vāraklis
vāraklis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | vāraklis | vārakļi |
| Ģen. | vārakļa | vārakļu |
| Dat. | vāraklim | vārakļiem |
| Akuz. | vārakli | vārakļus |
| Lok. | vāraklī | vārakļos |
Tas, kas vārās.
Stabili vārdu savienojumiVārās kā vāraklis.
- Vārās kā vāraklis idioma — saka par cilvēku, kas daudz un ātri runā
Avoti: ME