paklupiens
Lietojuma biežums :
paklupiens vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds
LocīšanaLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | paklupiens | paklupieni |
| Ģen. | paklupiena | paklupienu |
| Dat. | paklupienam | paklupieniem |
| Akuz. | paklupienu | paklupienus |
| Lok. | paklupienā | paklupienos |
1.Vienreizēja paveikta darbība → paklupt1.
2.Izklupiens2.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Es to saucu par paklupienu," žurnālam Kas Jauns atklājis Plēpis.
- Taču seriāls ir tik dīvains un izklaidējošs, ka uz šiem paklupieniem var pievērt acis.
- Projekta izklāstā runāju par to, ka pašlaik dzīvojam ļoti nemierīgā laikā, kad katrs cilvēks ir pakļauts apgrūtinošiem apstākļiem, nelaimēm, kļūdām, paklupieniem un līdzcilvēku nosodījumam.
- Ne par nieka tiesu Savienības spriedumam nebija pielīdzināms ne ledus iešanas par neko pārvērstais tilts — Konrāds jau bija paguvis pieķerties domai, ka tilts, galu galā, ir tikai viens mazs posmiņš, pakāpiens, viens solis viņa grūtajā ceļā uz nākotni, negluds solis, paklupiens, tomēr sīkums – , ne tas apstāklis, ka jūsu acīs viņš izrādījies neveiksminieks, nevis uzvarētājs — viņš zināja, ka šis pēkšņais jūsu uzskats nespēs noturēties pretim viņa maģiskajām spējām, ka drīz viņš atkal izpelnīsies visu simpātijas.
- 1 1 Cet Jūn 9 , 2005 11 27 am paklupiens