aptaurēt
aptaurēt 2. konjugācijas darbības vārdsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | aptaurēju | aptaurējam | aptaurēju | aptaurējām | aptaurēšu | aptaurēsim |
| 2. pers. | aptaurē | aptaurējat | aptaurēji | aptaurējāt | aptaurēsi | aptaurēsiet, aptaurēsit |
| 3. pers. | aptaurē | aptaurēja | aptaurēs | |||
Pavēles izteiksme: aptaurē (vsk. 2. pers.), aptaurējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: aptaurējot (tag.), aptaurēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: aptaurētu
Vajadzības izteiksme: jāaptaurē
1.Padarīt vientiesīgu, domāt nespējīgu.
2.Apskandināt (pūšot vai saucot ragā).
Avoti: EH
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tas ir viens cits Dartanjans, viens mazs, aptaurēts rakaris...
- — Kāda atšķirība — cieta, grūta, tērēta vai aptaurēta?
- Neļauj, lai kaut kāds aptaurēts vīrelis sabendē tev dzīvi.
- Viņa rotaļīgi iedunkāja man krūtīs un teica, lai beidzu uzvesties kā aptaurēts.
- — Nu galīgi aptaurēts, — Striklends vēl nopurpināja.