Rudens versija 2024
405 379 šķirkļi
aiztaurēt
aiztaurēt 2. konjugācijas darbības vārds; lieto: reti
Locīšana
1.intransitīvs Taurējot attālināties.
2.sarunvaloda, transitīvs Ilgi, apnicīgi taurējot, padarīt (uz laiku) nedzirdīgas (ausis).
Avoti: LLVV