Rudens versija 2025
412 004 šķirkļi
slinkums
slinkums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
 Vsk.Dsk.
Nom.slinkumsslinkumi
Ģen.slinkumaslinkumu
Dat.slinkumamslinkumiem
Akuz.slinkumuslinkumus
Lok.slinkumāslinkumos
Tieksme uz bezdarbību, arī nevēlēšanās strādāt, darīt ko.
Piemēri— Man slinkums.
  • — Man slinkums.
  • Lai viņš tās maizītes necep, ja jau slinkums.
  • Nu jā, vēl mēdz uznākt slinkums.
  • Slinkuma dēļ nevēlēdamies turpināt ceļu pa kāpnēm, kaut gan tās bija platas un ērtas.
  • Tas ir milzīgs zils ezers, kur vasarā varētu peldēt kaut katru dienu, ja nebūtu slinkums tik tālu iet.
  • Tos attēlus, kurus man nav slinkums kārtīgi izkrāsot līdz galam, es sūtu Jankam atpakaļ.
  • Tas liecina par manu slinkumu, atzīstu.
  • Reizēm cīnos ar slinkumu.
  • Slinkumā izlaidušies, fu!
  • Tomēr jums ir izdevies pārvarēt gan slinkumu, gan citus savus iekšējos traucēkļus.
Saistītās nozīmes
Atvasinājumi un to semantiskās attieksmes ar pamatvārdu
Pazīme (lietv) ↔ Saistīts ar vērtējumu: slinks1Tāds, kam ir raksturīga tieksme vadīt laiku bezdarbībā; tāds, kam ir raksturīga nevēlēšanās strādāt, darīt ko; tāds, kas lēni, negribīgi strādā, dara ko.
Stabili vārdu savienojumiPalaisties slinkumā (arī laiskumā, kūtrumā).
Stabili vārdu savienojumiLāpīt slinkumu. Slinkuma lāpītājs. Slinkuma maiss; pelu maiss.
Avoti: LLVV, T
Korpusa piemēri:šeit