perētājs
perētājs vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | perētājs | perētāji |
| Ģen. | perētāja | perētāju |
| Dat. | perētājam | perētājiem |
| Akuz. | perētāju | perētājus |
| Lok. | perētājā | perētājos |
perētāja sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | perētāja | perētājas |
| Ģen. | perētājas | perētāju |
| Dat. | perētājai | perētājām |
| Akuz. | perētāju | perētājas |
| Lok. | perētājā | perētājās |
perēja sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | perēja | perējas |
| Ģen. | perējas | perēju |
| Dat. | perējai | perējām |
| Akuz. | perēju | perējas |
| Lok. | perējā | perējās |
1.Darītājs → perēt.
2.Tas (tāds), kas perē attiecīgajā apvidū (par putniem); tas (tāds), kas perē.
Avoti: EH, LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Perē tikai mātīte, toties tēviņš uzturas tuvumā, apsargājot perētāju.
- - Ko tu vari klukstēt kā perētāja vista vienu un to pašu?
- Dobumos perētāji savus būrīšus jau izvēlējušies.
- Arī asie kazenāji un biezie avenāji nepasargāja no viņas ne perētājus, ne tikko izšķīlušos čiepstētājus.
- Dzimuma īpatnis, kas attiecīgajā momentā neperē, parasti pienes barību perētājam.