jumtene
jumtene sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | jumtene | jumtenes |
| Ģen. | jumtenes | jumteņu |
| Dat. | jumtenei | jumtenēm |
| Akuz. | jumteni | jumtenes |
| Lok. | jumtenē | jumtenēs |
1.formā: daudzskaitlis Himēnijsēņu klases atmateņu rindas dzimta ("Pluteaceae"), sēnes cepurīte atgādina vairogu – tā ir simetriska, plati zvanveidīga, izplesta, izliekta ar pauguru, aug uz kritalām, celmiem, meža zemsegā, dārzos, komposta kaudzēs, zālājos, siltumnīcās, 2 ģintis, 65 sugas, Latvijā 2 ģintis, 15 sugas.
2.formā: daudzskaitlis Šīs dzimtas ģints ("Pluteus"), Latvijā konstatētas 9 sugas.
Stabili vārdu savienojumiBaltā jumtene. Briežu jumtene. Ēnainā jumtene.
- Baltā jumtene taksons — jumteņu ģints sēņu suga ("Pluteus pellitus")
- Briežu jumtene taksons — jumteņu ģints sēņu suga ("Pluteus cervinus", syn. "Pluteus atricapillus")
- Ēnainā jumtene taksons — jumteņu ģints sēņu suga ("Pluteus umbrosus")
- Iedzeltenā jumtene taksons — jumteņu ģints sēņu suga ("Pluteus chrysophaeus")
- Lauvu jumtene taksons — jumteņu ģints sēņu suga ("Pluteus leoninus")
- Melnskropstu jumtene taksons — jumteņu ģints sēņu suga ("Pluteus atromarginatus")
- Romella jumtene taksons — jumteņu ģints sēņu suga ("Pluteus romellii")
- Vītolu jumtene taksons — jumteņu ģints sēņu suga ("Pluteus salicinus")
- Zvīņainā jumtene taksons — jumteņu ģints sēņu suga ("Pluteus petasatus", syn. "Pluteus patricius")
Avoti: Lsg, LD
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tagad aug briežu jumtenes, sērapiepes, parādās pirmās gaileņu podziņas – pie mums sēņu sezona ir visu gadu."
- Tā no vācu valodas, acīmredzot, ir nākuši tādi vārdi kā „ jumtenes” ( Pluteus) no „ Dachpilz”, „ sānauses” ( Pleurotus) no „ Seitlinge”, „ cūkauši” ( Gomphus) no „ Schweinsohr” u. c.
- Vītolu jumtene satur halucinogēnus psilocibīnu un psilocīnu.
- Vītolu jumtene
- Vītolu jumtene ( " Pluteus salicinus") ir ēdama jumteņu dzimtas sēne, kas aug galvenokārt uz vītolu, alkšņu, dižskābaržu koksnes.