urķēt | Tēzaurs

urķēt

Lietojuma biežums :

urķēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs

Locīšana

1.Vairākkārt skarot (parasti ar ko smailu), grūst, bīdīt, jaukt, rušināt (parasti ar ko smailu).

2.apvidvārds Nemitīgi rīkot, mudināt (kādu ko darīt); urdīt.

Avoti: LLVV, ViV

Korpusa piemēri