aizduļķēt
aizduļķēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | aizduļķēju | aizduļķējam | aizduļķēju | aizduļķējām | aizduļķēšu | aizduļķēsim |
| 2. pers. | aizduļķē | aizduļķējat | aizduļķēji | aizduļķējāt | aizduļķēsi | aizduļķēsiet, aizduļķēsit |
| 3. pers. | aizduļķē | aizduļķēja | aizduļķēs | |||
Pavēles izteiksme: aizduļķē (vsk. 2. pers.), aizduļķējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: aizduļķējot (tag.), aizduļķēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: aizduļķētu
Vajadzības izteiksme: jāaizduļķē
Padarīt duļķainu, neskaidru, netīru (šķidrumu).
Avoti: LLVV