vārākls
vārākls vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | vārākls | vārākli |
| Ģen. | vārākla | vārāklu |
| Dat. | vārāklam | vārākliem |
| Akuz. | vārāklu | vārāklus |
| Lok. | vārāklā | vārāklos |
Tas, ko vāra ēdienā.
Avoti: ME