noviļāt1
noviļāt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | noviļāju | noviļājam | noviļāju | noviļājām | noviļāšu | noviļāsim |
| 2. pers. | noviļā | noviļājat | noviļāji | noviļājāt | noviļāsi | noviļāsiet, noviļāsit |
| 3. pers. | noviļā | noviļāja | noviļās | |||
Pavēles izteiksme: noviļā (vsk. 2. pers.), noviļājiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: noviļājot (tag.), noviļāšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: noviļātu
Vajadzības izteiksme: jānoviļā
1.Ilgāku laiku, daudz viļājoties (pa ko), sabojāt, iznīcināt (to).
2.Viļājot notraipīt, padarīt netīru.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- A. Upīts atklāj, kā arvien kāpinās Elzas apdraudētības izjūta, līdz viņa pat vilciena konduktors bezpersoniskajā gādībā saskata ko aizdomīgu: “ Caur pieri viņa cieši lūkojās dienesta nospiestā, noviļātā cilvēkā; bakurētainā, neglītā sejā mēģināja saskatīt to pašu atbaidīgo vīrieša vaibstu.”
- Nekas jau tur nebija, ne ar ko viņš saistīts nebija, bet vārds jau ir noviļāts, apvārtīts un netīrs.