dienvidrītenis
dienvidrītenis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | dienvidrītenis | dienvidrīteņi |
| Ģen. | dienvidrīteņa | dienvidrīteņu |
| Dat. | dienvidrītenim | dienvidrīteņiem |
| Akuz. | dienvidrīteni | dienvidrīteņus |
| Lok. | dienvidrītenī | dienvidrīteņos |
Dienvidaustrumu vējš.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Var jau būt, ka saprātīgāka bija mana sākotnējā iecere — izvēlēties sauszemes ceļu cauri Provansai, tad šķērsot latīņu zemi, ar kāda zvejnieka laiviņu pārcelties pāri Otranto jūras šaurumam, iet pa grifonu valsti uz dienvidrīteņiem, lai tikai pašās ceļojuma beigās sēstos kāda tirgoņa kuģī un pēc īsa pārbrauciena nokļūtu Krētā.