noviltot
noviltot 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | noviltoju | noviltojam | noviltoju | noviltojām | noviltošu | noviltosim |
| 2. pers. | novilto | noviltojat | noviltoji | noviltojāt | noviltosi | noviltosiet, noviltosit |
| 3. pers. | novilto | noviltoja | noviltos | |||
Pavēles izteiksme: novilto (vsk. 2. pers.), noviltojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: noviltojot (tag.), noviltošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: noviltotu
Vajadzības izteiksme: jānovilto
Viltojot izveidot.
Avoti: MLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tas pieder tikai konkrētam mirklim, un to ir grūti noviltot.
- — Taisni vai jākaunas, ja Reiha dokumentus var tik viegli noviltot.
- apakšā tiek noviltots paraksts.
- Viņi izmanto tādas tehnoloģijas, ar kuru palīdzību var noviltot ekrānā redzamo tālruņa numuru vai uzņēmuma nosaukumu kā zvanītāju.
- Noviltojuši manu parakstu, muļķi.