mirdināt
mirdināt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | mirdinu | mirdinām | mirdināju | mirdinājām | mirdināšu | mirdināsim |
| 2. pers. | mirdini | mirdināt | mirdināji | mirdinājāt | mirdināsi | mirdināsiet, mirdināsit |
| 3. pers. | mirdina | mirdināja | mirdinās | |||
Pavēles izteiksme: mirdini (vsk. 2. pers.), mirdiniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: mirdinot (tag.), mirdināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: mirdinātu
Vajadzības izteiksme: jāmirdina
1.Mērdēt.
2.apvidvārds Midzināt (par anestēzijas līdzekļiem); padarīt nejūtīgu (ar anestēzijas līdzekļiem).
Avoti: LLVV, ViV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tā nav žāvēta vai mākslīgi mirdināta masa.
- Viņa tagad iet uz ambulanci tikai pāris reižu nedēļā, pārējā laikā mirdina sevi nost.
- Arābu valodā kauzatīvie darbības vārdi tiek veidoti ar priedēkli a- ( māta – “ mirt”, amāta – “ mirdināt”).
- Protams, kāds patiešām arī piedzīvo traģiskas beigas, taču, kopumā ņemot, arī turpmāk vēži stiprāk mirdinās mūs, skleroze – stiprāk, osteoporoze arī.
- Folklorā redzamas norādes, ka kaites tika aizdzītas ar draudiem, ar varu vai viltu, tās tika aizbiedētas, aizmānītas, atstātas kādā noteiktā vietā vai atdotas dabai - kokiem, dzīvniekiem, mestas ugunī vai palaistas prom reizē ar tekošu ūdeni, kā arī mērdētas jeb mirdinātas, izmantojot miroņa vai maitas kaulu, kapu sūnas vai smiltis un citus līdzekļus.