izurgot
izurgot 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs; parasti formā: trešā persona; lieto: retiLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | izurgoju | izurgojam | izurgoju | izurgojām | izurgošu | izurgosim |
| 2. pers. | izurgo | izurgojat | izurgoji | izurgojāt | izurgosi | izurgosiet, izurgosit |
| 3. pers. | izurgo | izurgoja | izurgos | |||
Pavēles izteiksme: izurgo (vsk. 2. pers.), izurgojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: izurgojot (tag.), izurgošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: izurgotu
Vajadzības izteiksme: jāizurgo
Plūstot padarīt (ko) rievainu, nelīdzenu (par ūdeni).
Avoti: LLVV