aizdūkt1
aizdūkt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | aizdūcu | aizdūcam | aizdūcu | aizdūcām | aizdūkšu | aizdūksim |
| 2. pers. | aizdūc | aizdūcat | aizdūci | aizdūcāt | aizdūksi | aizdūksiet, aizdūksit |
| 3. pers. | aizdūc | aizdūca | aizdūks | |||
Pavēles izteiksme: aizdūc (vsk. 2. pers.), aizdūciet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: aizdūcot (tag.), aizdūkšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: aizdūktu
Vajadzības izteiksme: jāaizdūc
1.Dūcot attālināties (par dažiem kukaiņiem); dūcot nokļūt (kur, līdz kādai vietai, kam garām u. tml.).
1.1.Aizbraukt ar dūcošu troksni (par transportlīdzekļiem).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Gabaliņu tālāk — uz prospekta — jau aizdūc pirmie trolejbusi.
- Ir ziema, vados dzirkstis šķildami un gaisā šķiezdami, aizdūc tramvaji aizledojušiem logiem.
- Viss bija kluss, tikai laiku pa laikam tālumā garām Vaitholai aizdūca kāda automašīna.
- Jau viņa aizdūc prom — bezgalīgi klucīgs veidojums.
- Vienā mierā lasīju pa laukiem izvadāto grāmatu, klausīdamies, kā turpat pajumtē dūdo baloži un ieliņas galā reizēm aizdūc trolejbuss.