paklupt
paklupt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | paklūpu | paklūpam | paklupu | paklupām | paklupšu | paklupsim |
| 2. pers. | paklūpi | paklūpat | paklupi | paklupāt | paklupsi | paklupsiet, paklupsit |
| 3. pers. | paklūp | paklupa | paklups | |||
Pavēles izteiksme: paklūpi (vsk. 2. pers.), paklūpiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: paklūpot (tag.), paklupšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: pakluptu
Vajadzības izteiksme: jāpaklūp
1.Klūpot pazaudēt līdzsvaru.
1.1.pārnestā nozīmē Sastopoties ar grūtībām, kļūdīties, pārstāt darboties, ko darīt un nespēt turpināt.
2.Klūpot pakļūt zem (kā), arī (kam) apakšā.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Aiz priekiem lēcu uz vienas kājas - labi, ka nepaklupu.
- Lai nepakluptu, pārsvarā iedzīvotāji cenšas pārvietoties pa otru ielas malu.
- Sākotnējā informācija liecina, ka vīrietis paklupis un iešāvis sev kājā.
- Izkrāpšana notikusi ar paņēmienu, uz kura paklūp arī uzņēmumi Latvijā.
- Tā meitene, pār kuru paklupa Margarita, sen pazudusi skatienam.