noviļņoties
noviļņoties atgriezenisks 2. konjugācijas darbības vārds; parasti formā: trešā personaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | noviļņojos | noviļņojamies | noviļņojos | noviļņojāmies | noviļņošos | noviļņosimies |
| 2. pers. | noviļņojies | noviļņojaties | noviļņojies | noviļņojāties | noviļņosies | noviļņosieties, noviļņosities |
| 3. pers. | noviļņojas | noviļņojās | noviļņosies | |||
Pavēles izteiksme: noviļņojies (vsk. 2. pers.), noviļņojieties (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: noviļņojoties (tag.), noviļņošoties (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: noviļņotos
Vajadzības izteiksme: jānoviļņojas
Īsu brīdi viļņoties un pārstāt viļņoties.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Nu un tā sagadījās ka sievastēva bračka bija copēt Vārtājā tai laikā . Sēž šis uz augsta krasta un copē no sākuma protams nav sapratis kas par lietu , bet kad nācis otrais grūdiens burtiski redzējis kā zeme noviļņojās . Un tad seko pats labākais . Alās sēdošie bebri nav izturējuši tādu māmuļas
- Jutu, ka mani mati noviļņojās no straujās gaisa plūsmas.