izurgt
izurgt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | izurdzu | izurdzam | izurdzu | izurdzām | izurgšu | izurgsim |
2. pers. | izurdz | izurdzat | izurdzi | izurdzāt | izurgsi | izurgsiet, izurgsit |
3. pers. | izurdz | izurdza | izurgs |
Pavēles izteiksme: izurdz (vsk. 2. pers.), izurdziet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: izurdzot (tag.), izurgšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: izurgtu
Vajadzības izteiksme: jāizurdz
Urdzot izplūst.
Avoti: LLVV