ķeltu pavasara svētku laiku.
ceratozaurs Ķenguram līdzīga izmirusi, 4-5 m gara ķirzaka, īsām priekškājām un garu asti, dzīvoja apakšējā krīta periodā ZR Amerikā un D Āfrikā.
absolūti melns ķermenis ķermenis, kas jebkurā temperatūrā absorbē visu uz to krītošo starojumu, bet tā emitētais starojums atkarīgs vienīgi no temperatūras.
ģeoīds ķermenis, kura forma vistuvāk atbilst Zemes patiesajai formai. Ģeoīda virsma sakrīt ar okeānu virsmu, ko iedomāti turpina zem sauszemes tā, lai jebkurā tās punktā vertikālā līnija būtu perpendikulāra ģeoīda virsmai.
laitīšana Ķermeņa noberzēšana (rītos un vakaros) ar suku, frotējamo cimdu u. tml.
kāpināt Ķert (vēžus) ar krītiņiem.
ķīkot Ķidāt, tīrīt iekšas.
veidāt Ķidāt, tīrīt.
ķīķāt Ķīķēt - ķidāt, tīrīt zivju iekšas.
himčistka Ķīmiskā tīrītava.
attīstīt Ķīmiski apstrādāt (apgaismotu negatīvu vai gaismasjutīgu papīru), lai padarītu fotouzņēmumu redzamu.
pinbols Ķīniešu biljards; spēle, kuru spēlē uz īpaša galdiņa, kustinot dažādas sviras un tādējādi cenšoties panākt bumbiņas kustību vēlamā virzienā un tās ieripošanu "vērtīgākā" bedrītē.
Kai-Minšou Ķīniešu mitoloģijā - milzīga auguma fantastisks dzīvnieks ar tīģera ķermeni un deviņām cilvēka galvām, kurš apsargāja deviņus vārtus un vēstīja par rītausmas iestāšanos.
fenokristāli Labi izveidoti (idiomorfi) atsevišķi minerālu kristāli, kas ieslēgti porfīru un porfirītu smalkgraudainajā vai stiklveida pamatmasā.
cepuri kuldams labi, bezrūpīgi (ko darīt, parasti dzīvot, ēst, dzert).
okay Labi, viss kārtībā; piekrītu.
resgalis labie, rupjie labības graudi, kas, vētījot labību ar režģi, krīt pie durvīm.
gūtmarjin Labrīt.
labrītiņas Labrīt.
lobreit Labrīt.
morjin Labrīt.
labprātība Labs garastāvoklis, gandarīts.
lētins Labticīgs, gatavs, piekrītošs.
kūmetrs Labuma mērītājs - radiomēraparāts, ko lieto svārstību kontūra, spoles un kondensatora labuma Q noteikšanai; Q-metrs.
purva bērzubeka lācīšu ģints suga ("Leccinum holopus", syn. "Leccinum niveum"), bērzu mikorizas sēne, aug purvos vai mitros mežos, cepurīte parasti pelēkzaļgana.
melnā bērzubeka lācīšu ģints suga ("Leccinum melaneum"), aug mitros mežos un zem bērziem, cepurīte melngana.
ķēvpups Lāčpurnu dzimtas sēņu ģints ("Verpa"), agrīna ēdamā sēne ar brūnganu zvanveida vai konisku, mazliet krokotu cepurīti, 5 sugas, Latvijā sastopamas 2 sugas.
salāgot Lāgojot (piemēram, detaļas, elementus), padarīt (to) saskares, savienojuma vietas atbilstošas vienu otrai.
ķermelis Laika apstākļi (ziemas beigās), kad sniega pārslas nokrīt uz izmirkušas zemes un drīz atkal pazūd.
astronomiskā krēsla laika intervāls no brīža, kad Saules centrs atrodas 12° zem horizonta, līdz brīdim, kad Saules centrs atrodas 18° zem horizonta (no rīta virs horizonta).
nautiskā krēsla laika intervāls no brīža, kad Saules centrs atrodas 6° zem horizonta, līdz brīdim, kad Saules centrs atrodas 12° zem horizonta (no rīta virs horizonta).
civilā krēsla laika intervāls no Saules rieta līdz brīdim, kad Saules centrs atrodas 6° zem horizonta (no rīta – virs horizonta).
bironāde laika posms un diplomātiskais režīms Krievijā carienes Annas Ivanovnas valdīšanas laikā (1730.-1740. g.), kad viens no viņas favorītiem bija E. J. fon Bīrons.
priekšpusdiena Laikposms no rīta līdz pusdienai.
nakts Laikposms no saules rieta līdz lēktam, no vakara līdz rītam.
pārskata gads laikposms, kuru ir jāaptver gada pārskatam, kas parasti sakrīt ar kalendāro gadu un aptver 12 mēnešus.
gaiļlaiks Laiks (naktī vai agrā rītā), kad dzied gaiļi.
gaiļu laiks laiks (naktī vai agrā rītā), kad gailis mēdz dziedāt.
gailis Laiks (naktī vai agrā rītā), kad gailis mēdz dziedāt.
brokastlaiks Laiks (no rīta), kad parasti ēd brokastis.
brokasta laiks laiks no rīta, kad parasti ēd brokastis.
priekšrīts Laiks pirms rīta iestāšanās, pirms saules lēkta.
pirmie (arī otrie, trešie) gaiļi laiks, kad gailis (naktī vai agrā rītā) mēdz dziedāt pirmo (otro, trešo) reizi.
otrie gaiļi laiks, kad gailis naktī vai agrā rītā mēdz dziedāt otro reizi.
pirmie gaiļi laiks, kad gailis naktī vai agrā rītā mēdz dziedāt pirmo reizi.
trešie gaiļi laiks, kad gailis naktī vai agrā rītā mēdz dziedāt trešo reizi.
tunlaiks Laiks, kamēr cūkgaļa tiek gatavota (cepta, vārīta).
lūgšana laipna vēlēšanās, prasības izteikšana (kādam, lai tas ko dara, atļauj ko darīt, dod u.tml.)
lūgt Laipni izteikt vēlēšanos, prasību (kādam, lai tas ko dara, atļauj ko darīt, dod u.tml.).
aicināt Laipni, lūguma formā mudināt (kādu ko darīt); izteikt kādam vēlēšanos (lai tas ko dara); lūgt, saukt.
lēnīties Laiskot; bez enerģijas, bez spara ko darīt.
izlaistīt Laistot (šķidrumu), padarīt mitru vai slapju (piemēram, telpu).
nolaistīt Laistot padarīt mitru (augus, augsni); aplaistīt.
aplaistīt Laistot padarīt mitru vai slapju; vairākkārt vai vairākos paņēmienos apliet.
nokantēšana Laivas vai jahtas sagāšana uz sāniem, lai notīrītu zemūdens daļu no apaugumiem (aļģēm, gliemežiem).
mazgāties Laizot (vai citādi darbojoties) tīrīt sevi, sava ķermeņa daļas (par dzīvniekiem).
aizlaizīt Laizot darīt veselu, dziedēt.
izlaizīt Laizot iztīrīt (kādu vietu, kādus netīrumus).
nolaizīt Laizot notīrīt.
aplaizīt Laizot padarīt mitru; laizot notīrīt; nolaizīt.
mazgāt Laizot tīrīt (ko) - par dzīvniekiem.
nomazgāt Laizot, slaukot (ar ķepu), notīrīt (ķermeni, tā daļas) - par dzīvniekiem.
nomazgāties Laizot, slaukot (ar ķepu), notīrīt sevi, sava ķermeņa daļas (par dzīvniekiem).
lamblioze Lambliju infestācija cilvēka divpadsmitpirkstu zarnā vai žultspūslī; lamblijas var būt hroniska enterīta un holecistīta cēlonis.
kā (vecs) grezelis lamuvārda nozīmē saka par dīvaini, uzkrītoši (pārspīlēti ārišķīgi) ģērbušos cilvēku, arī par īgnu, dusmīgu cilvēku.
sūrene Lapiņu sēne, pieder bērzlapju ģintij, sarkanu cepurīti, kas vēlāk kļūst gandrīz balta, un iesārtu kāju, nav ēdama.
aizlāpīt Lāpot aizdarīt (piemēram, caurumu, plīsumu).
stādāmā lāpstiņa lāpstiņa bedrītes izrakšanai, stādot augus.
augas dienas lasīt lasīt no rīta līdz vakaram katru dienu.
lai mēle pielīp pie zoda lāsts, ko izsaka, lai kāds zaudētu spēju runāt, ja tiek darīts kas slikts.
akcijons Latviešu kāzinieku rotaļa: gulētājiem nomauca apavus un otru rītu izsauca akcijonā, kur katrs saņēma atpakaļ savu pazudušo lietu.
LADS Latvijas Alus darītāju savienība.
Vidzeme Latvijas kultūrvēsturisks apgabals, izveidojās teritorijā, kur līdz 13. gs. dzīvoja latgaļi un lībieši, robežas galvenajos vilcienos sakrīt ar t. s. zviedru Vidzemes latviešu daļas robežām, ko dienvidos un dienvidaustrumos aptuveni norobežo Pededze, Aiviekste, Daugava, bet ietver arī joslu Daugavas kreisā krasta teritorijas aptuveni no Jaunjelgavas līdz Klapkalnciemam Rīgas līča rietumu krastā.
Borkovska kabinets Latvijas pārvaldības institūcija 1919.25.IV-10.V, kas tika izveidota pēc Baltijas landesvēra 1919.16.IV izdarītā valsts apvērsuma, kas bija vērsts pret K. Ulmaņa vadīto Latvijas pagaidu valdību.
deputātnieks Laukstrādnieks, kas samaksu par padarīto darbu saņem naturālijās (pārtikas produktos, malkā u. tml.) vai ļaujot izmantot zemi.
morgens Laukuma mērvienība - aptuveni no 2600 līdz 3600 kvadrātmetriem (Vācijā un citās Rietumeiropas zemēs) vai 8600 kvadrātmetri (Dienvidāfrikā); sākotnēji apzīmēja zemes platību, ko viens arājs varēja uzart rīta cēlienā līdz pusdienai.
izlauzīt Lauzot, arī ilgi lietojot, izkustināt no parastā stāvokļa, padarīt nelīdzenu.
izlauzt Laužot radīt (kur, piemēram, robu); laužot padarīt robainu.
radiālās reljefa formas ledāja glaciotektoniskās, akumulatīvās un erozijas procesu veidotās reljefa formas, kuru garenass sakrīt ar ledāja kustības virzienu.
sniega kristāli ledus kristāli, kas veidojas, ūdens tvaikiem sublimējoties uz mākoņu un miglas sasalušajiem pilieniņiem un pēc tam izkrītot uz zemes.
apliet Lejot (ko virsū), padarīt mitru (augsni ap augu).
aizliet Lejot aizpildīt, aizdarīt (ar masu, kas sacietē).
noliet Lejot padarīt mitru (augus, augsni); apliet.
nošļampāt Lempīgi padarīt.
čabināt Lēnām (ko) darīt, gatavot.
sipenēt Lēnām bērt, birdināt kaut ko, bārstīt; berot, krītot gāžoties dobji skanēt, būkšķēt.
siperēt Lēnām bērt, birdināt kaut ko, bārstīt; berot, krītot gāžoties dobji skanēt, būkšķēt.
sīpēt Lēnām bērt, birdināt kaut ko, bārstīt; berot, krītot gāžoties dobji skanēt, būkšķēt.
čabināties Lēnām darboties, rīkoties (ko gatavojot, labojot u. tml.); lēni darīt.
tuzināties Lēnām darbu darīt, nespēt to pabeigt.
vāžot Lēnām darīt, neizveicīgi strādāt.
vāžoties Lēnām darīt; neveikli strādāt.
mūrēt Lēnām kaut ko darīt.
nosliet Lēnām un bez sapratnes darīt darbu.
čampāties Lēnām un neveikli kaut ko darīt; pavirši izdarīt.
čurināties Lēnām uzkarsēt; īsu brīdi vārīt.
virmināt Lēnām vārīt (katlā uz vājas uguns).
pamurīt Lēnām vārīt uz plīts katlā.
žīrināt Lēnām vārīt.
samērgļāt Lēnām, ar lielām pūlēm kaut ko padarīt.
tepčāties Lēnām, lempīgi kaut ko darīt.
tušāties Lēnām, nesekmīgi kaut ko darīt, niekoties, vilcināties.
čomīties Lēnām, vilcinoties, tūļājoties darīt.
čokāties Lēni darīt (parasti ko nenozīmīgu).
šļaucīties Lēni staipīties, gorīties.
pikšināt Lēni tipināt, kā veci cilvēki mēdz darīt.
sutrāties lēni un neveikli iet, arī darīt.
čibināties Lēni, garlaikojoties ko darīt.
pužināties Lēni, gausi (ko) darīt, rīkoties (piemēram, ģērbjoties, kārtojot guļasvietu u. tml.).
čopāties Lēni, gausi (ko) darīt, strādāt; tūļāties.
ķollāties Lēni, gausi (ko) darīt; rīkoties, darboties, veicot (sīkus) saimniecības darbus.
čolkāties Lēni, gausi (ko) darīt; rīkoties, kārtoties, veicot (sīkus) saimniecības darbus.
čollāties Lēni, gausi (ko) darīt; rīkoties, kārtoties, veicot (sīkus) saimniecības darbus.
koļļāties Lēni, gausi (ko) darīt; rīkoties, kārtoties, veicot (sīkus) saimniecības darbus.
mīties Lēni, gausi (ko) darīt; rīkoties, kārtoties, veicot (sīkus) saimniecības darbus.
moļļāties Lēni, gausi (ko) darīt; rīkoties, kārtoties, veicot (sīkus) saimniecības darbus.
izknūzāties Lēni, gausi (ko) izdarīt; iztūļāties.
pačopāties Lēni, gausi (ko) padarīt, pastrādāt.
žilīt Lēni, nemākulīgi trīt.
žulināt Lēni, nemākulīgi trīt.
ļurkāties Lēni, nemākulīgi, tūļīgi (ko) darīt.
mudžināt Lēni, nemērķtiecīgi veidot, gatavot (ko), darīt (ko).
tūcīties Lēni, neveikli darīt (ko); tūļāties.
vīšķīties Lēni, neveikli darīt (ko).
čužināties Lēni, neveikli ko darīt; tūļāties, vilcināties.
tamzāties Lēni, neveikli, tūļīgi rīkoties, darīt (ko).
tomzāties Lēni, neveikli, tūļīgi rīkoties, darīt (ko).
tebināties Lēni, nevīžīgi, nemākulīgi ko darīt.
nokukšināt Lēni, pamazām padarīt, paveikt.
tenterēties Lēni, tūļīgi (ko) darīt.
čurkāties Lēni, tūļīgi, arī ilgstoši (ko) darīt; lēni, tūļīgi darīt kaut ko tādu, kas izraisa čurkstēšanu (piemēram, slaukt).
čūčalāties Lēni, tūļīgi, arī netīrīgi, nevīžīgi ko darīt.
dairēties Lēni, vilcinoties darboties, darīt (ko).
dairīties Lēni, vilcinoties darboties, darīt (ko).
mērgļāt Lēnītēm, ar lielām pūlēm kaut ko darīt.
pikņīties Lēnītēm, kaunoties vai pa jokam kaut ko darīt.
stomēkls lēns cilvēks, kas neko nespēj izdarīt saprātīgā laikā.
pieleņķis Leņķis, kam viena no malām sakrīt ar kāda daudzstūra malu.
krišanas leņķis leņķis, ko veido stars, krītot uz robežvirsmu starp divām vidēm, un normāle, kas novilkta pret šo virsmu stara krišanas punktā.
debetlēse Lēses veida paziņojums par klienta kontā izdarīto debetējumu.
izlēvurot Lēverains, padarīt lēverainu.
Atomaria lewisi Levisa pundurītis.
instrumentālais lidojums lidojums, kura laikā gaisakuģa vadīšanai izmanto tikai aeronavigācijas parametru mērītāju rādījumus vai automātiskās lidojuma vadības sistēmas.
atspārnošana Lidspārnu atdalīšana no priedes, egles un lapegles sēklām (jo tie traucē sēklu sēšanu un apgrūtina glabāšanu); dabā spārns nokrīt, kad samitrinās; čiekurkaltēs izmanto mehāniskus atspārnotājus.
nošķīnot Līdumu attīrīt no saknēm.
pusvārēm Līdz galam neizvārīts, pusvārīts.
piespiešana Līdzeklis personas gribas ietekmēšanai ar draudiem vai vardarbību, lai viņa izdarītu vai atteiktos izdarīt kādu darbību piespiedēja interesēs.
antiartrīts Līdzeklis pret artrītu.
kontrasignēt Līdzparakstīt, izdarīt kontrasignāciju.
aizliekt Liecot padarīt mazliet līku, mazliet ieliekt.
Nidrīte Liedes kreisā krasta pieteka Madonas novada Indrānu pagastā, augštece Gulbenes novada Daukstu un Līgo pagastā, garums - 18 km, kritums - 13 m; Niedrīte.
atlaigoties Liegties (ko darīt), negribēt.
slēpt Liekot (ko) virsū, priekšā, atrodoties (kam) virsū, priekšā, darīt nesaskatāmu.
aizlikt kāju priekšā liekot kāju ceļā (gājējam, skrējējam), panākt, ka krīt.
krustu nemetis (arī nemezdams) lielā steigā (doties, darīt).
lielpārslains Lielās pārslās krītošs.
trapēt Lieliem kumosiem rīt.
ietimbāt Lieliem malkiem,lieliem kumosiem ierīt dzērienu vai ēdienu.
nolielīties Lielīties un pabeigt lielīties; lieloties apsolīties (ko darīt).
ar muti kalnus gāzt lielīties, apsolīt darīt lielus darbus, bet neko neizdarīt; daudz apsolīt, bet solījumus nepildīt.
izlēkt Lielīties; negaidīti, uzkrītoši rīkoties.
izlekties Lielīties; negaidīti, uzkrītoši rīkoties.
Brežģa kalns lielpaugurs Vidzemes augstienē, uz rietumiem no Alauksta ezera, Taurenes pagastā, absolūtais augstums — 255,4 m vjl., relatīvais augstums — \~40 m, garums — 1 km, platums — līdz 450 m; plašs un lēzens, nepaceļas uzkrītoši pār apkārtni.
lietus Liels daudzums (kā, parasti sīka) birstoša, krītoša, lidojoša.
katarakts Liels ūdenskritums, kurā ūdens masas platā straumē krīt lejup no neliela augstuma.
darba ražīgums lielums, ar kuru izsaka padarītā darba daudzumu laika vienībā (parasti stundā); darba daudzumu raksturo ar apstrādāto platību (ha/h), iegūtā produkta daudzumu (kg/h, t/h) vai kādu citu rādītāju.
Baņķa grāvis Lielupes Majoru cilpas 1860. g. izdarītais pārrakums, ko upe neizmanto.
civilatbildētājs Lietā personīgi ieinteresētais procesa dalībnieks, kas par tādu atzīts ar procesa virzītāja motivētu lēmumu; par civilatbildētāju var atzīt vecākus, aizbildņus, aizgādņus vai citas personas, kā arī uzņēmumus, iestādes un organizācijas, kuras saskaņā ar likumu ir materiāli atbildīgas par zaudējumu, kas nodarīts apsūdzētā noziedzīgas rīcības rezultāta dēļ.
kriminālistiskā ekspertīze lietisko pierādījumu izpētes process, ko izdara saskaņā ar izziņas izdarītāja, prokurora vai tiesas lēmumu ekspertskrimināllietās un civillietās, izmatojot galvenokārt kriminālistiskās tehnikas un citu zinātņu izstrādātos paņēmienus un līdzekļus.
suck me lieto kā atteikuma frāzi, ja kaut kam nepiekrīt un piekrist netaisās.
pludunč Lieto lai atdarinātu troksni, kāds rodas smagam priekšmetam iekrītot ūdenī.
pač Lieto lai raksturotu plunkšķi, kas rodas, kaut kam iekrītot ūdenī.
uzmanība Lieto mutvārdos, lai izteiktu aicinājumu, brīdinājumu sagatavoties kam, piemēram, ko veikt, darīt; arī rakstveidā, lai izteiktu aicinājumu pievērsties sekojošajam tekstam.
jo Lieto piekrītot.
zliukš Lieto, lai aprakstītu skaņu, kas rodas krītot kādam koka priekšmetam.
klanks Lieto, lai aprakstītu troksni, kas rodas šķidrumam krītot tukšā tilpumā.
brakt Lieto, lai atdarinātu asu brakšķošu troksni, kas rodas, kam lūstot, plīstot, krītot, arī atsitoties pret ko cietu, arī atkārtojumā vai savienojumā ar "brikt".
brākt Lieto, lai atdarinātu asu brakšķošu troksni, kas rodas, kam lūstot, plīstot, krītot, arī atsitoties pret ko cietu, arī atkārtojumā vai savienojumā ar "brikt".
brāks Lieto, lai atdarinātu asu, padobju troksni, kas rodas, kam lūstot, plaisājot, krītot.
zlaukš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu dobju troksni, kas rodas, kam palielam, pasmagam krītot, atsitoties pret ko.
blāgs Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu troksni, kas rodas, kam krītot vai sitot pret ko cietu.
plokš Lieto, lai atdarinātu paklusu, dobju troksni, kas raksturīgs, piemēram, kam pasmagam, mīkstam krītot, saskaroties ar ko u. tml.
pakš Lieto, lai atdarinātu paklusu, īslaicīgu troksni, kas rodas, piemēram, šķidruma lāsēm, arī nelieliem krītošiem priekšmetiem atsitoties pret ko; pak.
paks Lieto, lai atdarinātu paklusu, īslaicīgu troksni, kas rodas, piemēram, šķidruma lāsēm, arī nelieliem krītošiem priekšmetiem atsitoties pret ko; paks.
pak Lieto, lai atdarinātu paklusu, īslaicīgu troksni, kas rodas, piemēram, šķidruma lāsēm, arī nelieliem krītošiem priekšmetiem atsitoties pret ko; pakš.
šmudauks Lieto, lai atdarinātu pēkšņu troksni, kas rodas, piemēram, kam strauji krītot.
plunks Lieto, lai atdarinātu raksturīgu troksni, kas rodas, ja kas iekrīt, tiek strauji ievirzīts šķidrumā.
plunkš Lieto, lai atdarinātu raksturīgu troksni, kas rodas, ja kas iekrīt, tiek strauji ievirzīts šķidrumā.
plunkšķ Lieto, lai atdarinātu raksturīgu troksni, kas rodas, ja kas iekrīt, tiek strauji ievirzīts šķidrumā.
blīkt Lieto, lai atdarinātu spēcīgu, arī spalgu troksni, kas rodas, kam krītot vai atsitoties pret ko cietu.
brāk Lieto, lai atdarinātu troksni, kāds rodas, piemēram, krītot, gāžoties kādam priekšmetam.
caps Lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, kam klusu, viegli nokrītot, nolecot u. tml.
capst Lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, kam klusu, viegli nokrītot, nolecot u. tml.
bradāc Lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, kam pasmagam gāžoties, krītot, brūkot.
marš Lieto, lai izteiktu pavēli, pamudinājumu ko darīt (parasti iet, doties).
Še roka! lieto, lai izteiktu savu piekrišanu (kā norisei), savu apņemšanos (ko) darīt, (kam) pievienoties.
Lai iet! lieto, lai izteiktu savu piekrišanu kā norisei, apņemšanos ko darīt, kam pievienoties.
Labs ir! lieto, lai izteiktu savu pieļāvumu kā norisei, apņemšanos ko darīt, kam pievienoties.
tā Lieto, lai noradītu, ka (kas) ir padarīts, paveikts, noticis.
nu Lieto, lai pamudinātu sarunbiedru runāt, darīt ko.
eu Lieto, lai pievērstu uzmanību, pamudinātu ko darīt vai paustu negaidītu pārsteigumu, dusmas, izbrīnu.
zlauks Lieto, lai raksturotu troksni, kāds rodas kaut kam smagam nokrītot plakaniski.
opsā Lieto, mudinot (ko) darīt.
atcērtāt Lietojot (parasti cērtot, pļaujot), padarīt neasu (asmeni, darbarīku ar asmeni).
dziedēt Lietojot ārstniecības līdzekļus, padarīt veselu (ķermeņa daļu).
nolietot Lietojot padarīt neizskatīgu, neizturīgu, arī nederīgu.
savalkāt Lietojot padarīt, parasti ļoti, viscaur, netīru (parasti no auduma, ādas, virvēm gatavotu priekšmetu).
ielietāt Lietojot vai valkājot padarīt par ērti lietojamu vai valkājamu.
izstaipīt Lietojot, valkājot padarīt garāku, arī vaļīgāku (piemēram, apģērbu, tā daļas).
izstīvēt Lietojot, valkājot padarīt garāku, vaļīgāku (piemēram, apģērbu, tā daļas).
iestaipīt Lietojot, valkājot padarīt pietiekami ērtu, arī vaļīgu (piemēram, apģērbu).
atmestļāvums Lietotāja iezīmēta kadra īpašība (parasti speciāls kadra galvenes bits), kas norāda, ka kadrs var tikt prioritāri atmests, lai izvairītos no pārblīves.
ieguldījumu fonds lietu kopība, ko veido pret ieguldījumu apliecībām izdarītie ieguldījumi, kā arī darījumos ar ieguldījumu fonda mantu un uz tajā esošo tiesību pamata iegūtās lietas.
pluviometrs Lietus nokrišņu daudzuma mērītājs.
pārdzesēts lietus lietus, kas nesasalstot izkrīt cauri gaisa slānim, kura temperatūra ir zemāka par ūdens sasalšanas temperatūru, un, sasniedzot zemes virsmu, veido uz tās plānu ledus kārtiņu - atkalu.
Vizūns Lietuviešu mitoloģijā - pūķis, kas aprij mirušos, kuri pēc nāves cenšas uzkāpt nepieejamā kalnā un nokrīt no tā.
darītājvārds Lietvārds, kas apzīmē darītāju, darbības veicēju.
mitres Līgavas kronis vai mežģīņu ceprīte plīvura vietā.
nolīgt Līgstot vienoties (ko veikt, darīt); līgstot vienoties par paveikto, padarīto dot (noteiktu atlīdzību).
mandāts Līgums, ar kuru viena puse uzdod otrai izdarīt kādu darbību, ko tā uzņemas veikt bez atlīdzības.
dienenieks Līgumstrādnieks, kas katru dienu saņem atalgojumu par šajā dienā padarīto.
dzīšana likšana (kādam) ko darīt
uzdot Likt (darīt, veikt ko, izturēties kādā veidā), parasti obligāti, saistībā ar pienākumu.
dīdīt Likt (kādam) atkārtoti ko darīt, veikt, atkārtoti mācīt (kādam) ko.
piespiest (kādu) pie sienas likt (kādam) ko darīt pret (tā) gribu; padarīt (kādu) pretoties nespējīgu.
daspiest Likt (kādam) ko darīt pret (tā) gribu.
dastatīt Likt (kādam) ko darīt pret (tā) gribu.
spiest Likt (kādam) ko darīt pret tā gribu, vēlmi.
komandēt Likt (kādam) ko darīt, darboties; rīkot.
piespiest Likt (kādam) ko darīt, izmantojot, piemēram, savu spēku, varu; panākt, ka (kāds) ko dara, pakļaujoties rīkotāja gribai.
dzīt Likt (kādam) ko darīt.
sadzīt Likt (vairākiem, daudziem cilvēkiem) ierasties (kur, parasti, lai tie ko darītu).
sasūtīt Likt (vairākiem, daudziem cilvēkiem) ierasties (kur, parasti, lai tie ko darītu).
saucināt Likt baznīcā nosaukt, nolādēt; burvim atdarīt.
nosūtīt Likt doties (kur, uz kurieni); oficiāli likt doties (kādam ko darīt); arī norīkot (1).
izvārtināt Likt izvārīties; panākt, ka izvārās.
pasasūtīties Likt kādam (kur) iet, ko izdarīt, paveikt.
izkalpināt Likt vairākkārt apkalpot sevi, darīt ko savā labā.
vēlēt likt, arī aicināt (ko darīt)
statīt Likt, arī pavēlēt (kādam ko) darīt.
rīkot Likt, parasti oficiāli (kādam) ko darīt, veikt, darboties, dot norādījumu.
tiesības likumīga iespēja, brīvība ko darīt, rīkoties kādā veidā.
dendrītu likvācija likvācija, kurā atšķiras dendrītu ķīmiskais sastāvs.
garenslānis Līmētas slāņainās koksnes slānis, kura koksnes šķiedru virziens sakrīt ar loksnes vai līmētas slāņainās koksnes plātnes lielāko lineāro izmēru.
etiķešu papīrs līmēts papīrs, dažreiz arī krītpapīrs, ko lieto etiķešu iespiešanai.
pseidolimfoma Limfogranulomatozei līdzīga reakcija pēc dažu pretepilepsijas līdzekļu (piem., trimetīna, difenīna) lietošanas: neregulārs drudzis, multiformiska eritēma, ģeneralizēta limfmezglu palielināšanās, hepatosplenomegālija; intermitējošs artrīts ar dažādu locītavu pietūkumu.
diametrāllīnija Līnija, kas iet peldlīdzekļa garenvirzienā un sakrīt ar tā diametrālo plakni.
smetēt lipt, ķepēt, padarīt slidenu.
rāt Līst (līdumu), uzplēst, sakārtot, tīrīt.
post Līst, tīrīt līdumu, grāvi u. c.
zīmējamais krīts Litogrāfijas krīts.
mizināt Lobīt (vārītas pupas).
atlobīt Lobot atdarīt vaļā.
artrīts Locītavu iekaisums; vienas locītavas iekaisums ir monoartrīts, vairāku - poliartrīts.
artroze Locītavu saslimšana, ko parasti izraisa vielmaiņas traucējumi, deģeneratīvas izmaiņas locītavās; distrofiskais artrīts.
aizlodēt Lodējot aizdarīt (plaisu, spraugu).
rotīt Lokot (ko) pakāpeniski samērā šaurās joslās (uz augšu, arī uz leju), padarīt (to) īsāku vai garāku.
aplakt Lokot apēst, lokot aprīt (šķidru ēdienu).
pielakt Lokot padarīt netīru (ēdienu, dzērienu).
jēms Lopbarības veids: ar pelavām savārīti milti.
jēmas Lopu barība: ar pelavām savārīti milti; pretīgs sauss vai slapjš mistrs.
pommade Lopu tauki, ar smaržainām vielām sajaukti, lietā ka ziedi matiem, lūpām, ādai (lai to padarītu mīkstāku) utt.
izložņāt Ložņājot izveidot, radīt ejas, caurumus; ložņājot padarīt irdenu.
palūgt Lūgt (parasti īsi) un pabeigt lūgt (kādam, lai tas ko dara vai atļauj ko darīt).
lākturītis Lukturītis (2).
zempārsega lukturītis lukturītis, kas apgaismo motora telpu.
gabarītu lukturītis lukturītis, kas novietots transportlīdzekļa priekšā, aizmugurē vai sānu daļā un rāda transportlīdzekļa gabarītus.
drova Lupatas, avīzes, ko cietumnieki izmanto lai kamerā uzvārītu tēju.
izlutināt Lutinot padarīt (kādu) pārāk prasīgu, izvēlīgu.
riebša Ļauna darītājs.
atbrīvošana Ļaušana nepildīt kādus pienākumus, saistības, kaut ko nedarīt.
laist Ļaut (kādam) piedalīties, iesaistīties (kādā darbībā, pasākumā); ļaut (kādam) ko darīt, arī ļaut rīkoties, strādāt (ar ko).
dot Ļaut (ko darīt).
spricēties Ļaut, arī likt izdarīt sev medikamentu injekcijas (parasti vairākkārt).
zvalīt Ļaut, dot iespēju (ko darīt).
mazā gaismiņā (retāk gaismā) ļoti agrā rītā, pirms nav kļuvis pilnīgi gaišs.
mazā gaismā (biežāk gaismiņā) ļoti agrā rītā, pirms nav kļuvis pilnīgi gaišs.
mazā gaismiņā ļoti agrā rītā, pirms nav kļuvis pilnīgi gaišs.
ass kā nātre ļoti ass (parasti labi uztrīts nazis, izkapts, zāģis; retāk cilvēka raksturs).
stāvēt kaut vai uz galvas ļoti censties ko paveikt, sasniegt, darīt visu, kas iespējams.
iztūļāties Ļoti gausi sagatavoties un sākt (ko darīt).
bez (sava) gala Ļoti ilgi, arī nepārtraukti, nebeidzami (ko darīt).
bez gala un bez mēra Ļoti ilgi, arī nepārtraukti, nebeidzami (ko darīt).
bez jēgas ļoti ilgi, daudz u. tml. (ko darīt), arī nepārtraukti, nebeidzami (ko darīt).
bez Ļoti ilgi, daudz u. tml. (ko darīt), arī nepārtraukti, nebeidzami (ko darīt).
bez mēra, arī bez gala un bez mēra Ļoti ilgi, daudz, arī nepārtraukti, nebeidzami (ko darīt).
bēgt pa gabalu (no kāda, no kaut kā) ļoti izvairīties.
smalkai Ļoti labi (ko darīt).
pakņābt Ļoti maz padarīt, paveikt.
uzēsties Ļoti neieredzēt (kādu) un censties kaitēt, darīt pāri (tam).
ieēsties Ļoti neieredzēt (kādu) un censties kaitēt, darīt pāri (viņam).
sagandēt Ļoti nelabvēlīgi, kaitīgi ietekmēt; padarīt ļoti nepievilcīgu, neizturamu, nepieņemamu.
piesmērēt Ļoti notraipīt, padarīt ļoti netīru.
pietriept Ļoti notraipīt, padarīt ļoti netīru.
piezieķēt Ļoti notraipīt, padarīt ļoti netīru.
sakaltēt Ļoti novājināt, padarīt ļoti kalsnu.
kost (vai) pirkstos (arī pirkstā), retāk kost (vai) pirkstus (nost) ļoti nožēlot ko nepareizi veiktu, darītu.
hiperbolizēt Ļoti pārspīlēt (tēlu, domu), lai padarītu emocionālāku, ietekmīgāku.
saindēt Ļoti pasliktināt, padarīt neizturamu (piemēram, apstākļus, attiecības); ļoti kaitīgi ietekmēt (cilvēku, tā psihi).
pamatīgi Ļoti rūpīgi (ko darīt, veikt), tā, ka atbilst kādām prasībām.
sagandēt Ļoti sabojāt (veselību); padarīt slimu (ķermeņa daļu).
sabeigt Ļoti sabojāt (veselību); padarīt slimu, ļoti novājināt (cilvēku vai dzīvnieku, tā ķermeņa daļu).
sabendēt Ļoti sabojāt (veselību); padarīt slimu, ļoti novājināt (cilvēku vai dzīvnieku, tā ķermeņa daļu).
samocīt Ļoti sapūlēt, padarīt sāpīgu (ķermeņa daļu).
aiznasāt Ļoti savalkāt, padarīt netīru (parasti apģērba gabalu).
kāre Ļoti spēcīga vēlēšanās, tieksme (piemēram, pēc kā, ko darīt); alkas; dziņa.
skarbs Ļoti spēcīgs (piemēram, par vētru, negaisu); tāds, kas var nodarīt postu.
nežēlīgs Ļoti spēcīgs, intensīvs, arī tāds, kas spēj nodarīt postu (par parādībām dabā).
bargs Ļoti spēcīgs; tāds, kas var nodarīt postu (piemēram, par vētru, negaisu).
kliedzošs Ļoti spilgts, intensīvs (par krāsām, to toņiem); ļoti uzkrītošs (parasti par apģērbu).
trakot Ļoti spraigi, intensīvi, arī daudz ko darīt.
izklīpāt Ļoti steidzīgi izrīt.
noknapināt Ļoti taupot, skopojoties, nomērīt (ko pārāk maz, nepietiekami).
krutavāt Ļoti veikli, veicīgi ko darīt.
kārot Ļoti vēlēties, gribēt iegūt, sasniegt (piemēram, kādu priekšmetu, stāvokli); izjust spēcīgu vēlēšanos (ko darīt).
kāroties Ļoti vēlēties, gribēt iegūt; izjust spēcīgu vēlēšanos (ko darīt); arī alkt; kārot (2).
čušāt Ļti ilgi un lēnām vārīt.
ļumdināt Ļumīgu, tauku padarīt, šļakstēt (līt) pāri.
filantropīns Mācības un audzināšanas iestāde pēc Ruso idejām, atmetot sodus un stingrību un cenšoties mācīšanos padarīt patīkamu un vieglu.
blatikatsja Mācīties kaut ko darīt.
papildināt Mācoties, strādājot padarīt plašāku, vispusīgāku (ko, piemēram, savas zināšanas, pieredzi); panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, kāda zināšanas, pieredze) kļūst plašāks, vispusīgāks.
ferimagnētiķis Magnētiskais materiāls (ferīts), kurā zem Kirī punkta ir ferimagnētiskais sakārtojums.
maleficium Maģijas daļa ar paņēmieniem, kā darīt ļaunu cilvēkiem u. c. dzīviem un nedzīviem objektiem ar ļauno spēku palīdzību.
buršana Maģiska darbošanās, lai iegūtu sev vai citam labumu, atvairītu no sevis vai uzsūtītu citam ļaunumu, balstās uz tautas ticējumiem.
tomtras Mājas garu veids skandināvu folklorā, no tālienes atgādina bērneļus, bet sejas vecas un krunkainas, mēdz ģērbties ļoti silti sarkanās un zaļās krāsainās adītās zeķēs un cepurītēs, ar biezu kažoku.
komunikācijas prasmes māka sazināšanos padarīt efektīvāku, nodot informāciju citiem cilvēkiem, klausīties, pārliecināt, orientēties cilvēkos un situācijās, izteikt atzinību vai kritiku.
samaksa Maksa par padarīto darbu.
kritiskais ātrums maksimālais pieļaujamais transportlīdzekļa kustības ātrums konkrētos ceļa apstākļos, kurā vadītājam ir iespējams saglabāt stabilu transportlīdzekļa kustību vai izvairīties no ceļu satiksmes negadījuma.
klīrēties Māksloti kautrēties, arī vairīties.
padiecēt Mantas vai naudas ziņā padarīt tukšāku.
puspagrieziens Māņu manevrs (sacīkstēs), ko izpildot, jahta it kā gatavojas caurgriezienam (iešanai pār štagu), bet pēdējā brīdī atgriežas atpakaļ (atkrīt) iepriekšējā kursā.
bizbizmārīte Mārīte - maza ieapaļa punktota vai plankumota vabole.
božinka Mārīte (vabole).
bizmariņa Mārīte, bizmārīte.
bābiņa Mārīte.
bābīna Mārīte.
bābiņš Mārīte.
bizenīte Mārīte.
bizmāriņa Mārīte.
bizmarīte Mārīte.
bizmārīte Mārīte.
čīčiņa Mārīte.
cīcītis Mārīte.
dievgotiņa Mārīte.
dievmeitiņa Mārīte.
dievzirdziņš Mārīte.
māreņa Mārīte.
māriņa Mārīte.
bujabesa Marseļas zivju zupa: ūdenī vai baltvīnā novārītas, ar ķiplokiem, pētersīļiem, safrānu u. c. garšvielām pagatavotas zivis.
ķulduri Mārtiņdienas ēdiens, vārītas vistu un zosu kājas.
māsaireize Māsas kārta, reize (ko darīt, saņemt u. tml.).
nomaskēt Maskējot padarīt (ko) neieraugāmu.
kardmašīna Mašīna šķiedras kāršanai pirms vērpšanas, lai no tās attīrītu sīkās šķiedras un gružus.
tachometris Mašīnai pierīkots ātruma mērītājs instruments; tahometrs.
involūcija Matemātiska transformācija, kas, divreiz pēc kārtas izdarīta, dod identisko transformāciju; kopas elementu savstarpējā atbilstība, kas saglabājas, šos elementus atkārtoti pārveidojot, piem., ass simetrija.
plastikācija Materiāla termiskā un (vai) mehāniskā apstrāde, lai padarītu to plastiskāku.
absolūtā atbildība materiālās atbildības veids, kas balstās uz līgumisku saistību pilnīgi atlīdzināt nodarīto materiālo zaudējumu neatkarīgi no nodarītāja vainas, ja ir konstatēta cēloņsakarīga attiecība starp darbību (bezdarbību) un nodarītā zaudējuma faktu.
vate Materiāls - irdena, no piemaisījumiem attīrīta šķiedru masa; šāda materiāla kopums, ko izmanto, piemēram, medicīnā, tekstilrūpniecībā, celtniecībā.
vaska krītiņi materiāls zīmēšanai, kurā bez krīta un krāsas pigmenta piejaukts arī vasks.
komerciālā uzpirkšana materiālu vērtību, mantiska vai citāda rakstura labumu nodošana personīgi vai ar starpniekiem nevalstiska uzņēmuma vai organizācijas atbildīgam darbiniekam vai šāda uzņēmuma vai organizācijas pilnvarotai tādai pašai personai, lai tā, izmantojot savas pilnvaras, izdarītu vai neizdarītu kādu darbību mantiska labuma devēja interesēs.
māteireize Mātes kārta, reize (ko darīt, saņemt u. tml.).
alopekija Matu slimība, no kuras tie nelaikā izkrīt.
Mauritānijas Islāma Republika Mauritānija, valsts pilnais nosaukums ("Al Jumhūriyyah al Islāmiyyah al Mūrītāniyyah").
Mauritānija Mauritānijas Islāma Republika - valsts Āfrikas ziemeļrietumos (arābu val. "Mūrītāniyā"), platība - 1030700 kvadrātkilometru, 3205060 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Nuakšota, administratīvais iedalījums - 12 vilāju un 1 galvaspilsētas apgabals, robežojas ar Rietumsahāru, Alžīriju, Mali un Senegālu, apskalo Atlantijas okeāns.
kaveola Maza bedrīte, iedobums vai invaginācija, kas veidojas uz šūnas membrānas pinocitozes laikā; pēc tam tā slēdzas un šūnas citoplazmā veido pinosomu.
kepi Maza cepurīte, kareivju cepure franču armijā.
švīšala Maza gaismiņa agrā rītā.
lampijons Maza lampiņa vai papīra lukturītis, ko lieto iluminācijai.
Gagea minima mazā zeltstarīte.
cuketo Maza, apaļa cepurīte, ko valkā noteikti Romas katoļu baznīcas garīdznieki; krāsa atkarīga no hierarhijas pakāpes: pāvests valkā baltu, kardināli - sarkanu, bīskapi - violetu, pārējie - melnu.
toka Maza, pieguloša cepurīte, nēsājama zem īstās cepures; arī sevišķa sieviešu cepure.
amatalus mazas darītavas alus, ko ražo mazā mērogā un ar tradicionālām metodēm.
kurjatņiks Mazgabarīta dzīvoklis.
miniatūrspuldze Mazgabarīta gaismas avots ar mazu starojuma jaudu un inerci, samērā ilgs darbmūžs, izmanto mikroapgaismojumam, kā arī indikācijai un signalizācijas ierīcēs.
kamkoders Mazgabarīta kasešu videomagnetofons kopā ar videokameru.
mehāniskais zirgs mazgabarīta, parasti kāpurķēžu transportlīdzeklis, ko vada cilvēks, ejot tam pa priekšu; paredzēts darbam kopšanas cirtēs, iekārušos koku novilkšanai, kokmateriālu pievilkšanai līdz tehnoloģiskajiem koridoriem, sēklinieku novākšanai, meža stādmateriālu ievešanai izcirtumos, vējgāžu izstrādei.
uzmazgāt Mazgājot padarīt tīru (grīdu, klonu u. tml.); mazgājot grīdu, klonu u. tml., padarīt tīru (telpu).
nomazgāt Mazgājot padarīt tīru (kā) virsmu, ārpusi.
izmazgāt Mazgājot padarīt tīru (parasti no iekšpuses).
izmazgāt Mazgājot padarīt viscaur tīru.
piemazgāt Mazgājot, mazgājoties padarīt ļoti netīru (parasti ūdeni traukā, arī trauku ar ūdeni).
piemurdināt Mazgājot, mazgājoties padarīt netīru (ūdeni); saduļķot (ūdeni ūdenstilpē).
pieplanckāt Mazgājot, mazgājoties padarīt netīru (ūdeni).
piežampāt Mazgājot, mazgājoties, plunčājoties u. tml. padarīt netīru (ūdeni).
piežolgāt Mazgājot, mazgājoties, plunčājoties u. tml. padarīt netīru (ūdeni).
berzties Mazgāt, tīrīt sevi (cieši piespiežot un velkot gar ķermeni, piemēram, dvieli, suku).
šaravāties Mazgāties, tīrīties, piemēram, ar suku, dvieli.
panākt vaļā mazliet atdarīties, atvērties; arī atirt, atraisīties.
paāvīties Mazliet aušāties, blēņoties, darīt nedarbus.
aizbalināt Mazliet balināt, darīt baltu.
pačobīt Mazliet darīt.
paapaļināt Mazliet noapaļot, padarīt apaļu.
paapaļot Mazliet noapaļot, padarīt apaļu.
aptīrīt Mazliet notīrīt (visapkārt, vispāri).
apvārīt Mazliet pavārīt.
apņurcīt Mazliet saburzīt, padarīt negludu, arī netīru, neizskatīgu.
pasakužināties Mazliet sarosīties ko darīt, uzsākt.
mīksta ola mazliet vārīta ola.
pataisīt Mazliet, daļēji atdarīt (piemēram, acis, muti); pavērt (2).
pavērt Mazliet, daļēji atdarīt (piemēram, acis, muti).
papost Mazliet, nedaudz tīrīt, uzpost.
pašiverēt Mazliet, neilgu laiku ātri, veikli (ko) darīt, rīkoties, darboties.
pašiverēties Mazliet, neilgu laiku ātri, veikli (ko) darīt, rīkoties, darboties.
pačokāties Mazliet, neilgu laiku darīt (parasti ne visai nozīmīgu darbu).
paknūzāties Mazliet, neilgu laiku lēnām (ko) darīt, arī lēni, gausi rīkoties, darboties.
pakrabināt Mazliet, neilgu laiku palēnām (ko) darīt.
pakribināt Mazliet, neilgu laiku palēnām (ko) darīt.
pakrubināt Mazliet, neilgu laiku palēnām (ko) darīt.
paķinkāt Mazliet, neilgu laiku stampāt (vārītus kartupeļus, gatavojot kartupeļu biezputru - "ķinku").
pieslīpēt Mazliet, vietumis slīpējot, padarīt (ko) asāku.
gastrokamera Mazs fotoaparāts, ko ievada kuņģī, lai izdarītu kuņģa iekšējās virsmas uzņēmumus.
čunčis Mazs silts mūrītis kur žāvēt zeķes un cimdus.
pelmenis Mazs, ar gaļu pildīts neraudzētas mīklas veidojums, ko ēd, novārītu ūdenī, arī ceptu.
piliens mazs, atsevišķs šķidruma veidojums, kas radies, krītošam, šļakstītam u. tml. šķidrumam sadaloties sīkās (parasti lodveida vai iegarenās) daļiņās vai kondensējoties tvaikiem (uz kā virsmas vai gaisā); šāds šķidruma veidojums, kas radies dziedzeru darbības rezultātā uz dzīvu būtņu, augu ķermeņa.
briežpurns Medene - sēne ar zvīņainu, melni brūnu cepurīti.
ripā Mednieku lietots ļoti precīza šāviena raksturojums gadījumā, kad dzīvnieks krīt uz vietas pēc ātra skrējiena un inerces ietekmē it kā vēl ripo.
sasajemties Mēgt (ko darīt, parasti ko nevēlamu).
lūkot Mēģināt (ko darīt).
indēties Mēģināt izdarīt pašnāvību, lietojot indi.
mesties (vai) ar galvu (arī pieri) sienā (arī mūrī) mēģināt izdarīt, panākt ko neiespējamu.
ar galvu (arī pieri) mūrī (arī sienā, caur sienu) skriet, arī mesties (vai) ar galvu (arī pieri) mūrī (arī sienā) mēģināt izdarīt, panākt ko neiespējamu.
ar galvu (arī pieri) sienā (arī caur sienu, mūrī) skriet, arī mesties (vai) ar galvu (arī pieri) sienā (arī mūrī) mēģināt izdarīt, panākt ko neiespējamu.
skriet sienā, arī skriet (arī mesties) ar pieri (arī galvu) sienā (arī mūrī, caur sienu, caur mūri) mēģināt izdarīt, panākt ko neiespējamu.
ar galvu sienā (arī caur sienu, arī mūrī) skriet mēģināt izdarīt, panākt ko neiespējamu.
promēt Mēģināt, censties (ko) darīt.
sarkangalvīte Meitene ar sarkanu cepurīti pasakās.
sarkanmicīte Meitene ar sarkanu cepurīti pasakās.
izlusīties Meklēt paslēptuvi, izvairīties.
izamelāties Melojot iegūt atļauju ko darīt.
zalkšpieņi Mēļziedaino kurvjziežu ģints ("Helminthia"), sūrpieņiem līdzīgi augi, bet vīkallapas divās rindās, stāvus uz augšu, ziedpamats bārkstains, spilvu vainadziņi nenokrīt, ar plūksnotām spilvītēm, Latvijā tikai "Helminthia echoides", kas sastopama ļoti reti.
MPGN Membranoproliferatīvais glomerulonefrīts (angļu "membranoproliferative glomerulonephritis").
miekšēt Mērcējot darīt mīkstu.
miekšķēt Mērcējot darīt mīkstu.
samiekšķēt Mērcējot padarīt mīkstu; arī dubļainu (lietū).
izmērcēt Mērcējot piesūcināt (parasti ar ūdeni); mērcējot padarīt mīkstāku, labāk lietojamu, apstrādājamu.
atmērcēt Mērcējot, mitrinot padarīt mīkstu, mīkstāku; atmiekšķēt.
samērēt Mērījot sadalīt; samērīt.
mērot Mērīt (1).
kalibrēt Mērīt (kā) lielumu, pārbaudīt (kā) formu.
planimetrēt Mērīt (ko) ar planimetru.
spektrometrēt Mērīt (ko) ar spektrometru.
ņemt mēru mērīt (ko).
hronometrēt Mērīt (procesa, norises) ilgumu.
dastot Mērīt ar dastmēru.
lagot Mērīt ar lagu.
metroties Mērīt ar metra mēru.
mērīties Mērīt sev (piemēram, auguma garumu).
uzmērīt Mērīt un pabeigt mērīt (parasti celtni, telpu, teritoriju, platību).
nomērīt Mērīt un pabeigt mērīt, parasti (kā) garumu, tilpumu.
izmērīt Mērīt un pabeigt mērīt.
pārmērīt Mērīt vēlreiz, no jauna.
meirot Mērīt, mērot.
lakšiķ Mērīt.
mēret Mērīt.
mērēt Mērīt.
mērināt Mērīt.
šņorēt Mērīt.
mērotājs Mērītājs (2).
mērēties Mērīties.
fotorezistoru mērpārveidotājs mērpārveidotājs, kura darbības pamatā ir fotorezistora pretestības atkarībā no gaismas plūsmas, kas krīt uz mērpārveidotāju.
spriegummainis Mērtransformators augsta maiņsprieguma pārveidošanai spriegumā, ko var izmērīt ar standarta elektromēraparātiem.
niķelēšana Metāla priekšmetu virsmas pārklāšana ar plānu niķeļa kārtiņu, lai tos pasargātu no korozijas un padarītu glītākus.
vakuumkausēšana Metālu un sakausējumu kausēšana vakuumā, kas dod iespēju efektīvi attīrīt metālu no gāzēm (N2, H, O2), piemaisījumiem un nemetāliskajiem ieslēgumiem.
ragiezis Metamorfs iezis, kas veidojies kontaktmetamorfisma procesos magmas un apkārtējo iežu saskares zonā; sastāv no kvarca, laukšpatiem, vizlas, andaluzīta, granātiem, siliraanīta, kordierīta.
līzins Mētelis agram rītam.
kapots Mētelis ar kapuci; gari vīriešu svārki ar šauru apkakli un atlokiem; rīta svārki.
sprādziena meteorīta krāteris meteorīta krāteris, ko veido lielas masas meteorīts, ar lielu ātrumu ietriecoties debess ķermeņa virsmā; sadursmes brīdī meteorīta kinētiskā enerģija pāriet siltumā, notiek sprādziens, kurā liela daļa meteorīta iztvaiko, bet sprādziena vietā paliek sekls, apaļš krāteris.
trieciena meteorīta krāteris meteorīta krāteris, ko veido vidējas masas meteorīts, ietriecoties debess ķermeņa virsmā un deformējot virsmas iežus; trieciena krāterim parasti ir piltuvveida forma; krāterī atrod meteorīta gabalus.
impakts Meteorīta nokrišanas vieta.
mikrometeorīts Meteorīts, kam ir ļoti maza masa.
aerolīts Meteorīts.
meteorolits Meteorīts.
mezosiderīts Meteorīts.
sekundārie meteorītu krāteri meteorītu krāteri, kas izveidojas, no sprādziena krātera izsviestajiem meteorīta gabaliem nokrītot atpakaļ uz debess ķermeņa virsmas.
troilīts Meteorītu minerāls, dzelzs sulfīds.
toksiskā methemoglobinēmija methemoglobinēmija, ko izraisa toksiskas vielas vai medikamenti, piem., nitrāti, nitrīti, sulfonamide anilīnkrāsvielas u. c.
ierakstu bloķēšana metode, ko izmanto dalītās datu apstrādes vai citās vairāklietotāju sistēmās un kas vienlaicīgi tikai vienam lietotājam ļauj izdarīt izmaiņas ierakstā.
akūts metrīts metrīts, kura gadījumā daļa dzemdes gļotādas nekrotizējas un tiek izstumta.
aizturstēks Mezgls, ar kuru tievāku trosi piesien resnākai gadījumā, ja tievākās troses slogojuma virziens apmēram sakrīt ar resnākās troses asi.
mētru kūdrenis meža augšanas apstākļu tips nosusinātās kūdraugsnēs, aizņem 1,0% Latvijas mežaudžu kopplatības, izveidojas pēc niedrāja vai priedēm un bērziem apauguša pārejas purva nosusināšanas, augsne nabadzīga, skāba. Zemsega (detrīts) vidēji sadalījusies, skāba, veidojusies no koku, grīšļu, mētru, spilvu un sfagnu atliekām.
platlapju kūdrenis meža augšanas apstākļu tips nosusinātās kūdraugsnēs, aizņem 3,0% Latvijas mežaudžu kopplatības; tas izveidojas pēc dumbrāja vai zemā purva nosusināšanas, augsne bagāta, vāji skāba, zemsega (detrīts) labi sadalījusies, veidojusies no lapkoku un grīšļu atliekām.
mētru ārenis meža augšanas apstākļu tips nosusinātās minerālaugsnēs, kas aizņem 2,0% Latvijas mežaudžu kopplatības; izveidojas pēc slapjā mētrāja nosusināšanas, augsne nabadzīga, skāba; podzolēta un glejota smilts ar rūsakmens slāni; zemsega (detrīts) mēreni sadalījusies, skāba, veidojusies no koku, mētru un sfagnu atliekām.
kursts Meža pudurītis.
dzirksteles Meža zeltstarīte ("Gagea lutea").
saulstarīte Meža zeltstarīte ("Gagea lutea").
zeltstarītes Meža zeltstarīte ("Gagea lutea").
zosusīpols Meža zeltstarīte ("Gagea lutea").
Gagea lutea meža zeltstarīte.
izmēzt Mēžot iztīrīt (piemēram, telpu).
nomēzt Mēžot notīrīt.
uzmēzt Mēžot, slaukot padarīt tīru (piemēram, klonu); mēžot, slaukot, piemēram, klonu, padarīt tīru (telpu, laukumu u. tml.).
Klīves kanāls mežu meliorācijas sistēmu ūdeņu novadkanāls uz Lielupi Tīreļu līdzenumā, garums - 19 km, platums - līdz 15 m, dziļums - līdz 3 m, kritums - 5 m, ierīkots 19. gs. beigās, atjaunots ap 1930. g., vēlāk tīrīts, savāc ūdeņus sākot no Cenas tīreļa rietumu daļas, Cenas upes baseina augšdaļā.
mīceklis Mīcītu vārītu kartupeļu, zirņu, pupu biezputra.
mīceknis Mīcītu vārītu kartupeļu, zirņu, pupu biezputra.
mīcene Mīcītu vārītu kartupeļu, zirņu, pupu biezputra.
mīcenis Mīcītu vārītu kartupeļu, zirņu, pupu biezputra.
nostakāt Mīcot vai mīdot padarīt stingrāku.
piemīdīt Mīdot saspiest, padarīt blīvāku.
izmīdīt Mīdot, arī mīdoties padarīt viscaur bedrainu; mīdot, arī mīdoties viscaur nodeldēt.
izmīdīt Mīdot, arī mīdoties padarīt viscaur negludu.
mirdināt Midzināt (par anestēzijas līdzekļiem); padarīt nejūtīgu (ar anestēzijas līdzekļiem).
snaudināt midzināt, padarīt miegainu.
atmiecēt Miecējot padarīt mīkstāku, mīkstu.
izmiekšēt Miekšējot, mērcējot padarīt pilnīgi mīkstu.
atmiekšēt Miekšķējot, mērcējot padarīt mīkstu vai mīkstāku.
atmiekšķēt Miekšķējot, mērcējot padarīt mīkstu vai mīkstāku.
izmiekšķēt Miekšķējot, mērcējot padarīt pilnīgi mīkstu.
žļidzināt Miekšķēt, padarīt mīkstāku, nekārtīgi mazgāt.
mastirka Miesas bojājumu nodarīšana sev, lai izvairītos no kādiem pienākumiem.
ļekainis Mīksta masa no sasmalcinātiem (vārītiem) kartupeļiem, ogām, sēnēm u. tml.
ļebnaks Mīkstčaulis; cilvēks, kam viss krīt no rokām.
maša mīksts matracis, kas pasargā sportistu no sasišanās, krītot no sporta rīka vai lecot.
vienas nakts sakars mīlas dēka vienas nakts garumā, kad divi cilvēki iepazīstas, kopā pavada nakti un nākamajā rītā izšķiras, nedodami nekādus solījumus un neuzņemdamies saistības.
graut Militārā darbībā iznīcināt (pretinieku), nodarīt zaudējumus (pretiniekam).
goda tiesa militarizēta formējuma kolektīvā izveidota sabiedriska institūcija, kura pēc šī formējuma komandiera vai priekšnieka lēmuma var nodot izskatīšanai šā kolektīva biedra izdarīto disciplināro pārkāpumu vai nodarījumu, kas aizskar militārā formējuma godu, lai viņu ietekmētu sabiedriski.
dzersis Miltu padzēriens (visbiežāk vārīts) govīm vai citiem mājlopiem.
spinozaurs Milzīgs krīta perioda dinozaurs ar krokodila žokli, viens no vislielākajiem plēsoņām, kas jebkad dzīvojis uz Zemes (~8 t, >17 m garumā).
sferosiderīts Minerāla siderīta pasuga, kas veido sfēriskus agregātus.
biolīti Minerāli un ieži, kas radušies organismu dzīvības procesu norises rezultātā, piem., kaļķakmens, akmeņogles, fosforīti.
zoogēnie kalnu ieži minerāli un kalnu ieži, kas radušies organismu dzīvības procesu rezultātā, piemēram, ogles, kaļķakmens, fosforīti u. c.
rūdu minerāli minerāli, kas satur metalurģiski izdalāmus metālus, piemēram, magnetīts, halkopirīts, galenīts.
dabiskie borāti minerāli, ortoborskābes polimēru sāļi, zināmi \~100, visvairāk izplatīti ir ašarīts, boracīts, boraks, hidroboracīts; šie sāļi veidojas sāļezeros, vulkāniskajos nogulumiežos.
žadeīts Minerāls no ābolu līdz smaragdu zaļai krāsai, no malām caurspīdīgs, ārējā izskatā ļoti līdzīgs nefrītam, optiskās īpašībās un skaldnības veidā ļoti tuvs augītiem; jadeīts.
jadeīts Minerāls no ābolu līdz smaragdu zaļai krāsai, no malām caurspīdīgs, ārējā izskatā ļoti līdzīgs nefrītam, optiskās īpašībās un skaldnības veidā ļoti tuvs augītiem.
brannerīts Minerāls, kas satur titānu, urānu, toriju un itriju; no brannerīta iegūst urānu.
kamasīts minerāls, kristāliskās dzelzs un niķeļa sajaukums; satur dzelzs meteorīti.
piemīt Minot, mīdot saspiest, padarīt blīvāku.
izmīt Minot, staigājot padarīt viscaur bedrainu; minot, staigājot viscaur nodeldēt.
izmīt Minot, staigājot padarīt viscaur negludu.
piemīņāt Miņājot saspiest, padarīt blīvāku; piemīdīt (1).
izmīņāt Mīņājot, arī mīņājoties padarīt viscaur bedrainu; mīņājot, arī mīņājoties viscaur nodeldēt.
izmīņāt Mīņājot, arī mīņājoties padarīt viscaur negludu.
virzienlukturītis Mirgojošs dzeltenas gaismas lukturītis, kas iedegas, ieslēdzot pagrieziena rādītāja sviru.
pokomānija Mistiska sinkrētiska sekta Jamaikas salā, kas tic arī burvībām un tumšajiem gariem, kā arī obiamena - maga un burvja varenībai, kuram viņi pakļaujas, lai izvairītos no viņpasaules uzbrukumiem un noslēpumiem.
Bhadra mitoloģisks senindiešu personāžs - skaistule, Somas meita un riši Utathjas sieva, viņu esot iekārojis Indra un sūtījis Nāradu viņu bildināt, pierunājot pamest vīru, bet atteikusies to darīt, tāpēc aizvesta ar varu.
egļu astoņzobu mizgrauzis mizgraužu dzimtas suga ("Ips typographus"), vaboles ķermenis (garums 4,2—5,5 mm) īsi cilindrisks, tumšbrūns līdz melns, spīdīgs, klāts ar matiņiem, segspārnu ķerīte ar 4 konusveida zobiem katrā pusē; 3. zoba galotne pogveidīga; katrs zobs ir atsevišķi, tiem nav kopīgas pamatnes, ķerītes iekšpuse blāva, it kā ar ziepju plēvīti pārklāta.
svārpsta likums mnemonisks likums elektriskās strāvas radītā magnētiskā lauka virziena noteikšanai: ja svārpstu, kam ir labā vītne, griež tā, lai svārpsta kustības virziens sakristu ar strāvas virzienu vadītājā, tad svārpsta roktura griešanās virziens sakrīt ar strāvas radītā magnētiska lauka indukcijas virzienu; labās skrūves likums.
močīt Mocīt (ko); darīt pāri (kam).
nonerrot Mocot, ņurcot u. tml. padarīt slimu (piemēram, dzīvnieku); arī savainot, sabojāt; nonarrāt.
nonarrāt Mocot, ņurcot u. tml. padarīt slimu (piemēram, dzīvnieku); arī savainot, sabojāt.
demodulācija Modulācijai pretējs process - tāda signāla iegūšana no modulētas svārstības, ar kādu ir izdarīta modulācija.
magnētdielektriķis Monolītā masā sapresēts feromagnētiska pulvera (permaloja, alsifera, ferīta) un dielektriskas saistvielas (sveķu, plastmasas, lakas) maisījums; lieto par magnētisku materiālu.
kauna dēļ (arī pēc) morāles normu, arī morālu jūtu dēļ (piemēram, ko darīt).
pitonomorfi Mozazauri - izmiruši jūras rāpuļi ar garu ķermeni, īsām kājām un garu asti, dzīvoja krīta periodā.
aicināšana mudināšana (kādu ko darīt, kur doties) laipni, lūguma formā
gumdīt Mudināt (ko darīt); arī kūdīt.
samudināt Mudinot panākt, ka (kāds) sāk ko darīt, rīkoties.
uzlustināt Mudinot panākt, ka rodas prieks, vēlēšanās (ko darīt); uzmundrināt.
samudžināt Mudžinot padarīt nekārtīgu, grūti atšķetināmu, iztaisnojamu (ko, piemēram, diegus, dzijas u. tml.); nekārtīgi savīstīt (piemēram, drānu).
fess Muhamedāņu galvassega: sarkana apaļa cepurīte ar pušķi.
vigilārijs Mūks, kam rītos visi citi mūki jāaicina uz dievkalpojumu.
panneirīts Multipls neirīts.
pičkāt muļķot, mēģināt padarīt smieklīgu.
blēņot Muļķoties, ērmoties, darīt nedarbus, blēņas.
aizmūrēt Mūrējot aizdarīt, aizpildīt.
krāšbeņķis Mūrītis (2).
mūrelis Mūrītis (2).
pārds Mūrītis (2).
pusceplis mūrītis gar (māla) krāsns sāniem.
pārts Mūrītis pie krāsns.
done Mūrītis rijas krāsns sānos.
čunča Mūrītis, gar krāsni mūrēts sols, kas krāsni kurinot sasilst.
vesaklis Mūrītis, mūrēts krāsns sols.
jairis Mūrītis.
vaseklītis Mūrītis.
burties Murmināt, klusu sarunāties; darīt ko tādu, kas šķiet dīvains.
knušināt Murmināt; pavirši strādāt; pavirši kaut ko darīt.
hermeneitika Mūsdienu filozofiskā mācība par to, kā ar valodas līdzekļu palīdzību vai citādā veidā izskaidrojama (izprotama) cilvēka esamība, vēsture, kultūra un līdz kādai robežai te iespējams izvairīties no subjektivitātes.
nostiprinātājs muskulis muskulis, kas fiksē kādu ķermeņa daļu, lai tās distālā daļa varētu izdarīt precīzākas kustības, piem., muskulis, kas fiksē plaukstas pamatu, ļaujot pirkstiem brīvi kustēties.
melkīti Mūsu dienās - Bizantijas rīta kristieši (gan pareizticīgie, gan uniāti), kuri pieder Antiohijas, Jeruzalemes un Aleksandrijas patriarhātiem.
stomodeums Mutes bedrīte, embrija pirmatnējais mutes dobums.
novārīties Mutuļot, vārīties, neauglīgi pļāpāt.
ļurdzēt Mutuļot, vārīties.
ļurdzīt Mutuļot, vārīties.
ļurgt Mutuļot, vārīties.
jaunafgāņi Nacionāli patriotiskas kustības dalībnieki Afganistānā 20. gs. sākumā; to valdīšanas laikā (1919-29) tika izdarītas vairākas reformas, nostiprināta valsts neatkarība.
naftas rindas kaustobiolīti nafta, asfalti, ozokerīts, arī dabasgāze.
rītrīts Nākamais rīts.
rītrīt Nākamajā rītā; rīt no rīta.
rītrītā Nākamajā rītā.
otrā rītā nākamās dienas rītā.
aizaizparīta Nākošā diena aiz aizparītdienas.
aizparītdiena Nākošā diena aiz parītdienas.
citurīt Nākošajā rītā; citā rītā.
naktsvidus Nakts vidus; laika posms starp pusnakti un agru rītu.
naris Narītis - maza zālīte sīkām lapiņām un dzelteniem ziediem ar resnu sakni, kas aug sausās pļavās.
ēteris narkozes vajadzībām īpaši attīrīts etilēteris - bezkrāsains, gaistošs šķidrums ar raksturīgu smaku; dietilēteris.
kukulis Nauda vai materiāla vērtība, ko dod (parasti amatpersonai), lai (tā) darītu ko devēja interesēs.
nominālā darba samaksa naudas summa, kas aprēķināta uzņēmumu, iestāžu, organizāciju darbiniekiem par padarīto darbu (nostrādāto laiku) pēc izstrādes izcenojumiem, tarifu likmēm vai pēc vidējās darba samaksas atbilstoši uzņēmumā, organizācijā pieņemtajām darb apmaksas sistēmām un formām.
nāvēties Nāvēt sevi; darīt pašnāvību.
škurmulis Ne cepts, ne vārīts, tāds, kam lietas neiet no rokas.
likt mierā (arī mieru) Neaizskart, nedarīt nekā (ar kādu priekšmetu, ierīci u. tml.).
likt mierā (arī mieru) Neaizskart, nepieskarties, nedarīt pāri (kādam) fiziski (par cilvēkiem); neuzbrukt (kādam) par dzīvniekiem.
nelikt rokas klāt neaiztikt, neaizskart; negribēt (ko) darīt, nesākt (ko) darīt.
neņemties Neapņemties, neuzdrošināties (ko darīt).
tieksme Neapzinātu vai nepietiekami apzinātu vajadzību izraisīta, sākumā galvenokārt ar emocijām saistīta, stipra vēlēšanās (piemēram, ko darīt, sasniegt, iegūt, izmantot).
slikti Neatbilstoši noteiktām prasībām (ko darīt, veikt, prast, atrasties kādā stāvoklī).
urbt Neatlaidīgi (kaut ko) darīt.
lauzties Neatlaidīgi censties (piemēram, ko panākt, izdarīt).
urdīt Neatlaidīgi mudināt, skubināt (kādu ko darīt).
vārdot Neatlaidīgi runāt, lai pārliecinātu (kādu), parasti ko darīt, izturēties kādā veidā.
noliegt Neatļaut, arī traucēt, kavēt (ko darīt); aizliegt.
šmirģelis Neattīrīta korunda paveids, kas satur aptuveni 1/3 daļu magnetīta, haimatīta, kvarca u. c. minerālu piemaisījumu.
kūla Neattīrītas labības kaudze pēc kulšanas, kopā ar pelavām.
čambains Neattīrīts (par graudiem), ar pelavu piejaukumu.
griezt ceļu (kādam) nebaidīties, nevairīties ne no kā, uzbrukt vājākam, postīt visu, kam tiek klāt (nolieguma teikumos).
nebūt pirmoreiz ar pīpi uz jumta nebūt iesācējam, neprašam; nedarīt ko pirmo reizi.
vādžoties Nedarīt savu darbu rūpīgi.
pērties Nedarīt to, ko vajag, bet kaut ko citu.
likties Nedarīt, nerīkoties tā, ka (kādam) atkārtoti jālūdz, jāsaka u. tml. (ko darīt).
apvirdas Nedaudz apvārītas sēnes.
putna kumoss nedaudz ēdamā, kas cilvēkam no rīta jāiebauda, lai kāds putns (parasti dzeguze) nepārsteigtu (neaizkūkotu) neēdušu; neliels kumoss.
dzeguzes kumoss nedaudz ēdamā, kas cilvēkam no rīta jāiebauda, lai kāds putns (parasti dzeguze) nepārsteigtu (neaizkūkotu) neēdušu; neliels kumoss.
aprimdināt Nedaudz pasildīt; darīt remdenu.
apvirināt Nedaudz pavārīt.
ieveldzēt Nedaudz samitrināt, padarīt mitru, valgu.
baranka Nedaudz vārīts un pēc tam cepts baltmaizes mīklas izstrādājums, kam ir gredzena forma.
pakūsāt Nedaudz, mazliet mutuļot, burbuļot, vārīties.
piestrupēt Nedaudz, mazliet neasu padarīt.
pietīrīt Nedaudz, mazliet tīrīt, spodrināt, izmēzt.
patērpināt Nedaudz, mazliet tīrīt.
pietīrīties Nedaudz, mazliet tīrīties.
nobīdīt pie malas nedot iespēju ko darīt, kur piedalīties; neatzīt, neievērot.
ziepene Neēdama lapiņu sēne ar pelēcīgu cepurīti, baltu mīkstumu, bālganām, arī zaļgandzeltenām lapiņām.
alotriofāgija Neēdamu vielu, piem., zemes, krīta, ēšana.
kautrēties Neērtuma izjūtas, mulsuma dēļ neuzdrošināties (ko darīt).
idiopātisks nefrīts nefrīts ar nezināmu, neizpētītu cēloni.
hronisks nefrīts nefrīts ar saistaudu pavairošanos un sekretorisko audu atrofiju.
fibrozs nefrīts nefrīts ar saistaudu proliferāciju stromā.
produktīvais nefrīts nefrīts ar seroza eksudāta veidošanos un saistaudu hipertrofiju.
fokāls nefrīts nefrīts, kad iekaisums skar tikai atsevišķus nieru stromas vai glomerulu rajonus; raksturīgs nieru insuficiences vispārējo simptomu trūkums.
akūts nefrīts nefrīts, kam raksturīga proteinūrija un hematūrija bez edēmas un hipertonijas.
arteriosklerotiskais nefrīts nefrīts, kas var attīstīties novecošanas gaitā, kad rodas hialīna pārmaiņas lielajās un mazajās arteriolās, vai arī hipertensijas gadījumā, kad rodas mazo arteriolu muskulatūras un hialīna pārmaiņas kamoliņos.
eksperimentāls nefrīts nefrīts, ko rada, injicējot serumu, kurā ir antivielas pret dzīvnieka nieru proteīniem.
difūzs nefrīts nefrīts, kurā bojāti nieru parenhimatozie audi un saistaudi.
piedzimts nefrīts nefrīts, kura pazīmes novēro tūlīt pēc dzimšanas, piem., piedzimta sifilisa gadījumā.
izspēlēt trumpi (retāk kārti) negaidīti pateikt, izdarīt ko ietekmīgu, svarīgu.
izspēlēt kārti (biežāk trumpi) negaidīti pateikt, izdarīt ko ietekmīgu, svarīgu.
sagorīties negaidīti spēcīgi grozīties, gorīties šurpu turpu, stipri sagrīļoties.
suslis Negaršīgs dzēriens; vārīts piens ar alu; silta kafija bez cukura; slikta pārtika.
sagraulēt Negausīgi apēst, norīt.
graulēt Negausīgi ēst, rīt ar platu muti.
noskribelēt Neglīti aprakstīt (ar krītu).
čumulēt Neglīti kaut ko darīt; būt gausam, tūļīgam, neizdarīgam.
neglige Negližē - viegli sieviešu rītasvārki.
NGU Negonokokālais uretrīts (angļu "nongonococcal urethritis").
šņurkāties Negribīgi ēst; meklēt vainas, lai nedarītu (kaut ko).
pačegāt Negribīgi padarīt.
bokstēties Negribīgi, slinki, mazrezultatīvi ko darīt; arī slaistīties, klaiņot apkārt.
bokstīties Negribīgi, slinki, mazrezultatīvi ko darīt; arī slaistīties, klaoņot apkārt.
novērzīgs Negribīgs, tāds, kas nevēlas ko darīt.
iztieļāties Negribot un tūļājoties darīt darbu.
piemirst Neiedomāties (ko izdarīt), piemēram, pārdzīvojuma, notikuma ietekmē; neviļus, negribēti neizdarīt (ko).
aizmirst neiedomāties, neattapt (ko veikt, darīt).
nerādīt ne savu acu kaut kur neierasties, izvairīties no sastapšanās, vairs nenākt.
nerādīt (ne) acu (arī acis) neierasties, nenākt, izvairīties tikties.
dot (arī ļaut) vaļu neierobežot (kādu), ļaut (kādam) darīt, ko grib.
dot vaļu neierobežot (kādu), ļaut (kādam) darīt, ko grib.
pasaklapatēties Neilgu laiku, ar pūlēm, grūtībām ko darīt, palīdzēt (kādam).
pagaiņāt Neilgu laiku, mazliet atvairīt (piemēram, domas, jūtas, nogurumu).
pagainīt Neilgu laiku, mazliet atvairīt (piemēram, domas, jūtas, nogurumu).
pakauties Neilgu laiku, mazliet darīt (ko grūti paveicamu, arī nepatīkamu); neilgu laiku, mazliet censties pārvarēt, nomākt (nevēlamu psihisku stāvokli).
pabakstīties Neilgu laiku, mazliet darīt (ko) negribīgi, bez enerģijas.
padarboties Neilgu laiku, mazliet darīt kādu darbu, būt aizņemtam, nodarboties (ar ko).
pastīvēties Neilgu laiku, mazliet darīt ko (parasti celt) ar piepūli.
pacīnīties Neilgu laiku, mazliet darīt ko ar grūtībām; paiet, pavirzīties ar grūtībām.
paķēpāties Neilgu laiku, mazliet darīt ko nemākulīgi, lēni, arī nekārtīgi.
pasačupinēties Neilgu laiku, mazliet darīt ko nenozīmīgu.
paburties Neilgu laiku, mazliet darīt ko sarežģītu, arī neparastu.
padauzīt Neilgu laiku, mazliet dauzīt (priekšmetu ar kādu rīku, arī priekšmetu pret ko), piemēram, lai attīrītu no kā.
pagorīt Neilgu laiku, mazliet gorīt.
pagorīties Neilgu laiku, mazliet gorīties.
pakūņāties Neilgu laiku, mazliet izdarīt dažādas (parasti haotiskas) kustības (ar rokām, kājām); paķepuroties.
pakūņoties Neilgu laiku, mazliet izdarīt dažādas (parasti haotiskas) kustības (ar rokām, kājām); paķepuroties.
pamēģināt Neilgu laiku, mazliet mēģināt (ko izdarīt, sasniegt).
paslīpēt Neilgu laiku, mazliet pilnveidot, bagātināt, padarīt kvalitatīvāku.
parīt Neilgu laiku, mazliet rīt.
patīrīt Neilgu laiku, mazliet tīrīt.
patrīt Neilgu laiku, mazliet trīt.
pavairīties Neilgu laiku, mazliet vairīties.
pavārīt Neilgu laiku, mazliet vārīt.
proliferativais neirīts neirīts ar saistaudu hiperplāziju, nervam pārvēršoties par sklerotisku auklu.
descendējošais neirīts neirīts, kas izplatās virzienā no centra uz perifēriju.
radioneirīts Neirīts, kas radies pēc rentgenstarojuma vai rādija starojuma iedarbības.
alkohola neirīts neirīts, kas rodas hroniskā alkoholisma dēļ.
toksiskais neirīts neirīts, kas rodas uz intoksikācijas pamata (piem., ar svinu, arsēnu, alkoholu).
ascendējošais neirīts neirīts, kas sākas nerva perifērijā un izplatās centrālajā virzienā.
parenhimatozais neirīts neirīts, kas skar gk. mielīna apvalku un ass cilindru.
septineirīts Neirīts, ko izraisa sepse.
traumatisks neirīts neirīts, ko izraisa trauma.
neurīts Neirīts.
multipolārais neirons neirons, kam bez aksona ir arī daudz dendrītu.
bipolārs neirons neirons, kam ir divi izaugumi - aksons un dendrīts.
pseidounipolārais neirons neirons, kam ir viens izaugums, kurš nedaudz atstatus no n. ķermeņa sadalās dendrītā un aksonā.
unipolārais neirons neirons, kam ir viens izaugums; cilvēkam tāds ir neiroblasts līdz dendrītu attīstības sākumam.
angiopātiskā neiropātija neiropātija, ko izraisa to asinsvadu bojājums, kuri nodrošina nervu asinsapgādi; parasti sistēmiska dažādu slimību, piem., sarkanās vilkēdes, reimatoīdā artrīta, sklerodermijas u. c. komplikācija.
atstāt Neizdarīt (ko vajadzīgu), neradīt, neizraisīt (vēlamo rezultātu).
pamest Neizdarīt (ko vajadzīgu), neradīt, neizraisīt (vēlamo rezultātu).
turēt (arī glabāt) (sveci) zem pūra neizpaust, nedarīt zināmas citiem savas zināšanas, māku.
rādīties acīs (kādam) neizvairīties no sastapšanās, ierasties pie kāda; būt kāda tuvumā (_biežāk_ nolieguma teikumos)
sukstenēties neizveicīgi, tūļīgi kaut ko darīt.
šumēties Nejauši paslīdot, pakrītot u. tml., gadīties, notikt (kam nevēlamam); gadīties kļūmei.
apbirzt Nejauši tikt apbērtam, apkaisītam ar krītošām drupatām, drumslām.
ierīties Nejauši tikt ierītam.
nelikt (ne) pirkstu klāt, arī nelikt rokas klāt nekā nedarīt (ar ko, kur).
nelikt rokas klāt, arī nelikt (ne) pirkstu klāt nekā nedarīt (ar ko, kur).
nekustināt ne pirksta (arī pirkstu) nekā nedarīt (piemēram, lai ko mainītu, panāktu).
nepacelt (arī nepacilāt, biežāk nepakustināt) ne (mazo) pirkstiņu (arī pirkstu) nekā nedarīt (piemēram, lai ko pārmainītu, lai kādam palīdzētu).
nepacilāt (arī nepacelt, biežāk nepakustināt) ne (mazo) pirkstiņu (arī pirkstu) nekā nedarīt (piemēram, lai ko pārmainītu, lai kādam palīdzētu).
nepakustināt (retāk nepacelt, nepacilāt) ne (mazo) pirkstiņu (arī pirkstu) nekā nedarīt (piemēram, lai ko pārmainītu, lai kādam palīdzētu).
nepakustināt (retāk nepacelt, nepacilāt) (ne) (mazo) pirkstiņu (arī (ne) pirkstu) nekā nedarīt (piemēram, lai ko pārmainītu, lai kādam palīdzētu).
nepakustināt (retāk nepacelt, nepacilāt) (ne) pirkstu (arī (mazo) pirkstiņu) nekā nedarīt (piemēram, lai ko pārmainītu, lai kādam palīdzētu).
durnēt Nekā nedarīt; arī klusēt.
atlikt līdz grieķu kalendām nekad neizdarīt (jo grieķiem kalendu nebija).
nelauzt kaulus nekaitēt, nedarīt ļaunu (kādam).
izzambot Nekārtīgi apstrādāt, padarīt nelīdzenu.
smurkāt Nekārtīgi ēdot (piemēram, šļakstot, rakņājot), padarīt nelietojamu (ēdienu).
apsmurgāt Nekārtīgi ēdot, sabojāt, padarīt nelietojamu (ēdienu).
pačabināties Nekārtīgi kaut ko izdarīt.
saķaulāt Nekārtīgi padarīt (rokdarbu).
apvarzāt Nekārtīgi padarīt kādu darbu.
jēmēkls Nekārtīgi padarīts darbs.
pļurkāties Nekārtīgi, nemākulīgi (ko) darīt, rīkoties (ar ko, ap ko).
pļurkāt Nekārtīgi, nemākulīgi (ko) darīt.
sapļurkāt Nekārtīgi, nemākulīgi rīkojoties, ko darot, sabojāt, padarīt nelietojamu.
ļurbāties Nekārtīgi, nemākulīgi, tūļīgi (ko) darīt; ilgi, nemākulīgi darboties (ap ko).
cūkāties Nekārtīgi, nevīžīgi (ko) darīt; darot (ko) mazsvarīgu, nevajadzīgu, traucēt, kavēt (darāmo darbu).
nomoļļāt Nekārtīgi, nevīžīgi padarīt.
stāsnot Neko nedarīt, pavadīt laiku bezdarbībā.
vāpsnāt Neko nedarīt; skatīties ar ieplēstām acīm.
dauzīt bumbieri neko nedarīt.
tusovatsja Neko nedarīt.
ļurrāt Nelāgi darīt.
lodziņš Neliela atvere sienā (parasti starp divām telpām vai telpas daļām), ko var arī aizdarīt.
mobili stacionārā kokapstrādes iekārta neliela gabarīta viegla stacionārā darbmašīna, kura veidota uz rokas elektoinstrumentu bāzes vai kurai pašai ir nelielas jaudas elektropiedziņa.
teftelis Neliels apaļš vai iegarens vārītas, apceptas maltas gaļas veidojums, kas ir ēdams ar mērci.
puļa Neliels koka klucis ar izurbtu caurumu (ko uzmauc govij uz katra raga, lai tā badoties nenodarītu kaitējumu kādai citai govij).
dzeguškumāss Neliels maizes (arī cita pārtikas produkta) gabals, ko pavasarī agri no rīta centās apēst, lai dzeguze neaizkūkotu; dzeguskumāss.
dzeguskumāss Neliels maizes (arī cita pārtikas produkta) gabals, ko pavasarī agri no rīta centās apēst, lai dzeguze neaizkūkotu.
dzeguzes kumoss neliels uzkožamais no rīta, arī ēdēja atstāts kumoss uz šķīvja.
mandele Neliels, ieapaļš hidrotermālo minerālu (ceolītu, hlorīta, opāla, halcedona, kvarca, kalcīta) veidojums efuzīvo iežu tukšumos.
ģērbums Neliels, no meža attīrīts gabals; plēsums.
mudzināties Nelielu, sīku darbu ilgi un sarežģīti darīt.
aizliegt neļaut (ko darīt); nepieļaut, ka (kas) notiek, tiek darīts, veicināts.
apcirpt spārnus neļaut kādam ko darīt; ierobežot kāda rīcību vai darbību.
atturēt Neļaut, aizliegt (ko darīt), aizkavēt (kādu rīcību).
liegt Neļaut, arī traucēt, kavēt (ko darīt).
atraut Neļaut, kavēt darīt (ko) vai nodarboties (ar ko).
samocīt Nemākulības, paviršības u. tml. dēļ sabojāt, padarīt nekvalitatīvu, parasti pilnīgi (piemēram, produktu, augsni).
peksīt Nemākulīgi (ko) darīt, izmantojot tikai spēku.
grezāt Nemākulīgi kaut ko darīt.
grezāties Nemākulīgi kaut ko darīt.
ķērnāties Nemākulīgi, arī nevajadzīgi ko darīt; arī ķēpāties (3).
pinckāties Nemākulīgi, arī nevajadzīgi ko darīt.
sacūkāt Nemākulīgi, nekārtīgi rīkojoties, ko darot, sabojāt, padarīt nelietojamu.
saļurbāt Nemākulīgi, nekārtīgi rīkojoties, ko darot, sabojāt, padarīt nelietojamu.
saļurkāt Nemākulīgi, nekārtīgi rīkojoties, ko darot, sabojāt, padarīt nelietojamu.
izļurkāt Nemākulīgi, nevērīgi, arī nepārtraukti darbinot, lietojot u. tml., padarīt nestabilu, ļodzīgu; izbojāt, sabojāt.
sakleķerēt Nemākulīgi, pavirši (ko) padarīt (parasti samūrēt, uzmūrēt).
ļammāties Nemākulīgi, tūļīgi (ko) darīt.
ļemmāties Nemākulīgi, tūļīgi (ko) darīt.
trihīna Nematožu klases trihinellu ģints suga ("Trichinella spiralis"), veltņtārpi, kas parazitē zīdītājos; cilvēka organismā var nokļūt ar inficētu un nepietiekami izceptu vai izvārītu cūkas vai meža dzīvnieku gaļu, kāpuri iekļūst muskulatūrā un rada organisma saslimšanu ar trihinelozi, pret kuru nav efektīvu ārstniecības līdzekļu.
urķēt Nemitīgi rīkot, mudināt (kādu ko darīt); urdīt.
rūšrāceņi Nemizoti novārīti kartupeļi.
neaizskart ne mata nenodarīt ne mazāko ļaunumu, neaiztikt.
odontoms Nenormāls zoba dentīna uzaugums, kas ieplešas pulpas kambarītī, arī zobu saknes kanālītī un zoba saknes virspusē.
loģeris Nenoteikts cilvēks, kas vienreiz sola darīt tā, otrreiz atkal citādi, bet nedara nekā.
piegružot Nenovācot gružus, arī atkritumus, padarīt (telpu, apkārtni) netīru, nekārtīgu; arī piemētāt (1).
piedrazāt Nenovācot sīkus, parasti nederīgus, priekšmetus, drazas, padarīt (telpu, apkārtni) nekārtīgu, netīru; arī piemētāt.
piedrazot Nenovācot sīkus, parasti nederīgus, priekšmetus, drazas, padarīt (telpu, apkārtni) nekārtīgu, netīru; arī piemētāt.
pilnvara Neoficiālas tiesības (ko darīt).
vīžot Nepadoties slinkumam, nolaidībai, gribēt, arī spēt (ko darīt, paveikt).
ieķirmināt Nepareizi iesākt kaut ko darīt.
sabļudīt Nepareizi izdarīt.
nosaimniekot Nepareizi, neprasmīgi saimniekojot, padarīt mazvērtīgu, arī iznīcināt.
bez galvas Nepareizi, nesaprātīgi, bez apdomās (ko darīt, rīkoties).
nodeivelēt Nepārtraukti lietojot padarīt nederīgu, nolietot.
mānija Nepārvarama tieksme (ko darīt, kā izturēties).
fonomānija Nepārvarama tieksme izdarīt slepkavību.
nepatapt Nepaspēt, laika trūkumā neizdarīt.
novēlot Nepaveikt, nepadarīt (ko) īstajā, visizdevīgākajā, arī paredzētajā, noteiktajā laikā; nokavēt (2).
nokavēt Nepaveikt, nepadarīt (ko) īstajā, visizdevīgākajā, arī paredzētajā, noteiktajā laikā.
nokavēties Nepaveikt, nepadarīt īstajā, visizdevīgākajā, arī paredzētajā, noteiktajā laikā.
neziņošana Nepaziņošana kompetentām iestādēm vai to pārstāvjiem par noziegumiem, kas tiek gatavoti vai ir izdarīti.
rīta solis nepieciešamie, no rīta veicamie mājas darbi.
peizerēt Nepieklājīgi runāt vai darīt.
izgubīt Nepiemēroti apģērbjot, padarīt jocīgu, smieklīgu.
tūļāties Nepietiekami ātri, vilcinoties, arī neveikli ko darīt, rīkoties.
tūļoties Nepietiekami ātri, vilcinoties, arī neveikli ko darīt, rīkoties.
jēlums Nepietiekami izcepta, izvārīta daļa ēdiena.
pajēls Nepilnīgi, daļēji izcepts, izvārīts u. tml.
dulbinēt Neprasmīgi darīt.
uz savu galvu neprasot atļauju, padomu, arī nerēķinoties ar citiem (ko darīt, rīkoties).
glaudīt pret spalvu nerunāt, arī nedarīt (kādam) pa prātam; neizdabāt.
vilcināties Nesākt, arī nesteigties (parasti ko darīt); vilcināt kā (parasti kādas darbības) iesākšanu.
tāpiņot Nesaprātīgi, bez domāšanas kaut ko darīt.
bakšķīties Nesekmīgi, nenopietni ko darīt, niekoties.
bakšķoties Nesekmīgi, nenopietni ko darīt, niekoties.
bakšoties Nesekmīgi, nenopietni ko darīt, niekoties.
saraustīt Nesot, ceļot, darot ko smagu, sapūlēt, padarīt sāpīgu (ķermeņa daļu).
saraustīties Nesot, ceļot, darot ko smagu, sapūlēties, padarīt sāpīgu ķermeņa daļu.
adiadochokinēze Nespēja ātri izdarīt secīgas antagonistiskas kustības, piem., pronāciju un supināciju, fleksiju un ekstensiju; novēro smadzenīšu slimībās.
afāgija Nespēja rīt sāpju dēļ.
aglucija Nespēja rīt.
atteikties Nespēt (ko darīt, darboties – piem., par ķermeņa daļām).
bakšīties Nesteidzīgi, pavirši, garlaikojoties ko darīt.
ibuprofēns Nesteroidālais pretiekaisuma līdzeklis, kam ir mērena pretsāpju, pretiekaisuma pretdrudža darbība; lieto ārstējot neirītu, neiralģiju, artrītu, sasitumu, sastiepumu, pēcoperācijas sāpes, zobu sāpes, galvassāpes, paaugstinātu ķermeņa temperatūru akūta elpceļu iekaisuma (saaukstēšanās) sākumposmā.
vaiga sviedros netaupot spēkus, smagi (ko darīt); arī čakli (ko darīt).
(ar) sviedriem vaigā netaupot spēkus, smagi (ko darīt); arī čakli (ko darīt).
novēloties Netikt paveiktam, padarītam īstajā, visizdevīgākajā, arī paredzētajā, noteiktajā laikā; arī nokavēties (2).
nokavēties Netikt paveiktam, padarītam īstajā, visizdevīgākajā, arī paredzētajā, noteiktajā laikā.
žļembāt Netīri un slikti darbu darīt.
jēldroga Netīrīta droga, kurā atrodamas visas aktīvās sastāvdaļas.
pitriņš Netīrītā sērskābe.
nigrols Netīrītas minerāleļļas šķirne, ko iegūst naftas pārstrādē.
ķulpis Netīrs, smirdošs trauks, kurā tiek tīrīta pīpe.
savazāt Neuzmanīgi, nevīžīgi rīkojoties, padarīt, parasti ļoti, viscaur, netīru, neizskatīgu.
gaidīt Neuzsākt (ko darīt), atturēties (no kādas darbības).
ņemt savu krustu uz pleciem nevairīties grūtību, ciešanu.
samudžināt Nevajadzīgi sarežģīt, padarīt grūti uztveramu, izprotamu (sabiedrisku parādību, arī darbību, norisi u. tml.).
penka Nevārītas olas saturs.
cēlumi Nevārītas teļa vai aitas iekšas, ķidas.
dulburēt Neveiklā, grīļīgā gaitā (klūpot, krītot) iet, staigāt; streipuļot.
glemināties Neveikli darīt kādu darbu.
žļurdzīties Neveikli kaut ko darīt (piemēram, kaut cūku).
ķempēties Neveikli kaut ko darīt.
kuknīties Neveikli kaut ko darīt.
kūžņāties Neveikli kaut ko darīt.
lorgāt Neveikli kaut ko darīt.
kurļāties Neveikli kustoties kaut ko darīt.
muļīt Neveikli un ilgstoši kaut ko darīt.
ķeimuroties Neveikli un neefektīvi kaut ko darīt; tūļāties, vilcināties.
tampāt Neveikli, ar lielu piepūli darīt.
tampāties Neveikli, ar lielu piepūli darīt.
tapāties Neveikli, ar lielu piepūli darīt.
paklamburet Neveikli, klūpot un krītot, pastaigāt, pavazāties apkārt.
žņurgāties Neveikli, lēnām darīt darbu.
peķēt Neveikli, neizveicīgi kaut ko darīt.
kā bez nagiem neveikli, nemākulīgi (darīt kaut ko).
kūņoties Neveikli, nemākulīgi, arī tūļīgi, gausi ko darīt.
toškāties Neveikli, tūļīgi (ko) darīt, rīkoties; tūļāties.
bīdeklis Neveikls cilvēks, kas baidās kaut ko darīt pēc savas iniciatīvas.
luitars Neveikls cilvēks; arī nemākulīgs vai nekārtīgs (kāda darba) darītājs.
apburzīt Nevērīgi valkājot, lietojot, padarīt negludu, neizskatīgu; mazliet saburzīt.
strebuļoties Nevērīgi, steidzīgi kaut ko darīt.
bukuris Nevienādā gaitā, klūpot, krītot, parasti steigā (iet, skriet u. tml.); tenteriski.
kūlenis Nevienādā gaitā, klūpot, krītot, parasti steigā (iet, skriet u. tml.).
pakūleņot Nevienādā gaitā, krītot un ceļoties, pavirzīties.
kūleņoties Nevienādā gaitā, krītot un ceļoties, virzīties; kūleņot (2).
kūleņot Nevienādā gaitā, krītot un ceļoties, virzīties.
anizotropija Nevienāds dažādu auga orgānu stāvoklis viena un tā paša ārējā faktora ietekmē (piem., lapu horizontālais un stublāju vertikālais stāvoklis pret krītošo gaismu).
asinhrons Nevienlaicīgs, tāds, kas nesakrīt laikā, asinhronisks.
asinhronisks Nevienlaicīgs, tāds, kas nesakrīt laikā, asinhrons.
notriekt Neviļus, negribēti ar triecienu novirzīt (nost no kurienes), pieļaujot, ka nokrīt zemē (kur, uz kā u. tml.).
iedurt Neviļus, negribēti ievirzīt (miesā, ķermenī ko asu, smailu) un ievainot; durot ievirzīt (miesā, ķermenī ko asu, smailu), lai nodarītu sāpes, ievainotu.
nomest Neviļus, negribēti izlaist no rokas un pieļaut, ka nokrīt.
nosviest Neviļus, negribēti izlaist no rokas un pieļaut, ka nokrīt.
nolaistīt Neviļus, negribēti izlaistot (ko), padarīt slapju, arī notraipīt (ar to).
noliet Neviļus, negribēti izlejot (ko), padarīt slapju, arī notraipīt (ar to).
nogrūst Neviļus, negribēti pagrūžot, pieļaut, ka nokrīt, nogāžas lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
izsviest Neviļus, negribēti pieļaut, ka izkrīt; izmest (6).
izmest Neviļus, negribēti pieļaut, ka izkrīt.
nogāzt Neviļus, negribēti pieskaroties, pavirzot u. tml., būt par cēloni, pieļaut, ka (kas) nokrīt, no gāžas lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
iesprukt Neviļus, negribēti tikt izteiktam, izdarītam.
pievazāt Nevīžīgi izmētājot, novietojot nepiemērotā vietā (dažādus priekšmetus), padarīt nekārtīgu, arī netīru (piemēram, telpu, apkārtni).
samuļļāt Nevīžīgi valkājot, lietojot, padarīt netīru.
noploskāt Nevīžīgi valkājot, padarīt netīru, nolietot (apģērbu, apavus).
izglemzt Nevīžīgi, nemākulīgi izgatavot, izdarīt.
bakstīties Nevīžīgi, nolaidīgi strādāt; negribīgi, bez enerģijas darīt (ko).
kā aitas bez gana neziņā, ko darīt; bez vadības.
kā auns pie jauniem vārtiem neziņā, nesaprašanā, ko darīt, izbrīnā.
naftionskābe NH~2~C~10~H~6~SO~2~OH, tās nātrija sāli lieto par hemostatisku līdzekli; agrāk lietota pret saindēšanos ar nitrītiem, arī - jodisma ārstēšanai.
izniciņa Nicināta persona vai arī tā, kas citus grib padarīt nicināmus; izniecava.
izniekala Nicināta persona vai arī tā, kas citus grib padarīt nicināmus; izniecava.
izniekaļa Nicināta persona vai arī tā, kas citus grib padarīt nicināmus; izniecava.
izniekule Nicināta persona vai arī tā, kas citus grib padarīt nicināmus; izniecava.
izniekulis Nicināta persona vai arī tā, kas citus grib padarīt nicināmus; izniecava.
izniekuls Nicināta persona vai arī tā, kas citus grib padarīt nicināmus; izniecava.
iznikala Nicināta persona vai arī tā, kas citus grib padarīt nicināmus; izniecava.
izniecava Nicināta persona vai arī tā, kas citus grib padarīt nicināmus.
Niedrīte Nidrīte, Liedes pieteka Gulbenes un Madonas novadā.
suskāties niekoties, kasīties, darīt kaut ko nenozīmīgu.
naskoties Niekoties, nekā prātīga nedarīt.
renālā malakoplakija nieru parehīmas infekcija, kas atgādina ksantogranulomatozu pielonefrītu; parasti attīstās sekundāri pēc urīnceļu infekcijas vai imūndeficīta.
hromourinogrāfija Nieru slimību diagnostikas metode; tiek mērīta urīna krāsas intensitāte un laiks no krāsvielas injekcijas līdz tās atrašanai urīnā.
atkauties Nikni atvairīties, atgaiņāties (no dzīvniekiem).
Niriņa ezers Nirītis, ezers Vērēmu pagastā.
nitritūrija Nitrītu klātiene urīnā.
no sākta (arī paša) gala no (paša) sākuma (ko darīt).
no paša (arī sākta) gala no (paša) sākuma (ko darīt).
no saules līdz saulei no agra rīta līdz vēlam vakaram.
no tumsas līdz tumsai no agra rīta līdz vēlam vakaram.
ķēķi No asinīm un miltiem vārītas klimpas; ķeķi.
ķeķi No asinīm un miltiem vārītas klimpas.
kristālmasa No attīrīta, iebiezināta cukura sīrupa vārīta pārsātinātas koncentrācijas masa, kurā, pievienojot kristalizācijas centrus (pūdercukuru), veidojas cukura kristāli.
lantozīds No balastvielām attīrīts villainās uzpirkstītes lapu glikozīdu šķīdums 70% spirtā.
birziens No bīdelētiem miltiem vārīta putra ar pienu.
birzs No bīdelētiem miltiem vārīta putra ar pienu.
birzums No bīdelētiem miltiem vārīta putra ar pienu.
budžeta izpildītāji no budžeta finansētu institūciju vadītāji, kuri ar asignējumu pilnvaroti izdarīt budžeta izdevumus vai uzņemties īstermiņa saistības, vai arī tiesīgi uzņemties ilgtermiņa saistības attiecībā uz budžetu.
rolāde No cūkgaļas (parasti cūkas galvas) gatavota vārīta, presēta rulete ar olu, dārzeņu vai citu produktu pildījumu; veltnis.
piķis No darvas, vaska, taukiem, sēra un citām sastāvdaļām savārīts vielu maisījums, ko izmanto, piemēram, kāda materiāla stiprības palielināšanai, tā aizsargāšanai no mitruma.
drokstis No degoša skala krītošas ogles.
kūce No grūstiem kviešu graudiem vārīts ēdiens, ko parasti ēd Ziemassvētku priekšvakarā; kūķes.
kūķas No grūstiem kviešu graudiem vārīts ēdiens, ko parasti ēd Ziemassvētku priekšvakarā; kūķes.
kūči No grūstiem kviešu graudiem vārīts ēdiens, ko parasti ēd Ziemassvētku priekšvakarā.
kūķes No grūstiem kviešu graudiem vārīts ēdiens, ko parasti ēd Ziemassvētku priekšvakarā.
tarteletes No irdenas mīklas izcepti plācenīši, apkaisīti ar cukuru un aplikti ievārītiem augļiem.
bukstinputra No kartupeļiem un putraimiem vārīta biezputra.
bukstiņputra No kartupeļiem un putraimiem vārīta biezputra.
trinīšputra No kartupeļiem un putraimiem vārīta biezputra.
saute No lauku augiem (balandas, gārsas, nātres u. c.) vārīts ēdiens.
sautes No lauku augiem (balandas, gārsas, nātres u. c.) vārīts ēdiens.
sauts no lauku augiem (balandas, gārsas, nātres u. c.) vārīts vai krāsnī sautēts ēdiens.
ķilāputra No maizes mīklas vārīta biezputra.
ķile No maizes mīklas vārīta biezputra.
ķilputra No maizes mīklas vārīta biezputra.
kilāputra No maizes un mīklas vārīta biezputra.
tīra vilna no mehāniskiem maisījumiem attīrīta un izmazgāta vilna.
krupnieks No miežu putraimiem vārīta šķidra putra ar pienu vai gaļu.
biga No miltiem un piena savārīta putriņa, ko ēda pie gaļas vai kartupeļiem.
špaktele No minerālu (piemēram, krīta, ģipša) pulvera iegūta plastiska masa, ko izmanto apdarei sagatavojamu virsmu gludināšanai; šīs masas kārta, kas ir uzklāta uz kādas virsmas.
kamas No neraudzētas kviešu miltu mīklas vārīti pīrādziņi, parasti ar gaļas pildījumu.
trihobezoārs No norītiem matiem izveidojies konkrements kuņģī vai zarnas.
pantags No olām, miltiem, gaļas gabaliņiem savārīts ēdiens.
pretuguns josla no organiskām vielām attīrīta josla mežā vai meža malā ugunsgrēku ierobežošanai.
dižais sviests no paniņām neatdalīts sviests, ko ēda kopā ar vārītiem kartupeļiem; baltais sviests
baltais sviests no paniņām neatdalīts sviests, ko ēda kopā ar vārītiem kartupeļiem.
izkāpt ar kreiso kāju no gultas no paša rīta būt sliktā garastāvoklī, bez iemesla skaisties.
gremoklis No priekškuņģa atrīta atgremojamā barība (atgremotājiem).
rīsniņš No rīta dzimis bērns.
rītala No rīta dzimusi govs.
rītaļa No rīta dzimusi govs.
rītuļa No rīta dzimusi govs.
rītus no rīta.
iejavine No rūgušas maizes mīklas (iejavas) vārīta skāba kartupeļu zupa ar pienu.
iejavs No rūgušas mīklas vārīta putra.
EXW no rūpnīcas (angļu "ex works") - pārdevējs izpilda saistības piegādāt preces tad, kad tās padarītas pieejamas pircējam pārdevēja telpās (t. i. rūpnīcā, fabrikā, noliktavā u. c.).
EKW No rūpnīcas (angļu "ex works") - pārdevējs izpilda saistības piegādāt preces tad, kad tās padarītas pieejamas pircējam pārdevēja telpās (t. i. rūpnīcā, fabrikā, noliktavā u. c.).
grūdeņi No sēnalām attīrīti ieapaļi miežu graudi.
musinama biezputra no smalkiem miltiem ar maziem speķa gabaliņiem vārīta bieza putra.
meteorīts No starpplanētu telpas uz planētas nokritis meteora ķermenis, kas krītot atmosfērā nav pilnīgi sašķēlies.
žagariņi No stingras mīklas veidoti, taukvielā vārīti cepumi, kas pēc vārīšanas atgādina žagaru nastiņu.
no (pašas) mazas gaismiņas no tā brīža, kad sāk parādīties rīta gaisma.
kolotbnijs No terpentīna attīrīti priežu sveķi; lieto par plāksteru un ziežu sastāvdaļu.
keitonijas No triasa beigām līdz krīta perioda sākumam izmirušu sēklpaparžu rinda.
sklidonis no vārītiem rāceņiem izspiests un izvārīts kukulītis.
zirņpika No vārītiem, samīcītiem zirņiem un piedevām izveidota neliela apaļa pika.
knēdelis No vārītu kartupeļu masas vai mīklas pagatavota liela, parasti pildīta, klimpa.
kapsīns No viengadīgās paprikas gatavots komplekss preparāts, ko lieto par kairinātāju līdzekli artrīta, neirīta, radikulīta, reimatisku slimību, pneimonijas gadījumā.
apdeldēt No virspuses novalkāt, nolietot; lietojot padarīt neizskatīgu.
meteorīta krāteris noapaļots padziļinājums planētas, tās pavadoņa vai asteroīda gruntī, kas radies, nokrītot lielam meteorītam.
notecināt Noasināt, notrīt (piemēram, ar tecīlu).
noblaiskot Noblaiskot sēnes - izspiest ūdeni no vārītām sēnēm.
pielaumēt Noburt, padarīt laumām 1(1) paklausīgu.
aizcietināt Nocietināt, darīt cietu, aizsprostot, aizbarikādēt.
norobīt Nocirst (ar neasu cirvi); ierobojot (ar grūtībām) nogriezt, nocirst; apgriežot padarīt īsāku.
golts Nodalījums krīta formācijā.
pleckāties Nodarboties ar sīkumiem, darīt vienkāršu darbu.
apbežīt Nodarīt (kādam) pāri.
apkrudīt Nodarīt (kādam) pāri.
nokudīt Nodarīt (kaut ko sliktu).
aptērēt Nodarīt bojājumus; sabojāt (visapkārt, no vairākām pusēm).
izjāt Nodarīt kaitējumu (kādam).
apskādēt Nodarīt kaitējumu; sabojāt.
apkaunot Nodarīt kaunu, negodu; arī pazemot.
postīt Nodarīt lielus zaudējumus (kam), ļoti nevēlami iedarboties (uz ko) - par parādībām dabā, vidi, vielām u. tml.
postīt Nodarīt lielus zaudējumus (piemēram, bojājot, iznīcinot).
gremdēt Nodarīt ļaunu, kaitēt (kādam).
pestelēt Nodarīt ļaunu.
(ie)griezt makā (robu) nodarīt materiālus zaudējumus.
darīt (arī nodarīt, padarīt) gauži nodarīt pāri
aiztikt Nodarīt pāri (fiziski), nodarīt ļaunu; aizskart.
ielikt kloķi nodarīt pāri, ar savu rīcību tīši kaitēt, nodarīt ko ļoti nepatīkamu kādam, pārāk nostrādināt kādu.
izdrāzt Nodarīt pāri; izdarīt kaut ko riebīgu, atriebties.
atrubīt Nodarīt pāri.
obužāt Nodarīt pāri.
apskādēties Nodarīt sev ko nevēlamu, kaitīgu.
padarīt Nodarīt, izdarīt (kādam, kam ko nevēlamu).
ķoķis Nodīrāta varde, ko liek uz krītiņa (vēžu ķeršanai).
doma Nodoms (ko darīt).
atklāt Nodot lietošanai, padarīt pieejamu, skatāmu (parasti ar svinīgu ceremoniju).
notauzēt Noēst, aprīt.
nosklidināt Nogludināt, padarīt slidenu.
nosakļaustīties Nogorīties.
izlumstīties Nogriezties, izvairīties.
šelfa nogulumi nogulumi, kas uzkrājušies šelfa joslās, gk. oļi, grants, smilts, aleirīti, māli.
slokšņu māls nogulumiezis, kam raksturīga smilšaini aleirītisku un mālainu slānīšu ritmiska mija, veidojas ledāju kušanas ūdeņu baseinos.
sagurdēt Nogurdināt, padarīt pavisam sagurušu.
nolūzt Nogurstot neizturēt līdz galam, pārtraukt ko darīt.
Ornithogalum nutans nokarenā baltstarīte.
izšāberēt Nokasīt, notīrīt.
nokrīžāt Nokrītēt.
čuška Nolaidīgs cietumnieks, kam viss vienaldzīgs un kam liek darīt visus netīros darbus, pārējie viņam nedrīkst pieskarties.
sadomāt Nolemt, nodomāt (ko veikt, darīt).
neatvairāms Nolieguma divdabis --> atvairīt.
netīrīts Nolieguma divdabis --> tīrīt.
sadildināt Nolietot, padarīt neasu.
sadilināt Nolietot, padarīt neasu.
aprīt Nomākt, padarīt nedzirdamu (par skaņām, troksni).
atšmaukt Nomaukt, notīrīt (piemēram, mizu, ādu).
nozadzāt Nomazgāt, notīrīt, dabūt tīru.
nošķīstīt Nomazgāt, notīrīt.
nošķīstīties Nomazgāties, notīrīties.
nomērot Nomērīt (1).
noņemt mēru nomērīt (ko).
apmērīt Nomērīt (veselu virkni objektu).
noviņķelēt Nomērīt ar leņķmēru; iezīmēt (leņķi, stūri).
nomērīties Nomērīt sev (piemēram, auguma garumu).
iemērīt Nomērīt un piešķirt; arī iedalīt (3).
pastatīt Nomērīt, arī nostādīt.
piemētāt Nometot, izmētājot (ko) lielākā daudzumā, padarīt (grīdu, telpu, apkārtni) netīru, nekārtīgu.
salaupīt Nomizot (daudz novārītu kartupeļu).
apskust Nomizot (daudzus, visus nevārītus kartupeļus, daudzas, visas nevārītas saknes).
noskust Nomizot (nevārītus kartupeļus, nevārītas augu saknes).
aplaupīt Nomizot (piemēram, vārītus kartupeļus, pupas, olas).
iet nāvē nonākt apstākļos, kad jāzaudē dzīvība; izdarīt pašnāvību.
putināt noņemt putas no gaļas zupas, kad tā sāk vārīties.
noņerīt Noņurīt.
noprasavāt Nopresēt (vadmalu), lai padarītu (to) gludu, mīkstu.
dēlīties Nopūlēties, trokšņot, darīt muļķības.
līdz Norāda uz (darītāju) savstarpējo saistību; kopā ar.
bez Norāda uz darītāja vai objekta nošķirtību no kā.
car Norāda uz iestādi, organizāciju u. tml., ar kuras palīdzību kas tiek veikts, darīts.
dendr- Norāda uz koku, kaut ko zarotu līdzīgi kokam; uz dendrītu.
dendri- Norāda uz koku, kaut ko zarotu līdzīgi kokam; uz dendrītu.
par Norāda uz laiku, pēc kura izbeigšanās kas notiek, iestājas, tiek darīts; pēc 2(1).
labad Norāda uz nolūku; norāda uz to, kādēļ, kā interesēs kas notiek vai tiek darīts.
cieti Norāda uz stāvokli, kad (kas) ir aizdarīts, aizvērts, aiztaisīts; ciet (1).
ciet Norāda uz stāvokli, kad (kas) ir aizdarīts, aizvērts, aiztaisīts.
vaļā Norāda uz stāvokli, kad (kas) ir atdarīts, atvērts, nav aizslēgts.
dēļ Norāda uz to, kā labā, kā interesēs kas notiek vai tiek darīts.
pēc Norāda uz to, kā labā, kā interesēs kas notiek vai tiek darīts.
labā norāda uz to, kādēļ, kā interesēs kas notiek vai tiek darīts; labad.
pa Norāda uz to, pēc cik ilga laika kas notiek, iestājas, tiek darīts; pēc.
tā Norāda, ka (kas) notiek, norisinās, tiek darīts bez īpaša iemesla, nolūka, nodoma, vajadzības; tāpat 1.
tāpat Norāda, ka (kas) notiek, norisinās, tiek darīts bez īpaša iemesla, nolūka, nodoma, vajadzības.
tāpat Norāda, ka (kas) notiek, tiek darīts bez īpašas gatavošanās, arī ne sevišķi rūpīgi; tā, kā parasti (ir darīts, noticis).
sa- Norāda, ka (kas) tiek padarīts, kļūst, parasti ļoti, viscaur netīrs, arī traipains.
priekša Norāda, ka (ko) dara, (kas) tiek darīts pirms noteiktā laika, termiņa.
iz- Norāda, ka darbību veic daudzi vai visi darītāji.
mēgt Norāda, ka darbību veic parasti, bieži; būt paradušam (ko darīt).
pretī Norāda, ka ko dara, nepakļaujoties (kāda uzskatiem, gribai u. tml.); norāda uz darbību, kuras mērķis ir ko atvairīt, likvidēt.
garām- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā darbība noris, darītājam virzoties kam garām.
pretim- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā darbība noris, darītājam virzoties kam pretī, pretējā virzienā vai ka nosauktajā stāvoklī kāds atrodas kam pretī.
brīnum- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam ir neparastas īpašības, spējas darīt brīnumus.
auto- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosaukto veicis pats darītājs vai arī tas attiecas uz pašu darītāju.
priekšraksts Norādījumi, noteikumi (kādai rīcībai, darbībai), ieteikums (kā, ko darīt).
rīkojums Norādījums, parasti oficiāls, saistošs (ko darīt, kā izturēties); arī pavēle.
rīkošana norādījumu došana kādam ko darīt, likšana rīkoties
pavēlēt Norādīt (kādam) ko darīt; izteikt, rakstiski formulēt pavēli (1).
norakāt Norakt, rokot padarīt zemāku vai noārdīt.
apguldzīt Norīt lieliem kumosiem.
ģesēt Norīt, apēst.
noguldzīt Norīt.
nokulcināt Norīt.
regurgitācija Norītās barības vai gāzes atgrūšana atpakaļ nelielām porcijām.
atkast Norokot (kartupeļus), attīrīt, atbrīvot platību, ceļu.
noārdēt Norūdīt, padarīt izturīgu (parasti cilvēku).
pentrinīts Nosaukums dinamītiem, kas satur vismaz 10% pentrīta.
pārbaudīt Noskaidrot, kontrolēt (darba gaitu, paveikto, padarītā darba kvalitāti).
nopļekšēt Noskanēt (par paklusu, padobju troksni, piemēram, kam krītot, atsitoties u. tml.).
nodrinkstēt Noskanēt kā stiklam krītot un saplīstot.
disponēts noskaņots (kaut ko darīt).
novīkšīt Noslaucīt, notīrīt.
nuajadas Noslīcināšanas, 1793.-94. g. Nantē izdarītā masu sodīšana konventa komisāra Karjē vadībā; ap 15000 par kontrrevolūciju aizdomās turētu personu notiesāja uz nāvi un sodu izpildīja noslīcinot Luārē.
apšmucēt Nosmērēt, padarīt netīru.
nomulīt Nosmulēt, notraipīt, padarīt netīru.
nokārnīt Nospodrināt, notīrīt.
cementēt Nostiprināt, padarīt izturīgu.
nopašīt Nostrādāt; padarīt smagu darbu.
pārsusināt Nosusinot padarīt pārāk sausu.
piesvaidīt Nosviežot, izsvaidot (ko) lielākā daudzumā, padarīt (grīdu, telpu, apkārtni) netīru, nekārtīgu; piemētāt (1).
uzšļaukt Nošķelt, padarīt slīpu.
uzšļaupt Nošķelt, padarīt slīpu.
naudas sods noteikta naudas summa, kas administratīvi sodītajai personai jāmaksā par izdarītu administratīvo pārkāpumu.
apūdeņošanas lauki notekūdeņu tīrīšanas lauki, kurus ierīko pilsētu vai apdzīvotu vietu tuvumā, lai attīrītu notekūdeņus un mēslotos laukus izmantotu lauksaimniecības kultūru audzēšanai.
paternitātes brīvprātīga atzīšana notiek, bērna tēvam un mātei iesniedzot kopīgu pieteikumu dzimtsarakstu nodaļai, un uz tā pamata tiek izdarīts tēva ieraksts dzimšanas reģistrā.
noputināt Notīrīt (no kā ko tādu, kas put).
nopucēt Notīrīt (parasti ar suku); nospodrināt.
nokribināt Notīrīt (parasti gaļas atliekas no kaula); nograuzt.
nokrubināt Notīrīt (parasti gaļas atliekas no kaula); nograuzt.
nobirstēties Notīrīt (savu apģērbu) ar suku.
nošļīmēt Notīrīt (zarnas), nokasot, noberžot gļotas.
aplizgāt Notīrīt (zivi).
noskruķēt Notīrīt ar greideri.
nokruķēt Notīrīt ar kādu rīku (kruķi).
noskruķēt Notīrīt ar kādu rīku.
nobirstēt Notīrīt ar suku.
nočotkavāt Notīrīt ar suku.
nošķorēt Notīrīt ceļu (ar sniega lāpstu).
atbirkstīt Notīrīt ogli (parsti no degoša skala).
satīrīties notīrīt sevi, apģērbu, sakopties (2).
nosatirīties Notīrīt sevi.
nobačāt Notīrīt ūdenī iebārtus kartupeļus, grūstot tos ar koku.
izknosīties Notīrīt vienam otru (par dzīvniekiem).
izknotēties Notīrīt vienam otru (par dzīvniekiem).
apšķūrēt Notīrīt visapkārt, aptīrīt.
nozvīņāt Notīrīt zivij zvīņas.
brauķīt Notīrīt zvīņas.
atlaucēt Notīrīt, nogludināt.
nopost Notīrīt, nokopt, uzpost.
nokoļļāt Notīrīt, nomazgāt.
nosilt Notīrīt, nospodrināt.
apkopt Notīrīt, sakārtot lietošanai, darbam (apģērbu, apavus, mašīnas, darba rīkus).
piekopt Notīrīt, sakārtot lietošanai, darbam (priekšmetus).
sakopt Notīrīt, salabot, sakārtot lietošanai.
nospodrināt Notīrīt.
nošulināt Notīrīt.
noposties Notīrīties, uzposties.
notrausties Notīrīties.
noporķēt Notraipīt (ar kādu vielu), padarīt netīru; noziest.
piešmucēt Notraipīt, padarīt ļoti netīru.
nopļeckāt Notraipīt, padarīt netīru (ar ko apšļakstot, apķepinot u. tml.).
nopļockāt Notraipīt, padarīt netīru (ar ko mīkstu, lipīgu).
nopeķināt Notraipīt, padarīt netīru (ar ko mitru, lipīgu); noķepināt.
noloskāt Notraipīt, padarīt netīru (parasti apģērbu, nevīžīgi valkājot, ļaujot vilkties pa zemi); noleskāt.
noleskāt Notraipīt, padarīt netīru (parasti apģērbu, nevīžīgi valkājot, ļaujot vilkties pa zemi).
nozvieķēt Notraipīt, padarīt netīru (parasti ar ko taukainu, lipīgu).
nozieķēt Notraipīt, padarīt netīru (parasti par ko taukainu, lipīgu).
noplekšināt Notraipīt, padarīt netīru (piemēram, ar ko lipīgu).
nošņurgāt Notraipīt, padarīt netīru ar iekaisuša daguna dobuma gļotādas izdalījumiem; nošņorgāt.
nošņorgāt Notraipīt, padarīt netīru ar iekaisuša deguna dobuma gļotādas izdalījumiem.
nosečkāt Notraipīt, padarīt netīru, lipīgu.
nošmullēt Notraipīt, padarīt netīru; nosmulēt; nosmuļļāt.
nosmuļļāt Notraipīt, padarīt netīru; nosmulēt.
nočammāt Notraipīt, padarīt netīru.
nocūkāt Notraipīt, padarīt netīru.
nodraņķēt Notraipīt, padarīt netīru.
nojoksīt Notraipīt, padarīt netīru.
noķellāt Notraipīt, padarīt netīru.
noķeskāt Notraipīt, padarīt netīru.
noļammāt Notraipīt, padarīt netīru.
noļemmāt Notraipīt, padarīt netīru.
nomoļļāt Notraipīt, padarīt netīru.
noplečakāt Notraipīt, padarīt netīru.
nosmečkāt Notraipīt, padarīt netīru.
nošmucēt Notraipīt, padarīt netīru.
nosmurgāt Notraipīt, padarīt netīru.
nozešķēt Notraipīt, padarīt netīru.
bleķāt Notraipīt, padarīt plankumainu.
nokneķēt Notraukt, sitot panākt, ka nokrīt zemē (piemēram, ābols no ābeles).
nošļurāt Notrīt, nonēsāt, apvalkāt.
piedilināt Notrulināt, padarīt neasu.
novazāt Novalkāt, nolietot tā, ka kļūst ļoti netīrs, neizskatīgs; arī padarīt netīru, notraipīt.
nolietāt Novalkāt, padarīt nederīgu.
novirināt Novārīt, izvārīt.
novirt Novārīt.
novirināties Novārīties.
līdzināt Novērst (pretrunas, nesaskaņas u. tml.), samierināt; padarīt vienādus, līdzvērtīgus.
dažādot Novērst vienveidību, vienmuļību; padarīt daudzveidīgu (2).
aizraidīt Novērst, atvairīt (domas, šaubas, dusmas u. tml.).
atrauties Novērsties (piemēram, no skatāmā, darāmā), pārtraukt ko darīt.
atsarauties Novērsties, piemēram, no darāmā, pārtraukt ko darīt.
nosegt Novietojot (ko) virsū, pāri, arī priekšā, aizdarīt ciet.
noslēpt Novietojot (ko) virsū, priekšā, atrodoties (kam) virsū, priekšā, padarīt neredzamu (to).
pielūžņot Novietojot bez noteiktas kārtības, arī nenovācot (parasti bojātus, lietošanai nederīgus priekšmetus), padarīt (telpu, apkārtni) netīru, nekārtīgu.
aizlikt Novietojot, noliekot priekšā, aizdarīt, aizpildīt.
nosegt Novietojoties (kam) virsū, aizdarīt (to) ciet.
iesēsties Novietojoties, arī nokrītot sēdus, notraipīties.
uzlikt Novietot (trauku ar ko) silt, vārīties (parasti uz plīts); novietot (ko traukā) silt, vārīties (parasti uz plīts).
sabiezināt Novietot cieši, tuvu citu pie cita (parasti vienveidīgus priekšmetus, elementus); padarīt (parasti vienveidīgu priekšmetu, elementu novietojumu) tādu, kur tie atrodas cieši, tuvu cits pie cita.
atgodēt drēbes novilktās drēbes iztīrīt un iekārt skapī.
latentā noziedzība noziedzības daļa, kas sastāv no izdarītiem, bet tiesībaizsardzības iestādēs nereģistrētiem noziedzīgiem nodarījumiem, t. s. slēptā noziedzība.
soda noteikšana noziedzīgā nodarījumā vainīgajai personai tiesas izraudzītā soda veida un soda mēra piemērošana Krimināllikumā paredzētās robežās, ievērojot izdarītā nodarījuma raksturu, kaitīgās sekas, vainīgā personību un atbildību mīkstinošus un pastiprinošus apstākļus.
piedalīšanās noziedzīgā grupējumā nozīmē, ka persona iesaistījusies grupējumā, kas izveidots, lai izdarītu vienu vai vairākus noziedzīgus nodarījumus.
mortifikācija Nozuduša vai iznīcināta akta atzīšana par anulētu, lai padarītu to par tiesiski neizlietojamu trešām personām.
nozvīnāt Nozvīņot - notīrīt zvīņas.
kserometrs Nožuvuma mērītājs, instruments kaltējot zaudētā svara mērīšanai.
nodrauvēt Nupat, tikko padarīt.
raisīt Ņemt nost, vilkt nost (parasti aizdarītu apģērba gabalu).
pilnvara Oficiāli apstiprinātas (atsevišķas personas, organizācijas u. tml.) tiesības (ko darīt); dokuments, kas apliecina šādas tiesības.
atļauja oficiāli apstiprinātas tiesības (ko darīt); dokuments, kas apliecina šādas tiesības.
protestēt Oficiāli paziņot, ka nepiekrīt (piemēram, kādam lēmumam), ka apstrīd un noraida (piemēram, tiesas spriedumu).
noslēgt Oficiāli vienoties (par ko); savstarpēji vienojoties, padarīt (ko) par spēkā esošu.
pavēste Oficiāls (parasti tiesas, prokuratūras, kara komisariāta) rakstveida uzaicinājums (kur ierasties, ko darīt).
protests Oficiāls paziņojums par to, ka nepiekrīt (piemēram, kādam lēmumam), ka apstrīd un noraida (piemēram, tiesas spriedumu).
norīkojums Oficiāls rīkojums, arī norādījums (kādam ko darīt).
tomasēt Oksidēt (fosforu saturošu čugunu), lai attīrītu (to) no fosfora piemaisījumiem un pārstrādātu tēraudā.
snīķerēt okšķerēt, izdomāt un izdarīt ko niķīgu.
gaļas milti olbaltumvielām bagāts barības līdzeklis – novārīti, izkaltēti un samalti pārtikai nederīgie gaļas atgriezumi un dzīvnieku iekšējie orgāni; izmanto putnu, cūku, arī jaundzīvnieku ēdināšanai, galvenokārt kombinētās spēkbarības sastāvā.
gaismas filtrs optiska ierīce, kas pārveido uz tās krītošā optiskā starojuma spektrālo sastāvu vai enerģiju.
glorija Optiska parādība atmosfērā - krāsaini gredzeni ap novērotāja ēnu, kas krīt uz mākoņiem vai miglas blāķi, novērotājam atrodoties ar muguru pret sauli (novērojama augstu kalnos, lidojumā).
oksipātija Organisma konstitucionāla nespēja izvadīt neoksidētas skābes, un tās saistās ar audos esošām bāziskām vielām; izpaužas kā artrītisms, litēmija.
detrītēdāji Organismi, kas pārtiek no detrīta.
detrītofāgi Organismi, kas pārtiek no detrīta.
pievienot Organizatoriski padarīt par (kādas valsts, organizācijas u. tml.) sastāvdaļu.
ftalskābes anhidrīds ortoftalskābes dehidratācijas produkts; lieto fenolftaleīna, plastifikatoru un krāsvielu sintēzei, kā arī alkīdsveķu iegūšanai no glicerīna vai pentaeritrīta un laku un krāsu materiālu ražošanā.
intonogrammu metode oscilogrammas runas signāla filtrēšana, ar kuru likvidē augstfrekvences elementus, kam nav sakara ar pamattoni; tādējādi iegūst izceltu un pastiprinātu signālu, kas atbilst pamattoņa periodu secībai un ko grafiskā attēlojumā iespējams mērīt un analizēt.
survey Ostas ierēdņa izdarīta kuģa pārbaude.
pieošņāt Ošņājot nodarīt (kaut ko ļaunu).
otrrīt Otrā rītā.
atmiegs Otrreizēja snauda, miegs (pēc brokastīm, pēc kāda darba no agra rīta u. tml.).
kalnu vasks ozokerīts.
lupināt Pa daļām ņemot, raujot nost čaulu, mizu u. tml., tīrīt, lobīt (ko).
tuvošanās Pa orbītu lidojošu kosmisko lidaparātu manevru virkne, kuras rezultātā lidaparātu savstarpējais attālums un ātrums tiek samazināti līdz iepriekš uzdotai nelielai vērtībai, lai izdarītu apskati, veiktu sakabināšanos u. c. operācijas.
palūgt Paaicināt (kādu kur iet, ko darīt).
patecināt Paasināt, patrīt (piemēram, ar tecīlu).
dadarīt Pabeigt darīt (kādu darba) daļu.
uzbeigt Pabeigt darīt (ko iesāktu).
apsadarīties Pabeigt darīt darbu.
apkulstīt Pabeigt kulstīt, tīrīt linus.
daskust Pabeigt mizot (nevārītus kartupeļus).
apčubināt Paceļot vai ar plaukstām nolīdzinot, padarīt (guļas vietu) mīkstāku.
čubināt Paceļot vai nolīdzinot ar rokām, darīt (piemēram, guļasvietu) mīkstāku.
apmiglot Padarīt (acis) neskaidras, miglainas, mazinot redzes vai uztveres spēju.
aizgrecelēt Padarīt (balsi) neskanīgu.
izskalot Padarīt (ceļu) nelietojamu, neizbraucamu (parasti par palu vai lietus ūdeņiem).
nobaltināt Padarīt (cilvēku) baltu.
birokratizēt Padarīt (darba stilu, kādu procedūru kārtošanu u. tml.) birokrātisku; pieļaut, ka kļūst birokrātisks.
aizdarīt Padarīt (ēdienu) taukāku, pieliekot pavalgu, aizdaru.
aizplīvurot Padarīt (faktu, domu) neskaidru, grūti saprotamu vai uztveramu; maskēt.
aizdarīt Padarīt (kā iekšējo daļu) no ārpuses nepieejamu (piemēram, aizbāžot, aizsedzot ar ko).
atdarīt Padarīt (kā iekšējo daļu) no ārpuses pieejamu (piemēram, ko paceļot, izvelkot, atvelkot).
atdzīvināt Padarīt (kādu teritoriju) izmantojamu augu audzēšanai.
sastindzināt sirdi Padarīt (kādu) bezjūtīgu.
stindzināt sirdi Padarīt (kādu) bezjūtīgu.
izērmot Padarīt (kādu) neparastu, jocīgu.
iznervāt Padarīt (kādu) nervozu, satrauktu.
atbruņot Padarīt (kādu) nespējīgu turpināt strīdu, apspiest (kāda) naidīgo izturēšanos (ar savu runu, izturēšanos).
veikt Padarīt (kādu) vāju, pretoties nespējīgu.
banalizēt Padarīt (ko vērtīgu, cienījamu) banālu; novazāt, nodrāzt.
primitivizēt Padarīt (ko, parasti atziņu, mākslas tēlu) pārāk vienkāršu, arī nepilnīgu; arī apzināti vienkāršot (ko).
racionalizēt Padarīt (ko, parasti darbību, norisi ražošanā, arī ražošanas produkciju) lietderīgāku, vienkāršāku, lētāku u. tml.
sazarot Padarīt (ko, parasti parādību sabiedrībā), parasti ievērojami, daudzveidīgu.
paspilgtināt Padarīt (ko, piemēram, mākslas darbu, tā sastāvdaļas) izteiksmīgāku.
liesināt Padarīt (ko, piemēram, mālus) liesāku, piejaucot smiltis.
normalizēt Padarīt (ko) atbilstošu normai (2), panākt, ka (kas) atbilst normai (2).
demokratizēt Padarīt (ko) demokrātisku vai demokrātiskāku.
efektivizēt Padarīt (ko) efektīvāku, paaugstināt (kā) efektivitāti.
apgaismot Padarīt (ko) gaišu (ar gaismas avotu).
apgaismot Padarīt (ko) gaišu, izstarojot gaismu (par gaismas avotiem).
samākslot Padarīt (ko) īstenībai neatbilstošu, parasti (to) pārspīlējot, pārmērīgi izskaistinot.
konkretizēt Padarīt (ko) konkrētu (1); būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst konkrēts (1).
konkretizēt Padarīt (ko) konkrētu (2); būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst konkrēts (2).
liberalizēt Padarīt (ko) liberālu (1) vai liberālāku.
pielīdzināt Padarīt (ko) līdzenāku.
literarizēt Padarīt (ko) literāru (1), iekļaut daiļdarbā.
anestezēt Padarīt (ko) nejutīgu.
aprīt Padarīt (ko) nesaskatāmu, nemanāmu, aizsegt.
normalizēt Padarīt (ko) normālu (1) vai normālāka, panākt, ka (kas) kļūst normāls (1) vai normālāks.
normalizēt Padarīt (ko) normālu (2) vai normālāku, panākt, ka (kas) kļūst normāls (2) vai normālāks.
fetišizēt Padarīt (ko) par fetišu (1).
priekšmetiskot Padarīt (ko) par priekšmetu (1).
sabiedriskot Padarīt (ko) par tādu, kas ir saistīts ar lielu sabiedrības daļu; padarīt (ko) par kopīgu sabiedrībai, arī par sabiedrības īpašumu.
pelēkot Padarīt (ko) pelēku.
salīdzināt padarīt (ko) pilnīgi līdzenu, gludu.
piepildīt Padarīt (ko) pilnvērtīgu, saturīgu (ar ko).
plānināt Padarīt (ko) plānu vai plānāku.
atsegt Padarīt (ko) redzamu (atbrīvojot no virskārtas).
atsegt Padarīt (ko) redzamu, noņemot (to, kas apsedz, aizklāj).
revolucionizēt Padarīt (ko) revolucionāru 2(1) vai revolucionārāku; pamudināt uz revolucionāru 2(1) darbību.
ierobīt Padarīt (ko) robainu.
ierobot Padarīt (ko) robainu.
atdzīvināt Padarīt (ko) rosīgu, darbīgu.
atsaldināt Padarīt (ko) saldu, saldāku.
atdzīvināt Padarīt (ko) spilgtāku, pievilcīgāku, izteiksmīgāku; būt par cēloni, ka (kas) kļūst spilgtāks, pievilcīgāks, izteiksmīgāks.
trivializēt Padarīt (ko) triviālu.
izcirst (arī pavērt) logu padarīt (ko) tuvāku, pieejamāku; radīt jaunas iespējas.
universalizēt Padarīt (ko) universālu.
izgrambāt Padarīt (ko) viscaur grambainu.
izkrokot Padarīt (ko) viscaur krokainu.
izkruzuļot Padarīt (ko) viscaur kruzuļainu.
izrievot Padarīt (ko) viscaur rievainu.
izrobot Padarīt (ko) viscaur robainu, nelīdzenu.
sapiparot Padarīt (ko), parasti pārmērīgi, nepieklājīgu, rupju.
sarūtot Padarīt (ko), parasti pilnīgi, viscaur, rūtainu.
cirtot Padarīt (matus) cirtainus.
imunizēt Padarīt (organismu) imūnu (piemēram, potējot).
appūst Padarīt (parasti sejas ādu) sārtāku, tumšāku, arī cietāku, asāku (par vēju).
apraut Padarīt (parasti seju) sārtāku, tumšāku, arī cietāku, asāku (par vēju, sauli, salu).
noplicināt Padarīt (parasti vietu, teritoriju) nabadzīgu, nenozīmīgu, arī samazināt (tās) ietekmi.
sagatavot Padarīt (pārtikas produktu) uzglabājamu, arī patērēšanai derīgu; arī pagatavot (ēdienu).
uzsārtināt Padarīt (piemēram, ar kosmētikas līdzekļiem) sārtus (vaigus, lūpas), parasti mazliet.
savandīt Padarīt (piemēram, zemi, ceļu), parasti viscaur, nelīdzenu, bedrainu, arī sabojāt, parasti pilnīgi.
izvagot Padarīt (priekšmetu) rievainu, viscaur saskrambāt.
laidināt Padarīt (rūdītu tēraudu) vieglāk apstrādājamu, parasti sakarsējot (to) līdz noteiktai temperatūrai un ļaujot noteiktā veida atdzist.
pabiezināt Padarīt (šķidrumu, masu) biezāku.
biezināt Padarīt (šķidrumu, masu) biezu vai biezāku.
atsvabināt Padarīt (valsti, teritoriju, arī tautu) neatkarīgu, nepakļautu (okupācijai, naidīgai varai u. tml.); atbrīvot (2).
cietināt Padarīt (veļu) cietāku, mazāk burzīgu (ar cieti).
cietināt Padarīt (vielu) cietu, blīvu, izturīgu.
nocietināt Padarīt (vielu) cietu, blīvu, izturīgu.
izčagināt Padarīt (viscaur) irdenu; uzirdināt.
atkarot Padarīt (zemi) derīgu (lauksaimnieciskai) izmantošanai (piemēram, likvidējot purvus, mežus).
aklināt Padarīt aklu.
saasināt Padarīt aktuālu, arī būtisku (problēmu, jautājumu, prasības u. tml.).
aktualizācija Padarīt aktuālu, uzsvērt, pievērst pastiprinātu uzmanību.
aktualizēt Padarīt aktuālu.
saasināt Padarīt akūtu (slimību, tās izpausmes); pasliktināt (veselības stāvokli).
izmērcēt (arī samērcēt) līdz pēdējai vīlei (arī līdz ādai, kaulam) padarīt apģērbu pilnīgi slapju (parasti par lietu).
samērcēt (arī izmērcēt) līdz pēdējai vīlei (arī līdz ādai, kaulam) padarīt apģērbu pilnīgi slapju (parasti par lietu).
samērcēt (arī izmērcēt) līdz pēdējai vīlei padarīt apģērbu pilnīgi slapju (parasti par lietu).
sareibināt Padarīt apskurbušu, apreibušu.
atšaudīt Padarīt apšaubāmu; atšaubīt.
atšaubīt Padarīt apšaubāmu.
papildināt Padarīt ar informāciju, faktiem, materiāliem bagātāku (piemēram, stāstījumu, dokumentu), pievienojot (tam) jaunu daļu; būt par cēloni tam, ka (piemēram, stāstījums, dokuments) kļūst ar informāciju, faktiem, materiāliem bagātāks, ka (tas) tiek paplašināts.
aromatizēt Padarīt aromātisku, smaržīgu.
asinhronizēt Padarīt asinhronisku.
izasināt Padarīt asu; iztrīt, uzasināt.
piemērot Padarīt atbilstošu (piemēram, apstākļiem, iespējām); pielāgot (3).
atdzīvināt Padarīt atkal mundru, možu, rosīgu, darbīgu (cilvēku).
likt uz spēles padarīt atkarīgu no nejaušības, apstākļiem, pakļaut riskam.
iezīmēt Padarīt atšķirīgu ar kādu zīmi, īpašību.
iezīmāt Padarīt atšķirīgu ar kādu zīmi.
izcelt Padarīt atšķirīgu no pārējā teksta (burtu, vārdu ar salikumu, rakstījumu).
attālināt Padarīt atšķirīgu, ar citādām, jaunām īpašībām.
automatizēt Padarīt automātisku (kādu procesu); likt automātiski darboties (kādam mehānismam, iekārtai).
automatizēt Padarīt automātisku (piemēram, kustību).
bagātināt Padarīt bagātāku, pilnīgāku.
ietraucēt Padarīt bailīgu, ietramdīt.
iebiedēt Padarīt bailīgu; panākt, ka baidās; iedvest bailes; iebaidīt.
iebaidīt Padarīt bailīgu; panākt, ka baidās; iedvest bailes.
uzbaltināt Padarīt baltāku, baltu.
balsināt Padarīt baltu, tīru (sienu, griestus, parasti ar krītu, kaļķiem).
bālināt Padarīt bālu (cilvēku, sliktas apkopšanas dēļ).
sagaudināt Padarīt bēdīgu, noskumdināt.
bēdināt Padarīt bēdīgu.
iedobelēt Padarīt bedrainu.
noģībināt Padarīt bezspēcīgu, panākt, ka zaudē samaņu.
panīcināt Padarīt bezspēcīgu.
iebiezināt Padarīt biezāku (parasti ēdienu, piemēram, ar miltu piedevu).
žļugāt Padarīt biezputrveidīgu.
notušēt Padarīt blāvu, mazāk spilgtu (krāsu, gaismu u. tml.).
blīvēt Padarīt blīvu vai blīvāku (piemēram, spiežot, stampājot, aizdarot spraugas).
sablieķēt Padarīt blīvu, glīzdainu.
pieblīvēt Padarīt blīvu, līdzenu (piemēram, piespiežot, aizdarot spraugas).
blietēt Padarīt blīvu, līdzenu (piemēram, zemi, betonu), spēcīgi sitot, stampājot.
svabadināt Padarīt brīvāku.
svabadīt Padarīt brīvāku.
atsvabināt Padarīt brīvu (ieslodzītu, sagūstītu, saistītu cilvēku); atbrīvot (1).
izbrīvēt Padarīt brīvu, atbrīvot (cilvēku).
atbrīvot padarīt brīvu, neatkarīgu (parasti militārā ceļā).
brūnināt Padarīt brūnganu, brūnu (piemēram, ādu) - par sauli, vēju.
apbrūnināt Padarīt brūnu (cilvēka ādu) - par sauli, vēju; apraut, appūst.
noārdēt Padarīt brūnu, arī raupju (ķermeņa daļu) - par sauli, vēju.
apbrūnēt Padarīt brūnu.
murduļot Padarīt burbuļveidīgu, putot.
humanizēt Padarīt cilvēkam piemērotu, cilvēkam lietojamu.
atbruņot Padarīt cīņas nespējīgu, atņemot ieročus, apbruņojumu; likvidēt bruņotos spēkus.
raut darbu no rokām ārā padarīt cita vietā; padarīt cita darbu.
nodot Padarīt citiem uztveramu to (parasti psihisku stāvokli), ko grib slēpt.
izpužināt Padarīt čauganu, irdenu; izbužināt.
izdaiļot Padarīt daiļu, patīkamu.
nonīkāt Padarīt darbu (parasti ātri); nostrādāt.
raibīt Padarīt daudzkrāsainu.
kuplināt Padarīt daudzveidīgāku, bagātāku (ar izteiksmes līdzekļiem, kādām sastāvdaļām u. tml); papildināt.
daudzveidot Padarīt daudzveidīgu (2), dažādot.
samezglot Padarīt daudzveidīgu, sarežģītu, konfliktiem bagātu (parasti daiļdarbu, tā sižetu).
piedraudzināt Padarīt draudzīgu.
atmiekšēt Padarīt dubļainu, staignu (piemēram, ceļu, zemi) - parasti par lietu.
atmiekšķēt Padarīt dubļainu, staignu (piemēram, ceļu, zemi) - parasti par lietu.
izmiekšēt Padarīt dubļainu, staignu (piemēram, ceļu, zemi) - parasti par lietu.
izmiekšķēt Padarīt dubļainu, staignu (piemēram, ceļu, zemi) - parasti par lietu.
aizduļķēt Padarīt duļķainu, neskaidru, netīru (šķidrumu).
aizduļķot Padarīt duļķainu, neskaidru, netīru (šķidrumu).
aizkaitināt Padarīt dusmīgu, niknu; sakaitināt.
apkaitināt Padarīt dusmīgu; aizkaitināt.
blīvot Padarīt dzelzs vai tērauda kniežu savienojumus ūdens vai gāzes necaurlaidīgus.
uzdzidrināt Padarīt dzidrāku, skaidrāku, spožāku.
nostiprināt Padarīt dziļāku, aptverošāku, arī stabilāku (piemēram, attiecības, uzskatus).
dziļināt Padarīt dziļāku, gremdēt.
dzīvināt Padarīt dzīvību (1) iespējamu, veicināt to, būt par cēloni, ka dzīvība (1) ir iespējama, tiek veicināta.
ieļodzīt Padarīt elastīgāku.
vīkstīt Padarīt elastīgu.
pagarināt Padarīt garāku (ejamo, braucamo attālumu).
izstiept Padarīt garāku (rindu, kolonnu u. tml.).
izlaist Padarīt garāku, platāku (tērpu, tā daļas), izmantojot iešūtas joslas.
palaist Padarīt garāku, platāku (tērpu, tā daļas); atārdīt (vīles, iešuves), lai padarītu tērpu, tā daļas garākas, platākas.
uzgardināt Padarīt garšīgāku.
garšināt Padarīt garšīgu, pievienojot kādas ēdiena sastāvdaļas vai garšvielas.
glīdināt Padarīt glīzdainu.
pārpucēt Padarīt gludu (piemēram pārēvelējot).
izgludināt Padarīt gludu (piemēram, drēbi, papīru), izlīdzinot, parasti ar rokām, rievas, grumbas u. tml; izlīdzināt, parasti ar rokām (rievas, grumbas u. tml.).
apgludināt Padarīt gludu vai gludāku (visapkārt, no vairākām pusēm).
nogludināt Padarīt gludu, līdzenu.
uzgludināt Padarīt gludu.
glēvināt Padarīt gļēvu, laupīt enerģiju; gļēvināt.
gļēvināt Padarīt gļēvu, laupīt enerģiju.
bābot Padarīt gļēvu, sievišķīgu, bābisku.
noglumināt Padarīt gļotainu, glumu.
graudināt Padarīt graudainu.
sagreizināt padarīt greizu; sagrozīt.
izgrumbāt Padarīt grumbainu, krunkainu, nelīdzenu.
izgrumbot Padarīt grumbainu, krunkainu, nelīdzenu.
izgrumbuļot Padarīt grumbainu, krunkainu, nelīdzenu.
pagrūtināt Padarīt grūtāku.
samezglot Padarīt grūti nokārtojamu, atrisināmu (piemēram, parādību sabiedrībā, problēmu); sarežģīt (piemēram, dzīvi, attiecības).
sabojāt Padarīt grūtu, smagu (piemēram, dzīvi), izjaukt (piemēram, pasākumu, ieceri).
pagurdināt Padarīt gurdenāku, vārgāku, nespēcīgāku.
cilvēciskot Padarīt humānāku, cilvēkam atbilstošāku, piemērotāku.
pastiprināt Padarīt iedarbīgāku (darbību, procesu).
pieteikties Padarīt iepriekš zināmu savu ierašanos, apmeklējumu.
pieteikt Padarīt iepriekš zināmu.
iesārtot Padarīt iesārtu.
īgnēt Padarīt īgnu.
pagarināt Padarīt ilgāku (darbību, norisi, stāvokli); paildzināt (1).
paildzināt Padarīt ilgāku (darbību, norisi, stāvokli).
pagarināt Padarīt ilgāku (laikposmu); paildzināt (2).
paildzināt Padarīt ilgāku (laikposmu).
intensificēt Padarīt intensīvāku, palielināt intensitāti.
sabiezināt Padarīt intensīvu, ietekmīgu (parasti negatīvu parādību sabiedrībā); padarīt intensīvu, iedarbīgu (parasti psihisku stāvokli).
atsvaidzināt Padarīt interesantāku, daudzveidīgāku.
īsināt Padarīt interesantāku, mazāk garlaicīgu (piemēram, braucienu); kavēt (piemēram, laiku).
papužināt Padarīt irdenāku, papurināt, pabužināt.
kūdrot Padarīt irdenu, izkūdrot.
apirdināt Padarīt irdenu, uzirdināt (parasti augsni ap ko, kam apkārt).
izkūdrāt Padarīt irdenu.
izkūdrot Padarīt irdenu.
paīksināt Padarīt īsāku; paīsināt.
noīsināt Padarīt īsāku.
paīsināt Padarīt īsāku.
atkapināt Padarīt izkapti neasu, nemākulīgi uzasināt.
slāpināt padarīt izslāpušu.
izspūrināt Padarīt izspūrušu; ērkulēt.
sīkstināt padarīt izturīgāku.
izakstināt Padarīt izveicīgu, ņipru.
pajaunināt Padarīt jaunāku.
nozobīties Padarīt jocīgu, smieklīgu, izsmiet (ilgāku laiku).
nozoboties Padarīt jocīgu, smieklīgu, izsmiet (ilgāku laiku).
atmizot Padarīt jutīgus, sāpīgus (zobus) - par ko skābu; nomizot.
apmizot Padarīt jutīgus, sāpīgus (zobus) - par ko skābu.
pataisīt (arī iztaisīt) par cilvēku padarīt kāda raksturu, uzvedību labāku.
iztaisīt par cilvēku, arī iztaisīt no kāda cilvēku padarīt kāda raksturu, uzvedību labāku.
notalkāt Padarīt kādu darbu talkas veidā.
mest pār kārti padarīt kādu nekaitīgu, iznīcināt.
pliķēt Padarīt kailu, noplicināt (tīrumu).
iekaislināt Padarīt kaislīgu; iedvesmot kaislībām.
apglītināt Padarīt kārtīgu, tīru, skaistu (visapkārt).
lielināt Padarīt kaut ko lielāku apjomā.
salekšķēt Padarīt kaut ko netīru.
pievaldīt Padarīt klusāku, mierīgāku (piemetām, balsi, izturēšanos).
aizcirst durvis (kaut kam) padarīt ko neiespējamu, nepieejamu, nepieļaut ko.
sabiezināt Padarīt koncentrētu, arī ietekmīgu (mākslas darba sastāvdaļu, izteiksmes līdzekli).
krēslināt Padarīt krēslainu.
pārkrieviskot Padarīt krievisku.
sakruzuļot Padarīt kruzuļainu.
pakuplināt Padarīt kuplāku (piemēram, matu sakārtojumu).
iekuplināt Padarīt kuplāku.
pabozt Padarīt kuplākus (matus).
kuplināt Padarīt kuplu vai kuplāku (piemēram, matu sakārtojumu).
izkuplināt Padarīt kuplu, kuplāku.
piekaitēt Padarīt kvēlojoši karstu.
pastiprināt Padarīt labāku, efektīvāku, arī intensīvāku (darbību, procesu).
aplaimot Padarīt laimīgu; ļoti iepriecināt.
lēnīt Padarīt lēnāku.
nošļipavāt Padarīt līdzenu, gludu (piemēram, dziju).
aplīdzināt Padarīt līdzenu, nolīdzināt (virsmu vai malu visapkārt).
pietuvināt Padarīt līdzīgu (kam), pielīdzināt (ko atšķirīgu).
tuvināt Padarīt līdzīgu (kam), veidot (kam) kopējas īpašības, pazīmes.
pupurēt Padarīt līdzīgu bērza pumpuriem.
egalizēt Padarīt līdzīgu, izlīdzināt.
cilvēciskot Padarīt līdzīgu, raksturīgu cilvēkam.
atmiekšēt Padarīt līdzjūtīgu, iejūtīgu (piemēram, īgnu, skarbu cilvēku).
atmiekšķēt Padarīt līdzjūtīgu, iejūtīgu (piemēram, īgnu, skarbu cilvēku).
kuplināt Padarīt lielāku, plašāku (piemēram, cilvēku grupu).
ielīksmot Padarīt līksmu, iepriecināt.
lutināt Padarīt ļenganu, mīkstu vai šķidru.
izļodzīt Padarīt ļodzīgu, nestipru (priekšmetu).
ieļodzīt Padarīt ļodzīgu.
izbojāt Padarīt ļoti neglītu, nepatīkamu.
piecūkot Padarīt ļoti nekārtīgu.
piemēslot Padarīt ļoti netīru (ar atkritumiem, netīrumiem, grīdu, telpu, apkārtni).
piedzīvot Padarīt ļoti netīru, arī nekārtīgu (telpu, grīdu).
piemēslot Padarīt ļoti netīru, ļoti notraipīt ar mēsliem (parasti par dzīvniekiem).
piecūkot Padarīt ļoti netīru, neizmantojamu (piemēram, telpu, apkārtni).
piegānīt Padarīt ļoti netīru, neizmantojamu (piemēram, telpu, apkārtni).
pieķērnāt Padarīt ļoti netīru; pieķēpāt.
pieķempāt Padarīt ļoti netīru.
pieķēpāt Padarīt ļoti netīru.
izmērcēt Padarīt ļoti slapju.
atmaidzināt Padarīt maigāku, sirsnīgāku, arī pieļāvīgāku (piemēram, īgnu, skarbu cilvēku).
noplicināt Padarīt mazāk auglīgu vai neauglīgu (augsni); būt par cēloni tam, ka (augsne) kļūst mazāk auglīga vai neauglīga.
paseklināt Padarīt mazāk būtisku, saturīga, padarīt nenozīmīgāku.
atvēsināt Padarīt mazāk sakarsušu (ķermeni, ķermeņa daļas), radīt vēsuma sajūtu.
noplicināt Padarīt mazāk saturīgu, mazāk daudzveidīgu.
izlādēt Padarīt mazāk spēcīgu (psihisku stāvokli).
attālināt Padarīt mazāk tuvu, draudzīgu; atsvešināt.
atsvešināt Padarīt mazāk tuvu, draudzīgu; radīt attiecībās vēsumu.
saīsināt Padarīt mazāku (piemēram, ejamo, braucamo attālumu), virzoties pa īsāku ceļu.
ieskumdināt Padarīt mazliet bēdīgu.
iebrūnināt Padarīt mazliet brūnu; padarīt mazliet tumšāku.
pakuplināt Padarīt mazliet daudzveidīgāku, bagātāku (ar izteiksmes līdzekļiem, kādām sastāvdaļām u. tml.); mazliet papildināt.
apduļķot Padarīt mazliet duļķainu, neskaidru, necaurspīdīgu.
pakuplināt Padarīt mazliet lielāku, plašāku (piemēram, cilvēku grupu).
palumdīt Padarīt mazliet mīkstāku (piemēram, audumu).
apmuļļāt Padarīt mazliet netīru (no virsas, no ārpuses).
pieplacināt Padarīt mazliet plakanu.
paremdināt Padarīt mazliet remdenu; pasildīt.
parimdināt Padarīt mazliet remdenu; pasildīt.
iesaldināt Padarīt mazliet saldenu.
pavoļnīt Padarīt mazliet vaļīgāku.
pabojāt Padarīt mazvērtīgāku, mazāk noderīgu.
blektēt Padarīt melnu, nesalasāmu.
noblektēt Padarīt melnu, nesalasāmu.
samelnot padarīt melnu, netīru.
samelnināt Padarīt melnu, netīru.
mērināt Padarīt mērenāku, remdināt.
atvaldzināt Padarīt miklu, valganu.
uzpūdēt Padarīt mīkstāku (cepeti).
mīkstot Padarīt mīkstāku.
pamīkšēt Padarīt mīkstāku.
atlaidināt Padarīt mīkstu (metālu), neasu (asmeni).
izžļidzināt Padarīt mīkstu, atmiekšķēt, nekārtīgi mazgāt.
izmīkstīt Padarīt mīkstu, atmiekšķēt.
lumdīt Padarīt mīkstu, lokanu.
atmīkstināt Padarīt mīkstu, mīkstināt.
miešķināt Padarīt mīkstu.
uzmīcīt Padarīt mīkstu.
miltot Padarīt miltainu.
apmirdzēt Padarīt mirdzošu ar savu gaismu.
atmitināt Padarīt mitru, izmērcēt.
mitināt Padarīt mitru, izmērcēt.
nosiekalot Padarīt mitru, slapju, arī notraipīt ar siekalām.
aptaisīt Padarīt mitru, slapju.
stridzināt Padarīt mitru, staignu.
pajestrināt Padarīt možāku, kustīgāku.
novilkt bikses (kādam) padarīt nabagu, izputināt, atņemt pēdējo.
murzāt Padarīt ne tā, kā vajag.
atstaukāt Padarīt neasu, notrulināt.
atstūkāt Padarīt neasu, notrulināt.
uļināt Padarīt neasu, trulināt.
ulināt Padarīt neasu, trulināt.
atdukņāt Padarīt neasu.
dildināt Padarīt neasu.
iemīkšķēt Padarīt nedaudz mīkstāku.
iemīkšķināt Padarīt nedaudz mīkstāku.
ieslīpināt padarīt nedaudz slīpu.
nobendēt Padarīt nederīgu lietošanai (piemēram, ierīci, darbarīku).
izsist no ierindas Padarīt nederīgu, neizmantojamu (piemēram, mašīnu, ierīci).
izlopot Padarīt nederīgu, nelietojamu; sabojāt.
izģeldēt Padarīt nederīgu.
apgrūtināt Padarīt neērtu, traucēt (norisi, darbību).
pabojāt Padarīt neglītāku, nepatīkamāku.
bojāt Padarīt neglītu, nepatīkamu.
apmantāt Padarīt neievainojamu (ar burvestību).
apzāļot Padarīt neievainojamu ar burvju zāļu palīdzību.
neitralizēt Padarīt neitrālu (1).
bružāt Padarīt neizskatīgu (nevērīgi lietojot).
mirināt Padarīt nejūtīgu (ar anestēzijas līdzekļiem).
apmērdēt Padarīt nejūtīgu, anestezēt.
apcietināt Padarīt nejūtīgu, nepieejamu (attieksmē pret citiem cilvēkiem).
novākt no ceļa padarīt nekaitīgu; arī iznīcināt.
izjaukt Padarīt nekārtīgu (priekšmetu kopu, vietu, kur ir vairāki priekšmeti), izvietojot izklaidus, izsvaidot u. tml. atsevišķus priekšmetus; sajaukt.
sajoksīt Padarīt nekārtīgu (priekšmetu kopu, vietu, telpu, kur ir vairāki priekšmeti); sajaukt.
imobilizēt Padarīt nekustīgu (parasti locekli).
sabojāt Padarīt nekvalitatīvu, nepieņemamu (piemēram, garšu); būt par cēloni tam, ka pazūd (apetīte).
uzgrambāt Padarīt nelīdzenu (ceļu), iebraucot grambas.
uzgrambot Padarīt nelīdzenu (ceļu), iebraucot grambas.
izragāt Padarīt nelīdzenu, izkapāt.
dangot Padarīt nelīdzenu; izbraukt, izdeldēt (zemi, ceļu).
izlīdzināt Padarīt nemanāmu, mazāk redzamu.
driksināt Padarīt nemirkstamu.
atsvabināt Padarīt nenoslogotu, (kādam pienākumam, saistībai) nepakļautu; atbrīvot (3).
saduļķot Padarīt nenoteiktu, sliktu (piemēram, attiecības, noskaņojumu).
šuldurēt Padarīt nepareizi, šaubīties.
apēnot Padarīt nepatīkamu, drūmu, samaitāt (ko labu); aptumšot.
aizcirst (arī aizvērt) durvis Padarīt nepieejamu (ko); pārtraukt saistības (ar ko).
aizžogot Padarīt nepieejamu, norobežojot ar žogu; nožogot.
graut Padarīt nerealizējamu (piemēram, plānu).
nomērdēt Padarīt nesāpīgu, nejūtīgu (piemēram, zobu, nervu).
apsegt Padarīt nesaskatāmu (par tumsu, miglu, mākoņiem u. tml.).
hidrofobizēt Padarīt nesaslapināmu ūdenī (materiālu, virsmu u. tml.).
aptumšot Padarīt neskaidru (apziņu, domas u. tml.).
apmiglot Padarīt neskaidru (prātu, izpratni, apziņu).
aizmiglot Padarīt neskaidru (skatienu) - par alkoholisku dzērienu, slimību u. tml.
aizplīvurot Padarīt neskaidru, miglainu (skatienu, acis).
aizmiglot Padarīt neskaidru, nesaprotamu, grūti uztveramu (piemēram, domu, uzskatu, nolūku).
saduļķot Padarīt neskaidru, pretrunīgu (piemēram, apziņu, uzskatus).
piežmiegt Padarīt nespējīgu rīkoties; arī nonāvēt, iznīcināt.
izsist no ierindas Padarīt nespējīgu strādāt, aktīvi darboties (cilvēku).
sašūpot padarīt nestabilu.
piepļeckāt Padarīt netīru (grīdu kādā telpā), piemēram, izšķaidot, izšļakstot ko mīkstu, lipīgu, arī staigājot ar slapjiem, netīriem apaviem, slapjām, netīrām kājām.
piešmurgāt Padarīt netīru (parasti ēdienu, dzērienu, arī ēdiena, dzēriena trauku).
pešmullāt Padarīt netīru (piemēram, drānu, slaukot tajā ko netīru); pieslaucīt.
piesmuļļāt Padarīt netīru (piemēram, drānu, slaukot tajā ko netīru).
pieķeckāt Padarīt netīru (piemēram, trauku ar ko mīkstu, lipīgu).
aptraipīt Padarīt netīru (vietumis); notraipīt.
sastrucināt Padarīt netīru un mitru (ar strutām).
pievārtīt Padarīt netīru vārtot vai vārtoties; savārtīt.
pietraipīt Padarīt netīru, aptraipīt.
novārtīt Padarīt netīru, arī notraipīt, parasti vārtot vai vārtoties pa zemi, nometot zemē.
noziest Padarīt netīru, arī traipainu; notraipīt.
sašļurgāt Padarīt netīru, nosmērēt.
lekšēt Padarīt netīru, nosmulēt, notraipīt.
sakārnīt Padarīt netīru, nosmulēt.
smuļāt padarīt netīru, notašķīt.
saķockāt Padarīt netīru, notraipīt (ar ko šķidru, mīkstu).
sazieķēt Padarīt netīru, notraipīt (parasti ar ko lipīgu).
sableķot Padarīt netīru, notraipīt.
sacūkāt Padarīt netīru, notraipīt.
sašmulēt Padarīt netīru, notraipīt.
sasmurgāt Padarīt netīru, notraipīt.
sasmurkāt Padarīt netīru, notraipīt.
piekoskāt Padarīt netīru, pieķepinot, piemēram, ar dubļiem, smiltīm.
šmucēt Padarīt netīru, piemēslot.
noļēpāt Padarīt netīru, staigājot (pa ko), mīdoties.
nomuļļāt Padarīt netīru, traipainu.
parzāt Padarīt netīru, traipīt.
savīšķēt Padarīt netīru; arī saburzīt.
sašmullēt Padarīt netīru; notraipīt, savārtīt.
sasmuļļāt Padarīt netīru; notraipīt; savārtīt.
piecūkāt Padarīt netīru; piegružot, piemēslot.
piejoksīt Padarīt netīru; piegružot.
pieroidāt Padarīt netīru; piegružot.
smurgaļot padarīt netīru; traipīt.
smulēt Padarīt netīru; traipīt.
smurgāt Padarīt netīru; traipīt.
pieķezināt Padarīt netīru.
pieķockāt Padarīt netīru.
pieļurbāt Padarīt netīru.
piesmulēt Padarīt netīru.
piešmurguļot Padarīt netīru.
sašmurgāt Padarīt netīru.
sašmurgulēt Padarīt netīru.
sekšēt Padarīt netīru.
šekšēt Padarīt netīru.
šļurgāt Padarīt netīru.
samudžināt Padarīt nevajadzīgi sarežģītu, samākslotu, arī juceklīgu (mākslas darbu, tā atsevišķos elementus).
gāzt no kājām (kādu) padarīt nevarīgu, rīcības nespējīgu; pievārēt.
diskreditēt Padarīt nevērtīgāku, pazemināt; mazināt (kā) ietekmi, nozīmi.
sabojāt Padarīt neveselu (ķermeņa daļu), ievērojami pavājināt (tās) funkcijas; ļoti pasliktināt (veselību).
ieniķot Padarīt niķīgu (parasti zirgu).
mistificēt Padarīt noslēpumainu, mīklainu, piedēvēt neizskaidrojamību; padarīt maldinošu.
pacelt pār (ko), arī pacelt pāri (kam) padarīt nozīmīgāku (salīdzinājumā ar ko citu).
ietvert Padarīt par (kā) sastāvdaļu, daļu; iekļaut (2).
kļaut Padarīt par (kā) sastāvdaļu, daļu.
iekļaut padarīt par (kāda kopuma, sistēmas) sastāvdaļu, daļu.
uzņemt Padarīt par (kāda kopuma.) sastāvdaļu, daļu; iekļaut (2).
izākstīt Padarīt par ākstu, izsunīt, nozākāt.
boļševizēt Padarīt par boļševistisku, palielināt boļševiku ietekmi, boļševiku skaitu (sabiedrībā, organizācijā).
saraganot Padarīt par burvestību līdzekli.
iekausēt Padarīt par būtisku, neatņemamu sastāvdaļu (piemēram, mākslas darbā); iekļaut (2).
ņemt gūstā padarīt par gūstekni.
kanonizēt Padarīt par kanonu 1 (1).
pārlopot Padarīt par lopu, zvēru.
marginalizēt Padarīt par maznozīmīgu.
pārkāpt pāri savai ēnai padarīt par nebijušu pieredzēto, piedzīvoto.
izslēgt Padarīt par neiespējamu, nepieļaut.
prostituēt Padarīt par prostitūtu.
atcelt Padarīt par spēkā neesošu (likumu, pavēli u. tml.); likvidēt (ieviestu kārtību).
nullificēt Padarīt par spēkā neesošu, nenozīmīgu; anulēt.
izslēgt Padarīt par spēkā neesošu.
izkropļot Padarīt par tādu, kas neatbilst īstenībai; sagrozīt.
komercializēt Padarīt par tādu, no kā gūst peļņu.
zombēt Padarīt par zombiju, noburt un padarīt pakļāvīgu.
pārbiezināt Padarīt pārāk biezu (parasti pārtikas produktu, ēdienu).
pārpiparot Padarīt pārāk piparotu (ēdienu).
pārplānināt padarīt pārāk plānu.
pārsaldināt Padarīt pārāk saldu (ēdienu, dzērienu).
pārsālīt Padarīt pārāk sāļu (ēdienu, dzērienu).
pārskābināt Padarīt pārāk skābu.
pārslapēt Padarīt pārāk slapju.
pārspilgtināt Padarīt pārāk spilgtu; arī padarīt ļoti spilgtu.
pāršķidrināt Padarīt pārāk šķidru.
pārtaukot Padarīt pārāk taukainu; pievienot pārāk daudz taukvielu.
izkoriģēt Padarīt pareizu, precīzu; izlabot (2).
izžuldzēt Padarīt pārlieku slapju un mīkstu.
iemidzināt Padarīt pasīvu, trulu (piemēram, apziņu, uztveri, jūtas); būt par cēloni tam, ka (kas, piemēram, apziņa, uztvere, jūtas) kļūst pasīvs, truls.
saldināt Padarīt patīkamu, priecīgu vai patīkamāku, priecīgāku.
nostādīt uz kājām padarīt patstāvīgu, sagatavot dzīvei (par cilvēku)
uzstutēt uz kājām Padarīt patstāvīgu, sagatavot dzīvei.
personificēt Padarīt personisku, individuālu, piemērotu konkrētai personai, personām.
paļaut Padarīt pieejamu (piemēram, kā iedarbībai, ietekmei).
nodot Padarīt pieejamu (piemēram, lasītājam, skatītājam iespieddarbu, mākslas darbu).
atvērt Padarīt pieejamu, dot iespēju lietot, izmantot.
pavērt Padarīt pieejamu, izmantojamu, arī īstenojamu (piemēram, iespēju, kādu parādību).
publiskot Padarīt pieejamu, zināmu daudziem vai visiem.
derināt Padarīt piemērotu.
izkropļot Padarīt pilnīgi kroplu.
saglezēt Padarīt pilnīgi mīkstu, lipīgu (piemēram, mālus).
bagātināt Padarīt pilnvērtīgāku (piemēram, attīrot, papildinot).
apkaikarāt Padarīt pinkainu, nosmulēt.
uzplacināt Padarīt plakanāku.
paplacināt Padarīt plānāku; sitot (ar āmuru) kaut ko saplacināt.
noplacināt Padarīt plānu vai plānāku, arī zemu vai zemāku.
ieviest Padarīt plaši zināmu; padarīt plaši lietojamu.
appluskāt Padarīt plušķainu, neizskatīgu.
apstarot Padarīt priecīgu, gaišu (par jūtām, idejām u. tml.); apmirdzēt.
apspīdēt Padarīt priecīgu, gaišu (par jūtām, idejām u. tml); apmirdzēt.
apraibināt Padarīt raibu (vispāri vai vairākās vietās).
noraibināt Padarīt raibu (visu kā virsmu vai tās lielāko dalu).
apraibot Padarīt raibu.
apvaldīt Padarīt rāmāku, pakļaut savai gribai (dzīvnieku).
atklāt Padarīt redzamu, noņemot, atvirzot to, kas apsedz, aizsedz; atsegt.
atsegt Padarīt redzamus (zobus) - piemēram, smejoties.
apremdināt Padarīt remdenāku.
rindināt Padarīt remdenu.
retināt Padarīt retāku (augu kopu vai auga daļas).
izretināt Padarīt retākus augus (kādā vietā).
ritmizēt Padarīt ritmisku (1) vai ritmiskāku.
ritmizēt Padarīt ritmisku (2).
ritmizēt Padarīt ritmisku (3).
sūrot Padarīt rūgtu, sāļu.
sūroties Padarīt rūgtu, sāļu.
sasūrot Padarīt rūgtu.
atraisīt mēli Padarīt runīgu, valodīgu, būt par cēloni, ka kļūst runīgs, valodīgs.
iemūžināt Padarīt saglabājamu atmiņā, padarīt neiznīkstošu.
sakritināt Padarīt sakrītošu.
pasalināt Padarīt saldāku (iesalu), uzlejot vārītu ūdeni.
atspaidīt Padarīt sāpīgu (kādu ķermeņa daļu), ilgi balstoties (uz tās); atspiest (4).
atspiest Padarīt sāpīgu (kādu ķermeņa daļu), ilgi balstoties uz tās; atspaidīt (2).
atmiegt Padarīt sāpīgu (ķermeņa daļu, ķermeni), piemēram, spiežot (to), ilgi turot kādā stāvoklī.
sakodināt Padarīt sāpīgu, savainot ar kodīgām vielām.
aizvadīt Padarīt saprotamu (domu, ideju u. tml.).
rimenēt padarīt sarkanīgu.
riminēt padarīt sarkanīgu.
sārtot Padarīt sārtu (piemēram, ar kosmētikas līdzekļiem).
apsārtot Padarīt sārtu.
harmonizēt padarīt saskanīgu.
iesvīdēt Padarīt sasvīdušu.
apsausināt Padarīt sausāku (parasti no virspuses); apsusināt.
kaltēt Padarīt sausu (ādu, gļotādu); būt par cēloni tam, ka (āda, gļotāda) kļūst sausa.
izvītēt Padarīt savītušu, ļaut izkalst.
izvītināt Padarīt savītušu, ļaut izkalst.
bāloties Padarīt sevi baltu, tīru vai tādam kļūt.
izdaiļoties Padarīt sevi daiļu (piemēram, ar rotas lietām); izrotāties, izgreznoties.
smulēties Padarīt sevi netīru; traipīties.
smurgāties Padarīt sevi netīru; traipīties.
nosusināties Padarīt sevi sausu (piemēram, slaukoties).
izmeimuroties Padarīt sevi smieklīgu, izblamēties.
sacūkāties Padarīt sevi smieklīgu.
sacūkoties Padarīt sevi smieklīgu.
sasmērēties Padarīt sevi, parasti ļoti, viscaur, netīru.
pasīcināt Padarīt sīkāku, mazāku, iztukšot naudas maku.
iezīmēt Padarīt skaidri saskatāmu (piemēram, apgaismojot), izdalīt (uz apkārtējā fona).
apskaidrot Padarīt skaidru (apziņu, prātu); radīt skaidrību.
atreibināt Padarīt skaidru no reibuma.
atskaidrot Padarīt skaidru; noskaidrot.
apmirdzēt Padarīt skaistāku, pievilcīgāku (par jūtu izpausmi sejā).
apmirdzēt Padarīt skaistu, patīkamu.
paskarbināt Padarīt skarbāku.
saasināt Padarīt skarbu, neiecietīgu (balsi, runu u. tml.).
skarbināt padarīt skarbu, skābu, nepatīkamu, ar asu garšu.
sašļūcināt Padarīt slidenu, ieslidināt.
lubricēt Padarīt slidenu, palielināt slīdamību.
uzglumināt Padarīt slidenu.
bojāt Padarīt sliktāku, mazvērtīgāku vai nelietojamu.
izbojāt Padarīt sliktu (piemēram, garastāvokli, attiecības); arī izjaukt.
izbojāt Padarīt sliktu, mazvērtīgu vai nelietojamu; sabojāt.
sabojāt Padarīt sliktu, mazvērtīgu, arī nelietojamu.
apstribināt Padarīt slimu.
nošļaubināt Padarīt slīpu.
noslīpināt Padarīt slīpu.
šļaubināt Padarīt slīpu.
smaidināt Padarīt smaidīgu, panākt, ka (kāds) sāk smaidīt.
noasināt Padarīt smailu; nodrāzt.
nosmailināt Padarīt smailu.
izlopot Padarīt smieklīgu, neglītu; (ļauni) izjokot, izmuļķot.
piespogot Padarīt smieklīgu, piemuļķot.
izmērkaķot Padarīt smieklīgu; (ļauni) izjokot, izmuļķot.
apsmirdināt Padarīt smirdīgu, piepildīt ar smaku (smirdoņu).
apsmerdēt Padarīt smirdīgu.
sasmacināt padarīt smirdošu.
nostiprināt Padarīt spēcīgu, stabilu, drošu (piemēram, stāvokli, norisi, organizatorisku, formu sabiedrībā).
nospīdināt Padarīt spīdīgu (parasti apģērbu), ilgstoši lietojot, arī notraipot ar ko taukainu.
satinēt Padarīt spīdīgu un gludu kā satīnu.
sakvitināt Padarīt spīdošu.
sabiezināt Padarīt spilgtu, arī piesātinātu (krasu, tās toni).
saasināt Padarīt spilgtu, skaidri uztveramu (piemēram, mākslas darba elementu).
apspodrināt Padarīt spodru (spožu, spīdīgu).
izspožināt Padarīt spožu, mirdzošu.
saasināt Padarīt spraigu, arī nežēlīgu (piemēram, cīņu, sacensību).
spurdzelēt Padarīt spurainu.
nostiprināt Padarīt stabilu vai stabilāku, arī stingrāku, drošāk izmantojamu.
staltināt Padarīt staltāku, pašpārliecinātāku.
sastingrināt Padarīt stingrāku.
nostiprināt Padarīt stiprāku, norūdīt (ķermeni, tā daļas).
atsvaidzināt Padarīt svaigu (parasti gaisu, arī augus); atvēsināt, atveldzēt.
svešināt Padarīt svešu, atsvešināt.
sašaubīt padarīt šaubīgu, likt šaubīties.
izšaubīt Padarīt šaubīgu.
raibīt Padarīt šķebinošu, apšķebināt.
aizšķiebt Padarīt šķību, sašķobīt.
novecināt Padarīt tādu, kas izskatās vecs vai vecāks nekā īstenībā.
smīdrināt Padarīt taisnu, slaidu.
piecirmeņot Padarīt tārpainu.
sataucēt padarīt taukainu, taukaināku.
iztaucēt Padarīt tauku, uzaudzēt tauku (vēderu).
tautot Padarīt tautiskāku.
tautināt Padarīt tautisku.
atduļķot Padarīt tīrāku, arī tīru (duļķainu šķidrumu).
aptīrīt Padarīt tīru (kādu platību); uzkopt (parasti dzīvokli).
notīrīt Padarīt tīru, atbrīvojot (piemēram, no netīrumiem, gružiem, traipiem), arī padarīt spodru (kā) virsmu.
notraipīt Padarīt traipainu, netīru.
aiztracināt Padarīt traku, mežonīgu.
ārprātināt Padarīt traku.
aptreknot Padarīt treknu.
aptrulināt Padarīt trulu.
atālēt Padarīt trulu.
atasināt Padarīt trulu.
atbuilēt Padarīt trulu.
atmurīt Padarīt trulu.
attrulināt Padarīt trulu.
tuklināt Padarīt tuklu.
ieēnot Padarīt tumšāku (kā) fonu, apkārtējo daļu.
aptumšot Padarīt tumšu vai tumšāku (aizsedzot gaismas avotu vai pārtraucot tā darbību).
iededzināt Padarīt tumšu, brūnu (parasti cilvēku, viņa ķermeņa daļas) - par sauli; ļaut iedegt.
latviskot Padarīt tuvāku, atbilstošāku latviešu valodas uzbūvei, sistēmai; padarīt latvisku vai latviskāku.
vāciskot Padarīt tuvāku, atbilstošāku vācu valodas uzbūvei, sistēmai; padarīt vācisku vai vāciskāku.
tuvināt Padarīt tuvu, draudzīgu, radīt sirsnīgākas, ciešākas savstarpējās attiecības.
iztvīcināt Padarīt tveicīgu, smacīgu.
nodrellēt Padarīt urbi neasu.
iezīmēt Padarīt uzskatāmu (piemēram, kādu apģērba līniju), viegli uztveramu, atšķiramu no pārējā.
uzrādīt Padarīt uztveramu (piemēram, informāciju par kādu fizikālu lielumu); būt tādam, pēc kā var konstatēt (piemēram, kādu parādību, stāvokli).
parādīt Padarīt uztveramu informāciju par noteiktu fizikālo lielumu (par mēraparātiem, mērierīcēm u. tml.).
atvērt Padarīt uztveramu, zināmu.
pavērt Padarīt uztveramu, zināmu.
attālināt Padarīt vājāk dzirdamu (piemēram, skaņu), skaņas avotam aizvirzoties projām.
pieklusināt Padarīt vājāk uztveramu, arī neizcelt (ko, piemēram, mākslas darbā).
klusināt Padarīt vājāk uztveramu; neizcelt.
satievināt Padarīt vājāku, tievāku.
apveldzēt Padarīt valgu, samitrināt.
pamīkšēt Padarīt valgu.
attaisīt Padarīt vaļēju (apģērbu), atpogājot pogas, atāķējot āķus u. tml.
attaisīt Padarīt vaļēju, pieejamu (noņemot vāku, pārsegu, atverot durvis, vārtus, atraisot iesaiņojumu u. tml.); atvērt (2).
atvērt Padarīt vaļēju, pieejamu (noņemot vāku, pārsegu, atverot durvis, vārtus, atraisot iesaiņojumu u. tml.); vērt vaļā; attaisīt.
atvilkt Padarīt vaļīgāku (cilpu, mezglu, arī to, kas sasiets mezglā).
atlaist Padarīt vaļīgāku (ko cieši savilktu).
slābināt padarīt vaļīgāku, brīvāku.
izpūrināt Padarīt vaļīgāku, sajaukt, izplūkāt.
izdīžāt Padarīt vaļīgu, ļodzīgu.
izvēderot Padarīt vēderainu.
paakstināt Padarīt veiklu, možu.
dārdzināt Padarīt vērtīgāku, celt cenu; vairot cieņu.
atvēsināt Padarīt vēsāku vai vēsu (gaisu, šķidrumu u. tml.).
apdzesēt Padarīt vēsāku; ļaut mazliet atdzist; padzesēt.
dziedināt Padarīt veselu (ķermeņa daļu).
atvieglot Padarīt vieglāku vai vieglu (piemēram, darbu, kādu norisi).
nolīdzināt Padarīt vienādu (ar ko), līdzīgu (kam), parasti novēršot atvirzes no vajadzīgā, vēlamā; izlīdzināt.
izlīdzināt Padarīt vienādu (ar ko), līdzīgu (kam), parasti, novēršot atvirzes no vajadzīgā, vēlamā.
pielīdzināt Padarīt vienādu (ar ko), līdzvērtīgu (kam).
novienādot Padarīt vienādu vai ļoti līdzīgu.
atsaldēt Padarīt vienaldzīgu, atsvešināt.
aizmidzināt Padarīt vienaldzīgu, miegainu; vājināt, mazināt (modrību, aktivitāti).
novienkāršot Padarīt vienkāršu, vai vienkāršāku (ko); vienkāršot.
izlīdzināt Padarīt vienmērīgu (gaitu, darbību u. tml).
aptaurēt Padarīt vientiesīgu, domāt nespējīgu.
ievingrināt Padarīt vingru, lokanu.
maskulinizēt Padarīt vīrišķīgu, vīrieša tēlam atbilstošu.
izalot Padarīt viscaur alainu (parasti zemi) - par dzīvniekiem; augot padarīt irdenu (zemi) - par augu saknēm.
izcaurumot Padarīt viscaur caurumainu (piemēram, kādu priekšmetu).
sašņurgāt Padarīt viscaur netīru, savārtīt ar gļotainiem deguna izdalījumiem; sašņorgāt; sasmurgāt.
sasmurguļot Padarīt viscaur netīru, savārtīt ar gļotainiem deguna izdalījumiem.
sašņorgāt Padarīt viscaur netīru, savārtīt ar gļotainiem deguna izdalījumiem.
sašņurkāt Padarīt viscaur netīru, savārtīt ar gļotainiem deguna izdalījumiem.
izplacināt Padarīt viscaur plānāku (piemēram, sitot ar āmuru).
izraibināt Padarīt viscaur raibu, būt par cēloni tam, ka kļūst viscaur raibs.
saraibot Padarīt viscaur raibu.
palielināt Padarīt vizuāli lielāku (priekšmetu, tā attēlu).
izdaudzināt Padarīt zināmu (daudziem vai visiem); plaši izziņot, izklāstīt.
paziņot Padarīt zināmu (kādu ziņu, faktu) mutvārdos vai rakstveidā.
piekārt pie (lielā) zvana padarīt zināmu daudziem (parasti ko nevēlamu).
izadaudzināties Padarīt zināmu daudziem, visiem.
nopludināt Padarīt zināmu plašākai sabiedrībai.
pavēstīt Padarīt zināmu, izpaust rakstveidā.
publicēt Padarīt zināmu, pieejamu (parasti iespieddarba veidā) daudziem cilvēkiem.
izpaust Padarīt zināmu.
izplūdināt Padarīt zināmu.
gaismot Padarīt zināšanām, atziņām bagātāku; apgaismot (3), izglītot.
apgaismot Padarīt zināšanām, atziņām bagātāku; izglītot.
izausīt Padarīt žiglu, uzmudināt.
subjektivizēt Padarīt, arī atzīt (ko) par subjektīvu.
iedot prātu padarīt, arī izaudzināt prātīgu, gudru.
uzfrizēt Padarīt, attēlot (ko) īstenībai neatbilstoši labāku, skaistāku.
absolutizēt Padarīt, atzīt par absolūtu.
objektivizēt Padarīt, atzīt par objektīvu 2 (2).
saīsināt Padarīt, parasti ievērojami, interesantāku, mazāk garlaicīgu (piemēram, braucienu); kavēt (piemēram, laiku).
sasīcināt Padarīt, parasti ļoti, maznozīmīgu.
sasīcināt Padarīt, parasti ļoti, sīku, mazu.
sasprindzināt Padarīt, parasti ļoti, spraigu (piemēram, norisi, stāvokli).
savārtīt Padarīt, parasti ļoti, viscaur, netīru, traipainu, parasti vārtot vai vārtoties pa zemi, nometot zemē.
sasmērēt Padarīt, parasti ļoti, viscaur, netīru.
sasmulēt Padarīt, parasti ļoti, viscaur, netīru.
saveldzēt Padarīt, parasti ļoti, viscaur, valgu; arī samitrināt.
pasaldināt Padarīt, parasti mazliet, saldāku.
pasālīt Padarīt, parasti mazliet, sāļāku.
paskābināt Padarīt, parasti mazliet, skābāku.
sablīvēt Padarīt, parasti pilnīgi, blīvu (blietējot, spiežot, aizdarot spraugas u. tml.).
sajaukt Padarīt, parasti pilnīgi, nekārtīgu (priekšmetu kopu, vietu, kur ir vairāki priekšmeti), izvietojot izklaidus, izsvaidot u. tml. atsevišķus priekšmetus.
nodarīt padarīt, paveikt (darbu, darbību); izdarīt (1).
izdarījums Padarīt, piepildīt.
izsvītrot Padarīt, uzskatīt (ko) par nebijušu, nenotikušu; panākt, ka (kas) nenotiek.
apsildīt Padarīt, uzturēt siltu (telpu).
pavīt Padarīt; sakaut, tikt galā.
padirbt Padarīt.
factum Padarītais, notikums.
kukans Padarīts atkarīgs, apkrāpts.
aiztumšots Padarīts tumšs, zaudējis redzi.
opus operatum padarīts, izpildīts darbs.
maksāt meslus padevīgi darīt ko, piekāpties kā priekšā.
Litenes traģēdija padomju okupācijas varas īstenota terora akcija 1940. g. 14. jūnija rītā, kad Litenes poligonā tika aplenkti un atbruņoti bijušie Latvijas armijas virsnieki un kareivji, visus, kas izrādīja pretestību nošāva (>30 cilvēku, bet spriežot pēc vairākām liecībām nogalināto skaits bijis daudz lielāks), \~430 cilvēku deportēja uz Krieviju.
krist kārdināšanā padoties tieksmei darīt ko aizliegtu, nosodāmu.
sakopt Paēdināt, padzirdināt, notīrīt (parasti mājdzīvniekus).
paeļja Paelja - spāņu ēdiens, gatavots no vārītiem rīsiem ar safrānu kopā ar dārzeņiem, vistas gaļu, zivīm u. c. jūras produktiem.
ierotāt Paēst (par lopiem); pierīties.
Staiceles pagasta teritorija pagasta robežas gandrīz sakrīt ar pirmskara Rozēnu pagasta robežām, tikai neliela platība pievienota no bijušā Alojas pagasta.
Ādažu pagasts pagasts Ādažu novadā, kas 2009.-2021. g. bija atsevišķs novads, līdz 2009. g. pagasts Rīgas rajonā ar centru Ādažos, kura robežas sakrīt ar tagadējā novada robežām; bijušie nosaukumi: vāciski - Aahof, krieviski - Adažskaja.
Rendas pagasts pagasts Kuldīgas novadā, robežojas ar Kabiles un Rumbas pagastu, kā arī ar Ventspils un Talsu novadu (pagasta robežas gandrīz sakrīt ar pirmskara Rendas pagasta robežām); bijušie nosaukumi: vāciski — Ronnensche, krieviski — Rennenskaja.
Olaines pagasts pagasts tāda paša nosaukuma novadā ar administratīvo centru Jaunolainē, aptver Olaines pilsētu un ārējās robežas sakrīt ar novada robežām; bijušie nosaukumi: Dalbes pagasts, vāciski — Olai, krieviski — Olaiskaja.
Salaspils pagasts pagasts tāda paša nosaukuma novadā, no trim pusēm aptver Salaspils pilsētu Rīgas HES ūdenskrātuves krastā, ārējās robežas sakrīt ar novada robežām; bijušie nosaukumi: Salaspils pilsētas lauku teritorija (1993.-2004. g.), Salaspils novads (Rīgas rajonā 2004.-2009. g.), vāciski — Kirchholm, krieviski — Salaspiļskaja.
pažorīties Pagorīties.
samižģēt Pagriežot padarīt sāpīgu; arī izmežģīt.
saļumēt Pagriežot padarīt sāpīgu; sastiept; arī izmežģīt.
samežģīt Pagriežot, pastiepjot u. tml., padarīt sāpīgu (ķermeņa daļu); arī izmežģīt.
dabūt Pagūt (ko izdarīt).
pašķīst Pajukt (piemēram, tiekot vārītam).
ausma Pakāpeniska (rīta) gaismas parādīšanās austrumu pusē; rīta blāzma; spožums, blāzmojums (saulei lecot).
rītausma Pakāpeniska rīta gaismas parādīšanās austrumu pusē; spožums, starojums (saulei lecot); ausma.
atzīstināt Pakāpeniski atzīt, darīt atpazīstamu.
kurlināt Pakāpeniski padarīt kurlu.
krāt Pakāpeniski padarīt spēcīgāku (psihisku, parasti negatīvu, stāvokli).
paklusns Paklausīgs, labprātīgs (ko darīt).
pakšķis Pakluss, īslaicīgs troksnis, kas rodas, piemēram, šķidruma lāsēm, arī nelieliem krītošiem priekšmetiem atsitoties pret ko.
pieveikt Pakļaut, pārspēt ar fizisku spēku; padarīt nekaitīgu, arī iznīcināt.
dacītporfirīts Paleotipa efuzīvs iezis, plagiogranītu un kvacdiorītu analogs, struktūra porfīriska, tekstūra masīva, dažreiz poraina.
andezītporfirīts Paleotipa efuzīvs iezis, vidēji skābs, pēc sastāva atbilst andezītam un intruzīvajam diorītam.
aktivēt Palielināt aktivitāti (2); padarīt aktīvu 1(2).
masturbācijas instrumenti palīglīdzekļi, ar kuriem tiek izdarīta pašapmierināšanās, kā piem., vibrators, ko sievietes ievada makstī dzimumlocekļa vietā.
šķērslaukuma tabulas palīgtabulas, kuras lieto meža taksācijā izmērīto koku masas aprēķinos, arī kopējā audzes šķērslaukuma un audzes biezības aprēķinos.
aizavilkties Palikt kur ilgāk nekā paredzēts; nepaveikt, nepadarīt paredzētajā laikā.
atlikt Palikt pāri (ko veikt pēc tam, kad pārējais jau padarīts).
pallasīts Pallasa dzelzs - 0,65 t smags meteorīts, ko P. Pallass 1769. g. atklāja Jeņisejas guberņā Krievijā.
māt Palocīt galvu (piemēram, sveicinot, atvadoties, piekrītot, aicinot klāt).
peirantoloģija Pamācība, kā izdarīt mēģinājumus, eksperimentus.
uztaustīt Pamanīt, uztvert, arī padarīt saskatāmu (par skatienu, arī optisku ierīci).
blusīt Pamatīgi apkrāpt, padarīt kādu par muļķi; vairākkārtīgi knaibīt.
izkārnīt Pamatīgi iztīrīt (kādu telpu, vietu, parasti izskrāpējot, izberžot netīrumus).
lafete Pamatne, balsta platforma (piemēram, lielgabarīta kravas automobiļiem).
krabināties Pamazām, lēnām (ko) darīt; lēni rīkoties, darboties (ar ko, ap ko).
kribināties Pamazām, lēnām (ko) darīt; lēni rīkoties, darboties (ar ko, ap ko).
krubināties Pamazām, lēnām (ko) darīt; lēni rīkoties, darboties (ar ko, ap ko).
krabināt Pamazām, lēnām (ko) darīt.
kribināt Pamazām, lēnām (ko) darīt.
krubināt Pamazām, lēnām (ko) darīt.
paberzties Pamazgāt, patīrīt sevi (cieši piespiežot un velkot gar ķermeni, piemēram, dvieli, suku).
izmēģināt Pamēģināt (darīt, parasti ko jaunu).
pagrasīties Pamēģināt (ko darīt).
pamērēt Pamērīt.
pamērot Pamērīt.
pamēroties Pamērīties.
paskust Pamizot (nevārītus kartupeļus).
sagumdīt Pamudināt (ko darīt); arī sakūdīt.
pakrutināt Pamudināt darīt veicīgāk.
kaisīt Panākot, ka krīt izklaidus (sīki, arī nelieli, viegli priekšmeti, viela), klāt (ar tiem ko).
iekārdināt Panākt ar savu izturēšanos, rīcību, runu, ka (kādam) rodas spēcīga vēlēšanās (pēc kā, ko darīt u. tml.); būt par cēloni tam, ka (kādam) rodas šāda vēlēšanās.
pavedināt Panākt ar savu izturēšanos, rīcību, runu, ka (kādam) rodas spēcīga vēlēšanās (piemēram, ko darīt, parasti ko nevēlamu); būt par cēloni tam, ka (kādam) rodas šāda vēlēšanās.
vienoties Panākt savstarpēju saprašanos, arī kopīgi nolemt (ko darīt).
sadrošināt Panākt, būt par cēloni, ka (kādam), parasti pēkšņi, rodas drosme (ko darīt); arī iedrošināt.
sadūšot Panākt, būt par cēloni, ka (kādam), parasti pēkšņi, rodas drosme (ko darīt); arī iedrošināt.
sasparot Panākt, būt par cēloni, ka (kādam), parasti pēkšņi, rodas spars, griba (ko darīt).
pārvērst Panākt, būt par cēloni, ka (kāds, tā psihes, rakstura, personības īpašības) pārveidojas; padarīt (kādu) par ko citu; arī pārveidot (3).
nobirdināt Panākt, būt par cēloni, ka (sīku daļiņu kopums) novirzās nost (no kā) un nokrīt.
izgāzt Panākt, darīt tā, ka beidzas ar neveiksmi, ar nevēlamu rezultātu (kāds pasākums).
izlīst (kā) caur adatas aci panākt, izdarīt ko, pārvarot lielas grūtības.
pakļaut Panākt, ka (kāds, kas) kļūst atkarīgs (no cilvēka, tā gribas, ietekmes u. tml.); padarīt (ko) atkarīgu (no kā).
piedabūt Panākt, ka (kāds) sāk (ko) darīt, strādāt.
precizēt Panākt, ka (kas) kļūst precīzāks vai precīzs; papildinot, labojot u. tml. (piemēram, datus), padarīt precīzāku vai precīzu.
noskriedināt Panākt, ka (kas) noskrien (nokrīt) lejup, zemē.
nošļaukt Panākt, ka (kas) noslīd, arī nokrīt.
uzlaist Panākt, ka (piemēram, cilvēks, cilvēku grupa) ierodas (pie kāda), lai nodarītu ko nevēlamu, ļaunu; uzsūtīt (2).
uzsūtīt Panākt, ka (piemēram, cilvēks, grupa) ierodas (pie kāda), lai nodarītu ko nevēlamu, ļaunu.
aizbiedēt Panākt, ka aiziet, netuvojas; atvairīt.
gāzt Panākt, ka krīt (lejup).
kaisīt Panākt, ka krīt izklaidus (sīki, arī nelieli, viegli priekšmeti, viela).
pakritināt Panākt, ka krīt.
brazdēt Panākt, ka rīb, rībināt; darīt tā, ka rodas skaļš troksnis.
atbrīvot panākt, ka vairs nenoslogo, nesaista, netraucē u.tml.; attīrīt (no kā).
kallitipija Paņēmiens fotogrāfiski kopēt papīrus, kas dzelzs oksīda sāļos padarīti jutīgi un ko pēc kopēšanas attīsta sudraba nitrāta, nātrija nitrāta un amonjaka šķīdinājumā.
ezerene Paparžaugu grupas klase ("Isoetopsida"), heterospori lakstaugi, kuriem lapas rozetē, pie lapas pamata ir mēlīte (ligula 1(2)) un zem tās bedrītē atrodas sporangijs.
pilnināt papildināt, darīt pilnāku.
piedevām Papildinot, pastiprinot iepriekš teikto, darīto.
piepeļņa Papildu samaksa, atlīdzība, ko saņem par padarīto darbu.
mezgluķērājs Papīrmasas attīrītājs ar vibrējošu cilindru vai vibrējošu vannu; lieto šķiedrvielu masas attīrīšanai no piemaisījumiem, kas pēc īpatnēja svara maz atšķiras no šķiedru īpatnējā svara.
pačagināt Papurināt (lai padarītu porainu, irdenu, apvērstu u. tml.).
klesis Par biezu savārīts ēdiens, arī cūku ēdiens.
atstrīķēt Par daudz un nemākulīgi strīķējot padarīt neasu.
rūkt Par lidojošiem, krītošiem priekšmetiem.
gaismas pilna iekšējā atstarošanās parādība, kad, gaismai krītot no optiski blīvākas vides uz optiski mazāk blīvu vidi noteiktā krišanas leņķī, gaisma tiek pilnīgi atstarota, nenokļūstot optiski mazāk blīvajā vidē.
gaismas atstarošana parādība, kas novērojama, ja gaisma krīt uz robežvirsmas starp divām vidēm, kurām ir dažādi laušanas koeficienti.
gūrāt Parādīties tālumā, lēnām kustēties, gorīties, staipīties.
gūrāties Parādīties tālumā, lēnām kustēties, gorīties, staipīties.
par godu parādot atzinību, ievērību (darīt ko).
drāzt iesmu pāragri gatavoties kaut kam; vilcināties ko darīt, nespēt ātri izlemt, kā rīkoties.
klepsis Pārāk biezi savārīta putra, īpaši, kad kartupeļi izšķīduši.
novazāt Pārāk bieži lietojot (ko), padarīt (to) parastu, apnīkstošu.
novalkāt Pārāk bieži lietojot, izmantojot (ko), padarīt (to) parastu, apnīkstošu.
pārslogot Pārāk intensīvi nodarbināt (kādu); pārāk daudz liekot (kādam) ko darīt, nogurdināt, pārpūlēt (to).
pārsaldināt Pārāk izskaistināt (ko, parasti mākslā); padarīt pārāk sentimentālu.
izblinst Pārāk mīksti izvārīties, bet vēl neizšķīst.
sastiept Pārāk strauji, stipri stiepjot nepareizā virzienā (locekli), izraisīt (tā mīksto audu) daļēju plīsumu, arī padarīt (to) sāpīgu.
plančka Pārāk šķidri izvārīta putra.
paralēlisms Paralelitāte - tas, ka plaknē esošas taisnes vai telpā esošas plaknes savstarpēji nekrustojas vai pilnīgi sakrīt.
svina neirīts paralīze, svina intoksikācijas izraisīts polineirīts: simetriska, šļaugana apakšdelmu un roku pirkstu ekstensoru paralīze; pirms paralīzes bieži galvassāpes, bezmiegs, spastiska obstipācija, svina kolikas; vēlāk pievienojas nefrīts ar hipertensiju; pelēcīgi melna josliņa uz smaganām (svina sulfīda izgulsnējumi); nereti -alveolu sabrukšana un zobu izkrišana.
kristallcukurs Parastā cukura šķirne, ko iegūst tieši no labi tīrītas biešu cukura sulas, ietvaicējot, kristallizējot, attīrot no sīrupa un žāvējot.
Calliergonella cuspidata parastā smailzarīte.
aklis Parastā zeltnātrīte ("Galeobdolon luteum").
dzeltenes Parastā zeltnātrīte ("Galeobdolon luteum").
zeltkale Parastā zeltnātrīte ("Galeobdolon luteum").
zeltnātre Parastā zeltnātrīte ("Galeobdolon luteum").
dzeltenā zeltnātrīte parastā zeltnātrīte.
Galeobdolon luteum parastā zeltnātrīte.
Lamiastrum galeobdolon parastās zeltnātrītes "Galeobdolon luteum" nosaukuma sinonīms.
kaut Parasti savienojumā "kaut nost": nomākt, padarīt nevarīgu, nespējīgu darboties; būt par cēloni tam, ka kļūst nomākts, nevarīgs, nespējīgs darboties.
iesākt Parasti savienojumā "ko iesākt": darīt, rīkoties; paveikt.
pasākt Parasti savienojumā "ko pasākt": darīt, rīkoties.
likt Parasti savienojumā "kur likt": izmantot (ko kur), darīt, iesākt (ko ar ko, ar kādu).
klajā Parasti savienojumā "laist klajā": padarīt pieejamu, izmantojamu daudziem, plašai sabiedrībai (piemēram, tēlotājas mākslas, kinomākslas darbu).
rosme Parasti savienojumā "rīta rosme": rītarosme.
aizkladzināt Parasti savienojumā ar "ausis": ilgi, apnicīgi kladzinot, padarīt (uz laiku) nedzirdīgas (ausis).
varīte Parasti savienojumos "ar varītēm", "ar vārīti", "par varītēm", "pa varītēm", "par vārīti": ar varu, visiem spēkiem; pārvarot (kāda, kā) pretestību; vārē.
piemērot Pārbaudīt (kā) lieluma, formas atbilstību (kam citam), piemēram, pieliekot klāt, uzvelkot virsū; piemērīt (1).
peļņas slieksnis pārdotās produkcijas (sniegto pakalpojumu) apjoms, pie kura kopējie ieņēmumi sakrīt ar kopējām izmaksām un rezultāts ir bez peļņas un zaudējumiem; kritiskais punkts.
nodomāt Paredzēt, nolemt, arī iecerēt (parasti ko veikt, darīt).
nostādīt uz kājām Pareizi ievirzīt, padarīt stabilu (piemēram, uzņēmumu, saimniecību).
uzstutēt uz kājām Pareizi ievirzīt, padarīt stabilu (piemēram, uzņēmumu, saimniecību).
uzvest uz ceļa Pareizi ievirzīt, padarīt stabilu (piemēram, uzņēmumu, saimniecību).
ar galvu pareizi, prātīgi, ar apdomu (ko darīt, rīkoties).
žaustelēties Pārgalvīgi kaut ko darīt.
žaustīties Pārgalvīgi ko darīt (piemēram, kāpelēt); skraidot dauzīties; nemierīgi žestikulēt.
žākstīties Pārgalvīgi ko darīt (piemēram, kāpelēt).
kreizī Pārgalvīgs; tāds, kas darīts, cerot uz lielu veiksmi.
parītdien Parīt 2.
pairīt Parīt.
pairītā Parīt.
pairītu Parīt.
parītdiene Parītdiena.
miglot Pārklājot ar sīkiem šķidruma pilieniem (piemēram, stiklu), darīt (to) vāji caurredzamu, blāvu, nespodru.
aizmiglot Pārklājot ar ūdens pilieniem, padarīt vāji caurredzamu.
plazmas pārklājums pārklājums, ko izveido ar plazmotronu no ļoti cietiem karbīdiem, nitrītiem u. c. vielām, kuras pārvērš plazmas stāvoklī un uzsmidzina virsmai.
krītot Pārklāt ar maisījumu, kas gatavots no atduļķota krīta, un līmes ūdens.
apmierinātība Pārliecība, izjūta, ka pietiek ar sasniegto, izdarīto.
pārbaudīt Pārliecināties, vai (kas) atrodas noteiktā stāvoklī, kārtībā, arī vai kas ir noticis, izdarīts.
savilkt Pārmainot (sejas, tās daļas) muskuļu stāvokli, padarīt (to), parasti ievērojami, grumbainu; pārmainot (sejas daļas) muskuļu stāvokli, pavirzīt (to), parasti ievērojami; izveidot sejā (grumbas, smaidu, grimasi u. tml.).
pasamīties Pārmaiņus darīt.
pūrisms Pārmērīga tieksme attīrīt valodu no citu valodu elementiem, svešvārdiem.
sakviekties Pārmērīgi kviecot nodarīt sev kaitējumu.
pār (arī pāri par) mēru, arī pāri mēram Pārmērīgi, vairāk nekā vajag (ko darīt).
pārmērēt Pārmērīt.
pārmērot Pārmērīt.
pārmest Pārmērīt.
nokrustot Pārmest krustu (lai atvairītu ļaunumu).
atskaņot Pārraidīt, atveidot, darīt dzirdamu (piemēram, runu, mūziku) - par skaņu pārraides un reproducēšanas aparātiem.
bārsla Pārsla, sniegpārsla; krītoša ziedlapa.
portaments Pārslīdēšana no vienas skaņas uz otru bez lēcieniem, ko var izdarīt dziedātāji, stīgu instrumenti un bazūne.
nolikt pie malas Pārstājot darīt (kādu darbu), atlikt (to) vai neturpināt vairs.
apstāt Pārstāt (ko darīt).
nolikt (retāk nomest) ieročus Pārstāt darboties, darīt ko.
nomest (biežāk nolikt) ieročus Pārstāt darboties, darīt ko.
pārgribēties Pārstāt gribēt (ko, ko darīt), parasti pēc ilgas gaidīšanas, ciešanās.
izsvītrot Pārsvītrojot padarīt (teksta daļu) neietilpstošu tekstā.
pārtraukta (arī atlikta) partija partija, kas nav pabeigta, kad pagājis spēlei noteiktais laiks, izdarīts noteikumos paredzētais gājienu skaits, un ko turpina citā, sacensību noteikumos paredzētajā laikā.
E122 Pārtikas piedeva - azorubīns, karmoizīns, krāsviela (sarkana), dažās valstīs aizliegts, var izraisīt astmu vai hiperaktivitāti, vajadzētu izvairīties cilvēkiem, kas ir jutīgi pret aspirīnu, kancerogēna viela dzīvniekiem.
saulrieta dzeltenais FCF pārtikas piedeva E110 (azokrāsviela, dažās valstīs aizliegta), krāsviela (oranža vai dzeltena), var izraisīt astmu, nātreni, siena drudzi, vēdergraizes, hiperaktivitāti, cilvēkiem, kas ir jutīgi pret aspirīnu, vajadzētu izvairīties, kancerogēns.
litolrubīns Pārtikas piedeva E120 (dažās valstīs aizliegta), var izraisīt astmu, anafilaksi, siena drudzi, nātreni, cilvēkiem, kas ir jutīgi pret aspirīnu, vajadzētu izvairīties.
košenils Pārtikas piedeva E120 (var būt dzīvnieku izcelsmes, dažās valstīs aizliegta), krāsviela (sarkana), var izraisīt astmu, anafilaksi, siena drudzi, nātreni, cilvēkiem, kas ir jutīgi pret aspirīnu, vajadzētu izvairīties.
azorubīns Pārtikas piedeva E122, krāsviela (sarkana), dažās valstīs aizliegts, var izraisīt astmu vai hiperaktivitāti, vajadzētu izvairīties cilvēkiem, kas ir jutīgi pret aspirīnu, kancerogēna viela dzīvniekiem.
nātrija benzoāts pārtikas piedeva E211 (benzoskābes nātrija sāls), konservants, var veicināt astmu, nātreni, mutes un ādas kairinājumus, hiperaktivitāti, anafilaksi, cilvēkiem, kas ir jutīgi pret aspirīnu, vajadzētu izvairīties.
kālija benzoāts pārtikas piedeva E212 (sintētiska viela, benzoskābes kālija sāls), konservants, var izraisīt astmu, nātreni, ekzēmu, alerģiskas reakcijas, kuņģa kairinājumu, vajadzētu izvairīties cilvēkiem, kas ir jutīgi pret aspirīnu.
nātrija propil-p-hidroksibenzoāts pārtikas piedeva E217, konservants, var izraisīt astmu, nātreni, kuņģa kairinājumu, alerģisku kontakta dermatītu, vajadzētu izvairīties cilvēkiem, kas ir jutīgi pret aspirīnu.
nātrija sulfīts pārtikas piedeva E221 (sintētisks; sērpaskābes nātrija sāļi), konservants, var veicināt astmu, kuņģa kairinājumu, caureju, vajadzētu izvairīties cilvēkiem, kam ir nieru vai aknu darbības traucējumi.
kālija acetāts pārtikas piedeva E261 (etiķskābes kālija sāls), skābuma regulētājs, konservants, vajadzētu izvairīties lietot cilvēkiem ar pavājinātu nieru darbību vai sirds slimībām.
oktilgallāts Pārtikas piedeva E311 (sintētiska viela, galluskābes sāls), antioksidants, apēdot vidēji toksisks, var izraisīt alerģiskas reakcijas, kuņģa kairinājumu, cilvēkiem, kas ir jutīgi pret aspirīnu, vajadzētu izvairīties.
nātrija laktāts pārtikas piedeva E325 (pienskābes nātrija sāls), tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā, bet vajadzētu izvairīties cilvēkiem, kas nepanes laktozi.
kālija laktāts pārtikas piedeva E326 (penskābes kālija sāls, var būt dzīvnieku izcelsmes, var būt ģenētiski modificēts), skābuma regulētājs, mitrumuzturētājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā, bet cilvēkiem, kas nepanes laktozi, vajadzētu izvairīties.
kalcija laktāts pārtikas piedeva E327, pārtikas skābe, buferviela, tiek uzskatīta par nekaitīgu lietošanai uzturā, bet var radīt sirds, kuņģa un zarnu darbības traucējumus; cilvēkiem, kam piemīt laktozes nepanesība, vajadzētu izvairīties.
kālija tartrāti pārtikas piedeva E336 (vīnskābes kālija sāls), skābuma regulētājs, stabilizētājs, vajadzētu izvairīties cilvēkiem, kam ir pavājināta nieru vai aknu darbība, kā arī augsts asinsspiediens, tūska vai sirdsdarbības traucējumi.
kālija nātrija tartrāts pārtikas piedeva E337 (vīnskābes nātrija un kālija sāls; Rošela sāls), skābuma regulētājs, stabilizētājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai pārtikā, bet ieteicams izvairīties cilvēkiem, kas slimo ar tūsku, augstu asinsspiedienu, sirds, nieru, vai aknu slimībām.
nātrija sulfāti pārtikas piedeva E514 (sērskābes nātrija sāļi), skābuma regulētājs, konservants, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai pārtikā nelielā daudzumā, bet vajadzētu izvairīties cilvēkiem, kam ir nieru vai aknu darbības traucējumi.
nātrija alumīnija skābais fosfāts pārtikas piedeva E541, emulgators, skābuma regulētājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā, cilvēkiem, kas slimo ar nieru vai sirds slimībām, vajadzētu izvairīties vai lietot ierobežoti.
nātrija glukonāts pārtikas piedeva E576 (glukonātskābes nātrija sāls), skābuma regulētājs, sekvestrants, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā, cilvēkiem, kuri slimo ar sirdi vai ir augsts asinsspiediens, vajadzētu izvairīties vai lietot ierobežoti.
kalcija diglutamāts pārtikas piedeva E623, garšas un aromāta pastiprinātājs, var veicināt astmu, cilvēkiem, kas jutīgi pret aspirīnu, vajadzētu izvairīties lietot.
E154 Pārtikas uzlabotājs - brūnais FK, krāsviela, iespējamā iedarbība - var izraisīt astmu, alerģijas, var ietekmēt nieres, aknas, sirdi, vajadzētu izvairīties pret aspirīnu jūtīgiem cilvēkiem, nav ieteicams bērniem.
E249 Pārtikas uzlabotājs - kālija nitrīts, konservants, iespējamā iedarbība - astma, nieru iekaisums, reibonis, galvassāpes, nav atļauts uzturā bērniem līdz 6 mēnešu vecumam.
E336 Pārtikas uzlabotājs - kālija tartrāti, antioksidants, skābuma regulētājs, iespējamā iedarbība - cilvēkiem, kuriem pavājināta nieru vai aknu darbība vajadzētu izvairīties, augsts asinsspiediens.
E250 Pārtikas uzlabotājs - nātrija nitrīts, konservants, iespējamā iedarbība - nelabums, galvassāpes, reibonis, nav atļauts bērniem līdz 6 mēnešu vecumam domātā pārtikā.
E514 Pārtikas uzlabotājs - nātrija sulfāti, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - nelielā daudzumā uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, ādas kairinājums, cilvēkiem ar nieru vai aknu darbības traucējumiem vajadzētu izvairīties.
pārpucēt Pārtīrīt.
mest mieru pārtraukt (kādu darbu, ko darīt).
piestāt Pārtraukt (ko darīt); pārstāt.
nolikt ieročus pārtraukt cīņu, padoties, pārstāt darboties, darīt ko.
destilēt Pārtvaicēt (šķidrumu), lai (to) attīrītu vai lai iegūtu citādu šķīduma koncentrāciju.
destillēt Pārtvaicēt, attīrīt; destilēt.
izlīst kā kamielim caur adatas aci pārvarēt ļoti lielas grūtības un izdarīt gandrīz neiespējamo.
sažļudzināt pārvārīt, vārot izšķīdināt.
pārvirt Pārvārīt.
savirt Pārvārīt.
izļurbt Pārvārīties; izļurbēt.
pārvirt pārvārīties.
atvirt Pārvārīties.
izļurbēt Pārvārīties.
izļurēt Pārvārīties.
saņemties Pārvarot bailes, kautrību u. tml., iedrošināties, spēt (ko paveikt, izdarīt).
reakceptācija Pārveduma vekseļa pieņemšana jaunam akceptam, ja pirms tam akcepts izdarīts ar ierobežojumiem.
uzķīlēt Pārveidot, padarīt ātrāku.
uzčinīt Pārveidot, salabot, padarīt ātrāku.
satjūningot Pārveidot, uzlabot, padarīt ātrāku.
izkropļot Pārvērst, padarīt neatbilstošu (dabiskajai formai, izskatam).
nolīt Pārvērsties lietū, samērā lielos krītošos ūdens pilienos (par mākoņiem, miglu).
brauciens pārvietošanās ar transportlīdzekli uz noteiktu galamērķi vai pa noteiktu maršrutu ar mērķi kaut ko darīt, pieredzēt.
iemanīties Pasākt (ko darīt).
pieejamības nodrošināšana pasākumi un procedūras, ko veic sociālās institūcijas, lai padarītu to pakalpojumus piejamākus klientūrai.
bērna aizsardzība pasākumi, kas tiek veikti, lai pasargātu bērnus no tīšām vai neuzmanības dēļ nodarīta ļaunuma.
drošs sekss pasākumu kopums, kas palīdz izvairīties no inficēšanās ar HIV.
racionalizācija Pasākumu kopums, kuru mērķis ir padarīt (ko, parasti darbību, norisi ražošanā, arī ražošanas produkciju) lietderīgāku, vienkāršāku, lētāku u. tml.; šādu pasākumu kopuma realizēšana.
Lielā depresija pasaules ekonomikas krīze 20. gs. 20. gadu beigās - 30. gadu sākumā, ko izraisīja Volstrītas banku sabrukums 1929. gada 29. oktobrī, kad dažās stundās ASV akciju kopējā vērtība nokritās par vairākiem miljoniem dolāru.
ievadīt Paskaidrojot, iepazīstinot (piemēram, ar kādu parādību), padarīt (to) saprotamu, zināmu.
izslēpties Paslēpties, izbēgt, izvairīties.
vasīties Paslēpties, izvairīties.
losts Paslēptuve, iedobums, ligzda; mājputnu lakta, putnu būrītis.
saasināt Pasliktināt (attiecības starp cilvēkiem, cilvēku grupām, valstīm); padarīt asu, krasu (konfliktu, pretrunas u. tml.).
izjundēt Pasludināt, izpaust, darīt zināmu.
pagaut Paspēt (izdarīt).
pasteigt Paspēt (ko padarīt laikā).
blāvpasta Pasta, ko tipogrāfijās lieto krāsu spīduma mazināšanai; blāvi žūstošām pakrāsu krāsām pieliek smalku krītu.
lievarēt Pastaigāties, blandīties apkārt, laipot, izvairīties.
lieverēt Pastaigāties, blandīties apkārt, laipot, izvairīties.
padukurēt Pastampāt (vārītus kartupeļus).
abrkasis Pastarītis.
cēlājs Pastāvīgs, aktīvs darītājs --> celt.
pacēlājs Pastāvīgs, aktīvs darītājs --> pacelt.
pārcēlājs Pastāvīgs, aktīvs darītājs --> pārcelt.
krāsainais krītiņš pasteļa tehnikā izmantojamā sausā krāsa, ko iegūst, sapresējot krāsu pigmentus ar krītu (arī ģipsi, talku u. tml.) un īpašu līmes maisījumu; pasteļkrāsa.
pats Pastiprina nojēgumu par patstāvīgu darbības darītāju, uz kuru norāda atgriezeniskais vietniekvārds.
aktivizēt Pastiprināt aktivitāti; padarīt rosīgu (darbību).
sabiezināt Pastiprināt, arī padarīt biežu (kādu darbību); panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, norise) pastiprinās, kļūst biežs.
labi Pastiprināti, intensīvi (ko darīt, veikt).
pamatīgi Pastiprināti, intensīvi (ko darīt, veikt).
padzievāt Pastrādāt, padarīt.
nest upuri pašaizliedzīgi darīt ko, rīkoties kā kāda labā, kāda mērķa dēļ.
uzupurēties Pašaizliedzīgi ko darīt, atsakoties no kā, liedzot ko sev cita labā; arī ziedoties.
ņemt kājas apakšā pašam gribēt, censties, spēt ko darīt.
pašdarināts Pašdarītais.
pašdarināts Pašdarīts (1).
pašdedzināts Pašdarīts (parasti par kandžu).
džindža Pašdarīts degvīns.
miestiņš Pašdarīts, parasti salds, alus.
svilpene Pašķidra tauku putra; ar taukiem vārīta putraimu putra; skābā putra no rudzu miltiem.
altigrāfs Pašrakstītājs augstummērītājs.
šorīt Pašreizējā rītā, pašreizējās dienas rītā.
šorīts Pašreizējais rīts, pašreizējās dienas rīts.
norādīšana pateikšana paziņošana (ko darīt, kā rīkoties), norādījumu došana
atklāt mīlestību pateikt, darīt zināmu (kādam), ka (viņu) mīl.
atklāt sirdi Pateikt, darīt zināmu (kādam), ka (viņu) mīl.
uzdot Pateikt, darīt zināmu (piemēram, adresi, telefona numuru); sniegt (ziņas, datus).
iedot Pateikt, darīt zināmu (piemēram, adresi, telefona numuru).
iebilst Pateikt, ka nepiekrīt (kam), ka vēršas (pret ko), apšauba (ko).
norādīt pateikt, noteikt, arī paziņot (kā rīkoties, ko darīt).
patentzilais Patentzillais V - pārtikas piedeva E131 (akmeņogļu darvas vai azokrāsviela; dažās valstīs aizliegts), krāsviela (zilgani violeta), var veicināt astmu, anafilaksi, nātreni, hiperaktivitāti, alerģiskas reakcijas, cilvēkiem, kas ir jutīgi pret aspirīnu, vajadzētu izvairīties.
netēvis Patēvs, kuru apstākļi kavē kaut ko darīt bērna labā.
pasatīrīties Patīrīt (1).
pabirstēt Patīrīt ar suku.
pabrucināt Patrīt (izkapti).
pistunga Patronas galā ieliekama, sitiena iedarbībā viegli uzliesmojošu vielu pildīta maza metāla cepurīte šaujamā pulvera aizdedzināšanai; pistons (1).
dezertēt Patvaļīgi aiziet (no savas karaspēka daļas); izvairīties (no iesaukšanas karadienestā).
pauriņi Paurītis (1).
paurīši Paurītis (1).
teikties Paust (kādu apņemšanos), solīties (ko darīt); sacīties (2).
sacīties Paust (kādu apņemšanos), solīties (ko darīt); teikties (2).
lasīt Paust, darīt zināmu mutvārdiem (parasti lekcijas, referāta u. tml. veidā).
pavirt Pavārīt.
dzirksnis Pavasara rītos par ledu sasalušais ūdens, kas dienā saulē izkusis.
ievest kārdināšanā (arī grēkā) pavedināt (kādu) darīt ko aizliegtu, nosodāmu.
sadarīt Paveikt (parasti daudz); izdarīt (parasti daudz nevēlama).
apiet (arī apmest, aptecēt, izmest, piekopt u. tml.) mājas (arī rīta, vakara) soli paveikt nepieciešamos mājas (arī rīta, vakara) darbus.
apiet (biežāk apkopt, arī aptecēt, apmest) mājas (arī rīta, vakara) soli paveikt nepieciešamos mājas (rīta, vakara) darbus.
apkopt (retāk aptecēt, apiet, apmest) mājas (arī rīta, vakara) soli paveikt nepieciešamos mājas (rīta, vakara) darbus.
apmest (biežāk apkopt, arī aptecēt, apiet) mājas (arī rīta, vakara) soli paveikt nepieciešamos mājas (rīta, vakara) darbus.
aptecet (biežāk apkopt, arī apmest, apiet) mājas (arī rīta, vakara) soli paveikt nepieciešamos mājas (rīta, vakara) darbus.
apiet (arī apmest, aptecēt, izmest, piekopt u. tml.) vakara (arī rīta, mājas) soli paveikt nepieciešamos vakara (arī rīta, mājas) darbus.
atgūt nokavēto paveikt to, kas nav laikā izdarīts.
nomiglot Paveikt, izdarīt; novest līdz galam, tikt galā (ar ko).
iztenkt Paveikt, izdarīt.
nodzīvot Paveikt, padarīt (darbu); no kopt (piemēram, lauku).
apdarīt Paveikt, padarīt (daudzus vai visus darbus).
apdarīties Paveikt, padarīt (daudzus vai visus darbus).
apsapravīties Paveikt, padarīt visus darbus.
pabeigt Paveikt, padarīt, izpildīt (ko iesāktu) pilnīgi, līdz galam.
nobeigt Paveikt, padarīt, izpildīt (ko) pilnīgi, līdz galam; pabeigt (1).
apgaut Paveikt, padarīt; savākt, salikt.
gandarījums Paveikta darbība, rezultāts --> gandarīt (2).
izmērījums Paveikta darbība, rezultāts --> izmērīt.
kausējums paveikta darbība, rezultāts --> kausēt 1(2); termiski apstrādājot, attīrīta viela, arī viendabīgā masā, materiālā pārvērsta viela.
krītojums Paveikta darbība, rezultāts --> krītot (1).
pamudinājums Paveikta darbība, rezultāts --> pamudināt; arī ierosinājums, norādījums (ko darīt).
paskubinājums Paveikta darbība, rezultāts --> paskubināt; arī ierosinājums, norādījums (ko darīt); arī pamudinājums.
pasvītrojums Paveikta darbība, rezultāts --> pasvītrot (1); svītra, kas ir pavilkta (parasti zem kādas teksta daļas), lai padarītu (to) atšķirīgu.
piegriezums Paveikta darbība, rezultāts --> piegriezt 2(2); papildus iemērītā, piešķirtā zeme.
trinums Paveikta darbība, rezultāts --> trīt (1).
uzmērījums Paveikta darbība, rezultāts --> uzmērīt (1).
vārījums Paveikta darbība, rezultāts --> vārīt (1).
vārījums Paveikta darbība, rezultāts --> vārīt (2); vārot gatavotais produkts, viela.
likt Pavēlēt, dot rīkojumu (ko darīt, kā rīkoties), teikt (lai izdara ko).
pasvītrot Pavilkt svītru (parasti zem kādas teksta daļas), lai padarītu (to) atšķirīgu.
sačunčināt pavirši (kādu darbu) padarīt, (kādu priekšmetu) pagatavot.
pleskāties Pavirši darīt darbus; slaistīties.
apuļināt Pavirši darīt kādu darbu.
sačurkulēt Pavirši darīt, slikti lāpīt.
ņerglīt Pavirši kaut ko darīt.
nokraistīt Pavirši kaut ko izdarīt, nokārtot.
tutināt Pavirši ko darīt.
apgūbāt Pavirši padarīt (darbu).
pazvelt Pavirši padarīt.
savīžot Pavirši padarīt.
saķēburot Pavirši, nejēdzīgi padarīt (kādu darbu).
iemuļļāt Pavirši, nekārtīgi (ko) izdarīt (piemēram, iesēt).
apmuļļāt Pavirši, nekārtīgi paveikt; nepadarīt līdz galam.
bakstēt Pavirši, nemākulīgi (ko) darīt (parasti adīt).
bakstīt Pavirši, nemākulīgi (ko) darīt (parasti adīt).
sapļepināt Pavirši, nemākulīgi samūrēt, aizdarīt (ar kādu vielu).
sapļokāt Pavirši, nemākulīgi samūrēt, aizdarīt (ar kādu vielu).
saliešķēt Pavirši, neveikli (kaut ko) darīt, taisīt.
kā mazu suni pavisam vienkārši, kā nieku, kaut ko viegli izdarīt.
piezemēt Pazemināt, padarīt ikdienišķu, parastu.
debetnota Paziņojums par klienta kontā izdarīto debetējumu.
afišēt Paziņot ar afišu; darīt zināmu, reklamēt.
pienest Paziņot, darīt zināmu (kādam).
apvēstīt Paziņot, darīt zināmu (personu rindai).
izsaukt Paziņot, darīt zināmu mutvārdiem (daudziem klausītājiem).
atvēstīt Paziņot, darīt zināmu.
eruca Pazvērītes.
pēcparītā Pēc divām dienām; aizparīt.
kāda uzdevumā pēc kāda cilvēka norādījuma, rīkojuma (ko darīt).
pārmaiņus Pēc kārtas (darīt) vienu un otru; pēc kārtas (vērsties) pie viena un otra.
uzrādīt Pēc oficiāla pieprasījuma, noteikumiem parādīt (parasti dokumentus); darīt ko zināmu, parādot to (piemēram, dokumentu, priekšmetu).
nošķīstīt Pēc reliģiskiem vai mitoloģiskiem priekšstatiem - ar īpašu rituālu atbrīvot no grēkiem, padarīt morāli tīru.
nošķīstīties Pēc reliģiskiem vai mitoloģiskiem priekšstatiem - ar īpašu rituālu atbrīvoties no grēkiem, padarīt sevi morāli tīru.
nogrēkoties Pēc ticīgo priekšstatiem - izdarīt ko neatbilstošu reliģijas normām.
PSGN Pēcstreptokoku glomerulonefrīts (angļu "post-streptococcal glomerulonephritis").
pastaris Pēdējais bērns ģimenē; pastarītis.
pedelītis Pēdējais bērns ģimenē; pastarītis.
izlēkt no eņģēm pēkšņi darīt, arī notikt ne tā, kā parasts, kā gaidīts.
pārtraukt Pēkšņi pārstāt, neturpināt (ko darīt, veikt).
iegribēties Pēkšņi vēlēties (ko darīt, ko).
satrukt Pēkšņi, strauji (parasti satraukumā) sākt ko darīt, rīkoties.
līdzsvarojums Peldlīdzekļa guļa ūdenī - ja projektētā jahtas ūdenslīnija sakrīt ar faktisko ūdens virsmas līniju, saka, ka jahta guļ uz taisna ķīļa.
Cladopodiella fluitans peldošā zemzarīte.
pelēkā karte pelēka kartona loksne, kas atstaro 18% uz tās krītošās gaismas; izmanto eksponometrijā precīzas ekspozīcijas noteikšanai un eksponometru normēšanai.
makstene Pelēkā makstsēne ("Amanata vaginata", senāk "Amanitopsis vaginata"), himēnijsēņu klases atmateņu rindas mušmiru dzimtas ēdama lapiņsēne mēreni lielu pelēkbrūnu cepurīti, kam pamitra spīdīga virsa, un pagaru brūnu kātiņu, ap kura paplašināto pamatu diezgan liela maksts, gaļa balta un trausla.
andezīts Pelēks vai melns efuzīvs iezis, kas sastāv no plagioklaziem un viena vai vairākiem tumšajiem minerāliem (biotīta, amfiboliem, piroksēniem); pēc izplatības otrais (aiz bazalta) vulkānisko izlijumiežu tips, mineraloģiski un ķīmiski līdzīgs diorītam, ir tā efuzīvais ekvivalents; Latvijā sastopams Ādažu-Inčukalna rajonā apakšproterozoja Ādažu slāņkopā.
riolīts Pelēks vai sārts efuzīvs iezis, kas pēc ķīmiskā sastāva ir līdzīgs granītam, sastāv no stiklainas vai slēptkristāliskas pamatmasas ar kvarca un laukšpatu kristālu ieslēgumiem; izmanto par būvmateriālu; liparīts (krievu un vācu literatūrā).
pentrīts Pentaeritrīttetranitrāts C(CH2ONO2)4, sprāgstviela, balts adatveidīgu kristālu pulveris.
lielais peptokoks peptokoku suga ("Peptococcus magnus"), ar lielām šūnām; visbiežāk atrodams klīniskajos paraugos, septiska artrīta un mīksto audu infekcijas gadijumā.
skleromalācija Perēkļaina cīpslenes atmiekšķēšanās, vērojama reimatoīdā artrīta slimniekiem.
kalcinozs periartrīts periartrīts, kam raksturīga kalcija sāļu nogulsnēšanās locītavas tuvumā.
fibrolipomatozs nefrīts perinefrīts ar saistaudu un nieru tauku kapsulas proliferāciju.
metroperitonīts Peritonīts kā metrīta sekas.
iepērt Peroties padarīt (pirtsslotu) lokanu, mīkstu, piekļāvīgu.
muisteris Persona, kam patīk komandēt citus (darbos, ko pats būtu varējis viegli izdarīt).
pabalstītājs Persona, kas palīdz izdarīt noziegumu ar aktiem, kuri neietilpst paša nozieguma sastāvā un nav arī kūdīšana.
apdrošinātājs persona, kas pilnvarota izdarīt apdrošināšanu, pārstāv apdrošināšanas iestādi
cietušais Persona, kurai ar noziegumu nodarīts morāls, fizisks vai mantisks kaitējums.
apmērītājs Persona, kurai ir tiesības izdarīt sporta peldlīdzekļu apmērīšanu, parakstīt mērgrāmatas un ar personisko zīmogu apzīmogot apmērītās buras.
kontaktpersona Persona, kuras telefons vai atrašanās vieta darīta zināma atklātībai un kura kādas personas, organizācijas, uzņēmuma u. tml. vārdā kontaktējas ar ieinteresētām personām.
piesaistība noziedzīgam nodarījumam personas darbība vai bezdarbība, kas saistīta ar citas personas izdarīto noziedzīgo nodarījumu, bet nav to izraisījusi vai palīdzējusi tai nodarījuma izdarīšanā, tāpēc tādu darbību vai bezdarbību nevar uzskatīt par līdzdalību noziedzīgā nodarījumā.
labprātīga atteikšanās personas pilnīga un labprātīga atteikšanās no uzsākta noziedzīga nodarījuma izdarīšanas līdz galam, pastāvot faktiskai iespējai to izdarīt un apzinoties šo iespēju.
subjektīvā puse personas psihiskā attieksme pret viņas izdarīto darbību vai bezdarbību un to izraisītajām sekām.
peļņas sliekšņa analīze pētīšanas metode, ko izmanto, lai salīdzinātu kā kopējās izmaksas un peļņa mainās atkarībā no pārdošanas ieņēmuma (neto apgrozījuma), un noteiktu, kāds pārdošanas apjoms (neto apgrozījums) vajadzīgs, lai izvairītos no zaudējumiem vai iegūtu vēlamo peļņas lielumu.
reabilitācija pie kriminālatbildības nelikumīgi sauktās personas personisko, mantisko un nemantisko tiesību atjaunošana, nodarīto materiālo zaudējumu, kā arī zaudētā labuma atlīdzināšana pilnā apjomā likumā paredzētajā kārtībā.
piestaravēt Piecept, pievārīt (pietiekami, daudz).
piesolīt Piedāvāt (kāda labā ko paveikt, izdarīt).
piesolīties Piedāvāties (ko paveikt, izdarīt).
pierīstīties Pieēsties steigā, lielākā daudzumā; pierīties (2).
pietrainīties Pieēsties, pārlieku pierīties.
saklesēties Pieēsties, pierīties.
saklesties Pieēsties, pierīties.
DDP piegādāts ar nodevas samaksu (angļu "delivered duty paid") - pārdevējs izpilda saistības piegādāt preces, kad tās ir padarītas pieejamas noteiktajā vietā valstī, uz kuru preces importē.
DDU Piegādāts bez nodevas samaksas (angļu "delivered duty unpaid") - pārdevējs izpilda savas saistības piegādāt preces, kad tās ir padarītas pieejamas noteiktajā vietā valstī, uz kuru preces importē.
pieskudēt Piegružot, padarīt netīru (telpu, platību).
grūtdarīt Pieiet par tuvu, darīt sāpes.
atļaut pieklājības forma, paziņojot klātesošajiem par nodomu ko darīt.
ļaut pieklājības forma, paziņojot par nodomu ko darīt.
arlaburīt Pieklājības teiciens, atsveicinoties no rīta.
arlaburītu Pieklājības teiciens, atsveicinoties no rīta.
labrīt Pieklājības teiciens, sasveicinoties no rīta.
parakstīties Piekrist (ko darīt).
sankcija Piekrišana, atļauja (piemēram, izdarīt kratīšanu, arestēt personu).
aizbalss Piekrītoša balss (balsojumā).
līkša Piekrītošs žests.
ladi Piekrītu.
piektrīts Piektdienas rīts.
aplabināties Pielabināt sev suni, darīt sev draudzīgu.
balinēt Pielejot pienu, panākt, ka ēdiens kļūst gaišāks; aizdarīt ar pienu, krējumu.
asimilēt Pielīdzināt sev, padarīt sev līdzīgu (tautu, cilvēku grupu).
asimilēt Pielīdzināt, padarīt (kādu valodu) sev līdzīgu (par valodu).
apozīcija Pielikums, apzīmētājs lietvārds (tai pašā locījumā, kādā ir vārds, kuram tas pakārtots), piemēram, vāverīte kuplastīte.
piemērēt Piemērīt.
pieķēzīt Piemēslot (1); padarīt ļoti netīru, neizmantojamu.
pieskust Piemizot (nevārītus kartupeļus pietiekami, daudz).
batviņi Pienā vai taukos vārītas biešu lapas.
saistība Pienākums (pret kādu), nepieciešamība ko darīt, veikt (kāda labā).
nolemt Pieņemt lēmumu (ko darīt).
laimots Piepildīts, padarīts laimīgs.
cinobrsarkanā piepe piepju dzimtas piepe ("Pycnoporus cinnabarina"), kas aug uz lapkoku kritalām, tai augļķermeņa cepurītes virspuse ir bāli oranža, apakšpuse — spilgti ķieģeļsarkana.
kopaugošā aitupiepe piepju sēņu aitupiepju ģints suga ("Albatrellus confluens"), sastopama reti, augļķermeņa cepurīte dzeltenbrūna līdz sarkanīga, augļķermeņi veido 10-30 cm platas kopas, kam kopējs sazarots kātiņš un 5-12 kopā saaugušas cepurītes.
parastā sērapiepe piepju sēņu ģints ("Laetiporus sulphureus"), augļķermeņi lieli, līdz 1 m plati, mīksti, vēlāk sīksti; sastāv no daudzām oranždzeltenām, vēdekļveidīgām vai kopā saaugušām neregulāras formas cepurītēm, lapkoku (ozolu, vītolu, ošu) stumbru parazīts, izraisa serdes brūno trupi; jauni augļķermeņi ēdami.
posa piepju sēņu masa, kas sārma iedarbībā tiek padarīta mīksta un sarullēta brūnos, mīkstos gabalos; poss.
izspiešana Pieprasījums bez tiesiska pamata atdot mantu vai tiesību uz mantu vai izdarīt kādas mantiska rakstura darbības, piedraudot ar vardarbību cietušajam vai viņa tuviniekiem, piedraudot izpaust apkaunojošas ziņas par cietušo vai viņa tuviniekiem, piedraudot iznīcināt viņu mantu vai nodarīt viņiem citu kaitējumu.
ierakstīt Pierakstīt, lai izdarītu uzskaiti; reģistrēt.
ieņemties Pierast (ko darīt, parasti ko nevēlamu).
pieriedīt Pierīkot (2), izrīkot, likt darīt.
atrīties Pierīties.
piepīt Piesaistīt, iesaistīt (kādā, parasti nevēlamā, pasākumā, stāvokli), padarīt par (kāda, parasti nevēlama, pasākuma) līdzdalībnieku, līdzzinātāju.
piefiksēt Piesienot, pielīmējot u. tml. padarīt nekustīgu, piestiprināt.
piedauzīt Piesitot (pie kā), atsitot (pret ko), padarīt sāpīgu (ķermeņa daļu.).
iemaut Piespiest (kādu) ko darīt.
ielikt kloķi piespiest darīt (ko) kā sodu.
zapragaķ Piespiest kaut ko darīt.
prikoloķ Piespiest kaut ko izdarīt.
kūčys piestā no sēnalām "apgrūzti" izžāvēti un izvārīti miežu graudi.
sacukurot Piešķirt (kam) pārspīlēti pozitīvas īpašības, pārspīlēti izskaistināt (ko); padarīt pārspīlēti laipnu, pieglaimīgu (piemēram, balsi).
arhaizēt Piešķirt senatnīgu, novecojušu formu; padarīt arhaisku.
darotīt Piešūt (auduma gabalu), lai padarītu garāku apģērbu.
uzdot Pieteikt, reģistrēt (kādu), arī darīt zināmu (ko par kādu).
uzsolīties Pieteikties, apsolīties (ko darīt).
izgurdināt Pietiekami nogurdināt, padarīt piekusušu.
izknierēties Pietiekoši ilgi ar knābi tīrīt sev spalvas.
izpļūtināt Pietiekoši ļaut caurejai iztīrīt iekšas.
atgalēt Pievārēt, padarīt.
pievirt Pievārīt (pietiekami, daudz).
izslēgties Pievēršot uzmanību (kam), izolēties, izvairīties (piemēram, no apkārtējās vides, no kā traucējoša).
piekļaut Pievienojot (kādam kopumam, sistēmai), padarīt par (tās) sastāvdaļu, dalu.
atšķaidīt Pievienojot (šķīdumu), samazināt (kā) koncentrāciju, arī padarīt (ko) šķidrāku.
piekrišana Pievienošanās (kādam viedoklim, uzskatam, ierosinājumam); pozitīva atbilde, kas rada iespēju kam notikt, norisināties vai apliecina gatavību, ko darīt.
papildināt Pievienot (piemēram, izstrādājumam, veidojumam) kādu detaļu, elementu (lai padarītu to lietderīgāku, glītāku u. tml.); būt par cēloni tam, ka (piemēram, izstrādājums, veidojums) kļūst lietderīgāks, glītāks u. tml.
dienasgrāmata Piezīmes pa dienām par pieredzēto, padarīto, par saviem pārdzīvojumiem, pārdomām u. tml. (ko raksta atsevišķs cilvēks, retāk kolektīvs).
pigmajs Pigmejs; pundurītis.
bucene Pīlādzis, ļaunu garu un skauģu atvairītājs.
svētināt Pildīt ar svētumu, padarīt svētu.
aiztaisīt Pildot, bāžot (ko iekšā, priekšā), aizdarīt (spraugas, caurumus u. tml.).
piepilināt Pilinot (ko) lielākā daudzumā, padarīt slapju, arī notraipīt (piemēram, grīdu).
nopilināt Pilinot (ko), ļaujot pilēt (kam), padarīt slapju, mitru, arī notraipīt (ar to); izdalot pilienus, padarīt slapju, mitru, arī notraipīt (ko).
sacirsties uz deviņi pilnā gatavībā kaut ko darīt; saposties.
reproduktīvā veselība pilnīga fiziskā, garīgā un sociālā labklājība jebkurā aspektā, kas saistīts ar reproduktīvo sistēmu, tās funkcijām un procesiem, kā arī spēja radīt pēcnācējus un brīvi izlemt, vai to darīt, un kad un cik bieži to darīt.
trieka Pilnīga muskuļu nespēja izdarīt aktīvu kustību; paralīze.
paralīze pilnīga muskuļu nespēja izdarīt aktīvu kustību.
rekultivācija Pilnīga vai daļēja ainavas atjaunošana pēc saimn. darbības rezultātā izdarītiem postījumiem (zemes nolīdzināšana, meža stādīšana, dīķu ierīkošana).
sakņopkāt Pilnīgi aizdarīt ar spiedpogām.
zaudēt galvu pilnīgi apmulst, apjukt; uztraukties, nesaprast, ko darīt.
pazudināt Pilnīgi sabojāt, padarīt nevērtīgu (piemēram, mākslas darbu).
akreditēt Pilnvarot (kādu) saņemt naudu vai izdarīt tirdzniecības operācijas.
Skuju pilskalns pilskalns Aglonas pagasta Skuju ciemā, ir \~15 m augsts paugurs, postīts ar 1. un 2. pasaules kara ierakumiem, plakums - \~45 x 25 m, nogāžu augšdaļa (4-5 m) mākslīgi padarīta stāvāka.
Lazdu kalns pilskalns Gulbenes novada Beļavas pagastā, ir savrups, 15 m augsts paugurs, tā nogāzēs, kas augšdaļā mākslīgi padarītas stāvākas, izveidotas terases, nocietināts ar grāvi un valni, plakums 60 x 75 m, postīts 20. gs. 60. gados plakumā izbūvējot estrādi.
Vecsātu pilskalns pilskalns Jaunsātu pagastā pie pansionāta "Ķīši", \~2 km uz ziemeļrietumiem no bijušās Vecsātu muižas, ir savrups \~15 m augsts, ieapaļš paugurs, tā nogāzes mākslīgi padarītas stāvākas, plakums — 40 x 20 m, domājams, ka bijis apdzīvots 9.-12. gs.
Vējavas pilskalns pilskalns Jumurdas pagastā, ir savrups, 25 m augsts paugurs, kura nogāzes mākslīgi padarītas stāvākas, plakums — 50 x 15 m, austrumu un rietumu nogāzē 4 un 8 m zem plakuma līmeņa izveidotas terases, postīts, izmantojot par atpūtas vietu pēc 1. pasaules kara un 2. pasaules karā nogāzēs ierīkoti bunkuri, datējums nav zināms.
Vikmestes pilskalns pilskalns Krimuldas pagastā, Vikmestes labajā krastā, ir reljefa veidojums, ko norobežo 2 gravas ar stāvām nogāzēm, kas augšdaļā mākslīgi padarīts vēl stāvākas, rietumu pusē nocietināts ar grāvi un valni, plakums četrstūrveidīgs 75 x 55 m, domājams, ka 11.-13. gs. to apdzīvojuši lībieši, izteiktas domas, ka saistāms ar 13. gs. vēstures avotos minēto Kubeseli.
Sidgundas pilskalns pilskalns Mālpils pagastā pie Sudas un Mērgupes satekas, pret upēm vērstās \~7 m augstās nogāzes mākslīgi padarītas stāvākas, bet austrumu pusi norobežo līdz 5 m augsts valnis un staigna ieplaka, plakums — \~70 x 60 m, postīts, izmantojot lauksaimniecībā; Vecais kalns.
Plāteres pilskalns pilskalns Ogres novada Madlienas pagastā, ir \~10 m augsts paugurs, kam nolīdzināta virsa un nogāzes mākslīgi padarītas stāvākas, plakums — ovāls \~100 x 50 m, bijis apdzīvots 5.-12. gs.
Saldu Piliņgore pilskalns un senkapi Konstantinovas pagastā, pilskalns ir 13 m augsts paugurs, kura nogāzes mākslīgi padarītas stāvākas, plakums — 40 x 20 m, rietumu, ziemeļu un ziemeļaustrumu pusē \~4-5 m zem plakuma līmeņa ierīkota 2-2,5 m plata terase, ir ziņas, ka pilskalnā atrastas senlietas un cilvēku kauli, datējums nav zināms.
Zabornajas pilskalns pilskalns Višķu pagastā, \~13 m augusts, savrups paugurs Tartaka labajā krastā, nogāzes mākslīgi padarītas stāvākas, apliec terase, plakums — \~70 x 60 m, bijis apdzīvots 5.-8. gs.
Vīnakalns pilskalns, kas atradās Tīnūžu pagastā, bija morēnu paugurs, kura nogāzes mākslīgi padarītas stāvākas, plakumu (platība - 420-460 kvadrātmetri), apjozusi 6-10 m plata nocietinājumu josla ar valni, koka aizsargsienu un ieeju ziemeļu pusē, norakts ap 1970. g. būvējot Rīgas-Ogres autoceļu.
proprietas Pilsoņu (kvirītu) īpašuma tiesības senajā Romā.
aizpīt Pinot aizdarīt, (piemēram, spraugu, caurumu).
Ornithogalum pyramidale piramidālā baltstarīte.
sērdzelzs Pirīts.
pusbrokasts Pirmā rīta maltīte pirms īstām brokastīm; ēdamreize ap diviem naktī (ziemā, linu apstrādājamā laikā).
kvirītu tiesības pirmatnējās romiešu tiesības, kur lēmumus pieņēma kvirītu sapulcēs.
mandagrīts Pirmdienas rīts.
PMS Pirmsmenstruālais sindroms - specifiska sievietes organisma reakcija, kas parādās apmēram piecas dienas pirms menstruācijām, kad strauji krītas estrogēna līmenis un strauji pieaug progesterona līmenis.
pītiņš Pītenes - ēdiens no vārītiem un grūstiem zirņiem ar sīpoliem un kaņepēm.
šellaks Plānās lapiņās izstrādāta, dzeltenās krāsas gumijas laka, ko iegūst no Austrumindijā augoša vīģu koka tīrītiem sveķiem; lieto mēbeļu rūpniecībā pulēšanai un piemaisījumā krāseļļām spīdīgas virsmas iegūšanai.
rīta zvaigzne planēta Venera, kad tā redzama rītos; tāpat arī Merkurs, bet tas ir grūtāk ieraugāms.
bumerangs Plāns vai rīcība, kas vēršas pret autoru (darītāju) pašu.
plīvurapvalks Plāns, caurspīdīgs smadzeņu apvalks, kas nesatur asinsvadus, atrodas zem smadzeņu cietā apvalka un apņem smadzenes, neieejot to rievās un bedrītēs; tīklainais apvalks.
plasticēšana Plastikācija - materiāla termiskā un (vai) mehāniskā apstrāde, lai padarītu to plastiskāku.
slaksi platas, brīvi krītošas bikses, kas parasti šūtas no kokvilnas auduma, dažreiz - no lietusmēteļu auduma.
džellaba Plats, brīvi krītošs arābu vīriešu apģērbs no vilnas.
izplaucēt Plaucējot iztīrīt (parasti trauku).
breijāt Plaucēt (miltus, lai padarītu mīklu saldu).
žļaukšēt Plaukšķoši noskanēt (kaut kam smagam iekrītot šķidrumā).
bronhopleiropneimonija Plaušu iekaisums vienlaicīgi ar bronhītu un pleirītu.
pleirobronhīts Pleirīts vienlaikus ar bronhītu.
pleverīts Pleirīts.
plevrits Pleirīts.
tarbozaurs Plēsīgs krīta perioda (sk. mezozojs) milzu dinozaurs; tarbozauru skeleti atrasti Mongolijā.
divkāršā plīvurene plīvureņu suga ("Dictyophora duplicata"), no cepurītes uz leju nokarājas balts, smalks plīvurs, aug lapkoku un jauktos mežos, izplatīta gk. Sibīrijas dienvidu daļā, Vidusāzijā, Tālajos Austrumos, Latvijā sastopama ļoti reti, aizsargājama.
izplūkt Plūcot izvilkt, izplēst; plūcot padarīt retāku.
applūkt Plūcot padarīt tukšu, kailu (piemēram, kādu vietu, koku).
izplūkāt Plūkājot izvilkt, izplēst; plūkājot padarīt retāku.
applūkāt Plūkājot, izraujot (ko visapkārt vai vietumis), sabojāt vai padarīt neizskatīgu.
plompudiņš Plūmpludiņš - vārīts pudiņš no miltiem, olām, nieru taukiem, rozīnēm, garšvielām u. c.
pieplančāt Plunčājoties (ūdenī) padarīt to netīru un izšļakstīt.
pločkāties Plunčāties; arī darīt (ko), šļakstinot ūdeni.
plonckāties Plunčāties; arī darīt (ko), šļakstinot ūdeni.
izurgot Plūstot padarīt (ko) rievainu, nelīdzenu (par ūdeni).
izgrauzt Plūstot padarīt viscaur robainu, arī noārdīt (piemēram, iezi) - par ūdeņiem.
brandži Pļaujas jeb Jumja dienas ēdiens - ūdenī novārītas zirņu vai pupu pākstis.
Gagea pratensis pļavas zeltstarīte.
enžambemens Poētiskais pārnesums, kas veidojas, kad valodas sintaktiskā pauze un dzejas metriskā pauze nesakrīt.
plumbisms Polineirīts svina intoksikācijas gadījumā: simetriskas, šļauganas apakšdelmu un roku pirkstu ekstensoru paralīzes; pirms paralīzēm bieži galvassāpes, bezmiegs, spastiska obstipācija, svina kolikas.
sarkoidālā neiropātija polineiropātija, ko dažkārt novēro sarkoidozes gadījumā; raksturīgs kraniāls polineirīts vai spinālo nervu mazspēja ar plašiem, nejūtīgiem laukumiem pa visu ķermeni.
encefalomieloradikuloneirīts Poliradikuloneirīta paveids ar motoriskiem traucējumiem un cīpslu refleksu zudumu.
kritums Posms, kurā ir krītošais intervāls vai pakāpeniski klusināta dinamika (piemēram, melodijā).
pravīties Posties, gatavoties (ko darīt).
pujāties Posties, tīrīties.
izdarnieks Praktisks cilvēks, kas var darīt visu iespējamo.
laboratorijas darbs praktisks mācību uzdevums, ko veic laboratorijā, pamatojoties uz izdarītajām analīzēm, mērījumiem, eksperimentiem u. tml.
civilprasība Prasība civilprocesā; prasība kriminālprocesā par to zaudējumu atlīdzību, kuri nodarīti noziegumā cietušajiem.
regress Prasība, ko juridiskā persona, kura izdarījusi maksājumu otrai personai, iesniedz trešajai personai, kuras vainas dēļ maksājums izdarīts.
piespriešana Prasības apmierināšana ar tiesas nolēmumu, ar kuru atbildētājam (parādniekam) uzlikts pienākums izdarīt noteiktas darbības, piemēram, nodot naudu vai mantu vai atturēties no zināmām darbībām.
prasīties Prasīt atļauju (kurp doties, ko darīt).
mācēšana prasme, māka (kaut ko izdarīt)
talants prasme, spēja (ko veikt, darīt).
mācēt Prast (ko darīt), būt apguvušam (piemēram, zināšanas, iemaņas).
zināt Prast, mācēt (ko veikt, darīt).
nomerkavāt Precīzi izdarīt.
iztrāpīt Precīzi pielāgot, trāpīt; izdarīt kādam kaut ko par patiku.
atlīdzība preču un pakalpojumu vērtība naudas izteiksmē, kuru piegādātājs vai pakalpojumu sniedzējs saņem no pircēja vai citas personas kā samaksu vai kura tam būtu jāsaņem kā samaksa par preču piegādi vai pakalpojumu sniegšanu (ieskaitot subsīdijas, kas tieši saistītas ar preču piegādes vai pakalpojuma sniegšanas cenām, akcīzes nodokli un citus nodokļus un nodevas, bet izņemot pievienotās vērtības nodokli) neatkarīgi no tā, vai samaksa izdarīta pilnīgi vai daļēji.
pote Preparāts, ko iegūst no dzīviem vai nonāvētiem infekcijas slimību ierosinātājiem vai to dzīvības norišu produktiem un ko ievada organismā, lai to padarītu neuzņēmīgu pret kādu (parasti lipīgu) slimību, retāk - lai ārstētu slimību; vakcīna.
delikts Prettiesisks nodarījums, kas izraisa nodarītāja atbildību; likuma pārkāpums; interešu aizskārums.
ierosināšana Priekšlikuma izteikšana, pamudināšana darīt kaut ko.
ierosinājums Priekšlikums, pamudinājums (ko darīt).
noziedzīga nodarījuma izdarīšanas rīks priekšmets, kurš iegūts, pielāgots, sagatavots noziedzīga nodarījuma izdarīšanai vai arī ar kuru tiek izdarīts nodarījums.
ksifoīdalģija Primāra vai sekundāra šķēpveida izauguma neiralģija; sāpes šķēpveida izauguma apvidū, jūtamas arī dziļi aiz krūšu kaula. Sekundāras k. gadījumā biežākās pamatslimības ir poliartrīts, kuņģa, zarnu, žultspūšļa slimība.
martingals Process (gadījumlielumu virkne), kurā katra nākamā elementa nosacītā vidējā vērtība sakrīt ar iepriekšējā elementa vērtību.
datnes dzēšana process, kurā datne tiek padarīta par nelietojamu. Izšķir divus datņu dzēšanas veidus: fizisko un loģisko.
cietušā liecības procesuāli nostiprinātas ziņas, ko par krimināllietas apstākļiem sniedz persona, kas ar procesa virzītāja - izziņas izdarītāja, prokurora, tiesas vai tiesneša lēmumu atzīta par cietušo.
brikleijers Profesija, kurā nekad nemēdz steigties un kur var izvairīties no darba tādās reizēs, kad līst lietus.
apstrāde Programmā paredzēto instrukciju izpilde datora centrālajā procesorā, lai pēc noteiktiem kritērijiem pārveidotu, kārtotu un atlasītu datus vai izdarītu ar tiem matemātiskus aprēķinus.
rekompilācija programmas atkārtota kompilēšana, ko parasti nepieciešams veikt, lai izdarītu izmaiņas pirmkodā sakarā ar kompilatora sniegtajiem kļūdu ziņojumiem.
serena Provansas trubadūru vakara dziesma par aizliegtu mīlestību; saturā līdzīga albai - rīta dziesmai par neizbēgamo mīlētāju šķiršanos.
bujabese Provansiešu nacionālais ēdiens; ūdenī vai baltvīnā novārītas zivis ar garšvielām.
spītība Psihes, rakstura, personības īpašība, kas izpaužas apzinātā, nepiekāpīgā izturēšanās, rīcības veidā, kurš krasi atšķiras no (kāda) vēlēšanās, norādījumiem, uzskatiem un kura mērķis parasti ir (tam) kaitēt, nodarīt ko nevēlamu.
spēja Psihiska vai fiziska īpašība, šādu īpašību kopums (cilvēkam), kas (tam) rada iespēju ko sekmīgi darīt, veikt, arī uztvert ko, reaģēt uz ko.
piedraudējums Psihologiska vardarbība pret personu; krimināltiesībās apņemšanās izpausme mutvārdos, rakstveidā, ar žestiem vai citā veidā nodarīt fizisku, materiālu vai citādu kaitējumu personai vai sabiedrības interesēm.
aizpūderēt Pūderējot padarīt neredzamu vai mazāk pamanāmu.
pudžu Pudžu pudžumis - steigties nevienmērīgā solī, klūpot un krītot.
puikamreize Puikas reize (ko darīt).
puijāt Pujāt - tīrīties, posties.
vērdiņsēne Pūkaiņu dzimtas ģints ("Collybia"), augļķermeņi nelieli, bez plīvura, cepurīte parasti plāna, sākumā izliekta, ar ieritinātu malu, vēlāk izpletusies vai ieliekta, 70 sugu, Latvijā konstatēts 14 sugu.
čemurpūkaine Pūkaiņu dzimtas ģints ("Lyophyllum"), sēņu augļķermeņi skrimšļaini, aug ceros, bieži vien kātiņi pie pamatnes saauguši, cepurītes diametrs - 3-25 cm, 25 sugas, Latvijā konstatētas 7 sugas.
baltmietene pūkaiņu dzimtas sēņu ģints ("Leucopaxillus"), 18 sugas, augļķermeņi gaļīgi ar ieritinātu cepurītes malu, cepurītes diametrs - 3-40 cm, aug laucēs, pļavās, mežos, augļķermeņi veido apļus vai grupas.
nopulēt Pulējot padarīt spīdīgu, spožu.
saldēt nagus pūlēties darīt ko, tērēt laiku veltīgi, bez jēgas.
lēkt vai no ādas laukā (ārā) pūlēties visiem spēkiem, darīt gandrīz neiespējamo; pārmērīgi censties.
Saules pulkstenis pulkstenis, ar kuru saules gaismā mērī laiku, pēc ēnas, kas no vertikālas plāksnes vai stieņa krīt uz ciparnīcu.
phascum Pumpurītes.
krūpis Pundurītis, rūķītis.
prototips Punkta mērītājs, instruments burta bieznes mērīšanai.
momentānais rotācijas centrs punkts nekustīgajā atskaites sistēmā plakaniskajā kustībā, kas sakrīt ar momentāno ātrumu centru.
laterālā laukuma smaguma centrs punkts, kurā pielikts rezultējošais hidrodinamiskais spēks, kas pretojas peldlīdzekļa dreifam; pieņem, ka tas sakrīt ar smaguma spēku laukumam, ko iegūst projicējot peldlīdzekļa zemūdens daļu uz vidusplakni (diametrālo plakni).
poņķāties Puņķēties, lēnām kaut ko darīt.
purī Puri - indiešu ēdiens: apaļi, plakani eļļā vai ghī (kausējot attīrīts sviests) vārīti plāceņi no kviešu miltiem.
plauskāt Purināt, dauzot tīrīt.
nopurināt Purinot (ko), atdalīt (no tā) nost tā, ka nokrīt, nobirst zemē; purinot (ko), atdalīt (no tā) nost tā, ka nokrīt (kur, uz kā u. tml.).
nopurināt Purinot (ko), novirzīt (no tā) nost tā, ka nokrīt, nobirst zemē; purinot (ko) novirzīt (no tā) nost tā, ka nokrīt, nobirst (kur, uz kā u. tml.).
izpurināt Purinot iztīrīt (piemēram, drēbes).
papurināt Purinot patīrīt.
uzpužināt Purinot, bužinot padarīt irdenāku, čauganāku, kuplāku.
karbinieks Purva iztīrītājs.
puskārtenis pusceļā (par nepadarītu darbu).
žūra Pusdarīts alus.
miezītis Pusdarīts, parasti salds, miežu alus.
puspļepans Pusgatavs, neizvārīts (par biezputru).
fotopretestība Pusvadītāja ierīce, kuras elektriskā pretestība mainās atkarībā no apgaismojuma, kas uz to krīt.
pušausu Pušausu gaismiņa - rīta ausmas sākuma gaisma.
pušdarus Pušdarus darītājs - kāds, kurš darbu pa pusei padara un pamet.
atpūst Pūšot atdarīt, atvērt.
aizdvašot Pūšot dvašu, padarīt nespodru, neskaidru.
nopūst Pūšot novirzīt (nost no kurienes) un ļaut, lai nokrīt, nobirst zemē; pūšot novirzīt (nost no kurienes) tā, ka nokrīt, nobirst (kur, uz kā u. tml.).
izpūst Pūšot padarīt (ko) aukstu (par vēju).
izkaukāt Pūšot padarīt (telpu) aukstu (par stipru vēju).
pūtele Pūtelis - vārītu, izžāvētu un tad samaltu auzu, miežu, rudzu, kviešu, zirņu biezenis; ēdiens, ko ēda vasaras laikā pie siļķes vai cita stiprāka ēdiena.
pūtēlis Pūtelis - vārītu, izžāvētu un tad samaltu auzu, miežu, rudzu, kviešu, zirņu biezenis; ēdiens, ko ēda vasaras laikā pie siļķes vai cita stiprāka ēdiena.
aizputināt Putinot pārklāt (ar sniegu, ar kupenām); putinot (sniegu), padarīt (ceļu) nelietojamu vai grūti lietojamu.
būķis Putnu būris; strazdu būrītis.
auriņš Putnu būrītis, strazdu būrītis.
avielis Putnu būrītis; avele.
puļciņs putnu būrītis.
avele Putnu būrītis.
avelis Putnu būrītis.
būķins Putnu būrītis.
balta putra putra ar lielu piena piedevu, arī putra, kas vārīta pienā.
mizo Putra no vārītām japāņu pupām, sāls un vārītiem rīsiem.
zila putra putra, kas vārīta ūdenī ar mazu piena piedevu vai tikai ūdenī.
ķezlis Putrai līdzīga, ilgi vārīta zupa.
sapļockāt Pvirši, nemākulīgi samūrēt, aizdarīt (ar kādu vielu).
ūdensglāzes teorija radikāla teorija un prakse Krievijā pēc 1917. g. komunistu apvērsuma, kas dzimumu attiecības uzskatīja par elementāru instinktu apmierināšanu un sludināja, ka izdarīt dzimumaktu esot tikpat vienkārši, kā izdzert glāzi ūdens.
meningopolineirīts Radikuloneirīta, aseptiskā meningīta un kraniālā neirīta triāde.
jaucēt Radināt, darīt rāmu (dzīvnieku).
radiotālmērs Radionavigācijas ierīce, ar ko mēra attālumu attāluma mērīšanas sistēmās, vai autonoms attāluma mērītājs līdz radiosignālus atstarojošam objektam, piem., radioaltimetrs.
attālumu starpības mērīšanas sistēma radiotehniska sistēma, kas sastāv no dažādās vietās uz zemes novietotiem raidītājiem un gaisakuģa radiosignālu uztvērēja un mērītāja.
riebt Radīt (kādam) nepatikšanas, darīt ko ļaunu (ar savu izturēšanos, rīcību, runu).
nodrošināt Radīt (kam) priekšnoteikumus, padarīt iespējamu, reālu (piemēram, norisi, stāvokli).
žvinkstēt Radīt augstu, parasti spalgu, troksni (piemēram, par metāla priekšmetiem, stikliem, tiem krītot, plīstot u. tml.); atskanēt šādam troksnim.
atļaut radīt iespēju (ko darīt), būt labvēlīgam (piem., par apstākļiem).
zlaukšķēt Radīt īslaicīgu dobju troksni, piemēram, par ko palielu, pasmagu, kas krīt, atsitas pret ko; atskanēt šādam troksnim; zlaukšēt.
zlaukšēt Radīt īslaicīgu dobju troksni, piemēram, par ko palielu, pasmagu, kas krīt, atsitas pret ko; atskanēt šādam troksnim.
zlaukstēt Radīt īslaicīgu dobju troksni, piemēram, par ko palielu, pasmagu, kas krīt, atsitas pret ko; atskanēt šādam troksnim.
bakšēt Radīt īslaicīgu padobju troksni, par ko mīkstu, pasmagu, kas krīt, atsitas pret ko; atskanēt šādam troksnim.
blaukšēt Radīt īslaicīgu, dobju troksni (piemēram, par to, kas krīt, atsitas); atskanēt šādam troksnim.
blaukšķēt Radīt īslaicīgu, dobju troksni (piemēram, par to, kas krīt, atsitas); atskanēt šādam troksnim.
izspēlēt (kādu) joku (retāk triku, trakumu) radīt negaidītus (parasti sliktākus) apstākļus, nosacījumus u. tml.; izdarīt negaidītu pavērsienu.
svikšķināt Radīt nepatīkamu troksni (piemēram, ar krītu velkot pa tāfeli, ar kājām pa grīdu).
šmikstēt Radīt paasu troksni, kāds rodas, piemēram, lietus lāsēm krītot uz koku lapām, skujām u. tml.
zlakšēt Radīt padobju troksni, piemēram, kam pasmagam atsitoties pret ko, krītot; atskanēt šādam troksnim; blīkšēt.
pakšēt Radīt paklusu, īslaicīgu troksni (piemēram, par šķidruma lāsēm, arī nelieliem krītošiem priekšmetiem, kas atsitas pret ko); atskanēt šādam troksnim.
pakšķēt Radīt paklusu, īslaicīgu troksni (piemēram, par šķidruma lāsēm, arī nelieliem krītošiem priekšmetiem, kas atsitas pret ko); atskanēt šādam troksnim.
buknēt Radīt paklusu, padobju troksni, kas rodas, kam krītot vai atsitoties; atskanēt šādam troksnim.
noboncēt Radīt pēkšņu, īslaicīgu troksni, kas raksturīgs kam lielam, smagam krītot, atsitoties; noskanēt šādam troksnim.
plunkšēt Radīt raksturīgu troksni (par ko tādu, kas iekrīt, tiek strauji ievirzīts šķidrumā, arī par šķidrumu, kurā kas iekrīt, tiek strauji ievirzīts); atskanēt šādam troksnim.
plunkšķēt Radīt raksturīgu troksni (par ko tādu, kas iekrīt, tiek strauji ievirzīts šķidrumā, arī par šķidrumu, kurā kas iekrīt, tiek strauji ievirzīts); atskanēt šādam troksnim.
žvākstēt Radīt samērā skalu, dobju troksni (parasti par smagiem priekšmetiem, tiem krītot, atsitoties pret ko); atskanēt šādam troksnim.
rībēt Radīt samērā spēcīgu, padobju, nevienmērīgu troksni (piemēram, par ko grūstošu, krītošu).
uzdūšoties Radīt sevī drosmi (ko darīt); sasparoties.
uzdrošināties Radīt sevī, parasti pēkšņi, drosmi (ko darīt); izturēties (kādā veidā); uzdrīkstēties.
uzdrīkstēties Radīt sevī, parasti pēkšņi, drosmi (ko darīt); izturēties (kādā veidā); uzdrošināties.
dārdēt Radīt spēcīgu, dobju, nevienmērīgu troksni (piemēram, par ko grūstošu, krītošu).
nožvakstēties radīt troksni, kāds rodas sitot, nokrītot, ūdeņiem vai mežam šalcot.
likt galdā rādīt, darīt zināmu, atklāt.
celt galdā (kaut ko) rādīt, darīt zināmu, atklāt.
izražot Radīt, darīt, ražot.
ielustināt Radīt, izraisīt prieku, vēlēšanos (ko darīt, kur doties u. tml.); iepriecināt.
parādīt Rādot darīt zināmu, saprotamu (ko), rādot pamācīt (ko).
izrādīt Rādot iepazīstināt (ar ko), padarīt pazīstamu (daudz vai visu).
ievainot Radot šādu bojājumu, padarīt (cilvēku vai dzīvnieku) nespējīgu normāli darboties.
savainot Radot šādu bojājumu, padarīt (cilvēku vai dzīvnieku), parasti pilnīgi, nespējīgu normāli kustēties, darboties.
ceresīns Rafinēts ozokerīts, balta, cieta mikrokristāliska masa, lieto sveču rūpniecībā, ziedēm, bišu vasku vietā.
ischnura Raibspārītes.
uzrakņāt Rakņājot padarīt nelīdzenu, izbojāt (parasti par dzīvniekiem).
uzurkņāt Rakņājot padarīt nelīdzenu, izbojāt (parasti par dzīvniekiem).
izrakņāt Rakņājot padarīt viscaur nelīdzenu, arī izbojāt.
praecipe rakstiska pavēle kaut ko darīt vai nedarīt.
rakstāmais krīts rakstīšanai (parasti uz tāfeles) paredzēts krīts; rakstāmkrīts.
rakstāmkrīts Rakstīšanai (parasti uz tāfeles) paredzēts krīts.
krīžot Rakstīt ar krītu.
plunkšķis Raksturīgs troksnis, kas rodas, ja kas iekrīt, tiek strauji ievirzīts šķidrumā.
žvauks Raksturo dobju troksni, kāds rodas kaut kam smagam nokrītot.
žļaugs Raksturo plaukšķošu troksni, kāds rodas kaut kam smagam pēkšņi iekrītot ūdenī vai sitot ar kaut ko slapju.
blāks Raksturo skaņu, kas rodas kādam smagam priekšmetam nokrītot.
žļarkt Raksturo skaņu, kas rodas kaut kam smagam iekrītot kādā šķidrumā.
plaks Raksturo skaņu, kas rodas krītot cietam priekšmetam.
pļunks Raksturo skaņu, kas rodas, piemēram, akmenim iekrītot ūdenī.
žļoks Raksturo troksni, kāds rodas kaut kam mīkstam nokrītot uz cietas virsmas.
pļeks Raksturo troksni, kāds rodas krītot kaut kam smagam vai mīkstam.
pļekt Raksturo troksni, kāds rodas krītot kaut kam smagam vai mīkstam.
blukš Raksturo troksni, kas rodas kādam priekšmetam iekrītot ūdenī.
atgādinājums Rakstveida aizrādījums ievērot (piemēram, termiņu, kādas saistības) vai izdarīt (ko).
personisks galvojums rakstveida saistība, ar kuru fiziska persona galvo, ka aizdomās turamais, apsūdzētais vai tiesājamais ieradīsies pēc izziņas iestādes, prokurora vai tiesas (tiesneša) aicinājuma, netraucēs patiesības noskaidrošanu lietā un neturpinās izdarīt noziegumus.
sabiedriskais galvojums Rakstveida saistība, ar kuru sabiedriskā organizācija galvo, ka aizdomās turētais vai apsūdzētais ieradīsies uz izziņas izdarītāja, izmeklētāja, prokurora vai tiesas aicinājumu.
pastāstīt Rakstveidā, rakstītā tekstā pavēstīt, padarīt zināmu (ko); pavēstīt, padarīt zināmu (ko) - par rakstītu tekstu.
dubultsite Rakstzīmju divkārša drukāšana, lai padarītu to attēlus tumšākus.
bagarēt Rakt ar bagaru (parasti upes, ezera gultnē); padziļināt, tīrīt (piemēram, upi).
šķipelēt Rakt ar lāpstu; tīrīt ar lāpstu.
pļukt Rakturo skaņu, kas rodas smagam priekšmetam krītot.
lesnica Rāmjveidā sastiprināti dēļi, kārtis, ko liek uz ragavām, lai tās padarītu platākas.
iedrošināties Rasties drosmei (ko darīt).
iegadīties Rasties iespējai (kādam, piemēram, ko darīt); gadīties; iznākt.
iedomāties Rasties nodomam (ko darīt).
iedomāt Rasties, ienākt prātā domai, idejai (ko darīt).
saraukt Raucot padarīt (seju, tās daļu), parasti ievērojami, grumbainu; raucot pavirzīt (sejas daļu), parasti ievērojami.
noraudāt Raudot padarīt mitru (parasti seju, vaigus).
jēlspirts Raudzēšanas procesā iegūtais spirts, kas vēl nav attīrīts un pārtvaicēts.
noraut Raujot, ar rāvienu panākt vai, neviļus, negribēti paraujot, pieļaut, ka (kas, kāds) nokrīt, nogāžas lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
noraust Raušot ko nost, notīrīt (kā) virsmu.
atravēt Ravējot attīrīt (ko) no nezālēm.
pārravēt Ravējot vēlreiz, attīrīt no nezālēm (augus).
izravēt Ravējot viscaur attīrīt no nezālēm (augus).
izravēt Ravējot viscaur attīrīt no nezālēm (kādu platību).
atdarboties Reaģēt, atdarīt.
aspiks Receklis, želejveida masa, kas rodas sabiezējot šķidrumam, kurā vārīta gaļa, kauli, zivis.
aizdarīties Refl. --> aizdarīt(1); aizvērties.
aptīrīties Refl. --> aptīrīt (1).
attīrīties Refl. --> attīrīt (1); tikt attīrītam.
attīrīties Refl. --> attīrīt (2); tikt attīrītam.
atvārīties Refl. --> atvārīt.
darīties Refl. --> darīt (1).
iztīrīties Refl. --> iztīrīt (1); tikt iztīrītam.
izvārīties Refl. --> izvārīt 1(1); tikt izvārītam.
izvārīties Refl. --> izvārīt 1(2).
notīrīties Refl. --> notīrīt (1); tikt notīrītam.
notrīties Refl. --> notrīt (1); tikt notrītam.
notrīties Refl. --> notrīt (2); tikt notrītam.
notrīties Refl. --> notrīt (3); tikt notrītam.
novārīties Refl. --> novārīt (1); tikt novārītam.
novārīties Refl. --> novārīt (3); tikt novārītam.
padarīties Refl. --> padarīt (1); tikt padarītam.
pakārties Refl. --> pakārt (1); tikt pakārtam; krītot aizķerties (aiz kā) un palikt karājoties.
pārvārīties Refl. --> pārvārīt (1); tikt pārvārītam.
pārvelties Refl. --> pārvelt (1); gāžoties, krītot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
patrīties Refl. --> patrīt(1); tikt patrītam.
pavārīties Refl. --> pavārīt; tikt pavārītam.
pievārīties Refl. --> pievārīt(1); tikt pievārītam.
pievārīties Refl. --> pievārīt(4); tikt pievārītam, parasti neviļus, negribēti.
savārīties Refl. --> savārīt 1(1); tikt savārītam.
tīrīties Refl. --> tīrīt (1); tikt tīrītam.
tīrīties Refl. --> tīrīt (2); tikt tīrītam.
splēniskā neitropēnija un reimatoīdais artrīts reimatoīdā artrīta forma: reimatoīdais poliartrīts, palielināta liesa, leikopēnija, granulocitopēnija, trombocitopēnija, anēmija, hiper- un disproteinēmija.
rups Reimatoīdā artrīta un sistēmiskās sarkanās vilkēdes savienojuma klīniskā aina.
silikoartrīts Reimatoīdā poliartrīta un plaušu silikozes kombinācija.
izreklamēt Reklamējot padarīt plaši pazīstamu.
impaktīdi relatīvi reti sastopami stiklaini vai drupataini stiklaini kalnu ieži, kas izveidojušies Zemes garozas virsējā zonā, nokrītot uz Zemes lieliem meteorītiem, kad kritiena rezultātā rodas trieciens un sprādziens.
struktūrreljefs Reljefs, kura forma sakrīt ar to veidojošo iežu saguluma formām; parasti veidojas vietās, kur zemes virspusē denudācijas rezultātā atsedzas cieto iežu slāņi.
rimdināt Remdēt; padarīt remdenu.
heredoakinēzija Reta pārmantota slimība, ko raksturo paroksismāla paralīze un stipras sāpes locekļos, vājums un nespēja izdarīt kustības.
pseidodifterija Reti sastopama jaundzimušo mutes dobuma slimība ar pseidodifterītiskiem aplikumiem uz mīkstajām aukslējām.
uzretināt Retināt vēlreiz, padarīt vēl retāku.
izretušēt Retušējot izlabot, padarīt skaidru (piemēram, attēlu).
Šaureites Rēzeknes novada Gaigalavas pagasta apdzīvotās vietas "Šaurītes" nosaukuma variants.
Šaureitis Rēzeknes novada Gaigalavas pagasta apdzīvotās vietas "Šaurītes" nosaukums latgaliski.
norāde Rezultāts --> norādīt (3); izteikums, paziņojums par to, kā rīkoties, ko darīt.
palīdzība Rīcība, darbība, lai palīdzētu (kādam), sniegtu atbalstu, arī lai (kas) tiktu paveikts, padarīts.
sarīdīt Rīdot padarīt (suni) niknu; rīdot panākt, ka (suņi) sāk plēsties.
ielādināt Rīdot padarīt (suni) niknu.
ierīdīt Rīdot padarīt (suni) niknu.
burggrāfa tiesa Rīgas pilsētas tiesa, kas iztiesāja lietas par muižnieku izdarītajiem noziegumiem pilsētas teritorijā un muižnieku civiltiesiskajām saistībām, tika nodibināta 1582. g., likvidēta 1725. g.
ierīt Rijot ievirzīt (piemēram, barības vadā); norīt.
pierīties Rijot neviļus, negribēti ievirzīt elpošanas ceļos (parasti dūmus, ūdeni) lielākā daudzumā; pierīt.
pierīt Rijot neviļus, negribēti ievirzīt elpošanas ceļos (parasti dūmus, ūdeni) lielākā daudzumā; pierīties (1).
uzripelēt Rīkojot, skubinot u. tml. panākt, ka pieceļas, sāk (ko) darīt.
putināties Rīkoties (ko) darīt (piemēram, slaucīt, purināt u. tml.), saceļot putekļus.
ņemt aiz (arī pie) ragiem rīkoties enerģiski, darīt (ko), skarot pašus pamatus, būtību.
puņķēties Rīkoties lēnām, tūļāties; neglīti kaut ko darīt.
skriet ar pieri sienā rīkoties nesaprātīgi, bez apdoma, censties izdarīt, panākt ko neiespējamu.
rūpēties Rīkoties tā, lai nodrošinātu (kā) stāvokli, norisi, lai veiktu, izdarītu (nepieciešamo, vajadzīgo).
savadīt Rīkoties, darīt (ko), lai (kāds) satiktos, iepazītos (ar kādu).
dzīvot ar savu galvu rīkoties, darīt ko, neprasot citiem atļauju, padomu, arī nerēķinoties ar citiem.
salaist grīstē rīkoties, darīt tā, ka kaut kas notiek pretēji vēlamajam, sarežģījas.
palīdzēt Rīkoties, darīt, lai (kāds) sasniegtu ko vēlamu, spētu ko paveikt; piedalīties (kādā kopīgā darbā), veicot daļu (no tā).
ņemt savu galvu rīkoties, darīt, nerēķinoties ar citiem.
olgriezis Rīks vārītu olu sagriešanai šķēlēs.
pahometrs Rīks, ar ko izmērīt ierāmētu stiklu biezumu.
tribometrs Rīks, ar ko izmērīt kāda ķermeņa berzēšanās spēku.
trohometrs Rīks, ar ko izmērīt riteņa riņķī griešanās ātrumu vai arī kuģa gaitas ātrumu.
tralless Rīks, ar ko izmērīt spirta stiprumu.
volūminometrs Rīks, ar ko izmērīt vielu tilpumu.
atguldzinēt Rīstīties (ēdot) cenšoties atrīt.
ierīstīt Rīstoties aprīt.
atrīstīt Rīstoties atdabūt atpakaļ mutē (ierīto).
reitureitā Rīt no rīta.
rītnorīt Rīt no rīta.
rītnorītas Rīt no rīta.
rītparīt Rīt vai parīt.
morgengabe Rīta balva - dāvana, ko jaunais vīrs pasniedza savai sievai rītā pēc kāzu nakts kā atlīdzību par zaudēto jaunavību.
obāde Rīta dziesma - dziesma vai lirisks dzejolis, kas pauž skumjas par rītausmu, kurai jāšķir mīlētāji.
rītlūgšana Rīta lūgšana; īss rīta dievkalpojums.
alborāda Rīta mūzika Spānijā: (a) gana rīta dziesma par godu lecošai saulei; (b) mīļoto slepenās tikšanās atvadu mūzika rītausmā; (c) rīta koncerts brīvā dabā, līdzīgs serenādei (2) vakarā.
alvorāda Rīta mūzika Spānijā: (a) gana rīta dziesma; (b) mīļoto slepenās tikšanās atvadu mūzika rītausmā; (c) rīta koncerts brīvā dabā, līdzīgs serenādei (2) vakarā; alborāda.
matineja Rīta viesības, izrīkojums vai sapulce; rīta tērps.
rīta svārki rītasvārki.
sērksnītis rītausma, rīta blāzma.
Austriņš Rītausma, rīta gaisma.
rīta ausma rītausma.
Saules meita rītausmas un saulrieta, arī saules staru personificējums, dēvēta arī par Bārbalu, t. i., sprogaino, iespējams tā apzīmējot saules starus.
ačamana Rituāls, kuru praktizē hinduisti lai attīrītu sevi, domājot par tīrām lietām, dzerot ūdeni maziem malciņiem un rasinot to ap sevi.
aprīvēt Rīvējot mazliet noslaucīt, notīrīt (visapkārt vai vietumis).
bražāt Rīvējot, berzējot padarīt mīkstu (piemēram, ādu, auklu).
izbražāt Rīvējot, berzējot padarīt mīkstu, gludu (piemēram, auklu, audeklu).
marķēšana Robežatzīmju (marku) uzkrāsošana vai speciālu ierobežotāju (atduru) uzlikšana apmērītas jahtas korpusam, takelējumam, burām.
atrakt Rokot atsegt, padarīt pieejamu (ko apbērtu, iestigušu u. tml.).
norakt Rokot ko nost, padarīt līdzenu.
atrakt Rokot padarīt pieejamu vai brīvu, tukšu (ko aizbērtu, aizgruvušu u. tml).
fordicidia Romas kvirītu vispārēji pavasara (15. febrārī) un lopkopības svētki.
Aurora Romiešu mitoloģijā - rītausmas dieviete.
provocatio Romiešu procesuālās tiesībās sūdzētāja izdarīts aicinājums atbildētājam samaksāt naudas sodu, ja atbildētāja liegšanās atzīt sūdzētāja tiesību izrādījusies nepareiza.
padoms Rosinājums, ieteikums (neuzspiežot savu gribu) ko darīt, kā rīkoties, izturēties.
vedināt Rosināt, mudināt, arī būt tādam, kas rosina, mudina (ko darīt, domāt, izturēties kādā veidā).
greznot Rotājot darīt (ko) greznu, skaistu, svinīgu.
krāšņot Rotājot darīt (ko) krāšņu.
izrotāt Rotājot padarīt skaistāku, daiļāku.
ekscentrs Rotējoša (mašīnas, mehānisma) diskveida detaļa, kuras rotācijas ass nesakrīt ar diska centru; lieto rotācijas kustības pārveidošanai virzes kustībā.
aizrotīt Rotot aizdarīt.
ārdēt Rūdīt, padarīt izturīgāku (parasti cilvēku).
savangalēt rullēt izmazgāto veļu, lasi padarītu gludāku.
šaireiza Runā minētās sievietes reize (ko darīt); šās reize.
šāmreize Runā minēto sieviešu reize (ko darīt); šo, viņu reize; šāmreiza.
šāmreiza Runā minēto sieviešu reize (ko darīt); šo, viņu reize.
apmālām Runājot izgrozīties, atrunāties, runāt aplinkiem, izvairīties no kaut kā.
sarunāt Runājot vienoties (ar kādu ko darīt).
pateikt Runājot, parasti īsi, izpaust, darīt zināmu (ko).
pasacīt Runājot, parasti īsi, izpaust, padarīt zināmu (ko); pateikt (1).
tiešais runas akts runas akts, kurā teikuma komunikatīvais tips atbilst tā funkcijai runas situācijā, piemēram, stāstījuma teikums lietots, lai sniegtu informāciju, pamudinājuma teikums - lai rosinātu ko darīt utt.
teikt Runāt (kādu tekstu, vārdus), runājot darīt zināmu (ko); sacīt (1).
sacīt Runāt (kādu tekstu, vārdus), runājot darīt zināmu (ko); teikt (1).
dumjoties Runāt vai darīt dumjības.
jaukties pa vidu runāt vai darīt ko vienlaikus ar citiem, traucējot viņus.
jaukties (arī maisīties) pa vidu runāt vai darīt ko vienlaikus ar citiem, traucējot viņus.
trivalku sist runāt vai darīt ko, lai uzjautrinātos, izklaidētos.
jokot Runāt vai darīt ko, lai uzjautrinātu, izklaidētu, izraisītu smieklus; jokoties.
jokoties Runāt vai darīt ko, lai uzjautrinātu, izklaidētu, izraisītu smieklus.
glaudīt pa spalvai runāt, arī darīt (kādam) pa prātam; izdabāt.
jokāt Runāt, darīt ko, lai uzjautrinātu, izraisītu smieklus.
izpasēt Rūpējoties (par kādu), izdarīt (tam) pa prātam.
parūpēties Rūpējoties (par ko), pacensties izdarīt ko, sasniegt ko.
nārot Rūpēties, darīt labu vienmēr.
samazgāties rūpīgi mazgājoties (piemēram, vannā) padarīt ūdeni ziepjainu.
bairišs Rūpnieciski ražots alus; bairītis.
sarušināt Rušinot padarīt (ko), parasti ļoti, viscaur, irdenu.
rūši Rūšrāceņi - nemizoti novārīti kartupeļi; ar visu mizu pelnos cepti kartupeļi.
spēja Sabiedrības nodrošināts stāvoklis (cilvēkam), kas (tam) rada iespēju ko darīt, veikt.
Latvijas Alus darītāju savienība sabiedriska organizācija, dibināta 1993. g. ar mērķi apvienot Latvijas alus darītavas un to darbību atbalstošas fiziskas un juridiskas personas, mainīt alkohola patēriņa struktūru par labu vieglajiem alkoholiskajiem dzērieniem, veicināt kvalitatīva alus, iesala un alus miežu ražošanu un nodrošināt informācijas apmaiņu.
pieteikšanās Sabiedriski bīstamu darbību izdarījušas personas brīvprātīga ierašanās izziņas vai iepriekšējas izmeklēšanas iestādē, pie prokurora vai tiesā ar paziņojumu par tās izdarīto noziegumu.
sagrezīt sabojāt (nemākot ko darīt).
sapockāt Sabojāt, padarīt putrveidīgu, mīklveidīgu.
sliktot Sabojāt, padarīt sliktāku.
sadrellēt sabojāt, satrīt, sastrīpot.
sakruķīt Sabojāt; padarīt nelietojamu.
aleirolīts Sacementējies nogulumiezis, blīvs aleirīts.
sakamsāt Sadalīt kumosos un aprīt, noēst.
sakamsīt Sadalīt kumosos un aprīt, noēst.
pajukt Sadalīties sastāvdaļās, izjukt uz visām pusēm (par priekšmetu kopumu, piemēram, tiem nokrītot, apgāžoties).
sadūrēt sadarīt.
sareitīt Sadarīt.
sabojāt fasādi sadauzīt seju, piem., krītot, kautiņā.
satrupināt Sadauzīt, lai padarītu mīkstu.
sadomāties Sadomāt (piemēram, ko darīt), iecerēt, arī izfantazēt (ko).
uzdomāt Sadomāt, nolemt, arī iecerēt (ko veikt, darīt).
atsist Sadursmē atvairīt (pretinieka uzbrukumu); panākt, ka (pretinieks) atkāpjas.
iegāzt Sagādāt nepatikšanas, izdarīt tā (piemēram, pieviļot, izpaužot noslēpumu), ka nonāk nelabvēlīgā, arī bīstamā stāvoklī.
dakrist Sagadīties (darīt ko) ar kādu kopā.
pasarušēties Sagatavot (ko darīt).
desu dēšana sagatavotas desu masas pildīšana iztīrītās dzīvnieku zarnās.
notaisīties Sagatavoties (ko darīt).
sapravīties Sagatavoties, sakārtoties (lai ko darītu, kur dotos u. tml.).
sariktēties Sagatavoties, sakārtoties (lai ko darītu).
žeirāt Sagatvot vāju dzērienu (piemēram, alu), vārīt šķidru zupu.
žeirēt Sagatvot vāju dzērienu (piemēram, alu), vārīt šķidru zupu.
žeirēties Sagatvot vāju dzērienu (piemēram, alu), vārīt šķidru zupu.
saņurkāt Sagriezt ar neasu griežamo; saņurīt.
pīte Sagrūstu novārītu zirņu pika ar sīpoliem, sāli un citām piedevām.
krotonisms Saindēšanās ar krotoneļļu; izpaužas kā hemorāģisks gastroenterīts.
kubebisms Saindēšanās ar kubebu (akūta gastroenterīta aina).
rīcinisms Saindēšanās ar rīcinu vai rīcinauga sēklām: hemorāģisks gastroenterīts un dzeltē.
oksālisms Saindēšanās ar skābeņskābi; pazīmes: gastroenterīts un nefrīts, kolapss, cianoze, midriāze, elpas trūkums.
dafnisms Saindēšanas ar zalktenēm: hemorāģisks gastroenterīts, delīrijs un kolapss.
paraksts par dzīvesvietas nemainīšanu saistība, ar kuru aizdomās turētajam, apsūdzētajam vai tiesājamam ir par pienākumu uzlikts neatstāt savu dzīvesvietu bez izziņas izdarītāja, prokurora vai tiesas (tiesneša) atļaujas.
pārjaunojums Saistību tiesības atcelšana, pārvēršot to jaunā ar īpašu līgumu, to var izdarīt, vai nu pārgrozot tikai prasījuma tiesisko pamatu un būtiskos noteikumus, vai arī tā, ka agrākā kreditora vai parādnieka vietā iestājas jauns.
aprobežot Saistīt ar zināmiem apstākļiem, nosacījumiem, padarīt no tiem atkarīgu (kādu darbību, rīcību vai tās izpausmi); ierobežot.
saukt Saistīt, valdzināt, rosinot (ko darīt, doties kurp u. tml.) - par priekšmetiem, parādībām.
aicināt Saistīt, valdzināt, rosinot ko darīt (par priekšmetiem, parādībām).
aleirītisks Saistīts ar aleirītu, tam raksturīgs.
torītējs Saistīts ar kādu no pagājušo dienu rītiem, tam raksturīgs.
kolorītisks Saistīts ar kolorītu 1 (1), tam raksturīgs.
kolorītisks Saistīts ar kolorītu 1 (2), tam raksturīgs.
kolorītisks Saistīts ar kolorītu 1 (3), tam raksturīgs.
šorītējs Saistīts ar pašreizējo rītu, pašreizējās dienas rītu, tam raksturīgs; šārīta.
šīrīta Saistīts ar pašreizējo rītu, pašreizējās dienas rītu, tam raksturīgs; tāds, kas pastāv, noris pašreizējā rītā, pašreizējās dienas rītā; šārīta.
šārīta Saistīts ar pašreizējo rītu, pašreizējās dienas ritu, tam raksturīgs; tāds, kas pastāv, noris pašreizējā rītā, pašreizējās dienas rītā.
našķi Saites, kas no liniem atkrīt.
sapļankāt sajaucot (rakņājoties) padarīt duļķainu (piemēram, ūdeni dīķī).
saputrāt Sajaukt, izdarīt nepareizi.
haotizācija Sajaukt, padarīt nepārskatāmu.
(kāds) velns (arī nelabais) dīdīja (arī kūdīja) saka neapmierinātībā, sašutumā par izdarīto.
ķendeles vien atmeta saka par cilvēku, ja tas, sviests vai sists, nokrīt gar zemi izstieptām rokām un kājām.
spējīgs uz visu saka par cilvēku, kas ir spējīgs izdarīt ko ļoti kaitīgu, nevēlamu.
glums kā zutis saka par cilvēku, kas prot veikli izvairīties no atbildības, nepatikšanām.
liela gaisma saka par laiku, kad ir atausis rīts un ir kļuvis pilnīgi gaišs; saka par laiku, kad saule jau sen uzlēkusi.
kā no laivas izsviests saka par ļoti samulsušu, bezpalīdzīgu cilvēku, kas nezina, ko darīt, ko iesākt.
kā mucā audzis saka par neaudzinātu, nemācītu cilvēku, kas neprot uzvesties, darbu darīt.
sutrājas kā tāda sutra saka par neizveicīgu sievieti, kura neko nevar izdarīt laikā.
Dots pret dotu! Saka, atriebjot nodarīto.
ko (tu) padarīsi saka, atzīstot bezspēcību, nespēju ko izdarīt, panākt.
ko tur (var) darīt saka, atzīstot bezspēcību, nespēju ko izdarīt, panākt.
ko tur var darīt, arī neko nevar darīt saka, atzīstot bezspēcību, nespēju ko izdarīt, panākt.
ko lai dara, arī ko tur (var) darīt, arī ko (tu) (pa)darīsi, arī neko (nevar) darīt saka, atzīstot bezspēcību, nespēju ko izdarīt, panākt.
Nedod dievs! arī Lai dievs nedod! saka, izsaucas par ko nevēlamu, bīstamu, sliktu, no kā gribētu izvairīties.
dieva laime saka, izsaucas, ja labvēlīgi apstākļi ir radījuši iespēju vairīties no kā nepatīkama, briesmīga, bīstama.
staigāt (kādam) pakaļ saka, ja (kāda) pavirši darītais jāpaveic, arī jālabo citam.
gluma āda (kādam) saka, ja cilvēks ir viltīgs, izmanīgs, prot veikli izvairīties no nepatīkamas situācijas.
pirksti (arī nagi, retāk rokas) niez saka, ja dedzīgi vēlas ko darīt.
rokas (biežāk nagi, pirksti) niez saka, ja dedzīgi vēlas ko darīt.
gaisma svīst saka, ja ir manāma rīta gaisma.
gaismiņa svīst saka, ja ir manāma rīta gaisma.
sirdsapziņa moka (arī tirda, urda u. tml.) saka, ja ir nemitīgi pašpārmetumi par ko aplam, arī ļaunprātīgi izdarītu.
sirdsapziņa tirda (arī moka, urda u. tml.) saka, ja ir nemitīgi pašpārmetumi par ko aplam, arī ļaunprātīgi izdarītu.
sirdsapziņa urda (arī moka, tirda u. tml.) saka, ja ir nemitīgi pašpārmetumi par ko aplam, arī ļaunprātīgi izdarītu.
prāts nesas Saka, ja ir vēlēšanās, griba (piemēram, ko darīt).
prāts (arī sirds) silst (ari nesas, velk) Saka, ja ir vēlēšanās, griba (piemēram, ko darīt).
sirds (arī prāts) velk (arī nesas, silst) Saka, ja ir vēlēšanās, griba (piemēram, ko darīt).
prāts (arī sirds) velk (arī silst, nesas) Saka, ja ir vēlēšanās, griba (piemēram, ko darīt).
prāts stāv (biežāk nesas) Saka, ja ir vēlēšanās; griba (piemēram, ko darīt).
par labu (kādam) saka, ja kā interesēs, arī kā labā kas notiek vai tiek darīts.
kā liedzējs liedz saka, ja kāda iekšēja sajūta it kā novērš uzmanību (no kā), liedz ko darīt.
tur vajag ķēniņa prāta un zaķa kāju saka, ja kādam grūti izdarīt pa prātam.
nagi niez saka, ja kādam ļoti gribas ko darīt, ko uzsākt, ja kāds ko ļoti vēlas.
mētājas kā vecs dālderis saka, ja kādam nav īsti ko darīt, nav darba, ja kāds klaiņo.
staigā kā kaķis ap karstu putru saka, ja kāds grib kaut ko darīt, bet neuzdrošinās, rīkojas izvairīgi.
būt uz lūpām saka, ja kāds grib ko teikt, bet kaut kas to kavē darīt.
kā jērs saka, ja kāds ir ļoti rāms, lēns, padevīgs, paklausīgs, ja nepretojas, ļauj ar sevi darīt ko grib.
būt pa plecam saka, ja kāds ir spējīgs, ja kādam ir pietiekama prasme ko darīt, veikt.
baidās kā kaķis no ūdens saka, ja kāds ļoti baidās, cenšas izvairīties no kaut kā.
kā uzburts Saka, ja kāds neatvairāmi, neatturami tiecas (ar ko darboties, ko darīt, arī ko iegūt).
ne domāt nedomā saka, ja kāds nemaz negatavojas (ko darīt).
kā nopļauts saka, ja kāds pēkšņi saļimst, nokrīt pie zemes.
kā bites dzelts saka, ja kāds pēkšņi strauji, neapvaldīti uzlec kājās; arī ja kāds uztraukti, neapvaldīti sāk darīt (ko).
noveļas kā maiss saka, ja kāds smagi, neveikli nokrīt, nogāžas gar zemi.
kā celties, tā velties saka, ja kāds, tikko no rīta uzcēlies, tūlīt kaut kur iet.
kā nolēmēts saka, ja kas kļūst nekustīgs, neveikls (parasti aiz uztraukuma, bailēm), ja kāds nespēj neko darīt, darboties.
Nekā nebija! saka, ja kas nenotiks, arī netiks darīts tā, kā citi saka, mudina.
viens (kuiļa) rūciens saka, ja kas notiek, norit, tiek padarīts ļoti ātri, vienā mirklī.
par zīmi saka, ja kas tiek darīts kā apstiprinājums (kam), norādījums (uz ko).
ka vai nu saka, ja kas tiek darīts ļoti intensīvi, novērtēts ļoti pozitīvi.
ne ar cirvi izcirst (kaut ko) saka, ja kaut ko nav iespējams mainīt, padarīt nebijušu.
rīts gudrāks par vakaru saka, ja ko nevar vai negrib izlemt, izdarīt tūlīt.
lai nu paliek saka, ja ko nevēlas darīt, apspriest u. tml.
Viss (ir) cauri! saka, ja ko uzskata par izbeigtu vai izbeidzamu, ja nevēlas vairs ko darīt, ja nevēlas vairs ar ko nodarboties u. tml.
roka neceļas saka, ja nav apņēmības (ko darīt).
ne domas Saka, ja nav nekādas iespējas (ko darīt).
ne domas Saka, ja nav nodoma, vēlēšanās (ko darīt).
nav kur (arī kurp) steigt (arī steigties) Saka, ja nav vajadzības, nepieciešamības darīt ko ātri.
nekur nav jāsteidzas, arī nav kur (arī kurp) steigties (arī steigt), arī kur jāsteidzas? Saka, ja nav vajadzības, nepieciešamības darīt ko ātri.
nekāda gala saka, ja nav vēlamā rezultāta; saka, ja nav nekādas nozīmes ko darīt; saka, ja nav nekādas jēgas, labuma.
nav nozīmes saka, ja nav vērts, nav mērķtiecīgi (ko darīt).
nāk virsū kā rūgta nāve saka, ja nespēj atvairīt miegu, nogurumu.
mācas virsū kā nāve Saka, ja nespēj atvairīt, pārvarēt nogurumu, miegu.
nav ko iesākt (ar kādu), arī nevarēt neko iesākt (ar kādu) saka, ja nevar pierunāt (kādu) ko darīt, ja nevar vienoties (ar kādu par ko).
nevar zināt saka, ja par ko nav zināms, arī ja nav skaidrības (piemēram, ko darīt, kā izturēties).
kumoss (arī ēdiens) iespiežas (arī iespriežas, iesprūst) kaklā saka, ja pēkšņi nevar vairs ieēst, norīt (aiz pārdzīvojuma).
kumoss (arī ēdiens) iespriežas (arī iespiežas, iesprūst) kaklā saka, ja pēkšņi nevar vairs ieēst, norīt (aiz pārdzīvojuma).
kumoss (arī ēdiens) iesprūst (arī iespiežas, iespriežas) kaklā saka, ja pēkšņi nevar vairs ieēst, norīt (aiz pārdzīvojuma).
kumoss (arī ēdiens) iespriežas (arī iespiežas, iesprūst) kaklā (arī rīklē) saka, ja pēkšņi nevar vairs ieēst, norīt (aiz pārdzīvojuma).
kumoss (arī ēdiens) spriežas (arī sprūst) kaklā (arī rīklē) saka, ja pēkšņi nevar vairs ieēst, norīt (aiz pārdzīvojuma).
kumoss (arī ēdiens) sprūst (arī spriežas) kaklā (arī rīklē) saka, ja pēkšņi nevar vairs ieēst, norīt (aiz pārdzīvojuma).
kumoss (arī ēdiens) aizspiežas (arī aizspriežas) kaklā saka, ja pēkšņi nevar vairs ieēst, norīt (aiz pārdzīvojuma).
kumoss (arī ēdiens) aizspriežas (arī aizspiežas) kaklā saka, ja pēkšņi nevar vairs ieēst, norīt (aiz pārdzīvojuma).
kumoss (arī ēdiens) iespriežas (arī iespiežas, iesprūst) rīklē (arī kaklā) saka, ja pēkšņi nevar vairs ieēst, norīt (arī aiz pārdzīvojuma).
aci pret aci, zobu pret zobu saka, ja rīkojas pēc principa atdarīt, atriebt par pāridarījumu, apvainojumu tieši pašam vaininiekam.
zobs pret zobu saka, ja rīkojas pēc principa atdarīt, atriebt par pāridarījumu, apvainojumu tieši pašam vaininiekam.
zobu pret zobu saka, ja rīkojas pēc principa atdarīt, atriebt par pāridarījumu, apvainojumu tieši pašam vaininiekam.
krīt kā akmens saka, ja strauji, smagi krīt.
rokas atkrīt (biežāk nolaižas) saka, ja vairs nav spēka, enerģijas darīt tālāk ko grūti veicamu.
kumoss stājas kaklā saka, ja var ieēst, norīt ar lielām grūtībām (parasti aiz pārdzīvojuma).
kā cimdu saka, ja viegli izdodas kādu uzveikt, pakļaut, padarīt padevīgu.
(visi) pātari sajūk saka, kad apjukumā nezina, ko darīt.
dzeguzes brokastis saka, kad nedaudz ieēd no rīta, lai dzeguze neaizkūko.
kas ir saka, kādu uzrunājot, lai pamudinātu (ko darīt), pievērstu uzmanību.
mīļā miera labad saka, lai norādītu, ka kaut kas tiek darīts, lai izvairītos no strīdiem
kas tur Saka, norādot, ka nav nozīmes, arī vajadzības (ko darīt).
ko tur saka, norādot, ka nav nozīmes, arī vajadzības (piemēram, ko darīt).
Lai tad (arī tur) vai kas! saka, norādot, ka noteikti kas notiks, tiks izdarīts jebkuros apstākļos.
Lai tur (arī tad) vai kas! saka, norādot, ka noteikti kas notiks, tiks izdarīts jebkuros apstākļos.
haidi-raidi Saka, pamudinot ko darīt.
taisni tā saka, piekrītot kāda (parasti militāra priekšnieka) izteikumam, apstiprinot tā patiesumu; tieši tā.
tieši tā saka, piekrītot kāda (parasti militāra priekšnieka) izteikumam, apstiprinot tā patiesumu.
Ka ņemšu aiz škirkas! saka, piem., piedraudot piespiest ko darīt.
gatavi milti saka, uzskatot kaut ko par sasniegtu, padarītu.
nedod dievs saka, vēloties izvairīties no kaut kā nepatīkama, bīstama, arī paredzot ko nepatīkamu, ļaunu, baiļojoties, ka var notikt kas slikts.
iedražnīt Sakaitināt, padarīt niknu (dzīvnieku).
saērcināt Sakaitināt; arī padarīt, parasti ļoti, īgnu, ķildīgu.
aizzietēt Sakarsēt (lai padarītu lokanu).
sakarstināt Sakarsēt, padarīt karstu.
sakaisēt Sakarsēt, padarīt kvēlojošu.
sakveldinēt Sakarsēt, padarīt kvēlojošu.
izpravīties Sakārtoties, sagatavoties (ko darīt, kur doties u. tml.).
piespiesties Sakopojot spēkus, enerģiju, pārvarot nevēlēšanos u. tml., piespiest sevi paveikt, padarīt (ko).
sadūšāties Sakopot spēkus, enerģiju (lai ko darītu); sasparoties.
sasparāties Sakopot spēkus, enerģiju (lai ko darītu); sasparoties.
sastarāties Sakopot spēkus, enerģiju (lai ko darītu); sasparoties.
appucēt Sakopt; notīrīt.
sažulināt sakošļāt, bet nenorīt.
ievalkāt Sākot valkāt, vairākkārt uzvelkot, padarīt (apavus, apģērbu) valkāšanai ērtu.
pucēt vaļā sākt (intensīvi) ko darīt.
stāties Sākt (ko darīt, veikt); ķerties (2).
ķerties Sākt (ko darīt, veikt).
iesākt Sākt (ko darīt); veikt pirmo (darbības, norises) posmu.
sprūdīt Sākt darīt (ko); ļaut (kam) norisēt.
pāriet no vārdiem pie darbiem sākt darīt ko (pēc runāšanas, pārrunām u. tml.).
spert pirmo soli sākt darīt ko jaunu.
pāriet (no vārdiem) pie darbiem sākt darīt ko.
stāties Sākt darīt, veikt ko, novietojoties (darba, darbības vietā).
likties Sākt enerģiski, strauji darīt (kādu darbu).
šaut vaļā sākt kaut ko darīt
laist vaļā sākt kaut ko darīt (piemēram, spēlēt mūzikas instrumentu).
raut vaļā sākt kaut ko darīt.
vjazaķ Sākt kaut ko darīt.
iesasākties Sākt ko darīt; nodarboties ar ko.
viksēt vaļā sākt ko darīt.
aizkulstīt Sākt kulstīt (tīrīt) (linus).
aizmizāt Sākt mizot (un tad pārtraukt to darīt).
iesākt Sākt pierast (ko darīt); pasākt.
pasākt Sākt regulāri, vienmēr (ko darīt).
uzvārīties Sākt vārīties (par šķidrumu, dzērienu, ēdienu u. tml.); vāroties iegūt, parasti ātri, vēlamo gatavības pakāpi.
aizgarot Sākt vārīties.
sarosīties Sākt, parasti pēkšņi, gatavoties (ko darīt), arī rīkoties.
aizblāst Sākties rīta ausmai.
aust Sākties, iestāties (kļūstot gaišam) - par rītu, dienu.
Griničas laiks sākummeridiāna jeb Griničas meridiāna vietējais laiks, kas sakrīt ar 0. joslas laiku; pasaules laiks.
atķert Saķert, satvert (ko krītošu).
noķaulēt Saķēzīt, padarīt neglītu.
Cēzara salāti salāti, kuru sastāvā ir salātu lapas. mīksti vārītas olas, ķiploki, Vusteras mērce, citronu sula, olīveļļa, parmezāna siers, ķiploku grauzdiņi, sāls, pipari (var būt papildināti ar vistas gaļu, šķiņķi vai sēnēm).
sabeigt Salaužot, saplēšot, arī neuzmanīgi, nevīžīgi lietojot, padarīt nederīgu, nelietojamu; arī sabojāt (1).
salināt Saldināt, saldu darīt.
kumpe Salīcis, greizs kuprītis.
sasprēgt Saliekt, aizdarīt (saliecamo nazi).
aizlocīt Salokot (piemēram, papīru), aizdarīt, aizvērt.
salina Sāls vārītava, vieta, kur iegūst vārāmo sāli iztvaicējot jūras, sāls ezera vai sālsavotu ūdeni.
dipitāls Samaksa par padarīto darbu naturālijās (pārtikas produktos, malkā u. tml.) vai arī atļaujot izmantot zemi; deputāts 2.
deputāts Samaksa par padarīto darbu naturālijās (pārtikas produktos, malkā u. tml.) vai ļaujot izmantot zemi.
darba alga samaksa par strādnieka vai kalpotāja padarīto darbu.
gabalalga Samaksa, atlīdzība par padarīto.
gabalsamaksa Samaksa, atlīdzība par padarīto.
peļņa Samaksa, atlīdzība, ko saņem par padarīto darbu.
atpirkties Samaksājot, dodot kādu materiālu vērtību, atbrīvoties, izvairīties (no atbildības, no soda par nodarīto vai arī no kāda pienākuma).
apcirpt Samazināt, izkropļot, padarīt nenozīmīgu.
tālu Samērā daudz (padarīt, paveikt u. tml.).
nūja Samērā garš, no dzinumiem attīrīts paresns zars, no dzinumiem, zariem attīrīts tievs koka stumbrs.
sardele Samērā resna īsa desa, ko parasti lieto vārītā veidā.
aplikators Samērā vienkārša ierīce (nūja, lāpstiņa, šaujamierīce u. tml.), ar kuras palīdzību ievada medikamentus vietās, kur to nevar izdarīt ar rokām no tuvas distances.
samest samērīt.
sasamērīties Samērīties.
satopelēt Samīdīt, salāčot netīru, padarīt mitru, slapju.
saticināt Samierināt; padarīt saticīgus.
samtkāte Samtainā mietene ("Paxillus atrotomentosus"), mazvērtīga ēdama sēne ar dzeltenbrūnu pūkaini samtainu cepurīti, kurai parasti ir ieritinātas malas, un tumšu, samtainu kātu.
izsist no sliedēm samulsināt, padarīt bezpalīdzīgu.
izsist no līdzsvara samulsināt, padarīt bezpalīdzīgu.
izsist no segliem samulsināt, padarīt bezpalīdzīgu.
izsist no sliedēm (arī no līdzsvara, segliem) samulsināt, padarīt bezpalīdzīgu.
nomulsināt Samulsināt, padarīt muļķīgu, maldināt.
nomulšināt Samulsināt, padarīt muļķīgu, maldināt.
strādāt uz praisu saņemt atalgojumu par padarīto darbu, nevis darbā pavadīto laiku.
izsāpēt Sāpēt, līdz pilnīgi vai daļēji zūd redzes vai dzirdes spēja (par acīm vai ausīm), sāpēt, līdz sabojājas vai izkrīt (par zobiem).
atdauzīt Sāpīgi sasist (ķermeņa daļu, locekli pret ko); vairākkārt sitot (ar roku, pirkstu), padarīt (to) jutīgu, sāpīgu.
mūlēt Sāpināt, darīt sāpes.
gareniskais saplāksnis saplākšņa plātne, kam ārējo kārtu koksnes šķiedru virziens sakrīt ar to lielākajiem lineārajiem izmēriem.
izbirt Saplīst un izkrist no rāmja (par stiklu); sabojāties, saplīstot un izkrītot stiklam (parasti par logu).
saplederēt Sapļāpāt, nodarīt ļaunu pļāpājot.
uzbrīdināt Sarāt, piedraudēt (par vēl neizdarītiem nedarbiem).
sačīgāt Saraustīt (parasti aiz matiem), lai nodarītu sāpes.
strupceļš Sarežģīta situācija, kurā vairs nav iespējams līdzšinējā veidā ko darīt, rīkoties.
atgremošana Sarežģīts reflektorisks akts atgremotājiem (govīm, aitām, kazām) - no priekškuņģa atrītās barības atkārtota sasmalcināšana mutes dobumā.
laicīt Sargāt, pasargāt, sargāties, vairīties.
laicīties Sargāties, vairīties.
chechia Sarkana cepurīte ar zīda pušķi.
sarkanais Sarkanais 2 G - pārtikas piedeva E128 (sintētiska viela, azokrāsviela, dažās valstīs aizliegta), krāsviela (sarkana), var izraisīt astmu, kuņģa un zarnu trakta bojājumus, hronisku nātreni, cilvēkiem, kas ir jutīgi pret aspirīnu, vajadzētu izvairīties, kancerogēns.
antilumīna papīrs sarkani iekrāsots un ar vasku padarīts caurspīdīgs papīrs lietošanai fotogrāfa darbistabā kā sarkanās gaismas filtrs.
sarkanā jostene sarkanjoslu tīmeklene ("Cortinarius armillatus syn. Telamonia armillata"), neēdama lapiņsēne kanēļbrūnu cepurīti un koši rudi joslotu kātiņu, parasti sastopama jauktos un skujkoku mežos, sevišķi augustā un septembrī.
norunāt Sarunā vienoties (ko darīt, par ko).
sarunāties Sarunāt (ko darīt).
saspruņģēt Sasaistīt un aizdarīt ar nelielu tapu, puļķi.
saņemt Sasaistīt, saturēt, arī sašaurināt (piemēram, apģērbu, tā detaļas), piešķirot kādu veidojumu; padarīt kompaktu (piemēram, matu sakārtojumu).
satriekt Sasitot, atsitot pret ko u. tml., savainot, padarīt sāpīgu (ķermeņa daļu).
sadauzījums Sasitums, saspiedums, kas rodas ķermeņa audus satricinot ar neasiem, smagiem priekšmetiem, vai krītot uz cietas zemes vai ledus.
rokrokā Saskaņā, vienotībā (ko darīt, veikt).
stundēt Saskaņot laiku lai kaut ko darītu vienlaicīgi.
sakraņģēt Saskrubināt, sakasīt, satīrīt.
samentēt Saslaucīt, satīrīt.
saslimināt Saslimdināt, padarīt slimu.
fosforītmilti Sasmalcināti fosforīti.
samužināt Sasmērēt, padarīt netīru.
sabiezināt Sastādīt, sasēt cieši, tuvu citu pie cita (parasti vienveidīgus augus); padarīt (parasti vienveidīgu augu stādījumu, sējumu) tādu, kur augi atrodas cieši, tuvu cits pie cita.
saķinkāt Sastampāt, saspaidīt (izvārītus kartupeļus, gatavojot kartupeļu biezputru - ķinku).
aizsprādzēt Sastiprināt, aizdarīt (ko) ar sprādzi.
paklupt Sastopoties ar grūtībām, kļūdīties, pārstāt darboties, ko darīt un nespēt turpināt.
apstrīpāt Sastrīpot, padarīt neglītu, velkot strīpas.
sadoties labrītu (arī laburītu, labdienu, labvakaru, dievpalīgu u. tml.) sasveicināties (vienam ar otru, citam ar citu), sakot "labrīt" ("labdien", "labvakar", "dievs palīdz" u. tml.).
labrītoties Sasveicināties no rīta, sacīt "labrīt".
salabrītoties Sasveicināties no rīta.
notriekt Sašaujot, taranējot gaisā (lidaparātu), panākt, ka (tas) nokrīt; sašaujot gaisā (piemēram, putnu), panākt, ka (tas) nokrīt.
apkampstīt Satīrīt, nogludināt, pieglaust, vairākkārt grābjot visapkārt.
saruņģēt Satīt, sarotīt jostas vietā (lai padarītu īsākus svārkus).
saraizināt Satraukt, darīt bažīgu, bēdīgu.
uzjūdīt Satraukt, sakūdīt, padarīt nemierīgu.
uzkairināt Satraukt, uzbudināt, padarīt jūtīgu.
pasniegums Satura atklāšanas vai paskaidrošanas rezultāts ar nolūku padarīt to pēc iespējas uztveramāku.
aprīt Satvert un norīt (parasti par dzīvniekiem); norīt.
paņemt Satvert, arī ierīt (pie zvejas rīka piestiprinātu ēsmu, vizuli u. tml.).
uztvert Satvert, notvert (ko krītošu, mestu u. tml.).
šavai Sauciens, ar kuru aicina tūlīt, steigšus (ko darīt, kurp doties).
saulrīts Saulains rīts.
Saules konstante Saules elektromagnētiskā starojuma summārā enerģija, kas 1 sekundē krīt uz 1 m^2^ lielu, perpendikulāri Saules stariem novietotu virsmu pie Zemes atmosfēras augšējās robežas, ja Zeme atrodas vidējā attālumā no Saules; šīs konstantes vērtība ir 1370 W/m^2^; solārkonstante.
apēnošana Saules starojuma negatīvās ietekmes novēršana vasaras karstajā periodā - stiklotās siltumnīcās un lecektīs stiklus piesedz ar režģotiem koka rāmjiem, apšļaksta ar krīta vai māla suspensiju.
pasteļkrāsa Sausā krāsa, ko iegūst, sapresējot krāsu pigmentus ar krītu (arī ģipsi, talku u. tml.) un īpašu līmes maisījumu.
susenis Sauss vējš, dienvidrītenis.
urpalēt Savā nodabā ko darīt (par bērniem).
urpulēt Savā nodabā ko darīt (par bērniem).
ievārīt Savārīt (biezāku).
savirt Savārīt (daudz).
savārīties Savārīt 1(2) sev.
sažulināt savārīt daudz ēdamā.
pļēpēt Savārīt kaut ko šķidru par pabiezu.
sabļudzināt savārīt līdz izšķīšanai.
sačurēt Savārīt, ilgstoši vārot sabiezēt.
savirt savārīties (vāroties izzust vai zaudēt sākotnējo izskatu).
saļurēt Savārīties.
ķēpulis Savārīts biezenis.
lecināts piens savārīts sarūdzis piens, kas atdalīts no sulas.
zaļbriedes Savās pākstīs vārītas pupas.
kardānpārvads Savienojošu ierīču grupa griezes kustības pārnešanai starp vārpstām, kuru asis nesakrīt vai darba laikā kustas.
akrodonts Savienojumā "akrodonti zobi" - zobi, kas piestiprināti žokļa kaula virsū, ne iekšā bedrītē; tādi ir daudziem abiniekiem un rāpuļiem.
beigtam Savienojumā "da beigtam": ar lielu piepūli, tā, ka vairs nevar (ko darīt).
zvirgzdenis Savienojumā "dzelzs zvirgzdenis" - pirīts, sulfīdu dzelzsrūda.
lukturītis Savienojumā "kabatas lukturītis": neliela pārnēsājama elektriskā apgaismošanas ierīce; kabatas laterna.
sierīte Savienojumā "kaķu sierīte" - malvu suga ("Malva rotundifolia").
neogalēnisks Savienojumā "neogalēnisks preparāts": attīrīts izvilkums no augiem.
pakavēt Savienojumā "pakavēt laiku": neilgu laiku, mazliet izklaidēt (kādu), lai (tam) nebūtu garlaicīgi; neilgu laiku, mazliet darīt (ko), lai (pašam) nebūtu garlaicīgi.
palaist Savienojumā "palaist vaļu": atļaut (kādam) brīvi, neierobežoti rīkoties, darīt, kā grib.
sālsstabs Savienojumā "pārvērst sālsstabā": padarīt (kādu) nekustīgu (parasti par bailēm, pārsteigumu).
uzskate Savienojumā "uzskates līdzeklis": tas, piemēram, priekšmets, tabula, kas sagatavots demonstrēšanai, ko mācot, informējot u. tml., lai mācību vielu, informāciju u. tml. padarītu vieglāk uztveramu, uzskatāmāku u. tml.
vienpersonas Savienojumā "vienpersonas verbs": verbs, ko parasti lieto 3. personas formā bez norādījuma uz darītāju; bezpersonas verbs.
aizkliegt Savienojumā ar "ausis": ilgi, skaļi kliedzot, padarīt (uz laiku) nedzirdīgas (ausis).
laist Savienojumā ar "klajā": padarīt pieejamu, izmantojamu daudziem, plašai sabiedrībai (piemēram, tēlotājas mākslas, kinomākslas darbu).
griezt Savienojumā ar "nost", "klāt" u. tml.: nodalīt, atmērīt (parasti zemi).
laist Savienojumā ar "vaļu": neierobežot (kādu), ļaut (kādam) darīt, ko grib.
aizkviekt Savienojumā ar vārdu "ausis": ilgi, skaļi kviecot, padarīt (uz laiku) nedzirdīgas (ausis).
rītin Savienojumā ar verba "rīt" formām vai atvasinājumiem no tā izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu.
ņemties Savienojumā ar verba nenoteiksmi: sākt darīt un darīt (ko).
at- Savienojumā ar verbu norāda, ka darbība tiek veikta, lai atbildētu uz cita teikto vai darīto.
at- Savienojumā ar verbu norāda, ka darbības rezultātā kas tiek attālināts, atšķirts (atvirzīts nost, sānis vai atdarīts vaļā).
ie- Savienojumā ar verbu norāda, ka darbības rezultātā kas tiek padarīts derīgs kādam nolūkam.
pie- Savienojumā ar verbu norāda, ka darbības rezultātā kas tiek padarīts ļoti netīrs, tiek ļoti notraipīts.
pie- Savienojumā ar verbu un kopā ar "ko nu", "ko tur" lieto, lai norādītu, ka nav vērts ko darīt, ka ar to neko nepanāks.
ar Savienojumos "kopā ar", "līdz ar": norāda uz darītāju savstarpējo saistību.
datu bāze savstarpēji saistītu informacionālu objektu tematisks kopums, kas ar speciālas pārvaldības sistēmas starpniecību organizēts tā, lai nodrošinātu ērtu informācijas izguvi, izdarītu tās atlasi un kārtošanu; datubāze.
savurīt Savu rītu.
dendrīti sazarots kokveida metāla kristāls, kas veidojas lēnā dzesēšanas procesā, kad kristalizācijas centru skaits ir niecīgs; pēc kodināšanas dendrīti redzami uz lietņa virsmas vai sarukuma tukšumos.
sasmelt Sazvejot (ar krītiņu zivis).
sasmelties Sazvejot sev, savām vajadzībām (ar krītiņu zivis).
sažmaudzināt Sažņaugt kādā vietā, padarīt plānāku, tievāku.
arugula Sējas pazvērīte ("Eruca sativa") - Vidusjūras reģiona augs; iecienīts itāļu virtuvē kā salāti; roketsalāti; rukola.
eruka Sējas pazvērīte ("Eruca sativa").
rukola Sējas pazvērīte ("Eruca sativa").
nolancīties Sekmīgi izvairīties.
dinatronefekts Sekundāro elektronu emisija no elektronu lampas anoda; to izsauc primārie elektroni, kas ar lielu ātrumu krīt uz anoda virsmu; izmanto sekundārās emisijas lampās jutīguma palielināšanai.
viļņu izkliede sekundāro viļņu rašanās virzienos, kas nesakrīt ar krītošā viļņa virzienu un kas nav koherenti ar krītošo vilni; viļņu i–es cēlonis ir vides īpašību neregulāras lokālas izmaiņas, nehomogenitātes, termiskās u. c. fluktuācijas, citas fāzes mikroskopiski ieslēgumi, izkliedējoši centri u. tml.
ciklotrona magnētiskā rezonanse selektīva elektromagnētisko viļņu absorbcija vai atstarošana vadītājos, kas ievietoti pastāvīgā magnētiskā laukā, ja viļņu frekvence sakrīt ar elektronu ciklotrona frekvenci – lādētu daļiņu rotācijas frekvenci pastāvīgā magnētiskā laukā, kas perpendikulārs daļiņas rotācijas plaknei; ciklotrona magnētisko rezonansi izmanto elektronu enerģētiskā spektra un efektīvās masas noteikšanai metālos.
zuntēšana Sena kāzu paraža - naudas lasīšana ar pavārnīcu priekš barības vārītājas, pēc pusdienas iedošanas, viesiem vēl pie galda sēdot.
laika taisīšana senāk gandrīz katrā ciemā bija savi lietus, krusas, pērkona negaisa u. c. atvairītāji vai piesaucēji.
stobriņsēne Sēne, kurai cepurītes apakšpusē ir sīki cauruļveida veidojumi, kuros attīstās sporas; stobriņu sēne.
kāts Sēnes daļa, kas savieno cepurīti ar sēņotni.
augļķermenis Sēnes daļa, kurā attīstās sporas, kas nodrošina reproducēšanos; sastāv no kātiņa un cepurītes vai cita veida sporu nesēja.
stobriņu sēnes sēnes, kam cepurītes apakšpusē ir sīki cauruļveida vai bišu šūnām līdzīgi iedobumi, kuros veidojas sporas.
lapiņu sēnes sēnes, kam cepurītes apakšpusē ir starveidā izvietotas plātnītes, uz kurām atrodas sporas veidotājs slānis.
Ikars Sengrieķu mitoloģijā - jauneklis, Daidala dēls; no ieslodzījuma bēgot pāri jūrai ar spārniem, ko viņa tēvs darinājis no spalvām un vaska, Ikars pielido pārāk tuvu saulei, vasks izkūst, un viņš iekrīt jūrā un noslīkst.
Fosfors Sengrieķu rīta zvaigznes apzīmējums.
Gājatrī Senindiešu mitoloģijā - dieva Brahmas sieva, dzīvības elpas personifikācija, kā arī personificē vēdisko pantmēru, "Rigvēdas" himnas svēto fragmentu, kas brahmanim ir domās jāatkārto rīta un vakara lūgšanu laikā.
Ušasa senindiešu mitoloģijā - rītausmas dieviete, kas tiek attēlota kā skaista jaunava mirdzošās drēbēs.
Alarka Senindiešu mitoloģijā - viens no desmit teiksmainajiem valdniekiem - svētvīriem, kuru vārdi esot jāpiesauc rīta stundā un saulrietā, lai šķīstītos no grēkiem.
Aditja Senindiešu mitoloģijā - viens no dievietes Aditi dēliem, saules dievs - no rītiem, svelmes apņemts, tas pacēlās debesīs kuģoja pa debesjumu zelta laivā, vakaros patvēras pie dieva Agni.
Aruna senindiešu un hindu mitoloģijā - rītausmas dievs, kas šīs funkcijas pārņēmis vēdiskā perioda Ušasas; Dakšas mazdēls, Kadru (purānu tradīcijā - Danu) un Kāšjapas dēls.
Amenti Seno ēģiptiešu mitoloģijā - mirušo valstība, kas atrodas rietumos, kur katru vakaru nokāpj saules dievs Ra un pēc cīņas ar tur mītošo briesmīgo čūsku Apopu no rīta atkal parādās austrumos.
mērcputriņa Sens latviešu ēdiens: pašķidra biezputriņa, ko gatavo no ūdenī vai pienā (arī abu maisījumā) savārītiem bīdelētiem miltiem un pārlej ar grauzdētiem cūku taukiem un mazos gabaliņos sagrieztu taukumu; pasniedz pie sausiem kartupeļiem vai maizes, dažreiz kopā ar ceptu siļķi.
dzidrā sēntiņa sēntiņu ģints suga ("Mycena pura"), bieži sastopama skujkoku un lapkoku mežos rudenī, cepurīte (2-5 cm diametrā) sārta līdz gaišvioleta, mīkstums ūdeņains ar rutku smaržu un garšu, kātiņš savijies, sīksts.
rožainā sēntiņa sēntiņu ģints suga ("Mycena rosena"), samērā bieži sastopama lapkoku un skujkoku mežos lielās grupās vasarā un rudenī, cepurīte (0,5-1,5 cm diametrā) oranžsārta ar pauguru vidusdaļā, kātiņš 3-5 cm garš, gaišāks par cepurīti.
pūtmariņa septiņpunktu mārīte ("Coccinella septempunctata").
dievgosniņa Septiņpunktu mārīte ("Coccinella septempunctata").
goteņa Septiņpunktu mārīte ("Coccinella septempunctata").
gotiņa Septiņpunktu mārīte ("Coccinella septempunctata").
mārgrietiņa Septiņpunktu mārīte ("Coccinella septempunctata").
mariņa Septiņpunktu mārīte ("Coccinella septempunctata").
Coccinella septempunctata septiņpunktu mārīte.
trientalis Septiņstarītes.
Septoria trientalis septoriju suga, kas parazitē uz Eiropas septiņstarītes lapām.
serot serīt.
sērot sērīt.
parastā sērpiepe sērpiepju suga ("Laetiporus sulphureus"), augļķermeņi lieli, līdz 1 m plati, mīksti, vēlāk sīksti; sastāv no daudzām oranždzeltenām, vēdekļveidīgām vai kopā saaugušām neregulāras formas cepurītēm, lapkoku (ozolu, vītolu, ošu) stumbru parazīts, izraisa serdes brūno trupi; jauni augļķermeņi ēdami.
pajaunināties Sevi padarīt jaunāku.
lieliski Sevišķi labi (ko darīt, veikt, prast, atrasties kādā stāvoklī).
iesēdēt Sēžot (uz kā), padarīt (to) ērtu sēdēšanai.
sibaritisks Sibarītam raksturīgs.
sideritis Siderīti - lūpziežu dzimtas ģints.
pievembelēt Siekalojoties, slienājoties padarīt viscaur netīru; pieslienāt.
sasiet Sienot (kā) saites, sastiprināt, aizdarīt (to).
aizsiet Sienot aizdarīt ciet (galu, malas u. tml.).
piesiet Sienot piestiprināt (augus, to daļas pie kā, kam klāt), lai padarītu (tos) stabilākus.
sierūzis Siernīca, siera darītava.
mulieres Sievietes pirmatnējā sakrāli militārā kvirītu komūnā, kur tās atradās mūžīgā vīriešu aizbildnībā.
izsijāt Sijājot iztīrīt, izšķirot.
plaukas Sīkas linu šķiedru daļiņas, kas atkrīt kulstot; arī vilnas atkritumi; auzu skaras; blaugznas.
nehalennia Sīkspārītes.
remināt sildīt, padarīt remdenu.
ozokerītterapija Siltumterapijas veids, kurā izmanto izkausēta ozokerīta (kušanas temperatūra 52-68 Celsija grādi), kas sacietējis līdz mīklas konsistencei, kompreses.
Lieldienu zaķis simbolisks zaķis, kas Lieldienu rītā apdāvina ar raibām olām, arī ar šādas formas konditorejas izstrādājumiem.
sympecna Sympecna paedisca - ziemspārītes "Sympycna annulata" nosaukuma sinonīms.
dihlorodietilsulfīds Sinepju gāze, iprīts, indīga kaujas viela (eļļains šķidrums); kairina ādu, acis un elpošanas ceļus.
sinhrokontakts "karstā pēda" sinhrokontakts uz fotoaparāta korpusa, kas veido bezkabeļa savienojumu ar zibspuldzi un dod iespēju realizēt arī citus zibspuldzes automātikas režīmus – mērīt atstarotās gaismas lielumu no fotomateriāla virsmas uzņemšanas brīdī un mainīt impulsa apgaismojuma leņķi atkarībā no fotoobjektīva fokusa attāluma.
sinhronoskops Sinhronizācijas aparāts, kas nodrošina frekvenču, spriegumu vienlīdzību un to, ka paralēlam darbam ieslēdzamo sinhrono mašīnu spriegumi fāzēs sakrīt.
sinhroskops Sinhronizācijas aparāts, kas nodrošina frekvenču, spriegumu vienlīdzību un to, ka paralēlam darbam ieslēdzamo sinhrono mašīnu spriegumi fāzēs sakrīt.
ķaulēt Sist (piem., vārītas olas).
kapināt Sist ar āmuru, lai iztaisnotu, padarītu plānāku, asāku (parasti izkapti).
patikšķināt olas sist ar vienas vārītas olas galu pret otras olas to pašu galu un pārbaudīt, kura ola izturīgāka.
ķaulēt Sist, dauzīt (radot troksni); skaļi, trokšņaini (ko) darīt.
smērēt nagus sist, kauties, zagt; darīt kaut ko nelikumīgu, apkaunojošu, nepatīkamu; kompromitēt sevi.
izklapēt Sitot (ar āmuru), padarīt plānāku, mīkstāku (gaļas šķēli).
piesist Sitot (piemēram, ar kāju, roku), pavadīt (melodiju), padarīt uztveramāku (tās ritmu).
aizsist Sitot aizdarīt (ar naglām, tapām u. tml.).
izkapināt Sitot ar āmuru, iztaisnot, padarīt plānāku, asāku (izkapti).
izplakanot Sitot padarīt plakanu (saplacināt).
nosist Sitot panākt, ka (kas) atdalās un nokrīt; sitot panākt, ka (kas) nokrīt, nogāžas.
atsist Sitot vairākkārt (parasti ar roku), padarīt (to) sāpīgu.
sasist Sitot, plēšot, arī neuzmanīgi, nevīžīgi rīkojoties, parasti pilnīgi, sabojāt, padarīt nelietojamu; neviļus, negribēti pieļaut, ka (kas) ar sitienu tiek, parasti pilnīgi, sabojāts, padarīts nelietojams.
izklopēt Sitots (ar āmuru), padarīt plānāku (gaļas šķēli).
pagaidu bezbērnotība situācija, kad sieviete, vīrietis vai pāris vēl nav nonācis līdz brīdim, kad ir vēlme izdarīt izvēli vai nepieciešamība pieņemt lēmumu kļūšanai par vecāku.
Sjerraleone Sjerraleones Republika - valsts Āfrikas rietumos (angļu val. "Sierra Leone"), Atlantijas okeāna piekrastē, platība - 71740 kvadrātkilometru, 5132000 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Frītauna, administratīvais iedalījums - 3 provinces un 1 apgabals, robežojas ar Gvineju un Libēriju.
granodiorīts Skābais intruzīvais iezis, pārejas forma starp granītu un kvarcdiorītu; sastāv no laukšpatiem, kvarca, ragmāņa, biotīta; pelēks vai iesarkanpelēks.
sknabarāt skabargāt, padarīt atskabargainu un negludu.
drāzlis Skaida, kas atkrīt ēvelējot.
izskaidrot skaidrojot padarīt pilnīgi saprotamu.
paskaidrot Skaidrojot padarīt saprotamu, zināmu.
izskaidrojums Skaidrošanas rezultāts, kurš vērsts uz to, lai padarīto kaut ko pilnīgi saprotamu, uztveramu.
skaidrināt Skaidrot, padarīt skaidru, saprotamu.
baltā skaistgalve skaistgalvju suga ("Calocybe leucocephala"), cepurīte balta vai nedaudz iedzeltena 4-5 cm diametrā ar izcilni centrā, kātiņš ar sakņveida pagarinājumu, izmantojama uzturā.
dzeltenā skaistgalve skaistgalvju suga ("Rugosomyces chrysenteron", syn. Calocybe chrysentera", arī "Calocybe chrysenteron"), cepurīte dzeltena 3-5 cm diametrā, arī mīkstums, lapiņas un kātiņš intensīvi dzelteni, aug skujkoku un lapkoku mežos uz zemsegas, nav ēdama.
mašīnnulle Skaitlis, kura attēlojums, ierakstot atmiņas šūnā, sakrīt ar nulli, jo tā absolūtā vērtība ir par mazu, t. i., iziet ārpus pieļaujamo vērtību intervāla.
sazilināt Skalojot (ko) veļas ziluma šķīdumā, padarīt (to), parasti viscaur, zilganu.
noskalot Skalojot atdalīt nost, notīrīt; skalojot novirzīt nost.
noskalot Skalojot padarīt tīru (kā) virsmu, ārpusi.
izskalot Skalojot padarīt tīru.
krītot Skalot audumus ar nogulsnēta krīta un ūdens maisījumu.
pārskalot Skalot vēlreiz, no jauna: skalojot notīrīt, attīrīt.
pļārkšēt Skaļa trokšņa apzīmējums, kāds rodas, piemēram, spainim krītot un veļoties.
Ods skandināvu mitoloģijā - dievs, dievietes Freijas vīrs, kas viņu pametis, dodamies bezgalīgā ceļojumā, un ko dieviete meklē liedama zelta asaras; etimoloģiski sakrīt ar Odinu un droši vien ir tikai viņa hipostāze.
skrūšķēt Skanēt skaņām, kas rodas kožot, graužot kaut ko cietu (piemēram, nevārītus zirņus).
noblākšķēties Skaņa, kas rodas smagam priekšmetam iekrītot ūdenī.
krākšana Skaņas, kas parasti izceļas, mēlei miegā atkrītot atpakaļ pret mīkstajām aukslējām un rīkles mugurējo sienu.
skrūšķas Skaņas, kas rodas kožot, graužot kaut ko cietu (piemēram, nevārītus zirņus).
biz Skaņu kopojums, ko lieto, mudinot mārīti lidot.
bizz Skaņu kopums, ko lieto, mudinot mārīti lidot.
berzties Skarot (ko), virzīties uz priekšu un atpakaļ (par cilvēku vai dzīvnieku); berzēties (2), trīties.
berzēties Skarot (ko), virzīties uz priekšu un atpakaļ (par cilvēku vai dzīvnieku); berzties (2), trīties.
rīvēties Skarot (ko), virzīties uz priekšu un atpakaļ (par cilvēku vai dzīvnieku); trīties; berzēties (2); berzties (2).
durt Skart (ar ko smailu, asu), bakstīt (kādu), lai darītu sāpes.
noskrāpēt Skrāpējot atdalīt nost, notīrīt.
izskrāpēt Skrāpējot iztīrīt (parasti no iekšpuses).
izskribināt Skribinot iztīrīt (parasti no iekšpuses); skribinot izdabūt.
skrimšķis Skrimslis; mīksts kauls no vārītas gaļas.
izskrubināt Skrubinot iztīrīt (parasti no iekšpuses); skrubinot izdabūt.
saskubināt Skubinot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) sāk veikt, darīt (ko).
skuķamreize Skuķa reize (ko darīt).
smurināt skumdināt, bēdīgu padarīt.
pieskurināt Skurinot, skurinoties padarīt slapju, arī notraipīt (piemēram, grīdu).
dīkoties Slaistīties, neko nedarīt, vaļoties.
sist gurķi slaistīties, neko nedarīt.
šlaicīties Slaistīties; gorīties, staipīties, žāvāties.
pieslacīt Slakot (ko) lielākā daudzumā, padarīt slapju, arī notraipīt (ar to, piemēram, grīdu).
noslacīt Slakot (ko), ļaujot slacīties (kam), padarīt mitru, slapju, arī notraipīt (ar to).
nošļacīt Slakot nolaistīt, notīrīt.
ieslacīt Slakot padarīt mazliet mitru.
izslacīt Slakot padarīt viscaur mitru, slapju.
nitrīti Slāpekļpaskābes sāļi vai esteri, kosmētikā izmanto kā konservantu, krāsas fiksēšanas līdzekli, dažos kosmētikas produktos nātrija nitrītu lieto kā pretkorozijas līdzekli.
izslapināt Slapinot padarīt (ko) viscaur mitru, slapju.
izslapstīties Slapstoties izbēgt, izvairīties (no kā).
birstēt Slaucīt, sukāt; tīrīt (ar suku).
viškāt Slaucīt, tīrīt.
saslaucīt Slaukot (ar ko), padarīt (to), parasti ļoti, viscaur, netīru; arī pieslaucīt (3).
uzslaucīt Slaukot (ar slotu, lupatu u. tml.), padarīt tīru (grīdu, klonu u. tml.); slaukot (ar slotu, lupatu u. tml.) grīdu, klonu u. tml., padarīt tīru (telpu).
izslaucīt Slaukot iztīrīt (piemēram, grīdu, telpu).
noslaucīt Slaukot nosusināt (piemēram, asaras, sviedrus); slaukot notīrīt nost (no kā).
apslaucīt Slaukot notīrīt, noraust, arī apsusināt.
izslaucīt Slaukot padarīt (parasti no iekšpuses) sausu, arī tīru, spodru.
izslaucīt Slaukot padarīt sausu (piemēram, acis, matus).
noslaucīt Slaukot padarīt sausu, arī tīru (kā) virsmu, ārpusi.
pārslaucīt Slaukot susināt, arī tīrīt, spodrināt visu (kā) virsmu; slaukot susināt, arī tīrīt, spodrināt visu (kā) virsmu vēlreiz, no jauna.
pārslaucīt Slaukot tīrīt visu (kā) virsmu; slaukot tīrīt visu (kā) virsmu vēlreiz, no jauna.
uztīrīt Slaukot, mazgājot u. tml. padarīt tīru (grīdu, klonu u. tml.); slaukot, mazgājot u. tml. padarīt tīru (telpu). U. grīdu.
pieslaucīt Slaukoties vai slaukot (ko), padarīt ļoti netīru, arī slapju (piemēram, dvieli, kabatlakatu).
izslavēt Slavējot padarīt plaši pazīstamu, ievērojamu.
taborieši Slavenā čehu reformatora Jana Husa piekritēji cīņā ar pāvesta un ķeizara krusta karotāju pulkiem (1419.-1431. g., pēc Taboras pilsētas vārda); taborīti.
koļada Slāvu nosaukums ziemsvētkiem, ziemsvētku dziesmai, dāvanai vai apkārtgājienam, ko izdara no ziemsvētkiem līdz zvaigznes dienai, izpildot dažādus, pa daļai no pagānu kulta cēlušos rītus un rotaļas.
atslēgt Slēdzot (piemēram, durvis, vārtus), padarīt pieejamu (telpu, priekšmetu).
noslēgt Slēdzot aizdarīt (piemēram, durvis, vārtus); aizslēgt (1).
pieslēgt Slēdzot aizdarīt (piemēram, durvis, vārtus); aizslēgt (1).
aizslēgt Slēdzot aizdarīt.
atslēgt Slēdzot padarīt atveramu (piemēram, durvis, vārtus).
pieslēgt Slēdzot, piemēram, durvis, vāku, padarīt nepieejamu (telpu, priekšmetu).
zabīt Slepeni darīt (ko).
budzīties Slepeni ko darīt, kārtot.
būdzīties Slepeni ko darīt, kārtot.
kumt Slepeni un steigā (kaut ko) darīt.
pa pakaļdurvīm (iet, nākt u. tml.) slepeni, arī nelikumīgi (darīt ko).
izaglabāties Slēpjoties pasargāties, paglābties, izvairīties.
klāt Slēpt (ko), darīt neuztveramu, neatminamu u. tml.
žmugt Slīdēt nost, mukt nost, bēgt, izvairīties.
ieslidināt Slidinoties padarīt gludu (parasti ledu).
noslīdēt Slīdot novirzīties (nost no kā) tā, ka nokrīt lejā, zemē.
laisties Slīdot, arī krītot virzīties (lejup) - par priekšmetiem.
ļaundarīt Slikti darīt, nodarīt skādi, postu.
sačalgot Slikti izvārīt (ēdienu).
meka Slikti izvārīta biezputra.
vārčakāt Slikti padarīt, slikti noadīt zeķi.
namēsnieks Slikts cilvēks, kas vēlas nodarīt kaut ko sliktu citiem.
pseidotabess Slimība, kas simptomatoloģiski atgādina tabesu; piem., alkohola, arsēna vai cukura diabēta izraisīts polineirīts.
simetromānija Slimīga tieksme izdarīt simetriskas kustības, piem., ar abām rokām reizē vienas rokas vietā.
homicidomānija Slimīga vēlēšanās izdarīt slepkavību.
enisofobija Slimīgas bailes no pārmetuma par izdarīto pārkāpumu.
čoskāties Slinki, nevīžīgi (ko) darīt; arī tūļīgi, gausi (ko) darīt, strādāt.
sašļaucīties Slinkojot gorīties, staipīties.
sačkot Slinkot, izvairīties no pienākumiem.
blekstēt Slinkot, kaut ko nevīžīgi darīt.
laist gurķi slinkot, neko prātīgu nedarīt; tēlot muļķi
laist fufeli slinkot, neko prātīgu nedarīt; tēlot muļķi.
laist luni slinkot, neko prātīgu nedarīt; tēlot muļķi.
šlīherēties Slinkot; izvairīties no darba.
stiept gumiju slinkot; ļoti lēni negribīgi ko darīt.
staipīt (biežāk stiept) gumiju slinkot; ļoti lēni, negribīgi ko darīt.
stiept (retāk staipīt) gumiju slinkot; ļoti lēni, negribīgi ko darīt.
apslīpēt Slīpējot (visapkārt, no virspuses), padarīt gludu.
noslīpēt Slīpējot padarīt (ko) gludu, līdzenu; slīpējot izveidot kam (vēlamo formu).
noslīpēt Slīpējot padarīt asu.
uzslīpēt Slīpējot padarīt gludu, līdzenu.
piruete Smagatlētikā - paņēmiens (klasiskajā cīņā), ko izpilda, parasti portera, uz galvas, lai izvairītos no plecu piespiešanas bīstamā stāvoklī.
tušnāties Smagi elšot kaut ko darīt, lēni pārvietoties, niekoties.
Phascum cuspidatum smaillapu pumpurīte.
nags smails nogāzta koka stumbra gala izvirzījums, kas rodas, ja, koku nogāžot, šķērszāģējums nav izdarīts visā koka diametrā un tā līmenis ir augstāks par aizzāģējuma pamatu.
calliergonella Smailzarītes.
zacirkeņa smalku (no samitrinātiem miltiem satrītu) klimpu piena zupa.
iesmēķēt Smēķējot padarīt piemērotu smēķēšanai (piemēram, pīpi, iemuti).
iepīpēt Smēķējot padarīt piemērotu smēķēšanai (pīpi).
iepīpot Smēķējot padarīt piemērotu smēķēšanai (pīpi).
mužināt Smērēt, padarīt netīru.
pečkāt Smērēt, padarīt netīru.
apsmidzināt Smidzinot padarīt mitru, slapju (par lielu).
aizsmidzināt Smidzinot padarīt neredzamu, paslēptu.
šmulēt Smulēt; darīt netīru, traipīt.
šņīderīte Snīderīte.
sniegtīris Sniega tīrītājs.
birdeklis Sniegains laiks, kad sniegs krīt ar sīkām pārslām.
reklamēt Sniegt interesantā, saistošā formā informāciju ar mērķi piesaistīt (kam) uzmanību, izraisīt interesi (par ko), padarīt (ko) populāru u. tml.
norādīt sniegt nepieciešamās ziņas; darīt zināmu.
iepazīstināt Sniegt ziņas, priekšstatu (par ko); darīt zināmu.
klientu novērošana sociālā darba metode, saskaņā ar kuru sociālais darbinieks cik vien iespējams neuzkrītoši novēro klientu ikdienas dzīvē un piedalās viņa ikdienas darbībās.
veicinātāja loma sociālā darbinieka profesionālo darbību kopums, lai: a) sekmētu kopienā dzīvojošo cilvēku apvienošanos un darbošanos formālās un neformālās grupās, kurām var būt dažādi mērķi, piemēram, dalīšanās idejās par kopienas attīstību, sociālo un politisko pārmaiņu veicināšana, sociāli ievainojamu grupu pārstāvniecība; b) veicinātu un padarītu iespējamu dažādu konfliktu risināšanu starp indivīdiem un kopienā.
sociālo pakalpojumu sistēma sociālo institūciju un sociālo programmu kopums, kura mērķis ir nodrošināt sociālos pakalpojumus un padarīt viegli pieejamas tās sociālās institūcijas, kuras atbildīgas par pakalpojumu sniegšanu.
huligāns Sodāmas nelietības izdarītājs.
soda mērķis sodīt vainīgo personu par izdarīto noziedzīgo nodarījumu, kā arī panākt, lai notiesātais un citas personas pildītu likumus un atturētos no noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas; audzināt.
kriminālsods Sods, ko piespriež tiesa saskaņā ar attiecīgas valsts kriminālkodeksu par izdarītu kriminālnoziegumu.
solīties Solīt (ko veikt, darīt).
solīt kā sunim desu solīt to, ko nedomā dot, darīt.
dzirties Solīties (ko darīt).
kokmateriālu marķēšana sortimenta veida, tievgaļa diametra vai darba izpildītāja šifra atzīmēšana ar krītu vai krāsu uz kokmateriāla tievgaļa.
saspaidīt Spaidot padarīt sāpīgu, arī savainot (ķermeni, tā daļas).
gumzīt Spaidot, lokot darīt negludu (piemēram, audumu); burzīt.
divdibins Spainis ar vāku vai muciņa, kuras abi gali vienādi aizdarīti, ar ko nesa ēdienu strādniekiem uz lauka; divdibens.
duidibens Spainis ar vāku vai muciņa, kuras abi gali vienādi aizdarīti, ar ko nesa ēdienu strādniekiem uz lauka; divdibens.
divdibens Spainis ar vāku vai muciņa, kuras abi gali vienādi aizdarīti, ar ko nesa ēdienu strādniekiem uz lauka.
spangots Spangains - spīdīgas, spožas krāsas, ar spilgtiem, acīs krītošiem plankumiem vai sloksnēm; ciņains.
spangu Spangains - spīdīgas, spožas krāsas, ar spilgtiem, acīs krītošiem plankumiem vai sloksnēm.
dastāt Sparīgi sākt (ko darīt).
treilers speciāla daudzasu piekabe (platforma) smagsvara vai lielgabarīta kravu transportēšanai; tajā var būt kravas iekraušanas (vinča, trapi) un kravas nostiprināšanas ierīces.
korsete Speciāla josta, kas saspiež krūšu kurvja lejasdaļu un vēderu, lai augumu padarītu slaidāku.
kara tribunāls speciālas tiesas militārpersonu izdarīto kriminālnoziegumu vai ar likumu noteiktu smagāko noziegumu izskatīšanai.
apvelt Speciāli apstrādājot, padarīt (audumu) blīvāku, mīkstāku; uzvelt.
izvelt Speciāli apstrādājot, padarīt (audumu) viscaur blīvāku, mīkstāku.
sausais šampūns speciāls pūderis, ko ierīvē matos, lai tos iztīrītu bez mazgāšanas.
dziņa Spēcīga tieksme (pēc kā); spēcīga vēlēšanās (ko darīt).
kārdinājums Spēcīga tieksme, velēšanās (pēc kā, ko darīt).
uzlādēt Spēcīgi rosināt (kādu); padarīt spēcīgu (psihisku stāvokli).
saplucināt Spēcīgi saraustīt (parasti aiz matiem, ausīm), lai nodarītu sāpes, arī savainot; spēcīgi saraustīt (parasti matus, ausis), lai nodarītu sāpes; saplūkāt (3).
saplūkāt Spēcīgi saraustīt (parasti aiz matiem, ausīm), lai nodarītu, sāpes, arī savainot; spēcīgi saraustīt (parasti matus, ausis), lai nodarītu sāpes; saplucināt (3).
dārds Spēcīgs, dobjš, nevienmērīgs troksnis, ko rada kas grūstošs, krītošs.
absorbcijas spēja spēja absorbēt; fizikāls lielums, kas rāda kāda daļa monohromatiskā starojuma plūsmas, kas krīt uz ķermeni, tiek tajā absorbēta.
diadohokinēze Spēja izdarīt ātrā secībā antagonistiskas kustības nosacītā kārtībā, piem., apakšdelma pronāciju un supināciju.
dzimumspēja Spēja izdarīt dzimumaktu.
eipraksija Spēja izdarīt koordinētas kustības.
atturētājs Spēja pretoties vai nodarīt postījumus, kas nodrošina atturēšanu.
aizsisties Spēji slīdot, aizdarīties.
aumakām Spēji; ar drūzmu, spiešanos, ar steigu kaut kur mēģināt nokļūt vai kaut ko izdarīt.
palīgspēka iekārta spēka iekārta papildu enerģijas iegūšanai, ko izmanto pamatdzinēju iedarbināšanai un lai padarītu gaisakuģi neatkarīgu no zemes apkopes līdzekļiem.
dūmmērs spēkratu vai motora izmešu kontroles ierīce izmešu optiskā blīvuma parametru (absorbcijas koeficienta) noteikšanai; dūmainības mērītājs.
spējiens spēks, spēja (kaut ko darīt).
spektrobolometrs Spektrometrs, kura okulāra vietā pierīkots ļoti mazs bolometrs (2), ar ko var mērīt enerģijas sadalījumu spektrā.
aki čiki papiriki spēle "akmens, šķēres, papīrītis".
minigolfs Spēle ar nūjām un bumbiņu 18 speciāli izbūvētos celiņos (6-20 m gar.) ar eternīta, betona vai filca segumu; katrai bedrītei savs celiņš ar mākslīgiem šķēršļiem.
izspert Sperot panākt, ka (kas) izkrīt, izlīst.
ņemties Spēt (ko veikt, izpildīt) un apņemties (to darīt), arī uzdrošināties (ko darīt).
izturēt Spēt atvairīt (pretinieka uzbrukumu).
krutēt Spēt, varēt ko darīt; būt tādā veselības stāvoklī, ka ir iespējams strādāt.
parīt Spēt, varēt rīt.
apspīdēt Spīdot izstarot gaismu (pār ko) - par gaismas avotu; apgaismot, krītot (uz ko) - par gaismu.
špundēt Spiest ko darīt.
mīt Spiest, spaidīt ar rokām vai kājām (piemēram, mālus), lai padarītu mīkstu, viendabīgu.
aizspiest Spiežot aizdarīt.
asarojošā spīgulīte spīgulīšu ģints sēņu suga ("Psathyrella velutina"), kas citviet norādīta kā atsevišķai ģintij piederīga ("Lacrimaria lacrimabunda), tās augļķermeņa cepurīte pelēcīgi brūngana, šķiedraini zvīņaina, lapiņas tumšbrūnas, ar šķidruma pilieniņiem, sastopama ļoti bieži lapkoku mežos, mežmalās, ceļmalās uz trūdvielām bagātas augsnes.
katatermometrs Spirta termometrs, kas paredzēts ar gaisu izdarīta atdzesējuma mērīšanai; lieto katatermometrijā.
atspītēt Spītējot atdarīt, atmaksāt.
atspītēties Spītējoties atdarīt, atmaksāt.
piespļaudīt Spļaudot ļoti notraipīt, padarīt ļoti netīru (piemēram, grīdu, telpu).
piespļaut Spļaujot ļoti notraipīt, padarīt ļoti netīru (piemēram, grīdu, telpu).
piespļaut Spļaujot ļoti notraipīt, padarīt ļoti netīru no iekšpuses (parasti trauku).
ģērbināt Spodrināt, tīrīt, pušķot.
spožināt Spodrināt, tīrīt.
svilt Spodrināt, tīrīt.
pārspodrināt Spodrinot padarīt tīru, spodru visu (kā) virsmu; spodrināt visu (kā) virsmu vēlreiz, no jauna.
batuts sporta ierīce, atsperīgs tīkls (garums 457 cm, platums 274 cm), kas ar gumijas amortizatoriem piestiprināts pie horizontāla rāmja 91 cm augstumā no grīdas, uz tā trenējas akrobāti, vingrotāji, daiļlēcēji; to izmantojot var izdarīt augstus atspēriena lēcienus, un apvienot tos ar vingrojumiem gaisā.
golfs Sporta spēle, kurā bumbiņa ar nūju jāieraida laukuma bedrītēs.
autsaiders Sportists vai zirgs, kas nepieder pie sacensību favorītiem; sportists vai komanda, kas ieņem kādu no pēdējām vietām sacensībās.
raut Spraigi, intensīvi darīt (ko), darboties (ar ko).
rauties Spraigi, intensīvi darīt ko, darboties.
atsprauslāt Sprauslājot attīrīt kaklu (kur kaut kas iestrēdzis).
aizspraust Spraužot aizdarīt; spraužot savienot (parasti drēbes malas).
aizsprausties Spraužot tikt aizdarītam.
sprāsts Sprosts, putnu būrītis.
nolāčot Staigājot (kam) pāri (ar netīrām, sabristām kājām, apaviem), padarīt netīru (to).
piedubļot Staigājot ar dubļainiem vai slapjiem apaviem, kājām, padarīt netīru, slapju (grīdu, telpu).
noļekāt Staigājot ar netīrām kājām, netīriem apaviem, padarīt netīru (grīdu kādā telpā).
nopekot Staigājot ar netīriem apaviem, netīrām kājām, notraipīt, padarīt netīru (vietu, grīdu kādā telpā); arī nobradāt, nomīdīt.
piepļockāt Staigājot ar netīriem apaviem, netīrām kājām, padarīt netīru (grīdu kādā telpā); piebradāt; piepļekāt.
piepļekāt Staigājot ar netīriem apaviem, netīrām kājām, padarīt netīru (grīdu kādā telpā); piebradāt.
piebradāt Staigājot ar netīriem vai slapjiem apaviem, kājām, padarīt netīru, slapju (grīdu, telpu).
pielāčot Staigājot ar netīriem vai slapjiem apaviem, kājām, padarīt netīru, slapju (grīdu, telpu).
pielāpačot Staigājot ar netīriem vai slapjiem apaviem, kājām, padarīt netīru, slapju (grīdu, telpu).
pielāpāt Staigājot ar netīriem vai slapjiem apaviem, kājām, padarīt netīru, slapju (grīdu, telpu).
pielēkšņāt Staigājot ar netīriem vai slapjiem apaviem, kājām, padarīt netīru, slapju (grīdu, telpu).
pielēpāt Staigājot ar netīriem vai slapjiem apaviem, kājām, padarīt netīru, slapju (grīdu, telpu).
piemīdīt Staigājot ar netīriem vai slapjiem apaviem, kājām, padarīt netīru, slapju (grīdu, telpu).
piemīt Staigājot ar netīriem vai slapjiem apaviem, kājām, padarīt netīru, slapju (grīdu, telpu).
pienēsāt Staigājot ar netīriem vai slapjiem apaviem, kājām, padarīt netīru, slapju (grīdu, telpu).
pienest Staigājot ar netīriem vai slapjiem apaviem, kājām, padarīt netīru, slapju (grīdu, telpu).
piestaigāt Staigājot ar netīriem vai slapjiem apaviem, kājām, padarīt netīru, slapju (grīdu, telpu).
pievazāt Staigājot ar netīriem vai slapjiem apaviem, kājām, padarīt netīru, slapju (grīdu, telpu).
saleskāt Staigājot pa slapju, netīru vietu, padarīt netīru, notraipīt (parasti apavus, kājas).
saloskāt Staigājot pa slapju, netīru vietu, padarīt netīru, notraipīt (parasti apavus, zeķes, kājas).
pienasāt Staigājot padarīt netīru (telpu).
piedīžāt Staigājot, mīdoties, piemēram, ar netīriem apaviem, netīrām kājām, padarīt netīru (grīdu kādā telpā).
pieļēpināt Staigājot, piemēram, ar netīriem apaviem, netīrām kājām, padarīt netīru (grīdu kādā telpā); arī piemīdīt, piemēslot.
pieļockāt Staigājot, piemēram, ar netīriem apaviem, netīrām kājām, padarīt netīru (grīdu kādā telpā); piebradāt; pieļeckāt.
pieļepāt Staigājot, piemēram, ar netīriem apaviem, netīrām kājām, padarīt netīru (grīdu kādā telpā); piebradāt; pieļekāt.
pieļepatāt Staigājot, piemēram, ar netīriem apaviem, netīrām kājām, padarīt netīru (grīdu kādā telpā); piebradāt; pieļekāt.
pieļeckāt Staigājot, piemēram, ar netīriem apaviem, netīrām kājām, padarīt netīru (grīdu kādā telpā); piebradāt.
pieļekāt Staigājot, piemēram, ar netīriem apaviem, netīrām kājām, padarīt netīru (grīdu kādā telpā); piebradāt.
pieleskāt Staigājot, piemēram, ar netīriem apaviem, netīrām kājām, padarīt netīru (grīdu kādā telpā); piebradāt.
šlaucāties Staipīties, gorīties; valstīties gultā.
žarbināties Staipīties, gorīties.
žaustīties Staipīties, gorīties.
žļodzīties Staipīties, gorīties.
izstaipīt Staipot padarīt garāku (priekšmetu).
pastaipīt Staipot padarīt mazliet garāku, arī vaļīgāku (priekšmetu).
sastampāt Stampājot sasmalcināt; stampājot padarīt, parasti pilnīgi, viendabīgu, arī mīkstu.
nolīgums Starptautiska oficiāla vienošanās (ko veikt, darīt).
dezavuēt Starptautiskajās tiesībās - valdības vārdā paziņot, ka nepiekrīt oficiālas (pilnvarotas) personas rīcībai vai paziņojumam.
reparācija Starptautiskas tiesiskās atbildības veids - karā nodarīto zaudējumu atlīdzināšana.
anatomiskā nomenklatūra starptautiski atzīts anatomisko nosaukumu saraksts, kas ļauj izvairīties no jucekļa un pārpratumiem anatomisko nosaukumu lietošanā.
COLREGS Starptautisko noteikumu sistēma, kas nosakakuģa vadītāja rīcību, lai izvairītos no kuģu sadursmes jūrā (angļu "International Regulations for the Prevention of Collisions at Sea").
iebraukt auzās, arī sabraukt auzās stāstīt, darīt kaut ko aplamu, kļūdīties; ciest neveiksmi.
sabraukt auzās stāstīt, darīt kaut ko aplamu.
rādīt Stāstot darīt zināmu (kustības virzienu, ceļu), pavadot panākt, ka kāds virzās (pa pareizu ceļu).
pastāstīt Stāstot pavēstīt, padarīt zināmu (ko).
parametriskās [statistikas] metodes statistikas metodes, ko lieto hipotēžu pārbaudei, ja datu empīriskais sadalījums atbilst normālsadalījumam (dati doti intervālu vai attiecību skalā, turklāt vidējais aritmētiskais, mediāna un moda sakrīt vai ir tuvu cita citai).
neparametriskās [statistikas] metodes statistikas metodes, ko lieto hipotēžu pārbaudei, ja datu empīriskais sadalījums neatbilst normālam sadalījumam (dati doti intervālu vai attiecību skalā, bet vidējais aritmētiskais, mediāna un moda nesakrīt un ir tālu cita no citas, vai sadalījums nav zināms).
sarteris Stāvoklis, kad (galda spēlē) nav iespējams izdarīt kādu gājienu.
pakļautība Stāvoklis, kad (kāds, kas) ir atkarīgs (no cilvēka, tā gribas, ietekmes u. tml.); stāvoklis, kad (kas) ir padarīts atkarīgs (no kā).
pilna vaļa stāvoklis, kad (kāds) nav ierobežots, var darīt, ko grib.
nespēja Stāvoklis, kad (kāds) nav spējīgs ko darīt, veikt.
pusrats Stāvoklis, kad (kas iesākts) netiek pabeigts, padarīts līdz galam.
sasteigtība Stāvoklis, kad ko dara, veic, arī kad kas ir padarīts, paveikts steigā, parasti pavirši.
treknakmens Steatīts, minerāls, blīvs un mīksts kriptokristālisks talks, lietots kā drēbnieku krīts, smiņķu pagatavošanai, kā smērviela.
mēgt Steidzīgi bēgt, izvairīties.
aizrīstīties Steidzīgi rijot, ēdot, ierīt kaut ko elpvadā.
ģimstīt Steidzīgi rīt.
klamzāt Steidzīgi un lieliem kumosiem ēst, rīt.
beiselis Steidzīgs, neprecīzs kāda darba darītājs.
gūšņiem Steigā (ko darīt).
traukt Steigā darīt, veikt (ko).
sasteigt Steigā padarīt, paveikt; steigā pavirši padarīt, paveikt.
aizspēt Steigā pagūt (ko izdarīt); steigā nokļūt (kur); paspēt.
uzgrūst Steigā pavirši, nevīžīgi (ko) izdarīt, paveikt.
rullēt Steigā, pavirši darīt (ko), darboties.
nogrūst Steigā, pavirši paveikt, izdarīt.
izdirbināt Steigšus (kaut ko) izdarīt.
raut darbu no rokām ārā Steigties padarīt cita darbu.
rauties Steigties, strauji gatavoties (ko darīt).
stereoprojektors Stereofotogrammetrisks aparāts, kas ļauj pēc robežfotoattēlu pāra atveidot un izmērīt nofotografētā apvidus iecirkņa telpisko modeli, turklāt mērījumu rezultāti tiek uzzīmēti uz papīra topogrāfiskās kartes veidā.
garensvārstības Stieņu, siju, plātņu u. c. objektu svārstību kustība, kuras virziens sakrīt ar objekta garenasi vai garenplakni.
asimetriskā stiepe stiepes spēku darbības speciāls gadījums, kura uz apaļu vai prizmatisku stieni tā gala punktos darbojas tam paralēli divi pretēji spēki, kuru pielikšanas punkti galos nesakrīt ar laukumu smaguma centriem.
izstiept Stiepjot padarīt garāku (priekšmetu).
pastiept Stiepjot padarīt garāku (priekšmetu).
pastiept Stiepjot padarīt vaļīgāku, lielāku (priekšmetu).
slaidā stiklene stikleņu suga ("Hygrocybe persistens"), ar spilgti dzelteniem augļķermeņiem, cepurīte smaila, koniska, ļoti bieži sastopama pļavās.
opālstikls Stikls, kas ar vienmērīgi visā stikla masā sadalītiem smalkiem izgulsnējumiem padarīts nedzidrs.
art deco stils stils dekoratīvajā un tēlotājā mākslā un arhitektūrā 20. gs. 20. un 30. gados, kas tiecas uz lakoniskām formām, bet tajā pašā laikā nespēj iztikt bez uzkrītošas greznības.
marmelāde Stingra, ar cukuru savārīta augļu vai ogu masa.
saņemties Stingri nolemt un piespiest sevi, arī sagatavoties, sarosīties (ko veikt, izdarīt).
triekt Stingri, arī varmācīgi likt (kādam) ko darīt; arī trenkt (2).
trenkt Stingri, arī varmācīgi likt (kādam) ko darīt.
savirināt Stipri savārīt (parsti pienu).
pievietēt stipri sitot, blietējot, stampājot padarīt cietu.
mutuļot Stipri vārīties, radot burbuļus, tvaikus.
mutuļāt Stipri vārīties, radot tvaika mutuļus.
stingrināt Stiprināt, padarīt stingrāku.
pikāties stīvēties, gausi, ar lielām grūtībām kaut ko darīt.
brist dubļus strādāt smagus lauku darbus; darīt ko nepatīkamu, apkaunojošu.
pārstrādāt Strādāt vēlreiz, no jauna (parasti ko pietiekami labi nepadarītu).
kābakāties Strādāt, darīt (ko) nepietiekami mērķtiecīgi.
dzīvāt Strādāt, darīt darbu.
gludinātājs strādnieks (mazgātavā, tīrītavā), kas gludina izmazgāto veļu, iztīrīto apģērbu.
aizsaut Strauji aizbīdīt (aizbīdni, bultu u. tml.), lai ko aizdarītu.
aizšaut Strauji aizbīdīt (aizbīdni, bultu u. tml.), lai ko aizdarītu.
atplakt Strauji apsēsties, atslīgt iepriekšējā vietā; krītot atpakaļ, pieplakt.
šaut Strauji bīdīt (aizbīdni, bultu u. tml.), lai ko aizdarītu; strauji bultēt ciet vai vaļā (durvis, vārtus u. tml.).
izraut Strauji izdarīt, izveidot (ko).
nogāzt Strauji izlejot (parasti lielāku kā daudzumu), pārklāt, padarīt slapju (visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
notraukt Strauji nopūst (no kā nost) tā, ka nokrīt, nobirst zemē; strauji nopūst (no kā nost) tā, ka nokrīt, nobirst (kur, uz kā u. tml.) - par vēju.
RPGN Strauji progresējošs glomerulonefrīts (angļu "rapidly progressive glomerulonephritis").
raut Strauji rīt (ko); strauji ieelpot (ko).
dakrist Strauji sākt darīt (ko).
mesties virsū Strauji sākt darīt (ko).
uzķert Strauji satvert, notvert (ko krītošu, mestu u. tml.).
notraukt Strauji skarot, sašūpojot (ko), panākt, būt par cēloni, ka (kas) nokrīt, nobirst (no tā).
izgāzt Strauji uzšķērst, pārdurt, tā ka izkrīt (piemēram, iekšas).
mest zemē Strauji virzīt (ko), panākt, ka (kas) krīt zemē, lai atbrīvotos (no tā).
likties Strauji, enerģiski sākt strādāt, darīt ko (kādā vietā).
sviest Strauji, parasti ar vēzienu, virzīt, panākt, ka krīt (kur iekšā, kur); mest (2).
mest Strauji, parasti ar vēzienu, virzīt, panākt, ka krīt (kur iekšā, kur).
paderbelēt Strauji, pavirši kaut ko padarīt.
raut Strauji, pēkšņi virzīt sev līdzi (par ko plūstošu, krītošu u. tml.).
notraukt Strauji, piemēram, ar sitienu, kratot, atdalīt nost, ļaujot nokrist zemē; strauji, piemēram, ar sitienu, kratot, atdalīt nost un panākt vai pieļaut, ka nokrīt, nobirst (kur, uz kā u. tml.).
šalts Strauji, spēji lidojošs, krītošs u. tml. (sīku vielas daļiņu, arī sīku priekšmetu) kopums.
puņķis Strazdu būrītis kokā.
aule Strazdu būrītis.
gurbs Strazdu būrītis.
zilkrūtītis Strazdu dzimtas ģints, perēkli taisa apslēptu pie ūdens, kā patīkamu dziedātāju to dažkārt tur būrītī.
plačoties Strīdēties; nelietības darīt.
demogrāfiskā standartizācija strukturālo atšķirību ietekmes novēršanas metode, salīdzinot demogrāfiskos koeficientus; datu pārveides process, kā rezultātā rodas iespēja izmērīt un salīdzināt kāda demogrāfiskā procesa intensitāti iedzīvotāju kopumos, kuriem ir atšķirīga struktūra.
stūrīši Stūrītis.
izsūkt Sūcot (parasti ar kādu rīku, ierīci), iztukšot (piemēram, trauku); sūcot (ar kādu rīku, ierīci), iztīrīt.
izsukāt Sukājot iztīrīt (piemēram, gružus, putekļus).
nosukāt Sukājot notīrīt, iztīrīt (piemēram, drēbes).
nosukāt Sukājot padarīt (dzīvnieka) apmatojumu gludu, tīru.
nosukāt Sukājot padarīt gludu, līdzenu (ko, parasti matus); sukājot noglaust uz leju (parasti matus).
pasukāt Sukājot patīrīt (piemēram, drēbes).
pasukāt Sukājot patīrīt (piemēram, gružus, putekļus).
nosusināt Susinot padarīt sausu (kā) virsmu, ārpusi.
atsutināt Sutinot atdarīt (piemēram, atlīmēt, atmiekšķēt).
sūtīties Sūtīt vienam otru, citam citu (ko darīt, veikt, pēc kā).
raidīt Sūtot vai dzenot panākt, ka dodas, iet (kur, līdz kādai vietai u. tml.); likt ko darīt.
Svārīte Svarīte, Ievednes pieteka.
Zvērupīte Svarītes labā krasta pieteka Alūksnes novada Jaunannas pagastā, augštece Malienas pagastā; Zāles pļavu novadgrāvis.
pendeļpārbraucēji Svārstbraucēji - darbinieki, kas katru dienu no rīta un vakarā pārvietojas starp māju un darbavietu, tā radot slodzes stundas.
volatilitāte Svārstīgums, aprites ātrums; vērtspapīra tirgus konjunktūras nestabilitātes rādītājs; tiek aprēķināta kā relatīvais ātrums, ar kādu cena pārvietojas augšup un lejup konkrētā laika posmā, un mērīta procentos.
šauboties svārstīties, šaubīties, nezināt, ko darīt.
labrīts Sveiciens, satiekoties no rīta.
labsrīts Sveiciens, satiekoties no rīta.
Labs rīts! sveicinājums "labrīt!".
pasacīt (arī pateikt) labrītu (arī labdienu, labvakaru) sveicinot pasacīt "labrīt!" ("labdien!", "labvakar!").
padot labrītu (arī laburītu, labdienu, labvakaru, labuvakaru) sveicinot pateikt "labrīt!" ("labdien!", "labvakar!").
pateikt (arī pasacīt) labrītu (arī labdienu, labvakaru) sveicinot pateikt "labrīt!" ("labdien!", "labvakar!").
sacīt (ari teikt) labrītu (arī labdienu, labvakaru) sveicinot sacīt "labrīt!" ("labdien!", "labvakar!").
teikt (arī sacīt) labrītu (arī labdienu, labvakaru) sveicinot teikt "labrīt!" ("labdien!", "labvakar!").
dot labrītu (arī laburītu, labdienu, labvakaru) sveicinot teikt "labrīt!" ("labdien!", "labvakar!").
atsveķošana Sveķu tecināšana un savākšana no augošos kokos izdarītām brūcēm (meža blakus izmantošanas nozare).
ebonasfalts Sveķu ziede, sastāv no asfalta, sveķu piķa, nedaudz kaučuka, 5% cieta parafīna un 34% mālu, lietoja alus darītavās beton alus mucu izklāšanai.
nosvērt Sverot izmērīt (kā) masu, svaru.
nosvērties Sveroties izmērīt savu masu, svaru.
svētrīts Svētdienas rīts; arī reliģiska darbība svētdienas rītā.
svīdiņa Svīdenis - cepumi (plāceņi) no rudzu miltiem, taukos vārīti un krāsnī cepti.
piesviest Sviežot (ko) lielākā daudzumā, padarīt (grīdu, telpu, apkārtni) netīru, nekārtīgu; piesvaidīt (1).
švilpene Svilpene - ar taukiem vārīta putraimu putra.
panihida Svinīgs nakts dievkalpojums, ko pareizticīgā baznīca notur vakaros pirms svētdienām un svētkiem, apvienojot vakara un rīta dievkalpojumus.
paņihida Svinīgs nakts dievkalpojums, ko pareizticīgā baznīca notur vakaros pirms svētdienām un svētkiem, apvienojot vakara un rīta dievkalpojumus.
tudīties Šā un tā, bet bez labuma (vajadzības) kaut ko darīt.
marrāni Šādā vārdā Spānijā vai Portugālē nievīgi dēvēti vietējie ebreji, kuri 14. un 15. gadsimtā pārgāja kristīgajā ticībā, lai izvairītos no inkvizīcijas vajāšanām un nāvessoda.
kratīt Šādā veidā kustināt (satvertu priekšmetu), lai (to) iztukšotu; šādā veidā kustinot satvertu priekšmetu, panākt, ka (kas) krīt, birst ārā (no tā).
rušināt Šādā veidā padarīt irdenu augsni (ap augiem).
slēgt Šādā veidā radot vai pārtraucot durvju, vārtu u. tml. savienojumu (ar ko), padarīt nepieejamu vai pieejamu (telpu, teritoriju u. tml.).
pats Šaha spēlē - neizšķirts stāvoklis, kad viens no spēlētājiem nevar izdarīt kārtējo gājienu, nenoliekot pa sitienam savu karali, kam nav pieteikts šahs.
šārītējs Šārīta.
šorīta Šārīta.
skalderēt Šaudīties; žigli steigt, ātri darīt kaut ko.
pusautomātiskais šaujamierocis šaujamierocis, kas pēc katra šāviena pats uzlādējas jaunam šāvienam un, ja vienreiz tiek iedarbināts tā palaišanas mehānisms, spēj izdarīt tikai vienu šāvienu.
automātiskais šaujamierocis šaujamierocis, kas pēc katra šāviena pats uzlādējas jaunam šāvienam un, ja vienreiz tiek iedarbināts tā palaišanas mehānisms, spēj izdarīt vairākus šāvienus.
raidīt Šaujot virzīt (lodi, šāviņu u. tml.); izdarīt šāvienu kādā virzienā.
lice Šaura īpatnēji austa lenta, trese vai aukla malu apdarināšanai uniformām, livrejām, priekšautiem, kreklam, rīta svārkiem u. tml.
šautinieki Šautnieki - jaunieši, kas Pūpolu svētdienas vai Lieldienu rītā iet no mājas mājā, rituāli pērdami (šauzdami) gulētājus ar pūpolzariem un prasīdami par samaksu olas.
šīrītējs Šīrīta.
sīkeglīte Šīs dzimtas ģints ("Elatine"), sīki ūdensaugi ar vairākām ekoloģiskām formām, zemūdens formām ziedi neuzkrītoši, bieži kleistogāmi (apputeksnējas neizplaukuši), 12 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
lāčpurns Šīs dzimtas ģints ("Morchella"), agrīna ēdamā sēne ar krokainu, brūnganu cepurīti, kas saaugusi ar kātu, 5 sugas.
sānause Šīs dzimtas ģints ("Pleurotus), ēdama lapiņu sēne ar īsu kātiņu cepurītes vienā pusē, Latvijā konstatētas 4 sugas.
bērzlape Šīs dzimtas ģints ("Russula"), \~300 sugu, Latvijā konstatēts \~100 sugu, ēdamas sēnes ar krāsainu (parasti dzeltenu, sarkanu vai brūnu) cepurīti, baltu kātiņu.
purvciprese Šīs dzimtas ģints ("Taxodium"), koks ar skujām uz īsvasām, kas katru gadu nokrīt.
piešķaidīt Šķaidot (ko) lielākā daudzumā, padarīt slapju, arī notraipīt (ar to, piemēram, grīdu, telpu).
nošķaidīt Šķaidot (ko), padarīt slapju, arī notraipīt (ar to).
nošķaidīt Šķaidoties padarīt slapju, arī notraipīt (par šķidrumu, masu).
izšķelt Šķeļot izveidot (kur), piemēram, caurumu, robu; šķeļot padarīt (ko) caurumainu, robainu.
šķērsgriezums Šķērsvirzienā izdarīts griezums, šķēlums.
žļanga Šķidri izvārīts, ūdeņains ēdiens.
putra Šķidrs vai pusšķidrs ēdiens no putraimiem vai miltiem, kas vārīti ūdenī vai pienā, vai arī ūdenī ar piena piedevu.
malks Šķidruma daudzums, ko var vienā reizē ieņemt mutē un norīt.
izšķiebt Šķiebjot padarīt šķību, greizu.
šķiede Šķiedenis - no kartupeļiem savārīts biezenis.
šķiedens Šķiedenis - no kartupeļiem savārīts biezenis.
šķaidiņi šķiedes - apšķīdušas novārītas kartupeļu šķēles vai kartupeļu biezputra ar nepilnīgi izšķīdušiem kartupeļiem.
bumbuļkāta šķiedrgalvīte šķiedrgalvīšu suga ("Inocybe mixtilis"), kurai dzeltenbrūna cepurīte un pie kātiņa pamatnes raksturīgs bumbuļveida paresninājums.
rāceņu šķiedrgalvīte šķiedrgalvīšu suga ("Inocybe napipes"), kurai dzeltenbrūna cepurīte, tāpat kā bumbuļkāta šķiedrgalvītei.
pusceluloze Šķiedrvielas materiāls, kas iegūts, ar attiecīgām ķimikālijām vārītu koksnes šķeldu mehāniski sašķiedrojot dažāda veida iekārtās; šķiedrvielas iznākums 55-85%.
luncīties Šķietami enerģiski strādāt, bet faktiski gandrīz neko nepadarīt.
piešķiest Šķiežot (ko) lielākā daudzumā, padarīt slapju, arī notraipīt (ar to, piemēram, grīdu, telpu).
nošķiest Šķiežot (ko), padarīt slapju, arī notraipīt (ar to).
nošķiest Šķiežoties padarīt slapju, arī notraipīt (par šķidrumu, masu).
viškāt Šķirot (graudus), tīrīt, vētīt, sviežot ar liekšķeri, višku 1(1).
vērt Šķirot padarīt lasāmu, skatāmu (piemēram, grāmatu); šķirot aizdarīt (piemēram, grāmatu).
geta Šķiršanās izziņa jūdaismā, ko izdod ebreju reliģiskā tiesa, gadījumā ja abi partneri piekrīt laulības šķiršanai; šis dokuments ir rakstīts aramiešu valodā, to paraksta divi liecinieki, un to vīrs pasniedz sievai; tas sievu atbrīvo no visām laulības saistībām attiecībā pret vīru.
sašķobīt Šķobot izkustināt (no kāda stāvokļa); šķobot padarīt (ko), parasti pilnīgi, šķību, greizu.
izšķobīt Šķobot padarīt šķību, greizu; šķobot izkustināt.
nošķūrēt Šķūrējot notīrīt (kā) virsmu.
izšķūrēt Šķūrējot pilnīgi notīrīt (parasti ceļu, taku).
nošļākt Šļācot (ko), padarīt slapju, arī notraipīt (ar to).
apšļākt Šļācot, arī šļācoties padarīt slapju, arī netīru.
nošļākt Šļācoties padarīt slapju, arī notraipīt (par šķidrumu, masu).
piešļakstināt Šļakstinot (ko) lielākā daudzumā, padarīt slapju, arī notraipīt (ar to, piemēram, grīdu).
nošļakstināt Šļakstinot (ko), padarīt slapju, arī notraipīt (ar to).
piešļakstīt Šļakstot (ko) lielākā daudzumā, padarīt slapju, arī notraipīt (ar to, piemēram, grīdu).
nošļakstīt Šļakstot (ko), padarīt slapju, arī notraipīt (ar to).
nošļakstīt Šļakstoties padarīt slapju, arī notraipīt (par šķidrumu, masu).
piešņaukt Šņaucot (degunu), padarīt viscaur slapju, arī netīru (parasti kabatlakatu).
sašņaukt Šņaucot (degunu), padarīt, parasti ļoti, viscaur, slapju, arī netīru (parasti kabatlakatu); piešņaukt.
izšņaukāt Šņaucot iztīrīt (degunu).
izšņaukt Šņaucot iztīrīt (degunu).
piesmurguļot Šņaucot padarīt netīru (ar deguna izdalījumiem); piešņaukt (parasti kabatlakatu).
sašņukt Šņaucot padarīt netīru.
sašņaukāt Šņaukājot (degunu), padarīt, parasti ļoti, viscaur, slapju, arī netīru (parasti kabatlakatu); piešņaukāt.
krētāt Šo to darīt, krāmēt.
krētāties Šo to darīt, krāmēties.
samorgāt Šo, to darīt.
šodienrītā Šorīt.
šoreņ Šorīt.
šorīst Šorīt.
šorītās Šorīt.
šprīts Šprītbomis.
iešūt Šujot padarīt, parasti šaurāku.
Inanna Šumeru mīlas dieve (akadiešu val. "Ištara"), arī zvaigžņu dieve - spožā rīta un vakara zvaigzne jeb planēta Venera.
citoloģiskā pārbaude šūnu analīze, parasti tiek izdarīta, lai konstatētu iespējamo vēža šūnu rašanos.
izgrīļot Šur un tur izļodzīt, padarīt nestabiu.
īļāt Šurp un turp kustinot padarīt vaļīgu.
žvika Šurp un turp skraidītājs, paviršs darītājs.
žvikaste Šurp un turp skraidītājs, paviršs darītājs.
žvikstiņš Šurp un turp skraidītājs, paviršs darītājs.
šiveris Šurp un turp skraidītājs, paviršs izdarītājs.
saskraidīties Šurp un turp skraidot daudz darīt.
bēgaļāt Šurpu, turpu skraidīt, vairoties, bēgot (no kā); vairīties (no kā).
bēgalēt Šurpu, turpu skraidīt, vairoties, bēgot (no kā); vairīties (no kā).
aizšūt Šūt ciet; šujot aizdarīt (caurumu).
kūleniski Tā (iet, skriet u. tml.), ka klūp, krīt.
protestanti Tā dēvēja reformācijas piekritējus, kuri 1529. g. protestēja pret Vācijas ķeizara aizliegumu izdarīt baznīcas reformas.
apgaismības gadsimts tā mēdz saukt 18. gs., kad dažiem cilvēkiem šķita, ka viņi ir atklājuši vienīgo īsto "zinātnisko" patiesību, kā padarīt visus cilvēkus laimīgus.
taisni Tā, ka (kam) visā garumā vai kādā daļā rodas taisnei atbilstoša forma, veids (virzīt, virzīties, ko darīt, atrasties kādā stāvoklī).
pakaļ Tā, ka atkārto, atdarina (kāda runāto, darīto u. tml.).
lāgā Tā, kā ir vēlams, vajadzīgs (ko darīt); tā, ka ir sasniegta vēlamā, vajadzīgā pakāpe; īsti.
lāga Tā, kā ir vēlams, vajadzīgs (ko darīt); tā, ka ir sasniegta vēlamā, vajadzīgā pakāpe; lāgā 1(1).
priekša Tā, ka kas tiek veikts, darīts (kāda, kā) klātbūtnē; arī atklāti.
hetmanis Taborītu karaspēka vadonis (Čehijā 15. gadsimtā).
ar mazu gaismiņu (arī gaismu) tad, kad tikko sāk parādīties rīta gaisma.
ar gaismu tad, kad tikko sāk parādīties rīta gaisma.
ar gaismiņu (arī gaismu) tad, kad tikko sāk parādīties rīta gaisma.
valsts noslēpums tāda militāra, politiska, ekonomiska, zinātniska, tehniska vai cita rakstura ziņa, informācija, kura iekļauta Ministru Kabineta apstiprinātajā sarakstā un kuras nozaudēšana vai nelikumīga izpaušana var nodarīt kaitējumu valsts drošībai, tās ekonomiskajām vai politiskajām interesēm.
fiksētā maršrutēšana tāda pakešu vai ziņojumu maršrutēšana datu pārraides tīklā, kad maršruta izvēle izdarīta iepriekš un nav atkarīga no tīkla stāvokļa.
noziedzīga nodarījuma draudi tāda personas rīcība, kas pauž reālu apņemšanos izdarīt kādu kriminālsodāmu nodarījumu.
blidīdz Tāda trokšņa atdarinājums, kas rodas smagam priekšmetam iekrītot kādā šķidrā masā.
žipene Tāda, kas var ātri ko izdarīt.
agensīvs Tāds (darbības vārds), kas apzīmē darbību pēc darītāja iniciatīvas.
bezatbildīgs Tāds (darbs, rīcība u. tml.), kurā izpaužas darītāja atbildības trūkums.
īss Tāds (ēdiens, parasti zupa), kas vārīts nelielā ūdens daudzumā.
monoklināls Tāds (iežu saguluma veids), kur slāņi krīt vienā virzienā.
aizliegt tāds (laiks), kad nav atļauts kur ieiet, iebraukt, ko darīt u. tml.
lokains Tāds (tērps), kura apakšdaļu veido brīvi krītošas ieloces, krokas.
lokaiņš Tāds (tērps), kura apakšdaļu veido brīvi krītošas ieloces, krokas.
progresīvi secīgā kodēšana tāds attēlu saspiešanas paņēmiens, kad attēlu, kas progresīvi kodēts, var secīgi atkodēt, kā arī var izdarīt šai procedūrai pretēju procedūru.
nosacījums tāds blakus noteikums, ar kuru līguma spēks darīts atkarīgs no kāda nākoša un nezināma vai vismaz par tādu domājama notikuma.
neparakstīts Tāds dokuments, kam nav paraksta, kas to padarītu oficiālu.
iepelēks Tāds, kad ir blāva, nespodra gaisma (parasti par apmākušos rītu, dienu).
mazgabarīta Tāds, kam ir mazs gabarīts.
spējīgs Tāds, kam ir psihiska vai fiziska īpašība, šādu īpašību kopums, kurš rada iespēju ko sekmīgi darīt, veikt, arī uztvert ko, reaģēt uz ko.
slinks Tāds, kam ir raksturīga tieksme vadīt laiku bezdarbībā; tāds, kam ir raksturīga nevēlēšanās strādāt, darīt ko; tāds, kas lēni, negribīgi strādā, dara ko.
spējīgs Tāds, kam ir sabiedrības nodrošināts stāvoklis, kurš rada iespēju ko darīt, veikt.
dziedinošs Tāds, kam ir spēja darīt veselu, novērst slimību (par ārstniecības līdzekļiem, to īpašībām).
jaudnieks Tāds, kam ir spēks ko darīt.
acots Tāds, kam izdarīts acojums; okulēts.
pārsteigts Tāds, kam kas pēkšņs, neparasts, negaidīts ir izraisījis apmulsumu, nespēju saprast, kā rīkoties, ko darīt.
antitoksisks Tāds, kam piemīt spēja padarīt toksīnus nekaitīgus, saistīt, neitralizēt tos.
izvairīgs Tāds, kam piemīt tieksme izvairīties ko darīt, izpildīt, tāds, kas izvairās ko darīt, izpildīt.
vairīgs Tāds, kam piemīt tieksme vairīties ko veikt, darīt.
ķēlnadzis Tāds, kam viss krīt no rokām ārā.
paagrs Tāds, kas aptuveni, samērā nenoteikti attiecas uz pirmajām rīta stundām.
peridendrisks Tāds, kas aptver dendrītu.
spītīgs Tāds, kas apzināti, nepiekāpīgi izturas, rīkojas krasi atšķirīgi no (kāda) vēlēšanās, norādījumiem, uzskatiem, parasti, lai (tam) kaitētu, nodarītu ko nevēlamu.
interfoveolārs Tāds, kas atrodas starp bedrītēm.
paralēls Tāds, kas atrodas vienādā attālumā cits no cita un kam nav kopīgu punktu, arī tāds, kas savstarpēji sakrīt (par līnijām, plaknēm).
dendrodendrītisks Tāds, kas attiecas uz divu neironu dendrītu sinapsi.
parītējs Tāds, kas attiecas uz parītu.
šorītējais Tāds, kas attiecas uz pašreizējās dienas rītu, notiek šajā rītā; tāds, kas gatavots, vākts u. tml. pašreizējās dienas rītā.
agrs Tāds, kas attiecas uz pirmajām rīta stundām.
aksodendrītisks Tāds, kas attiecas uz sinapsi starp viena neirona aksonu un otra dendrītu.
atturīgs Tāds, kas atturas, izvairās kur piedalīties, ko darīt, paust noteiktu nostāju; izvairīgs.
starīgs Tāds, kas bieži mēdz (ko) darīt.
briesmīgs Tāds, kas dara vai spēj izdarīt ko ļoti ļaunu, nežēlīgu.
šaušalīgs Tāds, kas dara vai var izdarīt ko ārkārtīgi ļaunu, nežēlīgu.
šausmīgs Tāds, kas dara vai var izdarīt ko ārkārtīgi ļaunu, nežēlīgu.
rītējais Tāds, kas gatavots, iegūts attiecīgās dienas rītā; rīta.
vakarrītējs Tāds, kas gatavots, iegūts u. tml. iepriekšējās dienas rītā; tāds, kas attiecas uz iepriekšējās dienas rītu.
iebildīgs Tāds, kas iebilst, nepiekrīt citu viedoklim.
rītējs Tāds, kas iegūts, gatavots u. tml. attiecīgās dienas rītā; tāds, kas saistīts ar attiecīgās dienas rītu.
daudzdaris Tāds, kas iesāk darīt vairākas lietas, bet tās nepabeidz (ar nopeļošu nozīmi).
vienkāršs Tāds, kas īpaši neizceļas no cita līdzīga; neuzkrītošs (3).
vaļējs Tāds, kas ir atdarīts, atvērts, nav aizslēgts.
slēgts Tāds, kas ir cieši aizdarīts, parasti ar vāku, aizbāžņi (par trauku).
pašbrūvēts Tāds, kas ir gatavots mājas apstākļos, mājsaimniecībā (parasti par alkoholisku dzērienu); pašdarīts (1).
pusdarīts Tāds, kas ir iesākts darīt, bet nav līdz galam padarīts.
pusvārīts Tāds, kas ir iesākts vārīt, bet nav izvārīts.
spiedīgs Tāds, kas ir ļoti karsts, ar paaugstinātu mitruma pakāpi (parasti pirms negaisa) un izraisa nepatīkamas sajūtas (par gaisu, tā plūsmu); tāds, kad gaiss ir ļoti karsts, ar paaugstinātu mitruma pakāpi, kad atmosfēras spiediens krīt (parasti pirms negaisa) un izraisās nepatīkamas sajūtas (par laikposmu, laikapstākļiem).
viegls Tāds, kas ir maz manāms, neuzkrītošs (piemēram, par iezīmi, īpašību).
izdevies Tāds, kas ir noritējis veiksmīgi, sekmīgi, labi; tāds, kas ir padarīts, izveidots veiksmīgi, prasmīgi, labi.
krītains Tāds, kas ir noziests, notraipīts ar krītu.
atvieglots Tāds, kas ir padarīts vienkāršāks, vieglāks (kam samazināts svars, detaļu daudzums u. tml.).
rast Tāds, kas ir pieradis (ko darīt).
pacietīgs Tāds, kas ir spējīgs ilgi, neatlaidīgi, negurstoši, bez apnikuma darīt ko.
drausmīgs Tāds, kas ir spējīgs izdarīt ko ļoti ļaunu, nežēlīgu, briesmīgu.
neizdzēšams Tāds, kas ir tik nozīmīgs, ietekmīgs, ka to grūti vai neiespējami iznīcināt, padarīt par nebijušu.
pielaizīts Tāds, kas ir uzkrītoši sapucējies, ļoti kārtīgs; atbilstošs sabiedrībā gaidītajam.
nodevīgs Tāds, kas izdara nodevību; tāds, kam ir raksturīga tieksme izdarīt nodevību.
palaidnīgs Tāds, kas izdara vai mēdz izdarīt (parasti nelielus) pārkāpumus, neievēro uzvedības normas (parasti par bērniem); arī nebēdnīgs, nerātns.
fluorogrāfisks Tāds, kas izdarīts ar fluorogrāfiju.
netīšs Tāds, kas izdarīts bez iepriekšēja nodoma, nevilšus.
okotns Tāds, kas izrāda patiku, vēlēanos (ko darīt).
lejupkrītošs Tāds, kas krīt lejup.
ieriebīgs Tāds, kas mēdz ieriebt, darīt ļaunu.
piesardzīgs Tāds, kas mēdz izturēties tā, lai varētu izvairīties no kā bīstama, neizraisītu ko bīstamu (par dzīvniekiem); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
uzmanīgs Tāds, kas mēdz izturēties tā, lai varētu izvairīties no kā bīstama, neizraisītu ko bīstamu (par dzīvniekiem); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
uzmanīgs Tāds, kas mēdz izturēties, rīkoties, arī paust savas domas pārdomāti, nepārsteidzīgi, lai izvairītos no kā nevēlama, arī piesardzīgs.
dirselīgs Tāds, kas mēdz solīt noorganizēt lielu pasākumu, bet nespēj neko izdarīt.
bēgulīgs Tāds, kas mēdz vairīties, slēpties; kautrīgs, bailīgs.
cildīgs Tāds, kas musina kaut ko izdarīt.
jēls Tāds, kas nav cepts, vārīts, konservēts u. tml. (par pārtikas produktiem, parasti par gaļu, olām).
tvirsts tāds, kas nav izgulējies un krīt no kājām.
neizteikts Tāds, kas nav izpausts; tāds, kas nav darīts zināms citiem.
slepens Tāds, kas nav izpaužams, ko nedrīkst atklāt, darīt zināmu sabiedrībai (piemēram, par politiskām, militārām u. tml. darbībām, organizācijām, arī informāciju); tāds, kas noris nelegāli, arī prettiesiski.
jēls Tāds, kas nav pilnīgi izcepts, izvārīts, iekonservēts u. tml.
nerafinēts Tāds, kas nav rafinēts un attīrīts no piemaisījumiem.
nelegāls Tāds, kas neatbilst likumam; tāds, kas tiek veikts bez juridiskām tiesībām to darīt.
vilceklis Tāds, kas neko nevar padarīt laikā, tūļa.
analerģisks Tāds, kas nerada alerģiju, anafilaksi vai sensibilizāciju, piem., attīrīts imūnserums.
kontraintuitīvs Tāds, kas nesakrīt ar intuitīvi gaidīto; tāds, kas ir pretrunā ar intuīciju.
nebīstams tāds, kas nevar nodarīt ļaunumu un nav sasistīts ar risku.
spirģis Tāds, kas no rītiem agri ceļas.
ikrīta Tāds, kas notiek, ir katru rītu.
jākalps Tāds, kas otram visu pa prātam grib izrunāt un izdarīt.
daiļš Tāds, kas padarīts acij tīkams, krāšņs, košs, arī kārtīgs.
atenuēts Tāds, kas padarīts nepatogēns, piem., dzīvā vakcīna.
padziļināts Tāds, kas padarīts pilnvērtīgāks, saturīgāks.
trakalis Tāds, kas pats ir traks, pārdrošs, pārgalvīgs vai var citu par tādu padarīt.
nevarīgs Tāds, kas pats nespēj savā labā nekā izdarīt, kam vajadzīga citu palīdzība.
pro- Tāds, kas piekrīt kaut kam (vai kādam); tāds, kas darbojas kā (vai kāda) interesēs (piem., prokomunistisks).
krītains Tāds, kas satur krītu.
pļekains Tāds, kas satur maz cietes un vārītā veidā nav irdens (par kartupeļiem).
pļekaiņš Tāds, kas satur maz cietes un vārītā veidā nav irdens (par kartupeļiem).
pļekans Tāds, kas satur maz cietes un vārītā veidā nav irdens (par kartupeļiem).
metaartrītisks Tāds, kas seko artrītam, piem., komplikācija.
pāragrs Tāds, kas tiek darīts, noris pārāk agri, priekšlaicīgi (par cilvēka darbību, parādībām sabiedrībā).
vēlreizējs Tāds, kas tiek darīts, noris vēl vienu reizi.
tīšs Tāds, kas tiek darīts, veikts apzināti, ar nodomu.
nejaušs Tāds, kas tiek darīts, veikts bez nolūka, iepriekšēja nodoma.
rītnorītējs Tāds, kas tiks iegūts, gatavots u. tml. nākamās dienas rītā; tāds, kas saistīts ar nākamās dienas rītu.
rītrītējs Tāds, kas tiks iegūts, gatavots u. tml. nākamās dienas rītā; tāds, kas saistīts ar nākamās dienas rītu.
rītdienējs Tāds, kas tiks iegūts, gatavots u. tml. rītdien; tāds, kas saistīts ar rītdienu.
rītējs Tāds, kas tiks iegūts, gatavots u. tml. rītdien.
ņarga Tāds, kas uzkrītoši ar smiekliem un uzstāšanos izturas, kam patīk izrādīties.
ņērga Tāds, kas uzkrītoši ar smiekliem un uzstāšanos izturas, kam patīk izrādīties.
bīstams Tāds, kas var nodarīt ļaunumu, radīt nelaimi.
pašvārīts Tāds, kas vārīts mājās; pretstats: rūpnieciski ražots.
pākšaiņš Tāds, kas vārīts pākstīs, neizlobīts (par pupām).
pākstains Tāds, kas vārīts pākstīs, neizlobīts (par pupām).
pākstaiņš Tāds, kas vārīts pākstīs, neizlobīts (par pupām).
nespējīgs Tāds, kas, piemēram, fiziskā vājuma, slimības, vecuma dēļ, nav spējīgs ko darīt, veikt.
neatvairāms Tāds, ko nav iespējams novērst, tāds, no kā nav iespējams izvairīties (par darbību, norisi).
transvagināls Tāds, ko var izdarīt caur maksti, piem., operācija.
transuretrāls Tāds, ko var izdarīt caur urīnizvadkanālu, piem., operācija.
patvaļīgs Tāds, ko veic tikai pēc paša darītāja uzskatiem, ieskatiem, iegribām, neievērojot citu cilvēku domas, gribu u. tml., arī faktus, apstākļus.
ērts Tāds, kur var justies vai kur ko var darīt viegli, nepiespiesti, netraucēti (piemēram, par telpām, mēbelēm); arī labiekārtots.
bezgodīgs Tāds, kurā izpaužas (darītāja) goda jūtu trūkums (par darbību, izturēšanos).
izvairīgs Tāds, kurā izpaužas nevēlēšanās, nepatika ko darīt, izpildīt; tāds, kurā kas netiek tieši izpausts, tiek noklusēts.
vairīgs Tāds, kurā izpaužas nevēlēšanās, nepatika ko darīt, izpildīt; tāds, kurā kas netiek tieši pausts, tiek noklusēts; izvairīgs.
nepacietīgs Tāds, kura izturēšanās veidā izpaužas spēcīga slieksme kustēties, darīt ko (par dzīvniekiem).
pārsteigts Tāds, kurā pēkšņi izpaužas apmulsums, nespēja saprast, kā rīkoties, ko darīt (parasti par acīm, seju).
sēne Tāds, kurš nepiekrīt kaut ko darīt, atsakās, autsaiders, atkritējs.
dimža Tāds, kurš saviem strādniekiem liek darīt vairāk nekā var padarīt.
vijīgs Tāds, kuru veido brīvi krītošas sastāvdaļas, elementi (par tērpu, tā piegriezumu).
nenovēršams Tāds, no kura nevar izvairīties, tāds, kura norisi, realizēšanos nav iespējams aizkavēt, atvairīt.
neizbēgams Tāds, no kura nevar izvairīties; tāds, ko nevar neievērot.
novēršams Tāds, no kura var izvairīties, tāds, kura norisi, realizēšanos iespējams aizkavēt, atvairīt.
martiroloģijs Tādu personu saraksts, uzskaitījums, kuras ir vajātas, kurām ir sagādātas ciešanas, nodarītas pārestības.
gīrometrs Tahometrs, griešanās ātruma mērītājs māšīnās.
turpat Tai pašā laikā, kad (kas) tiek darīts, noris.
golfa bikses taisnas, brīvi krītošas sporta bikses, zem ceļiem apņemtas ar maliņu.
vertikālā līnija taisne, kuras virziens sakrīt ar smaguma spēka darbības virzienu attiecīgajā zemeslodes punktā; noteic ar svērteni.
tārāt Tarāt - vilkt nozvejotās zivis no tīkla ārā; ķidāt, tīrīt zivju iekšas.
attaisnojums Tas (fakts, apstāklis), kas pieļauj (ko darīt).
visgribis Tas (parasti bērns), kam raksturīgas daudzas (parasti nepamatotas, pēkšņas) vēlēšanās ko iegūt, darīt u. tml.
ziņa Tas (piemēram, fakts), kas tiek darīts zināms.
ātršāvējs Tas (tāds), kas var izdarīt daudz šāvienu kādā laika vienībā.
uzdevums Tas, kas (kādam, kam) ir uzdots darīt, veikt; darbība, darbību kopums, kas (kādam, kam) jāpaveic.
veikums Tas, kas ar rīcību, darbību ir īstenots; izdarītais, paveiktais.
dzinulis Tas, kas ierosina spēcīgu gribu (ko darīt).
dzinējs tas, kas ierosina spēcīgu gribu ko darīt; [dzinulis]{s:537}
aizsācējs Tas, kas iesāk (ko darīt).
darījums Tas, kas ir izdarīts, paveikts; darbības rezultāts.
padarīt Tas, kas ir izdarīts, paveikts.
vecināts Tas, kas ir mākslīgi padarīts vecāks.
ziņa Tas, kas ir zināms (parasti par kāda rīcību), arī atļauja (kādam, parasti ko darīt).
izkratas Tas, kas izkrīt caur sietu, kratot izkultu labību (graudus un pelavas).
kārdinājums Tas, kas izraisa spēcīgu tieksmi, vēlēšanos (pēc kā, ko darīt).
izvāres Tas, kas izvārīts, kas vārot palicis pāri.
joks Tas, kas nav runāts vai darīts nopietni.
maksa Tas, kas tiek darīts vai dots kā atlīdzība (par pakalpojumu, darbu u. tml.).
vāreklis Tas, kas tiek vārīts, gatavots ēšanai.
vārekls Tas, kas tiek vārīts, gatavots ēšanai.
virums Tas, kas tiek vārīts, ir izvārīts (parasti ēdiens, arī vira).
nav spiesta lieta tas, ko veikt, darīt nav nepieciešams.
iesācējs tas, kurš iesāk (ko darīt); veic pirmo (darbības, norises) posmu
atbrīvotājs Tas, kurš palīdz padarīt valsti, tautu, reģionu neatkarīgu, brīvu (parasti militārā ceļā).
pietašķīt Tašķot (ko) lielākā daudzumā, notraipīt, arī padarīt slapju (ar to, piemēram, grīdu, telpu).
notašķīt Tašķot (ko), notraipīt, arī padarīt slapju (ar to).
notašķīt Tašķoties notraipīt, arī padarīt slapju (par šķidrumu, masu).
krēpeles Taukos un sviestā vārīts mīklas izstrādājums, parasti bumbiņu formā.
krēpeļi Taukos un sviestā vārīts mīklas izstrādājums, parasti bumbiņu formā.
fritēt Taukos vārīt vai cept.
krēpele Taukos vārīts pīrāgs.
dora Tauku "actiņa", bedrīte biezputrai viducī.
dore Tauku "actiņa", bedrīte biezputrai viducī.
taukotā biezputra tauku ūdenī vārīta biezputra.
blastobazīdi Tauriņu kārtas dzimta ("Blastobasidae"), nelieli tauriņi (spārnu plētums - 11-22 mm), galva gluda, snuķis diezgan labi attīstīts, kāpuri dzīvo gk. trupošā koksnē, detrītā un mež nobirās, Latvijā konstatētas 2 sugas.
poliestēzija Taustes un sāpju sajūtu disociācija, ko novēro tabesa un polineirīta gadījumā.
aizdziedāšana Tautas ticējums, ka ceļas visādas nelaimes, ja tukšā dūšā no rīta dzird putnu dziedam.
notecināt Tecinot (ko), ļaujot tecēt (kam), padarīt slapju, arī notraipīt (ar to).
saukt Teikt, darīt zināmu, parasti noteikti, kategoriski, prasību, vajadzību (pēc kā).
lappārdale Tekstapstrādes un datorizdevniecības operācija, kas pārnumurē lappuses gadījumos, kad tiek iesprausts vai izmests teksts, pārvietotas rindkopas vai arī izdarītas kādas citas izmaiņas.
karbonizēt Tekstilrūpniecībā - apstrādāt (vilnu vai pusvilnu) ar minerālskābju šķīdumiem, lai attīrītu no augu piemaisījumiem.
apdrukāt Tekstilrūpniecībā - pārklājot audumu ar krāsu, padarīt to rakstainu.
reklāma teksts, attēls, videomateriāls u.tml., kas veidots ar mērķi piesaistīt (kam) uzmanību, palielināt pieprasījumu (pēc kā), padarīt (ko) populāru.
nomats Tektoniska struktūra, kas rodas, slāņa daļai noslīdot gar stāvi krītošu lūzuma virsmu.
krītne Tektonisks traucējums, kur ar lūzuma plaisu zemes garozā viens slāņu komplekss jeb blāķis pārmainījis savu stāvokli attiecībā pret otru, nokrītot uz leju, paceļoties uz augšu vai sabīdoties sāniski.
interaktīva balssatbilde telekomunikāciju sistēma, kurā lietotājam pa telefona līniju piedāvā balss izvēļņu kopu, ļauj tam izdarīt izvēli un ievadīt informāciju ar skārienjutīgu telefona tastatūru.
līdzības teorija teorija zinātnē un tehnikā, kuru izmanto, ja pētāmo procesu ietekmē dažādi faktori; lai izvairītos no dažādo lielumu mērvienību izvēles, lieto bezdimensionālas fizikālo lielumu kombinācijas, ko izmanto par kritērijiem procesa analīzei.
beinīta struktūra tērauda struktūra, kas sastāv no adatveida cementīta un ar oglekli piesātināta ferīta maisījuma; iegūst izotermiski izturot pārdzesētu austenītu 250-350 °C temperatūrā.
trostīta struktūra tērauda struktūra, kas sastāv no ferīta un adatveida cementīta maisījuma; iegūst, strauji atdzesējot austenītu vai izotermiski izturot to vidējā temperatūrā (400–500 °C).
sorbīta struktūra tērauda struktūra, kas sastāv no ferīta un noapaļotu cementīta graudiņu maisījuma; iegūst, paātrināti atdzesējot tēraudu ar austenīta struktūru vai to izotermiski izturot augstā temperatūrā (500-600 Celsija grādos); cietība HRC25.
perlīta struktūra tērauda struktūra, kas satur 0,83% oglekļa, sastāv no smalka plāksnīšu ferīta un cementa maisījuma.
Vidmanšteta struktūra tērauda struktūra, kas veidojas, ja tēraudu strauji atdzesē no augstas temperatūras (1200 °C) (ferītam veidojas vēdekļveida graudi); šāda struktūra vērojama dzelzs meteorītos.
aukstā josla termiskā josla, kas atrodas starp poliem un polārajiem lokiem, tai raksturīga polārā diena un polārā nakts; Saules stari krīt ļoti slīpi polārās dienas laikā, bet polārās nakts laikā vispār neapspīd šo teritoriju; visu gadu valda negatīva gaisa temperatūra.
parafinoterapija Termiskas ārstēšanas metode, kurā lieto viegli kūstošu, attīrītu parafīnu (parafīna vannas, pārsējumi u. tml.).
kausēt Termiski iedarbojoties, atdalīt lieko, attīrīt.
silikofosfāti Termofosfāti, fosfora minerālmēsli, ko iegūst sakausējot dabiskos fosfātus (fosforītus, apatītus) ar dabiskajiem magnija silikātiem (olivīnu, serpentīnu u. c.).
aizšķērpelēt Tēšot darīt nelīdzenu, ietēst vietvietām.
aptēst Tēšot padarīt gludu (visapkārt, no virspuses).
tēvamreiza Tēva reize (ko darīt).
papildizmeklēšana krimināllietā tiek izdarīta tajos gadījumos, kad tiesa (tiesnesis) konstatējusi, ka apstākļus, kuriem ir svarīga nozīme lietā, nevar noskaidrot tiesas izmeklēšanā, tāpēc lieta nosūtīta prokuroram pirmstiesas izmeklēšanas trūkumu novēršanai.
sadegt Tiekot ceptam, vārītam pārliecīgā karstumā, sabojāties, parasti pilnīgi, kļūt nelietojamam (par pārtikas produktiem).
nosatrīties Tiekot trītam, nodilt.
sašķīst Tiekot vārītam, sadalīties, pārvērsties mīkstā masā, parasti pilnīgi.
pāršķīst Tiekot vārītam, sašķīst, izšķīst.
garnadzība Tieksme izdarīt sīkas zādzības; sīka zādzība.
sliekties Tiekties (ko darīt).
censties Tiekties, pūlēties (ko darīt, sasniegt mērķi).
līdztiesājamais Tiesājamais, ko par kopīgi izdarītu noziegumu tiesā vienlaikus ar citu.
proklāma Tiesas izdarīta publikācija, kuras nolūks darīt zināmu kādu juridisku aktu un noskaidrot nezināmo personu tiesības.
pirmtiesības Tiesības, arī priekšrocības ko darīt, iegūt pirmajam, ārpus kārtas.
kara sodu likumi tiesību akti, kas pieņemti, lai uzturētu disciplīnu un tiesisko kārtību armijā; nosaka sodus par pārkāpumiem, ko var izdarīt karavīri; soda mērs viņiem var atšķirties no soda mēra civilpersonām.
tiesību normu socializācija tiesību normas realizācijas procesa sastāvdaļa, kurā tās tiek darītas zināmas sabiedrībai - publicēšana, skaidrojumi masu mēdijos, publiskas lekcijas, bukleti, apmācība skolās u. c. pasākumi.
izmeklēšanas tiesnesis tiesnesis, kuram pastāvīgi vai uz noteiktu laiku uzlikts par pienākumu izdarīt pirmstiesas izmeklēšanu.
taisni Tieši, bez aplinkiem, arī neko neslēpjot (ko runāt, darīt u. tml.).
saskaņotais sprādzienpārraides apjoms tīkla "Frame Relay" virtuālā savienojuma parametrs, kas nosaka maksimālo informācijas daudzumu, ko tīkla pakalpojumu sniedzējs normālā tīkla darbības režīmā piekrīt pārsūtīt pa tīklu noteiktā laika intervālā.
vaskulārā retinopātija tīklenes asinsvadu pārmaiņas, ko rada arteriālā hipertensija, hronisks nefrīts, eklampsija un arterioskleroze; izpaužas ar asinsizplūdumiem, eksudātu, asinsvadu sklerozi, redzes nerva papillas tūsku.
tīkoties Tīkot (parasti ko darīt); tikt tīkotam.
ulseknēt Tīkot, gribēt, skatīties, bet neko nedarīt.
tikšināt Tikšķot mērīt (laika sprīžus) - par pulksteni.
tikšķināt Tikšķot mērīt (laika sprīžus) - par pulksteni.
(no)iet (retāk aiziet) dibenā Tikt (no)rītam (par barību, dzērienu).
iet dibenā Tikt (no)rītam (par ēdienu, dzērienu).
sasakņopkāties Tikt aizdarītam ar spiedpogu.
aizsieties Tikt aizsietam, it kā bez darītāja gribas.
noslēgties Tikt aizslēgtam, aizdarītam; refl. --> noslēgt (1, 2).
apvārīties Tikt apvārītam.
notikt Tikt darītam, veiktam (par darbību, pasākumu).
pieveikt Tikt galā (ar kādu darbu), padarīt (lielāku darba daudzumu).
nākt Tikt izdarītam, izveidotam, izteiktam (piemēram, par domu, spriedumu).
krist Tikt izdarītam, parasti virzienā uz leju (par sitienu, cirtienu).
izadarities Tikt izdarītam, paveiktam.
izadoties Tikt izgatavotam, izveidotam, izdarītam labi, prasmīgi.
izatrīties Tikt iztrītam.
norīties Tikt norītam, aprītam.
noiet (retāk aiziet) dibenā Tikt norītam.
notīrīties Tikt notīrītam (2).
iekļauties Tikt padarītam par (kāda kopuma, sistēmas) sastāvdaļu, daļu.
izdoties Tikt paveiktam, izdarītam labi, prasmīgi, tā, kā vajag, kā vēlams.
padoties Tikt paveiktam, izdarītam, parasti atbilstoši kādām prasībām, normām.
atkratīties Tikt vaļā, atbrīvoties, izvairīties (no kā nevēlama, nepatīkama).
pietikt Tikt veiktam, darītam līdz tādai pakāpei, ka turpināt (darbību, norisi) vairs nav vajadzīgs, nepieciešams, arī vēlams.
spīgulīte Tinteņu dzimtas sēņu ģints ("Psathyrella"), vairumā saprofīti, aug uz trūdvielām bagātas augsnes, retāk tās ir parazīti uz dzīvas koksnes un cepurīšu sēnēm, dažāda lielum augļķermeņi, cepurīte pusapaļa vai zvanveidīga, radiāli rievota, 50 sugu, Latvijā konstatēts 18 sugu.
tīrījums tīrīšanas rezultāts, iztīrītais, arī vienā tīrīšanas reizē iztīrītais
urbināt Tīrīt (kādu dobumu, spraugu), kasot vai bakstot (to ar ko smailu).
izkaut Tīrīt (katlu, kubulu).
skruķēt Tīrīt (ko) nost ar kādu rīku.
pārtīrīt Tīrīt (ko) visu, viscaur; tīrīt vēlreiz, no jauna.
mēzt Tīrīt (kūti), izvācot kūtsmēslus.
nočumalāt Tīrīt (ogu vai pupu) čaumalas vai pākstis.
šustīt Tīrīt (parasti ļoti netīru telpu).
mēzt Tīrīt (piemēram, istabu, grīdu), izvācot netīrumus, gružus.
patārpināt Tīrīt (piemēram, pīpi, degunu (ar pirkstu) u. tml.).
kāst Tīrīt (šķidrumu, šķidru masu) no cietvielas piejaukumiem, laižot (tam) plūst, piemēram, cauri sietam, kāstuvei.
kārst Tīrīt (šķidrumu, šķidru masu) no cietvielu piejaukumiem, laižot tam plūst, piemēram, cauri sietam, kāstuvei.
ķinīt Tīrīt (vispārīgi).
ķīckāt Tīrīt (zarnas).
šlīmēt Tīrīt (zarnas).
šļīmēt Tīrīt (zarnas).
iztārpināt Tīrīt (zirgam muti).
kārpīt Tīrīt ar grūtībām (no kā ko irdenu vai lipīgu).
ozonizēt Tīrīt ar ozonu (gaisu, ūdeni).
čotkavāt Tīrīt ar suku.
post Tīrīt iekšas (piemēram, par zivīm).
plānīt Tīrīt kādu vietu aizaugušā ūdenstilpē.
rafinēt Tīrīt no piemaisījumiem (dabas vielas, tehniskus produktus).
tārpināt Tīrīt pīpi.
tīrīties Tīrīt sevi, sava ķermeņa daļas.
knoderēties Tīrīt un kārtot spalvas ar knābi.
knoterēties Tīrīt un kārtot spalvas ar knābi.
kopt Tīrīt un uzturēt kārtībā (cilvēka ķermeni, tā daļas), ievērojot higiēnas, kosmētikas nosacījumus.
kopt Tīrīt un uzturēt kārtībā (piemēram, telpas, ēku apkārtni).
knotēties Tīrīt vienam otra apspalvojumu (par zirgiem).
ģērbināt Tīrīt zirga muti.
tārpināt Tīrīt zirgiem muti un nāsis no kāpuriem.
zvīņāt Tīrīt zivīm zvīņas.
nošķērpēt Tīrīt, asināt.
garbāt Tīrīt, attīrīt, notīrīt.
kopt Tīrīt, eļļot, labot, sargāt no bojājumiem, uzturēt kārtībā (mašīnas, iekārtas u. tml.).
glītot Tīrīt, izdaiļot.
apstrādāt Tīrīt, izlabot.
roidāt Tīrīt, kārtot.
birstēt Tīrīt, līdzināt, glaust ar birsti, suku.
baltoties Tīrīt, mazgāt, spodrināt (savu māju, drēbes u. tml.); ģērbties, greznoties tīrās, baltās drēbēs; post, rotāt (māju, telpas) ar tīrām, baltām drēbēm.
balsināt Tīrīt, mazgāt.
appost Tīrīt, notīrīt, ieviest kārtību.
ietīrīt Tīrīt, notīrīt.
posīt tīrīt, post, spodrināt.
rīvēt Tīrīt, spodrināt (ko) ar spēcīgu piespiedienu; berzt (2).
trīt Tīrīt, spodrināt (priekšmetu) ar spēcīgu piespiedienu; berzt (2).
berzt Tīrīt, spodrināt (priekšmetu) ar spēcīgu piespiedienu.
šaravāt Tīrīt, spodrināt, arī mazgāt ar spēcīgu piespiedienu (priekšmetu).
balsināties Tīrīt, spodrināt, mazgāt (savu māju, drēbes u. tml.).
pucēt Tīrīt, spodrināt.
vētīt Tīrīt, šķirot (ko) ar gaisa plūsmu, vēju.
kasīt Tīrīt, velkot ar ko asu (piemēram, burkānus, kartupeļus).
afinēt Tīrīt.
čistīt Tīrīt.
glemzt Tīrīt.
karnīt Tīrīt.
kārnīt Tīrīt.
ķēst Tīrīt.
šāberēt Tīrīt.
tērpināt Tīrīt.
tīnēt Tīrīt.
rektifikāts Tīrītais etilspirts.
rafināde Tīrītais graudu cukurs, ko izgatavo no smalkā cukura.
Mel depuratum tīrītais medus.
siba Tīrītājs.
palmīns Tīrīti ēdami augu tauki no kokosa riekstu eļļas.
apposties Tīrīties, notīrīties.
pujāt Tīrīties, posties.
attīrīt Tīrot atbrīvot (no kā nevajadzīga, traucējoša, arī netīra), padarīt tīru (kādu platību).
attīrīt Tīrot atbrīvot (parasti priekšmetu no netīrumiem, arī no kā nevajadzīga, traucējoša); notīrīt.
mantas nolaupīšana tīša prettiesiska, bezatlīdzības svešas kustamas mantas izņemšana aiz mantkārības no uzņēmumu, iestāžu, organizāciju vai atsevišķu personu īpašuma vai valdījuma, lai rīkotos ar to kā ar savu (sev vai citai personai), kā rezultātā mantas īpašniekam vai valdītājam tiek nodarīts reāls materiāls zaudējums.
tīšot Tīšām darīt, spītēt.
noziedzīgs nodarījums tīši vai aiz neuzmanības darīta darbība vai bezdarbība, kura paredzēta Krimināllikumā un par kuras izdarīšanu draud kriminālsods.
iezāģēt Tīši, apzināti sagādāt (kādam) nepatikšanas, nodarīt ļaunumu.
ruņģēt Tīt, rotīt jostas vietā (lai padarītu īsākus svārkus).
neistons To organismu kopums, kuri pārvietojas pa ūdens virsplēvīti vai uzturas zem tās, piem., ūdensmērītāji, baktērijas, aļģes u. c.
tracēt Tracināt; padarīt traku, nemierīgu.
tiesības tradīciju, morāles normu nodrošināts pamatojums, iespēja (piemēram, ko darīt, rīkoties).
kipa Tradicionālā ebreju cepurīte, ko valkā galvenokārt ortodoksālā jūdaisma piekritēji - vīrieši; jermolka.
ķeckāt Traipīt, darīt netīru (ar mīkstu, pašķidru vielu, masu).
lešķēt Traipīt, darīt netīru (piemēram, ko uzlejot, uzšļakstot).
strāvmainis Transformators stipras elektriskās strāvas pārveidošanai strāvā, ko var mērīt ar standarta mēraparātiem.
rītenieks Transportlīdzeklis (parasti autobuss), kas kursē no rīta.
septeņnieks Transportlīdzeklis, parasti autobuss, kas atiet vai pienāk pulksten septiņos no rīta vai vakarā.
kavēt Traucēt (kādu ko darīt), radīt šķēršļus (kādam viņa darbībā).
mistrēt Traucēt cits citam, darīt un runāt nepareizi.
marudzīt Traucēt, kavēt kādam ko darīt.
ūdenspelde Trauks ar verdošu ūdeni (ķīmiskajās laboratorijās), kurā novieto otru trauku ar sildāmo vielu; ikdienas dzīvē tiek lietota tādu ēdienu sildīšanai, kurus pašus nedrīkst vārīt.
aiztriept Triepjot (ko iekšā, priekšā), aizdarīt, aiztaisīt (parasti spraugu, caurumu u. tml.).
notriept Triepjot padarīt netīru, traipainu; notraipīt.
notrīt Trinot padarīt asu; uztrīt; trinot izveidot (kam) vēlamo formu.
smirģelēt Trīt ar smirģeli.
pārtrīt Trīt vēlreiz, no jauna.
attecināt Trīt, asināt ar tecīlu.
striņķēt Trīt, asināt; strīķēt (izkapti).
mustrināt Trīt, asināt.
saslīpēt Trīt, asināt.
tacīt Trīt, asināt.
žvīlēt Trīt, asināt.
suināties Trīties nemierā, dīdīties, gorīties.
suinēt Trīties nemierā, dīdīties, gorīties.
suinēties Trīties nemierā, dīdīties, gorīties.
suinīt Trīties nemierā, dīdīties, gorīties.
suinīties Trīties nemierā, dīdīties, gorīties.
trasāties Trīties.
Tritons Trītons (1).
Tritons Trītons (2).
bladācis Troksnis, kas izceļas, kam lielam un smagm iekrītot ūdenī.
bākšoņa Troksnis, kas rodas kādam priekšmetam iekrītot šķidrumā.
pulkšēt Troksnis, kas rodas kaut kam iekrītot ūdenī.
lūsas Troksnis, kas rodas neskanīgiem priekšmetiem krītot vai vienam pret otru dauzoties.
bankš Troksnis, kas rodas priekšmetam nokrītot.
šmūksta Troksnis, ko krītot rada lietus lāses.
šmūksts Troksnis, ko krītot rada lietus lāses.
blūžģienis Troksnis, ko rada, piemēram, akmenim iekrītot ūdenī.
trikšināt Trokšņot, kaut ko darīt, radot troksni.
alba Trubadūru dzejā - rīta dziesma.
piesmakt Trūkstot gaisa pieplūdei, arī netiekot tīrītam, mazgātam, iegūt nepatīkamu smaku (parasti par traukiem).
YKWYCD Tu zini, ko tu vari darīt (angļu "you know what you can do"; īsziņās).
Eucladium verticillatum tufa krūmzarīte.
jejunīts Tukšās zarnas iekaisums, parasti kā gastroenterītiska daļēja parādība, retāk kā izolēta saslimšana ar nekrozi un sekojošu obliterāciju.
zigzdot Tukšu darīt, nosist laiku pa tukšo.
zigzdoties Tukšu darīt, nosist laiku pa tukšo.
steigšus Tūlīt, nekavējoties (ko darīt, veikt).
uz līdzenas vietas tūlīt, nekavējoties (ko darīt).
čušāties Tūļājotie, lēnām un mierīgi darīt (kaut ko).
satūļāties Tūļājoties sagatavoties, sakārtoties (lai ko darītu, kur dotos u. tml.).
tuntelēt Tūļāties, kaut ko lēnām, nesteidzoties darīt.
kramažāties Tūļāties, lēnām kaut ko darīt; lēnām iet.
ķērināties Tūļāties, nedarīt neko prātīgu.
gorīties Tūļāties, nekā nedarīt.
čumelēties Tūļāties, neveikli darīt.
čušņāties Tūļāties, neveikli, gausi darīt darbu.
čusnīties Tūļāties, neveikli, gausi darīt darbu.
mačāties Tūļāties, neveikli, lēnām (kaut ko) darīt.
ļēburoties Tūļāties, niekoties, gorīties, staipīties.
taulēt Tūļāties, vilcināties, kavēties kaut ko izdarīt.
tauņāt Tūļāties, vilcināties, kavēties kaut ko izdarīt.
tauņāties Tūļāties, vilcināties, kavēties kaut ko izdarīt.
tautāt Tūļāties, vilcināties, kavēties kaut ko izdarīt.
tauvēt Tūļāties, vilcināties, kavēties kaut ko izdarīt.
pempelēties Tūļāties; ilgi, neveikli (ko) darīt.
penterēties Tūļāties; ilgi, neveikli (ko) darīt.
pīčāties Tūļāties; ilgi, neveikli (ko) darīt.
tušīties Tūļāties; lēni, tūļīgi ko darīt.
nūžāt Tūļīgi, gausi (ko) darīt, (kur) doties u. tml.
nūžāties Tūļīgi, gausi (ko) darīt, (kur) doties u. tml.
sapompaļāties Tūļīgi, gausi sagatavoties (lai kur dotos, ko darītu); tūļīgi saģērbties.
izpindzelēties Tūļīgi, gausi sagatavoties un iesākt (ko darīt).
sapičīties Tūļīgi, gausi sagatavoties, sakārtoties (lai kur dotos, ko darītu); tūļīgi saģērbties.
knusīties Tūļīgi, neizveicīgi kaut ko darīt.
čommāt Tūļīgi, neveikli, arī nekārtīgi (ko) darīt; nekārtīgi (ko) likt, novietot (tā, ka saburzās, saspaidās u. tml.).
čammāt Tūļīgi, neveikli, arī nekārtīgi ko darīt; nevīžīgi vākt (piemēram, ko kopā).
fillīti Tumši, blīvi, slāņoti metamorfi ieži, kas sastāv no sīkzvīņainas vizlas, hlorīta un kvarca.
filīts Tumšs, slāņots metamorfisks iezis, kas gk. sastāv no kvarca, hlorīta, biotīta; spēcīgāk metamorfizēts par māla slānekļiem, bet vājāk par vizlas slānekļiem.
mēlene Tumšzila sagša (villaine), kas gar apakšējo malu rotāta ar zināmā rakstā uzšūtām vara un misiņa stiepļu caurītēm.
zīst Turēt (ko, piemēram, pirkstu) mutē un izdarīt sūkšanas kustības.
sūkāt Turēt, (ko) mutē un izdarīt sūkšanas kustības.
noturēt Turot (ko), panākt, ka (tas) nemaina stāvokli (piemēram, nekrīt, negāžas).
sadzīviskot Tuvināt ikdienas dzīvei, cilvēku attiecībām ikdienā; padarīt ikdienišķu, parastu.
savināt Tuvināt, censties padarīt par sev garīgi vai citādā ziņā tuviem.
pret rītu, arī pret rīta pusi tuvojoties rītam.
iztveicēt Tveicējot padarīt pilnīgi sausu (parasti zemi).
turēties Tverot, skarot (ko) ar roku, vairīties no līdzsvara zuduma, kritiena, gāšanās, rast atbalstu. A N Nezaudēt līdzsvaru, nekrist, negāzties (kādos apstākļos).
knābāt Tvert ar knābi un rīt (parasti barību); drupināt, vairākkārt sitot, cērtot, arī plēšot ar knābi.
kartupeļūdens Ūdens, kurā ir vārīti kartupeļi.
Gravu dīķis ūdenskrātuve uz Zvarītes upes Tukuma novada Pūres pagastā, platība - 7,3 ha; Gravu dzirnavezers; Gravu-Jaunsudmaļu dzirnavezers; Vecsudmalu dzirnavezers; Vecsudmaļu dzirnavezers.
Krimles ūdenskritums ūdenskritums Austrijā (vācu val. "Krimmler Wasserfaelle"), Krimlerahes upē, Augstajā Tauernā, atrodas 1450 m vjl., augstums - 380 m, ūdens krīt 3 pakāpēs.
Ribons Ūdenskritums Josemitu nacionālajā parkā ("Ribbon Fall"), ASV, ko veido Mersedas pietekas Ribonkrīka, krītot Josemitu ielejā, augstums - 484 m (lielākais Ziemeļamerikā).
Iļja Muromietis ūdenskritums Kuriļu salu dienvidos (Krievijā), Iturupas salā (agrāk - Raknibedu ūdenskritums), augstums - 141 m, ūdens krīt pa krasta kraujas abrāzijas terasēm salas Klusā okeāna pusē
Setikedass Ūdenskritumu kaskāde Paranas vidustecē ("Sete Quedas"), Brazīlijā, pie Paragvajas robežas, kritums 25 km garā posmā - 117 m (augstākais ūdenskritums - 33 m), veidojas, ūdenim krītot 18 pakāpienos no Paranas plato bazalta kāples.
hydrometridae Ūdensmērītāji.
gerridae Ūdensmērītāju dzimta.
gerris Ūdensmērītāju dzimtas ģints.
Asariņš Ūdenstilpe Talsu novada Ģibuļu pagastā, ietilpst Mordangas ezeru ziemeļu grupā, platība - 1,4 ha; Asarītis; Vieniņa ezers; Vienītis.
glits Ūdeņains (vārīts kartupelis).
Šačara Ugaritiešu (kanaāniešu) rītausmas dieviete.
pyrrhosoma Ugunsspārītes.
motobloks Universāls vienass mazgabarīta traktors darbam ar nomaināmiem uzkarināmiem darbarīkiem un nelielām piekabēm.
Kolvila Upe ASV ("Colville"), Aļaskā, garums - 800 km, sākas Bruksa grēdā, līdz 120 m dziļā aizā šķērso krīta plato, ietek Boforta jūrā.
Bebrupe Upe Viduslatvijas nolaidenumā, Aizkraukles novada Iršu un Bebru pagastā, lejtecē arī Bebru un Kokneses pagastu robežupe, ietek Lobes ezera austrumu galā, garums - 27 km, kritums - 23 m, sākas pie Iršiem; Bebrīte; Bebrupīte; Lobe.
ūdenskritums Upes gultnes vieta, kur krasi mainās gultnes augstums un kur krīt upes ūdens; upes ūdens, kas krīt šādā vietā.
izurbināt Urbinot padarīt (ko) caurumainu, robainu.
izurbt Urbjot izveidot caurumu, padziļinājumu (kur); ieurbjoties, arī strauji ietriecoties, padarīt (ko) cauru, caurumainu, robainu.
saurdīt Urdot padarīt (kādu, tā psihi) rosīgu.
pieslapināt Urinējot padarīt mitru, slapju, notraipīt (ko).
piečurāt Urinējot piepildīt (ar urīnu); urinējot padarīt slapju.
piemīzt Urinējot piepildīt (ar urīnu); urinējot padarīt slapju.
īsmatainā usneja usneju suga ("Usnea hirta"), kas Latvijā sastopama visbiežāk, tai ir īss krūmveida laponis, uz kura virsmas ir bedrītes, kā arī sorēdijas.
iezīdas Uz attīrītas linu šķiedras palikušie spaļi.
nodurnēt Uz brītiņu apstulbt.
uz gāzes uz gāzes pavarda (piemēram, vārīt).
pazibināt Uz īsu brīdi strauji padarīt redzamu.
padakstīties Uz kādu brīdi pielikt rokas dažādiem darbiem, bet neko nepadarīt līdz galam.
sautējums Uz lēnas uguns nelielā šķidruma daudzumā vārīta gaļa, saknes; šādā veidā gatavots ēdiens.
puspusēm Uz puspusēm - (a) saka, ja kas ir daļēji apdarīts, nokārtots u. tml.; (b) saka, ja kas ir daļēji uzlabojies, atveseļojies u. tml.; (c) kaut kā; ne visai precīzi.
apmērīšanas marka uz sporta peldlīdzekļa, burām un cita inventāra uzlikta apmērītāja atzīme.
semantiskā kategorija uz vienas vai vairāku kopīgu pazīmju pamata izveidota semantisku vienību grupa, piemēram, darītājs, izjutējs, subjekts, objekts; arī vispārīga semantiska pazīme, pēc kuras valodas vienības dala grupās, piemēram, dzīvums, priekšmetiskums, noteiktība.
piedāvājums Uzaicinājums (ko) darīt, izmantot.
piedāvāšana uzaicinājums izmantot, izlietot (ko), darīt (ko)
pie darba uzaicinājums sākt ko darīt.
piedāvāt Uzaicināt, dot iespēju, izteikt priekšlikumu (ko darīt).
uzkārnīt Uzart un attīrīt (no saknēm, nezālēm u. tml. līdumu, atmatu).
iztecināt Uzasināt, iztrīt (piemēram, ar tecīlu).
uztecināt Uzasināt, uztrīt (piemēram, ar tecīlu); iztecināt 2.
blīdināt Uzbarot, padarīt tuklu.
dot triecienu (arī prettriecienu) Uzbrukt (arī izdarīt pretuzbrukumu) pretiniekam.
braukt virsū Uzbrukt; darīt pāri.
uzkužināt Uzbužināt, padarīt mīkstāku, kuplāku.
plaģiēt Uzdot (cita autora darbu vai tā daļu) par savu; izdarīt literāru zādzību.
apšķūrēties Uzkopt, sakārtot; padarīt visu tīru.
Cotoneaster conspicuus uzkrītošā klintene.
nomālēties Uzkrītoši izkrāsoties (kosmētiski).
kičīgs Uzkrītošs, ārēji efektīgs, nedaudz piedauzīgs.
stebeklīgs Uzkrītošs.
uzkritīgs Uzkrītošs.
jumzdīt Uzkūdīt, pamudināt kādu darīt kaut ko sliktu.
nosusināt Uzlabojot (zemes virsējo slāni, parasti augsni), padarīt (to) sausāku.
kompulsija Uzmācīga ideja, nepārvarama tieksme izdarīt kaut ko pretēji savai pārliecībai vai gribai.
eskapisms Uzmācīga vēlēšanās izvairīties no īstenības un iegrimt ilūziju pasaulē; seksuālās fantāzijas.
uzmanīt Uzmanīgi vērot (kādu, tā rīcību), lai ko uzzinātu, izvairītos no kā u. tml.
uzmērot Uzmērīt (1).
uzmērot Uzmērīt (2).
uzmērot Uzmērīt (3).
uzņemt Uzmērīt (kādu teritoriju, attālumus starp objektiem tajā) un mērījumu rezultātus fiksēt kartē, plānā.
uzmērēt Uzmērīt.
uzpederināt Uzmudināt, ierosināt (ko darīt).
drošināt Uzmundrinot, nomierinot censties darīt drošu, paļāvīgu.
gruzitsja Uzņemties kaut ko darīt.
sapausties Uzņemties ko izdarīt.
sakrītāt uzrakstīt ar krītu.
pasacilāties Uzsākt ko darīt.
uzauzot Uzsist, izdarīt sitienu (zirgam, ar pātagu).
favorizēt Uzskatīt par favorītu.
piesiet Uzskatīt, arī censties padarīt par vainīgu (kādā nodarījumā).
nošļurkstēt Uzšļakstot, apšļakstot padarīt netīru.
apslacīt Uzšļakstoties, uzpilot padarīt slapju.
nostriņķēt Uztrīt.
novārīt Uzvārīt (parasti ūdeni).
zamuķiķ Uzvārīt, pagatavot.
zavariķ Uzvārīt, pagatavot.
aizvārīt Uzvārīt.
uzvirināt Uzvārīt.
izavirties Uzvārīties.
novārīties Uzvārīties.
uzvirst Uzvārīties.
karsēklis Uzvārīts jaunpiens.
karsēknis Uzvārīts jaunpiens.
karseknis Uzvārīts jaunpiens.
karsiens Uzvārīts jaunpiens.
uzlaist Uzvirzīt, arī panākt, arī pieļaut, ka (kas) slīdot, krītot u. tml. uzvirzās virsū (uz kā, kam).
grieta Vabolīte, mārīte.
grietiņa Vabolīte, mārīte.
nokopt Vācot ko prom, liekot ko noteiktā vietā, sakārtot, iztīrīt (piemēram, telpu, celtnes apkārtni).
lavēt vadīt (parasti kuģi, automobili), panākot, ka (tas) bieži maina virzienu (piemēram, lai izvairītos no šķēršļiem).
kamandavāt Vadīt (piemēram saimniecību); likt (kādam) ko darīt, darboties; rīkot.
slinkot Vadīt laiku bezdarbībā; arī lēni, negribīgi strādāt, darīt ko.
dobele Vaigu bedrīte.
dobteņa Vaigu bedrīte.
tiesību pārkāpšana vainu saturoša, prettiesiska personas darbība (vai bezdarbība), kas nodara vai var nodarīt ļaunumu atsevišķām personām, sabiedrībai vai valstij.
organizēta grupa vairāk nekā divu persona izveidota stabila apvienība, kurā iepriekšējas vienošanās laikā starp grupas dalībniekiem sadalīti pienākumi, un tā radīta ar nolūku kopīgi izdarīt noziedzīgu nodarījumu.
atkārtotā izlase vairākās paaudzēs pēc kārtas vai ar pārtraukumiem izdarīta masveida izlase, lai jaunradušās mutācijas un rekombinācijas izmantotu šķirnes uzlabošanai.
aizbāzelēt Vairākkārt bāžot ko, piepildīt, aizdarīt, aizsprostot.
sabraukt Vairākkārt braucot (pa ko, pāri kam), sabojāt, parasti pilnīgi, arī padarīt (to), parasti viscaur, nelīdzenu, bedrainu u. tml.; vairākkārt braucot (pa ko, pāri kam), pārvērst (to) par ko.
izbraukt Vairākkārt braucot, padarīt nelīdzenu (parasti ceļu).
bukšināties Vairākkārt būkšķināt; darīt ko, radot padobju troksni; bokšināties.
bokšināties Vairākkārt būkšķināt; darīt ko, radot padobju troksni.
iecilāt Vairākkārt cilājot, padarīt lokanākas (kājas).
apmurdzināt Vairākkārt gumzot, murdzot, padarīt inertu (šļauganu, bezspēcīgu).
svaidīties Vairākkārt izdarīt straujas kustības (ar visu ķermeni), pārvietojoties (piemēram, no viena sāna uz otru); mētāties (2).
mētāties Vairākkārt izdarīt straujas kustības (ar visu ķermeni), pārvietojoties (piemēram, no viena sāna uz otru).
spārdīties Vairākkārt izdarīt straujas, spēcīgas kustības ar kādām ķermeņa daļām (parasti ar kājām) vai ar visu ķermeni; vairākkārt strauji, spēcīgi kustēties (par ķermeņa daļām, parasti kājām).
iekacināt Vairākkārt kaitinot, padarīt niknu (dzīvnieku, parasti suni); iekaitināt.
iekacināties Vairākkārt kaitinot, padarīt niknu (dzīvnieku, parasti suni); iekaitināt.
nokasinēt Vairākkārt kasot, notīrīt.
aizlaistīt Vairākkārt lejot, padarīt slapju.
iemazgāt Vairākkārt mazgājot, padarīt mīkstu.
nomazgāt Vairākkārt mazgājot, padarīt tādu, kas ir zaudējis sākotnējo krāsu, kļuvis neizskatīgs.
munstierēt Vairākkārt mēģinot, censties (ko) izdarīt.
iepļaut Vairākkārt pļaujot, padarīt piemērotu pļaušanai (darba rīku).
dauzīt Vairākkārt sist (ar kādu rīku pa priekšmetu, arī priekšmetu pret ko), lai atbrīvotu, attīrītu no kā, atdalītu ko.
klopēt Vairākkārt sist (ar kādu rīku), lai darītu plānu, mīkstu (parasti gaļu).
nodauzīt Vairākkārt sist (piemēram, kājas, arī kādu priekšmetu pret ko), lai atbrīvotu, attīrītu (no kā).
atdauzīt Vairākkārt sitot (ar darba rīku), padarīt (to) neasu vai sabojāt.
velēt Vairākkārt sitot, parasti ar vāli, tīrīt, mazgāt (ko), arī darīt (audumu) mīkstu.
sabungāt Vairākkārt sitot, piemēram, ar vāli, padarīt gludu, mīkstu (parasti veļu, audumu pēc mazgāšanas).
pārburzīt Vairākkārt spaidīt, lai padarītu mīkstu (piemēram, ādu).
spirināties Vairākkārt strauji, spēcīgi kustināt savas ķermeņa daļas (parasti, lai atbrīvotos, arī vairītos no kāda, kā) - par cilvēkiem.
spirināties Vairākkārt strauji, spēcīgi kustināt savu ķermeni, tā daļas (parasti, lai atbrīvotos, arī vairītos no kā) - par dzīvniekiem.
aizspraudīt Vairākkārt vai vairākās vietās saspraužot, aizdarīt (parasti nevērīgi).
vārdoties Vairākkārt vārdot, lai ārstētu slimību, atvairītu ļaunumu.
iebraucīt Vairākkārt velkot pa spraugu starp aizvērtu durvju apakšu un slieksni, padarīt mīkstu, gludu (linu, pakulu audumu).
purināt Vairākkārt, ar spēcīgām, biežām roku kustībām censties notīrīt (piemēram, smiltis, gružus no apģērba).
dasakopties Vairākkārt, arī bieži mēgt ko darīt, izturēties (kādā veidā).
izklemperoties Vairākkārt, arī ilgāku laiku ķert vēžus ar krītiņu - klemperi.
izgorīt Vairākkārt, ļoti gorīt.
zagstīt Vairākkārtīgi zagt, izdarīt noziegumus.
vairāt Vairīt, liegt, novērst.
vaidīt Vairīt.
sargāties Vairīties (ko darīt).
bēgt Vairīties (no cilvēkiem).
slēpties Vairīties (no kā bīstama, nevēlama), parasti ilgstoši, atrodoties slepenā vietā, cenšoties palikt nepamanītam, nepazītam.
bēgt Vairīties (no kā nepatīkama).
slapstīties Vairīties (no kā), slēpties.
griezt ceļu Vairīties (no kā).
lavēt vairīties no tiešas atbildes, darbības.
turēties pa gabalu (no kāda, no kaut kā) vairīties nonākt tuvākā saskarē.
dairēties Vairīties, bēgt (parasti aiz bailēm).
dairīties Vairīties, bēgt (parasti aiz bailēm).
vaidīties Vairīties, sargāties.
žilvīties Vairīties, sargāties.
bīties Vairīties; nevēlēties uzņemties (parasti ko grūtu vai nepatīkamu).
bēgt Vairīties.
vairēties Vairīties.
vaizīties Vairīties.
krist Vajadzēt (ko darīt, piemēram, izlozes rezultātā).
civilprasība krimināllietā vajadzība, ko fiziska vai juridiska persona, kurai ar noziegumu nodarīti materiāli zaudējumi, piesaka pret apsūdzēto vai pret personu, kas materiāli ir atbildīga par apsūdzētā darbību, nolūkā panākt viņai nodarīto zaudējumu atlīdzību.
ļebināties Vāji, bez spēka (ko) darīt, strādāt; nekārtīgi strādāt.
skarificēt Vakcinējot izdarīt vairākus mazus, seklus griezumus ādā.
forvaks Vakuumvirpuļtipa masas attīrītājs, kas aizvāc piemaisījumus un izvada gaisu no papīrmasas.
bungvāle Vāle, ar ko sit, dauza (veļu, audumus pēc mazgāšanas), lai (tos) padarītu gludus, mīkstus.
nošķiebt Valkājot padarīt (apavus, to dalās) šķībus, izliektus uz sāniem.
noslampāt Valkājot padarīt netīru, neizskatīgu.
ieplatīt Valkājot padarīt platāku (piemēram, apavus).
savalkāt Valkājot padarīt, parasti ļoti, viscaur, netīru (apģērbu, apģērba gabalu, tā daļu).
muļļāt Valstīt ēdienu mutē nespējot to norīt.
miltināt Valstīt, kratīt (katlā tikko izvārītus sausus kartupeļus, lai tie kļūtu miltaināki).
krimināltiesības valsts izdots normu kopums, kas nosaka, kādas darbības vai bezdarbība ir krimināli sodāma, kādi ir sodu veidi un kādā apmērā draud sods par izdarīto nodarījumu, kā arī reglamentē sodu noteikšanas nosacījumus.
juridiskā atbildība valsts piespiešana tiesību prasību pildīšanai, tiesiskās attiecības, kad katrai no pusēm ir jāatbild citas puses, valsts un sabiedrības priekšā; valsts piespiešanas piemērošana tiesībpārkāpējiem par izdarīto tiesībpārkāpumu, kam ir personisks, mantisks vai organizatorisks raksturs un kas paredzēts tiesību normās.
dzimumnoziegumu veikusi persona valsts probācijas dienesta izpratnē - persona, par kuru ir saņemts notiesājošs nolēmums par izdarīto dzimumnoziegumu, kurā ir identificējams upuris un kuru izdarījusi pilngadīga persona.
savāļāt Vāļājoties saburzīt (ko), arī padarīt (ko), parasti ļoti, viscaur, netīru.
atvērt sirdi vaļsirdīgi darīt zināmas savas domas, jūtas.
atklāt sirdi Vaļsirdīgi darīt zināmas savas domas, jūtas.
atklāt Vaļsirdīgi izteikt, izpaust, uzticēt, darīt zināmu.
grozījumi darba līgumā var tikt izdarīti, pusēm vienojoties; pamats darba līguma uzteikumam, ja darbinieks nepiekrīt darba devēja piedāvātajiem grozījumiem; darba devējam ir pienākums grozīt darba līgumu, lai novērstu jebkādu risku, kas var negatīvi ietekmēt grūtnieces drošību vai veselību.
akvaforts Vara griezums (gravīra), izdarīts ar stiprām skābēm.
perispomens Vārds, kam gala zilbe ir uzsvērta ar cirkumfleksu (krītošu intonāciju).
properispomens Vārds, kam otrā zilbe no beigām ir uzsvērta ar cirkumfleksu (krītošu intonāciju).
teikšana vārdu, teksta runāšana, parasti ar mērķi darīt (ko) zināmu
pagūt Varēt (ko izdarīt) pirms kādas citas, tūlīt sekojošas darbības.
paspēt Varēt noteiktā laikposmā, savlaicīgi (ko izdarīt) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem; varēt paveikt, izdarīt (ko); pagūt.
pagūt Varēt noteiktā laikposmā, savlaicīgi (ko izdarīt) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem; varēt paveikt, izdarīt (ko); paspēt.
ievaļāt Varēt, iespēt, izdarīt.
mirināt Vārīt (audeklu) pelnos, lai balinātu.
virināt Vārīt (parasti pienu).
virt Vārīt 1(1).
davirt Vārīt līdz noteiktai gatavības pakāpei.
sapļepēt vārīt līdz sabiezē, kļūst bieza.
izvārīt Vārīt un pabeigt vārīt (veļu).
sautēt Vārīt uz lēnas uguns nelielā šķidruma daudzumā (piemēram, gaļu, saknes).
pārvārīt Vārīt vēlreiz, no jauna.
pārvirt Vārīt vēlreiz, no jauna.
atvārīt Vārīt, kamēr atdalās (piemēram, gaļa no kauliem).
zabulēt Vārīt, traipīt; darīt netīru.
bļindīt Vārīt, vārīties.
blindīt Vārīt.
virdināt Vārīt.
vorīt Vārīt.
cimslis Vārīta cūkas gaļa.
pusgalvenis Vārīta cūkas pusgalva.
servelāts Vārīta desa no liellopu gaļas ar speķi.
zilcdesa Vārīta desa, ko gatavo no vārītas gaļas, vārītām cūku vai liellopu kājām, galvām, mēlēm u. c.
virakls Vārīta lopbarība.
pusmīkstā ola vārīta ola ar mīkstu dzeltenumu.
jāņpiens Vārītā pienā iedrupināts biezpiens; vārīts piens ar biezpiena vai rūgušpiena piedevu; šāds ēdiens gatavots Jāņu vakarā un parasti ēsts silts.
grenčumi Vārīta saldā krējuma pārpalikumi.
sautenis vārītā ūdenī plaucētas pelavas vai lapas kā lopbarība.
vārējs Vārītājs.
pluči vārītas klimpas.
sausi kartupeļi vārīti kartupeļi, kurus pēc atdalīšanas no ūdens apžāvē tā, ka tie kļūst sausi.
ķūķis Vārīti kviešu graudi, sajaukti ar medu vai sīrupu.
kūķis Vārīti kviešu graudi, sajaukti ar medu vai sīrupu.
virtins Vārīti mīklas plācenīši.
lakači vārīti, neskābēti kāposti.
virst Vārīties (1); būt tādam, kurā kas vārās.
novārīties Vārīties un pabeigt vārīties.
efervescēt Vārīties, mutuļot, uzliesmot, uztraukties.
kūst Vārīties, mutuļot.
pļepinēt Vārīties, radot burbuļus (par biezu ēdienu, parasti biezputru).
burbuļot Vārīties, radot burbuļus.
virt Vārīties; būt tādam, kur kas vārās.
blinst Vārīties.
gūļāties Vārīties.
kupēt Vārīties.
ļurēt Vārīties.
pļept Vārīties.
trosuļoties Vārīties.
tējdesa Vārīto desu šķirnes desa; tējas desa.
tējas desa vārīto desu šķirnes desa; tējdesa.
vārakls Vārīts ēdienjs.
miltēdiens Vārīts ēdiens (piemēram, putra, mērce), kas ir gatavots galvenokārt no miltiem un šķidruma.
biezputra Vārīts ēdiens pabiezas masas veidā (parasti no putraimiem vai miltiem).
vārags Vārīts ēdiens.
kunkelmosis Vārīts jaunpiens.
vareņiks Vārīts mīklas izstrādājums, parasti ar biezpiena pildījumu.
plumpudiņš Vārīts pudiņš no miltiem, olām, nieru taukiem, rozīnēm, garšvielām u. c.
vira Vārīts šķidrs ēdiens, kas iegūts no gaļas, zivju, dārzeņu novārījuma vai labības izstrādājumu novārījuma; zupa (1).
zupa Vārīts šķidrs ēdiens, kas iegūts no gaļas, zivju, dārzeņu novārījuma vai labības izstrādājumu novārījuma.
zupe Vārīts šķidrs ēdiens; zupa (1).
ūdenskliņģeris Vārīts un pēc tam cepts neliels baltmaizes mīklas kliņģeris; ūdens kliņģeris.
ūdens kliņģeris vārīts un pēc tam cepts neliels baltmaizes mīklas kliņģeris.
verdots Vārīts, vārīties.
vārots Vārīts.
virots Vārīts.
putraimputra Vārītu miežu putraimu putra.
terors Varmācīgu darbību kopums ar mērķi iebiedēt, vajāt, izdarīt kaitējumu, iznīcināt.
savārīt Vārot pagatavot (ko), vārot panākt, ka (tas) iegūst vēlamo gatavības pakāpi; izvārīt (1).
uzvārīt Vārot panākt, ka (dzēriens, ēdiens u. tml.), parasti ātri, iegūst vēlamo gatavības pakāpi; arī izvārīt.
novārīt Vārot panākt, ka (kas) iegūst vēlamo gatavības pakāpi; izvārīt.
ievirt Vārot uzsūkties, ievārīties (2).
vāverītes Vāverīte.
Endoras zīlniece Vecajā derībā - zīlniece Endorā (Palestīnas ziemeļu daļā), kura izsauc no pazemes Samuēlu, kurš pareģo Zaulam, ka pārkāpumu dēl Jahve Zaulu nodos "filistiešu rokās un rīt tu un tavi dēli būsiet ar mani [mirušo valstībā]".
atvēcināt Vēcinot (ar ko), atvairīt (ko).
atvēcināt Vēcinot, vēcinoties atvairīt, noraidīt.
atvēcināties Vēcinoties atvairīties.
vaišvādeva Vēdiskajā rituālā visiem dieviem vienlaikus pasniedzams ēdiens, kas vārīts bez sāls un sviesta piedevām.
vasu vēdiskajā un hindu mitoloģijā - astoņas dievības, kas veido īpašu grupu un darbojas kā dabas parādību, stihiju un objektu personifikācijas, piemēram Višnupurānā: ūdens (Āpa), polārzvaigzne (Dhruva), mēness (Soma), zeme (Dhara vai Dhava), vējš (Anila), uguns (Anala vai Pāvaka), rīta blāzma (Prābhāsa), gaisma (Pratjūša).
Ašvini vēdisma un hindu mitoloģijā - debesu dievi - dvīņubrāļi, kas personificē rīta un vakara krēslu.
Vāju Vēdisma un hindu mitoloģijā - vēja dievs, kas parādās no rīta.
ievest Vedot sev līdzi, padarīt pazīstamu (kādai sabiedrībai), arī iesaistīt (kādā sabiedrībā).
auglināt Veicināt auglību, padarīt auglīgu.
turēties Veicot, darot (ko), atbilst noteiktām prasībām, neatpalikt no citiem; veikt, darīt (ko) ar noteiktu ātrumu.
aizaust Veidojot tīklu, aizdarīt vai pārklāt (par zirnekli).
pielāgot Veidojot, pārveidojot (piemēram, priekšmetu, celtni), padarīt (to) labāk izmantojamu (noteiktā darbībā, procesā u. tml.).
niansēt Veidot (kam) nianses; darīt ko (piemēram, mākslas darbu) niansēm bagātu.
reljefēt veidot ar izciļņiem un padziļinājumiem; padarīt reljefu^2^.
kompostrēt Veidot kontroles zīmi, parasti caurumus (kādā dokumentā, piemēram, biļetē), lai padarītu (to) derīgu lietošanai.
mainīt Veidot, darīt citādu; pārveidot, pārmainīt.
izšmaukt Veikli izvairīties (no meklētājiem, vajātājiem).
lavierēt Veikli izvairīties no sadursmēm, konfliktiem, prasmīgi, arī viltīgi, apiet šķēršļus un grūtības.
izmanīties Veikli izvairīties.
živerēties Veikli, enerģiski (ko) darīt rīkoties, darboties.
šiverēt Veikli, enerģiski (ko) darīt; ātri iet; staigāt.
kulēžos iet veikt intīmas darbības, netikli izturēties, kopīgi darīt kādu lietu.
burt Veikt maģisku darbību, lai iegūtu sev vai citam kādu labumu, atvairītu no sevis vai uzsūtītu citam ļaunumu u. tml.
turēt līdzi veikt tādu pašu (piemēram, darba) apjomu kā citi, neatpalikt no citiem; darīt to pašu, ko citi.
kārtāt Veikt, darīt (ko), nodarboties (piemēram, ar kādu jautājumu), cenšoties rast vēlamu atrisinājumu, rezultātu.
kārtot Veikt, darīt (ko), nodarboties (piemēram, ar kādu jautājumu), cenšoties rast vēlamu atrisinājumu, sasniegt vēlamu rezultātu.
dasadarīties Veikt, darīt darbus līdz kādam laikam.
beigt Veikt, darīt, izpildīt (ko) pilnīgi, līdz galam.
zavoračivaķ Veikt, izdarīt.
galēt Veikt, padarīt, arī izlietot.
lēstraume Vēja radīta straume, kuras virziens sakrīt ar vēja virzienu, tās rezultātā viļņu muguru asās šķautnes noapaļojas, viļņu augstums samazinās, bet periods pagarinās.
pēcindosaments Vekseļu un čeku tiesībās, tād indosaments, kas izdarīts pēc vekseļa samaksas termiņa notecējuma.
davārīt Vēl kaut ko pievārīt (papildus).
ievelēt Velējot padarīt (audumu) mīkstu un gludu.
izvelēt Velējot padarīt (audumu) pilnīgi mīkstu un gludu.
ievelēt Velējot padarīt (velējamo vāli) ērtu, parocīgu, velēšanai.
savelēt Velējot padarīt, parasti viscaur, tīru, arī mīkstu, gludu.
apetīte Vēlēšanās, patika (ko darīt).
negribīgums Vēlēšanās, patikas trūkums (ko darīt).
aicinājums Vēlēšanās, tieksme (ko darīt); dzīves uzdevums.
uzvilkt Velkot (ar zīmuli, krītu u. tml.), izveidot (tekstu, zīmi, attēlu u. tml.).
siet Velkot (kā) stūrus, malas, saites no mezgla, padarīt (to) vaļīgu, ņemt nost no ķermeņa daļas.
nobraucīt Velkot (parasti vairākkārt ar plaukstu), novirzīt uz leju (apģērba gabalu); velkot (pa ko vairākkārt ar plaukstu), padarīt (to) gludu vai gludāku.
aizvilkt Velkot (piemēram, auklu), aizdarīt (ko).
sabraucīt Velkot pa spraugu starp aizvērtu durvju apakšu un slieksni, padarīt mīkstāku, gludāku (linu audumu).
pavilkt Velkot padarīt mazliet garāku; pastiept.
pavilkt Velkot padarīt vaļīgāku (cilpu, mezglu).
berzt Velkot un spiežot (ar ko), dalīt nost, tīrīt (ko).
pievilkt Velkot uz savu pusi, aizdarīt (piemēram, durvis, logu).
pacelt Velkot, arī darbinot īpašu iekārtu, ierīci, pārvietot uz augšu un nostiprināt vajadzīgajā vietā, padarīt nekustīgu, stabilu (ko nolaižamu, arī rotējošu).
savilkt Velkot, piemēram, auklu, diegu, padarīt, parasti pilnīgi, stingru (piemēram, sējumu, cilpu) tajā; velkot, piemēram, auklu, siksnu, satuvināt, sakļaut (kā) detaļas, elementus.
aizvelmēt Velmējot aizdarīt, noslēgt.
uzkulstīt Vēlreiz, papildus kulstīt, tīrīt.
padairīties Veltīgi mēģināt izdarīt.
parullēt Veltnējot padarīt blīvāku, līdzenāku, gludāku.
savemt vemjot aptraipīt, padarīt netīru, slapju.
novemt Vemjot notraipīt, padarīt netīru.
novemties Vemjot notraipīties, padarīt sevi netīru.
pievemt Vemjot padarīt netīru, slapju (grīdu, telpu).
rītazvaigzne Venēra (dažreiz Merkurs), kad tā no rītiem redzama debesīs A pusē; auseklis; spuļģis.
spuļģe Venēra, kā rīta zvaigzne.
limfogranuloma Venēriskā limfogranuloma - slimība, kuras izraisītājs ir "Chlamydia trachomatis": nedēļu pēc inficēšanās uz dzimumorgāniem veidojas primārafekts (pūslītis vai papula) vai arī attīstās uretrīts; vīriešiem pēc 2-4 nedēļām parasti izveidojas "bubo inguinalis" ar strutojošām fistulām; sievietēm iekaisums aptver audus ap maksti un taisno zarnu; bieži attīstās ģenitālā un anorektālā apvidus elefantiāze.
darāmā kārta verbu kārta, kas norāda, ka darbība iziet no darītāja (subjekta) un pāriet uz priekšmetu (objektu).
izkūsēt Verdošam izvirt, pārvārīties, pārplūst pāri.
izkūsot Verdošam izvirt, pārvārīties, pārplūst pāri.
izkūsāt Verdošam izvirt, pārvārīties, plūst pāri; izkūsēt.
pievērt Verot aizdarīt, aiztaisīt, parasti daļēji, nepilnīgi.
aiztaisīt Verot aizdarīt.
aizvērt Verot aizdarīt.
pievērt Verot durvis, vārtus u. tml., aizdarīt, aiztaisīt (ko), parasti daļēji, nepilnīgi.
atvērt Verot vaļā, padarīt lasāmu, skatāmu (piemēram, grāmatu, lappusi); atšķirt.
atvērt Verot, arī velkot atdarīt.
raisīt Vērt vaļā (ko aizsietu, pārsietu, arī aizdarītu, iesaiņotu).
nomērot Vērtējoši apskatīt, novērtēt (ar skatienu, acīm); nomērīt (3).
lineāra operatora īpašvērtība vērtība, kas sakrīt ar daudzlocekļu raksturojuma saknēm.
šampinjons Vērtīga ēdamā sēne ar spēcīgu augļķermeni un sārtām, vēlāk brūnām lapiņām cepurītes apakšpusē; atmatene.
evorsija Vertikāli krītoša ūdens erozijas darbība.
vesakls Vesaklis - mūrītis, mūrēts krāsns sols.
veseklis Vesaklis - mūrītis, mūrēts krāsns sols.
vesekls Vesaklis - mūrītis, mūrēts krāsns sols.
grūbas Veseli, no sēnalām attīrīti un noapaļoti miežu graudi.
pievētīt Vētījot attīrīt (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
klempere Vēžu ķeramais krītiņš; klemperis.
klemperis Vēžu ķeramais krītiņš.
krietiņš Vēžu tīkls; krītiņš.
kuilene Vidēji liela laba ēdama lapiņsēne, zilganmēļu cepurīti, kātiņu un galu, parasta skuju un jauktos mežos, sevišķi zālainās vietās.
adamīti Viduslaiku kristīgo sektu locekļi, kas ietilpa kreisajā taborītu spārnā; neatzina garīdzniecību, privātīpašumu, aizstāvēja mantas kopību.
tūtiņu dreijātājs viegla darba darītājs; cilvēks, kas nerada neko vērtīgu.
apskaišanās Vieglas pārejošas dusmas bez tieksmes kādam nodarīt sāpes.
izčabināt Viegli izpurināt; viegli purinot, padarīt irdenu.
magnētmīkstie magnētiskie materiāli viegli pārmagnetizējami materiāli ar šauru histerēzes cilpu un lielu magnētisko caurlaidību (elektrotehniskais tērauds, permaloji, alsifers u. c., arī ferīti); izmanto magnētisko seržu izgatavošanai maiņstrāvas iekārtās.
čibināt Viegli purinot, cilājot, darīt irdenu.
uzčabināt Viegli purinot, cilājot, padarīt irdenu, čauganu; uzpurināt.
uzčagināt Viegli purinot, cilājot, padarīt irdenu, čauganu; uzpurināt.
uzčakstināt Viegli purinot, cilājot, padarīt irdenu, čauganu; uzpurināt.
izplikšināt Viegli sitot, padarīt gludu (piemēram, mīklu).
nospiest kā blakti viegli, bez lielām pūlēm panākt kāda bojāeju, padarīt kādu nekaitīgu, iznīcināt.
rītačības Viegli, no mīksta materiāla izgatavoti ērti apavi, kas paredzēti valkāšanai (parasti) mājās; rītakurpes.
negližē Viegls mājas (parasti rīta) tērps.
rītakleita Viegls, ērts sieviešu rītatērps (parasti viscaur pogājams vai apņemams ar jostu).
penoārs Viegls, plats sieviešu rīta apģērbs.
denaturāts Viela (piemēram, spirts), kas ar citām vielām padarīta nederīga dzeršanai, ēšanai.
nitroprusidnātrijs Viela, ko iegūst no kālija ferrocianīda, sildot to kopā ar ekvivalentu daudzumu nātrija nitrīta šķīduma, laižot tai ogļskābo gāzi.
eliksīrs Viela, kurai piedēvē brīnumdarītājas īpašības.
magnētiskie materiāli vielas ar augstu magnētisko caurlaidību (feromagnētiķi un ferīti).
antivitamīni Vielas ar vitamīniem līdzīgu ķīmisko struktūru, kuras spēj izspiest no bioķīmiskām reakcijām vitamīnus, izraisot vielmaiņas traucējumus, visbiežāk - avitaminozes; atrodas jēlās zivīs, nevārītās olās, paparžaugos, purvu kosā, baltajā amoliņā u. c.
glazētājvielas Vielas, ko izmanto produktu ārējās virsmas apstrādei, lai padarītu to spīdīgāku vai izveidotu aizsargslāni.
kušņi Vielas, ko pievieno rūdām, tās kausējot domnās, lai samazinātu kušanas temperatūru un attīrītu ķetu no piemaisījumiem.
trostīts Viena no dzelzs-oglekļa sakausējumu struktūras sastāvdaļām: sīkdisperss ferīta un cementīta maisījums.
vienādkāji vienādkājvēži ("Isopoda"), augstāko vēžu kārta; tipiskākie pārstāvji ir grēvji (_Mesidothea entomon_), ūdensmērītāji, mitrenes u. c.
noziedzīgu nodarījumu daudzējādība vienas personas izdarīti divi vai vairāki patstāvīgi noziedzīgi nodarījumi, kas atbilst vairāku noziedzīgu nodarījumu sastāvu pazīmēm vai arī tikai viena noziedzīga nodarījuma sastāva pazīmēm, ja tos neaptver vainīgās personas vienots nodoms, kā arī personas izdarīts viens noziedzīgs nodarījums, kas satur vismaz divu dažādu noziedzīgu nodarījumu sastāvu pazīmes.
noziedzīgu nodarījumu kopums vienas un tās pašas personas izdarīts viens (ideāls kopums) vai vairāki (reāls kopums) noziedzīgi nodarījumi, kas atbilst divu vai vairāku dažādu patstāvīgu noziedzīgu nodarījumu sastāvu pazīmēm, ja šī persona nav notiesāta ne par vienu no šiem noziedzīgajiem nodarījumiem un nav iestājies kriminālatbildības noilgums.
čorkāties Vienatnē un nopietni kaut ko darīt, nepievēršot uzmanību apkārtnei.
rūčāties Vienatnē, bet nopietni darīt (kaut ko).
atraušanās Vienības manevrs, ko veic, lai izvairītos no tieša kontakta ar pretinieku.
bezpersonas teikums vienkopas teikums, kurā nosaukts process, nenosaucot darītāju, un kurā galvenā locekļa funkcijā ir bezpersonas darbības vārds trešās personas formā.
segtspēja Vienmērīga krāsas vai emaljas slāņa spēja padarīt krāsojamo virsmu neredzamu.
graudojums Vienmērīgs uzpluksinājums uz zīmējamā papīra vai litografiskā akmens, lai varētu tos ar krītu apstrādāt.
kampiens Vienreizēja paveikta darbība --> kampt (1); barības, šķidruma daudzums, ko vienā reizē var ieņemt mutē vai norīt.
rijiens Vienreizēja paveikta darbība --> rīt 1(1).
vārijiens Vienreizēja paveikta darbība --> vārīt; tas, kas ir izvārīts.
dendriceptors Viens no jutīgiem punktiem dendrīta zaraino izaugumu galos, kas uztver stimulus no citu neironu efektoriem.
perlīts viens no tērauda un čuguna komponentiem - eitektisks ferrīta un cementīta maisījums.
kiberbulings viens no vardarbības veidiem, kas radies līdz ar moderno tehnoloģiju un sociālo tīklu attīstību, un ko raksturo uzvedība, ko indivīds vai grupa veic ar informācijas tehnoloģiju starpniecību, atkārtoti sūtot naidīgas, agresīvas vai pazemojošas ziņas, lai nodarītu kaitējumu vai radītu diskomfortu kādai personai vai grupai.
vienurīt Vienu rītu, kādu rītu; vienrīt.
vienrīt Vienu rītu, kādu rītu; vienurīt.
aizgore Vieta aiz krāsns, vieta starp sienu un krāsni vai arī krāsns mūrītis.
piekrāsns Vieta pie krāsns sāniem, mūrītis.
piekrāsne Vieta pie krāsns, mūrītis.
programmas pārtraukumpunkts vieta programmā, kur tās izpilde tiek pārtraukta, lai veiktu vizuālu programmas pārbaudi, izdrukātu starprezultātus vai izdarītu cita veida tās izpildes analīzi.
dona Vieta rijas krāsns sānos, kur ierīkots mūrītis.
darītava Vieta, kur kaut kas tiek darīts.
oglaine Vieta, kur sakrīt ogles no degoša skala.
nozieguma izdarīšanas vieta vieta, kur tika izdarīts vai iespējams ka izdarīts noziedzīgs nodarījums vai vieta, kur atrastas tā sekas.
couleur locale vietējais kolorīts, raksturs; savdabība.
atgriezeniskais vietniekvārds vietniekvārds, kas norāda, ka darbība vērsta uz darītāju jebkurā personā.
aizvīt Vijot nostiprināt tā, lai neraisās vaļā; vijot aizdarīt.
madēties Vilcināties kaut ko darīt.
minstināties Vilcināties sākt, turpināt (ko darīt), parasti aiz neziņas, šaubām.
gaterēt Vilcināties, būt lēnam; darīt kaut ko negribot.
Gagea villosa vilnainā zeltstarīte.
karbonizācija Vilnas vai pusvilnas apstrāde ar minerālskābju šķīdumiem, lai attīrītu no augu piemaisījumiem.
noviļāt Viļājot notraipīt, padarīt netīru.
saviļināt Viļājot padarīt (apaļu, gludu).
saviļāt Viļājoties padarīt (ko), parasti ļoti, viscaur, netīru, arī saburzīt (ko).
vīnūzis Vīna darītava.
sagatavot Vingrinot, norūdot, veicot ārstnieciskas procedūras u. tml., padarīt (cilvēku vai dzīvnieku, organismu, tā daļas) piemērotu, parasti kādai slodzei, iedarbībai.
kastrāts Vīrietis, kam izdarīta kastrācija.
vierīt Virīt.
matēšana Virsmas (metāla, plastmasu u. c.) apstrāde, lai to padarītu mikronelīdzenu, piemēram, stikla virsmas apstrāde ar fluorūdeņražskābi vai smilšu strūklu, lai virsmu padarītu blāvu vai fakturētu.
albedo Virsmas atstarotās radiācijas plūsmas attiecība pret plūsmu, kas krīt uz šo virsmu; lieto nespīdošu debess ķermeņu virsmas atstarotājspējas raksturošanai.
žakarēties Virspusēji kaut ko darīt.
sačuinīt virspusēji notīrīt (noberzt).
satreibēt virspusēji padarīt.
bakši Virspusīgi (pa)darīts, nederīgs, nenopietns darbs.
halāts Virsvalks, uzsvārcis; rīta svārki.
pončiks Virtulis, eļļā vārīts rauga mīklas pīrādziņš.
ķēķine Virtuves strādniece, vārītāja.
parvovirusi Vīrusu ģints, kuri var izraisīt infekciju zīdītājiem un putniem; vairojas šūnu kodolos; cilvēkam izraisa aplastisko krīzi, akūtu artrītu, infekciozo eritēmu, spontānu abortu un augļa bojāeju.
parvovīrusi Vīrusu ģints, kuri var izraisīt infekciju zīdītājiem un putniem; vairojas šūnu kodolos; cilvēkam izraisa aplastisko krīzi, akūtu artrītu, infekciozo eritēmu, spontānu abortu un augļa bojāeju.
mērkt Virzīt (ko), parasti šķidrā, vielā, lai pievienotu (tam) šo vielu, padarītu (to) slapju.
vērt Virzīt (plakstiņus, žokļus, lūpas) tā, ka acis, mutes dobums kļūst vaļējs vai slēgts; šādā veidā padarīt (acis, mutes dobumu) vaļēju vai slēgtu; būt par cēloni tam, ka (parasti plakstiņi) virzās šādā veidā, arī ka (acis) kļūst vaļējas vai slēgtas.
apdūmot Virzīt dūmus (kam virsū), lai (ko) pasargātu vai atvairītu.
lavēt Virzīties, bieži mainot virzienu (piemēram, lai izvairītos no šķēršļiem) - parasti par kuģi, automobili.
slaucīt Virzot (apautas vai kailas kājas) pa ko, piemēram, pa kājslauķi, tīrīt (apavus, kājas).
slaucīt Virzot (pa ko), piemēram, kādu rīku, auduma gabalu, vākt kopā netīrumus (no tā); šādā veidā tīrīt (telpu, platību, tās daļu).
aptrīt Visapkārt trīt, pulēt.
communi consensu visiem piekrītot.
omnium consensu visiem piekrītot.
līst no ādas laukā visiem spēkiem pūlēties, pārmērīgi censties (ko realizēt, paveikt); darīt gandrīz neiespējamo.
kolorītums Vispārināta īpašība --> kolorīts, šīs īpašības konkrēta izpausme.
nenovēršamība Vispārināta īpašība --> nenovēršams (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; parādība, apstākļi, no kuriem nevar izvairīties, kuru norisi, realizēšanos nav iespējams aizkavēt, atvairīt.
slinkums Vispārināta īpašība --> slinks, šīs īpašības konkrēta izpausme; tieksme uz bezdarbību, arī nevēlēšanās strādāt, darīt ko.
semantiskais subjekts vispārināta semantiskā loma, kas ietver darītāju, izjutēju, to, kam piemīt kāda pazīme, un citas semantiskās lomas.
subjekts Vispārināta semantiskā loma, kas ietver darītāju, izjutēju, to, kam piemīt kāda pazīme, un citas semantiskās lomas.
alloteriji Vispirmākie zīdītāji, kas kļuvuši pazīstami no pārakmeņojumiem, juras, krīta un apakšējā terciārā periodā.
horopters Visu ārējās telpas punktu summa, kuru attēli krīt uz identiskiem tīklenes punktiem binokulāri fiksētās acīs.
drebstelēt Visu darīt ātri, bez apdomāšanas.
vivisektors Vivisekcijas izdarītājs.
maderēt Vīzdegunīgi iet uz darbu darīt kaut ko, kas nav pa spēkam.
Uolstrīta Volstrīts.
Volstrīta Volstrīts.
elektromagnētiskais voltmetrs voltmetrs, kurā spēka momentu rada spoles magnētiskā lauka iedarbība uz metāla plāksnīti; skala sadalīta nevienmērīgi – var mērīt gan līdzspriegumu, gan maiņspriegumu.
ignimbrīti Vulkanogēns gk. liparīta tipa iezis ar joslainu lekstūru; blīvajā pamatmasā ir kristālu, iežu atlūzu, kā arī vulkāniskā stikla lēcveida ieslēgumi.
panjē XVIII gs. aristrokrātu modes piederumi, lokveida stiepļu režģi, ko sievietes nēsāja uz katra gurna zem kleitas, lai to padarītu pēc iespējas platāku.
kabatzādzība Zādzība, kas izdarīta, izņemot mantu no kā tāda, kas cilvēkam ir klāt (piemēram, no kabatas, somas).
palaist nagus zagt, izdarīt sīkas zādzības.
zaļakmeņieži Zaļi metamorfi ieži (diabazi, porfirīti), kas rodas zemas temperatūras reģionālā metamorfisma procesos; ar tiem saistītas Cu rūdu atradnes.
tektura Zāļu pudelītes vai oblātes cepurīte.
rinkt Zarnas tīrīt.
kolinefrīts Zarnu nūjiņu ierosināts nefrīts.
aizmirst zaudēt prasmi, iemaņas, arī atradināties (ko darīt).
zeltakle Zeltnātrīte.
galeobdolon Zeltnātrītes.
lamiastrum Zeltnātrītes.
saulstarītis Zeltstarīte ("Gagea").
gagea Zeltstarītes.
lata Zemes strēle, iemērīts šaurs zemes gabals.
cladopodiella Zemzarītes.
ziberēt Zibensātrumā rīkoties, (kaut ko) darīt.
kausiņš Ziedam divkārša apziedņa gadījumā (2 gredzenu) ārējais lapiņu gredzens; biķerītis.
dekoratīvie materiāli Ziemassvētku eglītes, meijas, zari un citi mežmateriāli telpu vai āra platību dekorēšanai; to ieguve nedrīkst nodarīt kaitējumu mežam vai tam piegulošām lauksaimniecības zemēm un ceļiem.
Kūķu vakars Ziemassvētku priekšvakars, kad tika vārīts un ēsts īpašs ēdiens: grūdenis jeb zīdenis ar cūkas ausi.
nordosts Ziemeļrīti vai arī to vējš.
Sympycna annulata ziemspārīte.
ziepnieks Ziepju vārītājs, gatavotājs; ziepenieks.
ziepenieks Ziepju vārītājs, gatavotājs; ziepnieks.
aizziest Ziežot aizdarīt, piepildīt (ar ziedi, masu).
pieziest Ziežot ļoti notraipīt, padarīt ļoti netīru.
ģeomantija Zīlēšana novērojot zemi, kā arī pēc gaisā izmestas saujas zemes, smilšu vai akmentiņu izkārtojuma nokrītot zemē.
aeromantija Zīlēšana pēc dabas (gaisa) parādībām: vēja, mākoņiem, komētām un krītošām zvaigznēm, varavīksnes, vētras, zibens, pērkona un citām.
hakata Zīlēšanas veids, ko izmanto šonu cilts ļaudis Āfrikas dienvidu daļā: četriem koka vai kaula gabaliem, kas reprezentē vecu vīru, jaunu vīrieti, vecu sievu un jaunu sievieti, tiek atzīmēta "augša" un "apakša", zīlnieks tos met gaisā un, raugoties uz to, kā tie nokrīt, izsaka savu spriedumu; valda ticējums, ka caur šiem priekšmetiem savu vēsti sūta gari.
lapislazurīts Zils pusdārgakmens, sastāv no lazurīta, kalcīta un pirīta.
enallagma Zilspārītes.
graudot Zīmējamā papīra vai litogrāfijas akmens vienmērīga raupjošana apstrādāšanai ar krītu.
nacionālie simboli zīmes, kas pārstāv un raksturo valsti vai tautu, valstu oficiālie simboli ir karogs, ģerbonis un himna, bet līdztekus var pastāvēt arī citi vēsturiski izveidojušies simboli, Latvijas nacionālais putns ir baltā cielava, nacionālais kukainis - divpunktu mārīte, nacionālais zieds - pīpene, nacionālie koki - liepa un ozols, nacionālais minerāls - dzintars, Latvijas likteņa simbols - Daugava, Latvijas neatkarības simbols - Brīvības piemineklis, tradicionālie svētki ar nacionālā simbola nozīmi - Jāņi.
aizzīmogot Zīmogojot nodrošināt, padarīt neaizskaramu.
krīta zīmulis zīmulis, kam grafīta vietā ir krāsainais krītiņš.
meteorītika zinātnes nozare, kurā pēta meteoroīdu kustību starpplanētu telpā, Zemes atmosfērā (meteoru parādības), meteorītu nokrišanu uz Zemes, kā arī pašus meteorītus un meteorītu krāterus.
burve Zintniece, kam piemīt spēja ar skatienu vai ar vārdiem darīt labu vai ļaunu; pareģe; ragana; spīgana; viegle.
kanģerēt Zirgus ārstēt, it īpaši zirgam ar birsti rīkli slaucīt, tīrīt.
kaņģēt Zirgus ārstēt, it īpaši zirgam ar birsti rīkli slaucīt, tīrīt.
kaņģierēt Zirgus ārstēt, it īpaši zirgam ar birsti rīkli slaucīt, tīrīt.
ķinīt Zivis tīrīt, izķidāt.
ķīnīt Zivis tīrīt, izķidāt.
ihtiokolla Zivju līme, ko iegūst no sterletu, storu u. c. pūšļu iztīrītas un izžāvētas iekšējās plēves.
smilšbeka Zobiņbeku dzimtas ģints ("Gyroporus"), sēne ar stobriņiem cepurītes apakšpusē, 9 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas, kas izmantojamas uzturā.
alkšņu zobiņbeka zobiņbeku ģints suga ("Gyrodon lividus"), aizsargājama sēne ar salmdzeltenu vai pelēku cepurīti, līdz 10 cm diametrā, Latvijā reti sastopama, aizsargājama.
činvats Zooastrieū mitoloģijā tilts u debesīm, pa kuru jāiet mirušo dvēselēm, augšdaļā šaurs kā zobena asmens, un ļaunās dvēseles no tā krīt un nokļūst ellē.
pārtrūkst filma, arī plīst filma zūd spēja atcerēties (parasti alkohola reibumā darīto).
badene Zupa no ūdenī vārītiem sagrieztiem kartupeļu, burkānu un sacepta speķa gabaliņiem ar nelielu piena un tauku piedevu.
zupains Zupā vārīts.
Zvāre Zvarīte, Abavas pieteka.
Zvārīte Zvarīte, Abavas pieteka.
lensmanis Zviedrijā agrāk - valsts ierēdnis, kas lauku apvidos drīkstēja izdarīt arestu, saukt pie atbildības u. tml.
lakunārā angīna žāvas mandeļu iekaisums ar saliņveida aplikumiem uz mandeles virsas, kuri sākas no lakūnām; aplikumi sastāv no leikocītiem, baktērijām un detrīta; reizēm saliņas saplūst kopā; cēlonis parasti ir streptokoku infekcija.
aspika Želejveidīga masa, receklis, kas rodas noteiktu vielu iedarbībā, sabiezējot šķidrumam, kurā vārīta (cepta, sutināta) gaļa, kauli, zivis.
Židiņu griezums Židiņu starpleduslaikmeta nogulumu stratotipiskais griezums Naujenes pagastā, nogulumi atrodas 79,35-102,85 m dziļumā, apakšdaļā 11,9 m sīkslāņots, smilšains sapropelis, augstāk zilganpelēks, mālains aleirīts.
skaldarēt Žigli steigt, ātri darīt kaut ko.
žmaudzināt Žņaugt kādā vietā, censties padarīt plānāku, tievāku.
parastā žultsbeka žultsbeku suga ("Tylopilus felleus"), neēdama, rūgta sēne ar brūnu cepurīti un bāliem vai sārtiem stobriņiem zem tās, apakšdaļā paresninātu kātiņu, uz kura ir tīklveida zīmējums.
robotžurka Žurkas izskata robots, kas ar elektroniskajām ūsām var atrast ceļu un izvairīties no šķēršļiem.
krītēt Žūstot kļut tādam, kas smērējas kā krīts.

rīt citās vārdnīcās:

MLVV

LLVV