novilties
novilties apvidvārds
Neviļus, negribēti pieļaut, ka rodas kļūda.
Avoti: ViV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Bet par prātīgumu viņam galīgi novīlies, tāds arī es nekad neesmu bijis.
- Viņi ir novīlušies, domādami, ka studēšu vienīgi paša bibliotēkas grāmatas.
- Katru reizi viņš gaidīja no manis kaut ko vērā liekamu un katru reizi — novīlās.
- Es apjēdzu tikai vienu: visi dzīvo nepareizi, pasaule neizturas tā, kā pienākas, kādreiz tā ir novīlusies un vairs nespēj labot savu lielāko kļūdu.
- Redzēju , novīlos