noviļāt2
noviļāt apvidvārds
Noblēdīt, izkrāpt.
Avoti: ME
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- A. Upīts atklāj, kā arvien kāpinās Elzas apdraudētības izjūta, līdz viņa pat vilciena konduktors bezpersoniskajā gādībā saskata ko aizdomīgu: “ Caur pieri viņa cieši lūkojās dienesta nospiestā, noviļātā cilvēkā; bakurētainā, neglītā sejā mēģināja saskatīt to pašu atbaidīgo vīrieša vaibstu.”
- Nekas jau tur nebija, ne ar ko viņš saistīts nebija, bet vārds jau ir noviļāts, apvārtīts un netīrs.