pļurkāt
pļurkāt apvidvārds
1.Nekārtīgi, nemākulīgi (ko) darīt.
2.Pļāpāt, niekus runāt.
Avoti: ViV, NeV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- atkal nosēdās tālā stūrī pie galda un tur kaut ko nananā pļurkāja.
- svētdien toties visi sāka pļurkāt te pirms brokastīm un es tikmēr apvācu pēdējos darbus.
- Rūdīti aizsūtījām pļurkāt un centāmies katrs darbos.
- Nē nav tā ka meitenes var ļaut jebkuram lūzerim sevī pļurkāt un pēc tam slepkavot nedzimušus bērnus un domāt ka tas nekas...
- Meitene guļ ar citas sievietes veci, pati izlemj, ka ļaus viņam pļurkāt sev iekšā, dzer zāles, kurām ir blaknes ( diemžēl atraujās viena no miljona ar retajām blaknēm) un ....