iebrūnināt
Lietojuma biežums :
iebrūnināt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvs; lieto: pareti
LocīšanaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | iebrūninu | iebrūninām | iebrūnināju | iebrūninājām | iebrūnināšu | iebrūnināsim |
2. pers. | iebrūnini | iebrūnināt | iebrūnināji | iebrūninājāt | iebrūnināsi | iebrūnināsiet, iebrūnināsit |
3. pers. | iebrūnina | iebrūnināja | iebrūninās |
Pavēles izteiksme: iebrūnini (vsk. 2. pers.), iebrūniniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: iebrūninot (tag.), iebrūnināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: iebrūninātu
Vajadzības izteiksme: jāiebrūnina
Padarīt mazliet brūnu; padarīt mazliet tumšāku.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Rokas un seja jau pavasara saules iebrūninātas.
- Turklāt galvenā problēma nav tajā, ka dažu jauno deputātu pagātne ir, teiksim, mazliet iebrūnināta.
- Ja esi nolēmis vai nolēmusi iebrūnināt sevi solārija apkampienos , atliek tikai izvēlēties to visīstāko un piemērotāko
- Nu re, esi gatava sagaidīt pavasari ar veselīgi iebrūninātiem vaigu galiem.
- Kad klāt siltās vasaras dienas, daudzi no mums pošas uz pludmali gozēties saules staros un iebrūnināt ziemas mēnešos pabalējušos ķermenus.