vārakls
vārakls vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | vārakls | vārakli |
| Ģen. | vārakla | vāraklu |
| Dat. | vāraklam | vārakliem |
| Akuz. | vāraklu | vāraklus |
| Lok. | vāraklā | vāraklos |
1.Kāds, kas daudz un ātri runā.
2.Vārīts ēdienjs.
Avoti: ME, EH