jumtiņš
jumtiņš vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | jumtiņš | jumtiņi |
| Ģen. | jumtiņa | jumtiņu |
| Dat. | jumtiņam | jumtiņiem |
| Akuz. | jumtiņu | jumtiņus |
| Lok. | jumtiņā | jumtiņos |
1.Dem. → jumts.
2.Ornamenta elements – divi dažāda virziena stari, kas iziet no viena punkta.
3.Debesu zīme – divi dažāda virziena stari, kuri iziet no viena punkta un pret kuru smaili novietots aplītis (klasiskajā variantā – trīs aplīši); dievazīme.
4.Diakritiska zīme (^).
Stabili vārdu savienojumiApgrieztais jumtiņš.
- Apgrieztais jumtiņš vārdkoptermins — diakritiskā zīme, ko raksta virs līdzskaņa burta (latviešu valodā tā norāda, ka līdzskanis ir divcentru slēdzenis); kāsītis
5.sarunvaloda Alkohola piedeva.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Savukārt pie iebrauktuves mājas pagalmā atradās zaļa metāla pastkaste ar jumtiņu.
- Attēlā — par barotavām priecājas arī grupas “ Jumtiņš” audzēkņi.
- Vīrs saņem tēju ar “ jumtiņu”, bet vairāk neko.
- laipa un arī jumtiņa pārkare viņai traucē iebāzt ķepu tālu iekšā.
- Aiz nākamā šosejas līkuma zem auto pieturas jumtiņa sēž padzīvojis vīrietis.