izurbināt
izurbināt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | izurbinu | izurbinām | izurbināju | izurbinājām | izurbināšu | izurbināsim |
| 2. pers. | izurbini | izurbināt | izurbināji | izurbinājāt | izurbināsi | izurbināsiet, izurbināsit |
| 3. pers. | izurbina | izurbināja | izurbinās | |||
Pavēles izteiksme: izurbini (vsk. 2. pers.), izurbiniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: izurbinot (tag.), izurbināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: izurbinātu
Vajadzības izteiksme: jāizurbina
1.Urbinot izveidot, radīt (kur caurumu, robu).
1.1.Urbinot padarīt (ko) caurumainu, robainu.
1.2.pārnestā nozīmē Izalot, izgrauzt (par kukaiņiem).
2.Urbinot izdabūt (no kurienes, kur u. tml.).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Liriska noskaņojuma brīžos viņš izurbināja caurumiņu putuplasta kastē un drāza to ar rādītājpirkstu.
- Ar tievo pirkstu viņš izurbina ēdamo kodolu vai serdi.
- Vislielākā kļūda ir mēģināt matiņu izspiest vai izurbināt.
- Sieva izurbināja no manas rokas septiņas šķembas.
- Sīms uzvilka mugurā savu burvja mēteli, izurbināja no nāss mazu puņķeli un bija gatavs buršanai.